21-TA-63: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Imigrācijas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Iekšlietu ministrijas iniciatīva, pamatojoties uz Diasporas padomes, Ārlietu ministrijas un Rīgas Domes ierosinājumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veicināt augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijas Republikā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos aktualizējusies tendence izmantot attālinātā darba iespēju. Igaunija un Horvātija savos normatīvajos aktos paredzējušas iespēju trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika pieļauj darbu veikt attālināti, saņemt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, uzturoties valstī, kas izsniegusi vīzu un saglabājot darba attiecības ar ārvalstī reģistrētu darba devēju. Atsevišķas citas Eiropas Savienības dalībvalstis apsver iespēju šādu regulējumu ieviest. Šī vīza nedod tiesības uz nodarbinātību valstī, kas izsniegusi vīzu, turklāt personas darba pienākumiem jābūt tādiem, ko var veikt attālināti (amata pienākumi saistīti ar informācijas tehnoloģijām, dažādu projektu izstrādi, konsultāciju sniegšanu attālināti u.tml.). Trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa šādu vīzu, jābūt pietiekamam iztikas nodrošinājumam (darba samaksai). Horvātijā šis iztikas nodrošinājums noteikts 2200 EUR mēnesī apmērā (2,5 vidējās algas), bet Igaunijā - 3500 EUR. Valstis, kas ieviesušas vai plāno ieviest šādu regulējumu, norāda, ka šāds risinājums veicinās augstas kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, kas varētu rezultēties komercdarbības uzsākšanā, tādējādi dodot pienesumu tautsaimniecības attīstībai, tomēr, ievērojot to, ka regulējums ieviests relatīvi nesen, šis apgalvojums pagaidām nav pamatots ar konkrētiem faktiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijas Republikā, esot darba attiecībās ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju un darba pienākumus ir iespējams veikt attālināti. Lai mazinātu iespējamu imigrācijas nosacījumu ļaunprātīgas izmantošanas risku, Imigrācijas likumam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos būtu jāparedz, ka personai jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā (2021.gadā – 2857.50 EUR), jo vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, kā arī šādām personām nav tiesību saņemt sociālo palīdzību, un tās nav sociāli apdrošinātas Latvijas Republikā. Darba samaksas pierādījums tiktu uzskatīts par pietiekamu gan tad, ja šī darba samaksa būtu nodrošināta ik mēnesi, gan tad, ja pēdējo sešu mēnešu laikā tā tiktu izmaksāta vienā vai dažos maksājumos (piemēram, autoratlīdzība), maksājumiem kopā sasniedzot atbilstošo summu. Nodarbinātības un darba samaksas apmēra apliecināšanai pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos jāparedz nepieciešamība iesniegt nodarbinātības valsts nodokļu administrācijas izziņu. Projektā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu nevar pieprasīt atkārtoti, bet personai vismaz uz sešiem mēnešiem jāatgriežas savā mītnes valstī vai jāizceļo uz citu valsti, kurā personai ir tiesības ieceļot. Šis nosacījums neierobežo ārzemnieka tiesības pieprasīt vīzu vai uzturēšanās atļauju saistībā ar citu uzturēšanās iemeslu, piemēram, komercdarbības uzsākšanu, investīcijām vai ģimenes apvienošanu. Minētais nosacījums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 25.marta regulas Nr. 265/2010/ES ar kuru Šengenas nolīguma Īstenošanas konvenciju un Regulu (EK) Nr. 562/2006 groza attiecībā uz tādu personu pārvietošanos, kurām ir ilgtermiņa vīzas 1.panta 1.punktā ("Ilgtermiņa vīzu derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu. Ja dalībvalsts atļauj ārvalstniekam uzturēties ilgāk par vienu gadu, ilgtermiņa vīzu pirms tās derīguma termiņa beigām aizstāj ar uzturēšanās atļauju."). Ja darba attiecības ar ārzemnieku tiktu pārtrauktas vīzas derīguma termiņa laikā, atlikušo vīzas termiņu iespējams atcelt atbilstoši Imigrācijas likuma 16.pantā noteiktajam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ārzemnieki, kas esot darba attiecībās ar ārpus Latvijas Republikā reģistrētu darba devēju, vēlas uzturēties Latvijas Republikas teritorijā un veikt darba pienākumus attālināti.
Ietekmes apraksts
Projekts paredz paplašināt mērķgrupas tiesības uzturēties Latvijas Republikā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.676 “Vīzu noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi normatīvajā aktā, paredzot dokumentus, kādi jāiesniedz vīzas pieprasītājam, lai pierādītu atbilstību attālinātā darba vīzas saņemšanai, proti, pierādījums par vismaz sešus mēnešus ilgušu nodarbinātību pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kā arī informācija par veicamā darba specifiku, lai varētu veikt izvērtējumu par to, vai šādus amata pienākumus iespējams veikt attālināti;
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu”
Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi normatīvajā aktā, lai noteiktu attālinātā darba vīzas pieprasītājiem nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru vismaz 2.5 vidējo algu apmērā.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija, Rīgas DomeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības pārstāvji nav snieguši komentārus par projektu
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Iespēju realizēt projektā paredzētās tiesības var izmantot diasporas ģimenes locekļi, kas kopā ar diasporas pārstāvi vēlas ilgstoši uzturēties Latvijā, bet kam nav tiesību saņemt uzturēšanās atļauju kā Latvijas pilsoņu ģimenes locekļiem (partneri, viendzimuma laulātie).
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi