Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši informatīvajā ziņojuma projektā “Par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2024. gada 1. martam (pusgada ziņojums)” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) norādītajam pastāv būtiski riski Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju plāna izpildē.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Finanšu ministrijas vadībā sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm, ministrijām uzsākta 2021.-2027. gada plānošanas perioda ES fondu investīciju portfeļa optimizācijas priekšlikumu izstrāde.

Pamatojums nepieciešamībai intensificēt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju plūsmas ir Eiropas Savienības regulējums, kas nosaka, ka programmas ietvaros ir jāizpilda Eiropas Komisijas pieprasāmo izdevumu minimālais apmērs kumulatīvi 2025. gadā un turpmāk līdz 2030. gadam (n+3 mērķis), lai nezaudētu Eiropas Savienības fondu “piešķīrumu”.

Lai nodrošinātu sabalansētu perioda izdevumu plūsmu un sasniegtu Eiropas Komisijas noteikto pieprasāmo izdevumu minimālo apmēru kumulatīvi 2025. gadā un turpmāk ikgadēji līdz 2030. gadam (n+3 mērķis) [1], budžeta izdevumiem Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīcijām 2025. gadā jābūt virs 700 milj. euro. Līdz ar to 2024. gada februāra laikā atbildīgās ministrijas veica investīciju portfeļa pārskatīšanu pēc būtības. Attiecīgi 2024. gada 5. martā Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas sanāksmē finanšu ministra vadībā ministri konceptuāli vienojās par tūlītējiem investīciju optimizēšanas risinājumiem naudas plūsmas paātrināšanai, veicot finansējuma pārdales ministriju investīciju portfeļu pārstrukturizēšanai par 662,8 milj. euro. Attiecīgi Informatīvā ziņojuma pielikums Nr. 7 paredz Kultūras ministrijas investīciju portfeļa ietvaros palielināt 5.1.1.5. pasākuma valsts budžeta finansējumu, kas pārsniedz pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, Daugavas gātes labiekārtošanai un Rīgas pils ekspozīcijas izveidei.

Ņemot vērā minēto, kā arī Informatīvajā ziņojumā norādīto par riskiem Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju plāna izpildē, Kultūras ministrija rosina veikt grozījumus Noteikumos Nr. 530, nosakot, ka 5.1.1.5. pasākuma ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 36 684 790 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums granta veidā ne vairāk kā – 31 182 071 euro (tai skaitā 2 972 290 euro valsts budžeta finansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo ERAF finansējumu) un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums 4 620 366 euro, pašvaldības līdzfinansējums 882 353 euro) – 5 502 719 euro.

Līdz ar to Noteikumos Nr. 530 veiktas izmaiņas arī papildinot stratēģiski svarīgi projektu sarakstu ar Rīgas pils ekspozīciju un Daugavas gātes labiekārtošanu, kā arī projekta iesniedzēju loks papildināts ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, kas īstenos Rīgas pils ekspozīcijas projektu. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir Kultūras ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 2024. gada 8. maijā ir noslēdzis nomas līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi”, līdz ar to Noteikumos Nr. 530 nepieciešams paredzēt, ka objekts, kurā tiek veiktas investīcijas, atrodas projekta iesniedzēja nomā.

Ņemot vērā, ka Daugavas gātes labiekārtošanas projekts ir saistīts ar inženiertīklu izbūvi, attiecībā uz Daugavas gātes labiekārtošanas projektu netiks piemērots projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs, kas paredz vērtēt Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība.

Vienlaikus Noteikumos Nr. 530 paredzēts aizstāt netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām ar netiešo izmaksu vienoto likmi septiņu procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Sākotnēji 5.1.1.5. pasākuma ietvaros netiešo izmaksu vienotā likme 15 procentu apmērā no projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām tika noteikta, ņemot vērā Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros piemēroto pieeju.

Uzsākot 5.1.1.5. pasākuma īstenošanu, Kultūras ministrija projektu īstenošanas ietvaros secinājusi, ka projektu koordinācijas procesu nodrošināšanai nepieciešama atbilstoša administratīvā kapacitāte, lai nodrošinātu atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai. Piemēram, telpu uzturēšanas un iekārtu izmantošanas izmaksas, kancelejas preces, komunālo un sakaru pakalpojumu izmaksas, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas. Līdz ar to nepieciešams paredzēt, ka 5.1.1.5. pasākuma ietvaros tiek piemērota netiešo izmaksu vienotā likme septiņu procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Pieejas maiņa neietekmēs 5.1.1.5. pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu un plānotās darbības tiks īstenotas pilnā apmērā. Plānotā izmaksu sliekšņa paaugstināšana ir taisnīga, objektīva, izsekojama, balstās uz vienotu pieeju un ir attiecināma uz visiem finansējuma saņēmējiem projektu īstenošanā, kas to plāno izmantot. 

5.1.1.5. pasākuma ERAF finansējums 28 655 625 euro apmērā atbilst 166. intervences kodam “Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi”.

Pēc Projekta spēkā stāšanās nepieciešams veikt grozījumus 5.1.1.5. pasākuma projektu iesniegumu atlases nolikumā, precizējot finansējuma saņēmējiem projekta iesnieguma atlases ietvaros pieejamo finansējuma apmēru, vienlaikus Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai nodrošinot projektu iesniedzēju informēšanu par projekta iesnieguma iesniegšanu.

Kultūras ministrija, izstrādājot 5.1.1.5. pasākuma komercdarbības atbalsta piemērošanas metodiku un vērtējot 5.1.1.5. pasākuma projekta iesniegumus, ir secinājusi, ka nepieciešami Noteikumu Nr. 530 44. punkta grozījumi, vienkāršojot iespējamā komercdarbības atbalsta uzraudzību.

Pasākuma ietvaros plānotie projekti šobrīd uzskatāmi par tādiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, ņemot vērā, ka plānotajos investīciju objektos Lielajā ģildē, izstāžu zālē Arsenāls un Rīgas pilī pašu ieņēmumi ir mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta. Savukārt Vecrīgas publiskā ārtelpa un jauniekļautais investīciju objekts Daugavas gāte apmeklētājiem būs pieejams bez maksas, tādējādi projektam nevar būt saimnieciska rakstura un iespējamais komercdarbības atbalsts šajos divos projektos turpmāk nav jāvērtē un jāuzrauga.

Attiecībā uz valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotajiem projektiem Nr. 5.1.1.5/2/24/I/001 “Lielās ģildes pārbūve un atjaunošana II posms” un Nr. 5.1.1.5/1/24/I/001 “Izstāžu zāles Arsenāls pārbūves un restaurācijas darbu veikšana”, kā arī jauniekļauto Rīgas pils ekspozīcijas projektu pēc šobrīd apstiprinātās kārtības finansējuma saņēmējam būtu jāsniedz informācija sadarbības iestādei, lai izvērtētu projekta atbilstību Noteikumu Nr. 530 43. punkta nosacījumiem.

Lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, Kultūras ministrija ikgadējā izvērtējuma ietvaros jau veic Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kura viena no izstāžu zālēm ir Arsenāls, un Lielās ģildes lietotāja VSIA “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Noteikumos Nr. 530 43. punktā minēto valsts atbalsta kritēriju uzraudzību.

Tādējādi, lai samazinātu administratīvo slogu gan sadarbības iestādei, gan finansējuma saņēmējam, Noteikumu Nr. 530 projekta 44. punktā noteikta Kultūras ministrijas atbildība par turpmāko valsts atbalsta uzraudzību.

Ja atbilstoši Noteikumu Nr. 530 grozījumi tiks pieņemti, attiecīgi tiks precizēta komercdarbības atbalsta piemērošanas metodika pēc Programmas 5.1. prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” 5.1.1. SAM 5.1.1.7. pasākuma “Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai” metodikas analoģijas, kurā noteikts, ka valsts atbalsta konstatēšanas gadījumā Kultūras ministrija par to informēs sadarbības iestādi.


[1] 2021.-2027. Regulas Nr. 2021/1060 105. pants: Eiropas Komisija atceļ saistības jebkurai Programmas summas daļai, kas nav izmantota priekšfinansējumam vai par kuru līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc programmas budžeta saistību gada nav sagatavots maksājuma pieteikums  par 2021.-2026. gadu. Saistību daļu, kas joprojām pastāv 2029. gada 31. decembrī, atceļ, ja regulas 43. panta 1. punktā noteiktajā (līdz 2031. gada 15. februārim) termiņā Eiropas Komisijas nav iesniegta apliecinājumu pakete un galīgais snieguma ziņojums par programmām. Izņēmumi ir regulas 106. pantā.