Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 747 2. pielikums “Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi”, 11. pielikums  “Pamatizglītības programmas paraugs”, 13. pielikums “Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs”, 14. pielikums “Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” paredz otrās svešvalodas apguvi, bet nekonkretizē, kura svešvaloda jāapgūst izglītojamiem.
Noteikumos Nr. 747 noteikts, ka apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no ES oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus, savukārt otro svešvalodu izvēlas pati skola, atkarībā no iestādes attīstības mērķiem un uzdevumiem. Nosakot otro svešvalodu, tiek ņemti vērā pedagoģisko darbinieku un mācību līdzekļu resursu pieejamība.
Spēkā esošais normatīvais regulējums nenosaka skolām obligātu prasību otro svešvalodu piedāvāt kādu no ES oficiālajām valodām. Faktiski tā var būt jebkura valoda. Kā otrā svešvaloda, Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda.
Šobrīd Noteikumos Nr. 747 otrās svešvalodas apguves uzsākšana ir noteikta no 4. klases, nosakot, ka stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības iestādes licencēto pamatizglītības programmu un tajā norādīto mācību stundu skaitu pa klasēm. Analizējot izglītības iestāžu stundu plānojumu pa klasēm, redzams, ka lai izpildītu normatīvā regulējuma prasības, izglītības iestādes piedāvā otrās svešvalodas apguvei 4. klasē vienu stundu nedēļā. Šāda pieeja ir neefektīva svešvalodas apguvei.
Statistikas dati par trīs iepriekšējiem mācību gadiem rāda, ka gandrīz pusē Latvijas skolu kā otro svešvalodu māca tikai krievu valodu: 2020./2021. mācību gadā – 315 skolas (no 685 skolām), 2021./2022. mācību gadā – 320 skolas (no 668 skolām), 2022./2023. mācību gadā – 282 skolas (no 647 skolām). Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei. Radušos situāciju skolu vadītāji skaidro ar vācu un citu valodu pedagogu trūkumu.
Šobrīd sabiedrībā ir īpaši aktualizējies jautājums par krievu valodas kā svešvalodas apguvi. Būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un vienlaikus ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, ministrija un Valsts izglītības satura centrs saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvji savas vizītes laikā Latvijā 2023. gada 8. februārī vērsa ministrijas un Valsts izglītības satura centra uzmanību uz nepieciešamību būtiski pastiprināt ES dimensijas un mērķu iekļaušanu izglītības saturā, vienlaikus veicinot Eiropas dimensiju dalībvalstu valodu politikā.
Valsts prezidenta 2021. gada 26. aprīļa paziņojumā Nr. 8 “Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu” cita starpā tiek uzsvērts, ka valstij būtu aktīvi jāveicina un jānodrošina ES oficiālo valodu kā otro svešvalodu apguve izglītības sistēmā. ES oficiālo valodu zināšanas jauniešiem un mums kā sabiedrībai kopumā ļautu pilnvērtīgāk līdzdarboties mūsu kopējās Eiropas kultūrtelpas norisēs. Arī Ministru kabineta 2021. gada 25. augusta rīkojumā Nr. 601 “Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” norādīts, ka Latvijas skolās būtu jānodrošina iespēja ikvienam kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. (3. apakšmērķis. Sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā).
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 8. punkta, 12. pielikuma 9. punkta, 13. pielikuma 9. punkta, 14. pielikuma 9. punkta, 15. pielikuma 13. punkta redakcija ļauj izglītības iestādei mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos, nepārsniedzot 10% no kopējā stundu skaita trīs gados. Esošajā situācijā nav iespējams nodrošināt pietiekamu elastību izglītības iestādei patstāvīgi izvērtēt izglītojamo vajadzības un palielināt vai samazināt stundu skaitu mācību priekšmetos  atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm.
Izglītības iestādes saņem izglītojamo vecāku iesniegumus, kuros izteikta vēlme turpmāk atteikties no iepriekš uzsāktās krievu valodas apguves turpināšanas Krievijas Federācijas Ukrainā izraisītā bruņotā konflikta dēļ, tāpēc nepieciešams rast risinājumu vērtējuma liecībā noteikšanai 9.klases izglītojamam 2023./2024. mācību gadā, kura likumiskais pārstāvis iesniedzis izglītības iestādē iesniegumu, ka izglītojamais neturpinās apgūt krievu valodu, kā otro svešvalodu.

Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 norādīts, ka Satversmes ievada sestā rindkopa uzsver Latvijas kā vienotas Eiropas vērtību veicinātājas  lomu.  ES ir balstīta uz vienotas  Eiropas  ideju.  Tā  ir pārnacionāla  organizācija,  kura  izveidojusi  kopēju  tiesisko  telpu  un  kurā dalībvalstīm ir kopīgas vērtības. Latvijas mērķis stiprināt ES valodu apguvi, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties vienotas Eiropas veidošanas procesos, izriet  no Satversmes ievada un starptautiskajās tiesībās pastāvošā labas ticības principa. Minētā atziņa nostiprināta arī Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01, kurā uzsvērts, ka attiecībā uz iespēju īstenot vispārējās izglītības programmu ES oficiālajās valodās Satversmes  tiesa jau norādījusi,  ka  Eiropas Savienības  valodu  apguves  stiprināšana  ir Latvijas  mērķis,  kas  izriet  no  Satversmes  ievada  un starptautiskajās  tiesībās pastāvošā  labas  ticības  principa.  Turklāt, atšķirībā  no mazākumtautību izglītības programmām iespēja izņēmuma kārtā iegūt izglītību kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām Izglītības likuma 9.panta otrās daļas 2.¹punktā ir paredzēta nevis ar mērķi attīstīt attiecīgās valsts kultūru un identitāti, bet gan tādēļ, lai veicinātu padziļinātu svešvalodas apguvi.
Projekts paredz noteikt, ka apgūstamā otrā svešvaloda ir viena no  ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, paredzot iespēju skolai noteikt apgūstamo otro svešvalodu saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus. Šobrīd veiktās aptaujas liecina, ka vācu valodu kā otro svešvalodu varētu piedāvāt apgūt lielākajā daļā vispārizglītojošo skolu. Skolas plāno piedāvāt apgūt arī franču valodu un spāņu valodu, un citas ES oficiālās valodas, kā arī atsevišķas skolas plāno piedāvāt apgūt EEZ dalībvalstu oficiālās valodas, piemēram, norvēģu valodu, un valodas, kuru apguvi regulē noslēgtie divpusējie vai daudzpusējie starpvaldību līgumi izglītības jomā. 
Šobrīd neviens no izglītības jomā noslēgtajiem starpvaldību līgumiem neregulē kārtību un nenosaka, ka otras Līgumslēdzējas puses valsts valoda Latvijas skolās tiek mācīta kā otrā svešvaloda. Tādēļ projektā noteiktā norma ir vērsta uz nākotni, jo līdz 2026. gada 31. augustam ir plānots vēl precizēt atsevišķu starpvaldību līgumu normas, kas noslēgti ar valstīm ārpus ES vai EEZ. Taču jau šobrīd vairāki starpvaldību līgumi, t.sk. ar Izraēlu un Ukrainu, nosaka, ka puses veicina otras līgumslēdzējas puses valodas apgūšanas iespējas un attīstību, izrietoši – tiek paredzēts, ka tikai tās izglītības iestādes, kuru izglītības programmas atbilst starpvaldību līgumos ar Izraēlu un Ukrainu noteiktajiem uzstādījumiem, būs tiesīgas nodrošināt otrās svešvalodas apguvi ivritā vai ukraiņu valodā.
Projekts paredz noteikt, ka izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot noteiktos plānotos izglītojamiem sasniedzamos rezultātus mācību jomās. Šāds regulējums ir pakārtots Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 2¹ punktam, kas nosaka, ka izglītību citā valodā var iegūt izglītības iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus. Šī norma projektā ir noteikta, lai veicinātu un nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus. Šāda norma Noteikumos Nr. 747 ir bijusi iekļauta arī iepriekš un ir tikusi veiksmīgi piemērota izglītības procesā, nav konstatēts, ka šādas normas piemērošanai būtu nepieciešams noteikt papildus kritērijus vai regulējumu. Šīs normas piemērošana ir atstājama izglītības iestādes vadītāja kompetencē.
Projekts paredz noteikt, ka otrās svešvalodas apguve uzsākama 5. klasē, tādējādi nodrošinot iespēju plānot intensīvāku otrās svešvalodas apguvi 5. - 9. klasē, kā rezultātā iespējams nodrošināt otrās svešvalodas apguvei vismaz divas stundas nedēļā, veicinot jauniešu pilnvērtīgāku iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmējot ES vai EEZ oficiālo valodu apguvi un nākotnē paverot plašākas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Projekts paredz pakāpeniskas pārejas īstenošanu uzsākt ar 2026./2027. mācību gadu, piemērojot īstenošanas uzsākšanu 5. klasē ar lielāku stundu skaitu nedēļā, nekā tas ir patreiz, uzsākot otrās svešvalodas apguvi no 4. klases, 2027./2028. mācību gadā – 5. un 6. klasē, 2028./2029. mācību gadā – 5., 6. un 7. klasē, 2029./2030. mācību gadā – 5., 6., 7. un 8. klasē, 2030./2031.  mācību gadā – 5., 6., 7., 8. un 9. klasē.
Projekts paredz, ka izglītojamiem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skola nodrošina uzsāktās otrās svešvalodas, tai skaitā krievu valodas, apguvi līdz pamatizglītības posma beigām.
Tādas situācijas, kad izglītojamam, mainot izglītības iestādi vai uzsākot mācības nākamajā izglītības pakāpē, piemēram, apgūstot vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību vai vēlākos posmos, apgūstot augstāko izglītību, var nebūt iespējas apgūt iepriekš apgūto otro svešvalodu, pastāv gan šobrīd, gan būs sagaidāmas arī nākotnē. Izglītojamam, izvēloties izglītības iestādi turpmākai izglītības ieguvei, ir jāņem vērā konkrētās izglītības iestādes izglītības programmas piedāvājums un sadarbībā ar izglītības iestādi jāvienojas par otrās svešvalodas apguves nosacījumiem, ja izglītības iestādes piedāvātā otrā svešvaloda nav iepriekš apgūta. Izglītības iestādei ir iespējas nodrošināt izglītojamam otrās svešvalodas apguvei individuālo apguves plānu, papildus konsultācijas, organizēt atsevišķas mācību stundas izglītojamiem bez iepriekšējām priekšzināšanām, piedāvāt fakultatīvās stundas. Turklāt, pedagogu profesionālā kompetence ir prast pielietot dažādas mācību metodes darbā ar izglītojamiem, kuriem ir atšķirīgs svešvalodas priekšzināšanas līmenis, it sevišķi attiecībā uz valodu zināšanām, ievērojot izglītojamo valodu, tai skaitā ņemot vērā izglītojamo dzimtās valodas daudzveidību.
Projekts paredz, ka izglītojamiem, kuri 2025. gada 1. septembrī uzsāks mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026. mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5.klases.
Kaut arī normatīvais regulējums attiecībā uz otrās svešvalodas izvēli paver plašas iespējas, izglītības iestādēm, veidojot savu piedāvājumu otrās svešvalodas apguvei no 2026. gada 1. septembra, kā vienu no kritērijiem nepieciešams izvērtēt aktuālo situāciju valstī ar pedagogu pieejamību un prioritāri piedāvāt vācu vai franču, vai spāņu valodu, ja pirmā svešvaloda ir angļu, jo tiek plānoti atbilstoši pasākumi papildu pedagogu sagatavošanai. Ir paredzēts sadarbībā ar augstskolām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, kā arī Vācijas, Francijas un citu ES valstu institūcijām līdz 2031. gada 30. jūnijam nodrošināt 350 – 400 otrās svešvalodas (galvenokārt vācu, franču, spāņu) skolotāju sagatavošanu.
Projekts paredz palielināt izglītības iestādei iespēju mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos, stundu skaitu samazinot vai palielinot, nepārsniedzot 17% no kopējā stundu skaita mācību priekšmetā, kas noteikts trīs gados, līdzšinējo 10% vietā, tādējādi nodrošinot lielāku elastību izglītības iestādei patstāvīgi izvērtēt un reaģēt uz izglītojamo vajadzībām, veicot intervenci attiecībā uz stundu skaita palielināšanu mācību priekšmetos, kur tāda nepieciešama.
Projekts paredz noteikt, ka izglītojamam 9.klasē 2023./2024. mācību gadā liecībā norāda mācību snieguma vērtējumu otrajā svešvalodā, kas noteikts no iepriekšējos mācību gados šajā mācību priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem, ja izglītojamā likumiskais pārstāvis būs iesniedzis iesniegumu izglītības iestādē, ka izglītojamais neturpinās apgūt krievu valodu, kā otro svešvalodu.
Ar šo projektu netiek ierobežotas izglītojamo tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 29.augusta noteikumiem Nr.494 “Noteikumi par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām".
Izglītojamiem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim būs uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi neregulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, nodrošina uzsāktās otrās svešvalodas apguvi līdz pamatizglītības ieguvei. Tas nozīmē, ka arī pēc 2026. gada būs nepieciešami krievu valodas kā svešvalodas pedagogi, jo noteikumu projekts paredz pakāpeniskas pārejas īstenošanu, kura pamatizglītībā noslēgsies tikai 2030./2031.  mācību gadā.
Krievu valodas kā svešvalodas pedagogiem, vienlaikus ar pārejas īstenošanu, tiek nodrošinātas vairākas  iespējas palikšanai izglītības sistēmā, piemēram:
1)Ministrijas veiktā iepirkuma “Mācību pakalpojumi pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu apguvei” ietvaros, kas tiek īstenota atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumu Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 21.4. apakšpunktam, arī krievu valodas skolotājiem ir iespēja iegūt tiesības mācīt otro svešvalodu vispārējā izglītībā (vācu valoda, franču valoda, spāņu valoda), lai veicinātu konkurētspēju darba tirgū un nodrošinātu vispārējās izglītības procesa kvalitāti valstī. Pirmais šāds iepirkums tika izsludināts 2023. gada septembrī, kurā tiesības mācīt otro svešvalodu vācu valodu ieguva 17 skolotāji, tostarp lielākā daļa krievu valodas kā svešvalodas skolotāji. Iepirkums tiks izsludināts arī turpmāk, tuvākais – 2024. gada martā, piedāvājot iegūt papildu kvalifikāciju – tiesības mācīt otro svešvalodu vācu, franču vai spāņu valodu. Jāpiebilst, ka iepirkuma ietvaros tiek piedāvātas arī citu mācību priekšmetu papildu kvalifikācijas ieguves iespējas, piemēram, STEM jomas mācību priekšmetos, kā arī speciālā pedagoga kvalifikācija. Šīs programmas tiek finansētas no valsts budžeta finansējuma 01.11.00. programmas.
2)Papildu kvalifikācijas ieguves iespējas par tiesībām mācīt otro svešvalodu, kas ir Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālā valoda, tiek plānotas arī sadarbībā ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām Latvijā, piemēram Vācijas vēstniecību un Gētes institūtu Rīgā.
3)Jau šobrīd un arī turpmāk esošie krievu valodas skolotāji var strādāt kā pedagogu palīgi, jo iegūtā izglītība un profesionālā kvalifikācija ir atbilstoša pedagoga palīga amata pienākumu veikšanai.
4)Jau šobrīd un arī turpmāk esošie krievu valodas skolotāji var strādāt arī kā interešu izglītības skolotāji, vadīt pagarinātās dienas grupu, fakultatīvās nodarbības, būt klases audzinātāji.
Papildus iepriekš minētajam esošajiem pedagogiem, kuri māca krievu valodu kā svešvalodu, ir iespēja atkārtoti uzsākt pedagoģijas studijas nepilna laika studiju programmās. Ir rasts jauns risinājums, kas paredz iespēju topošajiem pedagogiem finansēt arī nepilna laika studiju vietas. Turpmāk no valsts budžeta līdzekļiem finansēs vairāk nekā 900 nepilna laika studiju vietas tematiskās grupas "Izglītība" studiju programmās – to paredz Ministru kabinetā 20.02.2024. apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”. Jaunā kārtība stāsies spēkā jau ar 2024. gada pavasara semestri.