26-TA-928: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra rīkojumu Nr. 798) 1. rīcības virziena "Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa" 3. uzdevumu "Veicināt latviskāku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir stiprināt latviešu valodas klātbūtni Latvijas mediju telpā un kultūras vidē, vienlaikus veicinot Latvijā radītas mūzikas apriti radio programmās. Likumprojekts paredz popularizēt latviešu valodā un Latvijā radītu fonogrammu atskaņojumu radio ēterā, tādējādi sekmējot latviešu valodas lietojumu medijos, stiprinot Latvijas kultūras telpu un nodrošinot lielāku vietējo autoru, izpildītāju un producentu darbu klātbūtni radio programmās.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2028.
Pamatojums
Atbilstoši Likumprojektam tajā paredzēto tiesisko regulējumu paredzēts ieviest no 2028. gada 1. janvāra.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš 2016. gada Latvijas mūzikas nozare ir vērsusi uzmanību uz tirgus nepilnībām elektronisko mediju tirgū, kas balstīts uz licencēta mūzikas satura izmantošanu. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas (juridiskās personas, kuras uz likuma vai līguma pamata ir tiesīgas pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, ja tās darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir šāda pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kuras vismaz vai nu atrodas tās biedru ietekmē, vai kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana) kopā ar mūzikas industrijas pārstāvjiem vairākkārtīgi sniegušas datus un vērsušas uzmanību autortiesību un blakustiesību ienākumu procentuāli lielai daļai aizplūšanai uz ārvalstīm, radot zaudējumus Latvijas mūzikas industrijai, kā arī vēršot uzmanību riskiem kultūras daudzveidības nodrošināšanā, Latviešu valodas klātbūtnei informatīvajā telpā un sabiedrības pieejai Latvijā radītai mūzikai. Pastiprināta uzmanība šim jautājumam aktualizējās līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Saskaņā ar biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (turpmāk – AKKA/LAA) Atklātības ziņojumu par 2024. gadu AKKA/LAA ir iesaldējusi un nav pārskaitījusi par fonogrammu atskaņojumu Latvijas radio stacijās autoratlīdzību Krievijā reģistrētiem autoriem 142 525 euro apmērā bet biedrība "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (turpmāk – LaIPA) – 29 720 euro apmērā. Minētais liecina par lielu apjomu agresorvalstī – Krievijā radītas vai reģistrētas mūzikas īpatsvaru Latvijas radio frekvencēs un informatīvajā telpā. Latvijas radio frekvence kā valsts ierobežots resurss šobrīd ir grūti pieejams vietējiem māksliniekiem, tādējādi, zaudējot potenciālo auditoriju un finansējumu jaunas mūzikas radīšanai un eksportam. Lielāks vietējās mūzikas atskaņošanas apjoms nozīmē, ka Latvijas izpildītāji un autori biežāk nonāks klausītāju uzmanības lokā, palielinot viņu iespējas sasniegt plašāku auditoriju un konkurēt ar ārvalstu mūzikas ierakstiem un globāli atpazīstamiem hītiem par radio ētera laiku un klausītāju uzmanību.
Starptautiskie pētījumi, piemēram, Oksfordas universitātes pētījumu centra publikācijas (Barselonas universitāte, Carles Llorens Maluquer. "What is the future for quotas in the new scenario?",2024) rāda, ka mūsdienu mediju vidē radio, līdzīgi kā kino nozare, arvien vairāk konkurē ar globālajām digitālajām platformām (piemēram, straumēšanas platformām). Auditorijas izvēles kļūst fragmentētākas. Digitālā vide būtiski paplašina pieejamo repertuāru un pastiprina starptautiskā/globālā satura konkurenci ar vietējo saturu. Problēma vairs nav tikai, ka cilvēki klausās mūziku vairākās platformās, bet gan tas, ka jaunie digitālie starpnieki (platformas) maina konkurences un pieejamības struktūru. Tāpēc vietējais mūzikas saturs nonāk vidē, kurā tam jākonkurē ar ļoti plašu starptautisku repertuāru un platformu piedāvājumu, un jāmeklē risinājumi skaņas satura daudzveidības saglabāšanai. Šī tendence nav unikāla Latvijai, bet vērojama globāli un tiek risināta arī Eiropas Savienības līmenī. Eiropas Komisija uzsver, ka digitālā transformācija un globālo platformu dominance rada būtiskus izaicinājumus tradicionālajiem medijiem un sabiedriskajiem medijiem Eiropā. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta direktīva Nr. 2010/13/ES, par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) paredz mehānismus, kas stiprina Eiropas audiovizuālā satura radīšanu un pieejamību, tostarp nosakot prasības attiecībā uz Eiropas darbu īpatsvaru un, veicinot vietējā satura konkurētspēju digitālajā vidē. Minētās direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai vietējā audiovizuālā industrija, tai skaitā kino, saglabātu dzīvotspēju un spētu konkurēt ar globālajiem tirgus dalībniekiem. Līdzīgi tas ir attiecināms arī uz radio nozari. Ja netiek nodrošināta pietiekama vietējā satura klātbūtne, pastāv risks, ka samazināsies vietējās mūzikas radīšana un līdz ar to – arī nozares ilgtspēja. Līdz ar to jāvērtē instrumenti, kas ne tikai regulē mediju vidi, bet arī veicina paša satura – šajā gadījumā Latvijā radītas mūzikas – attīstību un pieejamību auditorijai.
Kultūras precēm un pakalpojumiem Eiropas Savienības tiesību sistēmā tiek atzīts īpašs statuss, kas izriet no Eiropas Savienības pienākuma ņemt vērā kultūras aspektus savā politikā un no Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantā nostiprinātās kultūras daudzveidības aizsardzības. Šo pieeju starptautiskajā un Eiropas kultūrpolitikā apzīmē ar jēdzienu "kultūras izņēmums" (cultural exception) – proti, kultūras preces un pakalpojumi nav aplūkojami tikai kā parastas tirgus preces, un dalībvalstīm ir tiesības īstenot pasākumus kultūras daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai. Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atzīst kultūras daudzveidības un kultūras aizsardzības mērķus par leģitīmiem sabiedrības interešu mērķiem, kas noteiktos apstākļos var attaisnot dalībvalsts ierobežojošus pasākumus. Mūzika nav tikai parasta komerciāla prece, tai ir kultūras, valodas un identitātes funkcija. Latvijas mūzika konkurē nevis tikai ar "labākām vai sliktākām dziesmām", bet ar strukturāli nevienlīdzīgiem tirgus dalībniekiem (Sony Music, Warner Music Group un Universal Music Group) un globālām tendencēm (Taylor Swift, Snoob Dogg.u.c). Attiecīgi valsts kultūrpolitikā var tikt īstenoti pasākumi Latvijas mūzikas pieejamības un kultūras daudzveidības nodrošināšanai.
Radio kā medijs Latvijā ir sena un stabila tradīcija: vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā Kantar un LaIPA veiktajā ikgadējā apskatā aptaujāto iedzīvotāju vidū 82 % norādījuši, ka joprojām klausās mūziku radiostacijās. Radio joprojām ieņem nozīmīgu un stabilu vietu Latvijas mediju patēriņā. 2024. gadā Latvijā bija reģistrētas 42 radiostacijas, kurās Latvijā radīta mūzika tika atskaņota vidēji 19 % no visa raidlaika. Biedrības "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" 2026. gada martā īsā laika posmā veiktās tiešsaistes aptaujas ietvaros – nedēļas laikā tika saņemtas 152 atbildes no mūzikas nozares pārstāvjiem (izpildītājiem, mūziķiem, producentiem, dziesmu autoriem), no kuriem 93 % atbildēja, ka viņuprāt Latvijā radītas mūzikas klātbūtne radio ir nepietiekama. Radio frekvence ir ierobežots resurss, kura izmantošana rada gan ekonomisku (mūzikas autori un izpildītāji saņem autoratlīdzību par izpildījumu), gan informatīvu ietekmi. Latvijas vietējā satura mūzikas īpatsvars radio tiešā veidā ietekmē Latvijas autoru un izpildītāju ienākumus, valsts valodas klātbūtni informatīvajā telpā, sabiedrības integrāciju un kultūrtelpas noturību, kā arī valsts drošību. Latvijas kultūrpolitika un mediju politika pēdējo 10 gadu laikā ir veidota, lai mērķtiecīgi palielinātu oriģinālsaturu latviešu valodā. Taču ārvalstu satura plašā pieejamība ir veicinājusi Latvijas auditorijas fragmentēšanos un ārvalstu satura patēriņa pieaugumu, veicinot atsvešināšanos no nacionālās kultūras dažādu paaudžu vidū, it īpaši jaunāko paaudžu auditorijas segmentā, kas rada riskus nacionālās kultūras pastāvēšanai ilgtermiņā. Tā rezultātā pastāv nepieciešamība īstenot kultūrpolitiku, kas veicinātu mūsdienīga, kvalitatīva Latvijā radītas mūzikas īpatsvara popularizēšanu radiostacijās, nodrošinot plašai sabiedrībai pieejamu saturu, kas stiprina nacionālo identitāti un izglīto jaunākās paaudzes nacionālā satura patēriņā. Vienlaikus radio ētera pieejamība ir nozīmīga ne tikai jau atpazīstamiem Latvijas māksliniekiem, bet arī jaunajiem izpildītājiem, kuriem ir grūtāk iekļūt komerciālajā mūzikas apritē. Tādēļ lielāks vietējās mūzikas īpatsvars paplašina to Latvijas mākslinieku loku, kuriem ir iespēja sasniegt plašu auditoriju un veidot savu konkurētspēju Latvijas un nākotnē arī starptautiskajā mūzikas tirgū. Satversmes preambulā ietvertie pamatprincipi ietver ikviena cilvēka tiesības uz savu attīstību un kultūru, nosakot, ka Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valsts gribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Savukārt Satversmes 100. un 114. pants nostiprina tiesības uz vārda brīvību un kultūras identitātes saglabāšanu. Tieši savas kultūras, valodas un vērtību apzināšana un stiprināšana ir solis pašreizējā kultūras mantojuma saglabāšanai nākotnē. Latvijā radītas mūzikas izmantošanas īpatsvara noteikšanu radio programmās Latvijā stiprina arī atbilstoši Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 2005. gada 20. oktobra konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kurai Latvija pievienojās 2007. gadā. Minētās konvencijas 7. pants paredz valstīm tiesības veicināt kultūras produkciju savā teritorijā. Jāņem vērā, ka kultūras preces un pakalpojumi netiek pilnībā pakļauti brīvā tirgus un tirdzniecības liberalizācijas principiem, jo tiem ir īpaša sabiedriska un identitātes nozīme. Tas dod tiesības valstīm veidot kultūrpolitikas instrumentus kultūras daudzveidības nodrošināšanai, valodas un savas identitātes stiprināšanai.
Latviešu valodas lomas stiprināšanas nepieciešamība ir noteikta arī Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā (pieņemta ar Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojumu). Minētās koncepcijas 7. punkts "Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana" nosaka, ka: "Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.". Ņemot vērā minēto, arī visās radio stacijās būtu svarīgi stiprināt latviešu valodas un vietējā satura lomu un aktīvāku lietošanu ikdienā. Mediju politikas attīstības plāni arī paredz latviskas mediju vides stiprināšanu. Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024–2027. gadam 1. rīcības virziena "Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa" 3. uzdevumā ir noteikts "Veicināt latviskāku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos", kā arī paskaidrots, ka: "Kopējā mediju ekosistēmā attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā.". Šī rīcības virziena sasniedzamais radītājs paredz, ka palielinās to cittautiešu skaits, kuri lieto medijus latviešu valodā.
Nepieciešamību ieviest vietējā satura mūzikas konkrētu īpatsvaru radio stacijās plaši izmanto daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ārpus tām, kur dažādi gan vēsturiski veidojušos nosacījumu ietekmē, gan arī saistībā ar globalizācijas norisēm, nacionālu pamatvērtību radīšanu, to pielietojumu un saglabāšanu atbalsta pati valsts. Mūzikas īpatsvars raidorganizāciju programmās ir noteikts Polijā (33 % no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina mūzika poļu valodā), Francijā (40 % no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina franču valodā, turklāt no kurām 50 % jābūt jauno mākslinieku dziesmām), Islandē (40 % no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina Islandes mūzika), Portugālē (30 % no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina portugāļu mūzika), Slovēnija (20 % no visu fonogrammu raidlaika vienas dienas laikā jānodrošina slovēņu mūzika), Kanādā (35 % no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina Kanādas mūzika), Austrālijā (25 % no visa fonogrammu raidlaika vienas nedēļas laikā jānodrošina Austrālijas mākslinieku mūzika), Igaunijā (30% no visa raidlaika kalendārā mēneša laikā jānodrošina Igauņu autoru darbi) u.c. Tiesiskais regulējums un mūzikas īpatsvara procentuālais apjoms katrā valstī ir atšķirīgs, variējot no 25 līdz 40 %. Turklāt, variē arī noteiktais laiks kādā vietējās mūzikas fonogrammu skanējums jānodrošina – dienas laikā, nedēļas laikā, mēneša griezumā. LaIPA sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" 2025. gadā veikusi ikgadējo aptauju par 2024. gadu un periodu līdz 2025. gada oktobrim par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem. Aptaujas mērķis bija padziļināti analizēt iegūtos datus par mūzikas ierakstu klausīšanās veidiem, ieradumiem un veicināt legālu mūzikas patēriņu sabiedrībā. Pētījumā iegūtie dati ļauj secināt, ka iedzīvotāju izvēli attiecībā, kuru radiostaciju klausīties, tikai 8 % no aptaujātajiem iedzīvotājiem nosaka valoda un ārvalstu mūzika. Savukārt 28 % no aptaujātajiem iedzīvotājiem izvēli nosaka mūzikas žanrs.
Latvijā radīta mūzika nav atsevišķs žanrs, bet gan dažādu žanru repertuārs, tādēļ Latvijā radītas mūzikas īpatsvara ievērošana neprasa mainīt radiostacijas muzikālo formātu. Latvijā radīta mūzika tiek radīta un izdota visdažādākajos žanros – popā, rokā, hiphopā, elektroniskajā mūzikā, džezā, folkmūzikā un citos. Latvijā radītas mūzikas īpatsvara ievērošana pati par sevi neprasa mainīt radiostacijas formātu vai žanrisko ievirzi, bet gan nodrošina lielāku vietējā repertuāra pārstāvniecību attiecīgajā formātā. Jāņem vērā, ka klausītāju izvēli būtiski ietekmē arī piedāvājums – jo biežāk Latvijā radīta mūzika tiek atskaņota, jo lielāka ir tās atpazīstamība un pieprasījums. Tieši radio ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas veido auditorijas muzikālos paradumus un nodrošina vietējo mākslinieku sasniedzamību. Apgalvojums, ka radio atskaņotās dziesmas ir auditorijas izvēle, ir neobjektīvs. Saturu radio programmā neveido pati auditorija – to veido un izvēlas radio redakcija un satura veidotāji. Radio saturs ir kūrēts. Lai klausītājs radio dzirdētu Latvijā radītu mūziku, radio to vispirms ir jāizvēlas un jāiekļauj savā programmā.
LaIPA rīcībā esošie dati parāda, ka vidēji 40 % no fonogrammu ieņēmumiem tiek pārskaitīti vietējiem māksliniekiem un 60 % ārvalstu. Turklāt, izskatot visu 42 raidstaciju atskaites par 2024. gadu, vidējais mūzikas procents, kas atskaņo Latvijā radītu mūziku, ir 19 %. Turklāt to būtiski paaugstina Latvijas Sabiedriskā medija radio stacijas, kuru repertuārā Latvijas mūzikas īpatsvars ir ļoti augsts. 2025. gada LaIPA radio repertuāra monitoringa dati par 29 Latvijas komerciālā radio radiostacijām, parāda, ka Latvijā radītas mūzikas vidējais īpatsvars ir aptuveni 17 % (bez Latvijas Sabiedriskā medija). Savukārt 16 no 42 Latvijā reģistrētām radio stacijām savās programmās atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammu vai neatskaņo tās vispār, un pastāv būtiska disproporcija starp publiskā resursa izmantošanu un vietējā kultūras satura klātbūtni radio ēterā.
Jāņem vērā, ka LaIPA aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vidū tikai 16% izvēlas lietot straumēšanas platformas, kas ir Baltijas valstīs viszemākais rādītājs un liecina par mazu varbūtību, ka Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšana radiostacijās varētu papildus ietekmēt auditorijas pārmigrēšanu uz straumēšanas platformām. Turklāt tirgū ir piemēri – tādas savos profilos un formātos dažādas radiostacijas kā SWH, Skonto un Star FM, kas spēj gan piesaistīt plašu auditoriju, gan nodrošināt jau šobrīd vairāk nekā 30 % Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Šāda situācija norāda uz iespējamu elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgus nepilnību – vietējā satura nepietiekama izmantošana nav viennozīmīgi izskaidrojama ar auditorijas pieprasījuma trūkumu, bet var būt saistīta ar tirgus struktūru un stimulu sistēmu.
Starptautiskie pētījumi, piemēram, Oksfordas universitātes pētījumu centra publikācijas (Barselonas universitāte, Carles Llorens Maluquer. "What is the future for quotas in the new scenario?",2024) rāda, ka mūsdienu mediju vidē radio, līdzīgi kā kino nozare, arvien vairāk konkurē ar globālajām digitālajām platformām (piemēram, straumēšanas platformām). Auditorijas izvēles kļūst fragmentētākas. Digitālā vide būtiski paplašina pieejamo repertuāru un pastiprina starptautiskā/globālā satura konkurenci ar vietējo saturu. Problēma vairs nav tikai, ka cilvēki klausās mūziku vairākās platformās, bet gan tas, ka jaunie digitālie starpnieki (platformas) maina konkurences un pieejamības struktūru. Tāpēc vietējais mūzikas saturs nonāk vidē, kurā tam jākonkurē ar ļoti plašu starptautisku repertuāru un platformu piedāvājumu, un jāmeklē risinājumi skaņas satura daudzveidības saglabāšanai. Šī tendence nav unikāla Latvijai, bet vērojama globāli un tiek risināta arī Eiropas Savienības līmenī. Eiropas Komisija uzsver, ka digitālā transformācija un globālo platformu dominance rada būtiskus izaicinājumus tradicionālajiem medijiem un sabiedriskajiem medijiem Eiropā. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta direktīva Nr. 2010/13/ES, par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) paredz mehānismus, kas stiprina Eiropas audiovizuālā satura radīšanu un pieejamību, tostarp nosakot prasības attiecībā uz Eiropas darbu īpatsvaru un, veicinot vietējā satura konkurētspēju digitālajā vidē. Minētās direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai vietējā audiovizuālā industrija, tai skaitā kino, saglabātu dzīvotspēju un spētu konkurēt ar globālajiem tirgus dalībniekiem. Līdzīgi tas ir attiecināms arī uz radio nozari. Ja netiek nodrošināta pietiekama vietējā satura klātbūtne, pastāv risks, ka samazināsies vietējās mūzikas radīšana un līdz ar to – arī nozares ilgtspēja. Līdz ar to jāvērtē instrumenti, kas ne tikai regulē mediju vidi, bet arī veicina paša satura – šajā gadījumā Latvijā radītas mūzikas – attīstību un pieejamību auditorijai.
Kultūras precēm un pakalpojumiem Eiropas Savienības tiesību sistēmā tiek atzīts īpašs statuss, kas izriet no Eiropas Savienības pienākuma ņemt vērā kultūras aspektus savā politikā un no Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantā nostiprinātās kultūras daudzveidības aizsardzības. Šo pieeju starptautiskajā un Eiropas kultūrpolitikā apzīmē ar jēdzienu "kultūras izņēmums" (cultural exception) – proti, kultūras preces un pakalpojumi nav aplūkojami tikai kā parastas tirgus preces, un dalībvalstīm ir tiesības īstenot pasākumus kultūras daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai. Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atzīst kultūras daudzveidības un kultūras aizsardzības mērķus par leģitīmiem sabiedrības interešu mērķiem, kas noteiktos apstākļos var attaisnot dalībvalsts ierobežojošus pasākumus. Mūzika nav tikai parasta komerciāla prece, tai ir kultūras, valodas un identitātes funkcija. Latvijas mūzika konkurē nevis tikai ar "labākām vai sliktākām dziesmām", bet ar strukturāli nevienlīdzīgiem tirgus dalībniekiem (Sony Music, Warner Music Group un Universal Music Group) un globālām tendencēm (Taylor Swift, Snoob Dogg.u.c). Attiecīgi valsts kultūrpolitikā var tikt īstenoti pasākumi Latvijas mūzikas pieejamības un kultūras daudzveidības nodrošināšanai.
Radio kā medijs Latvijā ir sena un stabila tradīcija: vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā Kantar un LaIPA veiktajā ikgadējā apskatā aptaujāto iedzīvotāju vidū 82 % norādījuši, ka joprojām klausās mūziku radiostacijās. Radio joprojām ieņem nozīmīgu un stabilu vietu Latvijas mediju patēriņā. 2024. gadā Latvijā bija reģistrētas 42 radiostacijas, kurās Latvijā radīta mūzika tika atskaņota vidēji 19 % no visa raidlaika. Biedrības "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" 2026. gada martā īsā laika posmā veiktās tiešsaistes aptaujas ietvaros – nedēļas laikā tika saņemtas 152 atbildes no mūzikas nozares pārstāvjiem (izpildītājiem, mūziķiem, producentiem, dziesmu autoriem), no kuriem 93 % atbildēja, ka viņuprāt Latvijā radītas mūzikas klātbūtne radio ir nepietiekama. Radio frekvence ir ierobežots resurss, kura izmantošana rada gan ekonomisku (mūzikas autori un izpildītāji saņem autoratlīdzību par izpildījumu), gan informatīvu ietekmi. Latvijas vietējā satura mūzikas īpatsvars radio tiešā veidā ietekmē Latvijas autoru un izpildītāju ienākumus, valsts valodas klātbūtni informatīvajā telpā, sabiedrības integrāciju un kultūrtelpas noturību, kā arī valsts drošību. Latvijas kultūrpolitika un mediju politika pēdējo 10 gadu laikā ir veidota, lai mērķtiecīgi palielinātu oriģinālsaturu latviešu valodā. Taču ārvalstu satura plašā pieejamība ir veicinājusi Latvijas auditorijas fragmentēšanos un ārvalstu satura patēriņa pieaugumu, veicinot atsvešināšanos no nacionālās kultūras dažādu paaudžu vidū, it īpaši jaunāko paaudžu auditorijas segmentā, kas rada riskus nacionālās kultūras pastāvēšanai ilgtermiņā. Tā rezultātā pastāv nepieciešamība īstenot kultūrpolitiku, kas veicinātu mūsdienīga, kvalitatīva Latvijā radītas mūzikas īpatsvara popularizēšanu radiostacijās, nodrošinot plašai sabiedrībai pieejamu saturu, kas stiprina nacionālo identitāti un izglīto jaunākās paaudzes nacionālā satura patēriņā. Vienlaikus radio ētera pieejamība ir nozīmīga ne tikai jau atpazīstamiem Latvijas māksliniekiem, bet arī jaunajiem izpildītājiem, kuriem ir grūtāk iekļūt komerciālajā mūzikas apritē. Tādēļ lielāks vietējās mūzikas īpatsvars paplašina to Latvijas mākslinieku loku, kuriem ir iespēja sasniegt plašu auditoriju un veidot savu konkurētspēju Latvijas un nākotnē arī starptautiskajā mūzikas tirgū. Satversmes preambulā ietvertie pamatprincipi ietver ikviena cilvēka tiesības uz savu attīstību un kultūru, nosakot, ka Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valsts gribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Savukārt Satversmes 100. un 114. pants nostiprina tiesības uz vārda brīvību un kultūras identitātes saglabāšanu. Tieši savas kultūras, valodas un vērtību apzināšana un stiprināšana ir solis pašreizējā kultūras mantojuma saglabāšanai nākotnē. Latvijā radītas mūzikas izmantošanas īpatsvara noteikšanu radio programmās Latvijā stiprina arī atbilstoši Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 2005. gada 20. oktobra konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kurai Latvija pievienojās 2007. gadā. Minētās konvencijas 7. pants paredz valstīm tiesības veicināt kultūras produkciju savā teritorijā. Jāņem vērā, ka kultūras preces un pakalpojumi netiek pilnībā pakļauti brīvā tirgus un tirdzniecības liberalizācijas principiem, jo tiem ir īpaša sabiedriska un identitātes nozīme. Tas dod tiesības valstīm veidot kultūrpolitikas instrumentus kultūras daudzveidības nodrošināšanai, valodas un savas identitātes stiprināšanai.
Latviešu valodas lomas stiprināšanas nepieciešamība ir noteikta arī Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā (pieņemta ar Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojumu). Minētās koncepcijas 7. punkts "Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana" nosaka, ka: "Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.". Ņemot vērā minēto, arī visās radio stacijās būtu svarīgi stiprināt latviešu valodas un vietējā satura lomu un aktīvāku lietošanu ikdienā. Mediju politikas attīstības plāni arī paredz latviskas mediju vides stiprināšanu. Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024–2027. gadam 1. rīcības virziena "Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa" 3. uzdevumā ir noteikts "Veicināt latviskāku mediju vidi, palielinot latviešu valodas lietojumu medijos", kā arī paskaidrots, ka: "Kopējā mediju ekosistēmā attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā.". Šī rīcības virziena sasniedzamais radītājs paredz, ka palielinās to cittautiešu skaits, kuri lieto medijus latviešu valodā.
Nepieciešamību ieviest vietējā satura mūzikas konkrētu īpatsvaru radio stacijās plaši izmanto daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ārpus tām, kur dažādi gan vēsturiski veidojušos nosacījumu ietekmē, gan arī saistībā ar globalizācijas norisēm, nacionālu pamatvērtību radīšanu, to pielietojumu un saglabāšanu atbalsta pati valsts. Mūzikas īpatsvars raidorganizāciju programmās ir noteikts Polijā (33 % no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina mūzika poļu valodā), Francijā (40 % no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina franču valodā, turklāt no kurām 50 % jābūt jauno mākslinieku dziesmām), Islandē (40 % no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina Islandes mūzika), Portugālē (30 % no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina portugāļu mūzika), Slovēnija (20 % no visu fonogrammu raidlaika vienas dienas laikā jānodrošina slovēņu mūzika), Kanādā (35 % no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina Kanādas mūzika), Austrālijā (25 % no visa fonogrammu raidlaika vienas nedēļas laikā jānodrošina Austrālijas mākslinieku mūzika), Igaunijā (30% no visa raidlaika kalendārā mēneša laikā jānodrošina Igauņu autoru darbi) u.c. Tiesiskais regulējums un mūzikas īpatsvara procentuālais apjoms katrā valstī ir atšķirīgs, variējot no 25 līdz 40 %. Turklāt, variē arī noteiktais laiks kādā vietējās mūzikas fonogrammu skanējums jānodrošina – dienas laikā, nedēļas laikā, mēneša griezumā. LaIPA sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" 2025. gadā veikusi ikgadējo aptauju par 2024. gadu un periodu līdz 2025. gada oktobrim par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem. Aptaujas mērķis bija padziļināti analizēt iegūtos datus par mūzikas ierakstu klausīšanās veidiem, ieradumiem un veicināt legālu mūzikas patēriņu sabiedrībā. Pētījumā iegūtie dati ļauj secināt, ka iedzīvotāju izvēli attiecībā, kuru radiostaciju klausīties, tikai 8 % no aptaujātajiem iedzīvotājiem nosaka valoda un ārvalstu mūzika. Savukārt 28 % no aptaujātajiem iedzīvotājiem izvēli nosaka mūzikas žanrs.
Latvijā radīta mūzika nav atsevišķs žanrs, bet gan dažādu žanru repertuārs, tādēļ Latvijā radītas mūzikas īpatsvara ievērošana neprasa mainīt radiostacijas muzikālo formātu. Latvijā radīta mūzika tiek radīta un izdota visdažādākajos žanros – popā, rokā, hiphopā, elektroniskajā mūzikā, džezā, folkmūzikā un citos. Latvijā radītas mūzikas īpatsvara ievērošana pati par sevi neprasa mainīt radiostacijas formātu vai žanrisko ievirzi, bet gan nodrošina lielāku vietējā repertuāra pārstāvniecību attiecīgajā formātā. Jāņem vērā, ka klausītāju izvēli būtiski ietekmē arī piedāvājums – jo biežāk Latvijā radīta mūzika tiek atskaņota, jo lielāka ir tās atpazīstamība un pieprasījums. Tieši radio ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas veido auditorijas muzikālos paradumus un nodrošina vietējo mākslinieku sasniedzamību. Apgalvojums, ka radio atskaņotās dziesmas ir auditorijas izvēle, ir neobjektīvs. Saturu radio programmā neveido pati auditorija – to veido un izvēlas radio redakcija un satura veidotāji. Radio saturs ir kūrēts. Lai klausītājs radio dzirdētu Latvijā radītu mūziku, radio to vispirms ir jāizvēlas un jāiekļauj savā programmā.
LaIPA rīcībā esošie dati parāda, ka vidēji 40 % no fonogrammu ieņēmumiem tiek pārskaitīti vietējiem māksliniekiem un 60 % ārvalstu. Turklāt, izskatot visu 42 raidstaciju atskaites par 2024. gadu, vidējais mūzikas procents, kas atskaņo Latvijā radītu mūziku, ir 19 %. Turklāt to būtiski paaugstina Latvijas Sabiedriskā medija radio stacijas, kuru repertuārā Latvijas mūzikas īpatsvars ir ļoti augsts. 2025. gada LaIPA radio repertuāra monitoringa dati par 29 Latvijas komerciālā radio radiostacijām, parāda, ka Latvijā radītas mūzikas vidējais īpatsvars ir aptuveni 17 % (bez Latvijas Sabiedriskā medija). Savukārt 16 no 42 Latvijā reģistrētām radio stacijām savās programmās atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammu vai neatskaņo tās vispār, un pastāv būtiska disproporcija starp publiskā resursa izmantošanu un vietējā kultūras satura klātbūtni radio ēterā.
Jāņem vērā, ka LaIPA aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vidū tikai 16% izvēlas lietot straumēšanas platformas, kas ir Baltijas valstīs viszemākais rādītājs un liecina par mazu varbūtību, ka Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšana radiostacijās varētu papildus ietekmēt auditorijas pārmigrēšanu uz straumēšanas platformām. Turklāt tirgū ir piemēri – tādas savos profilos un formātos dažādas radiostacijas kā SWH, Skonto un Star FM, kas spēj gan piesaistīt plašu auditoriju, gan nodrošināt jau šobrīd vairāk nekā 30 % Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Šāda situācija norāda uz iespējamu elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgus nepilnību – vietējā satura nepietiekama izmantošana nav viennozīmīgi izskaidrojama ar auditorijas pieprasījuma trūkumu, bet var būt saistīta ar tirgus struktūru un stimulu sistēmu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka 16 no 42 Latvijā reģistrētām radio stacijām, kas izmanto valsts ierobežoto resursu – radio frekvences, savās programmās atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammas vai neatskaņo tās vispār, pastāv būtiska disproporcija starp publiskā resursa izmantošanu un vietējā kultūras satura klātbūtni radio ēterā. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un mūzikas nozares pārstāvji vairākkārt norādījuši uz nepilnībām elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū, īpaši attiecībā uz mūzikas piedāvājuma struktūru un autoratlīdzību sadalījumu. Tiek uzsvērts, ka būtiska ietekme tirgū ir nelielam skaitam globālu komersantu, kuri kontrolē gan fonogrammu tiesības (kā ierakstu izdevēji jeb labels), gan autoru tiesības (kā izdevēji jeb publishers). Šī koncentrācija atspoguļojas arī finanšu plūsmās. AKKA/LAA dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrētiem autoriem tika izmaksāti 72 016 euro, savukārt ārvalstīs reģistrētiem autoriem – 268 662 euro. Līdzīga tendence novērojama arī blakustiesību jomā – LaIPA dati rāda, ka vidēji tikai 40 % no fonogrammu ieņēmumiem nonāk pie vietējiem māksliniekiem, bet 60 % tiek pārskaitīti ārvalstu tiesību īpašniekiem.
Likumprojekts ir būtisks arī raidorganizāciju atskaites datu kvalitātes celšanai. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir ilgstoši norādījušas komerciālo radio organizācijām par neprecīzu atskaišu sniegšanu, kas kolektīvā pārvaldījuma organizācijām neļauj identificēt precīzu informāciju par autoriem un izpildītājiem, un ietekmē kopējo atlīdzību sadalījumu. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir vairākkārtīgi fiksējušas gadījumus, kad radio fonogrammas tiek ņemtas no straumēšanas platformām, kas ir autortiesību pārkāpums. Savukārt Latvijas Sabiedriskā medija radio programmas jau šobrīd sniedz pilnvērtīgas atskaites, kas tiek nodrošināts, izmantojot vienotu pieteikuma formu, kas māksliniekiem jāaizpilda, piesakot dziesmas radio. Līdz ar to Likumprojekts veicinās kopīgu atskaites datu saņemšanu, kā arī atskaites datu kvalitātes palielināšana nodrošinās ne tikai precīzāku izmantoto darbu, autoru un izpildītāju identificēšanu, bet veicinās likumīgu fonogrammu izmantošanu radio ēterā.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas "TopHit" publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas. Savukārt Igaunijas TOP 200 radio hitu sarakstā ir aptuveni 60 līdz 70 jeb 30 % – 35 % Igaunijas vietējie mākslinieki, bet TOP 200 radio hitu sarakstā Latvijā vien 2 līdz 5 Latvijas mākslinieki jeb teju 1 % – 2 % apmērā. Igaunijā noteiktā mūzikas kvota ir palīdzējusi palielināt vietējā satura īpatsvaru līdz aptuveni 30 – 35 %. Salīdzināšanai var minēt Somiju, kur arī nav noteikta vietējās mūzikas norma radiostacijās, bet Somijas TOP 100 radio hitu sarakstā 50 līdz 60 jeb 50 – 65 % ir somu mākslinieki. Latvijā, kur vietējā satura īpatsvars netiek piemērots, vietējās mūzikas klātbūtne radio ēterā ir ļoti minimāla.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, Likumprojektā noteikta pakāpeniska pāreja, atbilstoši kurai elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika sešu kalendāro mēnešu periodā gada laikā izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Likumprojekts ir būtisks arī raidorganizāciju atskaites datu kvalitātes celšanai. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir ilgstoši norādījušas komerciālo radio organizācijām par neprecīzu atskaišu sniegšanu, kas kolektīvā pārvaldījuma organizācijām neļauj identificēt precīzu informāciju par autoriem un izpildītājiem, un ietekmē kopējo atlīdzību sadalījumu. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir vairākkārtīgi fiksējušas gadījumus, kad radio fonogrammas tiek ņemtas no straumēšanas platformām, kas ir autortiesību pārkāpums. Savukārt Latvijas Sabiedriskā medija radio programmas jau šobrīd sniedz pilnvērtīgas atskaites, kas tiek nodrošināts, izmantojot vienotu pieteikuma formu, kas māksliniekiem jāaizpilda, piesakot dziesmas radio. Līdz ar to Likumprojekts veicinās kopīgu atskaites datu saņemšanu, kā arī atskaites datu kvalitātes palielināšana nodrošinās ne tikai precīzāku izmantoto darbu, autoru un izpildītāju identificēšanu, bet veicinās likumīgu fonogrammu izmantošanu radio ēterā.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas "TopHit" publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas. Savukārt Igaunijas TOP 200 radio hitu sarakstā ir aptuveni 60 līdz 70 jeb 30 % – 35 % Igaunijas vietējie mākslinieki, bet TOP 200 radio hitu sarakstā Latvijā vien 2 līdz 5 Latvijas mākslinieki jeb teju 1 % – 2 % apmērā. Igaunijā noteiktā mūzikas kvota ir palīdzējusi palielināt vietējā satura īpatsvaru līdz aptuveni 30 – 35 %. Salīdzināšanai var minēt Somiju, kur arī nav noteikta vietējās mūzikas norma radiostacijās, bet Somijas TOP 100 radio hitu sarakstā 50 līdz 60 jeb 50 – 65 % ir somu mākslinieki. Latvijā, kur vietējā satura īpatsvars netiek piemērots, vietējās mūzikas klātbūtne radio ēterā ir ļoti minimāla.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, Likumprojektā noteikta pakāpeniska pāreja, atbilstoši kurai elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika sešu kalendāro mēnešu periodā gada laikā izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz popularizēt Latvijā radīto mūziku elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās. Lai sasniegtu šo mērķi, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (turpmāk – Likums) tiek papildināts ar tiesisko regulējumu, kas nosaka minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio ēterā.
Likumprojekta 1. pants paredz papildināt Likuma 1. pantu ar diviem jauniem terminiem – "fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā"(Likuma 1. panta 8.1 punkts) un "jaunrades fonogrammas" (Likuma 1. panta 11.1 punkts).
Ar terminu "fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā" saprot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus, neatkarīgi no tā, kas ir fonogrammas izpildītājs vai tajā fiksētā darba autors. Savukārt termins "jaunrades fonogrammas" nozīmē fonogrammas, kas ietver Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās radītus muzikālus darbus vai instrumentālo mūziku, kas radīta attiecīgajās valstīs. Likumprojekta 1. pants paredz, ka, lai fonogramma tiktu uzskatīta par jaunrades fonogrammu tai jāatbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:
1) fonogrammā ietvertā darba vārdu autors ir Latvijas Republikas pilsonis;
2) fonogrammā ietvertā darba mūzikas autors ir Latvijas Republikas pilsonis;
3) fonogrammas izpildītājs ir Latvijas Republikas pilsonis;
4) fonogrammas producents ir Latvijas Republikas pilsonis vai juridiska persona, kas reģistrēta Latvijas Republikā;
5) fonogrammas publicēšana vai publiskošana veikta Latvijas Republikā.
Likumprojekta 2. pants paredz papildināt Likumu ar 24.2 pantu "Fonogrammu izmantošanas proporcija elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās", nosakot, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās sešu kalendāro mēnešu periodā gada laikā ne mazāk kā 30 procentus no visa fonogrammu raidīšanas izmantojamas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas (24.2 panta pirmā daļa). Turklāt minētajai proporcijai jāatbilst arī atsevišķai elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmas raidīšanas laikā no plkst. 07.00 līdz 20.00 (24.2 panta otrā daļa).
Likumprojekta 2. pantā noteikto tiesisko regulējumu paredzēts ieviest pakāpeniski. Tādēļ Likumprojekta 5. pants paredz papildināt Likumu pārejas noteikumus ar 50. punktu, nosakot, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās sešu kalendāro mēnešu periodā gada laikā no 2028. gada 1. janvāra ne mazāk kā 10 procentus no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, savukārt no 2029. gada 1. janvāra ne mazāk kā 20 procentus no visa fonogrammu raidīšanas izmantojamas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas.
Lai nodrošinātu šo prasību ievērošanu, Likumprojekta 2. pants paredz papildināt Likumu ar 24.2 panta trešo daļu, nosakot elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem pienākumu divas reizes gadā sniegt informāciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par fonogrammu izmantošanu radio programmās, iesniedzot attiecīgas atskaites, kas ļaus pārliecināties par Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 pantā noteikto prasību izpildi.
Izvērtējot Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 pantā minēto īpatsvara apmēru, ņemta vērā gan starptautiskā prakse, gan situācija Latvijas radio tirgū. Vairākās Eiropas Savienības valstīs un arī ārpus tās radio raidorganizācijām tiek piemērotas vietējā satura kvotas, kas parasti svārstās robežās no 25 % līdz 40 %. Turklāt, variē arī noteiktais laiks, kādā vietējās mūzikas fonogrammu skanējums jānodrošina – dienas laikā, nedēļas laikā, mēneša griezumā. Ņemot vērā, ka jau šobrīd Latvijā vidēji Latvijā radītu mūziku atskaņo radiostacijās 19 % apmērā un ir vairākas radio stacijas savā profilā atšķirīgas, kuras spēj nodrošināt jau šobrīd vairāk nekā 30 % Latvijā radītu mūziku un, ņemot vērā Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteikto kolektīvā pārvaldījuma organizāciju sniegtos datus par autortiesību un blakustiesību ieņēmumiem, piemērot likmi zem 30 % būtu neefektīvi. Turklāt Likumprojektā noteiktais īpatsvara sasniegšanas laika periods – seši kalendārie mēneši gada laikā – vienlaikus ļauj saglabāt raidorganizāciju programmu veidošanas elastību. Balsoties uz Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteikto kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (LaIPA un AKKA/LAA) sniegtajiem aprēķiniem, tiek prognozēts, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās no 2028. gada 1. janvāra, ne mazāk kā 10 % no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, Latvijas māksliniekiem ienākumi palielināsies par 59 391 euro atlīdzībās par mūzikas raidīšanu un līdzapraidi kopā. No 2029. gada 1. janvāra, ne mazāk kā 20 % no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, Latvijas māksliniekiem ienākumi palielināsies par 99 535 euro atlīdzībās par mūzikas raidīšanu un līdzapraidi kopā. Savukārt no 2030. gada 1. janvāra, ne mazāk kā 30 % no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, Latvijas māksliniekiem ienākumi palielināsies par 208 502 euro atlīdzībās par mūzikas raidīšanu un līdzapraidi kopā.
Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 panta trešajā daļā noteikts, ka Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta kārtība, kādā tiks veikta fonogrammu, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus, vai jaunrades fonogrammu izmantošanas proporcijas uzskaite elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās, noteikts elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniedzamās informācijas saturs un iesniegšanas termiņi, kā arī šīs informācijas pārbaudes un precizēšanas kārtība. Likumprojekta 4. pantā ietvertajā Likuma pārejas noteikumu 49. punktā paredzēts, ka Kultūras ministrija sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi izstrādā un Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. jūnijam izdod Likuma 24.2 daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus par fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā un jaunrades fonogrammas izmantošanas proporcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās uzskaites kārtību.
Likumprojekta 3. pants paredz papildināt Likuma 60. panta pirmo daļu ar 8.2 punktu, nosakot, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atbilstoši kompetencei īsteno uzraudzības iestādes funkcijas par fonogrammu, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus un jaunrades fonogrammu izmantošanas proporciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās.
Attiecībā uz Likumprojektā paredzētā tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu radiostacijām, Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, secināms, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio mediju tirgus jau šobrīd tiek tiesiski regulēts. Radiostacijas regulāri divas reizes gadā sniedz atskaites AKKA/LAA un LaIPA. Latvijā radītas mūzikas identificēšanai jāpielāgo esošā atskaites sistēma un nav nepieciešams veidot jaunu sistēmu. Lai nodrošinātu objektīvu un starptautiski savietojamu Latvijā radītas mūzikas identificēšanu, LaIPA izmanto nozarē jau pastāvošos starptautiskos identifikatorus. Fonogrammu identificēšanai izmantojams ISRC International Standard Recording Code (Starptautiskais ierakstu standartkods), kas unikāli identificē katru ierakstu, savukārt izpildītāju identificēšanai – IPN International Performer Number (starptautiskais izpildītāja numurs), turklāt, izmantojot IPN, izpildījums tiek skaidri attiecināts uz izpildītāju, neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā darbs ir reģistrēts.
Starptautiskās radio monitoringa sistēmas (piemēram, Radiomonitor) jau šobrīd katrai fonogrammai piešķir izcelsmes valsti, balstoties uz standartizētiem metadatiem un starptautiskajām repertuāra datubāzēm. Līdz ar to tehniski nepastāv šķēršļi arī Latvijā radītas mūzikas identificēšanai, izmantojot starptautiski atzītus identifikatorus (ISRC, IPN) un tiem piesaistītos metadatus, nevis veidojot jaunu identifikācijas sistēmu. Šāda pieeja nodrošina objektīvu, pārbaudāmu un starptautiski savietojamu datu apstrādi. Jau šobrīd regulārajās radiostaciju atskaitēs tiek fiksēta katra atšķirīga fonogrammas versija saskaņā ar starptautisko ISRC standartu, saņemot savu unikālu ISRC identifikatoru, kas nodrošina konkrētā ieraksta nepārprotamu identificēšanu. Starptautiski kopradītas fonogrammas, remiksi, kaverversijas, koncertieraksti, ar mākslīgā intelekta rīkiem radīti ieraksti un citi gadījumi nav šķērslis Latvijā radītas mūzikas identificēšanai. Piemēram, remikss, koncertieraksts vai kaverversija ir jau šobrīd esošo radiostaciju atskaišu ietvaros uzskatāmi par atsevišķām fonogrammām un tiem tiek piešķirts atsevišķs ISRC identifikators.
Likumprojekta īstenošana vienlaikus risina jau ilgstoši pastāvošo problemātiku atskaišu un datu apmaiņas procesa sakārtošanai starp komerciālajām radio raidorganizācijām un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām AKKA/LAA un LaIPA. Likumprojektā noteiktās prasības attiecībā uz Latvijā radītas mūzikas īpatsvara uzskaiti radīs nepieciešamību nodrošināt pilnīgākus, precīzākus datus par radio programmās atskaņotajiem muzikālajiem darbiem. Tādējādi Likumprojekts kalpos par impulsu ilgstoši risināmā jautājuma sakārtošanai un veicinās efektīvāku datu apriti starp raidorganizācijām un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.
Likumprojekta pārejas periodā LaIPA ir apliecinājusi gatavību uzņemties Latvijā radītas mūzikas īpatsvara tehnisko administrēšanu kā ārpakalpojumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Šādā gadījumā, LaIPA nodrošinās patstāvīgu monitoringu, salīdzinās ar ierastajām reizi pusgadā saņemtajām raidorganizāciju atskaitēm un sniegs atgriezenisko saiti raidorganizācijām, līdz brīdim, kad Latvijā radītas mūzikas īpatsvars sasniegs vismaz 30 %, tādējādi pilnībā noņemot administratīvo slogu no raidorganizācijām.
2030. gadā būs pieejama vienotas mūzikas datubāze, kurā metadatus apvienos biedrība "Latvijas Mūzikas informācijas centrs", biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports", Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, un citi datu turētāji. Minētā datubāze atvieglos Likumprojektā ietverto prasību izpildi un nodrošinās drošticamu avotu raidorganizācijām, jo saturēs datus par fonogrammas atbilstību Likumprojektā paredzētajiem kritērijiem, vienlaicīgi sniedzot iespēju medijiem verificēt fonogrammu statusu pirms raidīšanas, kā arī atvieglos uzraudzības procesu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kontrolējot, vai raidorganizācijas noteiktajā periodā raidīto fonogrammu kopums sasniedz 30% Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Jau šobrīd pastāv dažādos formātos uzglabāti dati, kurus Kultūras ministrijas līdzdarbības līgumu ietvaros uztur biedrība "Latvijas Mūzikas informācijas centrs" un biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports". Līdz 2030. gadam sadarbībā ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām Kultūras ministrijas esošo līdzdarbības līgumu finansējumu ietvaros tiks izveidota vienota autoritatīva datubāze ar pilnīgiem datiem ne tikai kā efektīvs mehānisms Latvijā radītas mūzikas īpatsvara atbilstības noteikšanai un monitorēšanai, bet publiskā datubāze kalpos arī kā nozīmīgs rīks autortiesību administrēšanā, repertuāra plānošanā, informācijas un muzikālā mantojuma saglabāšanā, pasākumu organizēšanā, izglītības procesos kā Latvijā tā ārvalstīs. Piemēram, jau šobrīd biedrības "Latvija Mūzikas informācijas centrs" datubāzi ik mēnesi apmeklē ap 4000 interesenti un biedrības "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" datu bāzi ap 15 000 gadā, interesenti pārsvarā ir no ārvalstīm, meklējot latviešu komponistu darbus, ko iekļaut savā repertuārā. Tie ir profesionāļi, studenti, festivālu rīkotāji u.c. Ja datubāzē būtu visi Latvijas autori, izpildītāji, producenti, ierakstu kompānijas, izdevēji, un to darbi ar visiem metadatiem, datubāzes lietotāju skaits desmitkāršotos.
Attiecībā uz Satversmē garantēto vārda un izteiksmes brīvību (Satversmes 100. pants), kā arī tiesībām brīvi veikt uzņēmējdarbību (Satversmes 105. un 106. pants), Likumprojektā noteiktais mūzikas īpatsvars var šķist kā tiesiskais regulējums mediju saturam, taču tas neierobežo pilsoņu tiesības uz izteiksmes brīvību, jo radio saturs netiek aizliegts vai cenzēts, raidorganizācijas joprojām var brīvi veidot savas programmas, ievērojot Likumprojektā noteikto tiesisko regulējumu, un klausītājiem saglabājas plašas alternatīvas mūzikas patēriņam, tostarp straumēšanas platformās un interneta radio. Turklāt jau šobrīd radio atskaņotās fonogrammas nav klausītāju brīva izvēle, bet gan radio programmu veidotāju kūrēta izlase.
Tāpat Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums nepārkāpj Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumus. Līdzīgs vietējās mūzikas īpatsvara tiesiskais regulējums pastāv vairākās Eiropas Savienības valstīs, un tiek izmantots kā kultūrpolitikas instruments kultūras daudzveidības veicināšanai. Ja noteiktais vietējās mūzikas īpatsvars ir samērīgas un nediskriminējošas, tas var būt pamatots valsts tiesiskais regulējums.
Likumprojektā paredzētie grozījumi Likumā atbilst Satversmei un nav pretrunā Satversmes 100. pantā noteiktajām tiesībām uz vārda brīvību, kas ietver jēdzienu "preses brīvība". Radiofrekvences ir ierobežots resurss atšķirībā no digitālās apraides un radiofrekvenču apraides atļaujas ir terminētas. Līdz ar to nav konstatējami iespējami Satversmes ierobežojumi situācijā, kad tiek izmantoti šādi ierobežoti radiofrekvenču resursi, jo raidorganizāciju komersanti uz savām tiesībām izmantot attiecīgo frekvenci var paļauties tikai līdz apraides atļaujas termiņa beigām – šobrīd līdz 2028.–2030. gadam. Tādejādi, pat ja uzskatītu, ka Likumprojekts ierobežo tiesības uz īpašumu, nosakot Likumprojekta spēkā stāšanās termiņu pēc šobrīd spēkā esošo radiofrekvenču apraides atļauju termiņa notecēšanas, nav pamata uzskatīt to par Satversmes 105. pantā noteikto tiesību ierobežojumu, jo radiofrekvenču apraides atļaujas termiņa pagarināšana notiktu, jau apzinoties jaunos apraides atļaujas izmantošanas nosacījumus (2030. gadā), ko paredz Likumprojekta 2. pants, papildinot Likumu ar 24.2 pantu "Fonogrammu izmantošanas proporcija elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās".
Vienlaikus Latvijā radio joprojām saglabā stabilu lomu mūzikas patēriņā. Saskaņā ar 2025. gada LaIPA ikgadējo mūzikas patēriņa aptauju par 2024. gadu un periodu līdz 2025. gada oktobrim 82 % iedzīvotāju norāda, ka klausās mūziku radio, savukārt tikai 8 % aptaujāto norāda, ka radio stacijas izvēli nosaka ārvalstu mūzikas īpatsvars programmā. Attiecīgi nav datos balstītu pierādījumu, ka Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšana līdz 30 % radio programmās varētu būtiski samazināt radio auditoriju. Papildu salīdzinājumam jānorāda, ka Igaunijā mūzikas kvotas tika ieviestas 2016. gadā, nosakot, ka vismaz 30 % radio programmā atskaņoto mūzikas darbu ir radīti Igaunijas autoru vai tos izpilda Igaunijas izpildītāji. Socioloģiskās pētījumu aģentūras "Kantar" starptautiskā tirgus un mediju pētījumā par 2025. gada radio auditoriju (Kantar Supernova, Radio surveys 2012–2025) pieejamie Igaunijas radio staciju dati neliecina par būtisku radio auditorijas vai reklāmas tirgus kritumu pēc šā regulējuma ieviešanas. Kantar Emor, kas ir vadošais tirgus izpētes un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums, dati liecina, ka Igaunijas radio reklāmas neto izdevumu dinamika kopš 2016. gada ir bijusi augoša, lai gan kopš 2016. gada Igaunijas radio licencēs ir iestrādāts vietējās mūzikas īpatsvars 30 – 35 % apmērā un 2026. gadā vietējās mūzikas īpatsvars tiek virzīts Igaunijas parlamentā 2. lasījumā kā likumprojekts. Igaunijas radio tirgus no aptuveni 3 milj. euro 2012. gadā pieauga līdz aptuveni 11,5 milj. euro 2019. gadā (Kantar Emor dati 2025. gads). Latvijas radio reklāmas tirgus dati liecina par stabilu augšupeju kopš 2022. gada par spīti digitālo straumēšanas platformu ienākšanas popularitātei – no aptuveni 9,7 milj. euro 2021. gadā, 12,9 milj. euro 2022. gadā līdz 15,47 milj. euro 2025. gadā (Kantar Emor dati, 2025. gads).
Likumprojekta 1. pants paredz papildināt Likuma 1. pantu ar diviem jauniem terminiem – "fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā"(Likuma 1. panta 8.1 punkts) un "jaunrades fonogrammas" (Likuma 1. panta 11.1 punkts).
Ar terminu "fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā" saprot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus, neatkarīgi no tā, kas ir fonogrammas izpildītājs vai tajā fiksētā darba autors. Savukārt termins "jaunrades fonogrammas" nozīmē fonogrammas, kas ietver Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās radītus muzikālus darbus vai instrumentālo mūziku, kas radīta attiecīgajās valstīs. Likumprojekta 1. pants paredz, ka, lai fonogramma tiktu uzskatīta par jaunrades fonogrammu tai jāatbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:
1) fonogrammā ietvertā darba vārdu autors ir Latvijas Republikas pilsonis;
2) fonogrammā ietvertā darba mūzikas autors ir Latvijas Republikas pilsonis;
3) fonogrammas izpildītājs ir Latvijas Republikas pilsonis;
4) fonogrammas producents ir Latvijas Republikas pilsonis vai juridiska persona, kas reģistrēta Latvijas Republikā;
5) fonogrammas publicēšana vai publiskošana veikta Latvijas Republikā.
Likumprojekta 2. pants paredz papildināt Likumu ar 24.2 pantu "Fonogrammu izmantošanas proporcija elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās", nosakot, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās sešu kalendāro mēnešu periodā gada laikā ne mazāk kā 30 procentus no visa fonogrammu raidīšanas izmantojamas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas (24.2 panta pirmā daļa). Turklāt minētajai proporcijai jāatbilst arī atsevišķai elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmas raidīšanas laikā no plkst. 07.00 līdz 20.00 (24.2 panta otrā daļa).
Likumprojekta 2. pantā noteikto tiesisko regulējumu paredzēts ieviest pakāpeniski. Tādēļ Likumprojekta 5. pants paredz papildināt Likumu pārejas noteikumus ar 50. punktu, nosakot, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās sešu kalendāro mēnešu periodā gada laikā no 2028. gada 1. janvāra ne mazāk kā 10 procentus no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, savukārt no 2029. gada 1. janvāra ne mazāk kā 20 procentus no visa fonogrammu raidīšanas izmantojamas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas.
Lai nodrošinātu šo prasību ievērošanu, Likumprojekta 2. pants paredz papildināt Likumu ar 24.2 panta trešo daļu, nosakot elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem pienākumu divas reizes gadā sniegt informāciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par fonogrammu izmantošanu radio programmās, iesniedzot attiecīgas atskaites, kas ļaus pārliecināties par Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 pantā noteikto prasību izpildi.
Izvērtējot Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 pantā minēto īpatsvara apmēru, ņemta vērā gan starptautiskā prakse, gan situācija Latvijas radio tirgū. Vairākās Eiropas Savienības valstīs un arī ārpus tās radio raidorganizācijām tiek piemērotas vietējā satura kvotas, kas parasti svārstās robežās no 25 % līdz 40 %. Turklāt, variē arī noteiktais laiks, kādā vietējās mūzikas fonogrammu skanējums jānodrošina – dienas laikā, nedēļas laikā, mēneša griezumā. Ņemot vērā, ka jau šobrīd Latvijā vidēji Latvijā radītu mūziku atskaņo radiostacijās 19 % apmērā un ir vairākas radio stacijas savā profilā atšķirīgas, kuras spēj nodrošināt jau šobrīd vairāk nekā 30 % Latvijā radītu mūziku un, ņemot vērā Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteikto kolektīvā pārvaldījuma organizāciju sniegtos datus par autortiesību un blakustiesību ieņēmumiem, piemērot likmi zem 30 % būtu neefektīvi. Turklāt Likumprojektā noteiktais īpatsvara sasniegšanas laika periods – seši kalendārie mēneši gada laikā – vienlaikus ļauj saglabāt raidorganizāciju programmu veidošanas elastību. Balsoties uz Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteikto kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (LaIPA un AKKA/LAA) sniegtajiem aprēķiniem, tiek prognozēts, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās no 2028. gada 1. janvāra, ne mazāk kā 10 % no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, Latvijas māksliniekiem ienākumi palielināsies par 59 391 euro atlīdzībās par mūzikas raidīšanu un līdzapraidi kopā. No 2029. gada 1. janvāra, ne mazāk kā 20 % no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, Latvijas māksliniekiem ienākumi palielināsies par 99 535 euro atlīdzībās par mūzikas raidīšanu un līdzapraidi kopā. Savukārt no 2030. gada 1. janvāra, ne mazāk kā 30 % no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojot fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, Latvijas māksliniekiem ienākumi palielināsies par 208 502 euro atlīdzībās par mūzikas raidīšanu un līdzapraidi kopā.
Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 panta trešajā daļā noteikts, ka Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta kārtība, kādā tiks veikta fonogrammu, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus, vai jaunrades fonogrammu izmantošanas proporcijas uzskaite elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās, noteikts elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniedzamās informācijas saturs un iesniegšanas termiņi, kā arī šīs informācijas pārbaudes un precizēšanas kārtība. Likumprojekta 4. pantā ietvertajā Likuma pārejas noteikumu 49. punktā paredzēts, ka Kultūras ministrija sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi izstrādā un Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. jūnijam izdod Likuma 24.2 daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus par fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā un jaunrades fonogrammas izmantošanas proporcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās uzskaites kārtību.
Likumprojekta 3. pants paredz papildināt Likuma 60. panta pirmo daļu ar 8.2 punktu, nosakot, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atbilstoši kompetencei īsteno uzraudzības iestādes funkcijas par fonogrammu, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus un jaunrades fonogrammu izmantošanas proporciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās.
Attiecībā uz Likumprojektā paredzētā tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu radiostacijām, Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, secināms, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio mediju tirgus jau šobrīd tiek tiesiski regulēts. Radiostacijas regulāri divas reizes gadā sniedz atskaites AKKA/LAA un LaIPA. Latvijā radītas mūzikas identificēšanai jāpielāgo esošā atskaites sistēma un nav nepieciešams veidot jaunu sistēmu. Lai nodrošinātu objektīvu un starptautiski savietojamu Latvijā radītas mūzikas identificēšanu, LaIPA izmanto nozarē jau pastāvošos starptautiskos identifikatorus. Fonogrammu identificēšanai izmantojams ISRC International Standard Recording Code (Starptautiskais ierakstu standartkods), kas unikāli identificē katru ierakstu, savukārt izpildītāju identificēšanai – IPN International Performer Number (starptautiskais izpildītāja numurs), turklāt, izmantojot IPN, izpildījums tiek skaidri attiecināts uz izpildītāju, neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā darbs ir reģistrēts.
Starptautiskās radio monitoringa sistēmas (piemēram, Radiomonitor) jau šobrīd katrai fonogrammai piešķir izcelsmes valsti, balstoties uz standartizētiem metadatiem un starptautiskajām repertuāra datubāzēm. Līdz ar to tehniski nepastāv šķēršļi arī Latvijā radītas mūzikas identificēšanai, izmantojot starptautiski atzītus identifikatorus (ISRC, IPN) un tiem piesaistītos metadatus, nevis veidojot jaunu identifikācijas sistēmu. Šāda pieeja nodrošina objektīvu, pārbaudāmu un starptautiski savietojamu datu apstrādi. Jau šobrīd regulārajās radiostaciju atskaitēs tiek fiksēta katra atšķirīga fonogrammas versija saskaņā ar starptautisko ISRC standartu, saņemot savu unikālu ISRC identifikatoru, kas nodrošina konkrētā ieraksta nepārprotamu identificēšanu. Starptautiski kopradītas fonogrammas, remiksi, kaverversijas, koncertieraksti, ar mākslīgā intelekta rīkiem radīti ieraksti un citi gadījumi nav šķērslis Latvijā radītas mūzikas identificēšanai. Piemēram, remikss, koncertieraksts vai kaverversija ir jau šobrīd esošo radiostaciju atskaišu ietvaros uzskatāmi par atsevišķām fonogrammām un tiem tiek piešķirts atsevišķs ISRC identifikators.
Likumprojekta īstenošana vienlaikus risina jau ilgstoši pastāvošo problemātiku atskaišu un datu apmaiņas procesa sakārtošanai starp komerciālajām radio raidorganizācijām un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām AKKA/LAA un LaIPA. Likumprojektā noteiktās prasības attiecībā uz Latvijā radītas mūzikas īpatsvara uzskaiti radīs nepieciešamību nodrošināt pilnīgākus, precīzākus datus par radio programmās atskaņotajiem muzikālajiem darbiem. Tādējādi Likumprojekts kalpos par impulsu ilgstoši risināmā jautājuma sakārtošanai un veicinās efektīvāku datu apriti starp raidorganizācijām un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.
Likumprojekta pārejas periodā LaIPA ir apliecinājusi gatavību uzņemties Latvijā radītas mūzikas īpatsvara tehnisko administrēšanu kā ārpakalpojumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Šādā gadījumā, LaIPA nodrošinās patstāvīgu monitoringu, salīdzinās ar ierastajām reizi pusgadā saņemtajām raidorganizāciju atskaitēm un sniegs atgriezenisko saiti raidorganizācijām, līdz brīdim, kad Latvijā radītas mūzikas īpatsvars sasniegs vismaz 30 %, tādējādi pilnībā noņemot administratīvo slogu no raidorganizācijām.
2030. gadā būs pieejama vienotas mūzikas datubāze, kurā metadatus apvienos biedrība "Latvijas Mūzikas informācijas centrs", biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports", Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, un citi datu turētāji. Minētā datubāze atvieglos Likumprojektā ietverto prasību izpildi un nodrošinās drošticamu avotu raidorganizācijām, jo saturēs datus par fonogrammas atbilstību Likumprojektā paredzētajiem kritērijiem, vienlaicīgi sniedzot iespēju medijiem verificēt fonogrammu statusu pirms raidīšanas, kā arī atvieglos uzraudzības procesu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kontrolējot, vai raidorganizācijas noteiktajā periodā raidīto fonogrammu kopums sasniedz 30% Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Jau šobrīd pastāv dažādos formātos uzglabāti dati, kurus Kultūras ministrijas līdzdarbības līgumu ietvaros uztur biedrība "Latvijas Mūzikas informācijas centrs" un biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports". Līdz 2030. gadam sadarbībā ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām Kultūras ministrijas esošo līdzdarbības līgumu finansējumu ietvaros tiks izveidota vienota autoritatīva datubāze ar pilnīgiem datiem ne tikai kā efektīvs mehānisms Latvijā radītas mūzikas īpatsvara atbilstības noteikšanai un monitorēšanai, bet publiskā datubāze kalpos arī kā nozīmīgs rīks autortiesību administrēšanā, repertuāra plānošanā, informācijas un muzikālā mantojuma saglabāšanā, pasākumu organizēšanā, izglītības procesos kā Latvijā tā ārvalstīs. Piemēram, jau šobrīd biedrības "Latvija Mūzikas informācijas centrs" datubāzi ik mēnesi apmeklē ap 4000 interesenti un biedrības "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" datu bāzi ap 15 000 gadā, interesenti pārsvarā ir no ārvalstīm, meklējot latviešu komponistu darbus, ko iekļaut savā repertuārā. Tie ir profesionāļi, studenti, festivālu rīkotāji u.c. Ja datubāzē būtu visi Latvijas autori, izpildītāji, producenti, ierakstu kompānijas, izdevēji, un to darbi ar visiem metadatiem, datubāzes lietotāju skaits desmitkāršotos.
Attiecībā uz Satversmē garantēto vārda un izteiksmes brīvību (Satversmes 100. pants), kā arī tiesībām brīvi veikt uzņēmējdarbību (Satversmes 105. un 106. pants), Likumprojektā noteiktais mūzikas īpatsvars var šķist kā tiesiskais regulējums mediju saturam, taču tas neierobežo pilsoņu tiesības uz izteiksmes brīvību, jo radio saturs netiek aizliegts vai cenzēts, raidorganizācijas joprojām var brīvi veidot savas programmas, ievērojot Likumprojektā noteikto tiesisko regulējumu, un klausītājiem saglabājas plašas alternatīvas mūzikas patēriņam, tostarp straumēšanas platformās un interneta radio. Turklāt jau šobrīd radio atskaņotās fonogrammas nav klausītāju brīva izvēle, bet gan radio programmu veidotāju kūrēta izlase.
Tāpat Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums nepārkāpj Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumus. Līdzīgs vietējās mūzikas īpatsvara tiesiskais regulējums pastāv vairākās Eiropas Savienības valstīs, un tiek izmantots kā kultūrpolitikas instruments kultūras daudzveidības veicināšanai. Ja noteiktais vietējās mūzikas īpatsvars ir samērīgas un nediskriminējošas, tas var būt pamatots valsts tiesiskais regulējums.
Likumprojektā paredzētie grozījumi Likumā atbilst Satversmei un nav pretrunā Satversmes 100. pantā noteiktajām tiesībām uz vārda brīvību, kas ietver jēdzienu "preses brīvība". Radiofrekvences ir ierobežots resurss atšķirībā no digitālās apraides un radiofrekvenču apraides atļaujas ir terminētas. Līdz ar to nav konstatējami iespējami Satversmes ierobežojumi situācijā, kad tiek izmantoti šādi ierobežoti radiofrekvenču resursi, jo raidorganizāciju komersanti uz savām tiesībām izmantot attiecīgo frekvenci var paļauties tikai līdz apraides atļaujas termiņa beigām – šobrīd līdz 2028.–2030. gadam. Tādejādi, pat ja uzskatītu, ka Likumprojekts ierobežo tiesības uz īpašumu, nosakot Likumprojekta spēkā stāšanās termiņu pēc šobrīd spēkā esošo radiofrekvenču apraides atļauju termiņa notecēšanas, nav pamata uzskatīt to par Satversmes 105. pantā noteikto tiesību ierobežojumu, jo radiofrekvenču apraides atļaujas termiņa pagarināšana notiktu, jau apzinoties jaunos apraides atļaujas izmantošanas nosacījumus (2030. gadā), ko paredz Likumprojekta 2. pants, papildinot Likumu ar 24.2 pantu "Fonogrammu izmantošanas proporcija elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās".
Vienlaikus Latvijā radio joprojām saglabā stabilu lomu mūzikas patēriņā. Saskaņā ar 2025. gada LaIPA ikgadējo mūzikas patēriņa aptauju par 2024. gadu un periodu līdz 2025. gada oktobrim 82 % iedzīvotāju norāda, ka klausās mūziku radio, savukārt tikai 8 % aptaujāto norāda, ka radio stacijas izvēli nosaka ārvalstu mūzikas īpatsvars programmā. Attiecīgi nav datos balstītu pierādījumu, ka Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšana līdz 30 % radio programmās varētu būtiski samazināt radio auditoriju. Papildu salīdzinājumam jānorāda, ka Igaunijā mūzikas kvotas tika ieviestas 2016. gadā, nosakot, ka vismaz 30 % radio programmā atskaņoto mūzikas darbu ir radīti Igaunijas autoru vai tos izpilda Igaunijas izpildītāji. Socioloģiskās pētījumu aģentūras "Kantar" starptautiskā tirgus un mediju pētījumā par 2025. gada radio auditoriju (Kantar Supernova, Radio surveys 2012–2025) pieejamie Igaunijas radio staciju dati neliecina par būtisku radio auditorijas vai reklāmas tirgus kritumu pēc šā regulējuma ieviešanas. Kantar Emor, kas ir vadošais tirgus izpētes un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums, dati liecina, ka Igaunijas radio reklāmas neto izdevumu dinamika kopš 2016. gada ir bijusi augoša, lai gan kopš 2016. gada Igaunijas radio licencēs ir iestrādāts vietējās mūzikas īpatsvars 30 – 35 % apmērā un 2026. gadā vietējās mūzikas īpatsvars tiek virzīts Igaunijas parlamentā 2. lasījumā kā likumprojekts. Igaunijas radio tirgus no aptuveni 3 milj. euro 2012. gadā pieauga līdz aptuveni 11,5 milj. euro 2019. gadā (Kantar Emor dati 2025. gads). Latvijas radio reklāmas tirgus dati liecina par stabilu augšupeju kopš 2022. gada par spīti digitālo straumēšanas platformu ienākšanas popularitātei – no aptuveni 9,7 milj. euro 2021. gadā, 12,9 milj. euro 2022. gadā līdz 15,47 milj. euro 2025. gadā (Kantar Emor dati, 2025. gads).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Pieņemot lēmumu virzīt grozījumus Likumā, ar Kultūras ministrijas 2026. gada 2. marta rīkojumu Nr. 2.5-1-28 izveidotajā darba grupā Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanai radiostacijās, kurā pārstāvētas kā valsts, tā arī nevalstiskās organizācijas, nozaru konsultatīvās padomes, mūziķi un komersanti, tika izskatīti alternatīvi risinājumi vietējās mūzikas īpatsvara noteikšanas mehānismiem radio stacijās, secinot, ka Likumprojektā paredzēto ierobežojumu noteikšana būtu uzskatāma par samērīgu.
Alternatīvie risinājumi un to izvērtējums:
1. Brīvprātīga nozares vienošanās (memoranda modelis):
Brīvprātīga vienošanās starp valsti un radio nozari par vietējās mūzikas īpatsvara pakāpenisku palielināšanu. Mehānisms paredzētu, ka nozare pašorganizējoši nosaka orientējošu mērķi 30 % vietējās mūzikas īpatsvara sasniegšanu radio stacijās. Tiek veikts regulārs monitorings un ziņošana, rezultātu publicēšana. Šāda mehānisma priekšrocība ir, ka netiek noteikti obligāti ievērojami ierobežojumi un tiek veicināta sadarbības kultūra. Savukārt šāda mehānisma risks ir, ka nav garantēts rezultāts bez atbilstoša motivācijas mehānisma paredzēšanas radio stacijām. Turklāt noslēgt šādu memorandu starp radio stacijām un mūzikas nozari jau tika mēģināts un tas rezultējās ar radio staciju atteikšanos nosacījumus ievērot pat ne pāris procentu apmērā. Mūzikas nozare ir gadiem centusies aicināt raidorganizācijas uz pašregulējošu memorandu, kas noteiktu 30 % fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un jaunrades fonogrammas atskaņošanu taču šie mēģinājumi ir bijuši nesekmīgi. Viens no pretargumentiem ir bijis, ka Latvijā netiek radīta pietiekoši kvalitatīva mūzika, taču LaIPA dati liecina, ka katru gadu Latvijā tiek reģistrētas vismaz 3000/4000 jaunrades, kas liecina par lielu apjomu vietējās mūzikas produkcijas, kas nenonāk pie klausītājiem.
2. Finansiāli stimuli:
Mērķēts atbalsts radio stacijām, kas pārsniedz noteiktu vietējās mūzikas slieksni. Finanšu atbalsta stimuli varētu tikt saistīti ar Mediju atbalsta fondu un konkursu kārtībā nodrošinātas priekšrocības radiostacijām, kuras atskaņo noteiktu īpatsvaru vietējās mūzikas. Šī mehānisma priekšrocība ir, ka tas kalpo kā pozitīvs stimuls, nevis ierobežojums vai pienākums. Savukārt trūkums šādam mehānisma ir, ka tas nav fiskāli neitrāls, ir nepieciešams papildu finansējums, lai finanšu stimulus varētu radiostacijā nodrošināt, kā arī nav pareizi kvalitatīvu saturu sasaistīt ar atskaņojamo mūziku.
3. Nodokļu stimuli mūzikas producentiem un ierakstu kompānijām:
Nodokļu atvieglojumi vai līdzfinansējums vietējās mūzikas ierakstu radīšanai. Šāds mehānisms atbalstītu ierakstu producēšanu Latvijā un pozitīvi ietekmētu mūzikas nozari. Šāda mehānisma trūkums ir, ka tas nav fiskāli neitrāls un paredz papildu finansējuma nepieciešamību tā realizācijai.
4. Vietējās mūzikas īpatsvara procenta gradācija:
Vietējās mūzikas īpatsvaru samazinātu mazākumtautību radio stacijām un tematiskām/nišas radio (50 % no noteiktās kvotas). Šāds mehānisms kā alternatīva ir vistuvākais mērķa sasniegšanai – vietējās mūzikas popularizēšanai radio stacijās. Šāds risinājums ir fiskāli neitrāls, neprasot papildu finansējumu, kā arī mazinot pārmaiņu slogu radiostacijām. Savukārt trūkums šādam mehānismam ir, ka šobrīd nav atrasts veids, kā nodefinēt nišas radio. Ņemot vērā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes publiski pieejamo informāciju par apraides atļaujām radiostacijās, šobrīd nav fiksēta ne viena žanra radio. Radiostacijas var periodiski veidot atsevišķas programmas žanra mūzikai, bet tikai vienam žanram (hip-hop, deju mūzika, elektroniskā mūzika) veltītas radio stacijas šobrīd Latvijā nav juridiski fiksētas. Šobrīd esošo apraides atļauju programmu aprakstā nedefinē mūzikas žanru. Apraides atļaujā un darbības pamatnosacījumos norādīto informāciju Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē iesniedz pats elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, norādot kādu no šādiem pamatdarbības veidiem – informatīvu, informatīvi muzikālu vai muzikālu.
Alternatīvie risinājumi un to izvērtējums:
1. Brīvprātīga nozares vienošanās (memoranda modelis):
Brīvprātīga vienošanās starp valsti un radio nozari par vietējās mūzikas īpatsvara pakāpenisku palielināšanu. Mehānisms paredzētu, ka nozare pašorganizējoši nosaka orientējošu mērķi 30 % vietējās mūzikas īpatsvara sasniegšanu radio stacijās. Tiek veikts regulārs monitorings un ziņošana, rezultātu publicēšana. Šāda mehānisma priekšrocība ir, ka netiek noteikti obligāti ievērojami ierobežojumi un tiek veicināta sadarbības kultūra. Savukārt šāda mehānisma risks ir, ka nav garantēts rezultāts bez atbilstoša motivācijas mehānisma paredzēšanas radio stacijām. Turklāt noslēgt šādu memorandu starp radio stacijām un mūzikas nozari jau tika mēģināts un tas rezultējās ar radio staciju atteikšanos nosacījumus ievērot pat ne pāris procentu apmērā. Mūzikas nozare ir gadiem centusies aicināt raidorganizācijas uz pašregulējošu memorandu, kas noteiktu 30 % fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un jaunrades fonogrammas atskaņošanu taču šie mēģinājumi ir bijuši nesekmīgi. Viens no pretargumentiem ir bijis, ka Latvijā netiek radīta pietiekoši kvalitatīva mūzika, taču LaIPA dati liecina, ka katru gadu Latvijā tiek reģistrētas vismaz 3000/4000 jaunrades, kas liecina par lielu apjomu vietējās mūzikas produkcijas, kas nenonāk pie klausītājiem.
2. Finansiāli stimuli:
Mērķēts atbalsts radio stacijām, kas pārsniedz noteiktu vietējās mūzikas slieksni. Finanšu atbalsta stimuli varētu tikt saistīti ar Mediju atbalsta fondu un konkursu kārtībā nodrošinātas priekšrocības radiostacijām, kuras atskaņo noteiktu īpatsvaru vietējās mūzikas. Šī mehānisma priekšrocība ir, ka tas kalpo kā pozitīvs stimuls, nevis ierobežojums vai pienākums. Savukārt trūkums šādam mehānisma ir, ka tas nav fiskāli neitrāls, ir nepieciešams papildu finansējums, lai finanšu stimulus varētu radiostacijā nodrošināt, kā arī nav pareizi kvalitatīvu saturu sasaistīt ar atskaņojamo mūziku.
3. Nodokļu stimuli mūzikas producentiem un ierakstu kompānijām:
Nodokļu atvieglojumi vai līdzfinansējums vietējās mūzikas ierakstu radīšanai. Šāds mehānisms atbalstītu ierakstu producēšanu Latvijā un pozitīvi ietekmētu mūzikas nozari. Šāda mehānisma trūkums ir, ka tas nav fiskāli neitrāls un paredz papildu finansējuma nepieciešamību tā realizācijai.
4. Vietējās mūzikas īpatsvara procenta gradācija:
Vietējās mūzikas īpatsvaru samazinātu mazākumtautību radio stacijām un tematiskām/nišas radio (50 % no noteiktās kvotas). Šāds mehānisms kā alternatīva ir vistuvākais mērķa sasniegšanai – vietējās mūzikas popularizēšanai radio stacijās. Šāds risinājums ir fiskāli neitrāls, neprasot papildu finansējumu, kā arī mazinot pārmaiņu slogu radiostacijām. Savukārt trūkums šādam mehānismam ir, ka šobrīd nav atrasts veids, kā nodefinēt nišas radio. Ņemot vērā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes publiski pieejamo informāciju par apraides atļaujām radiostacijās, šobrīd nav fiksēta ne viena žanra radio. Radiostacijas var periodiski veidot atsevišķas programmas žanra mūzikai, bet tikai vienam žanram (hip-hop, deju mūzika, elektroniskā mūzika) veltītas radio stacijas šobrīd Latvijā nav juridiski fiksētas. Šobrīd esošo apraides atļauju programmu aprakstā nedefinē mūzikas žanru. Apraides atļaujā un darbības pamatnosacījumos norādīto informāciju Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē iesniedz pats elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, norādot kādu no šādiem pamatdarbības veidiem – informatīvu, informatīvi muzikālu vai muzikālu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Socioloģiskās pētījumu aģentūras "Kantar" un /LaIPA ikgadējais pētījums "Mūzikas patēriņa indekss 2024. gads" (pieejams: https://www.laipa.org/lat/jaunumi/51295-muzikas-paterina-paradumu-petijums-muziku-ikdiena-patere-absolutais-vairakums-latvijas-iedzivotaju).
Apraksts
Pētījuma "Mūzikas patēriņa indekss" mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par dažādiem ar mūzikas patēriņu saistītiem jautājumiem un to ik gadu veic Socioloģiskās pētījumu aģentūra "Kantar" pēc LaIPA pasūtījuma.
Nosaukums
"Comparative analysis of music content legislation on radio and digital platforms: what is the future for quotas in the new scenario?" (2024) Barselonas universitāte, Carles Llorens Maluquer (pieejams:https://raco.cat/index.php/QuadernsCAC/article/view/431853).
Apraksts
Pētījumā "Comparative analysis of music content legislation on radio and digital platforms: what is the future for quotas in the new scenario?"(pieejams: https://raco.cat/index.php/QuadernsCAC/article/view/431853) ir analizēta dažādu valstu komunikācijas politika attiecībā uz radio satura regulējumu un mūzikas kvotām, kā arī tas, kā šie regulējumi pielāgojas digitālo audio platformu attīstības laikmetam. Pētījumā salīdzinoši aplūkota radio satura regulēšana tādās valstīs kā Francija, Kanāda, Apvienotā Karaliste un Austrālija, īpaši pievēršoties vietējā satura kvotām un to nozīmei nacionālās kultūras un mūzikas industrijas aizsardzībā. Tāpat analizēta jauno digitālo platformu (piemēram, Spotify un Apple Music) ietekme uz radio nozari un apskatītas iespējamās regulācijas pieejas, lai saglabātu vietējā satura daudzveidību un nodrošinātu līdzsvaru starp tradicionālajiem medijiem un digitālajām platformām.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Likumprojekta ietvaros Latvijā netiek paredzēta atsevišķa ex-post pēcpārbaude, jo tās ieviešana radītu papildu administratīvās un finanšu izmaksas, tostarp nepieciešamību nodrošināt papildu uzraudzības kapacitāti un datu apstrādi. Šāda pārbaude nav veikta arī kaimiņu valsts Igaunijas 2016. gadā ieviestajam vietējās mūzikas īpatsvaram radiostacijās. Savukārt, ņemot vērā ierobežotos publiskos resursus, prioritāri paredzēts ieguldīt valsts budžeta finansējumu vienotas Latvijas mūzikas datubāzes izveidē, ko plānots īstenot 2030. gadā pēc Likumprojektā paredzētā pārejas perioda. Kā konstatēts arī Likumprojekta izstrādes procesā, Latvijas mūzikas dati pašlaik ir decentralizēti un atrodas dažādu datu turētāju pārvaldībā. Vienota datubāze ļaus apkopot un verificēt informāciju par fonogrammu atbilstību Likumprojektā noteiktajiem kritērijiem, nodrošinās medijiem iespēju pārbaudīt fonogrammas statusu pirms to raidīšanas un atvieglos Latvijā radītas mūzikas īpatsvara izpildes kontroli. Tādēļ finanšu un administratīvo resursu novirzīšana vienotas datubāzes izveidei ir lietderīgāka nekā atsevišķas pēcpārbaudes sistēmas izveide. Minētā datubāze nodrošinās ilgtermiņa infrastruktūru, kas vienlaikus kalpos gan medijiem, gan nozares pārstāvjiem, gan uzraugošajām institūcijām, samazinot administratīvo slogu un padarot Latvijā radītas mūzikas īpatsvara izpildi pārskatāmāku. Turklāt vienotas datubāzes izveidi ir atbalstījusi un nepieciešamību pēc tās ir aktualizējusi pati Latvijas mūzikas nozare, Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Visi Latvijas iedzīvotāji
- Latvijas mūzikas nozares pārstāvji
Ietekmes apraksts
Paplašināsies kvalitatīva Latvijā radīta mūzikas satura pieejamība, tiks veicināta vietējās mūzikas industrijas attīstība, stiprināta saikne starp kultūrizglītību, radošo procesu un profesionālo mūzikas vidi, radot labvēlīgākus priekšnoteikumus jauno talantu attīstībai un iekļaušanai Latvijas mūzikas apritē.
Juridiskās personas
- Raidorganizācijas
- AKKA/LAA
- LaIPA
Ietekmes apraksts
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidorganizācijām būs pienākums veikt ieguldījumu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara popularizēšanai radio ēterā 30 procentu apmērā. Minētā īpatsvara izpildei radio uzņēmumiem būs jāpielāgo līdzšinējā mūzikas repertuāra izvēle un rotācija, ņemot vērā konkrētās programmas formātu, mērķauditoriju un līdzšinējo muzikālo saturu. Līdz ar prasību par Latvijā radītas mūzikas īpatsvara nodrošināšanu radio programmās būs nepieciešams pilnveidot arī līdzšinējo radio uzņēmumu atskaišu un uzskaites kārtību. Radio uzņēmumiem būs jānodrošina precīzāka informācija par ēterā atskaņotajiem muzikālajiem darbiem, lai būtu iespējams identificēt Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Tas radīs nepieciešamību papildināt līdz šim AKKA/LAA un LaIPA sniegtajās atskaitēs iekļaujamo informāciju un attiecīgi palielināt ar datu apkopošanu, pārbaudi un iesniegšanu saistīto administratīvo slogu radio uzņēmumiem.
Likumprojekta īstenošana vienlaikus risina jau ilgstoši pastāvošo problemātiku atskaišu un datu apmaiņas procesa sakārtošanai starp komerciālajām radio raidorganizācijām un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām AKKA/LAA un LaIPA. Likumprojektā noteiktās prasības attiecībā uz Latvijā radītas mūzikas īpatsvara uzskaiti radīs nepieciešamību nodrošināt pilnīgākus, precīzākus datus par radio programmās atskaņotajiem muzikālajiem darbiem. Tādējādi Likumprojekts kalpos par impulsu ilgstoši risināmā jautājuma sakārtošanai un veicinās efektīvāku datu apriti starp raidorganizācijām un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.
Likumprojekta pārejas periodā LaIPA ir apliecinājusi gatavību uzņemties Latvijā radītas mūzikas īpatsvara tehnisko administrēšanu kā ārpakalpojumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Šādā gadījumā LaIPA nodrošinās patstāvīgu monitoringu, salīdzinās ar ierastajām reizi pusgadā saņemtajām raidorganizāciju atskaitēm un sniegs atgriezenisko saiti raidorganizācijām, kad Latvijā radītas mūzikas īpatsvars būs sasniedzis vismaz 30 %, tādējādi pilnībā noņemot administratīvo slogu no raidorganizācijām.
2030. gadā būs pieejama vienotas mūzikas datubāze, kurā metadatus apvienos biedrība "Latvijas Mūzikas informācijas centrs", biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports", Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, un citi datu turētāji, kas atvieglos Likumprojektā noteikto prasību īstenošanu un nodrošinās drošticamu avotu raidorganizācijām, jo saturēs datus par fonogrammu atbilstību Likumprojektā noteiktajiem kritērijiem, vienlaicīgi sniedzot iespēju medijiem verificēt fonogrammu statusu pirms raidīšanas. Minētā datubāze atvieglos uzraudzības procesu arī Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai kontrolētu, vai raidorganizāciju noteiktā periodā raidīto fonogrammu kopums sasniedz 30 % Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Jau šobrīd pastāv dažādos formātos uzglabāti dati, kurus Kultūras ministrijas līdzdarbības līgumu ietvaros uztur biedrība "Latvijas mūzikas Informācijas centrs" un biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports". Līdz 2030. gadam sadarbībā ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām Kultūras ministrijas esošo līdzdarbības līgumu finansējumu ietvaros tiks izveidota vienota autoritatīva datubāze ar pilnīgiem datiem, kas kalpos ne tikai kā efektīvs mehānisms Latvijā radītas mūzikas īpatsvara atbilstības noteikšanai un monitorēšanai, bet arī kā nozīmīgs rīks autortiesību administrēšanai, repertuāra plānošanai, informācijas un muzikālā mantojuma saglabāšanai, pasākumu organizēšanai, tostarp, izglītības procesos kā Latvijā tā ārvalstīs. Piemēram, jau šobrīd biedrības "Latvija Mūzikas informācijas centrs" datubāzi ik mēnesi apmeklē ap 4000 interesenti, un biedrības "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" datu bāzi ap 15 000 interesenti gadā, pārsvarā no ārvalstīm, meklējot latviešu komponistu darbus, ko iekļaut savā repertuārā. Tie ir profesionāļi, studenti, festivālu rīkotāji u.c. Ja datubāzē būtu visi Latvijas autori, izpildītāji, producenti, ierakstu kompānijas, izdevēji, to darbi ar visiem metadatiem, datu bāzes lietotāju skaits desmitkāršotos.
Likumprojekta īstenošana vienlaikus risina jau ilgstoši pastāvošo problemātiku atskaišu un datu apmaiņas procesa sakārtošanai starp komerciālajām radio raidorganizācijām un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām AKKA/LAA un LaIPA. Likumprojektā noteiktās prasības attiecībā uz Latvijā radītas mūzikas īpatsvara uzskaiti radīs nepieciešamību nodrošināt pilnīgākus, precīzākus datus par radio programmās atskaņotajiem muzikālajiem darbiem. Tādējādi Likumprojekts kalpos par impulsu ilgstoši risināmā jautājuma sakārtošanai un veicinās efektīvāku datu apriti starp raidorganizācijām un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.
Likumprojekta pārejas periodā LaIPA ir apliecinājusi gatavību uzņemties Latvijā radītas mūzikas īpatsvara tehnisko administrēšanu kā ārpakalpojumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Šādā gadījumā LaIPA nodrošinās patstāvīgu monitoringu, salīdzinās ar ierastajām reizi pusgadā saņemtajām raidorganizāciju atskaitēm un sniegs atgriezenisko saiti raidorganizācijām, kad Latvijā radītas mūzikas īpatsvars būs sasniedzis vismaz 30 %, tādējādi pilnībā noņemot administratīvo slogu no raidorganizācijām.
2030. gadā būs pieejama vienotas mūzikas datubāze, kurā metadatus apvienos biedrība "Latvijas Mūzikas informācijas centrs", biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports", Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, un citi datu turētāji, kas atvieglos Likumprojektā noteikto prasību īstenošanu un nodrošinās drošticamu avotu raidorganizācijām, jo saturēs datus par fonogrammu atbilstību Likumprojektā noteiktajiem kritērijiem, vienlaicīgi sniedzot iespēju medijiem verificēt fonogrammu statusu pirms raidīšanas. Minētā datubāze atvieglos uzraudzības procesu arī Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai kontrolētu, vai raidorganizāciju noteiktā periodā raidīto fonogrammu kopums sasniedz 30 % Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Jau šobrīd pastāv dažādos formātos uzglabāti dati, kurus Kultūras ministrijas līdzdarbības līgumu ietvaros uztur biedrība "Latvijas mūzikas Informācijas centrs" un biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports". Līdz 2030. gadam sadarbībā ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām Kultūras ministrijas esošo līdzdarbības līgumu finansējumu ietvaros tiks izveidota vienota autoritatīva datubāze ar pilnīgiem datiem, kas kalpos ne tikai kā efektīvs mehānisms Latvijā radītas mūzikas īpatsvara atbilstības noteikšanai un monitorēšanai, bet arī kā nozīmīgs rīks autortiesību administrēšanai, repertuāra plānošanai, informācijas un muzikālā mantojuma saglabāšanai, pasākumu organizēšanai, tostarp, izglītības procesos kā Latvijā tā ārvalstīs. Piemēram, jau šobrīd biedrības "Latvija Mūzikas informācijas centrs" datubāzi ik mēnesi apmeklē ap 4000 interesenti, un biedrības "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" datu bāzi ap 15 000 interesenti gadā, pārsvarā no ārvalstīm, meklējot latviešu komponistu darbus, ko iekļaut savā repertuārā. Tie ir profesionāļi, studenti, festivālu rīkotāji u.c. Ja datubāzē būtu visi Latvijas autori, izpildītāji, producenti, ierakstu kompānijas, izdevēji, to darbi ar visiem metadatiem, datu bāzes lietotāju skaits desmitkāršotos.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Latvijā radības mūzikas pieaugums radio atskaņojumā palielinās Latvijas mūziķu, autoru, producentu un ierakstu kompāniju ieņēmumus. Lielāks vietējās mūzikas tirgus var radīt vairāk darba producentiem, skaņu inženieriem, menedžeriem, mūziķiem un autoriem. Vietējā mūzikas industrija, kļūstot profesionālāka un ekonomiski spēcīgāka, spēj radīt eksportspējīgu saturu.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Latvijā radītas mūzikas īpatsvara popularizēšana radio programmās uzlabos Latvijas mākslinieku konkurences pozīcijas vietējā mūzikas tirgū. Lielāks vietējās mūzikas atskaņošanas apjoms nozīmē, ka Latvijas izpildītāji un autori biežāk nonāks klausītāju uzmanības lokā, palielinot viņu iespējas sasniegt plašāku auditoriju un konkurēt ar ārvalstu mūzikas ierakstiem par radio ētera laiku un klausītāju uzmanību. Radio ēteram ir nozīme arī jaunu mākslinieku un skaņdarbu atpazīstamības veidošanā – vēsturiski Latvijas radio ir bijis nozīmīgs jaunas Latvijas popmūzikas popularizēšanas kanāls. Lielāka vietējās mūzikas nodrošināšana radio palielina Latvijas mākslinieku iespējas sasniegt plašāku auditoriju, veidot atpazīstamību un palielināt pieprasījumu pēc viņu mūzikas. Radio ir nozīmīgs mūzikas popularizēšanas kanāls, kas var veicināt arī citus ar mūzikas patēriņu saistītus ienākumus, tostarp mūzikas ierakstu, straumēšanas, koncertu un citu ar mākslinieka darbību saistītu pakalpojumu pieprasījumu. Vienlaikus radio ētera pieejamība ir nozīmīga ne tikai jau atpazīstamiem Latvijas māksliniekiem, bet arī jaunajiem izpildītājiem, kuriem ir grūtāk iekļūt komerciālajā mūzikas apritē. Tādēļ lielāks vietējās mūzikas īpatsvars paplašina to Latvijas mākslinieku loku, kuriem ir iespēja sasniegt plašu auditoriju un veidot savu konkurētspēju Latvijas un nākotnē arī starptautiskajā mūzikas tirgū. Kultūras ministrijas 2024.–2027. gada populārās mūzikas stratēģijā starp nozares izaicinājumiem ir minēts arī mazais vietējais tirgus, savukārt starp konkurētspējas priekšrocībām – Latvijas mākslinieku pārstāvniecība starptautiskajos tirgos un vietējā repertuāra pieprasījums radiostacijās.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio mediju tirgus jau šobrīd ir tiesiski regulēts. Radiostacijas regulāri divas reizes gadā sniedz atskaites AKKA/LAA un LaIPA. Latvijā radītas mūzikas identificēšanai jāpielāgo esošā atskaites sistēma un nav nepieciešams veidot jaunu sistēmu. Turklāt Likumprojektā noteiktā Latvijā radītas mūzikas īpatsvara sasniegšanai ir norādīts sešu kalendāro mēnešu periodā gada laikā, kas ļauj radiostacijām elastīgāk piemērot esošās radio programmas. Likumprojektā paredzētais Latvijā radītas mūzikas īpatsvar tiks ieviests pakāpeniski no 2028. gada līdz 2030. gadam, lai nodrošinātu samērīgu pārejas periodu.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekta ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav vērtējama kā automātiski negatīva vai būtiski atšķirīga no ietekmes uz lieliem radio uzņēmumiem. Vietējās mūzikas īpatsvara apmērs nav piesaistīts uzņēmuma apgrozījumam. Likumprojektā noteiktais tiesiskais regulējums attiecas uz radio programmu. Vienlaikus faktiskā ietekme var atšķirties atkarībā no konkrētās radio programmas muzikālā formāta un uzņēmuma tehniskās un administratīvās kapacitātes pilnveidot atskaites sistēmu. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes publiski pieejamajā informācija par apraides atļaujām radiostacijās šobrīd nav fiksēta ne viena žanra radio. Radiostacijām ir iespējams periodiski veidot atsevišķas programmas žanra mūzikai, bet tikai vienam žanram hip-hop, deju mūzikai un elektroniskajai mūzikai veidota radio stacija šobrīd juridiski Latvijā nav fiksēta. Savukārt Latvijas Radio 3 "Klasika", svešvalodu radio, Launge Fm, Radio SWH Rock, Latvijas Kristīgais radio, Radio Marija ir uztverams kā nišas radio, no kurām Latvijas Radio 3 "Klasika" jau šobrīd atskaņo vismaz 29,69 % Latvijā radītas mūzikas, Radio Marija vismaz 39,79 %, Latvijas Kristīgais radio vismaz 27,55 %, Radio SWH Rock vismaz 8,67 % un tikai Launge FM un krievu valodas radio stacijas šobrīd atskaņo mazāk nekā 5 % Latvijā radītas mūzikas (LaIPA atskaite 2025. gads).
Likumprojektā noteiktā Latvijā radītas mūzikas īpatsvara normas sasniegšanai ir norādīts sešu kalendāro mēnešu periods gada laikā, kas ļauj radiostacijām elastīgāk piemērot esošās radio programmas, kā arī Likumprojektā paredzētais Latvijā radītas mūzikas īpatsvar tiek ieviests pakāpeniski no 2028. gada līdz 2030. gadam, lai nodrošinātu samērīgu pārejas periodu.
Tirgus analīzei salīdzinājumam izmantots Igaunijas piemērs. Igaunijā vietējās mūzikas īpatsvars tika ieviests 2016. gadā, nosakot, ka vismaz 30 % radio programmā atskaņoto mūzikas darbu ir Igaunijas autoru radīti vai tos izpilda Igaunijas izpildītāji. Socioloģiskās pētījumu aģentūras "Kantar" starptautiskā tirgus un mediju pētījumā par 2025. gada radio auditoriju (Kantar Supernova, Radio surveys 2012–2025) pieejamie Igaunijas radio staciju dati neliecina par būtisku radio auditorijas vai reklāmas tirgus kritumu pēc šāda tiesiskā regulējuma ieviešanas. Kantar Emor, kas ir vadošais tirgus izpētes un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums, dati liecina, ka Igaunijas radio reklāmas neto izdevumu dinamika kopš 2016. gada ir bijusi augoša, lai gan kopš 2016. gada Igaunijas radio licencēs ir iestrādāta vietējās mūzikas īpatsvars 30 – 35 % apmērā un 2026. gadā vietējās mūzikas īpatsvara noteikšana tiek virzīta Igaunijas parlamentā 2. lasījumā kā likumprojekts. Igaunijas radio tirgus no aptuveni 3 milj. euro 2012. gadā pieauga līdz aptuveni 11,5 milj. euro 2019. gadā (Kantar Emor dati 2025.g.). Latvijas radio reklāmas tirgus dati liecina par stabilu augšupeju kopš 2022. gada par spīti digitālo straumēšanas platformu ienākšanas popularitātei – no aptuveni 9,7 milj. euro 2021. gadā, 12,9 milj. euro 2022. gadā līdz 15,47 milj. euro 2025. gadā (Kantar Emor dati, 2025. gads).
Likumprojektā noteiktā Latvijā radītas mūzikas īpatsvara normas sasniegšanai ir norādīts sešu kalendāro mēnešu periods gada laikā, kas ļauj radiostacijām elastīgāk piemērot esošās radio programmas, kā arī Likumprojektā paredzētais Latvijā radītas mūzikas īpatsvar tiek ieviests pakāpeniski no 2028. gada līdz 2030. gadam, lai nodrošinātu samērīgu pārejas periodu.
Tirgus analīzei salīdzinājumam izmantots Igaunijas piemērs. Igaunijā vietējās mūzikas īpatsvars tika ieviests 2016. gadā, nosakot, ka vismaz 30 % radio programmā atskaņoto mūzikas darbu ir Igaunijas autoru radīti vai tos izpilda Igaunijas izpildītāji. Socioloģiskās pētījumu aģentūras "Kantar" starptautiskā tirgus un mediju pētījumā par 2025. gada radio auditoriju (Kantar Supernova, Radio surveys 2012–2025) pieejamie Igaunijas radio staciju dati neliecina par būtisku radio auditorijas vai reklāmas tirgus kritumu pēc šāda tiesiskā regulējuma ieviešanas. Kantar Emor, kas ir vadošais tirgus izpētes un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums, dati liecina, ka Igaunijas radio reklāmas neto izdevumu dinamika kopš 2016. gada ir bijusi augoša, lai gan kopš 2016. gada Igaunijas radio licencēs ir iestrādāta vietējās mūzikas īpatsvars 30 – 35 % apmērā un 2026. gadā vietējās mūzikas īpatsvara noteikšana tiek virzīta Igaunijas parlamentā 2. lasījumā kā likumprojekts. Igaunijas radio tirgus no aptuveni 3 milj. euro 2012. gadā pieauga līdz aptuveni 11,5 milj. euro 2019. gadā (Kantar Emor dati 2025.g.). Latvijas radio reklāmas tirgus dati liecina par stabilu augšupeju kopš 2022. gada par spīti digitālo straumēšanas platformu ienākšanas popularitātei – no aptuveni 9,7 milj. euro 2021. gadā, 12,9 milj. euro 2022. gadā līdz 15,47 milj. euro 2025. gadā (Kantar Emor dati, 2025. gads).
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums vienādi attiecas uz katru radio staciju neatkarīgi no tā, vai tā pieder lielai radio grupai vai mazam neatkarīgam radio uzņēmumam. Attiecīgi radio grupas, kuru sastāvā ir vairākas radiostacijas, katrā no tām būs pienākums nodrošināt Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru ēterā sešu kalendāro mēnešu periodā gada laikā 30 procentu apmērā, tādējādi radot vienlīdzīgākus apstākļus gan radio grupām, gan individuāliem radio uzņēmumiem.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Vienlaikus lielāks vietējās mūzikas tirgus rada pieprasījumu ne tikai pēc izpildītājiem un autoriem, bet arī pēc plašāka ar mūzikas radīšanu un izplatīšanu saistīto profesionāļu loka – producentiem, skaņu inženieriem, menedžeriem, ierakstu kompānijām un citiem nozares pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi lielāks vietējās mūzikas īpatsvars radio var radīt multiplikatīvu ietekmi uz Latvijas mūzikas industriju, veicinot gan mākslinieku atpazīstamību un ienākumu iespējas, gan ar mūzikas radīšanu saistītu profesionālo pakalpojumu pieprasījumu
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Raidorganizācijas
neietekmē
Raidorganizācijas jau šobrīd divas reizes gadā sniedz satura atskaites AKKA/LAA un LaIPA. Latvijas mūzikas īpatsvaru radio ēterā aprēķina, balstoties uz radio staciju divas reizes gadā iesniegtajām atskaitēm par faktiski atskaņotajām fonogrammām un tiek sniegta atgriezeniskā saite par Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 pantā (tostarp Likumprojekta 5. pantā ietvertā Likuma pārejas noteikumu 50. punktā) noteikto fonogrammu izmantošanas proporciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās.
AKKA/LAA
neietekmē
Latvijas mūzikas īpatsvaru radio ēterā aprēķina, balstoties uz radio staciju divas reizes gadā iesniegtajām atskaitēm par faktiski atskaņotajām fonogrammām.
LaIPA
palielinās
Vērtības nozīme:
10,00
10
12,00
12
42
42
2,0
2
10 080,00
Latvijas mūzikas īpatsvaru radio ēterā aprēķina, balstoties uz radio staciju iesniegtajām atskaitēm par faktiski atskaņotajām fonogrammām. Katram atskaņošanas ierakstam atskaitē ir norādīts atskaņošanas ilgums sekundēs, kā arī izpildītāja dati. Katrai fonogrammai tiek piešķirta izcelsmes atzīme – LV (Latvijas) vai ĀRZEMES (ārvalstu) –, un īpatsvars tiek aprēķināts kā ar LV atzīmi atskaņoto sekunžu summas attiecība pret konkrētās radio stacijas visu atskaņoto fonogrammu sekunžu kopsummu. Aprēķina pamatā un galvenais, noteicošais datu avots ir radio staciju iesniegtās gada atskaites par faktiski atskaņotajām fonogrammām. Tiek apkopotas visas radio staciju iesniegtās atskaites. Datu kopai tiek pievienoti iepriekšējo periodu (gadu) dati kopā ar tiem jau iepriekš piešķirtajām izcelsmes atzīmēm, lai šo informāciju varētu atkārtoti izmantot tiem pašiem izpildītājiem/fonogrammām arī turpmākajos periodos. Papildu radio iesniegtajām gada atskaitēm datu ticamības pārbaudei tiek izmantoti arī Radiomonitor dati. Radiomonitor dati aprēķinā netiek izmantoti kā primārais datu avots, bet gan tikai datu pārbaudei – lai pārliecinātos, ka radio staciju iesniegtie atskaišu dati atbilst reālajai situācijai ēterā. Ja radiostacija par kādu fonogrammu nespēj iesniegt datus par atskaņošanas reižu skaitu un/vai atskaņošanas ilgumu sekundēs, aprēķinā par šādu fonogrammu kā standarta (noklusējuma) vērtība tiek pieņemta viena izmantošanas (atskaņošanas) reize un 180 sekundes ilgums. Katram atskaitē iekļautajam ierakstam (rindai) pēc galvenā izpildītāja (lauks "GALVENAIS IZPILDĪTĀJS") tiek noteikta viena no izcelsmes atzīmēm:
1. LV – Latvijas izcelsmes fonogramma;
2. ĀRZEMES – ārvalstu izcelsmes fonogramma;
3. LV ĀRZEMES – gadījumos, kad fonogrammā piedalās gan Latvijas, gan ārvalstu izpildītāji, piemēram, kopdarba vai dueta gadījumā, ierakstu nevar viennozīmīgi klasificēt tikai vienā kategorijā. Šādās situācijās tiek pārbaudīts ISRC (Starptautiskais ierakstu standartkods), kas unikāli identificē konkrēto ierakstu, kā arī IPN (Starptautiskais izpildītāja numurs), kas ļauj precīzi identificēt izpildītāju. Izmantojot IPN, izpildījumu iespējams nepārprotami attiecināt uz konkrēto izpildītāju neatkarīgi no tā, kurā valstī ieraksts ir reģistrēts. Atzīmes piešķiršana notiek divos veidos: 1. Automātiskā klasifikācija – ar Excel formulām jaunie atskaišu ieraksti tiek salīdzināti ar jau iepriekš klasificētu izpildītāju/fonogrammu datiem no iepriekšējiem periodiem. Šādi vidēji izdodas automātiski piešķirt atzīmi aptuveni 65 % no visiem ierakstiem.
2. Manuālā klasifikācija un pārbaude – atlikušajiem ierakstiem, kurus nevar automātiski identificēt (jauni izpildītāji vai fonogrammas, kas datos vēl nav iekļautas), atzīme tiek piešķirta manuāli. Praksē tas nozīmē aptuveni 125 000 rindu manuālu apstrādi vienā aprēķina ciklā. No šī apjoma aptuveni puse ir jaunu ierakstu manuāla klasificēšana, bet otra puse – iepriekšējos periodos jau piešķirto atzīmju korektuma pārbaude, lai savlaicīgi konstatētu un labotu iespējamas kļūdas vai izmaiņas. Kad visiem ierakstiem ir piešķirta izcelsmes atzīme, katrai radio stacijai aprēķina Latvijas mūzikas īpatsvaru procentos un sniedz atgriezenisko saiti radio stacijām par Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 pantā noteikto fonogrammu izmantošanas proporciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās. Vidēji šāda apjoma datu (klasifikācijas un pārbaudes) apstrāde prasa aptuveni nedēļas darbu vienā aprēķina ciklā. Lielākā daļa aprēķina resursu ir saistīta nevis tikai ar apstrādājamo datu apjomu, bet ar procesa sastāvdaļām, kas ir gandrīz nemainīgas (fiksētas) un jāveic katrā aprēķina ciklā (divas reizes gadā): 1. visu radio staciju atskaišu savākšana, apkopošana un datu formāta pārbaude; 2. automātiskās klasifikācijas formulu palaišana pret LaIPA fonogrammu reģistru;
3. Radiomonitor datu izgūšana un salīdzināšana ar radio iesniegtajiem datiem;
4. jaunu, iepriekš nezināmu izpildītāju un fonogrammu manuāla identificēšana un klasificēšana – tas jādara neatkarīgi no perioda garuma, jo jauni ieraksti radio ēterā parādās pastāvīgi visa gada garumā, nevis vienmērīgi sadalās pa ceturkšņiem vai pusgadiem. Attiecīgi, lai LaIPA varētu nodrošināt Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 pantā noteikto fonogrammu izmantošanas proporciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās un sniegt atgriezenisko saiti radiostacijām, LaIPAs papildu administratīvās izmaksas gadā veido 10 080,00 euro.
Kopā
10 080,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojekta īstenošana paredzēta esošā valsts budžeta ietvaros. Likumprojekta pārejas periodā LaIPA ir apliecinājusi gatavību uzņemties Latvijā radītas mūzikas īpatsvara tehnisko administrēšanu kā ārpakalpojumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, tādējādi noņemot administratīvo slogu no raidorganizācijām.
Savukārt līdz 2030. gadam sadarbībā ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām Kultūras ministrijas esošo līdzdarbības līgumu finansējumu ietvaros tiks izveidota vienota autoritatīva datubāze, nodrošinot drošticamu avotu raidorganizācijām, jo saturēs datus par fonogrammu atbilstību Likumprojektā noteiktajiem kritērijiem, vienlaicīgi sniedzot iespēju medijiem verificēt fonogrammu statusu pirms raidīšanas, kā arī atvieglos uzraudzības procesu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai kontrolētu, vai raidorganizācijas noteiktā periodā raidīto fonogrammu kopums sasniedz 30 % Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru.
Savukārt līdz 2030. gadam sadarbībā ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām Kultūras ministrijas esošo līdzdarbības līgumu finansējumu ietvaros tiks izveidota vienota autoritatīva datubāze, nodrošinot drošticamu avotu raidorganizācijām, jo saturēs datus par fonogrammu atbilstību Likumprojektā noteiktajiem kritērijiem, vienlaicīgi sniedzot iespēju medijiem verificēt fonogrammu statusu pirms raidīšanas, kā arī atvieglos uzraudzības procesu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai kontrolētu, vai raidorganizācijas noteiktā periodā raidīto fonogrammu kopums sasniedz 30 % Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu fonogrammu izmantošanas proporcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās uzskaites kārtība"
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 panta trešā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veikta fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā un jaunrades fonogrammas izmantošanas proporcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās uzskaite. Minētajos Ministru kabineta noteikumos tiks noteikti termiņi, kādos elektronisko plašsaziņas līdzekļi sniedz informāciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par plašsaziņas līdzekļu radio programmās izmantojamo fonogrammu, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammu, izmantošanas proporciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās, norādāmie dati un kārtība, kādā tiek pārbaudīta sniegtā informācija un noteikta precizētās informācijas iesniegšana.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNevalstiskās organizācijas
biedrība "Latvijas Reklāmas asociācija", biedrība "Kultūras menedžmenta centrs "Lauska"", biedrība "Latvijas Raidorganizāciju asociācija", biedrība "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība", biedrība "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība", biedrība "Pašnodarbināto mūziķu biedrība"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.km.gov.lv/lv/darba-grupa-latvija-raditas-muzikas-ipatsvara-palielinasanai-radiostacijas
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/bafa6542-10d4-4f0d-a3d4-1efebdbd16fe
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ar Kultūras ministrijas 2026. gada 2. marta rīkojumu Nr. 2.5-1-28 tika izveidota darba grupa Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanai radiostacijās, kurā pārstāvētas 16 nevalstiskās organizācijas, pārstāvji no dažādām mūzikas industrijas un tās ekosistēmas jomām, tostarp autoru, izpildītāju, producentu, izdevēju un citu nozares organizāciju pārstāvji. Darba grupas uzdevums ir izvērtēt esošo situāciju Latvijā un ārvalstu pieredzi vietējās mūzikas kvotu ieviešanai radiostacijās un izstrādāt priekšlikumus pasākumiem, kas ļautu Latvijas radiostacijās palielināt Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Darba grupas ietvaros notika vairākas tikšanās (darba grupas sēžu norises datumi un protokoli pieejami Kultūras ministrijas tīmekļvietnē – https://www.km.gov.lv/lv/darba-grupa-latvija-raditas-muzikas-ipatsvara-palielinasanai-radiostacijas), kurās tika aktīvi diskutēts par nozares aktuālajiem izaicinājumiem, tiesiskā regulējuma iespējām un mūzikas industrijas attīstības perspektīvām. Diskusiju laikā darba grupas locekļi dalījās ar savu profesionālo pieredzi un viedokļiem, tādējādi veicinot daudzpusīgu skatījumu uz apskatāmajiem jautājumiem. Šāds līdzdalības process nodrošināja iespēju apkopot dažādu nozares dalībnieku redzējumu un ņemt to vērā turpmākajā risinājumu izstrādē. Likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu par vietējās mūzikas kvotu ieviešanu atbalstīja daļa no darba grupas locekļiem. Pret šāda mehānisma ieviešanu savu pozīciju saglabāja biedrība "Latvijas Raidorganizāciju asociācija" un biedrība "Latvijas Reklāmas asociācija", kā arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome norādīja, ka nepieciešami priekšdarbi, lai, tā kā uzraugošā iestāde, varētu Likumprojektā paredzēto vietējās mūzikas kvotu noteikšanu monitorēt.
Biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" kopā ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ar Latvijas Mūzikas padomes atbalstu 2026. gada 17. aprīlī nosūtīja argumentētu vēstuli Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un deputātiem un Kultūras ministrijai, aicinot mūzikas nozares profesionāļu vārdā atbalstīt Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanu komercradio ēterā, nosakot 30 procentu vietējās mūzikas kvotu.
No 2026. gada 28. maija līdz 11. jūnijam TAP portālā norisinājās Likumprojekta publiskā apspriešana, kuras laikā sabiedrībai bija iespēja izteikt viedokļus, priekšlikumus un iebildumus par izstrādāto regulējumu. Publiskajā apspriešanā tika saņemti 122 viedokļi. Lielāko daļu iesniedza fiziskas personas, vienlaikus aktīvi iesaistījās arī nozares organizācijas un komersanti, tostarp Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), AKKA/LAA, Latvijas Reklāmas asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, SIA "EHR Mediju Grupa", SIA "Naudio", SIA radiokompānija "Alise Plus", SIA "L Tips", SIA "Every Little Thing" un SIA "Laika Upe". Saņemtie viedokļi galvenokārt attiecas uz paredzēto Latvijā radītas mūzikas procentuāla īpatsvara ieviešanu komercradio, procentuālo apmēru, to ietekmi uz radio programmu formātiem, uzņēmējdarbības brīvību un redakcionālo neatkarību. Vienlaikus ievērojams skaits iesniedzēju pauda atbalstu Likumprojekta mērķim stiprināt latviešu valodas un vietējās mūzikas klātbūtni radio ēterā. Vismaz 78 iesniedzēji savos iesniegumos pauda atbalstu Likumprojekta mērķim veicināt vietējās mūzikas īpatsvaru radio stacijās.
Izvērtējot saņemtos priekšlikumus, 24 viedokļi tika ņemti vērā, 5 – ņemti vērā daļēji, savukārt 91 priekšlikums netika ņemts vērā. Lielākā daļa konceptuālo iebildumu netika ņemti vērā, jo tie bija vērsti pret pašu Likumprojekta pamatideju – obligātu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanu radio programmās. Kultūras ministrija norādīja, ka šāds regulējums ir nepieciešams Latvijas kultūras un informatīvās telpas stiprināšanai, latviešu valodas lietojuma veicināšanai medijos un vietējās mūzikas nozares ilgtspējīgai attīstībai. Likumprojekta anotācijā ir izvērtēti arī alternatīvi risinājumi, tostarp brīvprātīgas vienošanās un citi atbalsta mehānismi, tomēr secināts, ka tie nesasniedz izvirzīto mērķi vai prasa papildu valsts budžeta finansējumu. Savukārt brīvprātīgas vienošanās modelis jau iepriekš ticis izmēģināts, taču nav devis rezultātu, jo radio raidorganizācijas tam nepiekrita. Radio frekvences ir ierobežots publisks resurss, tādēļ valsts ir tiesīga noteikt samērīgas prasības to izmantošanai sabiedrības interesēs, turklāt kvotas tiek ieviestas pakāpeniski no 2028. līdz 2030. gadam, lai nodrošinātu samērīgu pārejas periodu. Vienlaikus Likumprojekta anotācijā pamatots, ka paredzētais regulējums ir samērīgs, nepārkāpj izteiksmes brīvību un uzņēmējdarbības brīvību, kā arī atbilst Eiropas Savienības dalībvalstu praksē izmantotajiem kultūrpolitikas instrumentiem
Biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" kopā ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ar Latvijas Mūzikas padomes atbalstu 2026. gada 17. aprīlī nosūtīja argumentētu vēstuli Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un deputātiem un Kultūras ministrijai, aicinot mūzikas nozares profesionāļu vārdā atbalstīt Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanu komercradio ēterā, nosakot 30 procentu vietējās mūzikas kvotu.
No 2026. gada 28. maija līdz 11. jūnijam TAP portālā norisinājās Likumprojekta publiskā apspriešana, kuras laikā sabiedrībai bija iespēja izteikt viedokļus, priekšlikumus un iebildumus par izstrādāto regulējumu. Publiskajā apspriešanā tika saņemti 122 viedokļi. Lielāko daļu iesniedza fiziskas personas, vienlaikus aktīvi iesaistījās arī nozares organizācijas un komersanti, tostarp Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), AKKA/LAA, Latvijas Reklāmas asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, SIA "EHR Mediju Grupa", SIA "Naudio", SIA radiokompānija "Alise Plus", SIA "L Tips", SIA "Every Little Thing" un SIA "Laika Upe". Saņemtie viedokļi galvenokārt attiecas uz paredzēto Latvijā radītas mūzikas procentuāla īpatsvara ieviešanu komercradio, procentuālo apmēru, to ietekmi uz radio programmu formātiem, uzņēmējdarbības brīvību un redakcionālo neatkarību. Vienlaikus ievērojams skaits iesniedzēju pauda atbalstu Likumprojekta mērķim stiprināt latviešu valodas un vietējās mūzikas klātbūtni radio ēterā. Vismaz 78 iesniedzēji savos iesniegumos pauda atbalstu Likumprojekta mērķim veicināt vietējās mūzikas īpatsvaru radio stacijās.
Izvērtējot saņemtos priekšlikumus, 24 viedokļi tika ņemti vērā, 5 – ņemti vērā daļēji, savukārt 91 priekšlikums netika ņemts vērā. Lielākā daļa konceptuālo iebildumu netika ņemti vērā, jo tie bija vērsti pret pašu Likumprojekta pamatideju – obligātu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanu radio programmās. Kultūras ministrija norādīja, ka šāds regulējums ir nepieciešams Latvijas kultūras un informatīvās telpas stiprināšanai, latviešu valodas lietojuma veicināšanai medijos un vietējās mūzikas nozares ilgtspējīgai attīstībai. Likumprojekta anotācijā ir izvērtēti arī alternatīvi risinājumi, tostarp brīvprātīgas vienošanās un citi atbalsta mehānismi, tomēr secināts, ka tie nesasniedz izvirzīto mērķi vai prasa papildu valsts budžeta finansējumu. Savukārt brīvprātīgas vienošanās modelis jau iepriekš ticis izmēģināts, taču nav devis rezultātu, jo radio raidorganizācijas tam nepiekrita. Radio frekvences ir ierobežots publisks resurss, tādēļ valsts ir tiesīga noteikt samērīgas prasības to izmantošanai sabiedrības interesēs, turklāt kvotas tiek ieviestas pakāpeniski no 2028. līdz 2030. gadam, lai nodrošinātu samērīgu pārejas periodu. Vienlaikus Likumprojekta anotācijā pamatots, ka paredzētais regulējums ir samērīgs, nepārkāpj izteiksmes brīvību un uzņēmējdarbības brīvību, kā arī atbilst Eiropas Savienības dalībvalstu praksē izmantotajiem kultūrpolitikas instrumentiem
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Saskaņā ar Likumprojekta 2. pantā ietvertā Likuma 24.2 panta trešo daļu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskatīs elektronisko plašsaziņas līdzekļu divas reizes gadā iesniegto informāciju par plašsaziņas līdzekļu radio programmās izmantojamo fonogrammu, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammu, izmantošanas proporciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi