Anotācija

2024. gada 7. novembrī stājās spēkā grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (Latvijas Vēstnesis, 208, 24.10.2024.), kas ietver kapelānu subjektu loka paplašināšanu, nosakot, ka  kapelāni ir garīgais personāls, kas veic amata pienākumus soda izciešanas vietās, Nacionālo bruņoto spēku formējumos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe. 
Lai īstenotu kapelāna dienesta ieviešanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts policijā un Valsts robežsardzē, nepieciešams izveidot attiecīgus kapelāna amatus, līdz ar to ir nepieciešami arī atbilstoši grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 810.

Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, lai papildinātu esošo regulējumu ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu kapelānu amatiem, proti, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogs papildināts ar jaunu 33. amatu saimi “Kapelānu dienests” (1. pielikums), kas paredz jaunu amatu - virskapelāns un kapelāns - ieviešanu, nosakot šo amatu pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību (amatu saimei nepieciešamās izglītības tematisko jomu) (2. pielikums) un atbilstošo mēnešalgu grupu (3. pielikums).

Kapelānu dienesta amatu funkcijas (uzdevumi):
1) nepieciešamības gadījumā ierasties notikuma (tostarp ugunsgrēka, smaga ceļu satiksmes negadījuma, nozieguma vai citas ārkārtas situācijas) vietā, lai bīstamajā/ierobežotas piekļuves zonā sniegtu garīgu un psihoemocionālu atbalstu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem smagu psihoemocionālu pārdzīvojumu, krīzes, nelaimes gadījumu, atkarību, suicidālu draudu, smagas depresijas u.c. gadījumos;
2) veikt garīgo darbu un nodrošināt iestāžu nodarbinātajiem garīgo aprūpi un reliģisko tradīciju uzturēšanu, kā arī nodarbināto un viņu ģimenes locekļu garīgo aprūpi;
3) veicināt iestāžu nodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem garīgo, ētisko, sociālo vērtību un standartu ievērošanu un īstenošanu dzīvē;
4) sniegt iestāžu nodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem morālu atbalstu, nepieciešamās konsultācijas un padomus ētikas, morāles un garīgos jautājumos;
5) sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām jautājumos, kas saistīti ar iestāžu nodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļu garīgo, morālo un ētisko izaugsmi;
6) vadīt izglītojošus seminārus par ģimeni un laulībām, par dzīvību un tās vērtību, par suicīdu un ar to saistītiem jautājumiem, par dažādu atkarību problemātiku, kā arī sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām, kas risina minētos jautājumus;
7) sadarboties ar Nacionālo bruņoto spēku un citu iestāžu Kapelānu dienestu.

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs plānots ieviest kapelānu amatus - gan amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, gan darbinieka, ar kuru tiks noslēgts darba līgums, amatus, kuri sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologiem nodrošinās garīgo aprūpi, garīgās konsultēšanas un atbalsta iespēju sniegšanu dienesta vietās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu nodarbinātajiem, viņu tuviniekiem un ar nelaimes gadījumu vai likumpārkāpumu saistītām personām.
Kapelāni, kas pildīs amata pienākumus kā amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm atšķirībā no kapelāniem, kas amata pienākumus pildīs uz darba līguma pamata, savus pienākumus varēs veikt situācijās un vietās, kas nebūs pieejamas civilajam personālam, piemēram, ugunsgrēku vietās, ēku sagruvuma vietās, avāriju vietās, kas atzīstamas par bīstamām u.c., kur civilajam personālam pieeja būs liegta.
Sekmīgas darbības nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu kapelāni īstenos sadarbību ar Nacionālo bruņoto spēku un citu iestāžu kapelānu dienestu, kā arī Noteikumos par kapelānu dienestu minētajām reliģiskajām organizācijām.

Virskapelāna amata klasificēšanai un  mēnešalgu grupu noteikšana izmantoti šādi kritēriji:
- unikāla kompetence vai liela pieredze šaurā, specifiskā jomā,
- funkcionāli padoto amata vietu skaits,
- augstākā speciālā dienesta pakāpe – pulkvežleitnants, kas ļauj virskapelāna amatu pielīdzināt attiecīgā līmeņa "struktūrvienības vadītāja" amata līmenim un iekļaut 12. mēnešalgu grupā.
Savukārt, kapelāna amata klasificēšanai un mēnešalgu grupas noteikšanai tiek izmantots kritērijs - pielīdzināšana "vadošā eksperta" amatam, kuram ir unikāla kompetence specifiskā vai šauri specializētā atbildības jomā, kas ļauj pielīdzināt kapelāna amatu attiecīgā līmeņa struktūrvienības "galvenā inspektora" vai "vecākā inspektora" amata līmenim, piemēram, kā galvenais inspektors iestādes līmenī reaģēšanas vai prevencijas jomā Valsts policijā vai vecākais inspektors prevencijas vai civilās aizsardzības, ugunsdrošības uzraudzības jomā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, tādējādi kapelāna amatu iekļaujot 10. mēnešalgu grupā.
Virskapelāna un kapelāna  - amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm - amatiem noteiktie uzdevumi nav salīdzināmi ar darbinieku amatiem (ieskaitot Ukrainas pieredzi), jo amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm var nākties veikt savus pienākumus tieši notikumu, dzīvībai bīstamu apdraudējumu vietās.

Ņemot vērā izveidojamā kapelāna amata - amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi - visaptverošo funkcionālitāti, to pēc nepieciešamības var ieviest arī Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 13.6. apakšsaimes “Atļauju sistēmas jomas koordinācija, kontrole un uzraudzība” IV B līmenī amata paraugaprakstā kļūdaini noteikts amata pienākums: “veikt struktūrvienību metodisko vadību īslaicīgās aizturēšanas vietu un personu konvojēšanas jomā”.

Ministru kabineta noteikumu projektā 13.6. apakšsaimes “Atļauju sistēmas jomas koordinācija, kontrole un uzraudzība” IV B līmeņa amata paraugapraksts precizēts atbilstoši aktuālajam.

Starp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - iestāde) izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem izvirzīta prevencijas spēju uzlabošana ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības jomā un no tā izrietošā ugunsgrēkos bojāgājušo skaita samazināšana. Ņemot vērā, ka lielākais ugunsgrēku skaits notiek sociāli nelabvēlīgā vidē, ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības inspektoriem būtiska ir spēja komunicēt ar dažādu grupu iedzīvotājiem, motivējot tos aizdomāties par esošās rīcības iespējamām sekām un to mainīt. Izglītības procesā iegūtās zināšanas par cilvēku psiholoģiju, sociālo uzvedību un tās iemesliem ir nozīmīgas sekmīga rezultāta sasniegšanā sabiedrības izglītošanas un informēšanas jomā. Šādas spējas sekmētu efektīvāku dienesta pienākumu izpildi, ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības inspektoriem īstenojot dažādus uzraudzības un prevencijas pasākumus.

Lai piesaistītu iestādē dienēt pārstāvjus ar plašāku profesiju loku, kas ar savām zināšanām, iemaņām un praktisko pieredzi varēs sniegt būtisku ieguldījumu iestādes izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanā, kā arī funkciju izpildē, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 810 2. pielikuma “Amatu saimei nepieciešamās izglītības tematiskā joma” 16. amata saimei “Valsts ugunsdrošības uzraudzība un civilā aizsardzība” atbilstošo izglītības tematisko jomu uzskaitījumu ar papildu izglītības tematiskām jomām: “pedagogu izglītība un izglītības zinātnes, veselības aprūpe, sociālā labklājība”.

Valsts robežsardzes kompetencē ietilpst noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, to identificēšana un pierādīšana, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas atgūšana. Viena no būtiskākajām darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmju un noziedzīgi iegūtas mantas identificēšanai ir iegūtās informācijas analīze par personas veiktajiem finanšu darījumiem, kuras ietvaros nepieciešams veikt finanšu analīzi, kas ir laikietilpīga un prasa specifiskas zināšanas grāmatvedībā.
Tāpat, ievērojot mūsdienu izaicinājumus nelegālās migrācijas jomā un veicot dienesta pienākumus struktūrvienībās, kas nodrošina gan robežpārbaudi, gan imigrācijas kontroli, to robežsargiem veicot ārzemnieku nodarbinātības kontroli, kā arī ārzemnieku kontroli tiem atrodoties Latvijā, lietderīga būtu arī iegūtā izglītība komerczinību un administrēšanas, humanitāro zinātņu, pedagogu izglītības un izglītības zinātņu jomās. 19. amatu saimes izglītības tematisko jomu klāsta papildināšana varētu veicināt un uzlabot dokumentu noformēšanu, valodu barjeru pārvarēšanu, kvalitatīvāku ārzemnieka paskaidrojumu pieņemšanu, kā arī nodrošināt karjeras attīstības pasākumu realizāciju un starpnozaru profesionāļu “selekciju”, jo noteikumu Nr. 810 2. pielikumā 19. amatu saimei noteiktās izglītības tematiskās jomas ierobežo robežsargu horizontālās karjeras izaugsmes iespējas un jaunu speciālistu piesaisti, kā arī citu jomu un kvalifikāciju speciālistu piesaisti.

Ievērojot funkcijas svarīgumu un lai stiprinātu Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitāti, motivētu un piesaistītu profesionālu personālu, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 810 2. pielikuma “Amatu saimei nepieciešamās izglītības tematiskā joma” 17. amatu saimei "Noziedzības novēršana un apkarošana Valsts robežsardzē" atbilstošo izglītības  tematisko jomu uzskaitījumu ar papildu izglītības tematiskām jomām: "komerczinības un administrēšana, matemātika un statistika" un 19. amatu saimei "Robežpārbaude" atbilstošo izglītības  tematisko jomu uzskaitījumu ar papildu izglītības tematiskām jomām: "humanitārās zinātnes, komerczinības un administrēšana, pedagogu izglītība un izglītības zinātnes".

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) funkcijas ir apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšana. Lai nodrošinātu šo minēto funkciju izpildi, Pārvaldei ir nepieciešami cilvēkresursi, proti, motivētas, profesionālas un zinošas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Turklāt pietiekams amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaits dienestā nodrošina Pārvaldes darbības nepārtrauktību, tādējādi garantējot arī sabiedrisko drošību. Pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm ikdienā sastopas ar dažādām situācijām, kuru atrisināšanai ir nepieciešams zināt gan normatīvo regulējumu, gan jāprot komunicēt ar dažāda rakstura un temperamenta cilvēkiem, gan motivēt ieslodzītos veiksmīgai integrācijai sabiedrībā, gan izmantot jaunākos tehnoloģijas risinājumus, kas nemitīgi mainās.
Tādējādi Pārvaldei dienestā ir nepieciešamas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras ieguvušas zināšanas dažādās izglītības jomās, kas, savukārt, sekmēs efektīvāku reaģēšanu uz mūsdienu izaicinājumiem un izmaiņām, kas attiecas uz ieslodzīto uzraudzību, drošību un resocializāciju, uzlabos sabiedrības drošību un sniegts kompleksu atbalstu ieslodzītajiem, veicinot viņu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietām.
Tāpat ir konstatēti trūkumi 26. amatu saimes “Ieslodzījuma vietu apsardze” VII amata paraugaprakstā un 28. amatu saimes "Apcietināto sociālā rehabilitācija un notiesāto resocializācija” I B amata paraugaprakstā un to neatbilstība faktiski veicamajam darba saturam.

Ievērojot minēto, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 26. amatu saimes "Ieslodzījuma vietu apsardze" VII amata līmeni un 28. amatu saimes "Apcietināto sociālā rehabilitācija un notiesāto resocializācija" I B amata līmeni, izsakot tos jaunā redakcijā.
Tāpat lai piesaistītu Pārvaldē dienēt personas ar plašāku profesiju loku, kas ar savām zināšanām, iemaņām un profesionālās sagatavotības līmeni varēs sniegt būtisku ieguldījumu Pārvaldes funkciju izpildē, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 810 2. pielikuma “Amatu saimei nepieciešamās izglītības tematiskā joma”:
1) 26. amatu saimei "Ieslodzījuma vietu apsardze" atbilstošo izglītības tematisko jomu uzskaitījumu ar papildu izglītības tematisko jomu: "pedagogu izglītība un izglītības zinātnes";
2) 29. amatu saimei "Tiesas nolēmumu izpildes organizēšana un kontrole" atbilstošo izglītības tematisko jomu uzskaitījumu ar papildu izglītības tematiskām jomām: "datorika, inženierzinātnes un tehnoloģijas";
3) 30. amatu saimei "Ieslodzījuma vietu drošība" atbilstošo izglītības tematisko jomu uzskaitījumu ar papildu izglītības tematiskām jomām: "komerczinības un administrēšana, datorika, inženierzinātnes un tehnoloģijas";
4) 31. amatu saimei "Ieslodzījuma vietu pārvaldes kriminālizmeklēšana" atbilstošo izglītības tematisko jomu uzskaitījumu ar papildu izglītības tematiskām jomām: "civilā un militārā aizsardzība, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes, komerczinības un administrēšana, datorika".

Pārvaldes darbības mērķis ir īstenot valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā. Lai īstenotu Pārvaldes darbības mērķi, tā šobrīd turpina sekmīgi iesākto valdības politiku Pārvaldes ieslodzījuma vietu attīstības un infrastruktūras uzlabošanas virzienā, kas ietver jaunu ieslodzījumu vietu būvniecību un esošo ieslodzījuma vietu rekonstrukciju vai pārbūvi. Šobrīd norit jaunā Liepājas cietuma, kas nodrošinās sabiedrības drošību un ļaus uzsākt jaunas sodu izpildes sistēmas ieviešanu, nodrošinātu ieslodzīto resocializācijas procesu, būvniecība. Jaunajā Liepājas cietumā, kā arī pakāpeniski ieviešot to citas ieslodzījuma vietās, tiks veidota viena struktūrvienība (daļa), kura veiks gan ieslodzīto uzraudzību, gan nodrošinās ieslodzījuma vietas apsardzi, lai nepieļautu apdraudējuma situācijas ieslodzījuma vietās, ieslodzīto bēgšanas mēģinājumu vai bēgšanu, neatļautu priekšmetu, izstrādājumu vai vielu nonākšanu ieslodzījuma vietas teritorijā, normatīvajos aktos noteiktus ieslodzītajam aizliegtus kontaktus, nodrošinātu aizliegtās teritorijas apsardzi, ieslodzīto izolāciju, sabiedrības drošību un novērstu uzbrukumu vai uzbrukuma mēģinājumu ieslodzījuma vietai.

Ievērojot minēto, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogu ar jaunu 32. amatu saimi "Ieslodzīto uzraudzība un apsardze" (1. pielikums), kas paredz jaunu amatu ieviešanu, nosakot šo amatu pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību (amatu saimei nepieciešamās izglītības tematisko jomu) (2. pielikums) un nosakot tiem atbilstošas mēnešalgu grupas (3. pielikums).
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas Pārvaldei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.