Anotācija (ex-ante)

22-TA-3697: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumos Nr. 158 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu" 6.1.3.1. pasākuma "Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas attīstība" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumos Nr. 158 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu” 6.1.3.1. pasākuma “Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas attīstība” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 20.panta 6. un 13.punktu;
2) Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 55, 40.§) 5.2.apakšpunktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt atbrīvojama Kohēzijas fonda finansējuma (18 198 849 euro apmērā) pārdali no 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti” (turpmāk – 6.1.1.SAM) (projekts Nr. 6.1.1.0/17/I/006 “Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu”) uz 6.1.3.1. pasākumu “Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas attīstība” (turpmāk – 6.1.3.1.pasākums) Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras attīstībai un transporta infrastruktūras problēmas risināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1) Ministru kabinets (turpmāk – MK) 2022.gada 2.novembra sēdē (prot. Nr.55, 40.§) izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par finansējuma pārdali darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti” un 6.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu” 6.1.3.1. pasākuma “Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas attīstība” ietvaros” un valsts budžeta finansējuma piešķiršanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības projektu īstenošanai”” (projekta ID: 22-TA-3226) un atbalstīja atbrīvotā Kohēzijas fonda (turpmāk – KF)  finansējuma pārdali no 6.1.1. SAM uz 6.1.3.1. pasākumu.

Lai izpildītu MK sēdes protokollēmuma 5.2.apakšpunktā doto uzdevumu - Satiksmes ministrijai atbrīvotā Kohēzijas fonda finansējuma apmērā palielināt Ministru kabineta 2016.gada 15.marta noteikumos Nr.158 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu” (turpmāk – MKN Nr.158) pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu projekta Nr. 6.1.3.1/19/I/001 “Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu – Vietalvas iela" 1. kārta: posms no Ūnijas ielas līdz Staiceles ielai" īstenošanai, kā arī paredzēt, ka projekts Nr. 6.1.3.1/18/I/001 "Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga – Skulte ar pievedceļiem" tiek īstenots kā nefunkcionāls projekts līdz 2026. gada 1. janvārim”, Satiksmes ministrija kā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda atbildīgā iestāde (turpmāk – Ministrija) ir sagatavojusi noteikumu projektu.

Viens no vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem pašreiz Rīgas valstspilsētā ir Austrumu maģistrāles būvniecība, kam būs nozīmīga ietekme uz kopējo satiksmi Rīgas valstspilsētā un kuru plānots pabeigt 2023.gadā.
Austrumu maģistrāles izbūve atbilstoši Rīgas valstspilsētas attīstības plānam ir paredzēta kā maģistrālā iela, kurai jāuzņem visu uz ostu ejošo kravu transporta plūsmu, tādējādi atbrīvojot pilsētas vēsturisko centru no kravu un tranzīta transporta plūsmām. Austrumu maģistrāles izbūve ir sadalīta divās kārtās. 
Ar ES fondu atbalstu 6.1.3.1.pasākuma ietvaros Rīgas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) īsteno projektu Nr. 6.1.3.1/19/I/001 “Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu – Vietalvas iela” 1.kārta: posms no Ūnijas ielas līdz Staiceles ielai” (turpmāk – Austrumu maģistrāles 1.kārta). Projekta kopējās izmaksas ir 40 879 322,11 euro, no tām kopējās attiecināmās izmaksas ir 27 078 045,88 euro, t.sk. KF finansējums 23 016 338,99 euro, pašvaldības finansējums 3 249 365,51 euro un valsts budžeta dotācija pašvaldībām 812 341,38 euro.

Ar Ministru kabineta 2021.gada 2.jūnija rīkojumu Nr.390 “Par atbalstītajiem augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, kuriem piešķirams valsts budžeta finansējums” Pašvaldībai 2021. un 2022.gadam tika piešķirts valsts budžeta finansējums 23 595 550,05 euro apmērā Austrumu maģistrāles trūkstošam posmam “Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu - Vietalvas iela” 2. kārtas izbūve (posms no Staiceles ielas līdz Vietalvas ielai)” (turpmāk – Austrumu maģistrāles 2.kārta), tādējādi papildinot jau uzsākto saistīto projektu Austrumu maģistrāles 1.kārta. Atbilstoši Pašvaldības sniegtajai informācijai Austrumu maģistrāles 2.kārtas izbūves kopējās izmaksas ir 31 706 524,07 euro. 2022.gada 7.jūlijā Pašvaldībai Austrumu maģistrāles 2.kārtas projekta īstenošanai ir pārskaitīts 2021.gada paredzētais valsts budžeta finansējums 12 600 545 euro apmērā, savukārt līdz 2022.gada 31.decembrim apgūtais valsts budžeta finansējums ir 17 652 018,20 euro un neapgūtais finansējums 5 943 531,85 euro apmērā.

2) MK 2021.gada 10.augusta sēdē (prot. Nr.55, 35. §) tika apstiprināti grozījumi MKN Nr.158[1] (turpmāk – 10.08.2021. grozījumi MKN Nr.158), kas atbilstoši grozījumiem Nr.7 darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” (apstiprināti ar MK 2021. gada 8. jūnija rīkojumu Nr.406 “Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”” (prot. Nr.46, 32.§)) paredzēja pārdalīt KF finansējumu 13 515 000 euro apmērā no 6.2.1.1.pasākuma “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” projekta Nr.6.2.1.1/18/I/001 “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” 6.1.3.1. pasākuma ietvaros īstenojamā projekta Nr.6.1.3.1/18/I/001 “Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte ar pievedceļiem” papildu aktivitātei (darbībai) (turpmāk – Skultes pārvada papildu aktivitāte), lai izbūvētu Kundziņsalas pārvada pieslēgumu Tvaika ielai, to pārbūvējot pārvada pieslēguma vietā, tādējādi nodrošinot jaunbūvējamā pārvada pieslēgumu pilsētas satiksmes infrastruktūrai, kā arī Tvaika ielas funkcionēšanu kā daļu no pilsētas maģistrālo ielu tīkla.

[1] Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta noteikumi Nr. 532 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumos Nr. 158 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu" 6.1.3.1. pasākuma "Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas attīstība" īstenošanas noteikumi"", https://likumi.lv/ta/id/325298
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) 6.1.1. SAM  ietvaros Rīgas brīvostas pārvalde (turpmāk – RBP) īsteno projektu Nr.6.1.1.0/17/I/006 “Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu” (turpmāk – RBP projekts). Šobrīd apstiprinātās RBP projekta kopējās izmaksas ir 40 422 433,70 euro, no kurām kopējās attiecināmās izmaksas: 33 335 464,37 euro, t.sk. KF finansējums (turpmāk – KF): 24 704 209 euro. 
RBP projekta ietvaros būvniecības līgums “Satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība” tika noslēgts jau 2019.gada 16.decembrī, paredzot būvprojekta izstrādi veikt līdz 2020.gada 4.ceturksnim un būvdarbus līdz 2023.gada 13.novembrim, tomēr būvniecības līguma izpildes gaitā ir radušās būtiskas nobīdes, pamatojoties uz būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu, kas sākotnēji bija skaidrojums ar COVID-19 pandēmijas radīto ierobežojumu ietekmi, bet pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī ievērojami tika apgrūtinātas un aizkavētas būvmateriālu piegādes, kas radīja vēl būtiskāku būvdarbu izmaksu pieaugumu, kā rezultātā 2022.gada pavasarī RBP īstenotajā projektā tika konstatēts būvniecības izmaksu sadārdzinājums aptuveni 16 milj. euro apmērā.

Izvērtējot apstākļus, kā arī paredzot iespējamo sankciju pret Krievijas Federāciju piemērošanas turpmāku ietekmi uz RBP saimniecisko darbību (būtisku kravu apjoma un ieņēmumu samazinājumu), RBP informēja, ka nevar uzņemties papildu finansiālās saistības būvdarbu veicēja pieprasītajā apjomā, un esošajos ģeopolitiskajos apstākļos tai nebūs iespējams pabeigt Kundziņsalas satiksmes pārvada izbūvi un sasniegt projekta mērķi, kā arī noteikto projekta iznākuma rādītāju  –  līdz noteiktajam termiņam – 2023.gada 31.decembrim, kā rezultātā nebūs iespējams deklarēt izdevumus Eiropas Komisijā, un pastāv augsts risks neizmantot piešķirto KF finansējumu.
Lai netiktu zaudēts transporta nozarei pieejamais KF finansējums, kā arī, ņemot vērā satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu nozīmi infrastruktūras attīstībā un tā ietekmi uz Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas ietvaros plānotā muitas kontroles dienestu infrastruktūras izbūves projektu, izvērtējot visus iespējamos scenārijus, tika atbalstīts priekšlikums nodrošināt RBP projekta turpmāko īstenošanu partnerībā ar Pašvaldību. Pašvaldība kā sadarbības partneris īstenos Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu ne vēlāk kā līdz 2026.gada 1.janvārim.

2) 2023.gada 26. janvārī [1] Pašvaldība informēja Satiksmes ministriju par apstākļiem, kas ietekmē un apdraud Skultes pārvada papildu aktivitātes īstenošanu līdz 2023.gada 31.decembrim. Atbilstoši Pašvaldības sniegtajai informācijai sākotnēji Pašvaldības īstenojamā Skultes pārvada papildu aktivitāte bija paredzēta kā noslēdzošais posms, kad RBP jau izbūvēts Kundziņsalas pārvads un Skultes pārvada papildu aktivitātes (Kundziņsalas pārvada pieslēgums Tvaika ielai) laidums balstītos uz četriem RBP izbūvētiem balstiem. Ņemot vērā, ka RBP nav izbūvējusi pieslēguma izveidei nepieciešamus četrus balstus, Pašvaldība nevarēja uzsākt Skultes pārvada papildu aktivitātes īstenošanu bez izmaiņām būvprojektā, kurus savukārt apgrūtina apstāklis, ka Kundziņsalas pārvada būvprojekta autors nav atteicies no autortiesībām uz Pašvaldībai nododamas projekta daļas, proti, Skultes pārvada papildu aktivitātes. Līdz ar to Pašvaldība nevar uzsākt Skultes pārvada papildu aktivitātes būvniecības darbus, vai arī atlikti tos uz laiku, ņemot vērā ierobežoto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondi) projektu īstenošanas termiņu (līdz 2023.gada 31.decembrim).

[1]  Rīgas domes Satiksmes departamenta 26.01.2023. vēstule Nr. DS-23-224-nd “Par steidzamu informācijas sniegšanu saistībā ar grozījumiem 6.1.3.1.pasākuma MK noteikumos”
Risinājuma apraksts
1) Ņemot vērā, ka visu RBP projektam piešķirto KF finansējumu nav iespējams apgūt līdz 2023.gada 31.decembrim, kas atbilst ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda attiecināmības periodam, atbrīvojamais KF finansējums 18 198 849 euro apmērā ir novirzāms 6.1.3.1.pasākuma īstenojamā projekta Austrumu maģistrāles 1.kārtas papildu aktivitātei Austrumu maģistrāles 2.kārta, attiecīgi veicot nepieciešamus grozījumus normatīvajā regulējumā un vienošanās par projekta īstenošanu.
Austrumu maģistrāles 2.kārtas plānotās aktivitātes, kas paredz pēdējā trūkstošā Austrumu maģistrāles posma izbūvi, atbilst MKN Nr.158 noteiktajām atbalstāmajām darbībām un kopā ar Austrumu maģistrāles 1.kārtas projektu nodrošinās sastrēgumu mazināšanos pilsētas centrālajā daļā un uz maģistrālajiem pārvadiem, novadot kravu plūsmas no pilsētas centra, kā arī novērsīs infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā.
Atbilstoši MKN Nr. 158 21.punktam atbalstāmo darbību ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmās izmaksas finansēšanai no KF finansējuma, ja tās ir radušās ne agrāk kā 2014.gada 1.janvārī.

2) Savukārt, lai nezaudētu ar 10.08.2021.grozījumiem MNK Nr.158 piešķirto papildu KF finansējumu 13 515 000 euro apmērā (šobrīd SAM 6.1.3.1. ietvaros izveidojies finansējuma atlikuma apjoms), Pašvaldība ir ierosinājusi [1] novirzīt KF finansējumu 11 850 603 euro apmērā Pašvaldības projektam “Satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Brasas stacijas (Brasas tilta) rekonstrukcija” (turpmāk – Brasas pārvada projekts), kuru īstenošanai ir piesaistīts aizdevums no valsts budžeta līdzekļiem.
Brasas pārvada projekts paredz izveidot radiālo savienojumu starp diviem pilsētas lokiem, vienu ko veido Austrumu maģistrāle un otru, ko veido Skanstes iela, kas ļaus mazināt transporta slogu uz pilsētas maģistrālajiem pārvadiem un ielām, nodrošinot tranzīta plūsmu maršrutu no VIA BALTICA ziemeļu ievada pilsētā un tā savienojumu ar Austrumu maģistrāli no vienas puses un ostas termināliem no otras puses kā diviem TEN-T elementiem.
Saskaņā ar “Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam” valstspilsētā ir noteikta autotransporta loku struktūra, kuru veido Centra loks (C kategorijas ielas), Pilsētas loks (B kategorijas ielas) un radiālie savienojumi. Brasas pārvadam pilsētas maģistrālo ielu struktūrā ir nozīmīga loma veicot savstarpējo Pilsētas un Centra loku savienošanas funkciju.
Tādējādi Brasas tilts spēlē nozīmīgu lomu TEN-T autoceļu tīkla savienošanā ar TEN-T jūras ostas termināļiem, kā arī ar pilsētas rūpnieciskajām teritorijām saistītās kravas transporta satiksmes novirzīšanai prom no lielu sabiedrisku objektu tuvumā esošām ielām uz pilsētas maģistrālo ielu tīklu – Austrumu maģistrāli.
Ņemot vērā Brasas tilta nozīmīgumu, šobrīd noteiktie satiksmes ierobežojumi (faktiski tilta neesamība) rada būtisku negatīvu ietekmi uz mobilitātes procesiem Rīgas valstspilsētā. Ir radušies satiksmes sastrēgumi gan Brasas tiltam piegulošajās apkaimēs, gan plašākā teritorijā Daugavas labajā krastā un uz alternatīvajiem satiksmes pārvadiem, tā radot iedzīvotājiem un uzņēmējiem papildus neērtības un izdevumus, kas saistīti ar papildus laika patēriņu un papildus braukšanas attālumu izmantojot alternatīvos maršrutus.
Brasas pārvada projekta ietvaros plānots pārbūvēt arī tramvaja sliežu ceļus un to kontakttīklu. Tilta rekonstrukcija notiek ar tilta pilnīgu demontāžu, kā rezultātā nav iespējams izvairīties arī no tramvaja infrastruktūras, kas atrodas uz tilta klātnes pilnīgu demontāžu. Esošā laiduma konstrukcija bez pastiprinājuma un atjaunošanas nespēs nodrošināt ilgtspējīgu tramvaja un citu transporta plūsmu kustību pār tiltu. Veicot tilta pārbūves darbus tiek veikta nopietna iejaukšanās esošajā tilta konstrukcijā un atbilstoši arī sliežu ceļa un kontaktīklu konstrukcijā, mainot plāna, vertikālos, nestspējas u.c. parametrus, līdz ar to bez pastiprinājuma un atjaunošanas darbiem tilts nespēs nodrošināt ilgtspējīgu tramvaja kustību pār to. Tieši tādēļ tilta laidumu demontāžas šie darbi nav nodalāmi no sliežu ceļa pārbūves darbiem, jo tilts ir viens, nedalāms konstruktīvs elements, kas nodrošina projektā paredzēto transportlīdzekļu kustību pār to un nav iespējams atjaunot tikai dažus konstruktīvos elementus, neatjaunojot tiltu kopumā.
Saskaņā ar MKN Nr.158 14.12.apakšpunktu 6.1.3.1. pasākuma ietvaros īstenoto projektu tiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst transportbūvju un ielu kompleksam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas ne vairāk kā 10 % apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Izmaksas attiecināmas tikai gadījumā, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka, projekta ietvaros veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves, un ieguldījumi inženiertīklu pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīklu tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem;
Jāņem vērā, ka saskaņā Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikumu “Būvju klasifikācija” transporta būvēs ietilpst arī tramvaja sliežu ceļi. Tādejādi 6.1.3.1. pasākuma īstenoto projektu ietvaros ir attiecināmas tramvaja sliežu ceļu (kontakttīklu) pārbūves izmaksas saskaņā ar MKN Nr.158 14.12.apakšpunktu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, un,  lai nodrošinātu efektīvu Brasas pārvada projekta īstenošanu un to ka, projekta ietvaros plānots pārbūvēt arī tramvaja sliežu ceļus un to kontakttīklus, ka arī ielu kompleksam piegulošo inženiertīklus, noteikumu projekts paredz nenoteikt Brasas pārvada projekta īstenošanā procentuālu ierobežojumu transportbūvju un ielu kompleksam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksām.
Brasas pārvada projekta būvdarbi ir uzsākti 2022.gadā un tos plānots pabeigt 2023.gadā.

Lai Pašvaldība iesniegtu jaunu projekta iesniegumu (par Brasas pārvada projekta īstenošanu), CFLA nepieciešams izsludināt projekta atlasi

Atbilstoši Pašvaldības sniegtajai informācijai Austrumu maģistrāles 2.kārtas aktivitātes kopējās izmaksas ir 32 235 486 euro, t.sk. KF finansējums 20 030 596 euro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 706 962 euro, pašvaldības budžeta finansējums 2 827 849 euro un neattiecināmās izmaksas 8 670 079 euro.
Savukārt Brasas pārvada projekta kopējās izmaksas ir 14 904 646 euro, t.sk. KF finansējums 11 850 603 euro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 418 256 euro, pašvaldības budžeta finansējums 1 673 027 euro un neattiecināmās izmaksas 962 760 euro.
Līdz ar to Pašvaldība Austrumu maģistrāles 2.kārtas aktivitātes īstenošanai (kopējais KF finansējums 20 030 596 euro) papildu no RBP projekta novirzāma KF finansējuma 18 198 849 euro apmērā plāno novirzīt daļu no Skultes pārvada papildu aktivitātes neizmantota KF finansējuma 1 831 747 euro apmērā.
Savukārt Brasas pārvada projektam Pašvaldība paredz piesaistīt daļu no Skultes pārvada papildu aktivitātes neizmantota KF finansējuma 11 683 253 euro apmērā un 6.1.3.1.pasākuma atlikumu 167 350 euro apmērā (atbilstoši informācijai Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020.gadam).

Ņemot vērā, ka Austrumu maģistrāles 2.kārtas aktivitāte tiks īstenotā Austrumu maģistrāles 1.kārta projekta ietvaros, veicot attiecīgus grozījumus starp Pašvaldību un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā ES fondu sadarbības iestādi (turpmāk – CFLA), kas nodrošina ES fondu projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu, Ministrija 2023. gada 29.janvārī lūdza CFLA izvērtēt Pašvaldības sniegto informāciju par plānoto novirzāmo KF finansējumu Austrumu maģistrāles 2.kārtas aktivitātes īstenošanas izmaksu segšanai  un to atbilstību MK noteikumos Nr.158 noteiktajiem attiecināmības nosacījumiem un  noslēgtajam līgumam par būvdarbu veikšanu.

2023.gada 13.februāri Ministrija saņēma CFLA izvērtējumu par Austrumu maģistrāles 2.kārtas būvniecības izmaksu attiecināmību, kurā CFLA informē, ka atbilstoši Pašvaldības sniegtajai informācijai, būvniecības tāmē paredzētie darbi, kurus Pašvaldība šobrīd ir norādījusi kā attiecināmos, CFLA vērtējumā ir attiecināmi pēc būtības un atbilst MK noteikumos Nr.158 paredzētajiem izmaksu attiecināmības nosacījumiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka CFLA rīcībā ir tikai Pašvaldības iesniegtais līgums par Austrumu maģistrāles 2.kārtas būvniecības darbiem, kā arī būvniecības darbu izmaksu tāmes par izpildītajiem būvniecības darbiem (2022.gada oktobra mēnesī), līdz ar to CFLA pilnu izmaksu attiecināmības izvērtējumu veiks saskaņā ar iekšējām procedūrām pie maksājuma pieprasījuma, kurā būs iekļautas attiecīgās izmaksas.

Tā kā starp 6.1.1.SAM un 6.1.3.1.pasākuma projektiem pārdalāmais KF finansējums atrodas DP vienā prioritārajā (6.prioritārais virziens “Ilgtspējīga transporta sistēma”) virzienā  un netiek samazināti DP noteiktie uzraudzības rādītāji, tad tiks veikti tikai tehniskie grozījumi DP finansējuma pārdalei starp 6.prioritārā virziena intervences kategorijām. Līdz ar to, pirms ierosināto izmaiņu veikšanai DP 6.1.1. un 6.1.3. specifisko atbalsta mērķu īstenošanas noteikumos, nav nepieciešams iesniegt Eiropas Komisijā DP grozījumu priekšlikumu.

Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz šādus grozījumus MKN Nr. 158:
1) palielināt 6.1.3.1.pasakumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 21 410 411 euro, t.sk. KF par 18 198 849 euro un  nacionālo finansējumu (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) par 3 211 562 euro;

2) precizēt iznākuma rādītāja līdz 2023. gada 31. decembrim (iznākuma rādītāja ID i.6.1.3.a) – rekonstruēto vai izbūvēto tiltu, pārvadu un tuneļu kopējais garums – sasniedzamo vērtību no 4,087 km uz 4,532 km.
Precizētā iznākuma rādītāja vērtība noteikta atbilstoši finansējuma saņēmēja projektu ietvaros faktiski īstenotajām, plānotājām aktivitātēm un darbībām, paredzot, ka:
- Salu tilta kompleksa atjaunošana, pārbūve un izbūve, 1.kārta (projekts Nr. 6.1.3.1/16/I/001) un 2.kārta (projekts Nr. 6.1.3.1/17/I/001) – 2,719 km;
- Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga – Skulte ar pievedceļiem izbūve (projekts Nr. 6.1.3.1/18/I/001) – 0,778 km;
- Austrumu maģistrāles 1. un 2. kārta (projekts Nr. 6.1.3.1/19/I/001) – 0,913 km;
- Brasas pārvada projekts – 0,122 km;

3) noteikt, ka MKN Nr.158 14.12.apakšpunkta minētais procentuālais ierobežojums (transportbūvju un ielu kompleksam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksām) netiek piemērots Brasas pārvada projektam;

4) noteikt, ka projekta iesniegumu CFLA iesniedz elektroniski, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020.gadam (turpmāk – KP VIS). Ņemot vērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un KF projektu iesniegumu atlases metodikas 2014.–2020.gadam (turpmāk –  metodika) 2.pielikumā noteikto vienoto kritēriju Nr.5, kas paredz, ka projekta iesniegums ir iesniedzams, izmantojot KP VIS. Noteikumu projektā iekļautais nosacījums par projekta iesniegumu iesniegšanu KP VIS attiecas uz projektiem, kurus paredzēts iesniegt, ievērojot KF finansējuma pārdali. Ar ES fondu Uzraudzības komitejas 2020.gada 7.aprīļa lēmumu Nr.L-2020/08 projekta iesnieguma iesniegšana KP VIS tika noteikta kā vienotais kritērijs, kas obligāti piemērojams projektu iesniegumu vērtēšanā. Līdz tam metodikas 2.pielikumā bija noteikta iespēja iesniegt projekta iesniegumu papīra formā, elektroniska dokumenta formā vai KP VIS. Nosacījums par projekta iesnieguma iesniegšanu KP VIS ir iekļauts noteikumu projektā, lai nodrošinātu atbilstību metodikas 2.pielikumā noteiktajam vienotajam kritērijam un noteiktu vienotu projekta iesnieguma iesniegšanas veidu.


[1] Atbilstoši Rīgas domes Satiksmes departamenta 26.01.2023. vēstulei Nr. DS-23-224-nd “Par steidzamu informācijas sniegšanu saistībā ar grozījumiem 6.1.3.1.pasākuma MK noteikumos”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Alternatīvi risinājumi izvērtēti, izstrādājot Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu “Par finansējuma pārdali darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti” un 6.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu” 6.1.3.1. pasākuma “Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas attīstība” ietvaros” un valsts budžeta finansējuma piešķiršanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības projektu īstenošanai”” (projekta ID: 22-TA-3226), kas 2022.gada 2.novembrī (prot. Nr.55, 40.§) izskatīts MK sēdē.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Kopumā ierosinātie grozījumi MK noteikumos Nr.158 veicinās 6.1.3.1.pasākuma mērķa un uzraudzības radītāju sasniegšanu.
Noteikumu projektam ir ietekme uz 6.1.3.1.pasākuma projektu, par kura īstenošanu Pašvaldībai ir noslēgtas vienošanas ar CFLA.

Pēc grozījumu MK noteikumos Nr.158 spēkā stāšanās, tiesiskā regulējuma izmaiņu rezultātā, CFLA un Pašvaldībai būs jānodrošina atbilstošu grozījumu veikšana 09.10.2018. noslēgtajās vienošanās Nr. 6.1.3.1./18/I/001 par 6.1.3.1.pasākuma īstenošanu. Kā arī Ministrija aicinās CFLA iespējami operatīvi veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu 6.1.3.1.pasākuma projekta iesnieguma atlases atkārtotu uzsākšanu, lai Pašvaldība varētu iesniegt Brasas pārvada projekta iesniegumu izvērtēšanai.

Noteikumu projekts tiks virzīts izskatīšanai MK pēc (vai vienlaikus ar) Satiksmes ministrijas izstrādātā MK noteikumu projekta 22-TA-3736 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 319 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti” īstenošanas noteikumi”.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Tiesiskais regulējums attiecas un satiksmes dalībniekiem, komersantiem, Rīgas valstspilsētas pašvaldību kā finansējuma saņēmēju un projekta īstenotāju, kā arī attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem.
Ietekmes apraksts
Projekta īstnošanas rezultātā tiks mazināti sastrēgumi uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērsti infrastruktūras pārrāvumi esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Juridiskām personām Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
13 771 304
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
13 771 304
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
16 201 535
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
14 257 350
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
1 944 185
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-2 430 231
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-486 046
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-1 944 185
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-2 430 231
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-486 046
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
-1 944 185
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projekts paredz palielināt 6.1.3.1. pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 21 410 411 euro, tai skaitā tai skaitā KF finansējums – 18 198 849 euro un nacionālais finansējums (pašvaldības finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībai) – vismaz 3 211 562 euro.
Līdz ar to pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās 6.1.3.1. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 125 674 487 euro, tai skaitā KF finansējums – 106 823 313 euro un nacionālais finansējums (pašvaldības finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībai) – vismaz 18 851 174 euro.

Atbrīvojamais KF finansējums 18 198 849 euro apmērā ir novirzāms 6.1.3.1.pasākuma īstenojamā projekta Austrumu maģistrāles 1.kārtas papildu aktivitātei Austrumu maģistrāles 2.kārta, līdz ar to Austrumu maģistrāles 2.kārtas aktivitātes kopējais KF finansējums ir 20 030 596 euro, tai skaitā KF finansējuma daļa no Skultes pārvada papildu aktivitātes neizmantota KF finansējuma 1 831 747 euro apmērā.
Kopējais indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem Austrumu maģistrāles 2.kārtas aktivitātes ietvaros ir šāds:
2021.gadā – 962 435 euro, t.sk. KF finansējums 818 070 euro, pašvaldības finansējums 115 492 euro un valsts budžeta dotācija pašvaldībai 28 873 euro;
2022.gadā – 14 219 115 euro, t.sk. KF finansējums 12 086 248 euro, pašvaldības finansējums 1 706 294 euro un valsts budžeta dotācija pašvaldībai 426 573 euro;
2023.gadā – 8 383 857 euro, t.sk. KF finansējums 7 126 278 euro, pašvaldības finansējums 1 006 063 euro un valsts budžeta dotācija pašvaldībai 251 516 euro.

Brasas pārvada projektam Pašvaldība paredz piesaistīt daļu no Skultes pārvada papildu aktivitātes neizmantota KF finansējuma 11 683 253 euro apmērā un 6.1.3.1.pasākuma atlikumu 167 350 euro apmērā (atbilstoši informācijai Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020.gadam).
Kopējais indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem Brasas pārvada projektam ir šāds:
2022.gadā – 6 124 208 euro, t.sk. KF finansējums 5 205 577 euro, pašvaldības finansējums 734 905 euro un valsts budžeta dotācija pašvaldībai 183 726 euro;
2023.gadā – 7 817 678 euro, t.sk. KF finansējums 6 645 026 euro, pašvaldības finansējums 938 122 euro un valsts budžeta dotācija pašvaldībai 234 530 euro.

Budžeta ieņēmumi saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Austrumu maģistrāles 2.kārtas aktivitātes un Brasas pārvada projekta īstenošanai nepieciešamais KF finansējums, savukārt budžeta izdevumi ir nepieciešamie līdzekļi (KF finansējums, pašvaldības finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībai).

Noteikumu projektam ir ietekme uz valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetu, un tā ir saistīta ar Austrumu maģistrāles 2.kārtas aktivitātes un Brasas pārvada projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanu 6.1.3.1.pasākuma ietvaros.
Austrumu maģistrāles 2.kārtas aktivitātes un Brasas pārvada projekta īstenošanas ietekme uz valsts pamatbudžetu ir 1 125 218 euro un Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžetu 4 500 876 euro.

Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.

6.1.3.1. pasākuma ietvaros pieejamais finansējums paredzēts darbībām, kas atbilst EK īstenošanas regulā (ES) Nr. 215/2014 noteiktajai intervences kategorijai “Transporta infrastruktūra” - 033: TEN-T rekonstruēts vai uzlabots ceļš.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts nerada amata vietu skaita izmaiņas.
Cita informācija
Projektu īstenošanai nepieciešamie izdevumi tiks segti no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projekts attiecas uz ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un Rīgas valstspilsētas pašvaldību kā finansējumu saņēmēju, līdz ar to nav nepieciešams organizēt sabiedrības līdzdalības procesu saistībā ar noteikumu projekta izstrādi.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldība kā finansējuma saņēmējs.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk