Anotācija (ex-ante)

22-TA-457: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 347 "Izlīguma procesa noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 347 "Izlīguma procesa noteikumi"" izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta (turpmāk – Dienests) iniciatīvas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz grozījumus atbilstoši faktiskajai situācijai izlīguma procesa organizēšanā un vadīšanā, kā arī grozījumus, lai nodrošinātu informācijas aprites elektronizēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Dienests izlīguma procesu organizē un vada Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 347 "Izlīguma procesa noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 347) noteiktajā kārtībā. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022. gada 10. martā pieņemts procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likums, kura mērķis ir nodrošināt koordinētu e-lietas datu efektīvu apriti starp procesos iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm un personām. Noteikumu projekts paredz grozījumus, kas vērsti uz efektīvāku informācijas, dokumentu  apriti ar izlīguma procesā iesaistītajām personām, izmantojot e-lietas platformas koplietošanas risinājumus, tādējādi paplašinot iespējas dokumentu paziņošanai, kā arī tiešsaistes komunikāciju tehnoloģiju izmantošanai pārrunu ar izlīguma procesā iesaistītajām pusēm veikšanai. Vienlaikus noteikumu projekts paredz grozījumus, kas nodrošinās iespēju kā tulku izlīguma procesā pieaicināt Dienesta nodarbināto ar attiecīgās valodas zināšanām, ko spēkā esošais regulējums nepieļauj. Papildus tiks veikti citi grozījumi, kas uzlabos izlīguma procesa organizēšanu un vadīšanu, proti, procesa virzītājam nosakot pienākumu pievienot pieprasījumam izlīguma organizēšanai un vadīšanai atļauju tikties ar iesaistīto pusi ieslodzījuma vietās, speciālistu atsevišķu sanāksmju sasaukšanu īpašos gadījumos, kad nepieciešams noskaidrot pušu vajadzības un sniedzamos atbalsta pasākumus u.c. 
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr. 347 5. punktā ir nepieciešams tehnisks precizējums, aizstājot vārdus "Dienesta struktūrvienība" ar vārdu "Dienests", jo termins "Dienests" ir plašāks un aptver ne tikai visas reģionu teritoriālās struktūrvienības, bet arī citas Dienesta struktūrvienības.  
Precizējuma nepieciešamība radusies, ņemot vērā Dienesta strukturālās izmaiņas 2019. gadā, kad tika izveidotas reģiona struktūrvienības un to teritoriālās nodaļas. Līdz ar to, izlīguma procesa organizēšana notiks, kad tiks saņemts rakstisks pieprasījums, ierosinājums vai iesniegums ikvienā no Dienesta struktūrvienībām.

MK noteikumus Nr. 347 ir nepieciešamas papildināt ar 10.1 punktu, kas noteiks, ka izlīguma procesa organizēšanas laikā starpnieks var sasaukt speciālistu atsevišķu sanāksmi, lai apzinātu iesaistīto pušu vajadzības, noskaidrotu, kādi pakalpojumi ir sniegti, kā arī precizētu turpmākā atbalsta sniegšanas iespējas iesaistītajām pusēm pēc izlīguma procesa izbeigšanas. Bez tam tā ir iespēja papildus apzināt, kuru speciālistu dalība ir nepieciešama  izlīguma sēdē. Starpnieks minētās sanāksmes var organizēt tikai izlīguma procesa organizēšanas posmā, t.i. līdz izlīguma procesa izbeigšanai. Šādas  sanāksmes ir īpaši aktuālas gadījumos, kad izlīguma procesā ir iesaistītas nepilngadīgas personas. Sanāksmē pieaicinātie speciālisti ar parakstu apliecinās saņemtās informācijas neizpaušanu. Līdz šim šāds regulējums MK noteikumos Nr. 347 nebija paredzēts.

MK noteikumu Nr. 347 11. punkts noteic prioritātes saziņai ar izlīguma procesā iesaistītajām pusēm, likumiskajiem pārstāvjiem un citiem izlīguma procesā iesaistītajiem dalībniekiem. Ņemot vērā iesaistīto pušu vajadzības, izlīguma starpniekam nepieciešams paredzēt iespēju sazināties ar iesaistīto pusi, izmantojot arī tās norādīto elektronisko adresi, tādējādi paplašinot saziņas iespējas atbilstoši iesaistītās puses iespējām. Ņemot vērā minēto,  MK noteikumus Nr. 347 ir nepieciešams papildināt ar 11.2.1 apakšpunktu, kas noteiks papildu prioritāro saziņas veidu, proti, izmantot saziņai iesaistītās puses norādīto elektroniskā pasta adresi. 

Probācijas klientu uzskaites sistēma (turpmāk – sistēma PLUS) ir Dienesta pamatdarbības informācijas sistēma, kas izmanto e-lietas platformu e-lietas datu apritei, lai izpildītu valsts iestādes darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Tāpēc ir svarīgi turpināt izlīguma procesa organizēšanas un vadīšanas pilnveidi, samazinot dokumentu plūsmas laiku un uzlabojot dokumentu apriti ar elektronisko risinājumu palīdzību, kā arī nodrošināt dokumentu plūsmu elektroniski starp procesā iesaistītajām iestādēm un izlīguma procesā iesaistītajām pusēm un likumiskajiem pārstāvjiem. Noteikumu projekts paredz MK noteikumus Nr. 347  papildināt ar 11.1 punktu, paplašinot dokumentu paziņošanas veidus izlīguma procesā iesaistītajām pusēm vai likumiskajiem pārstāvjiem, paredzot minētajām personām adresētos dokumentus paziņot šādos veidos - izsniegt personīgi; nosūtīt uz dzīvesvietas adresi vai norādīto korespondences saņemšanas adresi, izmantojot pasta pakalpojumus; nosūtīt, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts; nosūtīt uz norādīto elektroniskā pasta adresi, izmantojot drošu elektronisko parakstu; informēt par dokumenta pieejamību e-lietas portālā. MK noteikumos Nr. 347 ar terminu "paziņo" būs saprotams jebkurš Dienesta saziņas veids ar izlīguma procesā iesaistīto pusi vai tās likumisko pārstāvi. Ar terminu "izsniedz" paredzēts veids, kad dokumentus paredzēts izsniegt personīgi klātienē, savukārt, ar terminu "nosūta" būs noteikta dokumenta aprite, izmantojot pasta pakalpojumus, oficiālās elektroniskās adreses kontu, kā arī elektroniskā pasta adresi. 
Nodrošinot izlīguma procesa organizēšanu un vadīšanu, paziņojot dokumentu, tiks ievērots Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. pantā noteiktais oficiālās elektroniskās adreses izmantošanas prioritārais veids, vienlaikus izmantojot arī citus noteikumu projektā paredzētos saziņas veidus.
Dokuments, kas paziņots kādā no paziņošanas veidiem, kas tiks noteikti MK noteikumu Nr. 347 11.1 punktā, uzskatāms par paziņotu atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajam termiņam.
Vienlaikus MK noteikumi Nr. 347 tiks papildināti ar 11.2 punktu, kas noteiks, ka, paziņojot dokumentu uz iesaistītās puses vai tās likumiskā pārstāvja elektroniskā pasta adresi, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai informējot par dokumenta pieejamību e-lietas portālā, vienlaikus tiks nodrošināta dokumenta pieejamība oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Minētais regulējums paredzēts, papildus ievērojot iesaistītās puses vai tā likumiskā pārstāvja intereses dokumenta paziņošanā, paplašinot Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otras daļas tvērumu. Dokumenta paziņošanas gadījumā uz elektroniskā pasta adresi vai paziņojot par dokumenta pieejamību e-lietas portālā, tas vienlaikus tiks dublēts oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja būs aktivizēts minētais konts.

 Šobrīd MK noteikumu Nr. 347 12. punkts paredz -  ja izlīguma organizēšanas un vadīšanas laikā ir nepieciešami tulka pakalpojumi, Dienests pieaicina tulku. Izdevumus par tulka pakalpojumiem sedz Dienests. Starpnieks var tulkot izlīguma procesu, ja viņam ir attiecīgās valodas zināšanas, izdarot par to atzīmi izlīgumā.
Līdz šim minētajā normā nebija skaidrots, kāda veida tulka pakalpojumus Dienests nodrošina, tādējādi praksē, radot apjukumu iesaistītajām pusēm par to, ka tulka pakalpojums tiek nodrošināts tikai mutvārdu tulkošanai. Lai paplašinātu mutvārdu tulkošanas iespējas izlīguma procesā, bez Dienesta pieaicinātā tulka un starpnieka, izlīguma procesu varēs tulkot arī Dienesta nodarbinātais, ja viņam ir attiecīgās valodas zināšanas un iesaistītās puses ir devušas savu piekrišanu.
Ņemot vērā minēto, MK noteikumu Nr. 347 12. punktu ir nepieciešams precizēt, izsakot jaunā redakcijā, kas turpmāk paredzēs, ja izlīguma procesa organizēšanas un vadīšanas laikā ir nepieciešama mutvārdu tulkošana, Dienests pieaicina tulku un izdevumus par tulka pakalpojumiem sedz Dienests. Ja iesaistītās puses piekritīs, starpnieks pieaicina Dienesta nodarbināto, kuram ir attiecīgās valodas zināšanas un tas varēs tulkot izlīguma procesu, izdarot par to atzīmi izlīgumā, tādējādi paplašinot iespējas, ņemot esošo Dienesta praksi, kad tulkojumu izlīguma procesā veic starpnieks.

Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 347 ar 18.1 punktu, ka procesa virzītājs, nosūtot Dienestam pieprasījumu izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai, par iesaistīto pusi, kura atrodas ieslodzījuma vietā vai iesaistītajai pusei konkrētajā kriminālprocesā ir piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, pieprasījumam pievieno atļauju tikties ar iesaistīto pusi ieslodzījuma vietā. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai izslēgtu nepamatotu vilcināšanos izlīguma procesa organizēšanas uzsākšanā, kā arī samazinātu administratīvo slogu.

MK noteikumu Nr. 347 22. punkts noteic, ja starpnieks atsakās organizēt izlīguma procesu MK noteikumu Nr. 347  21. punktā minētajos gadījumos, struktūrvienības vadītājs norīko citu starpnieku. MK noteikumu Nr. 347 22. punkts ir papildināts ar normu, ka arī MK noteikumu Nr. 347 46.9. apakšpunktā noteiktajā gadījumā, proti, ja puses pieprasa citu starpnieku, struktūrvienības vadītājs norīko citu starpnieku.

MK noteikumu Nr. 347 29. punkts noteic, ka starpnieks pēc pieprasījuma vai ierosinājuma saņemšanas septiņu dienu laikā sazinās ar iesaistīto pusi vai likumisko pārstāvi, informē par izlīguma procesu un uzaicina tikties klātienē. Esošā prakse ir pierādījusi, ka ir nepieciešams paplašināt tikšanās veidu ar iesaistīto pusi vai likumisko pārstāvi, piedāvājot organizēt minēto tikšanos un veikt pārrunas, izmantojot tiešsaistes komunikāciju tehnoloģijas. Tas atvieglos savstarpējo komunikāciju gadījumos, kad viena no iesaistītajām pusēm atrodas citā pilsētā, ārvalstīs vai pastāv kādi citi objektīvi iemesli šādai saziņai. Tādējādi MK noteikumu Nr. 347 29. punkts tiks papildināts ar normu, ka starpnieks varēs tikties ar iesaistīto pusi vai likumisko pārstāvi ne tikai klātienē, bet arī veikt pārrunas, izmantojot tiešsaistes komunikāciju tehnoloģijas.
MK noteikumu Nr. 347 31. punkts noteic, ja starpniekam nav izdevies sazināties ar iesaistīto pusi vai likumisko pārstāvi pa tālruni, starpnieks nosūta rakstisku uzaicinājumu, savukārt MK noteikumu Nr. 347 32. punktā ir noteikts, kādu informāciju starpnieks rakstiskajā uzaicinājumā norāda. MK noteikumu Nr. 347 32.3. apakšpunkts noteic, ka starpnieks rakstiskā uzaicinājumā iesaistītajai pusei vai likumiskajam pārstāvim norāda struktūrvienības nosaukumu, kurā jāierodas, adresi, ierašanās datumu un laiku. Esošā prakse ir parādījusi to, ka ir nepieciešams precizēt esošo normu ar iespēju rakstiskā uzaicinājumā iesaistītajai pusei vai likumiskajam pārstāvim ne tikai ierasties, bet arī sazināties ar starpnieku, lai vienotos par citu iespējamo tikšanās laiku un veidu. 
MK noteikumu Nr. 347 34. punktā ir nepieciešams tehnisks precizējums, kas noteiks, ka rakstiskais uzaicinājums ir paredzēts, lai uzaicinātu iesaistīto pusi vai likumisko pārstāvi uz tikšanos, kuras mērķis ir sniegt informāciju par izlīguma procesu un tā norisi. Uzaicinājuma mērķis nav mudināt iesaistīto pusi vai likumisko pārstāvi pieņemt tūlītēju lēmumu piedalīties izlīguma procesā. Vienlaikus norma paredzēs, ka gadījumā, ja iesaistītā puse vai likumiskais pārstāvis neatsauksies 14 dienu laikā, tad tiks uzskatīts, ka tā ir atteikusies no dalības izlīguma procesā un aktīvā lieta tiks slēgta. Izlīguma procesa organizēšanas un vadīšanas izbeigšana sakarā ar iesaistītās puses vai likumiskā pārstāvja atteikšanos no dalības izlīguma procesā neierobežos dalību izlīguma procesam, ja tiks saņemts jauns iesniegums, pieprasījums vai ierosinājums par izlīguma procesa organizēšanu. 
MK noteikumu Nr. 347 ir nepieciešams precizēt 35. un 36. punktu, nosakot plašākas tikšanās un saziņas iespējas ar iesaistīto pusi vai likumisko pārstāvi, paredzot to, ka tikšanās var notikt ne tikai klātienē, bet saziņa var notikt, izmantojot tiešsaistes komunikāciju tehnoloģijas. 
Atbilstoši pastāvošai praksei, apstākļos, kad saziņa ar iesaistīto pusi vai likumisko pārstāvi varēs norisināties, izmantojot tiešsaistes komunikāciju tehnoloģijas, Dienests piedāvās iesaistītajai pusei un likumiskajam pārstāvim izmantot drošu vidi, piedāvājot izmantot, piemēram,  MS Teams vai arī citus risinājumus, kas ir pieejamas iesaistītajām pusēm un likumiskajiem pārstāvjiem. Lai identificētu izlīguma procesā iesaistītās puses un likumiskos pārstāvjus, starpnieks video sarunā lūgs uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, savukārt tālruņa režīmā starpnieks izmantos divu faktoru autentifikāciju – lūgs nosaukt personas kodu un dzīvesvietas adresi, kas norādīta iesniegumā vai apliecinājumā.

MK noteikumu Nr. 347 43. punkts noteic gadījumus, kad starpnieks izbeidz organizēt izlīguma procesu. Praksē ir apzināti arī citi gadījumi, kad nepieciešams izbeigt organizēt izlīguma procesu. MK noteikumus Nr. 347 ir nepieciešams papildināt ar 43.10. apakšpunktu, kas noteiks, ka starpnieks izbeidz organizēt izlīguma procesu, ja kriminālprocess nav ierosināts. Praksē ir bijuši gadījumi, kad procesa virzītājs ir pieprasījis organizēt un vadīt izlīguma procesu un, pamatojoties uz to, Dienests ir uzsācis izlīguma procesa organizēšanu, bet izlīguma procesa organizēšanas laikā ierosinātais kriminālprocess tika izbeigts un, līdz ar to, arī tiek zaudēts tiesiskais pamats izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai. Papildus ir nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr. 347 ar 43.11. apakšpunktu, kas noteiks, ka starpnieks izbeidz organizēt izlīguma procesu, ja ir iestājies MK noteikumu Nr. 347 23. un 25. punktā noteiktais izlīguma procesa organizēšanas un vadīšanas termiņš. 

MK noteikumu Nr. 347 55.2. apakšpunktā ir nepieciešams precizējums par izlīguma sēdes veidu, t.i. starpnieks var vienoties ar iesaistītajam pusēm, likumisko pārstāvi un trešo personu par citu izlīguma sēdes vadīšanas datumu, laiku un veidu, tādējādi  paplašinot iespējas izlīguma sēdi vadīt ne tikai klātienē, bet arī izmantojot tiešsaistes komunikācijas tehnoloģijas.

MK noteikumu Nr. 347 60.8. apakšpunktā ir nepieciešams precizējums, kas attiecas uz izlīguma procesa tulkošanu, proti, gadījumos ja iesaistītā puse vai likumiskais pārstāvis piekrīt – izlīguma procesu var tulkot starpnieks vai cits dienesta nodarbinātais, izdarot par to atzīmi izlīgumā. Savukārt, ja izlīguma procesa tulkošanu nodrošinājis pieaicināts tulks, tas ar parakstu apliecina tulkojuma pareizību. Atšķirīga pieeja attiecībā uz nodrošinātā tulkojuma apliecināšanu ir pamatota, jo gadījumos ja tulkojumu nodrošina starpnieks vai cits Dienesta nodarbinātais – obligāts kritērijs ir iesaistītās puses vai likumiskā pārstāvja piekrišana šādai procesa norisei, tādējādi izlīguma procesa laikā šī piekrišana var tikt atsaukta un tulkojuma veikšanai var tikt pieaicināts Dienesta nodrošināts tulks.

Ņemot vērā projektā paredzēto grozījumu, papildinot MK noteikumus Nr. 347 ar 11.1 punktu, kas noteiks dokumentu paziņošanas veidus, vienlaikus tiks veikti redakcionāli grozījumi arī MK noteikumu Nr. 347 67. un 68. punktā par izlīguma paziņošanu iesaistītajai pusei vai tās likumiskajam pārstāvim. Papildus norādams, ka MK noteikumu Nr. 347 67. punktā tiks noteikta izlīguma paziņošana iesaistītajai pusei, likumiskajam pārstāvim, nosūtīšana procesa virzītājam vai tiesnesim. MK noteikumu Nr. 347 68. punktā tiks noteikta izlīguma paziņošana iesaistītajai pusei vai likumiskajam pārstāvim un struktūrvienībai. MK noteikumu Nr. 347 69. punktā tiks noteikts, ka izlīgums tiks izsniegts vai nosūtīts bāriņtiesas pārstāvim. MK noteikumu Nr. 347 70. punktā tiks noteikts, ka izlīgums tiks izsniegts vai nosūtīts trešajām personām, kuras iesaistās izlīguma nosacījumu izpildē un, līdz ar to, uzņemas saistības, kas paredzētas izlīguma nosacījumos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Brīvprātīgā darba veicēji - starpnieki, izlīguma procesā iesaistītās puses un to likumiskie pārstāvji
Ietekmes apraksts
Brīvprātīgā darba veicējiem, iesaistītajām pusēm, likumiskajiem pārstāvjiem, Dienesta nodarbinātajiem tiks samazināts administratīvais slogs, veicinot elektronisko dokumentu apriti. Vienlaikus varētu mazināties administratīvais slogs, izmantojot tiešsaistes komunikāciju tehnoloģijas, jo nebūs jātērē laiks, ierodoties Dienestā.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedrības pārstāvji tika aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par noteikumu projektu (skatīt sadaļu 6.4. "Cita informācija").
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.vpd.gov.lv/lv/grozijumi-ministru-kabineta-2018-gada-19-junija-noteikumos-nr-347-izliguma-procesa-noteikumi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības pārstāvji viedokļus nav iesnieguši.

6.4. Cita informācija

Paziņojums par sabiedrības līdzdalību 2021. gada 3. augustā publicēts Dienesta mājaslapas vpd.gov.lv sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas mājaslapā saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" (turpmāk - noteikumi Nr. 970) prasībām.
Atbilstoši noteikumu Nr. 970 7.4.1 apakšpunktam sabiedrības pārstāvji aicināti līdzdarboties noteikumu projekta izstrādes procesā, rakstiski sniedzot viedokli par noteikumu projektu.
Sabiedrības pārstāvji viedokļus par noteikumu projektu varēja iesniegt līdz 2021. gada 25. augustam rakstiski uz Dienesta elektroniskā pasta adresi: Janis.Ielitis@vpd.gov.lv un pasts@vpd.gov.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts probācijas dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
Izpilde notiks esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.

7.5. Cita informācija

Noteikumu projekta izpildi Dienests nodrošinās piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Elektroniskā lietā esošie materiāli būs pieejami procesā iesaistītajām iestādēm un privātpersonām e-pakalpojumu veidā, veicinot iestāžu sadarbību un mazinot birokrātisko slogu.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Datu apstrāde tika veikta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

Nav.
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk