22-TA-540: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 265 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts nepieciešams, lai noteiktu 2022. gadā prioritārās meža nozares atbalsta un attīstības programmas, kā arī aktuālos zinātniskās izpētes projektus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts nepieciešams, lai sasniegtu Meža attīstības fonda mērķi 2022. gadā – meža nozares atbalsta un attīstības programmu finansēšanu, meža zinātnisko izpēti, meža īpašnieku izglītošanu un apmācību (saskaņā ar Meža likuma 43. panta trešo daļu).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi tiek grozīti katru gadu, nosakot valsts atbalsta meža nozares attīstībai prioritātes un citas aktualitātes.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai noteiktu 2022. gadā prioritārās meža nozares atbalsta un attīstības programmas, kā arī aktuālos zinātniskās izpētes projektus.
Risinājuma apraksts
Valsts atbalsta piešķiršanas vispārējā kārtība, atbalsta kopējais apmērs un prioritātes meža nozares attīstībai konkrētajā gadā ir noteiktas Ministru kabineta 2016. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 265 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai".
Noteikumu projekts ir sagatavots, ievērojot līdzekļus, kas likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikti Zemkopības ministrijas budžetam finansējuma izlietojuma programmas 24.00.00 "Meža resursu ilgtspējības saglabāšana" apakšprogrammā 24.02.00 "Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē", tos novirzot Meža attīstības fondam.
Lai 2022. gadā sasniegtu Meža attīstības fonda mērķi, Zemkopības ministrija kopā ar saviem sadarbības partneriem izvērtēja meža nozares attīstības tendences un aktualitātes 2022. gadā un noteica meža nozares attīstībai nepieciešamās prioritātes 2022. gadā. Ievērojot izvirzīto klimatneitralitātes mērķi 2050. gadam un Eiropas Savienības apņemšanos palielināt emisiju samazināšanas mērķi, kā arī jaunās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķus, nepieciešami pētījumi, kas ļautu izvēlēties Latvijas situācijai visvairāk piemēroto mežsaimniecības attīstības scenāriju. Tā kā arī Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 rīcības virzienā "Daba un vide – "Zaļais kurss"" uzsvērta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un uzturēšanas nozīme, ir nepieciešamas jaunas zināšanas par mežu apsaimniekošanas pilnveidošanu bioloģisko vērtību uzlabošanai, kā arī vērtību monitoringa jomā.
Ir daudz darīts, lai uzlabotu sabiedrības zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un koksnes produktu pielietošanu: meža nozares organizētajos pasākumos piedalījās liels skaits bērnu un jauniešu, tomēr joprojām vērojama izpratnes plaisa mežu apsaimniekotāju un īpašnieku, meža nozares pārstāvju un sabiedrības vidū. Tādēļ jāturpina uzlabot sabiedrības viedokli un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un nozares perspektīvām.
Noteikumu projektā paredzētais atbalsts veicinās nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Katru gadu tiek noteiktas meža nozares prioritātes un finansējuma apmērs tiek koriģēts atbilstoši vajadzībām, līdz ar to attiecīgi mainīts finansējums un iniciēti jauni projekti.
Tradicionāli valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz veicināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu:
1) meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" balvu izgatavošanu;
2) naudas balvas meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem (lēmumu par laureātiem un naudas balvu sadalījumu Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem pieņem atbilstoši Zemkopības ministrijas 2019. gada 15. augusta rīkojumam Nr. 101 "Par Meža nozares gada balvu "Zelta čiekurs"") 2022. gadam laureātu naudas balvu fonds atstāts tādā pašā apmērā kā 2021. gadā, jo nevar precīzi ieplānot nominācijas "Par mūža ieguldījumu" balvu fondu un iespējamo balvu skaitu. Nolikums paredz trīs līdz piecus laureātus, un arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme palielināta uz 23 %;
3) balvu pasniegšanas norises informatīvo un tehnisko nodrošinājumu, lai organizētu kvalitatīvu apbalvošanas norisi. Pasākuma īstenošanas nosacījums būs noteikto ierobežojumu ievērošana Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai;
4) skolu jaunatnes izglītošanas pasākumu "Konkurss "Mežs Latvijas izaugsmei"", lai pilnveidotu skolu jaunatnes zināšanas un veicinātu izpratni par meža nozares aktuālajām norisēm. Skolu jaunatnes izglītošanas pasākums “Konkurss "Mežs Latvijas izaugsmei"" no iepriekšējos gados īstenotā skolu jaunatnes izglītošanas pasākuma "Konkurss "Mūsu mazais pārgājiens"" atšķirsies ar to, ka tā norises nodrošināšanā plānots integrēt mūsdienu tehnoloģiju izmantošanas labās prakses piemērus. Pasākuma īstenošanas nosacījums būs noteikto ierobežojumu ievērošana Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai;
5) "Meža dienas 2022" pasākumu, kas tiek sekmīgi īstenots un atzinīgi novērtēts, iesaistot pašvaldības un attiecīgo pašvaldību nozares uzņēmumus, meža nozares iestādes un organizācijas, turpinot veicināt vietējās kopienas aktīvu līdzdarbošanos, pievēršot lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību mežsaimniecībai un ainavai teritorijā, kā arī apzaļumotas teritorijas nepieciešamībai, īpaši parku, mežaparku, dendroloģisko stādījumu stāvoklim, palīdzot risināt to labiekārtošanu, kā arī sekmējot jaunu zināšanu iegūšanu. Pasākumu īstenošanas nosacījums būs noteikto ierobežojumu ievērošana Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai;
6) bukleta "Meža nozare skaitļos un faktos" sagatavošanu un izdošanu latviešu un angļu valodā, lai sniegtu mežā nozari raksturojošu ar statistiku pamatotu informāciju lēmuma pieņēmējiem, nozares pārstāvjiem un plašākai sabiedrībai, tā radot izpratni par nozares rādītājiem un to attīstības dinamiku. Šādu informatīvo materiālu ir būtiski sagatavot, lai plašākai sabiedrībai būtu iespējams iepazīt meža nozares attīstības dinamiku un sekot tai līdzi, jo mežs ir Latvijas lielākā bagātība, ar to saistītā uzņēmējdarbība dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un ar nozari tieši vai netieši ir saistīts gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Meža nozares attīstībai noteikumu projekts 2022. gadā paredz prioritārus zinātniskās izpētes projektus:
1) turpinās meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa pilnveide nacionālajā meža monitoringā – pētījums "Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā" (Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"). Projektam "Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā" paredzēts atbalsta finansējuma palielinājums salīdzinājumā pret 2021. gadu, jo plānoti citi darba uzdevumi, kas būs finansiāli ietilpīgāki. Projekts turpinās pilnveidot zināšanas par bioloģisko daudzveidību Latvijā, īpaši saimnieciskajos mežos, ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti saistībā ar ES Bioloģiskās daudzveidības 2030 izvirzītajiem mērķiem. Īstenojot projektu, turpināsies sadarbība arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ievieš nacionālo bioloģiskās daudzveidības monitoringu, uzlabojot datu apriti starp iestādēm;
2) turpinās darbs pie jaunā perioda pēc 2025. gada ES regulējuma zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā (turpmāk – ZIZIMM), tāpēc nepieciešams Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" atziņās balstīts atbalsts Latvijas pozīcijas pamatojumam. To nodrošinās pētījums "Latvijai piemērotākā mežsaimniecības attīstības scenārija izvērtēšana iespējamā Eiropas līmeņa zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes uzskaites regulējuma pārskatīšanā". Šis pētījums noderēs arī informatīvā ziņojuma par ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti sagatavošanai.
Tā kā Meža likuma 29.1 pants deleģē Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" īstenot nacionālo meža monitoringu "Meža bioloģiskās daudzveidības monitorings" un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" gatavo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu ZIZIMM sektorā, kā arī siltumnīcefekta gāzes emisijas un piesaistes scenāriju prognoze ir tieši saistīta ar nacionālo meža monitoringu un iegūtajiem datiem, netiek plānota minēto zinātniskās izpētes projekta darba uzdevumu izsludināšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
3) projektā "Meža ieguldījuma novērtējums Latvijas nacionālā kopprodukta aprēķinā" paredzēts noteikt ikgadējo meža koksnes krājumu un meža zemes vērtību Latvijas iekšzemes kopprodukta aprēķiniem par 2021. gadu Latvijas statistikas vajadzībām;
4) projekts "Klimata scenāriju sociālekonomiskās ietekmes aprēķini" palīdzēs pieņemt izsvērtus lēmumus par Latvijas iespējamo tautsaimniecības attīstību klimata politikas, dabas aizsardzības un enerģētikas mērķu ietvarā;
5) projekta "Atbalsts Latvijas meža nozares interešu pamatojumam Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai" dati un izvērtējums varēs tikt izmantots Latvijas nostājas sagatavošanai un pamatojumam Eiropas Komisijas darba grupās par ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķu sasniegšanas nosacījumiem meža ekosistēmās. Pētījuma mērķis ir sniegt uz datiem pamatotu atbalstu, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanas un meža nozares attīstības ieguldījumu virzību Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 nosacījumu ieviešanai.
Papildināts noteikumu Nr. 265 7. punkts, paredzot, ka 3.2. apakšpunktā minētajiem zinātniskās izpētes projektu īstenotājiem Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā jāiesniedz arī sagatavotais pētījums – pētniecības rezultātā iegūta informācija. Zinātniskās darbības likumā noteikts, ka pētniecība ir mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā (https://likumi.lv/ta/id/107337-zinatniskas-darbibas-likums). Projektu īstenotājiem jāaizpilda noteikumu Nr. 265 2. un 2.1 pielikums, un zinātniskās izpētes projektu īstenotājiem papildus jāiesniedz arī gatavais pētījums. Lēmums par meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem un naudas balvu sadalījumu tiek pieņemts atbilstoši Zemkopības ministrijas 2019. gada 15. augusta rīkojumam Nr. 101 "Par Meža nozares gada balvu "Zelta čiekurs"", un naudas balvas ir personalizētas.
Svītrots 8.2. apakšpunkts, jo tas ir zaudējis aktualitāti. 9.1. apakšpunkts sadalīts divos atsevišķos apakšpunktos, atsevišķi nodalot projektu iesnieguma un pārskata vērtēšanas kritērijus. Papildināts 9.3. apakšpunkts, nosakot, ka iesniegums un šo noteikumu 8. punktā minētie dokumenti vai pārskats fonda sekretariātam nosūtāms elektroniski, informējot fonda sekretariātu par iesnieguma vai pārskata atbilstību 9.1. un 9.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un precizējumiem, ja tādi izdarīti. Līdz ar to bija nepieciešami precizējumi arī 11. un 15. punktā.
Svītrots 10.2. apakšpunkts, jo Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā projektu pieteikumu var iesniegt tikai valsts valodā. Precizēts 10.11. apakšpunkts, paredzot, ka projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, vai, ja parāds kopsummā pārsniedz 1000 euro, ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu. Konkrēts nodokļu parāda fiksēšanas brīdis ar vārdiem "projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī" projekta iesniedzējam un Lauku atbalsta dienestam norādīs sākuma punktu. Tā kā 150 euro parāds infekcijas Covid-19 izplatības laikā varēja rasties daudzu neparedzētu apstākļu dēļ, nodokļu maksājumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda pieļaujamais apmērs tiek palielināts līdz 1000 eiro. Šīs izmaiņas saistītas ar projektu administratīvo kritēriju izvērtēšanu. Uzlabojoties situācijai, minētā norma turpmākajos gados varētu tikt pārskatīta.
Papildināts 12. punkts, nosakot, ka padomes pieaicināti Zemkopības ministrijas eksperti izvērtē šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētos projektus atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem (3. un 4. pielikums) un pārskatus par šiem projektiem. Lai ietaupītu līdzekļus, 2022. gadā projektu vērtēšanā nav paredzēts piesaistīt meža nozares ekspertus. Plānotie pētījumi nepieciešami Zemkopības ministrijas kompetencē esošo jautājumu risināšanai, tāpēc projekta vērtēšanā tiks iesaistīti Zemkopības ministrijas eksperti. 10.3. apakšpunktā izdarīti redakcionāli grozījumi, vārdus "zinātniskās izpētes" aizstājot ar vārdu "izpētes". Papildināta 17. punkta redakcija, paredzot, ka attiecināmas ir tādas projektu izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu, nepieciešamas projekta mērķu sasniegšanai un pamatotas ar attaisnojošiem dokumentiem. Attiecināmas ir administratīvās izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta vadību un koordināciju (piemēram, izdevumi par degvielas iegādi, sakaru pakalpojumiem, interneta pieslēgumu, biroja uzturēšanas izmaksas, grāmatvedības pakalpojumi, kancelejas preces u.c.), un tās veido ne vairāk kā 10 procentu no attiecināmo izmaksu summas. Izpētes projektiem attiecināmās izmaksas ir Regulas Nr. 702/2014 31. pantā noteiktās attiecināmās izmaksas, kas pamatotas ar attaisnojošiem dokumentiem. Lai atvieglotu projektu administrēšanu un vienādotu nosacījumus Zemkopības ministrijas pārraudzītiem fondiem, noteikumu projekts papildināts ar nosacījumu par administratīvajām izmaksām ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas.
19. punktā un 25.2. un 25.3. apakšpunktā palielināts darbdienu skaits līdz desmit darbdienām, jo izņēmuma situācijās piecās darbdienās nav iespējams iekļauties. Precizēts 20.1.1. apakšpunkts, nosakot, ka visu projektu pārskatu un finanšu līdzekļu izlietojuma kopsavilkums ir jāiesniedz līdz kārtējā gada 15. novembrim. Tāpat precizēts 24.2. apakšpunkts, jo 7. punkts ir papildināts ar normu, ka pētījumi, kas sagatavoto, īstenojot zinātniskās izpētes projektus, iesniedzami Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā, neparedzot to papildu iesniegšanu Meža attīstības fonda sekretariātā. Pārskati un pētījumi, tāpat kā iepriekš, turpinot labo praksi, tiks publicēti Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē.
Lai harmonizētu ar meža jomu saistītā finansējuma pārvaldības nosacījumus un projekta iesniedzējiem atvieglotu iesniegumu sagatavošanu, ir uzlabota projekta iesnieguma veidlapa, mazinot administratīvo slogu: iesnieguma veidlapā papildināta un precizēta B.4.10. un C.1. sadaļa. 1. pielikumā nepieciešami grozījumi B 4.10. sadaļā, jo Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā kopējais projekta finansējums jānorāda veselos euro. Tabulā "Projekta īstenošanas izmaksas" apvienotas ailes "Darba alga" un "Valsts sociālā apdrošināšana" un aile "Atskaitījumi institūcijas infrastruktūras uzturēšanai" aizstāta ar aili "Administratīvās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz projekta vadību un koordināciju (piemēram, izdevumi par degvielas iegādi, sakaru pakalpojumiem, interneta pieslēgumu, biroja uzturēšanas izmaksas – telpu īre, elektroenerģija, apkure u.c., grāmatvedības pakalpojumi, kancelejas preces u.c. ne vairāk kā 10 % no attiecināmajām izmaksām)". C1. sadaļā svītroti punkti, kas nav nepieciešami valsts atbalsta projektu pieteikumu sagatavošanā.
Tāpat kā līdz šim, noteikumu projektā nav paredzēts valsts atbalsts meža nozares attīstībai Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 107. un 108. panta izpratnē, jo noteikumu projekts ir sagatavots, lai sniegtu atbalstu valsts pētniecībai un attīstībai, kā arī veicinātu sabiedrības informēšanu un izglītošanu, un tas neiespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm (viens no LESD 107. panta nosacījumiem). Valsts atbalsts tiek sniegts ar saimniecisko darbību nesaistītiem pētniecības un attīstības projektiem, ievērojot Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai.
Atbilstoši Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, 31. panta 7. punktam atbalsts sedz līdz 100 procentiem no izmaksām, kas saistītas ar pētniecības pasākumiem.
Noteikumu projekts ir sagatavots, ievērojot līdzekļus, kas likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikti Zemkopības ministrijas budžetam finansējuma izlietojuma programmas 24.00.00 "Meža resursu ilgtspējības saglabāšana" apakšprogrammā 24.02.00 "Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē", tos novirzot Meža attīstības fondam.
Lai 2022. gadā sasniegtu Meža attīstības fonda mērķi, Zemkopības ministrija kopā ar saviem sadarbības partneriem izvērtēja meža nozares attīstības tendences un aktualitātes 2022. gadā un noteica meža nozares attīstībai nepieciešamās prioritātes 2022. gadā. Ievērojot izvirzīto klimatneitralitātes mērķi 2050. gadam un Eiropas Savienības apņemšanos palielināt emisiju samazināšanas mērķi, kā arī jaunās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķus, nepieciešami pētījumi, kas ļautu izvēlēties Latvijas situācijai visvairāk piemēroto mežsaimniecības attīstības scenāriju. Tā kā arī Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 rīcības virzienā "Daba un vide – "Zaļais kurss"" uzsvērta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un uzturēšanas nozīme, ir nepieciešamas jaunas zināšanas par mežu apsaimniekošanas pilnveidošanu bioloģisko vērtību uzlabošanai, kā arī vērtību monitoringa jomā.
Ir daudz darīts, lai uzlabotu sabiedrības zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un koksnes produktu pielietošanu: meža nozares organizētajos pasākumos piedalījās liels skaits bērnu un jauniešu, tomēr joprojām vērojama izpratnes plaisa mežu apsaimniekotāju un īpašnieku, meža nozares pārstāvju un sabiedrības vidū. Tādēļ jāturpina uzlabot sabiedrības viedokli un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un nozares perspektīvām.
Noteikumu projektā paredzētais atbalsts veicinās nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Katru gadu tiek noteiktas meža nozares prioritātes un finansējuma apmērs tiek koriģēts atbilstoši vajadzībām, līdz ar to attiecīgi mainīts finansējums un iniciēti jauni projekti.
Tradicionāli valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz veicināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu:
1) meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" balvu izgatavošanu;
2) naudas balvas meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem (lēmumu par laureātiem un naudas balvu sadalījumu Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem pieņem atbilstoši Zemkopības ministrijas 2019. gada 15. augusta rīkojumam Nr. 101 "Par Meža nozares gada balvu "Zelta čiekurs"") 2022. gadam laureātu naudas balvu fonds atstāts tādā pašā apmērā kā 2021. gadā, jo nevar precīzi ieplānot nominācijas "Par mūža ieguldījumu" balvu fondu un iespējamo balvu skaitu. Nolikums paredz trīs līdz piecus laureātus, un arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme palielināta uz 23 %;
3) balvu pasniegšanas norises informatīvo un tehnisko nodrošinājumu, lai organizētu kvalitatīvu apbalvošanas norisi. Pasākuma īstenošanas nosacījums būs noteikto ierobežojumu ievērošana Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai;
4) skolu jaunatnes izglītošanas pasākumu "Konkurss "Mežs Latvijas izaugsmei"", lai pilnveidotu skolu jaunatnes zināšanas un veicinātu izpratni par meža nozares aktuālajām norisēm. Skolu jaunatnes izglītošanas pasākums “Konkurss "Mežs Latvijas izaugsmei"" no iepriekšējos gados īstenotā skolu jaunatnes izglītošanas pasākuma "Konkurss "Mūsu mazais pārgājiens"" atšķirsies ar to, ka tā norises nodrošināšanā plānots integrēt mūsdienu tehnoloģiju izmantošanas labās prakses piemērus. Pasākuma īstenošanas nosacījums būs noteikto ierobežojumu ievērošana Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai;
5) "Meža dienas 2022" pasākumu, kas tiek sekmīgi īstenots un atzinīgi novērtēts, iesaistot pašvaldības un attiecīgo pašvaldību nozares uzņēmumus, meža nozares iestādes un organizācijas, turpinot veicināt vietējās kopienas aktīvu līdzdarbošanos, pievēršot lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību mežsaimniecībai un ainavai teritorijā, kā arī apzaļumotas teritorijas nepieciešamībai, īpaši parku, mežaparku, dendroloģisko stādījumu stāvoklim, palīdzot risināt to labiekārtošanu, kā arī sekmējot jaunu zināšanu iegūšanu. Pasākumu īstenošanas nosacījums būs noteikto ierobežojumu ievērošana Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai;
6) bukleta "Meža nozare skaitļos un faktos" sagatavošanu un izdošanu latviešu un angļu valodā, lai sniegtu mežā nozari raksturojošu ar statistiku pamatotu informāciju lēmuma pieņēmējiem, nozares pārstāvjiem un plašākai sabiedrībai, tā radot izpratni par nozares rādītājiem un to attīstības dinamiku. Šādu informatīvo materiālu ir būtiski sagatavot, lai plašākai sabiedrībai būtu iespējams iepazīt meža nozares attīstības dinamiku un sekot tai līdzi, jo mežs ir Latvijas lielākā bagātība, ar to saistītā uzņēmējdarbība dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un ar nozari tieši vai netieši ir saistīts gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Meža nozares attīstībai noteikumu projekts 2022. gadā paredz prioritārus zinātniskās izpētes projektus:
1) turpinās meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa pilnveide nacionālajā meža monitoringā – pētījums "Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā" (Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"). Projektam "Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā" paredzēts atbalsta finansējuma palielinājums salīdzinājumā pret 2021. gadu, jo plānoti citi darba uzdevumi, kas būs finansiāli ietilpīgāki. Projekts turpinās pilnveidot zināšanas par bioloģisko daudzveidību Latvijā, īpaši saimnieciskajos mežos, ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti saistībā ar ES Bioloģiskās daudzveidības 2030 izvirzītajiem mērķiem. Īstenojot projektu, turpināsies sadarbība arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ievieš nacionālo bioloģiskās daudzveidības monitoringu, uzlabojot datu apriti starp iestādēm;
2) turpinās darbs pie jaunā perioda pēc 2025. gada ES regulējuma zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā (turpmāk – ZIZIMM), tāpēc nepieciešams Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" atziņās balstīts atbalsts Latvijas pozīcijas pamatojumam. To nodrošinās pētījums "Latvijai piemērotākā mežsaimniecības attīstības scenārija izvērtēšana iespējamā Eiropas līmeņa zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes uzskaites regulējuma pārskatīšanā". Šis pētījums noderēs arī informatīvā ziņojuma par ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti sagatavošanai.
Tā kā Meža likuma 29.1 pants deleģē Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" īstenot nacionālo meža monitoringu "Meža bioloģiskās daudzveidības monitorings" un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" gatavo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu ZIZIMM sektorā, kā arī siltumnīcefekta gāzes emisijas un piesaistes scenāriju prognoze ir tieši saistīta ar nacionālo meža monitoringu un iegūtajiem datiem, netiek plānota minēto zinātniskās izpētes projekta darba uzdevumu izsludināšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
3) projektā "Meža ieguldījuma novērtējums Latvijas nacionālā kopprodukta aprēķinā" paredzēts noteikt ikgadējo meža koksnes krājumu un meža zemes vērtību Latvijas iekšzemes kopprodukta aprēķiniem par 2021. gadu Latvijas statistikas vajadzībām;
4) projekts "Klimata scenāriju sociālekonomiskās ietekmes aprēķini" palīdzēs pieņemt izsvērtus lēmumus par Latvijas iespējamo tautsaimniecības attīstību klimata politikas, dabas aizsardzības un enerģētikas mērķu ietvarā;
5) projekta "Atbalsts Latvijas meža nozares interešu pamatojumam Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai" dati un izvērtējums varēs tikt izmantots Latvijas nostājas sagatavošanai un pamatojumam Eiropas Komisijas darba grupās par ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķu sasniegšanas nosacījumiem meža ekosistēmās. Pētījuma mērķis ir sniegt uz datiem pamatotu atbalstu, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanas un meža nozares attīstības ieguldījumu virzību Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 nosacījumu ieviešanai.
Papildināts noteikumu Nr. 265 7. punkts, paredzot, ka 3.2. apakšpunktā minētajiem zinātniskās izpētes projektu īstenotājiem Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā jāiesniedz arī sagatavotais pētījums – pētniecības rezultātā iegūta informācija. Zinātniskās darbības likumā noteikts, ka pētniecība ir mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā (https://likumi.lv/ta/id/107337-zinatniskas-darbibas-likums). Projektu īstenotājiem jāaizpilda noteikumu Nr. 265 2. un 2.1 pielikums, un zinātniskās izpētes projektu īstenotājiem papildus jāiesniedz arī gatavais pētījums. Lēmums par meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureātiem un naudas balvu sadalījumu tiek pieņemts atbilstoši Zemkopības ministrijas 2019. gada 15. augusta rīkojumam Nr. 101 "Par Meža nozares gada balvu "Zelta čiekurs"", un naudas balvas ir personalizētas.
Svītrots 8.2. apakšpunkts, jo tas ir zaudējis aktualitāti. 9.1. apakšpunkts sadalīts divos atsevišķos apakšpunktos, atsevišķi nodalot projektu iesnieguma un pārskata vērtēšanas kritērijus. Papildināts 9.3. apakšpunkts, nosakot, ka iesniegums un šo noteikumu 8. punktā minētie dokumenti vai pārskats fonda sekretariātam nosūtāms elektroniski, informējot fonda sekretariātu par iesnieguma vai pārskata atbilstību 9.1. un 9.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un precizējumiem, ja tādi izdarīti. Līdz ar to bija nepieciešami precizējumi arī 11. un 15. punktā.
Svītrots 10.2. apakšpunkts, jo Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā projektu pieteikumu var iesniegt tikai valsts valodā. Precizēts 10.11. apakšpunkts, paredzot, ka projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, vai, ja parāds kopsummā pārsniedz 1000 euro, ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu. Konkrēts nodokļu parāda fiksēšanas brīdis ar vārdiem "projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī" projekta iesniedzējam un Lauku atbalsta dienestam norādīs sākuma punktu. Tā kā 150 euro parāds infekcijas Covid-19 izplatības laikā varēja rasties daudzu neparedzētu apstākļu dēļ, nodokļu maksājumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda pieļaujamais apmērs tiek palielināts līdz 1000 eiro. Šīs izmaiņas saistītas ar projektu administratīvo kritēriju izvērtēšanu. Uzlabojoties situācijai, minētā norma turpmākajos gados varētu tikt pārskatīta.
Papildināts 12. punkts, nosakot, ka padomes pieaicināti Zemkopības ministrijas eksperti izvērtē šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētos projektus atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem (3. un 4. pielikums) un pārskatus par šiem projektiem. Lai ietaupītu līdzekļus, 2022. gadā projektu vērtēšanā nav paredzēts piesaistīt meža nozares ekspertus. Plānotie pētījumi nepieciešami Zemkopības ministrijas kompetencē esošo jautājumu risināšanai, tāpēc projekta vērtēšanā tiks iesaistīti Zemkopības ministrijas eksperti. 10.3. apakšpunktā izdarīti redakcionāli grozījumi, vārdus "zinātniskās izpētes" aizstājot ar vārdu "izpētes". Papildināta 17. punkta redakcija, paredzot, ka attiecināmas ir tādas projektu izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu, nepieciešamas projekta mērķu sasniegšanai un pamatotas ar attaisnojošiem dokumentiem. Attiecināmas ir administratīvās izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta vadību un koordināciju (piemēram, izdevumi par degvielas iegādi, sakaru pakalpojumiem, interneta pieslēgumu, biroja uzturēšanas izmaksas, grāmatvedības pakalpojumi, kancelejas preces u.c.), un tās veido ne vairāk kā 10 procentu no attiecināmo izmaksu summas. Izpētes projektiem attiecināmās izmaksas ir Regulas Nr. 702/2014 31. pantā noteiktās attiecināmās izmaksas, kas pamatotas ar attaisnojošiem dokumentiem. Lai atvieglotu projektu administrēšanu un vienādotu nosacījumus Zemkopības ministrijas pārraudzītiem fondiem, noteikumu projekts papildināts ar nosacījumu par administratīvajām izmaksām ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas.
19. punktā un 25.2. un 25.3. apakšpunktā palielināts darbdienu skaits līdz desmit darbdienām, jo izņēmuma situācijās piecās darbdienās nav iespējams iekļauties. Precizēts 20.1.1. apakšpunkts, nosakot, ka visu projektu pārskatu un finanšu līdzekļu izlietojuma kopsavilkums ir jāiesniedz līdz kārtējā gada 15. novembrim. Tāpat precizēts 24.2. apakšpunkts, jo 7. punkts ir papildināts ar normu, ka pētījumi, kas sagatavoto, īstenojot zinātniskās izpētes projektus, iesniedzami Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā, neparedzot to papildu iesniegšanu Meža attīstības fonda sekretariātā. Pārskati un pētījumi, tāpat kā iepriekš, turpinot labo praksi, tiks publicēti Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē.
Lai harmonizētu ar meža jomu saistītā finansējuma pārvaldības nosacījumus un projekta iesniedzējiem atvieglotu iesniegumu sagatavošanu, ir uzlabota projekta iesnieguma veidlapa, mazinot administratīvo slogu: iesnieguma veidlapā papildināta un precizēta B.4.10. un C.1. sadaļa. 1. pielikumā nepieciešami grozījumi B 4.10. sadaļā, jo Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā kopējais projekta finansējums jānorāda veselos euro. Tabulā "Projekta īstenošanas izmaksas" apvienotas ailes "Darba alga" un "Valsts sociālā apdrošināšana" un aile "Atskaitījumi institūcijas infrastruktūras uzturēšanai" aizstāta ar aili "Administratīvās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz projekta vadību un koordināciju (piemēram, izdevumi par degvielas iegādi, sakaru pakalpojumiem, interneta pieslēgumu, biroja uzturēšanas izmaksas – telpu īre, elektroenerģija, apkure u.c., grāmatvedības pakalpojumi, kancelejas preces u.c. ne vairāk kā 10 % no attiecināmajām izmaksām)". C1. sadaļā svītroti punkti, kas nav nepieciešami valsts atbalsta projektu pieteikumu sagatavošanā.
Tāpat kā līdz šim, noteikumu projektā nav paredzēts valsts atbalsts meža nozares attīstībai Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 107. un 108. panta izpratnē, jo noteikumu projekts ir sagatavots, lai sniegtu atbalstu valsts pētniecībai un attīstībai, kā arī veicinātu sabiedrības informēšanu un izglītošanu, un tas neiespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm (viens no LESD 107. panta nosacījumiem). Valsts atbalsts tiek sniegts ar saimniecisko darbību nesaistītiem pētniecības un attīstības projektiem, ievērojot Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai.
Atbilstoši Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, 31. panta 7. punktam atbalsts sedz līdz 100 procentiem no izmaksām, kas saistītas ar pētniecības pasākumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureāti
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Uz atbalstu attīstības projektu īstenošanā var pieteikties juridiska persona. Uz atbalstu zinātniskās izpētes projektu īstenošanā var pieteikties institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts dos iespēju īstenot meža nozarei nepieciešamos pētījumus prioritārās jomās, kā arī attīstības projektus, tā veicinot meža nozares atpazīstamību un pieejamo resursu un produktu kvalitatīvas un efektīvas izmantošanas iespējas.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
237 927
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
237 927
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
237 927
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
237 927
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas budžeta programmas 24.00.00 “Meža resursu ilgtspējības saglabāšana” apakšprogrammu 24.02.00 “Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē” Meža attīstības fondam tiek piešķirti finanšu līdzekļi 237 927 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0702
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu
Apraksts
Noteikumu pamattekstā ir ņemti vērā ES līmeņa valsts atbalsta nosacījumi. Ar grozījumiem šie nosacījumi netiek mainīti.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 702/2014 31. pants
Noteikumu projekta 20. punktā izteiktais noteikumu Nr. 265 17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekta attiecīgā vienība neparedz stingrākas prasības kā attiecīgajā regulas Nr. 702/2014 vienībā.
Regulas Nr. 702/2014 1. panta 5. punkts
Noteikumu projekta 15. punktā izteiktais noteikumu Nr. 265 10.13. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekta attiecīgā vienība neparedz stingrākas prasības kā attiecīgajā regulas Nr. 702/2014 vienībā.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Zemkopības ministrija sagatavo nepieciešamo informāciju Eiropas Komisijai par zinātnes projektu īstenošanai plānoto finansējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Valsts meža dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Meža īpašnieku biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalība (mk.gov.lv)
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Nav saņemti iebildumi un priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
- Zemkopības ministrija
- Meža attīstības fonda padomē ir pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tradicionāli valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz veicināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu.
Ir daudz darīts, lai uzlabotu sabiedrības zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un koksnes produktu pielietošanu: meža nozares organizētajos pasākumos piedalījušies liels skaits bērnu un jauniešu, tomēr joprojām vērojama izpratnes plaisa mežu apsaimniekotāju un īpašnieku, meža nozares pārstāvju un sabiedrības vidū. Tādēļ jāturpina uzlabot sabiedrības viedokli un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un nozares perspektīvām.
Ir daudz darīts, lai uzlabotu sabiedrības zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un koksnes produktu pielietošanu: meža nozares organizētajos pasākumos piedalījušies liels skaits bērnu un jauniešu, tomēr joprojām vērojama izpratnes plaisa mežu apsaimniekotāju un īpašnieku, meža nozares pārstāvju un sabiedrības vidū. Tādēļ jāturpina uzlabot sabiedrības viedokli un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un nozares perspektīvām.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 rīcības virzienā "Daba un vide – "Zaļais kurss"" uzsvērta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un uzturēšanas nozīme, tāpēc nepieciešamas jaunas zināšanas par mežu apsaimniekošanas pilnveidošanu bioloģisko vērtību uzlabošanai, kā arī vērtību monitoringa jomā.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Meža dienu pasākumi notiek visā Latvijā, iesaistot pašvaldības un attiecīgo pašvaldību nozares uzņēmumus, meža nozares iestādes un organizācijas, turpinot veicināt vietējās kopienas aktīvu līdzdarbošanos, pievēršot lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību mežsaimniecībai un ainavai teritorijā, kā arī apzaļumotas teritorijas nepieciešamībai, īpaši parku, mežaparku, dendroloģisko stādījumu stāvoklim, palīdzot atrisināt to labiekārtošanu, kā arī sekmējot jaunu zināšanu iegūšanu.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Turpinās meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa pilnveide nacionālajā meža monitoringā – pētījums "Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā" (LVMI "Silava"). Projekts turpinās pilnveidot zināšanas par bioloģisko daudzveidību Latvijā, īpaši saimnieciskajos mežos, ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti saistībā ar ES Bioloģiskās daudzveidības 2030 izvirzītajiem mērķiem.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ievērojot izvirzīto klimatneitralitātes mērķi 2050. gadam un Eiropas Savienības apņemšanos palielināt emisiju samazināšanas mērķi, kā arī jaunās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķus, nepieciešami pētījumi, kas ļautu izvēlēties Latvijas situācijai visvairāk piemēroto mežsaimniecības attīstības scenāriju.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi