22-TA-882: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 7. septembra rīkojumā Nr. 507 "Par konceptuālo ziņojumu "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2016. gada 7. septembra rīkojuma Nr. 507 “Par konceptuālo ziņojumu “Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā”” (turpmāk – rīkojums) 3.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 7. septembra rīkojumā Nr. 507 “Par konceptuālo ziņojumu “Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā”” (turpmāk – projekts) izstrādes mērķis ir svītrot rīkojuma 3.punktu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar rīkojuma 3.punktā noteikto, Labklājības ministrijai (turpmāk – LM) sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām līdz 2019.gada 1.aprīlim bija jāsagatavo un turpmāk reizi trijos gados jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par konceptuālā ziņojuma “Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā” (turpmāk – konceptuālais ziņojums) īstenošanas progresu.
2019.gada 28.jūnijā informatīvais ziņojums par konceptuālā ziņojuma īstenošanas progresu tika ievietots e-portfelī (bez izskatīšanas Ministru kabineta sēdē).
2022.gada 17.martā informatīvais ziņojums par konceptuālā ziņojuma “Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā īstenošanas progresu” (turpmāk – ziņojums) tika iesniegts TAP portālā saskaņošanai ar atbildīgajām iestādēm un sociālajiem partneriem. Ziņojums sniedz informāciju par konceptuālā ziņojumā ietvertā risinājuma un tajā iekļauto aktivitāšu īstenošanas ieviešanas gaitu (progresu) un citiem īstenotajiem atbalsta pasākumiem un aktivitātēm aktīvās novecošanās situācijas uzlabošanai laika posmā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim. Saskaņošanas procesā tika saņemti vairāku valsts iestāžu atzinumi, un 2022.gada 16.maijā ziņojums tika iesniegts atkārtotai saskaņošanai TAP portālā.
Tāpat 2022.gada 17.martā LM iesniedza TAP portālā saskaņošanai ar atbildīgajām iestādēm un sociālajiem partneriem Ministru kabineta rīkojuma projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 7. septembra rīkojumā Nr. 507 “Par konceptuālo ziņojumu “Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā””, kas paredzēja noteikt, ka nākamo reizi informācija par konceptuālā ziņojuma īstenošanas progresu tiks iekļauta Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas starpposma ietekmes izvērtējumā (Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojuma Nr.616 5.punkts (prot. Nr. 58 37. §) 2025.gadā, tādējādi to atspoguļojot sinerģijā ar sociālās drošības un darba tirgus saistīto problemātiku, atbalsta pasākumiem un risinājumiem.
Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk – PKC) savā atzinumā par iepriekš minēto rīkojuma grozījumu projektu norādīja, ka konceptuālais ziņojums ir plānošanas dokuments, kurš nav terminēts, un, atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 12.decembra noteikumu Nr.737 ”Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi) 31. punktam, tā ietekmes izvērtējumu veic attiecīgās politikas (pamatnostādņu, plānu) ietekmes izvērtējuma ietvaros, kā arī izstrādājot un ieviešot attiecīgus normatīvos aktus. Līdz ar to PKC radās jautājums, kādēļ 3.1.apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, kā arī, cik vēl ziņojumi par konceptuālā ziņojuma īstenošanu ir paredzēti bez MK noteikumos noteiktās prasības. PKC izteica priekšlikumu izvērtēt nepieciešamību svītrot 3.punktu no spēkā esošā rīkojuma.
2019.gada 28.jūnijā informatīvais ziņojums par konceptuālā ziņojuma īstenošanas progresu tika ievietots e-portfelī (bez izskatīšanas Ministru kabineta sēdē).
2022.gada 17.martā informatīvais ziņojums par konceptuālā ziņojuma “Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā īstenošanas progresu” (turpmāk – ziņojums) tika iesniegts TAP portālā saskaņošanai ar atbildīgajām iestādēm un sociālajiem partneriem. Ziņojums sniedz informāciju par konceptuālā ziņojumā ietvertā risinājuma un tajā iekļauto aktivitāšu īstenošanas ieviešanas gaitu (progresu) un citiem īstenotajiem atbalsta pasākumiem un aktivitātēm aktīvās novecošanās situācijas uzlabošanai laika posmā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim. Saskaņošanas procesā tika saņemti vairāku valsts iestāžu atzinumi, un 2022.gada 16.maijā ziņojums tika iesniegts atkārtotai saskaņošanai TAP portālā.
Tāpat 2022.gada 17.martā LM iesniedza TAP portālā saskaņošanai ar atbildīgajām iestādēm un sociālajiem partneriem Ministru kabineta rīkojuma projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 7. septembra rīkojumā Nr. 507 “Par konceptuālo ziņojumu “Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā””, kas paredzēja noteikt, ka nākamo reizi informācija par konceptuālā ziņojuma īstenošanas progresu tiks iekļauta Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas starpposma ietekmes izvērtējumā (Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojuma Nr.616 5.punkts (prot. Nr. 58 37. §) 2025.gadā, tādējādi to atspoguļojot sinerģijā ar sociālās drošības un darba tirgus saistīto problemātiku, atbalsta pasākumiem un risinājumiem.
Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk – PKC) savā atzinumā par iepriekš minēto rīkojuma grozījumu projektu norādīja, ka konceptuālais ziņojums ir plānošanas dokuments, kurš nav terminēts, un, atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 12.decembra noteikumu Nr.737 ”Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi) 31. punktam, tā ietekmes izvērtējumu veic attiecīgās politikas (pamatnostādņu, plānu) ietekmes izvērtējuma ietvaros, kā arī izstrādājot un ieviešot attiecīgus normatīvos aktus. Līdz ar to PKC radās jautājums, kādēļ 3.1.apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, kā arī, cik vēl ziņojumi par konceptuālā ziņojuma īstenošanu ir paredzēti bez MK noteikumos noteiktās prasības. PKC izteica priekšlikumu izvērtēt nepieciešamību svītrot 3.punktu no spēkā esošā rīkojuma.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Informatīvā ziņojuma par konceptuālā ziņojuma sagatavošana ir laikietilpīgs process, kurā ir iesaistītas vairākas valsts iestādes un organizācijas (Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts darba inspekcija u.c.). Tāpēc no administratīvā sloga samazināšanas viedokļa būtu vēlams izvairīties no informācijas dublēšanas un analizēt aktīvās novecošanās situāciju citu līdzīgu ar sociālo drošību un darba tirgus saistīto jautājumu kontekstā, kā arī veikt konceptuālā ziņojuma ietekmes izvērtējumu atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši MK 2014.gada 12.decembra noteikumu Nr.737 ”Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 31. punktam konceptuālā ziņojuma ietekmes izvērtējumu veic attiecīgās politikas (pamatnostādņu, plānu) ietekmes izvērtējuma ietvaros, kā arī izstrādājot un ieviešot attiecīgus normatīvos aktus. Tādējādi, svītrojot 3.punktu, rīkojums tiks grozīts atbilstoši MK noteikumu prasībām.
2025.gadā LM plāno iesniegt Ministru kabinetā Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas starpposma ietekmes izvērtējumu (Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojuma Nr.616 5.punkts (prot. Nr. 58 37. §), kurā tiks analizēta situācija un progress daudzās jomās, kas pārklājas ar aktīvās novecošanās jautājumiem.
Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū, ir viens no rīcības virzieniem, kurā politikas attīstība tiek plānota tā, lai palīdzētu visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem iekļauties darba tirgū, īpaši nelabvēlīgākā situācijā un augstākam bezdarba riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, arī nodarbināto darba mūža pagarināšanās veicināšana ir viena no ilgtermiņa prioritātēm.
Tādējādi, informācija par konceptuālā ziņojuma īstenošanas progresu turpmāk tiks atspoguļota LM ziņojumos par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam izpildi, sinerģijā ar sociālās drošības un darba tirgus saistīto problemātiku, atbalsta pasākumiem un risinājumiem.
2025.gadā LM plāno iesniegt Ministru kabinetā Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas starpposma ietekmes izvērtējumu (Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojuma Nr.616 5.punkts (prot. Nr. 58 37. §), kurā tiks analizēta situācija un progress daudzās jomās, kas pārklājas ar aktīvās novecošanās jautājumiem.
Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū, ir viens no rīcības virzieniem, kurā politikas attīstība tiek plānota tā, lai palīdzētu visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem iekļauties darba tirgū, īpaši nelabvēlīgākā situācijā un augstākam bezdarba riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, arī nodarbināto darba mūža pagarināšanās veicināšana ir viena no ilgtermiņa prioritātēm.
Tādējādi, informācija par konceptuālā ziņojuma īstenošanas progresu turpmāk tiks atspoguļota LM ziņojumos par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam izpildi, sinerģijā ar sociālās drošības un darba tirgus saistīto problemātiku, atbalsta pasākumiem un risinājumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Informatīvajam ziņojumam ir informatīvs raksturs, kas atspoguļo dažādu institūciju paveikto noteiktā laika posmā pagātnē, un informatīvais ziņojums nepiedāvā jaunus risinājumus, kas skartu sabiedrības kopumā vai kādas konkrētas mērķa grupas intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Veselības ministrija
- Nodarbinātības valsts aģentūra
- Valsts darba inspekcija
- Sociālās integrācijas valsts aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi