Anotācija (ex-ante)

Spēkā ir stājusies Direktīva 2021/415, kurā pārņemtas jaunākās zinātnes atziņas un pārskatīti raupjās auzenes un ložņu vārpatas botāniskie nosaukumi saskaņā ar Aļģu, sēņu un augu starptautiskās nomenklatūras kodeksa (International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants) noteikumiem.

Pēc pārskatīšanas raupjās auzenes botāniskais nosaukums ir nomainīts uz Festuca trachyphylla (Hack). Hack., jo tas bija atbilstoši publicēts pirms nosaukuma Festuca trachyphylla (Hack.) Krajina. Ložņu vārpatas botāniskais nosaukums Elytrigia repens nebija atbilstoši publicēts. Tā vietā par šīs sugas atbilstošo botānisko nosaukumu ir noteikts Elymus repens.

Šī jaunākā zinātniskā atziņa, kas ietverta Direktīvā 2021/415, par raupjās auzenes botānisko nosaukumu tiek pārņemta noteikumos. Ložņu vārpatas botāniskais nosaukums Elymus repens jau šobrīd tiek izmantots noteikumos, tādēļ šī prasība nav vairs jāpārņem.

Dienestam, ieviešot Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu (turpmāk – KUVIS), ir mainījusies dokumentu aprites sistēma. Patlaban lauku apskates protokolu kopijas tiek saglabātas elektroniskā veidā. Tās vairs netiek uzglabātas papīra formātā.

Noteikumu 56. punktā svītro prasību par dienestā paliekošā papīra dokumenta (lauku apskates protokola eksemplārs) saglabāšanu.

Latvijā sēklu kvalitātes analīzes tiek veiktas dienesta Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā (turpmāk - NSKL) atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem. NSKL kopš 1996. gada 1. oktobra ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas lēmumu ir piešķirts Starptautiskās laboratorijas statuss, kurai tālākās darbības apstiprināšanai regulāri tiek veiktas starptautiskas audita pārbaudes - pārakreditācija. NSKL strādā saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma un citu sēklaudzēšanu un sēklu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām, vienlaikus nodrošinot patērētāju interešu aizsardzību. Sēklu paraugu noņemšana, kvalitātes noteikšanas analīzes un ISTA sertifikātu izsniegšana tiek veikta saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas paredzētajiem noteikumiem un metodēm. Dienesta tīmekļvietnes sadaļā “Starptautiskās metodes” ir informācija par ISTA metodēm un procedūrām, bet ne tieši ISTA noteikumi. 

Noteikumu 62.2. apakšpunktā tiek veikti precizējumi, lai noteikumu lietotājiem būtu skaidrs, ka dienesta tīmekļvietnē ir informācija par ISTA metodēm un procedūrām.

Šobrīd noteikumos nav noteikts, ka Latvijā vienā saimniecībā novāktām sēklām, kas paredzētas sertificēšanai citā saimniecībā, līdz ar etiķeti ir nepieciešams pievienot arī pavaddokumentu. Šīs prasības neesamība ir redakcionāla nepilnība, ko nepieciešams labot. Ir nepieciešams nodrošināt sēklu partijas ar visu saistošo informāciju, lai pārvietojot sēklu partijas uz citu saimniecību, varētu pabeigtu šo sēklu partiju sertifikāciju. Visa nepieciešamā informācija par sēklu partiju ir jānorāda pavaddokumentā. Pavaddokumentā norādāmā informācija jau šobrīd ir noteiktas noteikumu 19.pielikumā.

Noteikumu 96.5 apakšpunkts, kurā noteikti nosacījumi par sēklu sertifikāciju sēklām, kas nav līdz galam sertificētas, tiek papildināts ar prasību pievienot sēklu partijai pavaddokumentu.

Noteikumu 146. punktā ir noteikts, ka reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu. Saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu, tirgotājam ir pienākums nodrošināt uzskaites dokumentu kārtošanu, lai Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram būtu pieejama informācija par visiem sēklu aprites posmiem. Pamatojoties uz šo prasību tirgotājam ir jāsniedz informācija par trešajām personām pārdotām sēklām.
Noteikumu 146.punktā ir minēts, ka pierakstus pareizību sēklu uzskaites žurnālā apliecina ar parakstu. Sēklu žurnāls var būt veidots un uzturēts elektroniskā formātā.

Redakcionāli tiek labots 146.punkts, lai atbilstu pašreizējām tehnoloģiskajām iespējām.

OECD sēklu shēmu pamatprasībās ir noteikts, ka sertificētu sēklu pēcpārbaudes procentuālo daļu nosaka valsts izraudzītā iestāde. Sēklu pēcpārbaudes procentuālās daļas līmenis parasti ir robežās no 5 līdz 10 procentiem. Latvijā šobrīd ir noteikts 20% līmenis sēklu pēcpārbaudei. 

Nepieciešams samazināt šo līmeni līdz 10 procentiem, jo tiek veikts pārāk liels kontroļu daudzums ražojošiem sējumiem, kas nav paredzēti tālākai sēklaudzēšanai. Grozīts tiek noteikumu 152.2. apakšpunkts. 

Šobrīd noteikumos ir noteikts, ka dienests katru gadu līdz 20. aprīlim apkopo informāciju par iesniegtajiem iesniegumiem, kuros norādītā dīgtspēja ir vairāk nekā par 10 procentiem zemāka nekā noteikts noteikumu 12. pielikumā, un informē Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju. 

Tā kā pākšaugus sēj daudz ātrāk nekā pārējās lopbarības augu sugas, tad dienestam ir nepieciešams ātrāk apkopot informāciju par iesniegumiem, kuros pākšaugiem norādītā dīgtspēja ir vairāk nekā par 10 procentiem zemāka nekā noteikumos norādītā minimālā sēklu dīgtspēja, un informēt Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju.

Noteikumos paredzēts, ka turpmāk dienestam līdz 1.martam būs jāapkopo informācija par iesniegumiem, kuros pākšaugiem norādītā dīgtspēja ir vairāk nekā par 10 procentiem zemāka nekā noteikumos norādītā minimālā sēklu dīgtspēja, un jāinformē Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju.

Šobrīd spēkā ir noteikumi, kuru jaunākā grozījumu redakcija ir spēkā no 2020.gada 1. jūnija. Veicot grozījumus ir pieļautas redakcionālas kļūdas, kuras nepieciešams labot šajos grozījumos.

Nepieciešams redakcionāli labot noteikumu 9. punktu, jo šajā punktā ir atsauce uz 8.6. apakšpunktu, bet šāda apakšpunkta vairs nav un ir jāatsaucas uz noteikumu 8.4. apakšpunktu.
Nepieciešams veikt redakcionālus uzlabojumus 64. un 65. punktā, kuros svītrots vārds "lielums" un noteikumu teksts padarīts atbilstošāks izmantotajai terminoloģijai.

Patlaban ir noteikts, ka pupu un zirņu sēklām, kas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām, atkārtotas pārbaudes termiņš, skaitot no dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas ir divi vai viens gads, ja mitrums sēklās nepārsniedz 15,0% un trīs mēnešus, ja pārsniedz 15.0% mitruma. Ņemot vērā praktisko  pieredzi, jāsecina, ka pupas un zirņus vairākkārt  attīrot un žāvējot, tie tiek traumēti (šķelti), kā rezultātā samazinās dīgtspēja un iespējamais ražas lielums.

Zirņiem un pupām palielina sēklu mitruma rādītājus viena gada un trīs mēnešu atkārtotajam pārbaudes termiņam līdz 16,0 %.