25-TA-210: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 16. augusta noteikumos Nr. 561 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 16. augusta noteikumos Nr. 561 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir: 1) papildināt papildinošas saimnieciskās darbības (turpmāk – PSD) uzraudzības nosacījumus ar pašdeklarācijas principu, lai samazinātu administratīvo slogu projektu uzraudzībā; 2) precizēt nosacījumus attiecībā uz Transporta un sakaru institūtu kā finansējuma saņēmēju, lai atbalsts tam nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" (turpmāk – 8.1.1. SAM) investīciju mērķis ir palielināt modernizēto STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika), tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas (turpmāk – STEM), studiju programmu skaitu. 8.1.1. SAM ietvaros tika īstenoti 15 projekti (visi projekti ir pabeigti), no kuriem 14 projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji bija valsts augstskolas, bet viena projekta īstenotājs bija privātpersonu dibināta augstskola – Transporta un sakaru institūts (turpmāk – TSI).
Ministru kabineta 2016. gada 16. augusta noteikumi Nr. 561 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 561) nosaka, ka sadarbības iestāde reizi gadā projekta infrastruktūras amortizācijas periodā pārbauda veikto investīciju atbilstību PSD nosacījumiem.
Valdības rīcības plāna[1] deklarācijas uzdevumā "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs" ir iekļauts pasākums Nr.35.4. "Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā".
Sadarbības iestāde, izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošos Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda specifiskos atbalsta mērķus, lai izpildītu Valdības rīcības plānā norādīto uzdevumu, ir ierosinājusi cita starpā ieviest pašdeklarācijas principu infrastruktūras projektu uzraudzībā. Minētās izmaiņas ne tikai samazinātu birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību projektu infrastruktūras amortizācijas periodā, kas 8.1.1. SAM projektos, kuros tika veikta būvniecība, ir līdz pat 20 gadiem, bet arī demonstrēs uzticēšanās pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm.
[1] https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai
Ministru kabineta 2016. gada 16. augusta noteikumi Nr. 561 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 561) nosaka, ka sadarbības iestāde reizi gadā projekta infrastruktūras amortizācijas periodā pārbauda veikto investīciju atbilstību PSD nosacījumiem.
Valdības rīcības plāna[1] deklarācijas uzdevumā "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs" ir iekļauts pasākums Nr.35.4. "Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā".
Sadarbības iestāde, izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošos Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda specifiskos atbalsta mērķus, lai izpildītu Valdības rīcības plānā norādīto uzdevumu, ir ierosinājusi cita starpā ieviest pašdeklarācijas principu infrastruktūras projektu uzraudzībā. Minētās izmaiņas ne tikai samazinātu birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību projektu infrastruktūras amortizācijas periodā, kas 8.1.1. SAM projektos, kuros tika veikta būvniecība, ir līdz pat 20 gadiem, bet arī demonstrēs uzticēšanās pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm.
[1] https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumos Nr. 561 iekļautā prasība, ka finansējuma saņēmējiem reizi gadā ir jāiesniedz attiecīgs PSD pārskats, rada nepamatotu administratīvo slogu, kas savukārt neatbilst Valdības rīcības plāna izpildei attiecībā uz administratīvās birokrātijas samazināšanu un līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešanu projektu pārvaldībā.
MK noteikumos Nr. 561 iekļautie nosacījumi par PSD ir attiecināmi tikai uz tādiem projektiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Vienlaikus viens no finansējuma saņēmējiem – TSI, ir privātpersonas dibināta augstskola, kas pēc būtības ir saimnieciskās darbības veicējs un uz to nebūtu attiecināmi PSD nosacījumi. Ievērojot minēto, MK noteikumus Nr. 561 attiecībā uz TSI ir nepieciešams papildināt ar nosacījumiem, kas atrunā atšķirīgu pieeju komercdarbības atbalsta izslēgšanai attiecībā uz TSI kā 8.1.1. SAM projekta finansējuma saņēmēju.
MK noteikumos Nr. 561 iekļautie nosacījumi par PSD ir attiecināmi tikai uz tādiem projektiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Vienlaikus viens no finansējuma saņēmējiem – TSI, ir privātpersonas dibināta augstskola, kas pēc būtības ir saimnieciskās darbības veicējs un uz to nebūtu attiecināmi PSD nosacījumi. Ievērojot minēto, MK noteikumus Nr. 561 attiecībā uz TSI ir nepieciešams papildināt ar nosacījumiem, kas atrunā atšķirīgu pieeju komercdarbības atbalsta izslēgšanai attiecībā uz TSI kā 8.1.1. SAM projekta finansējuma saņēmēju.
Risinājuma apraksts
Lai samazinātu birokrātisko slogu 8.1.1. SAM projektu ikgadējās uzraudzības nodrošināšanā infrastruktūras amortizācijas periodā, ar noteikumu projektu tiek ieviests PSD pašdeklarācijas princips.
Noteikumu projektā iekļautais PSD pašdeklarācijas princips paredz, ka finansējuma saņēmējs (izņemot TSI) visā projekta ieguldījumu amortizācijas periodā katru gadu sagatavo pārskatu par PSD apjomu un nodrošina pārskata un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību PSD uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs (izņemot TSI) konstatē, ka ir pārsniegts MK noteikumos Nr. 561 noteiktais PSD 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras kopējās gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par PSD, tas iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto. Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt PSD pārskatus projekta ieguldījumu amortizācijas periodā, tajā skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par PSD pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentajām iestādēm vai no trešajām personām.
Obligāti veicamo PSD pārskatu, pārbaužu skaitu un biežumu atbildīgā iestāde noteiks 8.1.1. SAM PSD uzraudzības metodikā. 8.1.1. SAM PSD uzraudzības metodikā iekļaujamo pārbaužu skaits un biežums tiks saskaņots ar sadarbības iestādi. 8.1.1. SAM PSD uzraudzības metodika ir saskaņošanas procesā, vienlaikus tika iesniegts informācijas pieprasījums Eiropas Komisijai, kuras sniegtā atbilde prasa papildus skaidrojumu. Līdz ar to diskusija ar Eiropas Komisiju turpinās, un tās atbilde uz minēto informācijas pieprasījumu ir tieši saistīta un nepieciešama, lai pilnvērtīgi noslēgtu 8.1.1. SAM PSD uzraudzības metodikas saskaņošanas procesu. 8.1.1. SAM PSD uzraudzības metodikā tiks iekļauta atruna, ka tās piemērošana nav attiecināma uz TSI.
Lai iezīmētu atšķirīgās prasības komercdarbības atbalsta izslēgšanai attiecībā uz TSI kā saimnieciskās darbības veicēju, noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 561 35.1 punktu (ierobežojumi attiecībā uz PSD), ietverot tajā piebildi, ka minētais punkts nav attiecināms uz TSI.
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 561 ar diviem jauniem punktiem, kas nosaka prasības TSI.
Viens no tiem (35.5 punkts) paredz, ka atbalsts TSI netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, ja projekta īstenošanas rezultātā attīstītā infrastruktūra visā projekta dzīves ciklā tiek izmantota tikai projektā paredzētajam mērķim un tam nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, tas ir, ja attiecībā uz TSI izpildās vismaz viens no minētajiem kritērijiem:
1) 85 procenti un vairāk no visiem studējošajiem ir Latvijas iedzīvotāji;
2) vairāk nekā 50 procentiem studējošo studiju valoda ir latviešu valoda;
3) pasaules universitāšu reitingos tas nav iekļauts 500 labāko augstskolu vidū.
Otrs punkts (35.6 punkts) paredz, ka TSI visā projekta ieguldījumu amortizācijas periodā nodrošina atbilstību nosacījumiem, ka: (1) modernizētā infrastruktūra tiek izmantota tikai projektā paredzētajam mērķim, tas ir, tā tiek izmantota tikai studiju procesa nodrošināšanai; (2) TSI nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Ja TSI konstatē, ka neizpildās minētie nosacījumi, tas līgumā par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto nosacījumu pārkāpumu. Vienlaikus sadarbības iestādei ir tiesības veikt pārbaudes TSI par atbilstību minētajiem nosacījumiem projekta ieguldījumu amortizācijas periodā, tajā skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par 35.5 punktā minēto nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentajām iestādēm vai no trešajām personām.
Noteikumu projektā iekļautie nosacījumi attiecībā uz TSI nemaina tā atbilstību sākotnējai prasībai, ka tas īsteno projektu, kas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Saskaņā ar sadarbības iestādes sniegto informāciju, izskatot 2020. gada 6. aprīlī Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā TSI iesniegto noslēguma maksājuma pieprasījumu, tika veikts ietekmes uz tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm izvērtējums atbilstoši trīs pazīmēm: (1) ārvalsts un vietējo studējošo īpatsvars; (2) augstskolas vieta pasaules augstskolu reitingos; (3) studiju valoda. Izvērtējuma rezultātā ir secināts, ka 8.1.1. SAM ietvaros TSI sniegtajam atbalstam neizpildās visas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētās komercdarbības atbalsta pazīmes – proti, atbalstam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, līdz ar to tas ir uzskatāms par tādu atbalstu, kas ir brīvs no komercdarbības atbalsta.
Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās un 8.1.1. SAM PSD uzraudzības metodikas apstiprināšanas, sadarbības iestāde informēs finansējuma saņēmējus un veiks grozījumus ar finansējuma saņēmējiem noslēgto vienošanās/līgumu par SAM 8.1.1. projektu īstenošanu 1. pielikumā “Vienošanās vispārējie noteikumi”, ietverot nosacījumus atbilstoši izmaiņām MK noteikumos.
Noteikumu projektā iekļautais PSD pašdeklarācijas princips paredz, ka finansējuma saņēmējs (izņemot TSI) visā projekta ieguldījumu amortizācijas periodā katru gadu sagatavo pārskatu par PSD apjomu un nodrošina pārskata un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību PSD uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs (izņemot TSI) konstatē, ka ir pārsniegts MK noteikumos Nr. 561 noteiktais PSD 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras kopējās gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par PSD, tas iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto. Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt PSD pārskatus projekta ieguldījumu amortizācijas periodā, tajā skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par PSD pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentajām iestādēm vai no trešajām personām.
Obligāti veicamo PSD pārskatu, pārbaužu skaitu un biežumu atbildīgā iestāde noteiks 8.1.1. SAM PSD uzraudzības metodikā. 8.1.1. SAM PSD uzraudzības metodikā iekļaujamo pārbaužu skaits un biežums tiks saskaņots ar sadarbības iestādi. 8.1.1. SAM PSD uzraudzības metodika ir saskaņošanas procesā, vienlaikus tika iesniegts informācijas pieprasījums Eiropas Komisijai, kuras sniegtā atbilde prasa papildus skaidrojumu. Līdz ar to diskusija ar Eiropas Komisiju turpinās, un tās atbilde uz minēto informācijas pieprasījumu ir tieši saistīta un nepieciešama, lai pilnvērtīgi noslēgtu 8.1.1. SAM PSD uzraudzības metodikas saskaņošanas procesu. 8.1.1. SAM PSD uzraudzības metodikā tiks iekļauta atruna, ka tās piemērošana nav attiecināma uz TSI.
Lai iezīmētu atšķirīgās prasības komercdarbības atbalsta izslēgšanai attiecībā uz TSI kā saimnieciskās darbības veicēju, noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 561 35.1 punktu (ierobežojumi attiecībā uz PSD), ietverot tajā piebildi, ka minētais punkts nav attiecināms uz TSI.
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 561 ar diviem jauniem punktiem, kas nosaka prasības TSI.
Viens no tiem (35.5 punkts) paredz, ka atbalsts TSI netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, ja projekta īstenošanas rezultātā attīstītā infrastruktūra visā projekta dzīves ciklā tiek izmantota tikai projektā paredzētajam mērķim un tam nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, tas ir, ja attiecībā uz TSI izpildās vismaz viens no minētajiem kritērijiem:
1) 85 procenti un vairāk no visiem studējošajiem ir Latvijas iedzīvotāji;
2) vairāk nekā 50 procentiem studējošo studiju valoda ir latviešu valoda;
3) pasaules universitāšu reitingos tas nav iekļauts 500 labāko augstskolu vidū.
Otrs punkts (35.6 punkts) paredz, ka TSI visā projekta ieguldījumu amortizācijas periodā nodrošina atbilstību nosacījumiem, ka: (1) modernizētā infrastruktūra tiek izmantota tikai projektā paredzētajam mērķim, tas ir, tā tiek izmantota tikai studiju procesa nodrošināšanai; (2) TSI nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Ja TSI konstatē, ka neizpildās minētie nosacījumi, tas līgumā par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto nosacījumu pārkāpumu. Vienlaikus sadarbības iestādei ir tiesības veikt pārbaudes TSI par atbilstību minētajiem nosacījumiem projekta ieguldījumu amortizācijas periodā, tajā skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par 35.5 punktā minēto nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentajām iestādēm vai no trešajām personām.
Noteikumu projektā iekļautie nosacījumi attiecībā uz TSI nemaina tā atbilstību sākotnējai prasībai, ka tas īsteno projektu, kas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Saskaņā ar sadarbības iestādes sniegto informāciju, izskatot 2020. gada 6. aprīlī Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā TSI iesniegto noslēguma maksājuma pieprasījumu, tika veikts ietekmes uz tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm izvērtējums atbilstoši trīs pazīmēm: (1) ārvalsts un vietējo studējošo īpatsvars; (2) augstskolas vieta pasaules augstskolu reitingos; (3) studiju valoda. Izvērtējuma rezultātā ir secināts, ka 8.1.1. SAM ietvaros TSI sniegtajam atbalstam neizpildās visas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētās komercdarbības atbalsta pazīmes – proti, atbalstam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, līdz ar to tas ir uzskatāms par tādu atbalstu, kas ir brīvs no komercdarbības atbalsta.
Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās un 8.1.1. SAM PSD uzraudzības metodikas apstiprināšanas, sadarbības iestāde informēs finansējuma saņēmējus un veiks grozījumus ar finansējuma saņēmējiem noslēgto vienošanās/līgumu par SAM 8.1.1. projektu īstenošanu 1. pielikumā “Vienošanās vispārējie noteikumi”, ietverot nosacījumus atbilstoši izmaiņām MK noteikumos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta izpildē iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā atbildīgā iestāde, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā sadarbības iestāde, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Daugavpils Universitāte, Ventspils Augstskola, Vidzemes Augstskola, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija kā 8.1.1. SAM projektu finansējuma saņēmēji.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
