Anotācija (ex-ante)

Rīkojuma projekts paredz, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – kapitālsabiedrība), sadalot 2022.gada peļņu, 5 068 649 euro jeb ~ 88.68% izmaksā dividendēs, no kurām 4 069 009 euro ieskaita valsts budžetā, bet 999 640 euro novirza deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma – Valsts elektronisko sakaru pakalpojuma centra nodrošināšanai, kā ietvaros tiek nodrošināts un veidots Loģiski vienotais datu centrs (turpmāk – LVDC) - projekta rezerves kopēšanas platformas uzturēšanai no 2024.-2026.gadam.

Vispārējā kārtība

Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100 % kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija.
Kapitālsabiedrība ir viena no vadošajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, kas nodrošina kvalitatīvus un drošus telekomunikāciju risinājumus Latvijā pārstāvētajiem mobilo sakaru, interneta un telekomunikāciju operatoriem, kā arī valsts institūcijām.
Kapitālsabiedrības darbības virzieni ir radio un televīzijas programmu pārraidīšana, uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu, datu pārraides, datu centru, mākoņpakalpojumu un infrastruktūras nomas pakalpojumu sniegšana. Tā kā kapitālsabiedrība ir galvenais radio un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators Latvijā un tai pieder vērienīgs optiskais tīkls visā Latvijas teritorijā, kapitālsabiedrības klienti ir ne tikai Latvijā pazīstamākās raidorganizācijas un vadošie elektronisko sakaru komersanti, bet arī starptautiski pazīstami elektronisko sakaru komersanti.
Ar Ministru kabineta 2020.gada 5.maija rīkojumu Nr.250 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” vispārējo stratēģisko mērķi” ir noteikts kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis - nodrošināt un attīstīt augstas pieejamības, integritātes un drošības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru (turpmāk - IKT) un pakalpojumus, stiprinot valsts efektīvu pārvaldi, drošību un sekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Noteiktais stratēģiskais mērķis izriet no deleģētajiem un tiesību aktos tieši noteiktajiem uzdevumiem un joprojām ir aktuāls un atbilstošs  kapitālsabiedrības darbībai.

Atbilstoši Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), – 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi.

Likuma “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” (turpmāk - Likums) 27. pants noteic, ka kapitālsabiedrība ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 4 069 009 euro, 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 3 725 094 euro un 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 3 365 105 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk – UIN) regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
2022.gadu kapitālsabiedrībai izdevās noslēgt ar peļņu 5 715 846 euro, un atbilstoši Noteikumu Nr.72 3.punktam minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas. Tātad atbilstoši Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam minimālā dividendēs izmaksājamā summa būtu 3 658 141 euro.

Kapitālsabiedrības 2022.gada pārskats apstiprināts 2023.gada 31.maija kārtējā akcionāru sapulcē (protokols Nr.2, lēmums Nr.1  “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” 2022.gada pārskata apstiprināšanu”). Šajā kārtējā akcionāru sapulcē ir izskatīts arī jautājums par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” 2022.gada peļņas izlietošanu (protokols Nr.2, lēmums Nr.2). Ar lēmumu Nr.2.2. akcionāru sapulce nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu kapitālsabiedrības 2022.gada peļņas izlietošanu līdz attiecīgā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par atšķirīgu kapitālsabiedrībai dividendēs nosakāmo 2022.gada peļņas daļu.
Ar 2023.gada 31.maija akcionāru sapulces lēmumu Nr.2.3. tika uzdots kapitālsabiedrības valdei sagatavot priekšlikumus tiesību akta (MK rīkojuma projekts un anotācija) veidā par atšķirīgu valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, vienlaikus iesniedzot informāciju: (1) par kapitālsabiedrības rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem un to plānoto izlietojumu un (2) par peļņas izlietošanas mērķiem (plānotajiem projektiem), finansējuma apjomu (katram plānotajam projektam) un sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem, pēc kuriem pēc tam būtu iespējams uzraudzīt peļņas izlietošanu.
Sagatavotā informācija attiecībā uz akcionāra lēmumu Nr.2.3. ir šāda:
(1) Kapitālsabiedrības rīcībā uz 2023.gada 12.septembri ir 72.5 mlj. euro, no kuriem ap 11 mlj. euro izvietoti Valsts kasē un ir iezīmēti deleģēto projektu finansējumam, bet atlikušā finanšu līdzekļu daļa paredzēta nākamo 5 gadu projektu finansēšanai un operatīvajai darbībai. Lielākie projekti, kam paredzēts finansējums, ir Rīgas radio un televīzijas stacijas rekonstrukcijas projekts (turpmāk - RRTS rekonstrukcijas projekts), kuram nepieciešamais finansējums pēc pēdējām aplēsēm varētu sasniegt līdz 40.4 mlj. euro. Datu centra būvniecība ārpus Rīgas izmaksas varētu sastādīt ap 11 mlj. euro, eParaksta projektu investīcijām nepieciešami aptuveni 3.6 mlj. euro, Iekšējo sistēmu izveides projektiem 3.2 mlj. euro, Kiberdrošības projektam aptuveni 1 mlj. euro līdzfinansējumam, LVDC projektam ap 0.5 mlj. euro līdzfinansējumam. Papildus šiem projektiem 2024.gadā plānota būtiska izejoša naudas plūsma saistībā ar dividenžu izmaksu akcionāram par 2023.gada peļņu. Atbilstoši Finanšu ministrijai iesniegtajām peļņas prognozēm, 2024.gadā dividendēs plānots izmaksāt 9 mlj. euro. 2023.gada peļņas un attiecīgi prognozētais dividenžu pieaugums 2024.gadā saistīts ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras lēmumu par projektā “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” apturēto maksājuma pieprasījumu izdevumu apstiprināšanu un atmaksu.
(2) Rīgas radio un televīzijas stacijas būvju komplekss ar tajā esošo infrastruktūru ir ļoti nozīmīgs objekts kapitālsabiedrības pamatdarbības nodrošināšanai (ar to saistīti ~30% no visiem pamatdarbības ieņēmumiem). RRTS ēkas un torņa tehniskais stāvoklis šobrīd vērtējams kā slikts. RRTS ēkā un tornī kopš tās ekspluatācijas uzsākšanas pirms 30 gadiem ir veikti tikai neatliekamie metāla konstrukciju pretkorozijas aizsardzības darbi un daži konstruktīvi un inženiertehniski uzlabojumi atsevišķās ēkas daļās, kas saistīti ar noteiktu pamatdarbības virzienu uzturēšanu un attīstīšanu. RRTS projekta mērķis ir RRTS pārbūve, kā rezultātā tiks uzlabota kapitālsabiedrības pamatdarbības pakalpojumiem nepieciešamā infrastruktūra, kā arī izveidoti jauni pakalpojumi. Papildus tiktu izveidots vienots birojs visiem kapitālsabiedrības Rīgas struktūrvienības darbiniekiem, efektivizējot uzņēmuma ikdienas pamatdarbības nepārtrauktības nodrošināšanu. Projekta ietvaros arī tiks rekonstruētas torņa skatu platformas, padarot torni atkal pieejamu Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, kā arī tiks labiekārtota teritorija. Datu centra būvniecības projekts ir kapitālsabiedrības stratēģiskais projekts, kas paredz veidot rezerves datu centru vismaz 50 km attālumā no Rīgas ar augstiem kvalitātes standartiem un infrastruktūras fizisko drošību, ar integrētiem “zaļā” datu centra risinājumiem, kā arī projekta ietvarā tiks nodrošināti Remote Hands un Smart Hands pakalpojumi, 24/7 darbības monitorings, tiks veidots mobilais tīkla vadības centrs, un nodrošināta datu drošība un kiberdrošība. Datu centrs nodrošinās pakalpojumu stabilitāti un nepārtrauktību. Šobrīd kapitālsabiedrības lielākie un nozīmīgākie datu centri ir koncentrēti Rīgā. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, datu glabāšana vienā lokācijā ir būtisks risks datu drošībai. Šajā kontekstā aktuāls ir jautājums par datu glabāšanas iespējām ne tikai Rīgā, bet arī lokāli reģionos. Rezultatīvie rādītāji projektiem ir ietverti kapitālsabiedrības vidēja termiņa stratēģijā 2023-2027.gadam.

No 2017.gada kapitālsabiedrības projektiem kopā novirzīti 8.352 mlj. euro, no tiem uz 2022.gada 31.decembri kapitālsabiedrība projektos izlietojusi 5.707 mlj. euro. Atlikušie 2.645 mlj. euro ir novirzīti, bet vēl nav izlietoti projektam RRTS rekonstrukcijas projekts. RRTS projektam kopumā no 2017.gada līdz 2022.gada beigām novirzīti 5.482 mlj. euro, no tiem šajā periodā izlietoti 2.838 mlj. euro.
RRTS projekta finansējums nav izlietots pilnībā, jo projekts vēl nav iegājis aktīvajā būvniecības fāzē, kas tika atlikta, jo 2021.gada augustā tika veikts būvprojekta ekonomiskajā daļā ietverto pozīciju salīdzinājums ar būvniecības nozares aktuālajām izmaksu izmaiņām. Tā rezultātā tika saņemts novērtējums, ka prognozētās būvprojekta īstenošanas izmaksas 2022.gadā sastādītu 72 mlj. euro bez PVN, savukārt pilna koncepta īstenošana, ieskaitot publiskās daļas aprīkošanu, sastādītu ~ 86.4 mlj. euro bez PVN, kas bija būtisks sadārdzinājums pret sākotnēji plānotajām izmaksām 64 mlj. euro apmērā. 2021.gada laikā notika darbs pie RRTS projekta biznesa modeļa tālākas precizēšanas ar mērķi mazināt kapitālsabiedrības zaudējumus no šī projekta. Atbilstoši RRTS darbības programmai tika izstrādāts RRTS projekta tehniski ekonomiskais pamatojums (turpmāk – TEP), lai iegūtu ievērojamu negatīvā NPV samazinājumu, un tika apskatītas vairākas alternatīvas RRTS pārbūves īstenošanai, kas vairs nav sākotnējā projekta īstenošana un ir tieši orientētas uz negatīvas NPV (negatīva neto vērtība) izslēgšanu. Tika izskatītas 4 alternatīvas. Projekta koncepcijas pārstrāde atlika aktīvo būvniecības fāzi uz turpmākajiem gadiem un noteica to, ka novirzītais finansējums uz šo brīdi ir apgūts tikai daļēji. Ņemot vērā, ka novirzītais finansējums, arī pēc projekta koncepcijas maiņas, būs nepieciešams un tiks izlietots, lai veiktu būvniecību nākamajos periodos, kapitālsabiedrība uzskata, ka attiecībā uz šo projektu nav jāveic darbības atbilstoši Noteikumu Nr.72 9.2.apakšpunktam.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 3.punktu Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina valsts elektronisko sakaru pakalpojuma centra izveidošanu atbilstoši valsts vienotās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras jomā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tā uzturēšanu un darbību. Ievērojot ārējo normatīvo aktu regulējumu, šis valsts pārvaldes uzdevums tika deleģēts kapitālsabiedrībai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija rīkojumu Nr. 344 “Par ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla izbūves un elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveides deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"” šāds deleģējums kapitālsabiedrībai ir noteikts līdz 2035.gada 31.decembrim, sakarā ar ko 2019.gada 12.augustā starp Satiksmes ministriju un kapitālsabiedrību tika parakstīts Deleģēšanas līgums par valsts elektronisko sakaru pakalpojuma centra izveidošanu, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu (Nr.SAM 2019/-31 (LVRTC Nr.50KD.03-02/20/00/2019/162)). Valsts elektronisko sakaru pakalpojuma centra nodrošināšanas ietvaros kapitālsabiedrība ir īstenojusi LVDC 1.kārtas (rezerves kopēšanas un glabāšanas) projektu (turpmāk – LVDC projekts).

Nē

-