Anotācija (ex-ante)

Šobrīd nepieciešams virzīt steidzamības kārtībā grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumos Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam" (turpmāk – noteikumi Nr.15) saistībā ar pāreju uz jauno vidēja termiņa budžeta plānošanas funkcionalitāti, lai nodrošinātu tiesisko ietvaru budžeta bāzes precizēšanas procesam, sākot ar budžeta ietvaru 2027. - 2030. gadu periodam. Budžeta izpildītājiem ir nepieciešams normatīvais regulējums par budžeta datu ievades BPIS un budžeta datu izmaiņu veikšanas nosacījumiem.

Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumos Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam”” (turpmāk – noteikumu projekts) paredz noteikt šādas izmaiņas:
- tā kā vidējs termiņš saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – LBFV) normatīvo regulējumu ir 4 gadi, nevis 3 gadi, un Fiskālā disciplīnas likuma pārejas noteikumu 10. punkts nosaka, ka valsts budžeta likumu četriem gadiem sagatavo, sākot ar likumprojektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam, tad vidēja termiņa budžeta ietvaru plāno nākamajiem četriem gadiem – n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam (noteikumu projekta 1., 2., 7., 12., 16., 18., 19., 20., 21. punkts). Noteikumu projekta 12. punkts attiecībā uz noteikumu Nr.15 9.3.9.apakšpunktu tāpat kā līdz šim ir attiecināms uz finansējumu obligātās vispārējās izglītības pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, savukārt attiecībā uz noteikumu Nr.15 9.5.apakšpunktu paredz izmaiņas, ka var sniegt informāciju pamatbudžeta bāzes precizēšanai arī par uzturēšanas izdevumiem kapitāliem ieguldījumiem valsts drošības jomā, ja par šo ieguldījumu īstenošanu pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums. Ministru kabineta lēmumā ir jābūt skaidri noteiktam, ka kapitālais ieguldījums ir veikts valsts drošības jomā. Tā ir budžeta prioritāte attiecīgajā gadā, kas finansējama tostarp no 74. resora “Valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” valsts budžeta programmas 74.04.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” atbilstoši jaunajai valsts budžeta likuma programmu struktūrai ar 2027.gadu. Attiecībā uz noteikumu Nr.15 9.4. apakšpunktu par pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto kapitālieguldījumu projektu uzturēšanu, tiek precizēts normas iekavās esošais izņēmumu uzskaitījums, neattiecinot to turpmāk uz profesionālās izglītības iestādēm un attiecībā uz Aizsardzības ministriju noteikts, ka var iesniegt izmaiņas izdevumos, kas nepieciešami Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteikto finansējumu. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam, koriģējot n+4 gadu atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem par izmaiņām ilgtermiņa saistībās (noteikumu Nr.15 jauns 9.14. apakšpunkts). Attiecībā uz noteikumu Nr.15 11. punktu informējam, ka situācijā, kad ministrija ir konstatējusi ar pamatojumu, ka tai ir nepieciešamas izdevumu izmaiņas, finansējuma pārdale starp budžeta programmām (piemēram, kādas apakšprogrammas pārcelšana no vienas budžeta programmas uz citu budžeta programmu), ko neietver noteikumu Nr.15 11. punkts, tad ministrijai izdevumu pārskatīšanas un bāzes precizēšanas budžeta procesā ir jāiekļauj argumentēts izmaiņu nepieciešamības pamatojums (informācija par atbilstību programmai, programmas mērķi, sasniedzamo rezultātu, rādītājiem vai citu pamatojošo informāciju atbilstoši nozares specifikai) izmaiņai starp programmām Informatīvajā ziņojumā par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem vidējam termiņam. Tālāk Ministru kabinets pieņems lēmumu attiecībā uz minētajā informatīvajā ziņojumā iekļauto informāciju un ministrija atbilstoši šim lēmumam varēs jau tehniski BPIS veikt izmaiņas saskaņā ar noteikumu Nr. 15 19.4. apakšpunkta normatīvo regulējumu (ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus);
- informācijas apriti BPIS, kuru lieto atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus un izmantošanas rokasgrāmatu (Budžeta Lietotāja ceļvedis
(Budžets | Budžets | Valsts kase)) (noteikumu projekta 4. punkts);
- ka maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā izdevumu apjoma ministrijām aprēķins notiek BPIS, t.i. saskaņā ar ministriju elektroniski ievadītajiem datiem Valsts kases e-pakalpojumu portālā, kas sagatavoti saskaņā ar šajos noteikumos minētajām prasībām budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā (noteikumu projekta 3., 5., 25., punkts), un ka Finanšu ministrija atbilstoši Ministru kabinetā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā precizētajiem valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumiem apstiprina BPIS valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes projektu un iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai, pievienojot bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu. Kārtību, kādā ministrijas precizē valsts budžeta bāzes izdevumus BPIS (noteikumu projekta 17., 22., 23., 26. punkts);
- noteikumu Nr.15 6. punktā precizēt, kā ministrijai veidojas maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam no BPIS iesniegtajiem budžeta datiem (noteikumu projekta 6. punkts);
- budžeta datu ievades principus ministrijām BPIS par pasākumu izdevumiem, ņemot vērā to, vai tie ir ikgadēji turpināmi, periodiski mainīgi vai laikā terminēti (noteikumu projekta 8., 9., 10., 11., 14. punkts). Datu tehniskajā ievadē nav noteicošais faktors tas, vai finansējums ir terminēts vai ilgtermiņā. Datu ievades princips ir balstīts uz finansējuma iespējamo svārstīgumu jeb mainīgo dabu, proti, vai tā apmēru var ietekmēt kādi ārējie faktori. Ja finansējuma summa var būt mainīga turpmākos gadus (piemēram, maksas pakalpojumu gadījumā finansējuma apmērs var mainīties no saņēmēju skaita, pakalpojumu klāsta izmaiņām, utt.) – tad šādiem pasākumiem tiek aizpildītas ailes turpmākajiem gadiem. Noteikumu projekta 9. punktā minētais “BPIS datus ievada sadalījumā pa pasākumiem (izmaiņām), kurus iedala atbilstoši to satura būtībai, noteiktajam mērķim vai pieņemtajiem lēmumiem” nozīmē, ka informācija ievadāma atbilstoši pasākuma saturam un tas var tiks pamatots ar vienu vai vairākiem likumdevēja, Ministru kabineta vai budžeta iestādes pieņemtiem lēmumiem. Pamatdoma, lai lēmumi pamatotu pasākuma mērķi. Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ja ministrijai jāievada tādus izdevumu veidus, kas nav aprakstīti noteikumu Nr. 15 9. punktā, tad jāpiemēro datu ievadīšanas principu “turpmāk ik gadu” vai budžeta resors vienojas ar Finanšu ministriju par konkrēta gadījuma ievadīšanas principu;
- izmaiņas noteikumu Nr. 15 10. punktā, svītrojot atsauci uz budžeta resoru "62. Mērķdotācijas pašvaldībām", jo turpmāk šī budžeta resora apakšprogrammas tikt ietvertas Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas budžetu struktūrās, kas attiecīgi ir to izpildītāji un administrētāji. Finanšu ministrija tāpat kā līdz šim paliek budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" apakšprogrammu izpildītāja  (noteikumu projekta 15. punkts);
- noteikumu Nr. 15 22. punktā Latvijas Stabilitātes programmas projekts aizstāts ar Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai attiecīgi tā gadskārtējo progresa ziņojumu atbilstoši LBFV vadību regulējumam, kā arī atbilstīgi precizējumi noteikumu Nr. 15 20. punktā, aizstājot “optimizācijas pasākumus” ar “izdevumu pārskatīšanas pasākumiem” atbilstoši praksei (noteikumu projekta 25. un 27. punkts).
   Sākot ar budžeta ietvaru 2027. - 2030. gadam, budžeta plānošanā tiek izmantots BPIS un 2026. gadā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes tajā veic valsts budžeta datu sākotnējo uzpildi, kas ir par pamatu turpmāko budžeta ietvaru izstrādei. BPIS ministriju padotības iestādes, ministrijas un citās centrālās valsts iestādes (turpmāk – iestādes) sākotnēji ievada informāciju par 2026. - 2029. gadu periodu (ievērojot budžeta plānošanai no 2027. gada ministrijai izstrādāto jauno budžeta programmu un apakšprogrammu struktūru, kas saskaņota ar Finanšu ministriju):   datus par 2026. - 2028. gadiem (n+1, n+2, n+3 gadiem) ievada atbilstoši apstiprinātajam likumam “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” un datus par 2029. gadu (n+4 gadu)  ievada atbilstoši aprēķinātajiem mērķa griestiem 2029. gadam un Saeimā 2. lasījumā pieņemtajiem lēmumiem, kuriem ir ietekme uz 2029. gadu. Izmaiņas atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" Saeimā 2. lasījumā pieņemtajiem lēmumiem ir deputātu, ministriju iesniegtie un Ministru kabinetā izskatītie un Saeimas atbalstītie priekšlikumi budžeta likuma skaitliskajai daļai. Iestādes budžeta datus ievada atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām (publicētas Finanšu ministrijas tīmekļvietnē) sākotnējai valsts budžeta datu uzpildei. BPIS sākotnējo budžeta bāzi 2027. – 2030. gadam iegūst automātiski no valsts budžeta sākotnējās uzpildes 2026. – 2029. gada datiem. Pēc sākotnējo datu ievades BPIS un budžeta ietvara 2027. - 2030. gadam izveides, budžeta bāzes precizēšana un izmaiņu veikšana notiek saskaņā ar noteikumu projektā paredzēto kārtību un nosacījumiem, tādēļ nepieciešams noteikumu projektu pieņemt steidzamības kārtībā.