Anotācija

Likuma 7. panta pirmajā daļā atrunātas KNAB funkcijas korupcijas novēršanā, 8. panta pirmajā daļā – funkcijas korupcijas apkarošanā, 9. pantā – funkcijas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē un 9.¹ pantā – funkcijas priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē.
Kā jau iepriekš minēts, ar mērķi palīdzēt kompleksi risināt korupcijas novēršanu un apkarošanu, kontrolēt politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu izpildi 2023. gadā veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, izveidojot atsevišķu pārvaldi ar divām struktūrvienībām: Taktiskās analīzes nodaļu un Stratēģiskās analīzes nodaļu.
Taktiskā analīze tiek veikta, lai identificētu likumsakarības, kas norāda uz saikni starp konkrētām personām un iespējamiem likuma pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju. Savukārt stratēģiskā analīze tiek veikta, lai identificētu noteikumu pārkāpumu tendences, tipoloģijas un draudus.
Taktisko analīzi KNAB nepieciešams veikt, jo:
1) taktiskā analīze ietver sevī plašu dažādu datu vākšanu un analīzi par konkrētas personas darījumiem un mantisko stāvokli ar mērķi identificēt pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu notikušu noziegumu;
2) taktiskās analīzes rezultātā iespējams identificēt konkrētas personas, šo personu ģimenes locekļus un ar tām cieši saistītas fiziskas un/vai juridiskas personas (darījumu partnerus), finanšu līdzekļus, kā arī iespējams izsekot konkrētu darbību vai darījumu gaitai un noteiktām saiknēm starp šīm personām un iespējamiem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un predikatīviem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem;
3) politisko organizāciju (partiju) un to apvienību nelikumīga finansēšana ir viens no korupcijas izpausmes veidiem, kurā apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu pieņemšanu pastāv risks, ka tiek nelikumīgi finansēta konkrēta lēmuma pieņēmēju pārstāvētā politiskā partija, pārkāpjot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
Stratēģisko analīzi KNAB nepieciešams veikt, jo:
1) stratēģiskās analīzes ietvaros tiek veikts noteiktu darbību un procesu kopums, lai, balstoties uz informācijas analīzi, iegūtu zināšanas par korupciju ietekmējošiem faktoriem, dinamiku, apdraudējuma un riska līmeni, un varētu objektīvi definēt korupcijas novēršanas un apkarošanas prioritātes un pieņemtu lēmumus par nepieciešamo rīcību korupcijas risku pārvaldībai, kā arī apdraudējuma līmeņa samazināšanai;
2) stratēģiskās analīzes rezultāts ir stratēģiskais pārskats, kas raksturo korupcijas līmeni, attīstības tendences un fenomenus, identificē ilgtermiņa problēmas, kā arī, pamatojoties uz situācijas novērtējumu, nosaka korupcijas novēršanas un apkarošanas prioritātes, nozīmīgākos uzdevumus prioritāšu ietvaros un nepieciešamos resursus uzdevumu izpildei.
Lai efektīvāk pildītu Likumā noteiktās jau esošās KNAB funkcijas un atklātu vairāk administratīvo pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu, kuru izskatīšana un izmeklēšana ir piekritīga KNAB, Likumā būtu nepieciešams veikt izmaiņas, 7. panta pirmajā daļā, 9. pantā un 9.¹ pantā esošās KNAB funkcijas papildinot ar taktiskās analīzes un stratēģiskās analīzes funkcijām.

Likuma III nodaļas “Biroja kompetence” 7. panta “Biroja funkcijas korupcijas novēršanā” pirmā daļa būtu papildināma ar jaunām funkcijām – veikt taktisko analīzi un stratēģisko analīzi, 9. pants “Biroja funkcijas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē” un 9.¹ pants “Biroja funkcijas priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē” – ar jaunām funkcijām – veikt taktisko analīzi un stratēģisko analīzi.

Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 1. panta 1. punktu valsts informācijas sistēma ir informācijas sistēma, kuras darbību nodrošina tiešās pārvaldes iestāde, valsts institūcija, kas nav Ministru kabineta padotībā, atvasināta publiska persona vai tās iestāde, tiesu iestāde, prokuratūra, kā arī privātpersona, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, (turpmāk - institūcija) un kura nodrošina valsts pārvaldes funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei nepieciešamās informācijas ierosināšanu, radīšanu, apkopošanu, uzkrāšanu, apstrādāšanu, izmantošanu un iznīcināšanu. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 1. panta 2. punktu valsts informācijas sistēmas pārzinis ir institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts informācijas sistēmas darbību.
Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 3. panta pirmajai daļai šis likums attiecināms uz valsts informācijas sistēmām, kuras lietojot tiek nodrošināta institūcijām normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpilde.
Saskaņā ar Likuma 2. panta pirmo daļu KNAB ir tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī kontrolē politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi un pārbauda, kā tiek ievēroti ierobežojumi, kas noteikti priekšvēlēšanu aģitācijai, aģitācijai pirms tautas nobalsošanas, aģitācijai par likuma ierosināšanu un aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu.
KNAB projekta “Analītiskās kapacitātes stiprināšana” pieteikums paredz līdz 2025. gada 1. septembrim KNAB izstrādāt “analītisko platformu” taktiskās analīzes veikšanai.
Minētā projekta īstenošanas gaitā izveidotā “analītiskā platforma” strādās un tiks uzturēta, lai vāktu, uzkrātu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju, kas nepieciešama KNAB taktiskās analīzes veikšanai savu Likumā noteikto funkciju un uzdevumu izpildei. KNAB kā tiešās pārvaldes iestāde organizēs un vadīs “analītiskās platformas” darbību. Tāpat izveidoto “analītisko platformu” paredzēts integrēt ar citām informācijas sistēmām, lai taktiskajai analīzei nepieciešamos datus varētu saņemt un uzkrāt automātiski, nevis vadīt manuāli, kas ievērojami saīsinās nepieciešamo laiku datu analīzei, apstrādājot lielu datu apjomu un automatizējot korupcijas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas risku identificēšanu. Sākotnējā datu apstrāde paredz BRAIS automatizēti apstrādāt tikai atvērtos datus, kas bez maksas brīvi pieejami Latvijas Atvērto datu portālā. Pēc Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, pakāpeniski tiks veidoti saslēgumi ar Likuma 11.³ pantā minētajiem reģistriem un sistēmām, sazinoties ar katru sistēmas turētāju. Platformas izstrāde ļaus KNAB amatpersonām taktiskās analīzes ietvaros veikt lielu datu apstrādi, kāda līdz šim vēl nav tikusi veikta tehnoloģisko risinājumu trūkuma dēļ.
Līdz ar to izpildās Valsts informācijas sistēmu likuma 1. panta 1. un 2. punktā, kā arī 3. panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, lai projekta “Analītiskās kapacitātes stiprināšana” īstenošanas gaitā izveidoto “analītisko platformu” reģistrētu valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) kā valsts informācijas sistēmu - BRAIS.
Ievērojot minēto, būtu nepieciešams veikt grozījumus Likumā, papildinot Likumu ar  jaunu nodaļu -  “III¹ nodaļa. Biroja risku analīzes informācijas sistēma”, tajā nosakot datu apstrādes tiesisko pamatu, datu subjektus, apstrādājamo datu kategorijas, datu apstrādes nolūku, datu ieguves avotus, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam izdot BRAIS uzturēšanas un izmantošanas kārtību.
Lai pilnībā transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI  prasības, 2019. gada 5. augustā spēkā stājās likums “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”, kura viens no mērķiem saskaņā 2. panta 1. punktu ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības, it īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kad kompetentās iestādes apstrādā personas datus, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus.
Saskaņā ar Likuma 8. panta pirmo daļu KNAB korupcijas apkarošanā pilda šādas funkcijas:
1) likumā noteiktajos gadījumos sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par administratīviem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā;
2) veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu KL paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.
Saskaņā ar Likuma 9. panta 1., 2. un 3. punktu KNAB, kontrolējot politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi, veic šādas funkcijas:
1) kontrolē Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi;
2) likumā noteiktajos gadījumos sauc vainīgās personas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus;
3) veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu KL paredzētos noziedzīgos nodarījumus, ja tie saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu un ja saskaņā ar likumu tie nav valsts drošības iestāžu kompetencē.
Saskaņā ar Likuma 9.¹ panta 1. un 2. punktu KNAB pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu izpildi, veic šādas funkcijas:
1) atbilstoši likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju noteiktajai kompetencei kontrolē priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu;
2) likumā noteiktajos gadījumos sauc vainīgās personas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus.
Līdz ar to KNAB ir kompetentā iestāde likuma “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 1. panta 6. punkta izpratnē.
Likuma “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 3. panta pirmā daļa paredz, ka šo likumu piemēro personas datu apstrādei, ko veic kompetentā iestāde šā likuma 2. pantā minētajos nolūkos, ja apstrāde pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem vai apstrādājamie personas dati veido kartotēku vai paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas.
Likuma 10. panta pirmās daļas 7. punkts paredz KNAB amatpersonu tiesības atbilstoši kompetencei iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt KNAB funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, kuras izmantošanas kārtību nosaka KNAB priekšnieks. Līdz ar to KNAB amatpersonām ar Likumu jau ir piešķirtas tiesības apstrādāt personas datus.
Personas dati informācijas uzkrāšanas un aprites sistēmā BRAIS tiks apstrādāti likumīgi un godprātīgi un vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos ar mērķi nodrošināt savu Likumā noteikto funkciju un uzdevumu izpildi.
Tādējādi tiks ievēroti likuma “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 4. panta pirmajā daļā minētie personas datu apstrādes principi un 5. pantā minētais personas datu apstrādes likumīgums.
BRAIS izmantošanas mērķis būs nodrošināt KNAB datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
Tādējādi plānotās fizisko personu datu apstrādes tiesiskais pamats informācijas uzkrāšanas un aprites sistēmā BRAIS būs likuma “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 2. panta 1. punktā minētais nolūks – novērst, izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus, kuru izskatīšana un izmeklēšana ir piekritīga KNAB.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” mērķis saskaņā ar šā likuma 2. pantu ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķis saskaņā ar šā likuma 1. panta otro daļu ir nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.
Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma mērķis saskaņā ar šā likuma 2. pantu ir  nodrošināt iespēju personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām.
KNAB kompetencē pamatā ir izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta KL XXIV nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā” (subjekti – valsts amatpersonas (sk. KL 316. pantu)), kā arī ar politisko organizāciju (partiju) finansēšanu saistītus noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta KL 288.² un 288.⁴ pantā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 5., 18., 18 ¹. un 18 ². punktu izpratnē:
1) patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir klienta - juridiskās personas vai juridiska veidojuma - īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz: attiecībā uz juridiskajām personām - fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē; attiecībā uz juridiskiem veidojumiem - fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs vai, ja vēl nav noteiktas fiziskās personas, kuras ir labuma guvēji, personu grupa, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums, kā arī cita fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko veidojumu;
2) politiski nozīmīga persona ir persona, kura Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, tai skaitā valsts varas augstākā amatpersona, valsts administratīvās vienības (pašvaldības) vadītājs, valdības vadītājs, ministrs (ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, ja attiecīgajā valstī ir šāds amats), valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai valsts administratīvajā vienībā (pašvaldībā), parlamenta deputāts vai līdzīgas likumdošanas struktūras loceklis, politiskās partijas vadības struktūras (valdes) loceklis, konstitucionālās tiesas, augstākās tiesas vai cita līmeņa tiesas tiesnesis (tiesu institūcijas loceklis), augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, starptautiskas organizācijas vadītājs (direktors, direktora vietnieks) un valdes loceklis vai persona, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu;
3) politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis ir persona, kura ir šā panta 18.punktā minētās personas a) laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona. Persona par laulātajam pielīdzināmu personu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi tai nosaka šādu statusu, b) bērns vai politiski nozīmīgas personas laulātā vai laulātajam pielīdzināmas personas bērns, viņa laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona, c) vecāks; d) brālis vai māsa;
4) ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona ir fiziskā persona, par kuru ir zināms, ka tai ir darījuma vai citas ciešas attiecības ar kādu no šā panta 18. punktā minētajām personām vai tā ir akcionārs vai dalībnieks vienā un tajā pašā komercsabiedrībā ar kādu no šā panta 18. punktā minētajām personām, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par ko ir zināms, ka tas faktiski izveidots šā panta 18. punktā minētās personas labā.
Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novērtēšanas ziņojumā par 2020. - 2022. gadu norādīts, ka korupcijas risks identificēts kā nopietns drauds sabiedrības interesēm. Būtiskus nacionālā predikatīvā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā draudus rada izvairīšanās no nodokļu nomaksas, krāpšana, akcīzes preču nelikumīga aprite, narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga aprite, noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā. Attiecīgi pārskata perioda beigās noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu plūsma bezskaidrā naudā ir radījusi augstākus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus nekā noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu plūsma skaidrā naudā.
Ņemot vērā minēto, KNAB nepieciešams paplašināt BRAIS apstrādājamo datu subjektus ar personām, kuras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē atzīstamas par patiesā labuma guvējiem, politiski nozīmīgām personām, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām, jo šo jēdzienu skaidrojums ir plašāks nekā valsts amatpersonas jēdziena skaidrojums likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. pantā un KL 316. pantā. Līdz ar to BRAIS paredzēts veikt datu apstrādi:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un KL izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par patiesā labuma guvējiem,  politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
4) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona vai īpašnieks ir kāda no 1., 2. un 3. punktā minētajām personām;
5) par juridiskām personām vai juridiskiem veidojumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, kuros patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2. un 3. punktā minētajām personām.
BRAIS netiks veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem, jo KNAB kompetencē neietilpst izmeklēt šajās iestādēs nodarbināto izdarītos noziedzīgos nodarījumus (sīkāk skatīt KPL 387. pantu “Institucionālā piekritība”).
BRAIS tiks apstrādātas šādas personu datu kategorijas:
1) identifikācijas dati (vārds, uzvārds, personas kods) un kontaktinformācija;
2) dati par amatu un darba vietu;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību.
BRAIS netiks veikta likuma “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 8. pantā minēto īpašu kategoriju personas datu apstrāde.
BRAIS tiks veikta fizisko personu profilēšana, izmantojot tikai jau iepriekš minētās personu datu kategorijas, lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude.
Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiks veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai būs tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nebūs tiesības saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.
Fizisko personas datu apstrādes un aizsardzības uzraudzību veiks Datu valsts inspekcija, kas atsevišķi netiek norādīts likumprojektā, jo tas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI.

Likums būtu papildināms ar jaunu nodaļu -  “III¹ nodaļa. Biroja risku analīzes informācijas sistēma”, nosakot datu apstrādes tiesisko pamatu, datu subjektus, apstrādājamo datu kategorijas, datu apstrādes nolūku, datu ieguves avotus, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam izdot BRAIS uzturēšanas un izmantošanas kārtību.

Kā jau iepriekš minēts, saskaņā ar KPL 387. panta sesto daļu KNAB kompetencē ir izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.
KPL 369. panta pirmā daļa paredz, ka kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana izmeklēšanas iestādē. Savukārt KPL 369. panta ceturtās daļas 4. punkts paredz, ka izmeklēšanas iestāde šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iegūt savas resoriskās darbības rezultātā, veicot citas likumos noteiktās funkcijas - pārbaudes, operatīvo darbību utt.
Līdz ar to KPL atļauj KNAB kā izmeklēšanas iestādei ziņas, kuras norāda uz KNAB kompetencē esoša iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, iegūt resoriskās pārbaudes ietvaros, veicot citas Likumā noteiktās funkcijas.
KNAB ir izveidota Taktiskās analīzes nodaļa un likumprojekts paredz veikt grozījumus, papildinot KNAB funkcijas ar taktiskās analīzes funkciju.
KNAB Taktiskās analīzes nodaļas amatpersonas saņemtās vai uz KNAB iniciatīvās iegūtās informācijas analīzi veic resoriskās pārbaudes ietvaros ar mērķi iegūt ziņas, kuras norāda uz iespējama KNAB kompetencē esoša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Tādējādi KNAB Taktiskās analīzes nodaļas amatpersonas veic resoriskās pārbaudes, lai to ietvaros atbilstoši likumā piešķirtajām pilnvarām veiktu darbības, pielietotu līdzekļus un metodes ar mērķi izlemt jautājumu par nepieciešamību uzsākt kriminālprocesu.
Papildus būtu ņemams vērā, ka resoriskā pārbaude nav izmantojama saistībā ar administratīvi tiesisko kontroles (uzraudzības) uzdevumu īstenošanu vai ziņu pārbaudi, lai izlemtu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, jo tam pietiekams regulējums ir ietverts Administratīvās atbildības likumā.
Līdz ar to Likumā būtu jānostiprina resoriskās pārbaudes institūts un jāatrunā resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumi - resoriskās pārbaudes veikšanas mērķis, KNAB amatpersonas tiesības un termiņi, atsevišķi atrunājot, ka: resoriskās pārbaudes veikšanas mērķis ir iegūt un izvērtēt informāciju par KNAB kompetencē esoša iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; resoriskās pārbaudes procesā KNAB amatpersonai nav tiesību veikt darbības, kas īstenojamas tikai kriminālprocesa ietvaros, jo tas izriet no KPL 373. panta trešās daļas; fiziskai personai nav tiesību saņemt informāciju par resoriskās pārbaudes veikšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude; resorisko pārbaudi pabeidz trīs mēnešu laikā vai ātrāk, ja tiek uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process. Ja objektīvu iemeslu minēto termiņu nav iespējams ievērot, KNAB priekšnieks to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par gadu, bet ne vairāk par trīs mēnešiem vienā pagarinājumā.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka valstī iztrūkst vienota izpratne par resorisko pārbaužu veikšanas kārtību, Likumā būtu nepieciešams veikt grozījumus, papildinot Likumu ar resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumiem.

Likums būtu papildināms ar 10.² pantu, kurā būtu atrunāti resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumi.

Atbilstoši Likuma 4. panta piektās daļas 5., 6. un 7. punktam un 5. panta piektās daļas 5., 6. un 7. punktam, lai pretendētu uz KNAB priekšnieka vai KNAB amatpersonas amatu, persona nedrīkst būt sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas), notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, un saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.
Vērtējot, vai ierobežojumi pretendēt uz KNAB priekšnieka vai amatpersonas amatu ir nepieciešami, jāņem vērā KNAB statuss un funkcijas. Atbilstoši Likuma 2. pantam KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi. Likuma 11. pantā ir noteikts, ka KNAB amatpersonu un darbinieku pienākums ir darboties sabiedrības interesēs, bet 12. pantā norādīts, ka KNAB amatpersona ir valsts varas pārstāvis un atbilstoši šā likuma 13. pantam uz KNAB amatpersonām attiecas likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Lai īstenotu Likumā noteiktos mērķus, KNAB izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, koordinē normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanu, veic Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora ierosinātās pārbaudes, apkopo un analizē informāciju par valsts amatpersonu iesniegtajām deklarācijām, konstatētajiem pārkāpumiem to iesniegšanā un par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu, izstrādā metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā, izglīto sabiedrību par korupcijas novēršanas tiesiskajiem un ētiskajiem aspektiem, kā arī veic citas nozīmīgas funkcijas.[1] KNAB nav drošības iestāde, tomēr tā darbība ir tieši saistīta ar valstiskās drošības, neatkarības un demokrātijas aizsardzību. Vienlaikus norādāms, ka KNAB amatpersona darbojas valsts vārdā un tās konkrētās darbības un lēmumi rada juridiskas sekas un skar citu personu intereses. Līdz ar to sabiedrības interesēs svarīgi noteikt, lai KNAB amatpersonas pašas ievēro likumos noteikto, uzliekot tām stingras prasības tiesību normu ievērošanā gan dienestā, gan ārpus tā. Tādējādi KNAB amatpersonai ir jāatbilst ne tikai profesionālajām, bet arī augstām morāles un ētikas prasībām, kura apzinīgi un godprātīgi pilda savus amata pienākumus, un pati ievēro likumos un citos normatīvajos aktos noteikto un vairo sabiedrības uzticību gan KNAB, gan valstij kopumā.
Secināms, ka Likumā noteikto ierobežojumu saistībā ar personas sodāmību pildīt dienestu KNAB mērķis ir aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu pret personām, kuras rada draudus tās pastāvēšanai, vai pret tādām personām, kuras arī ētisku apsvērumu dēļ nav cienīgas kļūt par amatpersonām demokrātiskā valstī. Tāpat ierobežojumi noteikti, lai ne tikai novērstu reālus draudus valsts drošībai un demokrātiskajai valsts iekārtai, bet arī nodrošinātu to, ka pilsoņi nav spiesti atzīt par valsts varas pārstāvjiem tādas personas, kuras sodītas par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas), notiesātas par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, un sauktas pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata. Likumdevēja mērķis, nosakot ierobežojumus, ir panākt arī sabiedrības uzticēšanos KNAB.
Vienlaikus noteiktie ierobežojumi ir būtiski, lai KNAB varētu īstenot savu pamata kompetenci – izmeklēt ar korupciju saistītos noziedzīgos nodarījumus, kurus izdarījušas valsts amatpersonas. Jāvērš uzmanību, ka arī attiecībā uz šīm amatpersonām vairākos likumos (piemēram, Valsts civildienesta likumā, Valsts drošības iestāžu likumā, likumā “Par policiju”, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, Prokuratūras likumā) ir noteikti līdzīgi ierobežojumi. Teorētiski pastāv iespēja, ka kāda no minētajām amatpersonām, uz kuru attiecas minētie ierobežojumi, varētu izdarīt ar korupciju saistītu noziedzīgu nodarījumu. To izmeklētu KNAB amatpersona, uz kuru savukārt šāds ierobežojums neattiektos. Tādējādi ierobežojumi ir nepieciešami, jo demokrātiskai valsts iekārtai neatbilst tāda situācija, ka uz kontrolējamo personu attiecas ierobežojumi, savukārt uz kontrolējošo amatpersonu saturiski tādi paši ierobežojumi neattiecas.
Būtiski, ka labums, ko iegūst sabiedrība no noteiktajiem ierobežojumiem, ir lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu, jo nodrošina valsts interešu un demokrātiskas iekārtas aizsardzību, kā arī labas pārvaldības principu, kas izpaužas kā sabiedrības uzticēšanās KNAB amatpersonām. Turklāt no šīs uzticēšanās netieši ir atkarīga arī valsts ekonomiskā stabilitāte un attīstība, jo korupcijas apkarošana ir būtisks valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas elements.
Papildus norādāms, ka noteiktās prasības pretendentiem uz KNAB amatpersonas amatu ir vērtējamas arī kopsakarā ar citiem normatīvajiem aktiem, kas ir saistīti ar KNAB darbību. Piemēram, KNAB amatpersonām un darbiniekiem ir jāatbilst likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Respektīvi, visām KNAB amatpersonām ir jāatbilst minētā likuma 9. pantam, kurš nosaka, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai kura, tai skaitā, ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) vai notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, atbrīvojot no soda.
Ievērojot minēto, ierobežojums pretendēt uz KNAB priekšnieka vai amatpersonas amatu, ja persona neatbilst Likuma 4. un 5. panta minētajām prasībām attiecībā uz personas sodāmību, ir pamatots un tam ir leģitīms mērķis. Vienlaikus jāvērtē, vai minēto ierobežojumu mērķi var sasniegt ar mazāk ierobežojošām prasībām, paredzot aizliegumu ieņemt amatu attiecināt tikai uz personu, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu. Saskaņā ar Krimināllikuma 9. panta pirmo daļu noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona to izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu. Saskaņā ar Krimināllikuma 10. panta pirmo daļu noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona to izdarījusi aiz noziedzīgas pašpaļāvības vai noziedzīgas nevērības.
Darbs valsts dienestā no privātajā sektorā veicamā darba atšķiras gan pēc tiesisko attiecību nodibināšanas juridiskajiem aspektiem, gan veicamā darba mērķa, kas ir cieši saistīts ar valsts uzdevumu pildīšanu. Valsts dienestā personas atrodas īpašās attiecībās ar valsti, proti – šo personu tiesības ir ierobežotas un tām tiek uzlikti īpaši pienākumi.[2] Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmes 101. pants neuzliek valstij pienākumu nodrošināt katrai personai, kura to vēlas, iespēju pildīt valsts dienestu. Satversmes 101. panta pirmā daļa nevis noteic absolūtas tiesības personai pildīt valsts dienestu, bet norāda uz to, ka šīs tiesības īstenojamas „likumā paredzētā veidā”. Tātad šo tiesību izmantošanas veids nosakāms ar likumu. [3]
Šobrīd KNAB amatpersonām attiecībā uz personas nesodāmību ir noteiktas stingras prasības, proti, Likuma 4.panta piektās daļas 5., 6. un 7. punkts un 5. panta piektās daļas 5., 6. un 7. punkts paredz absolūtu aizliegumu ieņemt KNAB priekšnieka un KNAB amatpersonas amatu personai, kas sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts arī aiz neuzmanības. Savukārt "Par valsts noslēpumu" likumā ietvertās prasības KNAB amatpersonām ir “mīkstākas” un paredz tiesības personai saņemt speciālo atļauju arī gadījumos, kad persona ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības (izņemot valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības).
Tāpat minētais likums pieļauj arī izņēmuma gadījumus atļaut pieeju konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam atsevišķām personām, kuras sodītas vai notiesātas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja nav izdarīts sevišķi smags noziegums, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Vienlaikus, izvērtējot arī citās tiesībaizsardzības iestādēs šobrīd likumos noteiktās prasības personām, kuras var atrasties dienestā, secināms, ka, piemēram, dienestā (atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. pantam), dienestā (darbā) valsts drošības iestādē (atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 20. pantam) nevar atrasties persona, kura ir sodīta, notiesāta un saukta pie kriminālatbildības par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Respektīvi, likumos minētie ierobežojumi ir stingri (absolūti), bet paredz iespēju personām, kas sodītas par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības, atrasties dienestā.
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk ‒ Satversme) 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātā vienlīdzības principa uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likumu aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk ‒ Satversmes tiesa), interpretējot Satversmes 91. pantu, ir atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats.[4]
Norādāms, ka, ja par KNAB priekšnieku vai KNAB amatpersonu varētu kļūt persona, kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, tiktu mazināta sabiedrības uzticēšanās KNAB kā valsts varas īstenotājām un līdz ar to arī demokrātiskai tiesiskai valsts iekārtai. Turklāt persona, kas pati izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, pat ja tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta, nesekmētu likumpaklausīgu attieksmi sabiedrībā.
Izvērtējot iepriekš minēto, secināms, ka Likumā ir jāsaglabā noteikti ierobežojumi personai ieņemt KNAB priekšnieka un KNAB amatpersonas amatu, ja persona agrāk ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, taču jāparedz iespēja aizliegumu attiecināt tikai uz tīšiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Izvairoties no absolūta nodarbinātības ierobežojuma noteikšanu attiecībā uz personām, kas ir sodītas par jebkura tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Attiecīgi Likumprojektā paredzēts, ka par KNAB priekšnieka amata pretendentu un KNAB amatpersonas amata pretendentu var izvirzīt personu, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, izņemot gadījumus, ja uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Jāņem vērā, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka iepriekšējā sodāmība pēc tās dzēšanas vai noņemšanas vairs nav ņemama vērā citā kriminālprocesā. Tomēr citās, ar krimināltiesību jomu nesaistītās tiesiskajās attiecībās, sodāmības noņemšana vai dzēšana ne vienmēr nozīmē to, ka būtu izbeigušās arī ar sodāmību saistītās personai nelabvēlīgās tiesiskās sekas. Ja speciālajā likumā ir noteikts, ka ierobežojums pastāv neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, tad tas turpina pastāvēt arī pēc tam, kad sodāmība tiek dzēsta vai noņemta Krimināllikuma 63. pantā paredzētajā kārtībā. Sodāmības jēdziens plašākā nozīmē aptver arī citas juridiskas sekas, kas citstarp var izpausties kā tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos ierobežojums un pastāvēt arī pēc sodāmības noņemšanas vai dzēšanas.[5]
Ņemot vērā minēto un novēršot absolūtā aizlieguma noteikšanu pretendēt uz Biroja amatpersonas amatu (izņemot priekšnieka), tajā skaitā arī par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, Likumprojektā ir iestrādāts risinājums personu individuālai izvērtēšanai. Proti, KNAB priekšnieka izveidotai komisijai tiek paredzētas tiesības neliegt iespēju personai, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, pretendēt uz KNAB amatpersonas amatu, ja no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, ir pagājuši ne mazāk kā pieci  gadi, bet gadījumā, ja šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, no brīža, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.  Komisijas ziņā paliek izvērtēt personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz KNAB amatpersonas amata pienākumu veikšanu. Vienlaikus Likumprojektā iekļautie ierobežojumi ir salāgoti ar citos likumos paredzēto, piemēram, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, Valsts drošības iestāžu likumu, Militārā dienesta likumu, likumu “Par valsts noslēpumu”.
Informācija par KNAB priekšnieka vai amatpersonas kandidāta iespējamo sodāmību tiek iegūta no Iekšlietu ministrijas pārziņā esošā Sodu reģistra, kura darbību regulē Sodu reģistra likums.
Ņemot vērā 2024. gada 27. februārī spēkā stājušos grozījumus Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktā, minētais likums vairs neparedz ziņu par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums uzglabāšanu Sodu reģistra arhīva datubāzē.
Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 23. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto Sodu reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas, tai skaitā, par personu, kurai dzēsta vai noņemta sodāmība, personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Tātad Sodu reģistrā nav pieejama informācija par personu, kura ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata, bet ir pieejama informācija, kad kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Tādējādi, atbilstoši Sodu reģistrā pieejamai informācijai, precizējams likumprojekts.

[1]Satversmes tiesas 2006.gada 11.aprīļa sprieduma lietā Nr.2005-24-01 7. punkts;
[2]Satversmes tiesas 2007. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-03-01 10. punkts;
[3] Satversmes tiesas 2007. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2006-29-0103 17. punkts;
[4]Satversmes tiesas 2010.gada 2.februāra sprieduma lietā Nr.2009-46-01 7. punkts;
[5]Satversmes tiesas 2021. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-50-01 12.2. punkts.

Likumprojekts paredz grozījumus Likuma 4. panta piektās daļas 5., 6. un 7. punktā un 5. panta piektās daļas 5., 6. un 7. punktā, nosakot, ka uz KNAB priekšnieka un KNAB amatpersonas amatu var pretendēt persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, izņemot gadījumus, ja uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Vienlaikus Likumprojekts paredz papildināt Likuma 5. pantu ar jaunu daļu, paredzot izņēmuma gadījumu, kad KNAB priekšnieka izveidota komisija var atļaut personai, kas sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, pretendēt uz Biroja amatpersonas (izņemot priekšnieka) amatu, ja no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, ir pagājuši ne mazāk kā pieci  gadi, bet gadījumā, ja šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, no brīža, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.

Likuma 12. panta pirmajā daļā noteikts, ka KNAB amatpersonām to pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību un speciālu žetonu, taču ārējā normatīvajā aktā netiek paredzēts dienesta apliecības un žetona paraugs.
Tādējādi ir jāpapildina Likuma 12. panta pirmā daļā, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka dienesta apliecības un žetona paraugu.

Papildināt Likuma 12. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu, paredzot Ministru kabinetam  deleģējumu noteikt KNAB dienesta apliecības un žetona paraugu.