21-TA-258: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas.
Aizsardzības ministrija atbalsta valsts pārvaldes vienoto pāreju saziņā ar fiziskajām un juridiskajām personām izmantot e-adresi. Šis uzdevums iekļauts arī Valdības rīcības plāna pasākumā Nr. 243.2 “Oficiālās elektroniskās adreses risinājumu attīstība un lietotāju loka paplašināšana”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā nozares atbildīgā ministrija, publiskajā telpā ir paudusi aicinājumu iestāžu saziņai ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, īpaši gadījumos, kas skar personu datus, komercnoslēpumu saturošu informāciju un citu aizsargājamu informāciju, izmantot e-adresi. Turpretim, izmantojot parastu elektronisko pastu, pastāv kiberdrošības riski, kas saistīti ar elektronisko pastu iespējamu adresātu un satura viltošanu, kā arī iespējamu elektroniskā pasta saturu publiskošanas risku datu pārraides laikā starp elektroniskā pasta pakalpojumu sniedzējiem.
Likumprojekta mērķis ir paātrināt efektīvas saziņas metodes ieviešanu aizsardzības resorā un paplašināt Oficiālās elektroniskās adreses likumā minēto subjektu loku, kam e-adreses izmantošana ir obligāta.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Aizsardzības nozares kopumā, t.sk. Nacionālo bruņoto spēku, darbība ir vērsta uz valsts aizsardzības interešu aizsardzību un jebkura informācija, tostarp saziņa ar personālsastāvu, varētu tikt uzskatīta par aizsargājamu, visefektīvākais veids kā nodrošināt informācijas aizsardzību atsevišķās situācijās, ir saziņa ar personālsastāvu izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Tas arī attiecas uz situācijām, kad persona (atvaļinājuma, ceļojuma vai citu apstākļu dēļ) ir sasniedzama ierobežoti.
Likumprojekts risinātu jautājumu par pastāvīga un droša saziņas kanāla izveidi, kas nodrošinātu efektīvu, mūsdienām atbilstošu attālinātu komunikāciju arī ar visiem zemessargiem, kuri, ņemot vērā dienesta specifiku Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk – Zemessardze), ikdienā tiek apzināti veicot saraksti uz deklarēto adresi vai uz personiskajām e-pasta adresēm. Zemessargiem, atšķirībā no pārējiem nodarbinātajiem aizsardzības nozarē, nav izveidots oficiāls elektronisks saziņas rīks.
Tāpat arī vērtējot administratīvā sloga proporcionalitāti (aizsardzības nozarē nodarbināto pienākumu apjomu saistībā ar e-adreses konta aktivizēšanu un aizsardzības resora, t.sk. valsts pārvaldes iestāžu ieguvumiem) šādas saziņas metodes nodrošināšanā, ir skaidrs, ka personas ieguldījums ir attaisnojams. Īpaši jāatzīmē, ka aizsardzības nozarē jau šobrīd ir noteikta prasība izmantot elektronisko parakstu dokumentu parakstīšanā, tātad lielākajai daļai nozarē nodarbināto jau ir lietošanā eID karte, kas nepieciešama oficiālās elektroniskās adreses izveidošanai. Saskaņā ar oficiāli pieejamo informāciju no 2023. gada 1. janvāra eID karte tiks noteikts kā obligāts personu apliecinošs dokuments. Tādēļ prasība par oficiālās elektroniskās adreses un attiecīgi arī e-ID kartes ieviešanu ir samērīga. Tāpat arī interneta pieejamība saskaņā ar statistikas datiem 2020.gadā ir bijusi no 89,7-98,7% iedzīvotāju[1].
[1] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/informacijas-tehn/interneta-lietosana/5675-interneta-pieejamiba-majsaimniecibas?themeCode=DL
Aizsardzības ministrija atbalsta valsts pārvaldes vienoto pāreju saziņā ar fiziskajām un juridiskajām personām izmantot e-adresi. Šis uzdevums iekļauts arī Valdības rīcības plāna pasākumā Nr. 243.2 “Oficiālās elektroniskās adreses risinājumu attīstība un lietotāju loka paplašināšana”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā nozares atbildīgā ministrija, publiskajā telpā ir paudusi aicinājumu iestāžu saziņai ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, īpaši gadījumos, kas skar personu datus, komercnoslēpumu saturošu informāciju un citu aizsargājamu informāciju, izmantot e-adresi. Turpretim, izmantojot parastu elektronisko pastu, pastāv kiberdrošības riski, kas saistīti ar elektronisko pastu iespējamu adresātu un satura viltošanu, kā arī iespējamu elektroniskā pasta saturu publiskošanas risku datu pārraides laikā starp elektroniskā pasta pakalpojumu sniedzējiem.
Likumprojekta mērķis ir paātrināt efektīvas saziņas metodes ieviešanu aizsardzības resorā un paplašināt Oficiālās elektroniskās adreses likumā minēto subjektu loku, kam e-adreses izmantošana ir obligāta.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Aizsardzības nozares kopumā, t.sk. Nacionālo bruņoto spēku, darbība ir vērsta uz valsts aizsardzības interešu aizsardzību un jebkura informācija, tostarp saziņa ar personālsastāvu, varētu tikt uzskatīta par aizsargājamu, visefektīvākais veids kā nodrošināt informācijas aizsardzību atsevišķās situācijās, ir saziņa ar personālsastāvu izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Tas arī attiecas uz situācijām, kad persona (atvaļinājuma, ceļojuma vai citu apstākļu dēļ) ir sasniedzama ierobežoti.
Likumprojekts risinātu jautājumu par pastāvīga un droša saziņas kanāla izveidi, kas nodrošinātu efektīvu, mūsdienām atbilstošu attālinātu komunikāciju arī ar visiem zemessargiem, kuri, ņemot vērā dienesta specifiku Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk – Zemessardze), ikdienā tiek apzināti veicot saraksti uz deklarēto adresi vai uz personiskajām e-pasta adresēm. Zemessargiem, atšķirībā no pārējiem nodarbinātajiem aizsardzības nozarē, nav izveidots oficiāls elektronisks saziņas rīks.
Tāpat arī vērtējot administratīvā sloga proporcionalitāti (aizsardzības nozarē nodarbināto pienākumu apjomu saistībā ar e-adreses konta aktivizēšanu un aizsardzības resora, t.sk. valsts pārvaldes iestāžu ieguvumiem) šādas saziņas metodes nodrošināšanā, ir skaidrs, ka personas ieguldījums ir attaisnojams. Īpaši jāatzīmē, ka aizsardzības nozarē jau šobrīd ir noteikta prasība izmantot elektronisko parakstu dokumentu parakstīšanā, tātad lielākajai daļai nozarē nodarbināto jau ir lietošanā eID karte, kas nepieciešama oficiālās elektroniskās adreses izveidošanai. Saskaņā ar oficiāli pieejamo informāciju no 2023. gada 1. janvāra eID karte tiks noteikts kā obligāts personu apliecinošs dokuments. Tādēļ prasība par oficiālās elektroniskās adreses un attiecīgi arī e-ID kartes ieviešanu ir samērīga. Tāpat arī interneta pieejamība saskaņā ar statistikas datiem 2020.gadā ir bijusi no 89,7-98,7% iedzīvotāju[1].
[1] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/informacijas-tehn/interneta-lietosana/5675-interneta-pieejamiba-majsaimniecibas?themeCode=DL
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, lai: (1) mazinātu administratīvo slogu, oficiālajā un ikdienas saziņā ar zemessargiem izmantojot ne-elektroniskas saziņas metodes; (2) efektivizētu ikdienas saziņu ar zemessargu; (3) nodrošināt drošu papildu saziņas kanālu ar aizsardzības nozarē strādājošiem un (4) taupītu aizsardzības nozares informācijas tehnoloģiju resursus, kas būtu nepieciešams šo vajadzību risināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
01.03.2022.
Pamatojums
01.03.2022. termiņš izvirzīts, lai varētu uzsākt komunikāciju ar zemessargiem, pirmkārt, attiecībā uz tiem lietošanā nododamo un nodoto materiāltehnisko līdzekļu uzskaiti, otrkārt, īstenot komunikāciju par dažādiem ar apmācību un valsts aizsardzību saistītiem jautājumiem.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmajā daļā ir definētas tikai atsevišķas subjektu kategorijas, kurām e-adreses izmantošana ir noteikta kā obligāts pienākums. Šo subjektu starpā ir norādīti rezerves karavīri, kuru kategorija Oficiālās elektroniskās adreses likumā tika noteikta, ņemot vērā aizsardzības resora apgrūtināto oficiālo saziņu ar šīm personām, kā rezultātā būtiski tika apgrūtināts rezerves karavīru apmācības process. Laika gaitā aizsardzības resors identificēja, ka līdzvērtīgas saziņa problēmas iezīmējas arī attiecībās ar personām, kuras atrodas dienestā Zemessardzē. Dienestu Zemessardzē zemessargi realizē no pamatdarba vai studijām brīvajā laikā pēc brīvprātības principa, kur saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likumā noteikto, zemessargs var tikt iesaistīs Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā līdz 30 dienām gadā, kas nozīmē, ka saziņa ar zemessargiem lielākoties tiek organizēta attālināti, jo nav iespējams nodrošināt pastāvīgu klātbūtni.
Tāpat ir apzināta arī nepieciešamība sazināties ar atvaļinātajiem karavīriem, gan kā ar personu grupu, gan individuāli - sociālo garantiju nodrošināšanas jautājumos.
Tāpat ir apzināta arī nepieciešamība sazināties ar atvaļinātajiem karavīriem, gan kā ar personu grupu, gan individuāli - sociālo garantiju nodrošināšanas jautājumos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā dienesta Zemessardzē izpildes svarīgumu un nozīmīgumu valsts aizsardzības nodrošināšanā, ir nepieciešams ieviest pastāvīgu un drošu saziņas metodi ar visiem zemessargiem. Šobrīd zemessargu elektroniskā pasta adrešu saraksti tiek uzturēti vienībās, kas pēc iespējas tiek atjaunoti, tomēr dažbrīd ir konstatējams, ka ir sarežģīti sasniegt zemessargus, kuri dažādu apstākļu dēļ ilgstoši neapmeklē Zemessardzes organizētās mācības, jo ir mainījuši dzīvesvietu un nav sasniedzami deklarētajā adresē. Šie apstākļi apgrūtina savlaicīgas informācijas nodošanu zemessargam, kā arī neveido atgriezenisko saiti komunikācijā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Vērtējot atsevišķi zemessargu apzināšanas iespējas (jo zemessargiem nav izveidots vienots elektronisko adrešu domēns), ir secināts, ka oficiālās elektroniskās adreses lietošana ir efektīvākais veids kā īstenot ikdienas saziņu, kas ietvertu gan vispārīgu informāciju par mācībām un uzdevumiem, bet arī būtu izmantojams juridisko un finanšu jautājumu risināšanā (piemēram, izsniegto materiāltehnisko līdzekļu inventarizēšanā). Vērtējot citu saziņas metožu ieviešanu, secināts, ka tie uzturēšanā ir dārgi un pastāvīgi prasītu tehniskā personāla iesaisti, turklāt būtu sarežģīti ieviešami, jo prasītu regulāru papildus darbību veikšanu arī no zemessargu puses, piemēram, atsevišķa elektroniskā pasta caurskatīšanu.
Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir veids, kā nodrošināt efektīvu sasniedzamību ierobežotas pieejamības jautājumos arī attālināti. Oficiālā elektroniskā adrese var nodrošināt personālsastāva spēju strādāt attālināti un būt sasniedzamiem elektroniski ne tikai jautājumos, kas skar vispārpieejamas informācijas apriti. Operatīva personālsastāva sasniedzamība ir vitāli svarīga, arī reaģējot uz valsts aizsardzības jautājumiem, piemēram, sūtot ierakstītus sūtījumus Nacionālo bruņoto spēku mērķauditorijai – rezerves karavīri, zemessargi u.c. personām (šajā skaitā varētu būt arī juridiskās personas, piemēram, informējot tās par mobilizācijas pieprasījumiem vai citiem jautājumiem).Vērtējot citas aizsardzības nozares iestādes, piemēram, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs, Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirkumu centrs, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra un citas iestādes, būtiski ņemt vērā to pakļautību, lomu vai uzdevumus krīzes vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī militārā un civilā personāla rotācijas starp iestādēm ikdienā. Lai būtu iespējams nodrošināt konsekventu un visaptverošu informācijas plūsmu arī šādās situācijās, oficiālā elektroniskā adrese var sniegt papildu atbalstu. Tāpat aizsardzības nozarē tiek vērtēti risinājumi, lai nākotnē būtu iespējams ar minimālu administratīvu noslodzi visam personālam nosūtīt arī personalizētu informāciju.
Vērtējot atsevišķi zemessargu apzināšanas iespējas (jo zemessargiem nav izveidots vienots elektronisko adrešu domēns), ir secināts, ka oficiālās elektroniskās adreses lietošana ir efektīvākais veids kā īstenot ikdienas saziņu, kas ietvertu gan vispārīgu informāciju par mācībām un uzdevumiem, bet arī būtu izmantojams juridisko un finanšu jautājumu risināšanā (piemēram, izsniegto materiāltehnisko līdzekļu inventarizēšanā). Vērtējot citu saziņas metožu ieviešanu, secināts, ka tie uzturēšanā ir dārgi un pastāvīgi prasītu tehniskā personāla iesaisti, turklāt būtu sarežģīti ieviešami, jo prasītu regulāru papildus darbību veikšanu arī no zemessargu puses, piemēram, atsevišķa elektroniskā pasta caurskatīšanu.
Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir veids, kā nodrošināt efektīvu sasniedzamību ierobežotas pieejamības jautājumos arī attālināti. Oficiālā elektroniskā adrese var nodrošināt personālsastāva spēju strādāt attālināti un būt sasniedzamiem elektroniski ne tikai jautājumos, kas skar vispārpieejamas informācijas apriti. Operatīva personālsastāva sasniedzamība ir vitāli svarīga, arī reaģējot uz valsts aizsardzības jautājumiem, piemēram, sūtot ierakstītus sūtījumus Nacionālo bruņoto spēku mērķauditorijai – rezerves karavīri, zemessargi u.c. personām (šajā skaitā varētu būt arī juridiskās personas, piemēram, informējot tās par mobilizācijas pieprasījumiem vai citiem jautājumiem).Vērtējot citas aizsardzības nozares iestādes, piemēram, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs, Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirkumu centrs, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra un citas iestādes, būtiski ņemt vērā to pakļautību, lomu vai uzdevumus krīzes vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī militārā un civilā personāla rotācijas starp iestādēm ikdienā. Lai būtu iespējams nodrošināt konsekventu un visaptverošu informācijas plūsmu arī šādās situācijās, oficiālā elektroniskā adrese var sniegt papildu atbalstu. Tāpat aizsardzības nozarē tiek vērtēti risinājumi, lai nākotnē būtu iespējams ar minimālu administratīvu noslodzi visam personālam nosūtīt arī personalizētu informāciju.
Risinājuma apraksts
Oficiālā elektroniskā adrese viennozīmīgi ir efektīvāks veids kā sasniegt personu, pretēji sasniedzamībai deklarētajā dzīvesvietas adresē, kas ne vienmēr ir tūlītēji zināma tās nomaiņas gadījumos. Kā arī būtisks ir izmaksu un cilvēkresursu slogs fizisku vēstuļu sagatavošanā un izsūtīšanā vai telefoniski informējot.
Oficiālā elektroniskā adrese ir atzīstama par drošu un efektīvu alternatīvo veidu kā sazināties ar Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu, citu aizsardzības nozares iestāžu darbiniekiem, tādēļ pieņemts lēmums Oficiālās elektroniskās adreses likumā izdarīt grozījumu un papildināt to ar normu, kas noteic, ka oficiālās elektroniskās adreses izveidošana ir nosakāma kā obligāta aizsardzības nozarē kopumā, t.sk. Nacionālo bruņoto spēkos.
Aizsardzības ministrijas ieskatā Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana rekomendējama visā valsts pārvaldē un būtu nozīmīga ne tikai personāla sasniedzamības un informēšanas jomā, bet sniegtu neatsveramu atbalstu valsts pārvaldes digitalizācijas mērķiem un pārejai uz e-risinājumiem. Vērtējot citu institūciju vajadzības, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumus, ir identificētas vēl vairākas lietotāju grupas, kuru piesaiste oficiālās elektroniskās adreses lietošanā būtu nozīmīgs ieguvums tautsaimniecībai kopumā, kā piemēram, publiskās pārvaldes darbinieki, fiziskas un juridiskai personas, kuras lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma, ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kas nostiprinājušas savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, ārvalstu fiziskās personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu Latvijā, Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kurš Iedzīvotāju reģistrā norādījis dzīvesvietu ārvalstīs.
Ņemot vērā aizsardzības nozares virzītā likumprojekta steidzamību (nepieciešamību uzsākt saziņu ar zemessargiem attiecībā uz to rīcībā nodotajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem, lietotāju loka paplašināšana ir jāskata atsevišķi, grozījumu virzību nodrošinot par attiecīgo nozari atbildīgajām ministrijām.
Oficiālā elektroniskā adrese ir atzīstama par drošu un efektīvu alternatīvo veidu kā sazināties ar Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu, citu aizsardzības nozares iestāžu darbiniekiem, tādēļ pieņemts lēmums Oficiālās elektroniskās adreses likumā izdarīt grozījumu un papildināt to ar normu, kas noteic, ka oficiālās elektroniskās adreses izveidošana ir nosakāma kā obligāta aizsardzības nozarē kopumā, t.sk. Nacionālo bruņoto spēkos.
Aizsardzības ministrijas ieskatā Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana rekomendējama visā valsts pārvaldē un būtu nozīmīga ne tikai personāla sasniedzamības un informēšanas jomā, bet sniegtu neatsveramu atbalstu valsts pārvaldes digitalizācijas mērķiem un pārejai uz e-risinājumiem. Vērtējot citu institūciju vajadzības, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumus, ir identificētas vēl vairākas lietotāju grupas, kuru piesaiste oficiālās elektroniskās adreses lietošanā būtu nozīmīgs ieguvums tautsaimniecībai kopumā, kā piemēram, publiskās pārvaldes darbinieki, fiziskas un juridiskai personas, kuras lieto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma, ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kas nostiprinājušas savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, ārvalstu fiziskās personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu Latvijā, Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kurš Iedzīvotāju reģistrā norādījis dzīvesvietu ārvalstīs.
Ņemot vērā aizsardzības nozares virzītā likumprojekta steidzamību (nepieciešamību uzsākt saziņu ar zemessargiem attiecībā uz to rīcībā nodotajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem, lietotāju loka paplašināšana ir jāskata atsevišķi, grozījumu virzību nodrošinot par attiecīgo nozari atbildīgajām ministrijām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka saziņai gan ar zemessargiem, gan atvaļinātajiem karavīriem nav izstrādāts vienots elektronisks risinājums, tā izstrādei un darbības nodrošināšanai būtu nepieciešami papildu resursi, kuru ieguldīšana būtu neracionāla situācijā, kad valstī jau ir ieviests drošs un centralizēts elektroniskās saziņas līdzeklis.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Piedāvātais risinājums neprasa papildu administratīvos vai informācijas tehnoloģiju resursus.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzes, Aizsardzības ministrijas, Valsts aizsardzības un loģistikas iepirkumu centra, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, Jaunsardzes centra, Kara muzeja personālsastāvs
Ietekmes apraksts
Zemessargi saņems elektroniski un droši tiem adresētu informāciju attiecībā uz mācībām, valsts aizsardzību un tiem izsniegto materiālitehnisko līdzekļu uzskaites izmaiņām. Pārējie nozarē nodarbinātie varēs saņemt tiem adresētu informāciju valsts aizsardzības jautājumos, ja šis saziņas veids attiecīgā situācijā var būt efektīvāks par saziņu darba vidē.
Skaitliskā izteiksmē oficiālajai elektroniskajai adresei plānots piesaistīt mērķgrupas šādā apjomā:
a) profesionālā dienesta karavīri - ap 6000 (šī brīža statuss - 96% jau izmanto);
b) zemessargi - ap 8000;
c) Nacionālo bruņoto spēku civilie darbinieki - ap 900;
d) rezerves karavīri - ap 4500 (šobrīd noteikta obligāti izpildāma norma likumā);
e) atvaļinātie karavīri - ap 2500;
f) Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošās civilās iestādes - ap 1100.
Ir plānots veikt informatīvu kampaņu, kas aptvers visas šajā likumprojektā minētās mērķgrupas un skaidros oficiālās elektroniskās adreses izmantošanas nepieciešamību, kā arī sniegs ieteikumus un atbildes uz tehniskiem jautājumiem. Ņemot vērā aizsardzības nozares izteikto hierarhizāciju, plānots, ka katras struktūrvienības vadītājs var tikt iesaistīts oficiālās elektroniskās adreses popularizēšanā un izpildes apkopošanā. Tas ietvertu arī atbalsta sniegšanu tām personām, kurām tehnoloģiskās prasmes ir ierobežotas.
Oficiālās elektroniskās adreses statusu iespējams pārbaudīt valsts pārvaldē plaši izmantotajā dokumentu vadības sistēmā Namejs, kurā tiek saņemti atgriezeniskie paziņojumi no portāla Latvija.lv par aktīviem vai neaktīviem oficiālās elektroniskās adreses kontiem.
Skaitliskā izteiksmē oficiālajai elektroniskajai adresei plānots piesaistīt mērķgrupas šādā apjomā:
a) profesionālā dienesta karavīri - ap 6000 (šī brīža statuss - 96% jau izmanto);
b) zemessargi - ap 8000;
c) Nacionālo bruņoto spēku civilie darbinieki - ap 900;
d) rezerves karavīri - ap 4500 (šobrīd noteikta obligāti izpildāma norma likumā);
e) atvaļinātie karavīri - ap 2500;
f) Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošās civilās iestādes - ap 1100.
Ir plānots veikt informatīvu kampaņu, kas aptvers visas šajā likumprojektā minētās mērķgrupas un skaidros oficiālās elektroniskās adreses izmantošanas nepieciešamību, kā arī sniegs ieteikumus un atbildes uz tehniskiem jautājumiem. Ņemot vērā aizsardzības nozares izteikto hierarhizāciju, plānots, ka katras struktūrvienības vadītājs var tikt iesaistīts oficiālās elektroniskās adreses popularizēšanā un izpildes apkopošanā. Tas ietvertu arī atbalsta sniegšanu tām personām, kurām tehnoloģiskās prasmes ir ierobežotas.
Oficiālās elektroniskās adreses statusu iespējams pārbaudīt valsts pārvaldē plaši izmantotajā dokumentu vadības sistēmā Namejs, kurā tiek saņemti atgriezeniskie paziņojumi no portāla Latvija.lv par aktīviem vai neaktīviem oficiālās elektroniskās adreses kontiem.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienībaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Ir paredzēts, ka Aizsardzības ministrija veiks informatīvu kampaņu, kas informēs visas aizsardzības nozares personālsastāva grupas, t.sk. un jo īpaši zemessargus par nepieciešamo rīcību, lai izpildītu likumprojekta normas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Likumprojekts samazinās administratīvo slogu, kas saistāms gan ar ierakstītu un vienkāršu vēstuļu nosūtīšanu zemessargiem, vai citām Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva grupām, kā arī nodrošinās efektīvu un aizsargātu saziņu ar aizsardzības nozarē strādājošiem krīzes situācijās, kas nepieciešams, lai izpildītu ārējos un iekšējos normatīvajos aktos noteikto paziņošanas pienākumu dažādās situācijās.
Zemessardzē tas ietaupīs administratīvos un finanšu līdzekļus, kas būtu nepieciešami e‑pasta adrešu izveidošanai ar domēnu "mil.lv" un uzturēšanai. Attiecīgi arī gala lietotājs (zemessargs) netiek noslogots ar papildu e-pasta regulāru pārbaudīšanu.
Zemessardzē tas ietaupīs administratīvos un finanšu līdzekļus, kas būtu nepieciešami e‑pasta adrešu izveidošanai ar domēnu "mil.lv" un uzturēšanai. Attiecīgi arī gala lietotājs (zemessargs) netiek noslogots ar papildu e-pasta regulāru pārbaudīšanu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka aizsardzības nozarē nodarbinātie un dienošie vienlaikus ir arī citu valsts un pašvaldības iestāžu kā oficiālās elektroniskās adreses lietotāju klienti, tiks sniegts atbalsts kopumā oficiālās elektroniskās adreses izmantojamības paplašināšanai.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka aizsardzības nozarē nodarbinātie un dienošie vienlaikus ir arī citu oficiālās elektroniskās adreses lietotāju (citas valsts un pašvaldības iestādes) klienti, tiks sniegts atbalsts kopumā oficiālās elektroniskās adreses izmantojamības paplašināšanai.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka aizsardzības nozarē nodarbinātie un dienošie vienlaikus ir arī citu oficiālās elektroniskās adreses lietotāju (citas valsts un pašvaldības iestādes) klienti, tiks sniegts atbalsts kopumā oficiālās elektroniskās adreses izmantojamības paplašināšanai.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Plānots būtiski samazināt administratīvo, t.sk. papīra resursu izmantošanu aizsardzības nozarē, jo īpaši saziņā ar zemessargiem.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā oficiālās elektroniskās adreses drošumu, jebkura nosūtāmā informācija un ar to saistītā datu aizsardzība tiek aizsargāta.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi