24-TA-1327: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 37 "Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 37 "Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas noteikumi "" (turpmāk – Projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Operatīvās darbības likuma 23. panta 1.1 daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Papildināt Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra noteikumus Nr. 37 "Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 37) ar: 1) informācijas sistēmām, ar kurām Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – Sistēma) funkcionalitāte nodrošinās informācijas analīzi un automatizētu datu apmaiņu; 2) Sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; 3) regulējumu operatīvās darbības procesa lietu uzskaitei un glabāšanai Sistēmā. Precizēt auditācijas pierakstu glabāšanas termiņus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Viens no Operatīvās darbības likuma 27. panta 1. punktā noteiktajiem operatīvās darbības subjektu un to amatpersonu pienākumiem ir, izmantojot nepieciešamos operatīvās darbības pasākumus, to veikšanas veidus un līdzekļus, metodes un taktiku un iespējami mazāk iejaucoties personu pamattiesībās, savlaicīgi iegūt patiesu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama to uzdevumu veikšanai un Operatīvās darbības likuma 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanai.
Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 23. panta pirmo un 1.1 daļu operatīvās darbības subjekti ir tiesīgi vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt publiski pieejamo un slepeno informāciju par personām, faktiem, notikumiem un lietām (pasīvā uzskaites forma), kas nepieciešama un kam ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai un, ciktāl to pieļauj attiecīgās informācijas aizsardzība, iekļaut šo informāciju Sistēmā.
Sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, informācijas iekļaušanas un dzēšanas kārtību un nosacījumus, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve Sistēmā iekļautajai informācijai, kā arī Sistēmā iekļautās informācijas glabāšanas termiņus noteic Noteikumi Nr. 37.
Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 23. panta pirmo un 1.1 daļu operatīvās darbības subjekti ir tiesīgi vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt publiski pieejamo un slepeno informāciju par personām, faktiem, notikumiem un lietām (pasīvā uzskaites forma), kas nepieciešama un kam ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai un, ciktāl to pieļauj attiecīgās informācijas aizsardzība, iekļaut šo informāciju Sistēmā.
Sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, informācijas iekļaušanas un dzēšanas kārtību un nosacījumus, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve Sistēmā iekļautajai informācijai, kā arī Sistēmā iekļautās informācijas glabāšanas termiņus noteic Noteikumi Nr. 37.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 37 4. punktu Sistēmas funkcionalitāte nodrošina automatizētu datu apmaiņu ar pieslēguma punktiem, to iestāžu izstrādātajām Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēmām, kuru nodarbinātie lieto Sistēmu, un šādām informācijas sistēmām: Fizisko personu reģistra informācijas sistēmu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijas sistēmu, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu.
Ar terminu "pieslēguma punkts" Noteikumu Nr. 37 izpratnē saprot ģeogrāfiski atšķirīgā vietā izvietotu, Sistēmai piederīgu noteiktas klasifikācijas pakāpes (slepeni vai dienesta vajadzībām) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu kopumu.
Valsts policija Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonda projekta Nr. VP/IDF/2023/7 “Vienotas kriminālizlūkošanas sistēmas pilnveide” ietvaros nodrošina Sistēmas izstrādi un pilnveidošanu, kuras ietvaros paredzēta automatizēta datu apmaiņa ne tikai ar Noteikumu Nr. 37 4. punktā minētajām informācijas sistēmām, bet arī ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajām informācijas sistēmām – Kriminālprocesa informācijas sistēmu, SIRENE informācijas sistēmu, valsts informācijas sistēmu "Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma", Valsts informācijas sistēmu "Sodu reģistrs", Ieroču reģistru, Licenču un sertifikātu reģistru un Valsts informācijas sistēmu “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” (turpmāk – IIIS) un tās apakšsistēmām – Ceļu policijas reģistru, Personu kriminālistiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistru, Uzskaišu kategoriju sistēmu, Vienoto notikumu reģistru, Nederīgo dokumentu reģistru, Personu, mantu un dokumentu atrašanās vietas noskaidrošanas reģistru un Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistru. Perspektīvā, attīstoties Nacionālajam kriminālizlūkošanas modelim, var veidoties nepieciešamība nodrošināt Sistēmas datu apmaiņu arī ar citām valsts informācijas sistēmām.
Ņemot vērā, ka pašreiz Noteikumi Nr. 37 neparedz automatizētu datu apmaiņu ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajām informācijas sistēmām un to apakšsistēmām, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Noteikumos Nr. 37. Vienlaikus nepieciešams precizēt atsevišķu Noteikumos Nr. 37 noteikto informācijas sistēmu nosaukumus.
Ar terminu "pieslēguma punkts" Noteikumu Nr. 37 izpratnē saprot ģeogrāfiski atšķirīgā vietā izvietotu, Sistēmai piederīgu noteiktas klasifikācijas pakāpes (slepeni vai dienesta vajadzībām) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu kopumu.
Valsts policija Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonda projekta Nr. VP/IDF/2023/7 “Vienotas kriminālizlūkošanas sistēmas pilnveide” ietvaros nodrošina Sistēmas izstrādi un pilnveidošanu, kuras ietvaros paredzēta automatizēta datu apmaiņa ne tikai ar Noteikumu Nr. 37 4. punktā minētajām informācijas sistēmām, bet arī ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajām informācijas sistēmām – Kriminālprocesa informācijas sistēmu, SIRENE informācijas sistēmu, valsts informācijas sistēmu "Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma", Valsts informācijas sistēmu "Sodu reģistrs", Ieroču reģistru, Licenču un sertifikātu reģistru un Valsts informācijas sistēmu “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” (turpmāk – IIIS) un tās apakšsistēmām – Ceļu policijas reģistru, Personu kriminālistiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistru, Uzskaišu kategoriju sistēmu, Vienoto notikumu reģistru, Nederīgo dokumentu reģistru, Personu, mantu un dokumentu atrašanās vietas noskaidrošanas reģistru un Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistru. Perspektīvā, attīstoties Nacionālajam kriminālizlūkošanas modelim, var veidoties nepieciešamība nodrošināt Sistēmas datu apmaiņu arī ar citām valsts informācijas sistēmām.
Ņemot vērā, ka pašreiz Noteikumi Nr. 37 neparedz automatizētu datu apmaiņu ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajām informācijas sistēmām un to apakšsistēmām, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Noteikumos Nr. 37. Vienlaikus nepieciešams precizēt atsevišķu Noteikumos Nr. 37 noteikto informācijas sistēmu nosaukumus.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka pašreiz Noteikumi Nr. 37 neparedz automatizētu datu apmaiņu ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajām informācijas sistēmām un to apakšsistēmām, ir nepieciešams izdarīt grozījumu Noteikumu Nr. 37 4. punktā, kurš noteic informācijas sistēmas, ar kurām Sistēmas funkcionalitāte nodrošina automatizētu datu apmaiņu, papildinot to ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajām informācijas sistēmām un to apakšsistēmām.
Vienlaikus projekts paredz konkretizēt Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārziņā esošās informācijas sistēmas nosaukumu un precizēt Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas nosaukumu.
Vienlaikus projekts paredz konkretizēt Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārziņā esošās informācijas sistēmas nosaukumu un precizēt Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas nosaukumu.
Problēmas apraksts
2. Noteikumu Nr. 37 6. punkts noteic to datu apjomu, ko par fizisko personu apstrādā Sistēmā, tostarp, informāciju par personas identitāti (tai skaitā, informāciju par ģimenes stāvokli) un informāciju par personas deklarētās dzīvesvietas adresi vai tās vietas adresi, kurā persona uzturas vai kurā persona ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 37 6.1.8. apakšpunktu Sistēmā par fizisko personu apstrādā informāciju par ģimenes stāvokli – neprecējies, precējies, šķīries, atraitnis. Ņemot vērā, ka minēto datu avots ir Fizisko personu reģistrs un atbilstoši grozījumiem Fizisko personu reģistra likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā, Fizisko personu reģistrā ir izveidota jauna datu grupa – ziņas par partnerības noslēgšanu un tās izbeigšanu, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Noteikumos Nr. 37, paredzot, ka Sistēmā par fizisko personu apstrādā arī informāciju par partnerību.
Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 1. pantā noteikto operatīvās darbības mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Savukārt atbilstoši Operatīvās darbības likuma 2. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5. punktam operatīvās darbības uzdevumi ir personu aizsargāšana pret noziedzīgiem apdraudējumiem, noziedzīgu nodarījumu novēršana un atklāšana un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu un pierādījumu avotu noskaidrošana, to personu meklēšana, kuras likumā noteiktajā kārtībā tiek turētas aizdomās, ir apsūdzētas vai notiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kā arī to personu meklēšana, kuras pēkšņi un bez acīmredzama iemesla pametušas savu pastāvīgo vai pagaidu uzturēšanās vietu, neievēro savu ierasto dzīvesveidu un sazināšanās ar tām nav iespējama, kā arī nepilngadīgo un to personu meklēšana, kuras vecuma, to fiziskā, garīgā stāvokļa vai slimības dēļ ir aprūpējamas, bet aizgājušas no mājām, ārstniecības iestādēm vai citām uzturēšanās vietām (bez vēsts pazudušās personas). Lai novērstu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu efektīvai veikšanai var rasties nepieciešamība vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt publiski pieejamo un slepeno informāciju ne tikai par konkrēto fizisko personu, tai skaitā ziņas par personas aizbildņiem, aizgādņiem vai audžuģimeni, bet arī par tās bērnu, ja būs pamats uzskatīt, ka šīs informācijas apstrāde var palīdzēt novērst vai atklāt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Tādējādi Noteikumos Nr. 37 nepieciešams paredzēt, ka Sistēmā par fizisko personu apstrādā arī ziņas par bērniem un personas aizbildņiem, aizgādņiem vai audžuģimeni.
Atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajam Fizisko personu reģistrā norāda personas statusu “aktīvs” vai “pasīvs”. Ņemot vērā, ka arī informācija par fiziskās personas statusu var būt nepieciešama un nozīmīga operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai, attiecīgi nepieciešams papildināt Noteikumus Nr. 37, paredzot, ka Sistēmā apstrādā arī informāciju par personas statusu Fizisko personu reģistrā.
Vienlaikus nepieciešams precizēt Noteikumus Nr. 37 attiecībā uz Sistēmā iekļaujamo informāciju par personas adresi, personas sodāmību, ziņas par Latvijā saņemto uzturēšanās tiesības apliecinošo dokumentu – uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 372 “Noteikumi par fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu” 2.17. apakšpunktā noteiktajam datu apjomam, kā arī noteikt, kādu papildu informāciju apstrādā Sistēmā, ja personai noteikts izceļošanas vai izvešanas liegums (informāciju par lēmumu, personas veselības stāvokli, vēlamo rīcību, konstatējot personu, personas pārvietošanās maršrutu vai galamērķi) vai, ja personai noteikts tiesību ierobežojums (informāciju par personu, attiecībā uz kuru pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu, personu, kurai ar tiesas lēmumu noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, aizsargājamo personu, personai noteiktajiem pienākumiem, aizliegumiem un ierobežojumiem), īpašs statuss vai citi īpaši tiesību ierobežojumi (informāciju par lēmumu, ar kuru personai noteikts īpašs statuss vai īpaši tiesību ierobežojumi).
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 37 6.1.8. apakšpunktu Sistēmā par fizisko personu apstrādā informāciju par ģimenes stāvokli – neprecējies, precējies, šķīries, atraitnis. Ņemot vērā, ka minēto datu avots ir Fizisko personu reģistrs un atbilstoši grozījumiem Fizisko personu reģistra likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā, Fizisko personu reģistrā ir izveidota jauna datu grupa – ziņas par partnerības noslēgšanu un tās izbeigšanu, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Noteikumos Nr. 37, paredzot, ka Sistēmā par fizisko personu apstrādā arī informāciju par partnerību.
Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 1. pantā noteikto operatīvās darbības mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Savukārt atbilstoši Operatīvās darbības likuma 2. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5. punktam operatīvās darbības uzdevumi ir personu aizsargāšana pret noziedzīgiem apdraudējumiem, noziedzīgu nodarījumu novēršana un atklāšana un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu un pierādījumu avotu noskaidrošana, to personu meklēšana, kuras likumā noteiktajā kārtībā tiek turētas aizdomās, ir apsūdzētas vai notiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kā arī to personu meklēšana, kuras pēkšņi un bez acīmredzama iemesla pametušas savu pastāvīgo vai pagaidu uzturēšanās vietu, neievēro savu ierasto dzīvesveidu un sazināšanās ar tām nav iespējama, kā arī nepilngadīgo un to personu meklēšana, kuras vecuma, to fiziskā, garīgā stāvokļa vai slimības dēļ ir aprūpējamas, bet aizgājušas no mājām, ārstniecības iestādēm vai citām uzturēšanās vietām (bez vēsts pazudušās personas). Lai novērstu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu efektīvai veikšanai var rasties nepieciešamība vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt publiski pieejamo un slepeno informāciju ne tikai par konkrēto fizisko personu, tai skaitā ziņas par personas aizbildņiem, aizgādņiem vai audžuģimeni, bet arī par tās bērnu, ja būs pamats uzskatīt, ka šīs informācijas apstrāde var palīdzēt novērst vai atklāt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Tādējādi Noteikumos Nr. 37 nepieciešams paredzēt, ka Sistēmā par fizisko personu apstrādā arī ziņas par bērniem un personas aizbildņiem, aizgādņiem vai audžuģimeni.
Atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajam Fizisko personu reģistrā norāda personas statusu “aktīvs” vai “pasīvs”. Ņemot vērā, ka arī informācija par fiziskās personas statusu var būt nepieciešama un nozīmīga operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai, attiecīgi nepieciešams papildināt Noteikumus Nr. 37, paredzot, ka Sistēmā apstrādā arī informāciju par personas statusu Fizisko personu reģistrā.
Vienlaikus nepieciešams precizēt Noteikumus Nr. 37 attiecībā uz Sistēmā iekļaujamo informāciju par personas adresi, personas sodāmību, ziņas par Latvijā saņemto uzturēšanās tiesības apliecinošo dokumentu – uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 372 “Noteikumi par fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu” 2.17. apakšpunktā noteiktajam datu apjomam, kā arī noteikt, kādu papildu informāciju apstrādā Sistēmā, ja personai noteikts izceļošanas vai izvešanas liegums (informāciju par lēmumu, personas veselības stāvokli, vēlamo rīcību, konstatējot personu, personas pārvietošanās maršrutu vai galamērķi) vai, ja personai noteikts tiesību ierobežojums (informāciju par personu, attiecībā uz kuru pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu, personu, kurai ar tiesas lēmumu noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, aizsargājamo personu, personai noteiktajiem pienākumiem, aizliegumiem un ierobežojumiem), īpašs statuss vai citi īpaši tiesību ierobežojumi (informāciju par lēmumu, ar kuru personai noteikts īpašs statuss vai īpaši tiesību ierobežojumi).
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz problēmas aprakstā norādīto, projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 37 ar jaunām (aktualizētām) Fizisko personu reģistra datu kategorijām - ziņas par partnerību (konkrēti nosakot, kādu informāciju par partnerību apstrādā Sistēmā), ziņas par personas bērniem, personas aizbildņiem, aizgādņiem vai audžuģimeni, personas statusu Fizisko personu reģistrā (aktīvs, pasīvs) un ziņas par personas sodāmību, precizēt Sistēmā iekļaujamās ziņas par personas adresi un par Latvijā saņemto uzturēšanās tiesības apliecinošo dokumentu – uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, kā arī noteikt to papildu informāciju, ko par personu Sistēmā apstrādā gadījumā, ja personai noteikts izceļošanas vai izvešanas liegums, tiesību ierobežojums, īpašs statuss vai citi īpaši tiesību ierobežojumi. Ņemot vērā minēto, projekts paredz izteikt Noteikumu Nr. 37 6.1. un 6.2. apakšpunktu jaunā redakcijā un papildināt Noteikumus Nr. 37. ar 6.4.4. apakšpunktu.
Sistēma Noteikumu Nr. 37 noteiktajā apjomā saņems datus no šādām IIIS apakšsistēmām:
Nederīgo dokumentu reģistra – Noteikumu Nr. 37 9.15. apakšpunktā un projekta 10. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 9.20. apakšpunktā norādītās ziņas par dokumenta turētāju, dokumentu un notikumu, un ziņas par ziņu sniedzēju, kas nav dokumenta turētājs (saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumu Nr. 708 “Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru” 25. punktu);
Vienotā notikumu reģistra – projekta 5. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 8. punktā norādītās ziņas par notikumu – datumu, vietu, laiku, īsu notikuma aprakstu, notikuma vietas apskati (ja tāda veikta), datus par informācijas saņemšanu un informācijas sniedzēju, iesaistītajām personām, iesaistītajiem objektiem, pieņemtajiem lēmumiem un saistītajiem notikumiem (saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 20. marta noteikumu Nr. 190 “Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku” 3. un 5. punktu);
Personu kriminālistiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistra – projekta 2. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 6.1. apakšpunktā norādītās ziņas par aizturētajām personām, apcietinātajām personām un personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu: vārdu (vārdus) un uzvārdu, iepriekšējo vārdu un uzvārdu (ja tāds ir zināms), personas kodu (ja tāda nav, – dzimšanas datumu), dzimumu, valstisko piederību un tās veidu, tēva vārdu, ziņas par kriminālistisko raksturojumu (iesauka (iesaukas), personas ārienes pazīmes (demogrāfiskās, anatomiskās un funkcionālās), personas tetovējumi un sevišķo pazīmju apraksts, norādes (vārds (vārdi) un uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, adrese) uz personām, ar ko datu subjektam ir sakari noziedzīgajās aprindās, ieslodzījuma vietās un citi sakari, kas var būt nozīmīgi kriminālprocesā) un ziņas par personas fotokomplektu (atzīme par fotokomplekta pieejamību (ir/nav pieejams)) (saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumu Nr.673 “Personu krimināltiesiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistra noteikumi” 14. punktu) ar vērtībām “personas garums, svars, miesas uzbūves tips, īpašās fiziskās pazīmes, matu krāsa, acu krāsa, balss tips”;
Personu, mantu un dokumentu atrašanās vietas noskaidrošanas reģistra – projekta 5. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 8. punktā un projekta 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par personu, mantu, dokumentu, neidentificētu cilvēku, neatpazītu cilvēka līķi vai bez vēsts pazudušu personu, krimināllietu, administratīvā pārkāpuma lietu, operatīvās darbības procesa lietu, policijas resoriskās pārbaudes lietu (numurs), amatpersonu (vārds(-i), uzvārds, amats un kontaktinformācija), kura nolēmusi iekļaut ziņas reģistrā, ziņu iekļaušanas mērķi, vēlamo rīcību, konstatējot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu vai iegūstot informāciju par neidentificētu cilvēku vai neatpazīta cilvēka līķi, par kuru ziņas ir iekļautas reģistrā un datumu, līdz kuram ziņas ir uzturamas reģistra aktuālajā daļā (ja ir zināms laiks, kad zudīs nepieciešamība vai pamats sasniegt attiecīgo mērķi) (saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 41 “Noteikumi par integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamajām ziņām personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas vai cilvēka personības noskaidrošanai vai neatpazīta cilvēka līķa identificēšanai” 21. punktu);
Ceļu policijas reģistra – projekta 5. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 8. punktā, 6. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 9.12. apakšpunktā un 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par negadījumu un tajā cietušajām personām (protokola numurs, datums un laiks, negadījumā iesaistītā persona (vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, ja nav personas koda, valstspiederība, dzimums, personas statuss negadījumā (transportlīdzekļa vadītājs, gājējs vai pasažieris), transportlīdzekļa vadītāja apliecības numurs, personas dzīvesvietas adrese, atzīme par personas bojāeju vai ievainojuma smagumu), negadījumā iesaistīto transportlīdzekli (transportlīdzekļa reģistrācijas valsts, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības numurs, transportlīdzekļa tips, marka, modelis, identifikācijas numurs, krāsa un izlaiduma gads, transportlīdzekļa īpašnieka vārds, uzvārds vai nosaukums, valstspiederība un adrese) (saskaņā ar Ministru kabineta 2010 gada 26. janvāra noteikumu Nr. 75 “Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi” 16.2. un 17.1. apakšpunktu);
Uzskaišu kategoriju sistēmas – projekta 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par personu, kas rada draudus (vārds, uzvārds, personas kods, korespondences un uzturēšanās vietas adrese), iestādi, kura pieņēmusi policijas lēmumu par nošķiršanu (nosaukums), personai, kura rada draudus, uzliktie pienākumi un noteiktie aizliegumi, un laiks, kad beidzas to izpildes termiņš, aizsargājamās personas vārds, uzvārds, personas kods, mājokļa adrese, kurā pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, informācija par attiecībām starp personu, kas rada draudus, un aizsargājamo personu – attiecību statuss un raksturojums, datums, kurā materiāli nosūtīti tiesai jautājuma izskatīšanai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (ja no aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja ir pieņemts pieteikums tiesai) (saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumu Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” IV. Nodaļu);
Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistra – projekta 2. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 6.1. apakšpunktā norādītās ziņas par personu (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, ja personas kods nav zināms vai nesatur informāciju par personas dzimšanas datumu, dzimšanas vieta, dzimums, valstiskā piederība un tās veids), par lēmumu (lēmuma pieņemšanas datums, numurs, pamats, datums, no kura līdz kuram personai noteikts aizliegums izceļot no valsts, datums, no kura līdz kuram noteikts aizliegums izvest bērnu no valsts), lēmuma saturu par personu, kurai ir noteiktas aizbildņa vai aizgādņa tiesības, visu būtisko medicīnisko informāciju, informāciju par vēlamo rīcību, konstatējot personu, informāciju par personas pārvietošanās maršrutu vai galamērķi (saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 23. janvāra noteikumu Nr. 57 “Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistra noteikumi” 9. un 10. punktu).
Sistēma Noteikumu Nr. 37 noteiktajā apjomā saņems informāciju arī no:
Kriminālprocesa informācijas sistēmas – projekta 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par kriminālprocesa numuru, kriminālprocesa uzsākšanas datumu un laiku, kriminālprocesa stadiju un statusu, noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, noziedzīgā nodarījuma aprakstu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas adresi un vietu, laiku un datumu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas veidu, noziedzīgā nodarījuma slēpšanas paņēmienu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā izmantotajiem rīkiem vai priekšmetiem, noziedzīgā nodarījuma apdraudējuma priekšmetu, iestādi vai procesa virzītāju, kura lietvedībā atrodas kriminālprocess, pirmstiesas procesā pieņemto galīgo nolēmumu kriminālprocesā (saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 850 “Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi” 14. punktu un Kriminālprocesa likuma 375.panta otro daļu);
SIRENE informācijas sistēmas – projekta 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par meklējamo personu, diskrētās pārbaudes personu, aizsargājamo personu, meklējamo mantu vai diskrētās pārbaudes mantu, policijas resorisko pārbaudi (notikuma dalībniekiem, notikumā iesaistīto mantu, atbildīgo personu par pārbaudi), noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas lietu (lietu, aizturēšanu, personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, atzīšanu par aizdomās turēto, drošības līdzekļa piemērošanu vai maiņu, saukšanu pie kriminālatbildības, krimināllietas nodošanu atpakaļ izmeklēšanas turpināšanai/ pārkāpumu novēršanai, nosūtīšanu pēc piekritības, izdalīšanu un apvienošanu, apturēšanu un atjaunošanu, personas izsludināšanu meklēšanā, meklēšanas pārtraukšanu, procesa virzītāja pieņemtā lēmuma atcelšanu, kriminālprocesa izbeigšanu, krimināllietas nosūtīšanu uz prokuratūru, tiesu, prokuroram trūkumu, pārkāpumu novēršanai, priekšrakstu par sodu, tiesā pieņemto galīgo nolēmumu, Valsts probācijas dienesta uzliktiem pienākumiem, Valsts policijas uzskaites kategorijām, soda izciešanu, izbēgšanu, nodrošināšanas līdzekļa piemērošanu;
Ieroču reģistra – projekta 7. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 9.13. apakšpunktā norādītās ziņas par ieroča īpašnieku (par fizisku personu: personas kodu vai personas dzimšanas datumu, ja ziņas par personu nav iekļautas Fizisko personu reģistrā, vārdu un uzvārdu latviešu valodā vai citas valodas oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā atbilstoši personu apliecinošiem dokumentiem, valstisko piederību un tiesisko statusu, par juridisku personu: nosaukumu un reģistrācijas numuru), datus par ieroci, tā glabāšanas veidu un adresi un ar ieroci saistītās personas datus (saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumu Nr. 76 “Ieroču reģistra noteikumi” 29. punktu);
Licenču un sertifikātu reģistra – projekta 8. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 9.15.10. apakšpunktā norādītās ziņas par juridisko personu, kurai izsniegta speciālā atļauja (licence) un tās dalībniekiem, darbiniekiem un amatpersonām, darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas un speciālie līdzekļi, pamatinformāciju par licenci (izsniegšanas datums, numurs, derīguma termiņš, veids), par personu, kurai izsniegts sertifikāts (vārds, uzvārds, amats, valstiskā piederība un tās veids; personas kods (ja ziņas par personu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, – personas dzimšanas datums) un sertifikātu (veids, numurs, izsniegšanas datums, derīguma termiņš un tā anulēšanas datums) (saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 25. februāra noteikumu Nr. 120 “Licenču un sertifikātu reģistra noteikumi” 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 17., 18., 21., 22. un 23. punktu).
Valsts informācijas sistēmas "Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma" – projekta 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par administratīvā pārkāpuma lietas iniciatoru (amats, vārds, uzvārds, kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese), lietvedības veidu, lietvedības uzsākšanas datumu un reģistrācijas numuru, juridisko pamatu lietvedības uzsākšanai, notikuma īss aprakstu, lietvedības izbeigšanas datumu un lēmuma pieņēmēja amatu, vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese), juridisko pamatu lietvedības izbeigšanai, lietvedības rezultātu, lēmumu, procesa dalībniekiem, lietas statusu, atbildīgo amatpersonu par lietu;
valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” apakšsistēmas “Noziedzīgos nodarījumus izdarījušās personas” – projekta 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par fiziskajām un juridiskajām personām, aizturēšanu, par lietu, personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, par personas atzīšanu par aizdomās turēto, par drošības līdzekļa piemērošanu un maiņu, par saukšanu pie kriminālatbildības, par krimināllietas nodošanu atpakaļ izmeklēšanas turpināšanai/pārkāpumu novēršanai, datus par krimināllietas nosūtīšanu pēc piekritības, krimināllietas izdalīšanu, apvienošanu, apturēšanu, atjaunošanu, par personas izsludināšanu meklēšanā un tās pārtraukšanu, par procesa virzītāja pieņemtā lēmuma atcelšanu, kriminālprocesa izbeigšanu, krimināllietas nosūtīšanu uz prokuratūru, priekšrakstu par sodu, krimināllietas nosūtīšanu uz tiesu, nosūtīšanu prokuroram trūkumu, pārkāpumu novēršanai, par tiesā pieņemto galīgo nolēmumu, par Valsts probācijas dienesta uzliktajiem pienākumiem, Valsts policijas uzskaites kategorijām, par soda izciešanu, izbēgšanu un drošības līdzekļu piemērošanu (saskaņā ar Sodu reģistra likuma 19. panta pirmās daļas 2. un 4. punktu un 21. pantu un Ministru kabineta 2014. gada 23. septembra noteikumu Nr. 563 “Noteikumi par ziņu sniegšanu un saņemšanu no Sodu reģistra” 33. punktu).
Sistēma Noteikumu Nr. 37 noteiktajā apjomā saņems datus no šādām IIIS apakšsistēmām:
Nederīgo dokumentu reģistra – Noteikumu Nr. 37 9.15. apakšpunktā un projekta 10. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 9.20. apakšpunktā norādītās ziņas par dokumenta turētāju, dokumentu un notikumu, un ziņas par ziņu sniedzēju, kas nav dokumenta turētājs (saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumu Nr. 708 “Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru” 25. punktu);
Vienotā notikumu reģistra – projekta 5. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 8. punktā norādītās ziņas par notikumu – datumu, vietu, laiku, īsu notikuma aprakstu, notikuma vietas apskati (ja tāda veikta), datus par informācijas saņemšanu un informācijas sniedzēju, iesaistītajām personām, iesaistītajiem objektiem, pieņemtajiem lēmumiem un saistītajiem notikumiem (saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 20. marta noteikumu Nr. 190 “Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku” 3. un 5. punktu);
Personu kriminālistiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistra – projekta 2. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 6.1. apakšpunktā norādītās ziņas par aizturētajām personām, apcietinātajām personām un personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu: vārdu (vārdus) un uzvārdu, iepriekšējo vārdu un uzvārdu (ja tāds ir zināms), personas kodu (ja tāda nav, – dzimšanas datumu), dzimumu, valstisko piederību un tās veidu, tēva vārdu, ziņas par kriminālistisko raksturojumu (iesauka (iesaukas), personas ārienes pazīmes (demogrāfiskās, anatomiskās un funkcionālās), personas tetovējumi un sevišķo pazīmju apraksts, norādes (vārds (vārdi) un uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, adrese) uz personām, ar ko datu subjektam ir sakari noziedzīgajās aprindās, ieslodzījuma vietās un citi sakari, kas var būt nozīmīgi kriminālprocesā) un ziņas par personas fotokomplektu (atzīme par fotokomplekta pieejamību (ir/nav pieejams)) (saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumu Nr.673 “Personu krimināltiesiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistra noteikumi” 14. punktu) ar vērtībām “personas garums, svars, miesas uzbūves tips, īpašās fiziskās pazīmes, matu krāsa, acu krāsa, balss tips”;
Personu, mantu un dokumentu atrašanās vietas noskaidrošanas reģistra – projekta 5. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 8. punktā un projekta 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par personu, mantu, dokumentu, neidentificētu cilvēku, neatpazītu cilvēka līķi vai bez vēsts pazudušu personu, krimināllietu, administratīvā pārkāpuma lietu, operatīvās darbības procesa lietu, policijas resoriskās pārbaudes lietu (numurs), amatpersonu (vārds(-i), uzvārds, amats un kontaktinformācija), kura nolēmusi iekļaut ziņas reģistrā, ziņu iekļaušanas mērķi, vēlamo rīcību, konstatējot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu vai iegūstot informāciju par neidentificētu cilvēku vai neatpazīta cilvēka līķi, par kuru ziņas ir iekļautas reģistrā un datumu, līdz kuram ziņas ir uzturamas reģistra aktuālajā daļā (ja ir zināms laiks, kad zudīs nepieciešamība vai pamats sasniegt attiecīgo mērķi) (saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 41 “Noteikumi par integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamajām ziņām personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas vai cilvēka personības noskaidrošanai vai neatpazīta cilvēka līķa identificēšanai” 21. punktu);
Ceļu policijas reģistra – projekta 5. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 8. punktā, 6. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 9.12. apakšpunktā un 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par negadījumu un tajā cietušajām personām (protokola numurs, datums un laiks, negadījumā iesaistītā persona (vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, ja nav personas koda, valstspiederība, dzimums, personas statuss negadījumā (transportlīdzekļa vadītājs, gājējs vai pasažieris), transportlīdzekļa vadītāja apliecības numurs, personas dzīvesvietas adrese, atzīme par personas bojāeju vai ievainojuma smagumu), negadījumā iesaistīto transportlīdzekli (transportlīdzekļa reģistrācijas valsts, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības numurs, transportlīdzekļa tips, marka, modelis, identifikācijas numurs, krāsa un izlaiduma gads, transportlīdzekļa īpašnieka vārds, uzvārds vai nosaukums, valstspiederība un adrese) (saskaņā ar Ministru kabineta 2010 gada 26. janvāra noteikumu Nr. 75 “Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi” 16.2. un 17.1. apakšpunktu);
Uzskaišu kategoriju sistēmas – projekta 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par personu, kas rada draudus (vārds, uzvārds, personas kods, korespondences un uzturēšanās vietas adrese), iestādi, kura pieņēmusi policijas lēmumu par nošķiršanu (nosaukums), personai, kura rada draudus, uzliktie pienākumi un noteiktie aizliegumi, un laiks, kad beidzas to izpildes termiņš, aizsargājamās personas vārds, uzvārds, personas kods, mājokļa adrese, kurā pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, informācija par attiecībām starp personu, kas rada draudus, un aizsargājamo personu – attiecību statuss un raksturojums, datums, kurā materiāli nosūtīti tiesai jautājuma izskatīšanai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (ja no aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja ir pieņemts pieteikums tiesai) (saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumu Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” IV. Nodaļu);
Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistra – projekta 2. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 6.1. apakšpunktā norādītās ziņas par personu (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, ja personas kods nav zināms vai nesatur informāciju par personas dzimšanas datumu, dzimšanas vieta, dzimums, valstiskā piederība un tās veids), par lēmumu (lēmuma pieņemšanas datums, numurs, pamats, datums, no kura līdz kuram personai noteikts aizliegums izceļot no valsts, datums, no kura līdz kuram noteikts aizliegums izvest bērnu no valsts), lēmuma saturu par personu, kurai ir noteiktas aizbildņa vai aizgādņa tiesības, visu būtisko medicīnisko informāciju, informāciju par vēlamo rīcību, konstatējot personu, informāciju par personas pārvietošanās maršrutu vai galamērķi (saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 23. janvāra noteikumu Nr. 57 “Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistra noteikumi” 9. un 10. punktu).
Sistēma Noteikumu Nr. 37 noteiktajā apjomā saņems informāciju arī no:
Kriminālprocesa informācijas sistēmas – projekta 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par kriminālprocesa numuru, kriminālprocesa uzsākšanas datumu un laiku, kriminālprocesa stadiju un statusu, noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, noziedzīgā nodarījuma aprakstu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas adresi un vietu, laiku un datumu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas veidu, noziedzīgā nodarījuma slēpšanas paņēmienu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā izmantotajiem rīkiem vai priekšmetiem, noziedzīgā nodarījuma apdraudējuma priekšmetu, iestādi vai procesa virzītāju, kura lietvedībā atrodas kriminālprocess, pirmstiesas procesā pieņemto galīgo nolēmumu kriminālprocesā (saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 850 “Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi” 14. punktu un Kriminālprocesa likuma 375.panta otro daļu);
SIRENE informācijas sistēmas – projekta 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par meklējamo personu, diskrētās pārbaudes personu, aizsargājamo personu, meklējamo mantu vai diskrētās pārbaudes mantu, policijas resorisko pārbaudi (notikuma dalībniekiem, notikumā iesaistīto mantu, atbildīgo personu par pārbaudi), noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas lietu (lietu, aizturēšanu, personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, atzīšanu par aizdomās turēto, drošības līdzekļa piemērošanu vai maiņu, saukšanu pie kriminālatbildības, krimināllietas nodošanu atpakaļ izmeklēšanas turpināšanai/ pārkāpumu novēršanai, nosūtīšanu pēc piekritības, izdalīšanu un apvienošanu, apturēšanu un atjaunošanu, personas izsludināšanu meklēšanā, meklēšanas pārtraukšanu, procesa virzītāja pieņemtā lēmuma atcelšanu, kriminālprocesa izbeigšanu, krimināllietas nosūtīšanu uz prokuratūru, tiesu, prokuroram trūkumu, pārkāpumu novēršanai, priekšrakstu par sodu, tiesā pieņemto galīgo nolēmumu, Valsts probācijas dienesta uzliktiem pienākumiem, Valsts policijas uzskaites kategorijām, soda izciešanu, izbēgšanu, nodrošināšanas līdzekļa piemērošanu;
Ieroču reģistra – projekta 7. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 9.13. apakšpunktā norādītās ziņas par ieroča īpašnieku (par fizisku personu: personas kodu vai personas dzimšanas datumu, ja ziņas par personu nav iekļautas Fizisko personu reģistrā, vārdu un uzvārdu latviešu valodā vai citas valodas oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā atbilstoši personu apliecinošiem dokumentiem, valstisko piederību un tiesisko statusu, par juridisku personu: nosaukumu un reģistrācijas numuru), datus par ieroci, tā glabāšanas veidu un adresi un ar ieroci saistītās personas datus (saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumu Nr. 76 “Ieroču reģistra noteikumi” 29. punktu);
Licenču un sertifikātu reģistra – projekta 8. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 9.15.10. apakšpunktā norādītās ziņas par juridisko personu, kurai izsniegta speciālā atļauja (licence) un tās dalībniekiem, darbiniekiem un amatpersonām, darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas un speciālie līdzekļi, pamatinformāciju par licenci (izsniegšanas datums, numurs, derīguma termiņš, veids), par personu, kurai izsniegts sertifikāts (vārds, uzvārds, amats, valstiskā piederība un tās veids; personas kods (ja ziņas par personu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, – personas dzimšanas datums) un sertifikātu (veids, numurs, izsniegšanas datums, derīguma termiņš un tā anulēšanas datums) (saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 25. februāra noteikumu Nr. 120 “Licenču un sertifikātu reģistra noteikumi” 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 17., 18., 21., 22. un 23. punktu).
Valsts informācijas sistēmas "Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma" – projekta 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par administratīvā pārkāpuma lietas iniciatoru (amats, vārds, uzvārds, kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese), lietvedības veidu, lietvedības uzsākšanas datumu un reģistrācijas numuru, juridisko pamatu lietvedības uzsākšanai, notikuma īss aprakstu, lietvedības izbeigšanas datumu un lēmuma pieņēmēja amatu, vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese), juridisko pamatu lietvedības izbeigšanai, lietvedības rezultātu, lēmumu, procesa dalībniekiem, lietas statusu, atbildīgo amatpersonu par lietu;
valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” apakšsistēmas “Noziedzīgos nodarījumus izdarījušās personas” – projekta 11. punktā ietvertā Noteikumu Nr. 37 10. punktā norādītās ziņas par fiziskajām un juridiskajām personām, aizturēšanu, par lietu, personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, par personas atzīšanu par aizdomās turēto, par drošības līdzekļa piemērošanu un maiņu, par saukšanu pie kriminālatbildības, par krimināllietas nodošanu atpakaļ izmeklēšanas turpināšanai/pārkāpumu novēršanai, datus par krimināllietas nosūtīšanu pēc piekritības, krimināllietas izdalīšanu, apvienošanu, apturēšanu, atjaunošanu, par personas izsludināšanu meklēšanā un tās pārtraukšanu, par procesa virzītāja pieņemtā lēmuma atcelšanu, kriminālprocesa izbeigšanu, krimināllietas nosūtīšanu uz prokuratūru, priekšrakstu par sodu, krimināllietas nosūtīšanu uz tiesu, nosūtīšanu prokuroram trūkumu, pārkāpumu novēršanai, par tiesā pieņemto galīgo nolēmumu, par Valsts probācijas dienesta uzliktajiem pienākumiem, Valsts policijas uzskaites kategorijām, par soda izciešanu, izbēgšanu un drošības līdzekļu piemērošanu (saskaņā ar Sodu reģistra likuma 19. panta pirmās daļas 2. un 4. punktu un 21. pantu un Ministru kabineta 2014. gada 23. septembra noteikumu Nr. 563 “Noteikumi par ziņu sniegšanu un saņemšanu no Sodu reģistra” 33. punktu).
Problēmas apraksts
3. Noteikumu Nr. 37 8. punkts noteic, kādu informāciju Sistēmā apstrādā par notikumu (ciktāl informācija ir zināma), proti, informāciju par notikuma datumu, laiku un vietu, notikuma īsu aprakstu, Sistēmā iekļautās informācijas par personu, mantu vai lietu saistību ar notikumu un citu informāciju, kas var palīdzēt definēt notikumu vai noskaidrot tā saistību ar personu, mantu vai lietu. Lai novērstu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu efektīvai veikšanai var rasties nepieciešamība vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt arī informāciju par to, kā saņemta informācija par konkrēto notikumu un kas to sniedzis, informāciju par notikuma vietas apskati, ja tāda tikusi veikta, iesaistītajām personām un objektiem, saistītajiem notikumiem, pieņemtajiem lēmumiem un informāciju par iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieku, turētāju vai valdītāju, ja notikums ir ceļu satiksmes negadījums, ja būs pamats uzskatīt, ka šīs informācijas apstrāde var palīdzēt novērst vai atklāt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Tādējādi Noteikumos Nr. 37 nepieciešams paredzēt, ka Sistēmā par notikumu apstrādā arī augstākminēto informāciju.
Noteikumu Nr. 37 9. punkts noteic, kādu informāciju Sistēmā apstrādā par mantu (ciktāl informācija ir zināma), konkretizējot apstrādājamās informācijas apjomu, tai skaitā, informāciju par mantu atkarībā no tās veida, proti, ja manta ir transportlīdzeklis, šaujamierocis, sprāgstviela vai spridzināšanas ietaise, dokuments, saziņas līdzeklis, maksāšanas līdzeklis, viela, kuras aprite ierobežota ar likumu un nekustamais īpašums. Noteikumu Nr. 37 9.18.8. apakšpunktā ir noteikts, ka Sistēmā var apstrādāt arī citu informāciju par mantu, kas var palīdzēt noskaidrot mantu vai tās saistību ar personu, notikumu vai lietu. Taču minētā norma kļūdaini iekļauta Noteikumu Nr. 37 9.18.8. apakšpunktā un formāli attiecināma tikai uz Noteikumu Nr. 37 9.18. apakšpunkta tvērumu. Faktiski normai jābūt attiecināmai uz Noteikumu Nr. 37 9. punkta tvērumu kopumā, kas ļautu apstrādāt Sistēmā arī visu citu papildu informāciju par mantu, kas var palīdzēt noskaidrot mantu vai tās saistību ar personu, notikumu vai lietu, neatkarīgi no tās veida.
Vienlaikus nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 37 9.12. apakšpunktā noteikto, Sistēmā apstrādājamo informāciju par mantu, ja tā ir transportlīdzeklis, paredzot, ka Sistēmā apstrādā arī informāciju par tehnisko apskati (apmaksas datumu, vietu, maksātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un tālruni), informāciju par sodu vai liegumu un transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju (vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru) un īpašumtiesību laikposmu.
Pašreiz Noteikumu Nr. 37 9.13. apakšpunkts noteic Sistēmā apstrādājamo informāciju par mantu, ja tā ir šaujamierocis. Ņemot vērā, ka kriminālizlūkošanas nolūkos būtiska nozīme var būt arī informācijai par citiem ieročiem (ne tikai par šaujamieroci), nepieciešams attiecīgi precizēt Noteikumu Nr. 37 9.13. apakšpunktu, nosakot Sistēmā apstrādājamās informācijas par ieroci apjomu. Tāpat kriminālizlūkošanas nolūkos būtiska nozīme var būt arī informācijai par dokumentu, ja tā ir licence vai sertifikāts. Ņemot vērā, ka pašreiz Noteikumu Nr. 37 9.15. apakšpunkts nenoteic, ka Sistēmā apstrādā informāciju arī par dokumentu, ja tas ir sertifikāts vai licence, nepieciešams papildināt Noteikumu Nr. 37 9.15. apakšpunktu ar 9.15.10. apakšpunktu, paredzot, ka par dokumentu, ja tas ir sertifikāts vai licence, papildus apstrādā informāciju par licencēšanas vai sertificēšanas subjektu un licences vai sertifikāta priekšmetu (jomu, kurā piešķirta tiesības, piemēram, rīcībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem).
Pašreiz Noteikumu Nr. 37 10. punkts noteic, ka Sistēmā par lietu apstrādā informāciju (ciktāl tā ir zināma) par iniciatora amatu, vārdu, uzvārdu un viņa kontaktinformāciju, lietvedības veidu, uzsākšanas datumu un reģistrācijas numuru, juridisko pamatu lietvedības uzsākšanai, notikuma īsu aprakstu, lietvedības izbeigšanas datumu un lēmuma pieņēmēja amatu, vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, juridisko pamatu lietvedības izbeigšanai un lietvedības rezultātu. Ņemot vērā, ka, operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai būtiska nozīme var būt papildu informācijai par lietu, un, pamatojoties uz Operatīvās darbības likuma 23. panta pirmo un 1.1 daļu operatīvās darbības subjekti ir tiesīgi vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt publiski pieejamo un slepeno informāciju par personām, faktiem, notikumiem un lietām (pasīvā uzskaites forma), kas nepieciešama un kam ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai un, ciktāl to pieļauj attiecīgās informācijas aizsardzība, iekļaut šo informāciju Sistēmā, ir nepieciešams papildināt Noteikumus Nr. 37, nosakot, ka Sistēmā par lietu papildus apstrādā šādu informāciju:
par administratīvā pārkāpuma procesu – informāciju par lēmumu, procesa dalībniekiem, lietas statusu, atbildīgo amatpersonu par lietu;
par kriminālprocesu – informāciju par kriminālprocesa numuru, kriminālprocesa uzsākšanas datumu un laiku, kriminālprocesa stadiju un statusu, iestādi, kuras lietvedībā atrodas kriminālprocess, noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju, noziedzīga nodarījuma aprakstu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas adresi un vietu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku un datumu, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas veidu, izmantotajiem rīkiem vai priekšmetiem, slēpšanas paņēmienu, noziedzīga nodarījuma apdraudējuma priekšmetu, par pirmstiesas procesā pieņemto galīgo nolēmumu kriminālprocesā;
par personas vai mantas meklēšanas lietu – informāciju par meklējamo personu vai mantu, par meklējamās personas personu identificējošo dokumentu un mantas aprakstu);
par diskrēto pārbaudi – informāciju par personu, personas personu identificējošo dokumentu un mantas aprakstu;
saistībā ar SIRENE informācijas sistēmas ziņojumu – informāciju par meklējamo personu, diskrētās pārbaudes personu, aizsargājamo personu, par meklējamo mantu vai diskrētās pārbaudes mantu;
par policijas resorisko pārbaudi – informāciju par notikuma dalībniekiem, notikumā iesaistīto mantu, atbildīgo amatpersonu par pārbaudi;
saistībā ar noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas lietu – informāciju par lietu, aizturēšanu, personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, atzīšanu par aizdomās turēto, drošības līdzekļa piemērošanu un maiņu, saukšanu pie kriminālatbildības, krimināllietas nodošanu atpakaļ izmeklēšanas turpināšanai/pārkāpumu novēršanai, krimināllietas nosūtīšanu pēc piekritības, krimināllietas izdalīšanu un apvienošanu, krimināllietas apturēšanu un atjaunošanu, personas izsludināšanu meklēšanā, meklēšanas pārtraukšanu, procesa virzītāja pieņemtā lēmuma atcelšanu, kriminālprocesa izbeigšanu, krimināllietas nosūtīšanu uz prokuratūru, priekšrakstu par sodu, krimināllietas nosūtīšanu uz tiesu, krimināllietas nosūtīšanu prokuroram trūkumu, pārkāpumu novēršanai, pārkāpumu novēršanai, tiesā pieņemto galīgo nolēmumu, Valsts probācijas dienesta uzliktiem pienākumiem, Valsts policijas uzskaites kategorijām, soda izciešanu, izbēgšanu, nodrošināšanas līdzekļa piemērošanu.
Noteikumu Nr. 37 9. punkts noteic, kādu informāciju Sistēmā apstrādā par mantu (ciktāl informācija ir zināma), konkretizējot apstrādājamās informācijas apjomu, tai skaitā, informāciju par mantu atkarībā no tās veida, proti, ja manta ir transportlīdzeklis, šaujamierocis, sprāgstviela vai spridzināšanas ietaise, dokuments, saziņas līdzeklis, maksāšanas līdzeklis, viela, kuras aprite ierobežota ar likumu un nekustamais īpašums. Noteikumu Nr. 37 9.18.8. apakšpunktā ir noteikts, ka Sistēmā var apstrādāt arī citu informāciju par mantu, kas var palīdzēt noskaidrot mantu vai tās saistību ar personu, notikumu vai lietu. Taču minētā norma kļūdaini iekļauta Noteikumu Nr. 37 9.18.8. apakšpunktā un formāli attiecināma tikai uz Noteikumu Nr. 37 9.18. apakšpunkta tvērumu. Faktiski normai jābūt attiecināmai uz Noteikumu Nr. 37 9. punkta tvērumu kopumā, kas ļautu apstrādāt Sistēmā arī visu citu papildu informāciju par mantu, kas var palīdzēt noskaidrot mantu vai tās saistību ar personu, notikumu vai lietu, neatkarīgi no tās veida.
Vienlaikus nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 37 9.12. apakšpunktā noteikto, Sistēmā apstrādājamo informāciju par mantu, ja tā ir transportlīdzeklis, paredzot, ka Sistēmā apstrādā arī informāciju par tehnisko apskati (apmaksas datumu, vietu, maksātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un tālruni), informāciju par sodu vai liegumu un transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju (vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru) un īpašumtiesību laikposmu.
Pašreiz Noteikumu Nr. 37 9.13. apakšpunkts noteic Sistēmā apstrādājamo informāciju par mantu, ja tā ir šaujamierocis. Ņemot vērā, ka kriminālizlūkošanas nolūkos būtiska nozīme var būt arī informācijai par citiem ieročiem (ne tikai par šaujamieroci), nepieciešams attiecīgi precizēt Noteikumu Nr. 37 9.13. apakšpunktu, nosakot Sistēmā apstrādājamās informācijas par ieroci apjomu. Tāpat kriminālizlūkošanas nolūkos būtiska nozīme var būt arī informācijai par dokumentu, ja tā ir licence vai sertifikāts. Ņemot vērā, ka pašreiz Noteikumu Nr. 37 9.15. apakšpunkts nenoteic, ka Sistēmā apstrādā informāciju arī par dokumentu, ja tas ir sertifikāts vai licence, nepieciešams papildināt Noteikumu Nr. 37 9.15. apakšpunktu ar 9.15.10. apakšpunktu, paredzot, ka par dokumentu, ja tas ir sertifikāts vai licence, papildus apstrādā informāciju par licencēšanas vai sertificēšanas subjektu un licences vai sertifikāta priekšmetu (jomu, kurā piešķirta tiesības, piemēram, rīcībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem).
Pašreiz Noteikumu Nr. 37 10. punkts noteic, ka Sistēmā par lietu apstrādā informāciju (ciktāl tā ir zināma) par iniciatora amatu, vārdu, uzvārdu un viņa kontaktinformāciju, lietvedības veidu, uzsākšanas datumu un reģistrācijas numuru, juridisko pamatu lietvedības uzsākšanai, notikuma īsu aprakstu, lietvedības izbeigšanas datumu un lēmuma pieņēmēja amatu, vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, juridisko pamatu lietvedības izbeigšanai un lietvedības rezultātu. Ņemot vērā, ka, operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai būtiska nozīme var būt papildu informācijai par lietu, un, pamatojoties uz Operatīvās darbības likuma 23. panta pirmo un 1.1 daļu operatīvās darbības subjekti ir tiesīgi vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt publiski pieejamo un slepeno informāciju par personām, faktiem, notikumiem un lietām (pasīvā uzskaites forma), kas nepieciešama un kam ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai un, ciktāl to pieļauj attiecīgās informācijas aizsardzība, iekļaut šo informāciju Sistēmā, ir nepieciešams papildināt Noteikumus Nr. 37, nosakot, ka Sistēmā par lietu papildus apstrādā šādu informāciju:
par administratīvā pārkāpuma procesu – informāciju par lēmumu, procesa dalībniekiem, lietas statusu, atbildīgo amatpersonu par lietu;
par kriminālprocesu – informāciju par kriminālprocesa numuru, kriminālprocesa uzsākšanas datumu un laiku, kriminālprocesa stadiju un statusu, iestādi, kuras lietvedībā atrodas kriminālprocess, noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju, noziedzīga nodarījuma aprakstu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas adresi un vietu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku un datumu, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas veidu, izmantotajiem rīkiem vai priekšmetiem, slēpšanas paņēmienu, noziedzīga nodarījuma apdraudējuma priekšmetu, par pirmstiesas procesā pieņemto galīgo nolēmumu kriminālprocesā;
par personas vai mantas meklēšanas lietu – informāciju par meklējamo personu vai mantu, par meklējamās personas personu identificējošo dokumentu un mantas aprakstu);
par diskrēto pārbaudi – informāciju par personu, personas personu identificējošo dokumentu un mantas aprakstu;
saistībā ar SIRENE informācijas sistēmas ziņojumu – informāciju par meklējamo personu, diskrētās pārbaudes personu, aizsargājamo personu, par meklējamo mantu vai diskrētās pārbaudes mantu;
par policijas resorisko pārbaudi – informāciju par notikuma dalībniekiem, notikumā iesaistīto mantu, atbildīgo amatpersonu par pārbaudi;
saistībā ar noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas lietu – informāciju par lietu, aizturēšanu, personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, atzīšanu par aizdomās turēto, drošības līdzekļa piemērošanu un maiņu, saukšanu pie kriminālatbildības, krimināllietas nodošanu atpakaļ izmeklēšanas turpināšanai/pārkāpumu novēršanai, krimināllietas nosūtīšanu pēc piekritības, krimināllietas izdalīšanu un apvienošanu, krimināllietas apturēšanu un atjaunošanu, personas izsludināšanu meklēšanā, meklēšanas pārtraukšanu, procesa virzītāja pieņemtā lēmuma atcelšanu, kriminālprocesa izbeigšanu, krimināllietas nosūtīšanu uz prokuratūru, priekšrakstu par sodu, krimināllietas nosūtīšanu uz tiesu, krimināllietas nosūtīšanu prokuroram trūkumu, pārkāpumu novēršanai, pārkāpumu novēršanai, tiesā pieņemto galīgo nolēmumu, Valsts probācijas dienesta uzliktiem pienākumiem, Valsts policijas uzskaites kategorijām, soda izciešanu, izbēgšanu, nodrošināšanas līdzekļa piemērošanu.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz problēmas aprakstā norādīto, operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu efektīvai veikšanai var rasties nepieciešamība vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt arī citu problēmas aprakstā norādīto informāciju, ja būs pamats uzskatīt, ka šīs informācijas apstrāde var palīdzēt novērst vai atklāt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, projekts paredz izdarīt attiecīgus grozījumus Noteikumu Nr. 37 8., 9. un 10. punktā.
Problēmas apraksts
4. Pašreiz informācijas par operatīvās darbības procesa lietām aprite (dokumentu vadība) tiek nodrošināta papīra formātā. Ar mērķi digitalizēt un optimizēt šo procesu un pilnvērtīgi izmantot Sistēmas resursu, Sistēmas izstrādes un pilnveidošanas ietvaros, paredzēts nodrošināt Sistēmas funkcionalitāti informācijas par operatīvās darbības procesa lietām uzskaitei Sistēmā. Šī Sistēmas funkcionalitāte tiks paredzēta Valsts policijas un Valsts robežsardzes nodarbinātajiem. Lai nodrošinātu atbilstošu tiesisko regulējumu, kas ļautu informācijas par operatīvās darbības procesa lietām uzskaiti nodrošināt Sistēmā, nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Noteikumos Nr. 37, vienlaikus nosakot šīs informācijas glabāšanas nosacījumus. Nākotnē, attīstot Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa (NKIM) tvērumu un Sistēmas kapacitāti, plānots izveidot attiecīgu Sistēmas funkcionalitāti Latvijas Republikas tiesās un prokuratūrā, lai optimizētu operatīvās darbības procesa dokumentu apstiprināšanu (akceptēšanu) un virzību.
Nodrošinot operatīvās darbības procesa lietu uzskaiti Sistēmā, tajā tiks izstrādāti, saskaņoti un apstiprināti (akceptēti) dažādi dokumenti (lēmumi, ziņojumi u.c.), kas nodrošinās ātrāku un efektīvāku operatīvās darbības procesa lietu virzību, būtiski ietaupot laika resursus. Lai nodrošinātu minēto dokumentu uzskaiti (reģistrēšanu, vadību un glabāšanu), Sistēmā nepieciešams ieviest funkcionalitāti "elektroniskais paraksts", kas tiks izmantots tikai operatīvās uzskaites lietu dokumentu saskaņošanai un parakstīšanai. Ņemot vērā, ka operatīvās uzskaites lietas tiks uzturētas Sistēmas vidē, kura paredzēta darbam ar valsts noslēpuma objektiem, kā arī to, ka Sistēma nebūs pieslēgta internetam, tajā nav iespējams integrēt droša elektroniskā paraksta (eParaksts) risinājumu. Tādējādi paredzēts, ka Sistēmas funkcionalitāte tiks nodrošināta ar Sistēmas iekšēju elektroniskās parakstīšanas rīku, proti, Sistēmas elektronisko parakstu. Parakstot dokumentu ar sistēmas elektronisko parakstu, dokumentam automātiski tiks pievienots uzraksts "Parakstīts ar KAIS elektronisko parakstu", parakstīšanas datums un laiks, parakstītāja vārds, uzvārds un amats.
Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 1.panta 4.punktu elektroniskais paraksts ir elektroniskais paraksts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK 3. panta 10. punkta izpratnē, proti, elektroniskais paraksts ir elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un ko parakstītājs izmanto, lai parakstītos.
Elektronisko dokumentu likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Saskaņā ar minētā likuma 3.panta otrajā daļā noteikto elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts, kā arī tajos gadījumos, kad tam ir elektroniskais paraksts un puses par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu ir vienojušās rakstveidā. Elektronisko dokumentu likuma 3.panta piektā daļa noteic, ka elektronisko dokumentu apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām elektroniskais dokuments uzskatāms par parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs vai elektroniskais paraksts, ja puses likumā noteiktajā kārtībā rakstveidā vienojušās par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu. Savukārt minētā likuma 3.panta sestā daļa noteic, ka šis likums piemērojams tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikta cita dokumentu noformēšanas kārtība un nosacījumi.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku operatīvās darbības procesa lietu virzību, nepieciešams izdarīt attiecīgu grozījumu Noteikumos Nr.37, paredzot, ka Sistēmas funkcionalitāte nodrošina dokumentu elektronisko parakstīšanu.
Nodrošinot operatīvās darbības procesa lietu uzskaiti Sistēmā, tajā tiks izstrādāti, saskaņoti un apstiprināti (akceptēti) dažādi dokumenti (lēmumi, ziņojumi u.c.), kas nodrošinās ātrāku un efektīvāku operatīvās darbības procesa lietu virzību, būtiski ietaupot laika resursus. Lai nodrošinātu minēto dokumentu uzskaiti (reģistrēšanu, vadību un glabāšanu), Sistēmā nepieciešams ieviest funkcionalitāti "elektroniskais paraksts", kas tiks izmantots tikai operatīvās uzskaites lietu dokumentu saskaņošanai un parakstīšanai. Ņemot vērā, ka operatīvās uzskaites lietas tiks uzturētas Sistēmas vidē, kura paredzēta darbam ar valsts noslēpuma objektiem, kā arī to, ka Sistēma nebūs pieslēgta internetam, tajā nav iespējams integrēt droša elektroniskā paraksta (eParaksts) risinājumu. Tādējādi paredzēts, ka Sistēmas funkcionalitāte tiks nodrošināta ar Sistēmas iekšēju elektroniskās parakstīšanas rīku, proti, Sistēmas elektronisko parakstu. Parakstot dokumentu ar sistēmas elektronisko parakstu, dokumentam automātiski tiks pievienots uzraksts "Parakstīts ar KAIS elektronisko parakstu", parakstīšanas datums un laiks, parakstītāja vārds, uzvārds un amats.
Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 1.panta 4.punktu elektroniskais paraksts ir elektroniskais paraksts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK 3. panta 10. punkta izpratnē, proti, elektroniskais paraksts ir elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un ko parakstītājs izmanto, lai parakstītos.
Elektronisko dokumentu likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Saskaņā ar minētā likuma 3.panta otrajā daļā noteikto elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts, kā arī tajos gadījumos, kad tam ir elektroniskais paraksts un puses par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu ir vienojušās rakstveidā. Elektronisko dokumentu likuma 3.panta piektā daļa noteic, ka elektronisko dokumentu apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām elektroniskais dokuments uzskatāms par parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs vai elektroniskais paraksts, ja puses likumā noteiktajā kārtībā rakstveidā vienojušās par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu. Savukārt minētā likuma 3.panta sestā daļa noteic, ka šis likums piemērojams tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikta cita dokumentu noformēšanas kārtība un nosacījumi.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku operatīvās darbības procesa lietu virzību, nepieciešams izdarīt attiecīgu grozījumu Noteikumos Nr.37, paredzot, ka Sistēmas funkcionalitāte nodrošina dokumentu elektronisko parakstīšanu.
Risinājuma apraksts
Lai tiesiski noregulētu informācijas par operatīvās darbības procesa lietām uzskaiti Sistēmā, Projekts paredz izdarīt attiecīgus grozījumus Noteikumos Nr. 37, nosakot, ka operatīvās darbības procesa lietu uzskaiti (reģistrāciju, vadību un glabāšanu) Sistēmā nodrošinās Valsts policija un Valsts robežsardze, ka Sistēmas funkcionalitāte nodrošinās dokumentu elektronisko parakstīšanu, un informāciju Sistēmā glabās atbilstoši operatīvās darbības procesa lietu glabāšanas termiņiem, kurus nosaka Operatīvās darbības likums. Atbilstoši Operatīvās darbības likuma 23. panta piektajā daļā noteiktajam Sistēmā iekļautā informācija par operatīvās uzskaites lietām (operatīvās pārbaudes un operatīvās izstrādes lietām) automātiski tiks dzēsta no Sistēmas pēc 10 gadiem no operatīvās uzskaites lietas izbeigšanas.
Problēmas apraksts
5. Pašreiz atbilstoši Noteikumu Nr. 37 20. punktam par katru piekļuvi informācijai Sistēmā automātiski saglabājas informācija par piekļuves faktu un datu sākotnējā vērtība (ja dati mainīti) un šo informāciju automātiski dzēš no Sistēmas kopā ar pamatinformāciju. Faktiski auditācijas pieraksti nav pieejami no brīža, kad pamatdati tiek dzēsti no Sistēmas. Tādējādi auditācijas pierakstu izmantošana pēc pamatdatu dzēšanas no Sistēmas nav iespējama, kas, savukārt, ievērojami var apgrūtināt Sistēmas datu aprites kontroles un citu funkciju realizāciju. Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt Noteikumu Nr. 37 20. punktu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 19. panta pirmo un otro daļu pārzinis nodrošina auditācijas pierakstu veikšanu vismaz par šādām darbībām automatizētās apstrādes sistēmās: vākšana, aplūkošana, pārveidošana, izpaušana, tostarp nosūtīšana, kombinēšana un dzēšana. Pierakstus par aplūkošanu un izpaušanu veido tā, lai būtu nodrošināta iespēja uzzināt attiecīgo darbību pamatojumu, datumu un laiku un, ciktāl tas iespējams, identificēt personu, kura apstrādāja personas datus, kā arī šo personas datu saņēmējus. Auditācijas pierakstus izmanto, lai pārbaudītu personas datu apstrādes likumīgumu, veiktu pašuzraudzību, nodrošinātu personas datu integritāti un drošību. Tādējādi auditācijas pierakstu veidošana un glabāšana uzskatāma par personas datu apstrādi Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) izpratnē.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. aprīļa direktīvas (ES) Nr.2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, 4. panta pirmā punkta e) apakšpunktā noteiktajam dalībvalstis paredz, ka personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams tiem nolūkiem, kādos tos apstrādā.
Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 37.panta otrajā daļā noteikto, ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi. Savukārt Fizisko personu datu apstrādes likuma 27. panta trešā daļa noteic, ka datu subjekts var saņemt informāciju par tā datu saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam dati ir izpausti pēdējo divu gadu laikā. Arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs savā 2024. gada 22. aprīļa vēstulē Nr. 14-33-1/3913/24 “Par auditācijas pierakstu glabāšanas termiņu” norāda, ka, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās prasības par auditācijas pierakstiem, kā arī datu subjektu tiesības, centrs plāno tā uzturētajām informācijas sistēmām nodrošināt auditācijas pierakstu glabāšanu divus gadus.
Ņemot vērā minēto, izvērtējot auditācijas pierakstu izmantošanu, nodrošinot sistēmas atbilstību minimālajām drošības prasībām, kā arī to, ka auditācijas pieraksti var tikt izmantoti dažādu funkciju realizācijai (piemēram, kontroles funkcijas nodrošināšana vai fiziskās personas datu apstrādes likumības nodrošināšanai), projektā iekļautais risinājums paredz termiņu, kurš vērsts uz fiziskās personas pamattiesību nodrošināšanu. Respektīvi, Sistēmas auditācijas pieraksti tiks glabāti par laika periodu, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem no attiecīgā pieraksta izveidošanas.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. aprīļa direktīvas (ES) Nr.2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, 4. panta pirmā punkta e) apakšpunktā noteiktajam dalībvalstis paredz, ka personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams tiem nolūkiem, kādos tos apstrādā.
Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 37.panta otrajā daļā noteikto, ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi. Savukārt Fizisko personu datu apstrādes likuma 27. panta trešā daļa noteic, ka datu subjekts var saņemt informāciju par tā datu saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam dati ir izpausti pēdējo divu gadu laikā. Arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs savā 2024. gada 22. aprīļa vēstulē Nr. 14-33-1/3913/24 “Par auditācijas pierakstu glabāšanas termiņu” norāda, ka, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās prasības par auditācijas pierakstiem, kā arī datu subjektu tiesības, centrs plāno tā uzturētajām informācijas sistēmām nodrošināt auditācijas pierakstu glabāšanu divus gadus.
Ņemot vērā minēto, izvērtējot auditācijas pierakstu izmantošanu, nodrošinot sistēmas atbilstību minimālajām drošības prasībām, kā arī to, ka auditācijas pieraksti var tikt izmantoti dažādu funkciju realizācijai (piemēram, kontroles funkcijas nodrošināšana vai fiziskās personas datu apstrādes likumības nodrošināšanai), projektā iekļautais risinājums paredz termiņu, kurš vērsts uz fiziskās personas pamattiesību nodrošināšanu. Respektīvi, Sistēmas auditācijas pieraksti tiks glabāti par laika periodu, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem no attiecīgā pieraksta izveidošanas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projektā paredzētajam tiesiskajam regulējumam būs ietekme uz fiziskajām personām, informācija par kurām tiks apstrādāta Sistēmā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Projektā paredzētajam tiesiskajam regulējumam būs ietekme uz juridiskajām personām, informācija par kurām tiks apstrādāta Sistēmā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 106 769
0
344 725
0
32 626
0
788 496
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 106 769
0
344 725
0
32 626
0
788 496
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 106 769
0
344 725
0
32 626
0
788 496
2.1. valsts pamatbudžets
3 106 769
0
344 725
0
32 626
0
788 496
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Sistēmas izveidošanai kopā plānots finansējums 5 384 955 euro apmērā budžeta programmas 70.00.00 "Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana" ietvaros, tai skaitā:
- faktiskās izmaksas 2024.gadā – 903 745 euro budžeta apakšprogrammas 70.18.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)" ietvaros (Eiropas Savienības fondu 2014. -2020. gada plānošanas periods);
- faktiskās izmaksas 2024. gadā – 1 595 923 euro budžeta apakšprogrammas 70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021-2027)" ietvaros (Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periods);
- plānotās izmaksas 2025.gadā – 2 885 287 euro budžeta apakšprogrammas 70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021-2027)" ietvaros (Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periods).
Lai nodrošinātu Sistēmas uzturēšanu, papildu izdevumi Valsts policijai (budžeta apakšprogramma 06.01.00 “Valsts policija”) un Iekšlietu ministrijas Informācijas centram (budžeta apakšprogramma 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība”) būs sākot no 2028. gada.
Detalizēts izdevumu aprēķins tiks veikts projekta “Nacionālās kriminālizlūkošanas infrastruktūras un sistēmas izveide” noslēguma etapā, jo, ņemot vērā, ka līdzīga sistēma Latvijā nav ieviesta, šobrīd aprēķināt precīzus informācijas sistēmas uzturēšanas izdevumus nav iespējams. Provizoriskās uzturēšanas izmaksas Sistēmai ik gadu būs vidēji 10% no Sistēmas izstrādes izmaksām – 538 496 euro, Sistēmas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas – 170 000 euro gadā, virtualizācijas programmatūras abonēšanai izdevumi 80 000 euro gadā. Tādējādi kopējās Sistēmas uzturēšanas izmaksas gadā provizoriski – 788 496 euro.
Sistēmas infrastruktūras uzturēšanas izmaksu summas aplēsei izmantota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvajam ziņojumam “Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017. – 2019. gadam” pievienotā metodika.
Lai segtu uzturēšanas izmaksas pēc projekta pabeigšanas, papildus nepieciešamais finansējums 2028. gadam un turpmākajiem gadiem tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- faktiskās izmaksas 2024.gadā – 903 745 euro budžeta apakšprogrammas 70.18.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)" ietvaros (Eiropas Savienības fondu 2014. -2020. gada plānošanas periods);
- faktiskās izmaksas 2024. gadā – 1 595 923 euro budžeta apakšprogrammas 70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021-2027)" ietvaros (Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periods);
- plānotās izmaksas 2025.gadā – 2 885 287 euro budžeta apakšprogrammas 70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021-2027)" ietvaros (Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periods).
Lai nodrošinātu Sistēmas uzturēšanu, papildu izdevumi Valsts policijai (budžeta apakšprogramma 06.01.00 “Valsts policija”) un Iekšlietu ministrijas Informācijas centram (budžeta apakšprogramma 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība”) būs sākot no 2028. gada.
Detalizēts izdevumu aprēķins tiks veikts projekta “Nacionālās kriminālizlūkošanas infrastruktūras un sistēmas izveide” noslēguma etapā, jo, ņemot vērā, ka līdzīga sistēma Latvijā nav ieviesta, šobrīd aprēķināt precīzus informācijas sistēmas uzturēšanas izdevumus nav iespējams. Provizoriskās uzturēšanas izmaksas Sistēmai ik gadu būs vidēji 10% no Sistēmas izstrādes izmaksām – 538 496 euro, Sistēmas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas – 170 000 euro gadā, virtualizācijas programmatūras abonēšanai izdevumi 80 000 euro gadā. Tādējādi kopējās Sistēmas uzturēšanas izmaksas gadā provizoriski – 788 496 euro.
Sistēmas infrastruktūras uzturēšanas izmaksu summas aplēsei izmantota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvajam ziņojumam “Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017. – 2019. gadam” pievienotā metodika.
Lai segtu uzturēšanas izmaksas pēc projekta pabeigšanas, papildus nepieciešamais finansējums 2028. gadam un turpmākajiem gadiem tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav paredzētas.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts policija, Valsts robežsardzeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Valsts robežsardze
- Ģenerālprokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai efektīvi veiktu kriminālizlūkošanu un sasniegtu kriminālizlukošanas mērķi, Sistēmā iekļautā informācija tiks apstrādāta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. aprīļa direktīvas (ES) Nr.2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI un likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 5. un 8. panta prasībām, gadījumos, ja būs pamats uzskatīt, ka Sistēmā iekļautās informācijas apstrāde var palīdzēt novērst vai atklāt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.
Projekta Nr. VP/IDF/2023/7 “Vienotas kriminālizlūkošanas sistēmas pilnveide” ietvaros veidotajai Sistēmai tiks sagatavots novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību.
Projekta Nr. VP/IDF/2023/7 “Vienotas kriminālizlūkošanas sistēmas pilnveide” ietvaros veidotajai Sistēmai tiks sagatavots novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
