Anotācija (ex-ante)

Nepieciešami grozījumi, lai noteiktu 2022. gadā prioritārās meža nozares atbalsta un attīstības programmas, kā arī aktuālos zinātniskās izpētes projektus.

Valsts atbalsta piešķiršanas vispārējā kārtība, atbalsta kopējais apmērs un prioritātes meža nozares attīstībai konkrētajā gadā ir noteiktas Ministru kabineta 2016. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 265 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai".

Noteikumu projekts ir sagatavots, ievērojot līdzekļus, kas likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikti Zemkopības ministrijas budžetam finansējuma izlietojuma programmas 24.00.00 "Meža resursu ilgtspējības saglabāšana" apakšprogrammā 24.02.00 "Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē", tos novirzot Meža attīstības fondam.

Lai 2022. gadā sasniegtu Meža attīstības fonda mērķi, Zemkopības ministrija kopā ar saviem sadarbības partneriem izvērtēja meža nozares attīstības tendences un aktualitātes 2022. gadā un noteica meža nozares attīstībai nepieciešamās prioritātes 2022. gadā. Ievērojot izvirzīto klimatneitralitātes mērķi 2050. gadam un Eiropas Savienības apņemšanos palielināt emisiju samazināšanas mērķi, kā arī jaunās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķus, nepieciešami pētījumi, kas ļautu izvēlēties Latvijas situācijai visvairāk piemēroto mežsaimniecības attīstības scenāriju. Tā kā arī Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 rīcības virzienā "Daba un vide – "Zaļais kurss"" uzsvērta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un uzturēšanas nozīme, ir nepieciešamas jaunas zināšanas par mežu apsaimniekošanas pilnveidošanu bioloģisko vērtību uzlabošanai, kā arī vērtību monitoringa jomā.

Ir daudz darīts, lai uzlabotu sabiedrības zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un koksnes produktu pielietošanu: meža nozares organizētajos pasākumos piedalījās liels skaits bērnu un jauniešu, tomēr joprojām vērojama izpratnes plaisa mežu apsaimniekotāju un īpašnieku, meža nozares pārstāvju un sabiedrības vidū. Tādēļ jāturpina uzlabot sabiedrības viedokli un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un nozares perspektīvām.

Noteikumu projektā paredzētais atbalsts veicinās nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Katru gadu tiek noteiktas meža nozares prioritātes un finansējuma apmērs tiek koriģēts atbilstoši vajadzībām, līdz ar to attiecīgi mainīts finansējums un iniciēti jauni projekti.
Tradicionāli valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz veicināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu:
1) meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" balvu izgatavošanu;
2) naudas balvas meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem (lēmumu par laureātiem un naudas balvu sadalījumu Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem pieņem atbilstoši Zemkopības ministrijas 2019. gada 15. augusta rīkojumam Nr. 101 "Par Meža nozares gada balvu "Zelta čiekurs"") 2022. gadam laureātu naudas balvu fonds atstāts tādā pašā apmērā kā 2021. gadā, jo nevar precīzi ieplānot nominācijas "Par mūža ieguldījumu" balvu fondu un iespējamo balvu skaitu. Nolikums paredz trīs līdz piecus laureātus, un arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme palielināta uz 23 %;
3) balvu pasniegšanas norises informatīvo un tehnisko nodrošinājumu, lai organizētu kvalitatīvu apbalvošanas norisi. Pasākuma īstenošanas nosacījums būs noteikto ierobežojumu ievērošana Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai;
4) skolu jaunatnes izglītošanas pasākumu "Konkurss "Mežs Latvijas izaugsmei"", lai pilnveidotu skolu jaunatnes zināšanas un veicinātu izpratni par meža nozares aktuālajām norisēm. Skolu jaunatnes izglītošanas pasākums “Konkurss "Mežs Latvijas izaugsmei"" no iepriekšējos gados īstenotā skolu jaunatnes izglītošanas pasākuma "Konkurss "Mūsu mazais pārgājiens"" atšķirsies ar to, ka tā norises nodrošināšanā plānots integrēt mūsdienu tehnoloģiju izmantošanas labās prakses piemērus. Pasākuma īstenošanas nosacījums būs noteikto ierobežojumu ievērošana Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai;
5) "Meža dienas 2022" pasākumu, kas tiek sekmīgi īstenots un atzinīgi novērtēts, iesaistot pašvaldības un attiecīgo pašvaldību nozares uzņēmumus, meža nozares iestādes un organizācijas, turpinot veicināt vietējās kopienas aktīvu līdzdarbošanos, pievēršot lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību mežsaimniecībai un ainavai teritorijā, kā arī apzaļumotas teritorijas nepieciešamībai, īpaši parku, mežaparku, dendroloģisko stādījumu stāvoklim, palīdzot risināt to labiekārtošanu, kā arī sekmējot jaunu zināšanu iegūšanu. Pasākumu īstenošanas nosacījums būs noteikto ierobežojumu ievērošana Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai;
6) bukleta "Meža nozare skaitļos un faktos" sagatavošanu un izdošanu latviešu un angļu valodā, lai sniegtu mežā nozari raksturojošu ar statistiku pamatotu informāciju lēmuma pieņēmējiem, nozares pārstāvjiem un plašākai sabiedrībai, tā radot izpratni par nozares rādītājiem un to attīstības dinamiku. Šādu informatīvo materiālu ir būtiski sagatavot, lai plašākai sabiedrībai būtu iespējams iepazīt meža nozares attīstības dinamiku un sekot tai līdzi, jo mežs ir Latvijas lielākā bagātība, ar to saistītā uzņēmējdarbība dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un ar nozari tieši vai netieši ir saistīts gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Meža nozares attīstībai noteikumu projekts 2022. gadā paredz prioritārus zinātniskās izpētes projektus:
1) turpinās meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa pilnveide nacionālajā meža monitoringā – pētījums "Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā" (Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"). Projektam "Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā" paredzēts atbalsta finansējuma palielinājums salīdzinājumā pret 2021. gadu, jo plānoti citi darba uzdevumi, kas būs finansiāli ietilpīgāki. Projekts turpinās pilnveidot zināšanas par bioloģisko daudzveidību Latvijā, īpaši saimnieciskajos mežos, ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti saistībā ar ES Bioloģiskās daudzveidības 2030 izvirzītajiem mērķiem. Īstenojot projektu, turpināsies sadarbība arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ievieš nacionālo bioloģiskās daudzveidības monitoringu, uzlabojot datu apriti starp iestādēm;
2) turpinās darbs pie jaunā perioda pēc 2025. gada ES regulējuma zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā (turpmāk – ZIZIMM), tāpēc nepieciešams Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" atziņās balstīts atbalsts Latvijas pozīcijas pamatojumam. To nodrošinās pētījums "Latvijai piemērotākā mežsaimniecības attīstības scenārija izvērtēšana iespējamā Eiropas līmeņa zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes uzskaites regulējuma pārskatīšanā". Šis pētījums noderēs arī informatīvā ziņojuma par ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti sagatavošanai.
Tā kā Meža likuma 29.¹ pants deleģē Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" īstenot nacionālo meža monitoringu "Meža bioloģiskās daudzveidības monitorings" un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" gatavo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu ZIZIMM sektorā, kā arī siltumnīcefekta gāzes emisijas un piesaistes scenāriju prognoze ir tieši saistīta ar nacionālo meža monitoringu un iegūtajiem datiem, netiek plānota minēto zinātniskās izpētes projekta darba uzdevumu izsludināšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
3) projektā "Meža ieguldījuma novērtējums Latvijas nacionālā kopprodukta aprēķinā" paredzēts noteikt ikgadējo meža koksnes krājumu un meža zemes vērtību Latvijas iekšzemes kopprodukta aprēķiniem par 2021. gadu Latvijas statistikas vajadzībām;
4) projekts "Klimata scenāriju sociālekonomiskās ietekmes aprēķini" palīdzēs pieņemt izsvērtus lēmumus par Latvijas iespējamo tautsaimniecības attīstību klimata politikas, dabas aizsardzības un enerģētikas mērķu ietvarā;
5) projekta "Atbalsts Latvijas meža nozares interešu pamatojumam Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai" dati un izvērtējums varēs tikt izmantots Latvijas nostājas sagatavošanai un pamatojumam Eiropas Komisijas darba grupās par ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķu sasniegšanas nosacījumiem meža ekosistēmās. Pētījuma mērķis ir sniegt uz datiem pamatotu atbalstu, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanas un meža nozares attīstības ieguldījumu virzību Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 nosacījumu ieviešanai.

Papildināts noteikumu Nr. 265 7. punkts, paredzot, ka 3.2. apakšpunktā minētajiem zinātniskās izpētes projektu īstenotājiem Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā jāiesniedz arī sagatavotais pētījums – pētniecības rezultātā iegūta informācija. Zinātniskās darbības likumā noteikts, ka pētniecība ir mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā (https://likumi.lv/ta/id/107337-zinatniskas-darbibas-likums). Projektu īstenotājiem jāaizpilda noteikumu Nr. 265 2. un 2.¹ pielikums, un zinātniskās izpētes projektu īstenotājiem papildus jāiesniedz arī gatavais pētījums. Lēmums par meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem un naudas balvu sadalījumu tiek pieņemts atbilstoši Zemkopības ministrijas 2019. gada 15. augusta rīkojumam Nr. 101 "Par Meža nozares gada balvu "Zelta čiekurs"", un naudas balvas ir personalizētas.

Svītrots 8.2. apakšpunkts, jo tas ir zaudējis aktualitāti. 9.1. apakšpunkts sadalīts divos atsevišķos apakšpunktos, atsevišķi nodalot projektu iesnieguma un pārskata vērtēšanas kritērijus. Papildināts 9.3. apakšpunkts, nosakot, ka iesniegums un šo noteikumu 8. punktā minētie dokumenti vai pārskats fonda sekretariātam nosūtāms elektroniski, informējot fonda sekretariātu par iesnieguma vai pārskata atbilstību 9.1. un 9.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un precizējumiem, ja tādi izdarīti. Līdz ar to bija nepieciešami precizējumi arī 11. un 15. punktā.

Svītrots 10.2. apakšpunkts, jo Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā projektu pieteikumu var iesniegt tikai valsts valodā. Precizēts 10.11. apakšpunkts, paredzot, ka projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, vai, ja parāds kopsummā pārsniedz 1000 euro, ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu. Konkrēts nodokļu parāda fiksēšanas brīdis ar vārdiem "projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī" projekta iesniedzējam un Lauku atbalsta dienestam norādīs sākuma punktu. Tā kā 150 euro parāds infekcijas Covid-19 izplatības laikā varēja rasties daudzu neparedzētu apstākļu dēļ, nodokļu maksājumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda pieļaujamais apmērs tiek palielināts līdz 1000 eiro. Šīs izmaiņas saistītas ar projektu administratīvo kritēriju izvērtēšanu. Uzlabojoties situācijai, minētā norma turpmākajos gados varētu tikt pārskatīta.

Papildināts 12. punkts, nosakot, ka padomes pieaicināti Zemkopības ministrijas eksperti izvērtē šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētos projektus atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem (3. un 4. pielikums) un pārskatus par šiem projektiem. Lai ietaupītu līdzekļus, 2022. gadā projektu vērtēšanā nav paredzēts piesaistīt meža nozares ekspertus. Plānotie pētījumi nepieciešami Zemkopības ministrijas kompetencē esošo jautājumu risināšanai, tāpēc projekta vērtēšanā tiks iesaistīti Zemkopības ministrijas eksperti. 10.3. apakšpunktā izdarīti redakcionāli grozījumi, vārdus "zinātniskās izpētes" aizstājot ar vārdu "izpētes". Papildināta 17. punkta redakcija, paredzot, ka attiecināmas ir tādas projektu izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu, nepieciešamas projekta mērķu sasniegšanai un pamatotas ar attaisnojošiem dokumentiem. Attiecināmas ir administratīvās izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta vadību un koordināciju (piemēram, izdevumi par degvielas iegādi, sakaru pakalpojumiem, interneta pieslēgumu, biroja uzturēšanas izmaksas, grāmatvedības pakalpojumi, kancelejas preces u.c.), un tās veido ne vairāk kā 10 procentu no attiecināmo izmaksu summas. Izpētes projektiem attiecināmās izmaksas ir Regulas Nr. 702/2014 31. pantā noteiktās attiecināmās izmaksas, kas pamatotas ar attaisnojošiem dokumentiem. Lai atvieglotu projektu administrēšanu un vienādotu nosacījumus Zemkopības ministrijas pārraudzītiem fondiem, noteikumu projekts papildināts ar nosacījumu par administratīvajām izmaksām ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas. 

19. punktā un 25.2. un 25.3. apakšpunktā palielināts darbdienu skaits līdz desmit darbdienām, jo izņēmuma situācijās piecās darbdienās nav iespējams iekļauties. Precizēts 20.1.1. apakšpunkts, nosakot, ka visu projektu pārskatu un finanšu līdzekļu izlietojuma kopsavilkums ir jāiesniedz līdz kārtējā gada 15. novembrim. Tāpat precizēts 24.2. apakšpunkts, jo 7. punkts ir papildināts ar normu, ka pētījumi, kas sagatavoto, īstenojot zinātniskās izpētes projektus, iesniedzami Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā, neparedzot to papildu iesniegšanu Meža attīstības fonda sekretariātā. Pārskati un pētījumi, tāpat kā iepriekš, turpinot labo praksi, tiks publicēti Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē. 

Lai harmonizētu ar meža jomu saistītā finansējuma pārvaldības nosacījumus un projekta iesniedzējiem atvieglotu iesniegumu sagatavošanu, ir uzlabota projekta iesnieguma veidlapa, mazinot administratīvo slogu: iesnieguma veidlapā papildināta un precizēta B.4.10. un C.1. sadaļa. 1. pielikumā nepieciešami grozījumi B 4.10. sadaļā, jo Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā kopējais projekta finansējums jānorāda veselos euro. Tabulā "Projekta īstenošanas izmaksas" apvienotas ailes "Darba alga" un "Valsts sociālā apdrošināšana" un aile  "Atskaitījumi institūcijas infrastruktūras uzturēšanai" aizstāta ar aili "Administratīvās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz projekta vadību un koordināciju (piemēram, izdevumi par degvielas iegādi, sakaru pakalpojumiem, interneta pieslēgumu, biroja uzturēšanas izmaksas – telpu īre, elektroenerģija, apkure u.c., grāmatvedības pakalpojumi, kancelejas preces  u.c. ne vairāk kā 10 % no attiecināmajām izmaksām)". C1. sadaļā svītroti punkti, kas nav nepieciešami valsts atbalsta projektu pieteikumu sagatavošanā.

Tāpat kā līdz šim, noteikumu projektā nav paredzēts valsts atbalsts meža nozares attīstībai Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 107. un 108. panta izpratnē, jo noteikumu projekts ir sagatavots, lai sniegtu atbalstu valsts pētniecībai un attīstībai, kā arī veicinātu sabiedrības informēšanu un izglītošanu, un tas neiespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm (viens no LESD 107. panta nosacījumiem). Valsts atbalsts tiek sniegts ar saimniecisko darbību nesaistītiem pētniecības un attīstības projektiem, ievērojot Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai.

Atbilstoši Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, 31. panta 7. punktam atbalsts sedz līdz 100 procentiem no izmaksām, kas saistītas ar pētniecības pasākumiem.