Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši KNAB likuma 4. panta piektās daļas 5., 6. un 7. punktam un 5. panta piektās daļas 5., 6. un 7. punktam, lai pretendētu uz KNAB priekšnieka vai KNAB amatpersonas amatu, persona nedrīkst būt sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas), notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, un saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.
Vērtējot, vai ierobežojumi pretendēt uz KNAB priekšnieka vai amatpersonas amatu ir nepieciešami, jāņem vērā KNAB statuss un funkcijas. Atbilstoši KNAB likuma 2. pantam KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi. KNAB likuma 11. pantā ir noteikts, ka KNAB amatpersonu un darbinieku pienākums ir darboties sabiedrības interesēs, bet 12. pantā norādīts, ka KNAB amatpersona ir valsts varas pārstāvis un atbilstoši šā likuma 13. pantam uz KNAB amatpersonām attiecas likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Lai īstenotu KNAB likumā noteiktos mērķus, KNAB izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, koordinē normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanu, veic Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora ierosinātās pārbaudes, apkopo un analizē informāciju par valsts amatpersonu iesniegtajām deklarācijām, konstatētajiem pārkāpumiem to iesniegšanā un par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu, izstrādā metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā, izglīto sabiedrību par korupcijas novēršanas tiesiskajiem un ētiskajiem aspektiem, kā arī veic citas nozīmīgas funkcijas.[1] KNAB nav drošības iestāde, tomēr tā darbība ir tieši saistīta ar valstiskās drošības, neatkarības un demokrātijas aizsardzību. Vienlaikus norādāms, ka KNAB amatpersona darbojas valsts vārdā un tās konkrētās darbības un lēmumi rada juridiskas sekas un skar citu personu intereses. Līdz ar to sabiedrības interesēs svarīgi noteikt, lai KNAB amatpersonas pašas ievēro likumos noteikto, uzliekot tām stingras prasības tiesību normu ievērošanā gan dienestā, gan ārpus tā. Tādējādi KNAB amatpersonai ir jāatbilst ne tikai profesionālajām, bet arī augstām morāles un ētikas prasībām, kura apzinīgi un godprātīgi pilda savus amata pienākumus, un pati ievēro likumos un citos normatīvajos aktos noteikto un vairo sabiedrības uzticību gan KNAB, gan valstij kopumā.
Secināms, ka KNAB likumā noteikto ierobežojumu saistībā ar personas sodāmību pildīt dienestu KNAB mērķis ir aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu pret personām, kuras rada draudus tās pastāvēšanai, vai pret tādām personām, kuras arī ētisku apsvērumu dēļ nav cienīgas kļūt par amatpersonām demokrātiskā valstī. Tāpat ierobežojumi noteikti, lai ne tikai novērstu reālus draudus valsts drošībai un demokrātiskajai valsts iekārtai, bet arī nodrošinātu to, ka pilsoņi nav spiesti atzīt par valsts varas pārstāvjiem tādas personas, kuras sodītas par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas), notiesātas par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, un sauktas pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata. Likumdevēja mērķis, nosakot ierobežojumus, ir panākt arī sabiedrības uzticēšanos KNAB.
Vienlaikus noteiktie ierobežojumi ir būtiski, lai KNAB varētu īstenot savu pamata kompetenci – izmeklēt ar korupciju saistītos noziedzīgos nodarījumus, kurus izdarījušas valsts amatpersonas, arī tās, kuras strādā valsts drošības iestādēs, prokuratūrā, specializētajā civildienestā vai ir tiesneši. Jāvērš uzmanību, ka arī attiecībā uz šīm amatpersonām vairākos likumos (piemēram, Prokuratūras likumā, likumā "Par tiesu varu") ir noteikti līdzīgi ierobežojumi. Teorētiski pastāv iespēja, ka kāda no minētajām amatpersonām, uz kuru attiecas minētie ierobežojumi, varētu izdarīt ar korupciju saistītu noziedzīgu nodarījumu. To izmeklētu KNAB amatpersona, uz kuru savukārt šāds ierobežojums neattiektos. Tādējādi ierobežojumi ir nepieciešami, jo demokrātiskai valsts iekārtai neatbilst tāda situācija, ka uz kontrolējamo personu attiecas ierobežojumi, savukārt uz kontrolējošo amatpersonu saturiski tādi paši ierobežojumi neattiecas.
Būtiski, ka labums, ko iegūst sabiedrība no noteiktajiem ierobežojumiem, ir lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu, jo nodrošina valsts interešu un demokrātiskas iekārtas aizsardzību, kā arī labas pārvaldības principu, kas izpaužas kā sabiedrības uzticēšanās KNAB amatpersonām. Turklāt no šīs uzticēšanās netieši ir atkarīga arī valsts ekonomiskā stabilitāte un attīstība, jo korupcijas apkarošana ir būtisks valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas elements.
Papildus norādāms, ka noteiktās prasības pretendentiem uz KNAB amatpersonas amatu ir vērtējamas arī kopsakarā ar citiem normatīvajiem aktiem, kas ir saistīti ar KNAB darbību. Piemēram, KNAB amatpersonām un darbiniekiem ir jāatbilst likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Respektīvi, ir jāatbilst minētā likuma 9. pantam, kurš nosaka, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai kura, tai skaitā, ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) vai notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, atbrīvojot no soda.
Ievērojot minēto, ierobežojums pretendēt uz KNAB priekšnieka vai amatpersonas amatu, ja persona neatbilst KNAB likuma 4. un 5. panta minētajām prasībām attiecībā uz personas sodāmību, ir pamatots un tam ir leģitīms mērķis. Vienlaikus jāvērtē, vai minēto ierobežojumu mērķi var sasniegt ar mazāk ierobežojošām prasībām, paredzot aizliegumu ieņemt amatu attiecināt tikai uz personu, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu. Saskaņā ar Krimināllikuma 9. panta pirmo daļu noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona to izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu. Saskaņā ar Krimināllikuma 10. panta pirmo daļu noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona to izdarījusi aiz noziedzīgas pašpaļāvības vai noziedzīgas nevērības.
Darbs valsts dienestā no privātajā sektorā veicamā darba atšķiras gan pēc tiesisko attiecību nodibināšanas juridiskajiem aspektiem, gan veicamā darba mērķa, kas ir cieši saistīts ar valsts uzdevumu pildīšanu. Valsts dienestā personas atrodas īpašās attiecībās ar valsti, proti – šo personu tiesības ir ierobežotas un tām tiek uzlikti īpaši pienākumi.[2]
Šobrīd KNAB amatpersonām attiecībā uz personas nesodāmību ir noteiktas stingras prasības, proti, KNAB likuma 4.panta piektās daļas 5., 6. un 7. punkts un 5. panta piektās daļas 5., 6. un 7. punkts paredz absolūtu aizliegumu ieņemt KNAB priekšnieka un KNAB amatpersonas amatu personai, kas sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts arī aiz neuzmanības. Savukārt "Par valsts noslēpumu" likumā ietvertās prasības KNAB amatpersonām ir “mīkstākas” un paredz tiesības personai saņemt speciālo atļauju arī gadījumos, kad persona ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības (izņemot valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības).
Vienlaikus, izvērtējot arī citās tiesībaizsardzības iestādēs šobrīd likumos noteiktās prasības personām, kuras var atrasties dienestā, secināms, ka, piemēram, dienestā (atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. pantam), dienestā (darbā) valsts drošības iestādē (atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 20. pantam) un militārajā dienestā (atbilstoši Militārā dienesta likuma 16. pantam) nevar atrasties persona, kura ir sodīta, notiesāta un saukta pie kriminālatbildības par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Respektīvi, likumos minētie ierobežojumi ir stingri (absolūti), bet paredz iespēju personām, kas sodītas par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības, atrasties dienestā.
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk ‒ Satversme) 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātā vienlīdzības principa uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likumu aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk ‒ Satversmes tiesa), interpretējot Satversmes 91. pantu, ir atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats.[3] Jāņem vērā, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka iepriekšējā sodāmība pēc tās dzēšanas vai noņemšanas vairs nav ņemama vērā citā kriminālprocesā. Tomēr citās, ar krimināltiesību jomu nesaistītās tiesiskajās attiecībās, sodāmības noņemšana vai dzēšana ne vienmēr nozīmē to, ka būtu izbeigušās arī ar sodāmību saistītās personai nelabvēlīgās tiesiskās sekas. Ja speciālajā likumā ir noteikts, ka ierobežojums pastāv neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, tad tas turpina pastāvēt arī pēc tam, kad sodāmība tiek dzēsta vai noņemta Krimināllikuma 63. pantā paredzētajā kārtībā. Sodāmības jēdziens plašākā nozīmē aptver arī citas juridiskas sekas, kas citstarp var izpausties kā tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos ierobežojums un pastāvēt arī pēc sodāmības noņemšanas vai dzēšanas.[4]
Norādāms, ka, ja par KNAB priekšnieku vai KNAB amatpersonu varētu kļūt persona, kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, tiktu mazināta sabiedrības uzticēšanās KNAB amatpersonām kā valsts varas īstenotājām un līdz ar to arī demokrātiskai tiesiskai valsts iekārtai. Turklāt persona, kas pati izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, pat ja tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta, nesekmētu likumpaklausīgu attieksmi sabiedrībā.
Izvērtējot iepriekš minēto, secināms, ka KNAB likumā ir jābūt noteiktiem ierobežojumiem personai ieņemt KNAB priekšnieka un KNAB amatpersonas amatu, ja persona agrāk ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, taču jāparedz iespēja aizliegumu attiecināt tikai uz tīšiem noziedzīgajiem nodarījumiem.


[1]Satversmes tiesas 2006.gada 11.aprīļa sprieduma lietā Nr.2005-24-01 7. punkts;
[2]Satversmes tiesas 2007. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-03-01 10. punkts;
[3]Satversmes tiesas 2010.gada 2.februāra sprieduma lietā Nr.2009-46-01 7. punkts;
[4]Satversmes tiesas 2021. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-50-01 12.2. punkts;


 

Likumprojekts paredz grozījumus KNAB likuma 4. panta piektās daļas 5., 6. un 7. punktā un 5. panta piektās daļas 5., 6. un 7. punktā, nosakot, ka uz KNAB priekšnieka un KNAB amatpersonas amatu var pretendēt persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas un dzēšanas), vai nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, vai kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad amatpersona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.

KNAB likuma 12. panta pirmajā daļā noteikts, ka KNAB amatpersonām to pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību un speciālu žetonu, taču ārējā normatīvajā aktā netiek paredzēts dienesta apliecības un žetona paraugs.
Tādējādi ir jāpapildina KNAB likuma 12. panta pirmā daļā, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka dienesta apliecības un žetona paraugu.

Papildināt KNAB likuma 12. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu, paredzot Ministru kabinetam  deleģējumu noteikt KNAB dienesta apliecības un žetona paraugu.