Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā to, ka ar inflācijas paaugstināšanos ir mainījusies situācija valstī, kas skar būvniecības jomu, ir nepieciešams veikt palielinājumu proporcijai, kas Programmas ietvaros atbalsta jomai “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” un atbalsta jomai “Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība” tiek atvēlēti būvniecībai. 
Par inflācijas ietekmi uz projektiem finansējuma saņēmēji ir informējuši gan projektu uzraudzības padomes sēdēs – 2022. gada 31. martā, 2022. gada 16. septembrī, kā arī 2023. gada 24. maijā, gan arī vēstulēs Iekšlietu ministrijai. Ņemot vērā inflāciju, novērojams būtisks materiālu cenu pieaugums, kā, piemēram, projekta Nr. EEZ/VID/2020/2 “Ekonomisko noziegumu novēršana un  apkarošana robežšķērsošanas vietā “Terehova”” ietvaros cenu aptaujas rezultāti apstiprina rokas bagāžas kontroles termināļa RŠV “Terehova” būvdarbu izmaksu būtisku sadārdzinājumu pret projekta budžetā sākotnēji plānoto. Trūkstošais finansējums šīs būvniecības aktivitātes realizācijai pārsniedz 800 000 EUR bez PVN, kā arī ir noticis darbaspēka izmaksu pieaugums. Savukārt, Labklājības ministrija kā projekta Nr. EEZ/LM/2020/5 “Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā” īstenotājs informēja, ka cenu aptaujas rezultātā izvēlētā būvdarbu veicēja finanšu piedāvājumu, lai realizētu plānotos telpu renovācijas darbus projekta īstenošanai, papildus ir nepieciešams finansējums 447 345, 26 EUR apmērā. Papildus tam, Valsts policija kā projekta Nr. EEZ/VP/2020/1 “Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā” īstenotājs ir vairākkārt norādījuši uz būvniecības cenu būtisku pieaugumu un veicot risku pārvaldības pasākumu plānošanu, uzskatījuši par lietderīgu visu pieejamo finansējumu projekta ietvaros pārplānot būvniecības aktivitāšu īstenošanai.
Saskaņā ar Programmas Sadarbības sēdes protokolā Nr. 10 minēto, ir iespējams Programmas iepriekš noteiktā projekta "Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā" ietvaros īstenot jaunu iniciatīvu sadarbībā ar Norvēģijas Ekonomikas un vides noziegumu izmeklēšanas un novēršanas valsts iestādi attiecībā uz vides noziegumiem, kas Latvijai ir svarīgi, jo vides noziegumi kā atsevišķa izmeklēšanas joma Latvijā pastāv tikai no 2018. gada. 

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus noteikumos Nr. 91. 

Saskaņā ar pašreizējo noteikumu Nr. 91 12. punkta redakciju, Programmas ietvaros 60 procenti no atbalsta jomas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” piešķirtā kopējā finansējuma tiek novirzīti būvniecībai (neieskaitot projektēšanu, būvuzraudzību un autoruzraudzību), bet tiesu ekspertīžu sistēmas stiprināšanai ne vairāk kā 60 procenti no atbalsta jomai piešķirtā kopējā finansējuma – transportlīdzekļu iegādei.
Ņemot vērā inflācijas pieauguma tempus un paredzamo būvniecības izmaksu palielināšanos, tika precizēts finansējuma procentuālais sadalījums būvniecības aktivitātēm. Sakarā ar to, ka ir strauji mainījusies situācija valstī, kas skar būvniecības jomu, kā arī COVID-19 pandēmijas rezultātā ir radušies ietaupījumi apmācību aktivitātēs, jo tās tika īstenotas gan attālināti, gan arī hibrīd formātā, kā arī atsaucoties uz Finanšu instrumentu biroja elastības nosacījumu piemērošanu ir nepieciešams veikt palielinājumu proporcijai, kas Programmas ietvaros atbalsta jomai “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” tiek atvēlēti būvniecībai uz ne vairāk kā 75 procenti no atbalsta jomai piešķirtā kopējā finansējuma.

Saskaņā ar pašreizējo noteikumu Nr. 91 13. punkta redakciju, Programmas ietvaros 50 procenti no atbalsta jomas “Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība” piešķirtā kopējā finansējuma tiek novirzīti būvniecībai (neieskaitot projektēšanu, būvuzraudzību un autoruzraudzību). Ņemot vērā to, ka ar inflācijas paaugstināšanos ir mainījusies situācija valstī kas skar būvniecības jomu, ir nepieciešams veikt palielinājumu proporcijai, kas Programmas ietvaros atbalsta jomai “Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība” tiek atvēlēti būvniecībai uz ne vairāk kā 60 procenti no atbalsta jomai piešķirtā kopējā finansējuma.

Saskaņā ar pašreizējo noteikumu Nr. 91 19. punkta redakciju, iepriekš noteikto projektu "Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā" Programmas ietvaros īsteno Valsts policija kā iepriekš noteiktā projekta iesniedzējs sadarbībā ar projekta partneriem – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un Nodrošinājuma valsts aģentūru. Projekta īstenošanā tiek iesaistīts jauns projekta partneris no Norvēģijas – Ekonomisko un vides noziegumu izmeklēšanas un novēršanas valsts iestāde (turpmāk - ØKOKRIM). Valsts policija ar ØKOKRIM veiks pieredzes apmaiņu saistībā ar labo praksi attiecībā uz vides noziegumu izmeklēšanu. Šī aktivitāte ir svarīga Valsts policijai, jo tā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem cīņā pret vides noziegumiem – tie Latvijā kļūst arvien aktuālāki. ØKOKRIM ir piekritusi atbalstīt Valsts policiju, nodrošinot ar zināšanām un prasmēm no Norvēģijas puses šajā jautājumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu Nr. 91 19. punktu ir nepieciešams papildināt ar informāciju par jauno projekta partneri.

Saskaņā ar pašreizējo noteikumu Nr. 91 20. punkta redakciju, iepriekš noteikto projektu "Darbinieku zināšanu pilnveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā Latvijā" īsteno Finanšu izlūkošanas dienests kā iepriekš noteiktā projekta iesniedzējs sadarbībā ar projekta partneri – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 23. septembrī pieņemto lēmumu, Latvijas Banka pārņem visas funkcijas, kas saistītas ar finanšu un kapitāla tirgus attīstības uzraudzību un veicināšanu, kā arī noregulējuma iestādes funkcijas no 2023. gada 1. janvāra. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams precizēt noteikumu Nr.91 20. punktu un aizstāt vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" ar vārdiem "Latvijas Banka".

Saskaņā ar pašreizējo noteikumu Nr. 91 30. punkta redakciju divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas īstenošanai saistībā ar programmas projektu "Tiesu ekspertīžu sistēmas un notikumu vietas apskates kapacitātes stiprināšana" ir piešķirti 171 000 euro sadarbībai ar donorvalsts partneri - Norvēģijas Nacionālo Kriminālās izmeklēšanas pārvaldi (National Criminal Investigation Service). Ņemot vērā projekta ietvaros radušos finanšu ietaupījumu, saskaņā ar Sadarbības komitejas sēdē nolemto (Protokols Nr.10), 47 178 euro ir paredzēts novirzīt jaunas iniciatīvas īstenošanai iepriekš noteiktā projekta "Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā" ietvaros, kas būs saistīta ar vides noziegumu apkarošanu.

Saskaņā ar pašreizējo noteikumu Nr. 91 pielikuma redakciju, zem 1.4. iznākuma “Stiprināta to iestāžu kapacitāte, kuras ir atbildīgas par ekonomisko noziegumu novēršanu un apkarošanu”, ir 3 rādītāji:
1) Apmācīti darbinieki cīņai ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju (sadalījumā pa dzimumiem);
2) Uzstādīts IT rīks ENAP vajadzībām;
3) Paplašināta un uzlabota ENAP infrastruktūra.
Atbildīgais iepriekš noteiktā projekta īstenotājs par šiem 3 rādītājiem ir Valsts policija.

Pamatojoties uz to, ka Valsts policija jau ir izstrādājusi un uzstādījusi rīku ENAP vajadzībām Iekšējās drošības fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros Projektā Nr. VP/IDF/2019/1 “Valsts kriminālizlūkošanas infrastruktūras un sistēmas izveide”, tad šo rādītāju “Uzstādīts IT rīks ENAP vajadzībām” nepieciešams svītrot no noteikumu Nr.91 pielikuma 1.4. iznākuma rādītāja.

Noteikumu Nr. 91 pielikums ir precizēts atbilstoši programmas līguma grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 23.februārī un novērstas tehniskas neprecizitātes:
1) precizēts 1.7. iznākuma nosaukums ailē "Apraksts",
2)   svītrots 1.7. iznākuma rādītājs "Aktualizētas un pilnveidotas tiesu ekspertīžu metodes, nodrošinot pēdu vispusīgāku izpēti" un papildināts 1. rezultāts ar rādītāju "Aktualizētas un pilnveidotas tiesu ekspertīžu metodes saskaņā ar ES praksi" (bāzes līnija 0, sasniedzamā vērtība 2).

Papildus 1.7. iznākuma rādītāju “Atjaunots un uzlabots tehnoloģiskais nodrošinājums” ir nepieciešams precizēt, jo šobrīd pie tā ir norādīts, ka tiks atjaunoti un uzlaboti 10 tehnoloģiskie nodrošinājumi. Atsaucoties uz Tieslietu ministrijas kā projekta Nr. EEZ/TM/2022/7 “Tiesu ekspertīžu sistēmas un notikumu vietas apskates kapacitātes stiprināšana” īstenotājs ar 2023. gada 28. marta vēstuli Nr. 21-41.3/949 “Par iepriekš noteiktā projekta “Tiesu ekspertīžu sistēmas un notikumu vietas apskates kapacitātes stiprināšana”  grozījumiem” projekta īstenotājs ir informējis, ka ņemot vērā tirgus situāciju un to, ka projekta budžets tika veidots pirms būtiskām ekonomiskām svārstībām autotransporta tirgū, iepirkuma rezultātā tika saņemti piedāvājumi ar lielākām izmaksām, kā tās bija plānotas. Lai iekļautos projekta budžetā un sasniegtu projekta mērķus, tika pieņemts lēmums atteikties no divu aprīkotu transporta līdzekļu iegādes, attiecīgi kopējās aprīkojuma izmaksas sadalot uz 8 transportlīdzekļiem. Augstākminētās izmaiņas projekta rādītājā tika saskaņotas un apstiprinātas ar 2023. gada 3. aprīļa grozījumiem Nr.1. Rādītājs ir samazināts no "10" uz "8".


Projekta 1.6. apakšpunktā noteikti Projekta punkti, kas stājas spēkā līdz ar programmas līguma grozījumu stāšanos spēkā. Plānots, ka attiecīgie noteikumu Nr.91 grozījumi stāsies spēkā līdz ar grozījumu programmas līgumā parakstīšanu, nosakot, ka programmas apsaimniekotājs, pēc grozījumu programmas līgumā saņemšanas no vadošās iestādes sagatavo paziņojumu, kuru publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Projekta 2.punkts paredz, ka grozījums attiecībā uz noteikumu 30. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā līdz ar grozījumiem Saprašanās memoranda par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.—2021. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti B pielikumā un grozījumiem Saprašanās memoranda par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.—2021. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti B pielikumā stāšanos spēkā.
Anotācijas pielikumā ir pievienots precizēts Programmas koncepcijas projekts, kas ir papildināts ar attiecīgo iepriekš minēto informāciju.