Anotācija (ex-ante)

22-TA-2370: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tieslietu ministrijas un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (turpmāk – Fonda administrācija) iniciatīva.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (turpmāk -  Likumprojekts) izstrādāts ar mērķi pilnveidot no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds) izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanas mehānismus, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību, motivētu parādniekus pildīt likumā noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kā arī segt parādsaistības pret Fondu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Fonda administrācijas datiem šobrīd parāds Fondam ir gandrīz 42 tūkstošiem parādnieku, no kuriem vairāk nekā 26 tūkstošu vietā joprojām tiek maksāti uzturlīdzekļi no Fonda, tas ir, vecāki nepilda Civillikuma 179. pantā noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus, kā arī turpina uzkrāt parādu pret Fondu. Vairāk nekā 15 tūkstošu parādnieku vietā ikmēneša uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda ir izbeigta (piemēram, gadījumos, kad bērns sasniedzis pilngadību un uzsācis darba tiesiskās attiecības), taču viņi nav seguši parādu Fondam. Fonda administrācija katru mēnesi no Fonda izmaksā uzturlīdzekļus bērnu uzturam vidēji 4,5 miljonu euro apmērā, nodrošinot ar uzturlīdzekļiem gandrīz 38 tūkstošus bērnu.  Kopējais parāda apmērs valstij šobrīd pārsniedz 345 miljonus euro. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Fonda administrāciju izstrādājusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (turpmāk – Fonda likums), lai motivētu vecākus pildīt likumā noteikto pienākumu – nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kā arī segt parādsaistības pret Fondu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Fonda likuma 4. panta pirmās daļas 2.punktam Fonda administrācijas uzdevums ir efektīvi apsaimniekot Fonda līdzekļus, tai skaitā nodrošinot no Fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanu valsts budžetā.
Lai veicinātu no Fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanu, normatīvajos aktos, tai skaitā Civilprocesa likumā un Fonda likumā, ir paredzēti vairāki mehānismi, kurus Fonda administrācija ir tiesīga izmantot, piemēram, vienošanās noslēgšana, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma piemērošana, šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana, kā arī vēršanās tiesībsargājošās iestādēs par kriminālatbildības piemērošanu.
Efektīvākai un mērķtiecīgākai minēto mehānismu izmantošanai, Fonda administrācijai ir nepieciešama informācija ne tikai par parādnieka mantisko stāvokli – ienākumiem un nekustamo īpašumu, bet arī par finansiālajām saistībām, kuras parādnieks ir  uzņēmies, lai:
1) pēc iespējas objektīvāk novērtētu parādnieka spējas pildīt saistības, tostarp, tajā apjomā, ko norādījis pats parādnieks, lūdzot noslēgt vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus;
2) monitorējot no kredītinformācijas birojiem saņemto informāciju, konstatētu pazīmes, kas varētu norādīt uz parādnieka ļaunprātīgu uzturlīdzekļu nemaksāšanu, piemēram, noslēdzot ar Fonda administrāciju vienošanos par nelielu uzturlīdzekļu ikmēneša maksājumu summu un vienlaikus uzņemoties jaunas finansiālas saistības.
Minēto informāciju Fonda administrācija var iegūt no kredītinformāciju birojiem. Kredītinformācijas biroji ir privātas akciju sabiedrības, kas apstrādā personu kredītinformāciju jeb informāciju, kas raksturo varbūtību, ka persona spēs pildīt uzņemtās saistības. Tas nozīmē, ka, saņemot informāciju no kredītinformācijas biroja, Fonda administrācijai būtu iespējams objektīvāk novērtēt Fonda parādnieku norādīto spēju atmaksāt parādu, kā arī  īstenot atbilstošu parādu atgūšanas riska pārvaldību.
Kredītinformācijas biroju sniegtā informācija ietvertu gan ziņas par tām parādnieku saistībām, kuras parādnieks pilda un kuras kredītinformācijas birojs sniedz saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 4.8 daļu, gan arī ziņas par kavētajām saistībām, kuras kredītinformācas biroja datubāzē ir iekļautas, ievērojot Kredītinformācijas biroju likuma 11. panta pirmo daļu.
Fonda administrācijai, izvērtējot konkrēto parādnieka situāciju, ir divas iespējas – noslēgt vienošanos par ikmēneša uzturlīdzekļu maksājumu, vai arī nodot lietu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Fonda administrācija ir tiesīga noslēgt vienošanos ar parādnieku par kārtību, kādā viņš veic Fondā uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, kuru maksāšanas pienākums viņam uzlikts ar Fonda administrācijas lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu Fonda likuma 11. panta kārtībā.
Vienošanās noslēgšanas mērķis ir veicināt Fonda administrācijas lēmuma labprātīgu izpildi – parādnieks, veicot ikmēneša maksājumu vienošanās noteiktajā minimālajā apmērā, var saprātīgā termiņā segt parādu Fondam. Norādāms, ka Fonda administrācija jau šobrīd saņem datus no vairākām informācijas sistēmām, kuri raksturo parādnieka mantisko stāvokli, piemēram, no Valsts ieņēmumu dienesta, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra u.c., taču šī informācija pilnībā neatspoguļo parādnieka spēju nokārtot savas finansiālās saistības. Lai izvērtētu parādnieka lūguma par vienošanās noslēgšanu pamatotību un attiecīgi izmantotu savas piedzinēja tiesības, Fonda administrācijai nepieciešams izvērtēt parādnieka mantisko stāvokli. Proti, vienošanās noslēgšanas ietvaros tiktu vērtēta arī no kredītinformācijas biroja saņemtā informācija par parādnieka mantisko stāvokli, un atbilstoši tam noslēgta vienošanās par tādas summas apmaksu, kas ir pēc iespējas objektīvāk novērtēta.
Tāpat Fonda administrācija saskaņā ar Civilprocesa likuma 572.1 panta otrajā daļā noteikto īsteno piedzinēja tiesības lietās, kurās uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums parādniekam uzlikts civilprocesa ietvaros ar tiesas nolēmumu vai notariālo aktu, kas izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Šādos gadījumos parādniekam ar tiesas nolēmumu vai notariālo aktu ir noteikts pienākums veikt uzturlīdzekļu maksājumus par labu bērna vecākam vai aizbildnim un to izpilda zvērināts tiesu izpildītājs, taču, ja piedziņa nav iespējama un izmaksa tiek veikta no Fonda, Fonda administrācija stājas izpildu lietā vecāka vai aizbildņa vietā kā piedzinējs daļā par to uzturlīdzekļu piedziņu, kas izmaksāti no Fonda. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 572.1 panta otrajā daļā noteikto, Fonda administrācijai ir visas Civilprocesa likumā noteiktās piedzinēja tiesības un pienākumi, tostarp tiesības noteikt piemērojamos piespiedu izpildes līdzekļus. Prakse liecina, ka arī šādos gadījumos parādnieks lūdz Fonda administrācijai vienoties par parāda atmaksu un piespiedu izpildes līdzekļu atlikšanu. Līdzīgi kā vienošanās noslēgšanas gadījumā, Fonda administrācijai nepieciešams izvērtēt parādnieka mantisko stāvokli, tai skaitā arī no kredītinformācijas biroja saņemto informāciju par parādnieka mantisko stāvokli.
Izmantojot no kredītinformāciju birojiem saņemto informāciju kopsakarā ar informāciju, ko Fonda administrācija saņem par parādnieka ienākumiem un mantisko stāvokli no Valsts ieņēmumu dienesta, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un Uzņēmumu reģistra, būtu iespējams izdarīt datos balstītus secinājumus.
Protams, Fonda administrācija, iegūstot informāciju no kredītinformāciju birojiem, nevarēs ietekmēt parādnieka tiesības uzņemties jaunas finansiālās saistības, taču, pastāvīgi aktualizējot informāciju par parādnieka saistībām, Fonda administrācija spēs identificēt ļaunprātīgos uzturlīdzekļu nemaksātājus, kuri no vienas puses lūguši Fonda administrācijai vienoties par minimālu ikmēneša maksājumu, pamatojot šo lūgumu ar nepietiekamām finansēm, bet no otras puses, uzņemas jaunas finansiālas saistības, kas attiecīgi var liecināt, ka parādnieka finansiālais stāvoklis nav tik slikts un viņš slēpj savu patieso faktisko ienākumu apmēru. Izmantojot no kredītinformāciju birojiem saņemto informāciju, būtu iespējams pārbaudīt, vai parādnieks neuzņemas jaunas kredītsaistības, tādā veidā palielinot Fonda administrācijas risku atgūt parādu.
Šobrīd Datu valsts inspekcija ir izsniegusi licences divu kredītinformācijas biroju darbībai: AS “Kredītinformācijas Birojs” un AS “CREFO Birojs”. Saskaņā ar Fonda likuma 5. panta pirmās daļas 4. punktu Fonda administrācija jau izsniedz kredītinformācijas birojiem bez maksas ziņas no valsts informācijas sistēmas Fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 4.8 daļa nosaka kredīta devēja tiesības saņemt informāciju, kas iekļauta visu kredītinformācijas biroju datubāzēs, lai pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas vai kredīta kopējās summas būtiskas palielināšanas izpildītu savu pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Arī Fonda administrācijai nosakāmas tiesības saņemt šādu informāciju, tomēr tā kā informācija no kredītinformācijas birojiem tiktu saņemta jau pēc tam, kad parādniekam radušās saistības pret Fondu un uzturlīdzekļu parāda atgūšana nav regulējama patērētāju tiesību jomā, šādas Fonda administrācijas tiesības nosakāmas speciālajā normā Fonda likumā.
Savukārt Kredītinformācijas biroju likuma 18. pants nosaka kredītinformācijas lietotāja tiesisko pamatu pieprasīt un saņemt kredītinformāciju no kredītinformācijas biroja, tostarp šī panta 3. punkts nosaka, ka kredītinformācijas lietotājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt kredītinformāciju no kredītinformācijas biroja, ja pastāv cits datu regulā minēts nosacījums, kas pieļauj fiziskās personas datu apstrādi.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta pirmās daļas e) apakšpunkts nosaka, ka datu apstrāde ir likumīga, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
Pašreiz Fonda likuma 5. panta pirmās daļas 3. punkts paredz Fonda administrācijas tiesības pieprasīt un bez maksas iegūt šā likuma mērķa īstenošanai nepieciešamo informāciju, tai skaitā no privātpersonām. Vienlaikus, ņemot vērā, ka kredītinformācijas izsniegšanai ir noteiktas papildu prasības Kredītinformācijas biroju likumā, kā arī ņemot vērā, ka kredītinformācija tiktu pieprasīta atkārtoti un pastāvīgi akutalizēta, Fonda likumā nepieciešams nostiprināt konkrētu tiesisko pamatu kredītinformācijas saņemšanai, vienlaikus uzsverot, ka informācija tiek sniegta bez maksas.
Kā iepriekš minēts, parādnieka saistību nenokārtošana ar Fondu (parāda nesegšana) skar gan valsts un visas sabiedrības intereses kopumā, gan arī tieši bērnu intereses, kuri no Fonda saņem uzturlīdzekļus, jo Fonda finansējumu galvenokārt veido valsts budžets, kā  arī no parādniekiem regresa kārtībā piedzītie līdzekļi. Līdz ar to, jo lielāks parāds tiek uzkrāts pret Fondu, jo vairāk tiek apdraudētas bērnu tiesības saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus.
 
Risinājuma apraksts
Izdarāmi grozījumi Fonda likumā, paredzot Fonda administrācijai tiesības bez maksas saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem. Fonda administrācija no kredītinformāciju birojiem saņemtu informāciju attiecībā uz visiem Fonda parādniekiem gan par viņu uzņemtajām saistībām, kuras tiek pildītas, gan arī par kavētajām saistībām., kā arī pēc tam Fonda administrācija pastāvīgi veiktu kredītinformācijas biroju sniegto ziņu aktualizāciju.  Datu aktualizācija tiktu veikta izmantojot sistemātisku pieeju, kas paredzētu datu apjaušanas pasākumu realizāciju ar noteiktu laika intervālu. Datu aktualizācijai nebūtu nepieciešams izstrādāt atsevišķu tehnoloģisko risinājumu un šī procesa realizācijai tiktu izmantots tas pats tehnoloģiskais risinājums, kas sākotnējo datu izgūšanai, paredzot, ka datu apjaušana notiek laikā, kad ir samazināta informācijas sistēmu ikdienas izmantošanas noslodze.  Gadījumā, ja Fonda administrācija secinās, ka parādnieks, kurš noslēdzis vienošanos ar Fondu par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, ir uzņēmies jaunas saistības, Fonda administrācija pieprasīs, lai parādnieks palielina ikmēneša uzturlīdzekļu maksājuma apmēru, par kādu noslēgta vienošanās. Ja netiks panākta vienošanos par turpmāko uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību, Fonda administrācija piedziņu nodos zvērinātam tiesu izpildītājam un vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas. Norādāms, ka līdzīga prakse Fonda administrācijai ir arī šobrīd, piemēram, ja parādnieks ir iegādājies auto līzingā - tādā gadījumā auto tiek reģistrēts uz līzinga kompānijas vārda (attiecīgi piedziņa uz transportlīdzekļi nevar tikt vērsta), bet no tā var secināt, ka parādniekam ir bijuši līdzekļi, kurus viņš izvēlējies novirzīt auto līzingam nevis bērna uzturlīdzekļiem.
Problēmas apraksts
Lai motivētu vecākus pildīt Civillikumā noteikto pienākumu un nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kā arī, lai veicinātu Fonda parāda atgūšanu, Fonda likums paredz ne vien Fonda administrācijas tiesības vērst piedziņu uz parādnieka mantu un ienākumiem, bet arī citus ierobežojumus:
ziņas par parādnieku ir publiski pieejamas www.latvija.lv un tiek nodotas kredītinformācijas birojam;
parādniekam Fonda likumā minētajos gadījumos piemēro transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegumu;
parādniekam Fonda likumā minētajos gadījumos aptur šaujamieroča atļaujas darbību;
 parādniekam ir aizliegts spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.
Šie ierobežojumi ir efektīvi un ir veicinājuši parāda samaksu,  piemēram, 2021. gadā 59%[1] gadījumu pēc tam, kad Fonda administrācija ir uzsākusi transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma procesu, un 54%[2] gadījumu pēc tam, kad Fonda administrācija ir uzsākusi šaujamieroču atļaujas darbības apturēšanas procesu, parādnieks ir sācis veikt maksājumus uzturlīdzekļu parāda segšanai. Tomēr, neskatoties uz minēto, uzturlīdzekļu parādnieku skaits aizvien saglabājas ļoti augsts, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka parādnieki joprojām izvairās pildīt savas saistības gan pret bērnu, gan Fondu un attiecīgi valsts budžetu. Atbilstoši Fonda administrācijas sniegtajai informācijai, kopumā 2791 parādniekiem parāda apmērs sastāda vairāk nekā 25000 euro, 4644 parādniekiem – no 20000-25000 euro, 9876 parādniekiem – no 10 000 līdz 20 000 euro, 10248 parādnieku no 5 000 līdz 10 000 euro, savukārt 17900 parādnieku - parāds ir līdz 5000 euro.
Ņemot vērā minēto, meklējami jauni risinājumi, kā veicināt, lai parādnieks pilda savas saistības – ne tikai nodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, bet arī nokārto parādsaistības pret Fondu. Norādāms, ka parādnieka saistību nenokārtošana ar Fondu (parāda nesegšana) skar gan valsts un visas sabiedrības intereses kopumā, gan arī tieši bērnu intereses, kuri no Fonda saņem uzturlīdzekļus. Fonda finansējumu galvenokārt veido valsts budžets, kā  arī no parādniekiem regresa kārtībā piedzītie līdzekļi. Ņemot vērā minēto, ja no Fonda izmaksātos līdzekļus nebūs iespējams atgūt, Fonda līdzekļi būtiski samazināsies, attiecīgi ar valsts garantētajiem uzturlīdzekļiem netiks nodrošināti visi bērni, kuru vecāki nepilda Civillikumā noteikto pienākumu un par bērnu nerūpējas, vai arī no Fonda izmaksājamo līdzekļu apmērs katram bērnam tiks būtiski samazināts, lai izmaksu varētu turpināt nodrošināt visiem bērniem, kuriem tas nepieciešams. Līdz ar to parādniekiem, uzkrājot parādu pret Fondu, tiek radīts būtisks kaitējums arī bērnu interesēm.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmo daļu tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses, ir prioritāras. Savukārt saskaņā ar 6. panta otro daļu visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Tāpat arī Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās attiecībā uz bērnu prioritāras ir viņa tiesības un intereses. Tas nozīmē, ka ne vien tiesai un citām institūcijām savi lēmumi jāpieņem, pamatojoties uz bērna interesēm, bet arī likumdevējam jāievēro, lai pieņemtie vai grozītie normatīvie akti aizsargātu bērnu intereses iespējami labākajā veidā (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-02-0106 11. punktu). Attiecīgi meklējami risinājumi, kas ļautu efektīvāk atgūt no Fonda izmaksātos uzturlīdzekļus arī gadījumos, ja uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda ir izbeigta, lai tādā veidā arī turpmāk nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību – iespēju saņemt valsts nodrošinātos uzturlīdzekļus.
Norādāms, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Fonda likuma regulējumu parādniekam var tikt piemērots ierobežojums spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda ir izbeigta (piemēram, gadījumos, kad bērns sasniedzis pilngadību un uzsācis darba tiesiskās attiecības), ja viņa parāds Fondam joprojām nav segts. Savukārt pārējos Fonda likumā paredzētos ierobežojumus parādniekam var piemērot tikai tikmēr, kamēr viņa vietā uzturlīdzekļi bērna uzturam tiek izmaksāti no Fonda. Ierobežojumus nevar piemērot pēc tam, kad aktīvā izmaksa ir izbeigta, kaut arī parādnieka parāds Fondam nebūtu segts. Līdz ar to, beidzoties uzturlīdzekļu izmaksai no Fonda, tiek zaudēti efektīvi parādnieku ierobežojošie līdzekļi, kas motivē parādnieku veikt maksājumus uzturlīdzekļu parāda segšanai, kā rezultātā parādnieks bieži vien pārtrauc veikt maksājumus Fondam.
Saskaņā ar Fonda administrācijas sniegto informāciju, šobrīd parāds Fondam ir 42 tūkstošiem vecāku, no kuriem 15 826 parādnieku vietā uzturlīdzekļi vairs netiek izmaksāti, bet viņiem ir uzkrāts parāds pret Fondu. Attiecīgi šiem parādniekiem saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu nav iespējams piemērot Fonda likumā paredzētos ierobežojumus, līdz ar to būtiski tiek samazināta iespēja atgūt parādu Fondam. Šo parādnieku vietā tika izmaksāti uzturlīdzekļi no valsts budžeta līdzekļiem sakarā ar to, ka viņi paši nav maksājuši uzturlīdzekļus bērnam, un, kaut arī izmaksa vairs netiek turpināta, vecākam joprojām saglabājas pienākums atmaksāt uzturlīdzekļu parādu Fondam. Kā jau iepriekš norādīts, parādnieka saistību nenokārtošana ar Fondu (parāda nesegšana) skar gan valsts un visas sabiedrības intereses kopumā, gan arī tieši bērnu intereses, lai nodrošinātu turpmāku uzturlīdzekļu izmaksu.


[1] 2021. gadā nosūtīti 883 paskaidrojuma pieprasījumi par transportlīdzekļu vai kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma piemērošanu, pēc kuriem iemaksas saņemtas 522 lietās.

[2] 2021. gadā nosūtīti 13 paskaidrojuma pieprasījumi par šaujamieroču atļaujas darbības apturēšanu, pēc kuriem iemaksas saņemtas 7 lietās.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, izdarāmi grozījumi Fonda likumā, paredzot, ka Fonda likumā noteiktie ierobežojumi:
- ziņu par parādnieku pieejamība portālā www.latvija.lv;
-  transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums;
-  šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana;
- tiek piemēroti arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda izbeigta, bet parādniekam uzkrāts parāds pret Fondu, ja parādnieks neturpina to segt. Tāpat attiecībā uz šiem parādniekiem tiks piemērots Likumprojektā noteiktais jaunais tiesību ierobežojums – aizliegums cedēt savus prasījumus.
Problēmas apraksts
Lai apzīmētu brīdi, kad adresāts ir ticis informēts par attiecīgo dokumentu, Fonda likumā procesuālajām darbībām un termiņu aprēķināšanai tiek lietots termins “saņemšana”, taču Fonda administrācija gan lēmumus, gan lūgumus sniegt pusēm paskaidrojumus paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumā noteikto kārtību, līdz ar to adresāts par dokumentu tiek informēts ar tā paziņošanas brīdi.
Risinājuma apraksts
Attiecīgi juridiskai skaidrībai veicami  grozījumi Fonda likumā – terminu “saņemšanas” aizstājot ar terminu “paziņošanas”.
Problēmas apraksts
Kā liecina Fonda administrācijas sniegtā informācija, parādnieks, lai izvairītos no uzturlīdzekļu parāda segšanas valstij (Fondam) vairāk nekā 20 tūkstošu euro apmērā (uzturlīdzekļi tika maksāti no Fonda, pamatojoties uz tiesas spriedumu, un to piedziņu veica zvērināts tiesu izpildītājs), cedēja savu prasījumu trešajai personai. Parādnieks bija noslēdzis apdrošināšanas līgumu par ceļojuma laikā iespējamo risku apdrošināšanu. Atrodoties ceļojumā Ēģiptē (kas jau liecina par parādnieka apzinātu un ļaunprātīgu vēlmi izlietot naudas līdzekļus izklaidēm, nevis segt parādu Fondam), iestājās apdrošināšanas gadījums, kā rezultātā apdrošināšanas kompānijai parādniekam bija jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība. Ar tiesas spriedumu no apdrošinātāja par labu parādniekam apdrošināšanas atlīdzība tika piedzīta. Taču parādnieks, zinot, ka nav segts parāds Fondam un saņemot naudas līdzekļus no apdrošinātāja, tie tiks novirzīti Fonda parāda segšanai, cedēja šo prasījumu trešajai personai, tādējādi apzināti veicot darbības, lai naudas līdzekļi netiktu ieskaitīti viņa norēķinu kontā.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmo daļu tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses, ir prioritāras.  Savukārt saskaņā ar 6. panta otro daļu visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Šīs personas ievēro bērna labākās intereses visās darbībās, kas tieši vai netieši skar vai var skart bērnu: novērtējot jebkuru ar bērnu saistītu gadījumu; rīkojoties jebkādā ar bērnu saistītā lietā; pieņemot jebkuru lēmumu saistībā ar bērnu. Tāpat arī Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās attiecībā uz bērnu prioritāras ir viņa tiesības un intereses. Tas nozīmē, ka ne vien tiesai un citām institūcijām savi lēmumi jāpieņem, pamatojoties uz bērna interesēm, bet arī likumdevējam jāievēro, lai pieņemtie vai grozītie normatīvie akti aizsargātu bērnu intereses iespējami labākajā veidā (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma lietā 29 Nr. 2004-02-0106 11. punktu). Bērna interešu prioritātes princips attiecas uz visiem trim valsts varas atzariem – likumdevēja varu, izpildvaru un tiesu varu. Šis princips ir jāievēro arī nosakot politikas prioritātes un virzienu. Jebkura darbība un lēmums, kas attiecas uz bērnu, ir jāveic un jāpieņem tādā veidā, lai, cik vien tas iespējams, tiktu ievērotas bērna intereses un nodrošinātas viņa tiesības. Jebkuras citas prioritātes atzīšana bez nopietna iemesla un attaisnojuma nav pieļaujama (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 11. punktu). Ņemot vērā minēto, rodams risinājums, kas liegs parādniekam apzināti izvairīties no savu saistību pildīšanas pret bērnu prasījumu cedēšanas ietvaros.
Risinājuma apraksts
Civilprocesa likuma 77. pants reglamentē puses procesuālo tiesību pārņemšanu jebkurā procesa stadijā. Prasījuma cesija, ar kuru pamatota piedzinēja tiesību pārņemšana, ir viens no Civilprocesa likuma 77. panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, kad viena no pusēm lietā izstājas un tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Senāts 2019. gada 24. janvāra lēmumā SPC-8/2019 atzinis, ka pieteikuma izskatīšanas gaitā tiesai (tiesnesim) jāapsver, pirmkārt, vai konkrētā tiesiskā attiecība vispār pieļauj tiesību pārņemšanu, otrkārt, vai lietā esošie pierādījumi apliecina prasījuma cesijas (parāda pārvedes) tiesiskumu. Prasījuma cesijas un parāda pārvedes gadījumā personai, kas prasa lietas dalībnieka aizstāšanu, ir jāiesniedz pierādījumi, ka cesija vai parāda pārvede ir notikusi atbilstoši likuma prasībām. No minētā nolēmuma izriet, ka, izvērtēt puses aizstāšanas pamatotību, tostarp izvērtējot, vai cesijas līgums ir tiesisks, ir tiesneša, kas skata pieteikumu, kompetencē.
Attiecīgi Fonda likumā paredzams regulējums, kas būs par pamatu tiesai, lemjot par puses aizstāšanu, pārbaudīt, vai persona, kuras aizstāšana tiek lūgta, nav Fonda parādnieks. Šim nolūkam Tiesu informatīvajā sistēmā (turpmāk – TIS) tiks izveidots saslēgums ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistru. Konstatējot, ka persona ir uzturlīdzekļu parādnieks, tiesa pieņems lēmumu atteikt pušu aizstāšanu.
Problēmas apraksts
Ar 2019. gada 3. aprīļa grozījumiem (stājušies spēkā 2019. gada 26. aprīlī) Fonda likums tika papildināts ar 11. panta piektās daļas 5. punktu,  nosakot, ka Fonda administrācija atsaka uzturlīdzekļu izmaksu administratīvā procesa kārtībā, ja pastāv strīds par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu. Grozījumi tika veikti, ņemot vērā to, ka Fonda administrācijas praksē mēdz būt gadījumi, kad konstatējamas strīda pazīmes un Fonda administrācija nevar administratīvā procesa kārtībā izšķirt uzturlīdzekļu jautājumu pēc būtības.[1] Saskaņā ar Civillikuma 179. pantu strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa, līdz ar to šādos gadījumos uzturlīdzekļu izmaksa administratīvā procesa kārtībā ir atsakāma. Tā kā uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums ir ilgstošs, mēdz būt gadījumi, kad strīds starp vecākiem sākotnēji nav pastāvējis, taču, mainoties apstākļiem, vecāku starpā rodas domstarpības par uzturlīdzekļu maksāšanu, kā piemēram, gadījumos, kad bērns biežāk sāk uzturēties pie otra vecāka.  Ja uzturlīdzekļi tiek maksāti no Fonda, Fonda administrācijai ir jāizvērtē, vai apstākļu maiņa ietekmē turpmāko uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda. Šādos gadījumos arī var tikt konstatēts, ka administratīvā procesa ietvaros nav iespējams viennozīmīgi noteikt, vai arī turpmāk vecākam (iesniedzējam) būtu piešķiramas tiesības saņemt uzturlīdzekļus, uzliekot otram vecākam pienākumu maksāt uzturlīdzekļus.


[1] 2019. gada 3. aprīļa likuma “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” anotācija. Pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/139B13BC78EEA0C6C22583B60035A1F0?OpenDocument
 
Risinājuma apraksts
Lai risinātu šādas situācijas, Fonda likuma 14. panta pirmā daļa papildināma ar jaunu punktu, paredzot, ka uzturlīdzekļu izmaksa izbeidzama, ja vecāku starpā radies strīds par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu. Šis izbeigšanas pamats būtu attiecināms tikai uz tām lietām, kurās izmaksa noteikta administratīvā procesa ietvaros (Fonda likuma 11. panta kārtībā). Tāpat kā līdz šim, vecākiem būs tiesības risināt strīdu tiesā civiltiesiskā kārtībā un sprieduma nepildīšanas gadījumā saņemt uzturlīdzekļus no Fonda likuma 12. panta kārtībā.
Problēmas apraksts
Civillikuma 177. panta ceturtā daļa nosaka, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Tāpat Civillikuma 178. panta otrā daļa nosaka, ka, ja vecāki dzīvo šķirti, bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Bērna aprūpe ir viens no uzturlīdzekļu izmaksas no Fonda priekšnosacījumiem. Fonda likuma 14. panta pirmās daļas 11. punkts un 17. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka Fonda administrācija izbeidz uzturlīdzekļu izmaksu, un iesniedzējam ir pienākums informēt Fonda administrāciju, ja iesniedzējs faktiski neaprūpē bērnu.
Risinājuma apraksts
Lai vienveidīgi un konsekventi piemērotu terminu “aprūpe”, nepieciešams savstarpēji salāgot Fonda likumā ietverto terminu, neizdalot atsevišķi terminu “faktiskā aprūpe”, bet lietojot terminu “aprūpe”, kā tas ir noteikts Civillikuma 177. panta ceturtajā daļā un 178. panta otrajā daļā. Līdz ar to likumā lietotais termins “faktiskā aprūpe”  aizstājams ar terminu “aprūpe”.
Problēmas apraksts
Attiecībā uz gadījumiem, kad vecāki strīdu par uzturlīdzekļiem ir risinājuši tiesā vai ir noslēguši notariālo aktu, kas ietver vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā, un uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek veikta, pamatojoties uz Fonda likuma 12. pantu, jebkādu turpmāku izmaiņu gadījumā vecākiem jāvēršas tiesā vai pie notāra, lai attiecīgi tiesa pieņemtu jaunu spriedumu vai puses grozītu notariālo vienošanos. Likuma “Par tiesu varu” 16. panta ceturtā daļa noteic, ka spēkā esošam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Tāpat arī Civilprocesa likuma 203. panta piektā daļa noteic, ka spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Attiecīgi tikai tiesa ar jaunu tiesas spriedumu ir tiesīga izbeigt uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu, kas vecākam uzlikts. Tomēr praksē ir gadījumi, kad, piemēram, parādnieks vēršas Fonda administrācijā un norāda, ka viņš aprūpē bērnu, nevis iesniedzējs, lūdzot izbeigt uzturlīdzekļu izmaksu. Taču Fonda administrācija nevar arī atcelt vecāka pienākumu pildīt spriedumu – zvērināts tiesu izpildītājs joprojām pilda spriedumu un vērš piedziņu uz parādnieka ienākumiem un mantu. Lai izbeigtu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu, vecākam ir jāvēršas tiesā un jālūdz pieņemt jaunu nolēmumu, jo īpaši, ja bērns ir viņa aprūpē un viņš vēlas arī saņemt uzturlīdzekļus bērna uzturam no otra vecāka.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, veicami grozījumi Fonda likuma 10. panta pirmās daļas otrajā punktā, kā arī izveidojama jauna pirmā prim daļā, un veicami grozījumi 14. panta pirmās daļas 11. punktā, nosakot, ka gadījumos, ja parādniekam pienākums maksāt iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam ir noteikts ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem, Fonda administrācija nevērtē aprūpes faktu. Attiecīgi, ja bērna aprūpi veic otrs vecāks, viņam jāvēršas tiesā par uzturlīdzekļu piedziņas izbeigšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 203. panta ceturto daļu.
Problēmas apraksts
Bāriņtiesu likuma 18. panta 4. punkts nosaka, ka bāriņtiesa lemj par valsts sociālo pabalstu, tai skaitā ģimenes valsts pabalsta izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu. Tāpat Valsts sociālo pabalstu likuma 20. panta otrās daļas 2. punkts noteic, ka ģimenes valsts pabalsta par bērnu izmaksu pārtrauc tā saņēmējam, ja bērna personisko interešu aizstāvībai pieņemts bāriņtiesas īpašs lēmums par pabalsta izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu faktiski nekopj un neaudzina. Ņemot vērā minēto, ir gadījumi, kad bāriņtiesa jau ir izvērtējusi, kurš no vecākiem faktiski audzina bērnu, un attiecīgi šāda informācija būtu jāņem vērā Fonda administrācijai, pieņemot lēmumu par to, vai vecākam izmaksājami uzturlīdzekļi no Fonda. Piemēram, ja bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu, ka bērna mātei pārtraucama ģimenes valsts pabalsta izmaksa, jo bērna faktisko audzināšanu nodrošina tēvs, būtu nepamatoti tai pašā laikā izmaksāt bērna mātei uzturlīdzekļus bērna uzturam tēva vietā. Fonda administrācija jau šobrīd pieprasa bāriņtiesām informāciju par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz ģimenes valsts pabalstu, ja lietā rodas šaubas par uzturlīdzekļu izmaksas pamatotību, tomēr būtu nosakāms, ka šāds apstāklis tiek pastāvīgi konstatēts un gadījumā, ja bāriņtiesa savas kompetences ietvaros ir konstatējusi, ka pabalsta izmaksa no valsts budžeta ir pārtraucama, arī Fonda administrācijai būtu jāņem vērā šī informācija un bez papildu pārbaudes jāizbeidz uzturlīdzekļu izmaksa no valsts budžeta.
Risinājuma apraksts
Fonda likuma 14. panta pirmā daļa papildināma ar jaunu 9.1 punktu, kas paredzētu, ka Fonda administrācija izbeidz uzturlīdzekļu izmaksu, ja bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ģimenes valsts pabalsta izmaksas pārtraukšanu iesniedzējam bērna uzturam, par kuru tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda. Tāpat paredzams bāriņtiesu pienākums sniegt informāciju par šādiem lēmumiem Fonda administrācijai, kā arī nosakāms, ka vecāks ir tiesīgs no jauna vērsties Fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, ja bāriņtiesas lēmums ir zaudējis spēku. Attiecīgi veicami grozījumi Likuma 14. panta ceturtajā un piektajā daļā, papildinot tos ar atsauci uz 14. panta pirmās daļas 9.1 punktu. Minētais regulējums attieksies gan uz lietām, kurās izmaksa tiek veikta saskaņā ar Fonda likuma 11. pantu, gan 12. pantu. Lai nodrošinātu samērīgu pieeju attiecībā uz personām, kas jau saņem uzturlīdzekļus no Fonda, kā arī, ņemot vērā to, ka uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek veikta par iepriekšējo mēnesi, būtu paredzams pārejas periods, nosakot, ka uzturlīdzekļu izmaksa tiek izbeigta no nākamās dienas pēc perioda, par kuru jau ir veikta izmaksa no Fonda, nevērtējot izmaksas pamatotību iepriekšējā periodā.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu bērna tiesību ievērošanu – uzturlīdzekļu izmaksas no Fonda nepārtrauktību, Fonda likuma 14. panta 2.1 daļa paredz, ka gadījumā, ja uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda izbeigta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 13. punktu (parādniekam ir Latvijas Republikā deklarēta dzīvesvieta, manta vai darbavieta vai ar tiesas nolēmumu ir izbeigts parādnieka maksātnespējas process, ja uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda veikta, piemērojot šā likuma 12. panta otro daļu) un ir saņemti visi dokumenti, kas nepieciešami jauna lēmuma par uzturlīdzekļu izmaksu pieņemšanai, uzturlīdzekļu izmaksa nosakāma nevis no dienas, kad saņemts jaunais iesniegums par uzturlīdzekļu izmaksu, bet no dienas, kad uzturlīdzekļu izmaksa tika izbeigta. Vienlaikus norma šobrīd neparedz termiņu, kādā iesniedzējam iesniedzams jauns iesniegums (līdzīgi, kā termiņš noteikts Fonda likuma 14. panta otrajā daļā, piemēram, gadījumos, kad iesniedzējam izbeigta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda, jo stājies spēkā jauns spriedums, iesniedzējs var iesniegt jaunu iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda, un uzturlīdzekļi tiks izmaksāti no izmaksas izbeigšanas dienas).
Risinājuma apraksts
Attiecīgi izdarāmi grozījumi 14. panta 2.1 daļā paredzot, ka iesniedzējam iesniegums iesniedzams trīs mēnešu laikā no brīža, kad izbeigta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda.
Problēmas apraksts
Fonda likuma 15. pants nosaka kārtību, kādā iesniedzējam tiek uzlikts pienākums atmaksāt no Fonda nepamatoti saņemtos uzturlīdzekļus un par tiem aprēķinātos likumiskos procentus, kā arī kārtību, kādā šāds lēmums tiek izpildīts. Pašreizējā redakcija paredz, ka ar Fonda administrācijas lēmumu iesniedzējam tiek uzlikts pienākums atmaksāt nepamatoti saņemtos uzturlīdzekļus un par tiem aprēķinātos likumiskos procentus. Iesniedzējam parāds jāatmaksā 30 dienu laikā, kā arī iesniedzējs 10 dienu laikā var lūgt sadalīt samaksu termiņos, par ko Fonda administrācija izdod jaunu lēmumu. Ja iesniedzējs noteiktajos termiņos neizpilda lēmumu labprātīgi, Fonda administrācija izdod izpildrīkojumu un iesniedz to izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Norādāms, ka gadījumā, ja uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda notiek administratīvā procesa ietvaros, parādnieks, ņemot vērā viņa finansiālo situāciju, ir tiesīgs vienoties ar Fonda administrāciju par ikmēneša uzturlīdzekļu maksājuma veikšanu. Vienošanās ar parādniekiem par izmaksāto uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu piedziņu ir efektīvs mehānisms, kas veicina Fonda administrācijas lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu labprātīgu izpildi. Lai veicinātu arī nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu labprātīgu atmaksu, kā arī lai nodrošinātu samērīgu un vienlīdzīgu iestādes praksi, ir nepieciešams noteikt, ka arī iesniedzējam ir tiesības noslēgt vienošanos ar Fonda administrāciju par labprātīgu lēmuma izpildi, ja iesniedzējs uzturlīdzekļus saņēmis nepamatoti. Šāds regulējums būtu īpaši svarīgs gadījumos, kad iesniedzējs norāda, ka viņam nav pietiekamu ienākumu, lai veiktu maksājumu pilnā apmērā, un viņa aprūpē joprojām ir nepilngadīgi bērni. Gan lēmums par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu no iesniedzēja, gan lēmums par izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka pēc būtības ir uz naudas piedziņu vērsts administratīvais akts, kura mērķis ir atgūt Fondā no tā izmaksātos līdzekļus, līdz ar to abu administratīvo aktu izpildes kārtība būtu nosakāma vienāda.
Risinājuma apraksts
Izdarāmi grozījumi Fonda likumā, paredzot, ka iesniedzējs, kuram ir pienākums atmaksāt no Fonda nepamatoti saņemtos uzturlīdzekļus un par tiem aprēķinātos likumiskos procentus, var noslēgt vienošanos ar Fonda administrāciju par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu parāda sadalīšanu termiņos.
Problēmas apraksts
Fonda likuma 16. panta pirmā daļa noteic, ka tiesas nolēmums par transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu vai par atteikumu atcelt transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu nav pārsūdzams. Savukārt 16. panta otrās daļas 2. punkts noteic, ka iesnieguma iesniegšana Tieslietu ministrijas valsts sekretāram vai pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur Fonda administrācijas direktora lēmuma darbību, izņemot gadījumu, kad Fonda administrācijas direktors pieņēmis lēmumu par transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu. Kā redzams no minētā regulējuma, ir paredzēts īpašs regulējums attiecībā uz transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, taču šāds regulējums nav noteikts attiecībā uz aizliegumu par šaujamieroča atļaujas darbības apturēšanu. Ņemot vērā, ka abiem ierobežojumiem ir vienāds mērķis (motivēt parādnieku veikt uzturlīdzekļu maksājumus, lai netiktu ierobežotas parādnieka tiesības vadīt transportlīdzekli un kuģošanas līdzekli vai lietot šaujamieroci), attiecīgajam regulējumam jābūt salāgotam. Vienlaicīgi norādāms, ka minētais regulējums netiek mainīts attiecībā uz aizliegumu spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs, jo šos aizliegumus nepiemēro Fonda administrācijas direktors, bet azartspēļu organizētājs, izmantojot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētu autorizētu datu attēlošanas risinājumu, konstatē faktu, vai persona ir parādnieks.
Risinājuma apraksts
Lai salāgotu regulējumu par parādniekam piemērojamiem aizliegumiem - transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un šaujamieroča atļaujas darbības apturēšanu - izdarāmi grozījumi Fonda likuma 16. pantā, paredzot, ka tiesas nolēmums par šaujamieroča atļaujas darbības apturēšanu nav pārsūdzams un gadījumā, ja persona iesniedz Fonda administrācijas direktoram apstrīdēšanas iesniegumu par šaujamieroča atļaujas darbības apturēšanu vai pieteikumu tiesai, lēmuma darbība tiek apturēta.
 
Problēmas apraksts
Fonda likuma pārejas noteikumu 10. punkts noteic, ka laika periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam Fondā saņemtos maksājumus parāda segšanai novirza vispirms uzturlīdzekļu pamatparāda segšanai, nevis likumisko procentu dzēšanai, kā to paredz Civillikuma 1843. pants. Turklāt minētā norma nosaka, ka, ja noteiktajā termiņā pilnībā tiek segts pamatparāds par izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, Fonda administrācija dzēš aprēķinātos likumiskos procentus un parādniekam tie vairs nav jāmaksā. Šī norma ir veicinājusi uzturlīdzekļu parāda nomaksu. Periodā, kad parādnieku veiktie maksājumi ieskaitīti vispirms pamatparāda segšanai un tiek dzēsti likumiskie procenti, ir palielinājusies parādnieku motivācija veikt maksājumus. Tā rezultātā 2021. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, tas ir, pirms šīs normas spēkā stāšanās, ir vairāk kā divkāršojies to lietu skaits, kurās parādnieks ir pilnībā nosedzis parādu Fondam par viņa vietā izmaksātajiem uzturlīdzekļiem (2018. gadā dzēsts parāds 1952 lietās, 2021. gadā – 4202 lietās).
Norādāms, ka saskaņā ar pašreizējo regulējumu pēc Fonda likuma pārejas noteikumu 10. punktā noteiktā perioda beigām no parādnieka saņemtie maksājumi sākotnēji tiks novirzīti likumisko procentu dzēšanai, kā to paredz Civillikuma 1843. pants. Taču Fonda administrācijas mērķis prioritāri ir atgūt uzturlīdzekļus, kas izmaksāti parādnieka vietā no valsts (Fonda). Ja parādniekam ir jāsedz gan pamatparāds, gan likumiskie procenti, parāda slogs kļūst lielāks, un Fonda administrācijas iespējas atgūt izmaksātos uzturlīdzekļus un par tiem aprēķinātos procentus būtiski samazinās.
 
Risinājuma apraksts
Izdarāmi grozījumi Fonda likumā, paredzot, ka arī pēc pārejas noteikumu 10. punktā noteiktā perioda beigām (pēc 2023. gada 30. jūnija) no parādnieka labprātīgi saņemtie maksājumi Fondā, kā arī piespiedu izpildes procesā iegūtie līdzekļi vispirms tiks novirzīti uzturlīdzekļu pamatparāda segšanai. Ja pamatparāds tiks segts četru gadu laikā no pirmā veiktā maksājuma pēc šīs normas spēkā stāšanās (neatkarīgi no tā, kad parādnieks uzsācis maksājumu veikšanu), likumiskie procenti tiks dzēsti.
Norādāms, ka šis regulējums tiks attiecināts gan uz lietām, kurās uzturlīdzekļu izmaksa notiek administratīvā procesa kārtībā (saskaņā ar Fonda likuma 11. pantu), gan uz lietām, kurās uzturlīdzekļu izmaksa tiek veikta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai notariālo aktu, kas ietver vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā (saskaņā ar Fonda likuma 12. pantu), tādā veidā nodrošinot vienādu tiesisko regulējumu visiem parādniekiem neatkarīgi no tā, kādā procesā (uz kāda pamata) uzturlīdzekļi no Fonda tiek izmaksāti. Četru gadu termiņš tiek noteikts, ievērojot, ka līdz šim pārejas noteikumos paredzētais regulējums arī ir bijis spēkā četrus gadus un šajā laikā ir efektīvi veicinājis regresa kārtībā atgūto uzturlīdzekļu pieaugumu. Gadījumā, ja parādniekam ir vairākas uzturlīdzekļu lietas, tad četru gadu termiņš tiks uzskaitīts katrā lietā atsevišķi. Vienlaikus uzsverams, ka, lai motivētu parādnieku veikt maksājumus, procentu apmērs paralēli parāda segšanai turpinās pieaugt un tiks dzēsts tikai tādā gadījumā, ja parādnieks būs pilnībā sedzis pamatparādu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Fonda parādnieki, kuru vietā aktīvā izmaksa no Fonda ir izbeigta un kuri nav seguši parādu Fondam – minētajiem parādniekiem tiks piemēroti Fonda likuma 6., 7. un 7.1 un 7.3 pantā noteiktie ierobežojumi.

Fonda parādnieki, kuriem uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek veikta administratīvā procesa ietvaros, vai iesniedzēji, kuri vēlēsies saņemt uzturlīdzekļus administratīvā procesa ietvaros – izmaksa tiks izbeigta vai tiks atteikta, ja bāriņtiesa būs pieņēmusi lēmumu par ģimenes valsts pabalsta izmaksas pārtraukšanu iesniedzējam.

Visi Fonda administrācijas parādnieki:
tiks piemērots tiesību ierobežojums – aizliegums cedēt savus prasījumus.
no parādnieka labprātīgi saņemtie maksājumi Fondā, kā arī piespiedu izpildes procesā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti uzturlīdzekļu pamatparāda segšanai un gadījumā, ja pamatparāds tiks segts četru gadu laikā no pirmā maksājuma veikšanas, likumiskie procenti tiks dzēsti.
Iesniedzēji, kuri nepamatoti saņēmuši uzturlīdzekļus – ar grozījumiem paredzēta iespēja, ņemot vērā iesniedzēja mantisko stāvokli, noslēgt vienošanos par nepamatoti saņemto uzturlīdzekļu atmaksu sadalīšanu termiņos.

Bērni, kuriem saskaņā ar Fonda likumu pienākas valsts garantētie uzturlīdzekļi – parādnieka saistību nenokārtošana ar Fondu (parāda nesegšana) skar gan valsts un visas sabiedrības intereses kopumā, tai skaitā, arī tieši bērnu intereses, kuri no Fonda saņem uzturlīdzekļus. Kā norādīts anotācijas 1. sadaļā, Fonda finansējumu galvenokārt veido valsts budžets, kā  arī no parādniekiem regresa kārtībā piedzītie līdzekļi. Ņemot vērā minēto, ja no Fonda izmaksātos līdzekļus nebūs iespējams atgūt, Fonda līdzekļi būtiski samazināsies, attiecīgi ar valsts garantētajiem uzturlīdzekļiem netiks nodrošināti visi bērni, kuru vecāki nepilda Civillikumā noteikto pienākumu un par bērnu nerūpējas, vai arī no Fonda izmaksājamo līdzekļu apmērs katram bērnam tiks būtiski samazināts, lai izmaksu varētu turpināt nodrošināt visiem bērniem, kuriem tas nepieciešams. Līdz ar to parādniekiem, uzkrājot parādu pret Fondu, tiek radīts būtisks kaitējums bērnu interesēm.
Juridiskās personas
  • kredītinformācijas biroji
Ietekmes apraksts
Kredītinformācijas biroji – kredītinformāciju biroji bez maksas nodos informāciju Fonda administrācijai par parādnieku finansiālajām saistībām, kuras parādnieks ir  uzņēmies.
Kā norādīts anotācijas 1. sadaļā, minētā informācija Fonda administrācijai nepieciešama, lai:
1) pēc iespējas objektīvāk novērtētu parādnieka spējas pildīt saistības, tostarp, tajā apjomā, ko norādījis parādnieks, vēršoties Fonda administrācijā, lai noslēgtu vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus;
2) monitorējot no kredītinformācijas birojiem saņemto informāciju, varētu konstatēt pazīmes, kas varētu norādīt uz parādnieka ļaunprātīgu uzturlīdzekļu nemaksāšanu, piemēram, noslēdzot ar Fonda administrāciju vienošanos par nelielu ikmēneša maksājumu summu un vienlaikus uzņemoties jaunas finansiālas saistības.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
16 335
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
16 335
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-16 335
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-16 335
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
16 335
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kā norādīts anotācijas pirmajā sadaļā, Fonda likumā paredzēts regulējums, kas būs par pamatu tiesai, lemjot par puses aizstāšanu, pārbaudīt, vai persona, kuras aizstāšana tiek lūgta, nav Fonda parādnieks. Šim nolūkam TIS tiks izveidots saslēgums ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistru. Konstatējot, ka persona ir uzturlīdzekļu parādnieks, tiesa pieņems lēmumu atteikt pušu aizstāšanu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Minētā saslēguma izveidošanai TIS budžeta apakšprogrammā 03.01.00 “Tiesu administrēšana” nepieciešams finansējums 2023.gadā 16 335 euro apmērā:

TIS papildinājumu izstrādei nepieciešamas 300 cilvēkstundas (c/s) (sistēmas uzturētāju darba apjoma aplēse). Saskaņā ar līgumu par tiesu informatīvās sistēmas uzturēšanu vienas cilvēkstundas izmaksas (c/s) ir 45 euro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli 21%.
300 c/s * 45 euro * 1,21 PVN = 16 335 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 11.10.2022. sēdes protokola Nr. 52 5.§ 69. punktu izdevumu pārdale no budžeta apakšprogrammas 03.08.00 “Uzturlīdzekļu garantiju fonds” (samazinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgi izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām) uz  budžeta apakšprogrammu 03.01.00 “Tiesu administrēšana” 2023. gadā 16 335 euro apmērā iekļauta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos 2023-2025. gadam.
Jā. Izdarāmi grozījumi Civilprocesa likuma 77. pantā paredzot, ka tiesa, pirms lēmuma pieņemšanas par procesuālo tiesību pārņemšanu, Tiesu informatīvajā sistēmā pārbauda, vai puse, kura ​ir cedējusi savu prasījumu, nav reģistrēta Fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā. Konstatējot, ka puse ir uzturlīdzekļu parādnieks, tiesai pieņemams lēmums par pieteikuma noraidīšanu par pušu procesuālo tiesību pārņemšanu.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izstrādāt tehnisku risinājumu, lai Fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra dati (tikai informācija, vai persona ir parādnieks), būtu pieejami TIS, līdz ar to normai attiecībā uz aizliegumu parādniekam cedēt prasījumus paredzēts atliekošs spēkā stāšanās termiņš – 2023. gada 1.aprīlis.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/f0c1b6a0-2980-4812-9714-4755de45ad24

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedriskās līdzdalības ietvaros saņemti kredītinformācijas biroja viedokļi, aicinot detalizētāk skaidrot anotācijā nododamo datu apjomu. Attiecīgi precizēta anotācija.
 

6.4. Cita informācija


Sabiedrības pārstāvjiem tika dota iespēja līdzdarboties Likumprojekta izstrādē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija
  • Kredītinformācijas biroji
  • Bāriņtiesas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Likumprojekta izpildē iesaistītās institūcijas projektā paredzēto pasākumu izpildi nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar grozījumiem tiek paredzēts Fonda likumā noteiktos ierobežojumus:
- ziņu par parādnieku pieejamība portālā www.latvija.lv;
- transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums;
- šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana - piemērot arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda izbeigta, bet parādniekam uzkrāts parāds pret Fondu un parādnieks neturpina to segt. (pamatojums anotācijas 1. sadaļas 2. – 4. lpp.).

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Parādnieku dati (saistībā ar informācijas saņemšanu no kredītinformācijas birojiem par parādnieku finansiālajām saistībām, kā arī  parādnieku datu nodošanu TIS (par faktu, vai persona ir parādnieks)) tiks apstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgo datu aizsardzības regulu).

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Kā norādīts anotācijas 1. sadaļā, Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību:
motivētu parādniekus pildīt Civillikumā noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem;
nodrošinātu Fonda regresa kārtībā atgūto līdzekļu pieaugumu, lai ar valsts garantētajiem uzturlīdzekļiem tiktu nodrošināti visi bērni, kuru vecāki nepilda Civillikumā noteikto pienākumu un par bērnu nerūpējas, kā arī, lai no Fonda izmaksājamo līdzekļu apmērs katram bērnam netiktu būtiski samazināts.

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi