24-TA-1524: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 290 "Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts ir nepieciešams, lai pilnveidotu cilvēkkapitāla attīstības jautājumu pārvaldību, pieaicinot Cilvēkkapitāla attīstības padomes (turpmāk – Padome) sēdēs arī pārstāvjus no arodbiedrību apvienībām un biedrībām, tādējādi veicinot dialogu starp cilvēkkapitāla jautājumu risināšanā iesaistītajām pusēm, labāk izprotot darba tirgus vajadzības un tendences. Arodbiedrību apvienību un biedrību iesaiste ir ļoti būtiska darba tirgus vajadzību apzināšanā un noteikšanā, validējot nozaru mērķus un darbaspēka pieprasījuma prognozes, identificējot jaunas prasmes pasaules ekonomikas attīstības procesā, kā arī veicinot nozaru lomu vidējā profesionālā izglītībā, veidojot nozarēs balstītus eksaminācijas modeļus visos izglītības līmeņos, kas nodrošina nozaru līdzdalību kvalifikāciju ieguves procesa kvalitatīvā novērtēšanā, attīstot nozaru izcilības attīstības programmu – attīstot talantus, jaunos profesionāļus, un attīstot darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu kultūru. Par grozījumiem 2023.gada 6.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 290 "Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums" panākta vienošanās 2024.gada 14.maija Ministru kabineta Stratēģiskās vadības tematiskajā komitejā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir veikt grozījumus 2023.gada 6.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 290 "Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums", Padomes sastāvu papildinot ar arodbiedrību apvienību un biedrību – arodbiedrību apvienības "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība", biedrības "Ārvalstu investoru padome Latvijā", biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija", biedrības "Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets"", biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" – pārstāvniecību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, darbaspēka rezerves Latvijā nākamajos gados turpinās izsīkt, tādējādi saasinot jau tā akūto darbaspēka nepietiekamību un radot riskus turpmākai ekonomikas izaugsmei. Jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā nākamajos gados turpinās samazināties, līdz ar to negatīvi ietekmējot arī kopējo darbaspēka piedāvājumu.
Straujie pārmaiņu tempi, ko nosaka jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija – tas viss ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un katru tās indivīdu. Straujās izmaiņas darba formās un saturā pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas.
Viens no galvenajiem uzņēmēju izaicinājumiem Latvijā ir atbilstoša darbaspēka pieejamība, kā arī darbaspēka novecošanās. Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un transformācijai nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvām nozarēm. Ņemot vērā to, nepieciešams veicināt dialogu starp visām cilvēkkapitāla jautājumu risināšanā iesaistītajām pusēm, veidojot vienotu izpratni un lēmumus par būtiskajiem rīcības virzieniem, kas sekmētu cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, tādējādi dodot labumu sabiedrībai kopumā.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu interešu pārstāvniecību, turpmāk Padomes sēdēs tiks pieaicināti pārstāvji no Latvijas lielākajām un ietekmīgākajām biedrībām un arodbiedrību apvienībām, kas pārstāv darba devēju un darba ņēmēju intereses:
Arodbiedrību apvienība "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība" ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kura apvieno 19 dalīborganizācijas un kura īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības dibināšanas kongress notika 1990. gadā.
Biedrība "Latvijas Darba devēju konfederācija" ir ietekmīgākā un lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā, kas darba devēju intereses pārstāv jau vairāk nekā 30 gadus. Latvijas Darba devēju konfederācija apvieno 59 darba devēju un nozaru asociācijas, kā arī 98 uzņēmumus ar 50 un vairāk darbiniekiem, kas kopā nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju.
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", kas dibināta 1934.gadā, ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, kurā apvienojušies ap 6000 biedru (3000 individuālie uzņēmumi un 3000 no uzņēmēju biedrībām) – visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības. Tās galvenās darbības jomas ir uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja, eksports.
Biedrība "Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets"" ir Latvijas eksportējošo uzņēmumu atbalsta biedrība, kuras mērķis ir Latvijas eksportspējas veicināšana un Latvijas zīmola stāsta atpazīstamības veidošana. Asociācija apvieno Latvijas eksportētājus un organizācijas, kas strādā ar Latvijas eksportspējas veicināšanu.
Biedrība "Ārvalstu investoru padome Latvijā" (nosaukuma tulkojums angļu valodā ir "Foreign Investors Council in Latvia", saīsinātais nosaukums latviešu un angļu valodā ir "FICIL") ir nevalstiska organizācija, kas apvieno dažādu valstu un nozaru lielākos uzņēmumus, kas veikuši ievērojamas investīcijas Latvijā, kā arī desmit ārvalstu tirdzniecības kameras un Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga).
Šā gada 14.maija Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes protokola Nr. 5 2.§ "Priekšlikumi cilvēkkapitāla institucionālās pārvaldības modelim" 2.punkts paredz atbalstīt Cilvēkkapitāla attīstības padomes vadošo lomu cilvēkkapitāla institucionālās pārvaldības modelī.
Straujie pārmaiņu tempi, ko nosaka jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija – tas viss ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un katru tās indivīdu. Straujās izmaiņas darba formās un saturā pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas.
Viens no galvenajiem uzņēmēju izaicinājumiem Latvijā ir atbilstoša darbaspēka pieejamība, kā arī darbaspēka novecošanās. Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un transformācijai nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvām nozarēm. Ņemot vērā to, nepieciešams veicināt dialogu starp visām cilvēkkapitāla jautājumu risināšanā iesaistītajām pusēm, veidojot vienotu izpratni un lēmumus par būtiskajiem rīcības virzieniem, kas sekmētu cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, tādējādi dodot labumu sabiedrībai kopumā.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu interešu pārstāvniecību, turpmāk Padomes sēdēs tiks pieaicināti pārstāvji no Latvijas lielākajām un ietekmīgākajām biedrībām un arodbiedrību apvienībām, kas pārstāv darba devēju un darba ņēmēju intereses:
Arodbiedrību apvienība "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība" ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kura apvieno 19 dalīborganizācijas un kura īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības dibināšanas kongress notika 1990. gadā.
Biedrība "Latvijas Darba devēju konfederācija" ir ietekmīgākā un lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā, kas darba devēju intereses pārstāv jau vairāk nekā 30 gadus. Latvijas Darba devēju konfederācija apvieno 59 darba devēju un nozaru asociācijas, kā arī 98 uzņēmumus ar 50 un vairāk darbiniekiem, kas kopā nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju.
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", kas dibināta 1934.gadā, ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, kurā apvienojušies ap 6000 biedru (3000 individuālie uzņēmumi un 3000 no uzņēmēju biedrībām) – visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības. Tās galvenās darbības jomas ir uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja, eksports.
Biedrība "Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets"" ir Latvijas eksportējošo uzņēmumu atbalsta biedrība, kuras mērķis ir Latvijas eksportspējas veicināšana un Latvijas zīmola stāsta atpazīstamības veidošana. Asociācija apvieno Latvijas eksportētājus un organizācijas, kas strādā ar Latvijas eksportspējas veicināšanu.
Biedrība "Ārvalstu investoru padome Latvijā" (nosaukuma tulkojums angļu valodā ir "Foreign Investors Council in Latvia", saīsinātais nosaukums latviešu un angļu valodā ir "FICIL") ir nevalstiska organizācija, kas apvieno dažādu valstu un nozaru lielākos uzņēmumus, kas veikuši ievērojamas investīcijas Latvijā, kā arī desmit ārvalstu tirdzniecības kameras un Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga).
Šā gada 14.maija Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes protokola Nr. 5 2.§ "Priekšlikumi cilvēkkapitāla institucionālās pārvaldības modelim" 2.punkts paredz atbalstīt Cilvēkkapitāla attīstības padomes vadošo lomu cilvēkkapitāla institucionālās pārvaldības modelī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Darbaspēka resursu pārkvalificēšanās un pārejas process uz augstākas produktivitātes darba vietām un nozarēm notiek, taču tas ir lēns. Nepieciešamās pārmaiņas darba tirgū ir visaptverošas, un tās efektīvi var veikt tikai saskaņoti sadarbojoties visām iesaistītajām ministrijām un organizācijām.
Risinājuma apraksts
Ministru kabinetā nepieciešams apstiprināt grozījumus 2023.gada 6.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 290 "Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums", lai nodrošinātu visaptverošu cilvēkkapitāla jautājumu risināšanu, operatīvi ņemot vērā aktuālās darba tirgus vajadzības un tendences.
Turpmāk Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām tiks pieaicināti šādu arodbiedrību apvienību un biedrību – arodbiedrību apvienības "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība", biedrība "Ārvalstu investoru padome Latvijā", biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija", biedrības "Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" – pārstāvji. Nemainīgi Padomes loceklis varēs pieaicināt arī citu ministriju, sadarbības partneru, nevalstisko organizāciju un institūciju pārstāvjus un speciālistus, kas ir eksperti konkrētajos darba kārtības jautājumos, par to informējot Padomes sekretariātu.
Turpmāk Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām tiks pieaicināti šādu arodbiedrību apvienību un biedrību – arodbiedrību apvienības "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība", biedrība "Ārvalstu investoru padome Latvijā", biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija", biedrības "Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" – pārstāvji. Nemainīgi Padomes loceklis varēs pieaicināt arī citu ministriju, sadarbības partneru, nevalstisko organizāciju un institūciju pārstāvjus un speciālistus, kas ir eksperti konkrētajos darba kārtības jautājumos, par to informējot Padomes sekretariātu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekts neradīs papildu izmaksas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts skar arodbiedrību apvienību "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība", biedrību "Ārvalstu investoru padome Latvijā", biedrību "Latvijas Darba devēju konfederācija", biedrību "Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets"", biedrību "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi