Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka gaisa kvalitātes rādītāji Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas teritorijās ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un Pasaules  veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas, enerģētisko krīzi, sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi energoresursu piegāžu ķēdēs un ES virzību uz “zaļo kursu”, ir nepieciešams sniegt atbalstu Latvijas Republikas Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībām, lai tiktu īstenotas darbības, kuras sekmē gaisa kvalitātes uzlabošanos apdzīvotajās vietās saskaņā ar Plānu un pilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām. Atbilstoši Plānā noteiktajam Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis daļiņām PM10  (daļiņas, kuras nosaka, laižot gaisu caur selektīvo sprauslu, kas minēta bāzes (references) metodē daļiņu PM10 paraugu ņemšanai un mērījumu veikšanai, ar aerodinamisko diametru 10 µm, tādējādi aizturot vismaz 50 % daļiņu), PM2.5, slāpekļa dioksīdam un benzolam,  Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijā  tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis daļiņām PM10, PM2.5 un benz(a)pirēnam, bet Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai tiek pārsniegts augšējais slieksnis daļiņām PM10 un PM2,5.
Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas ir sniegušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) apliecinājumu par piedalīšanos 2.2.3.5. pasākuma īstenošanā.
Tādējādi 2.2.3.5. pasākumā, lai samazinātu gaisa piesārņojumu ierobežota finansējuma apstākļos ir jāīsteno primāri svarīgas darbības, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, tai skaitā uzlabot dzīves vides kvalitāti un var ietvert, piemēram, multifunkcionālus risinājumus, “zaļo” un “zilo” infrastruktūru un tml. Vienlaikus pilsētvides gaisa piesārņojuma mazināšanas aspektā ir nozīmīgi veicināt pieslēgšanos pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas, kas kopumā samazina pašvaldību izdevumus par lokālo risinājumu siltumapgādi, siltumapgādes tarifus, palielina centralizētā risinājuma konkurētspēju un, nomainot piesārņojošos avotus pret jauniem pieslēgumiem, rezultātā lokālajā teritorijā tiek nodrošināta gaisa kvalitātes uzlabošanās. Centralizētajai siltumapgādei ir vairākas priekšrocības, kā, piemēram, tā kopumā rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nekā individuālie apkures risinājumi, ko panāk, samazinot kurināmā patēriņu un ieviešot modernas sadedzināšanas tehnoloģijas un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 2.2.3.5. pasākumu, 2.2.3.5. pasākumam pieejamo finansējumu, sasniedzamos mērķus un rādītājus, 2.2.3.5. pasākuma ieviešanā iesaistītās institūcijas, sadarbības partnerus, atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas un to ierobežojumus, prasības projektu iesniedzējam un sadarbības partneriem, ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, 2.2.3.5. pasākuma un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī citus 2.2.3.5. pasākuma nosacījumus.
2.2.3.5. pasākuma mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, īstenojot gaisa piesārņojumu mazinošas darbības saskaņā ar Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām.
2.2.3.5. pasākuma mērķgrupa ir Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas teritoriju iedzīvotāji.
Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, 2.2.3.5. pasākuma ietvaros ir Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība.
Noteikumu projektā tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt sabiedrisko (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) pakalpojumu sniedzēju pieslēgumu ierīkošanai un to saistītās jaudas palielināšanai, ja tas paredzēts publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas ierīkošanai, vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami 2.2.3.5. pasākuma un projekta mērķa sasniegšanai.
Par projekta sadarbības partneri var piesaistīt arī valsts vai pašvaldības tiešās pārvaldes iestādi, kuras valdījumā vai turējumā ir zeme, kurā neveic saimniecisko darbību un kurās īstenos šajā 2.2.3.5.pasākumā atbalstāmās darbības.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā tiek sagatavoti un iesniegti projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja projekta īstenošanā tiek piesaistīts sadarbības partneris) parakstīti interešu konflikta neesamības apliecinājumi.
Saskaņā ar noteikumu projektu 2.2.3.5. pasākumu īsteno līdz 2028. gada 31. decembrim, sasniedzot 2.2.3.5. pasākuma rezultāta rādītāju - vismaz 49 872 iedzīvotāji, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem. 2.2.3.5.pasākuma ietvaros pieejamais finansējums ir 5 965 718 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 5 070 860 euro un nacionālais līdzfinansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāk kā 894 858 euro. Noteikumu projektā ir noteikts minimālais un maksimālais projektam pieejamais finansējuma apjoms. Tiek paredzēts, ka 2.2.3.5. pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā vairākās atlasēs, jo šobrīd ir izstrādātas tikai Rīgas valstspilsētas un Liepājas valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas, savukārt Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma ir izstrādes stadijā. Attiecīgi pirmajā projektu iesniegumu atlasē vērtēs Rīgas valstspilsētas un Liepājas valstspilsētas projektus un otrajā projektu iesniegumu atlasē vērtēs Rēzeknes valstspilsētas projektu, ja Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma tiks apstiprināta līdz 2025. gada 1. martam un attiecīgi otrā atlases kārta tiks izsludināta ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. martam. Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka, ja pirmajai atlases kārtai pieejamais ERAF finansējums netiek izlietots vai otrā projektu iesniegumu atlase netiek izsludināta vai pieejamais finansējums netiek pilnībā izlietots, tad pieejamo finansējumu novirza pirmajā kārtā apstiprināto projektu papildus darbību finansēšanai, lai vismaz pilnībā sasniegtu 2.2.3.5. pasākuma rezultāta rādītāju – vismaz 49 872 iedzīvotāji, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem.
Noteikumu projektā ir noteikts katrai valstspilsētas pašvaldībai pieejamais 2.2.3.5. pasākuma ERAF finansējums, kas aprēķināts proporcionāli katrai valstspilsētas pašvaldībai samazināmajam gaisu piesārņojošo vielu grupu skaitam t.i., atbilstoši Plānā noteiktajiem mērķiem līdz 2030. gadam. Saskaņā ar noteikumu projektu maksimālā ERAF atbalsta likme ir līdz 85%, vienlaikus, labāku rezultātu sasniegšanai iespējams piesaistīt arī pašvaldības līdzekļus, attiecīgi nosakot zemāku atbalsta likmi no ERAF finansējuma.
Noteikumu projektā paredzēts, ka katras atlases kārtas ietvaros projektu īsteno 36 mēnešu laikā no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.
Projektu iesniegumos var tikt iekļautas un atbalstītas tikai tādas darbības, tai skaitā saistītās darbības, kas minētas spēkā esošās pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmās pie konkrētiem gaisa piesārņojuma mazinošiem pasākumiem ar finansiālo novērtējumu. 2.2.3.5. pasākumā ir jāpiesaka projekti, kas ir prioritāri realizējami ar būtiskāko ietekmi, lai risinātu pašvaldības teritorijā gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumus un progresa rādītājus, kā arī projekta īstenošanas rezultātā ir jābūt faktiski pierādāmai ietekmei uz 2.2.3.5. pasākuma ietvaros sasniedzamo rādītāju “Iedzīvotāji, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem”.
Katras pašvaldības projekta rezultāts izsakāms rezultāta rādītāja formā, t.i., projekta rezultātam pašvaldībā praktiski jānodrošina gaisa kvalitātes uzlabošana iedzīvotājiem, kas noteikts atbilstoši pašvaldības iedzīvotāju skaitam un kopējam 2.2.3.5. pasākumā atbalstīto valstspilsētu iedzīvotāju skaitam, ievērojot proporcionalitāti pret kopējo 2.2.3.5. pasākumā sasniedzamo rezultāta rādītāja vērtību.
Projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētās izmaksas. Līdzšinējā pieredze VARAM pārziņā esošajos infrastruktūras būvniecības ES fondu projektos rāda, ka finansējuma saņēmēji atsevišķos gadījumos mēdz izmantot MK noteikumos iekļauto normu par neparedzētajiem izdevumiem un noteiktais 5% ierobežojums ir optimāls. Neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs.
Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no ERAF finansējuma pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums.
Izmaksas ir attiecināmas no noteikumu spēkā stāšanās brīža, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1.janvāra. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām.
Tāpat finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas vai citu veidu dokumenti.
Noteikumu projekts neparedz ieguldījumus sadales sistēmas operatora infrastruktūrā, attiecīgi, ja projekta ietvaros nepieciešams veikt ar elektroenerģijas infrastruktūras izbūvi saistītus ieguldījumus, kas pēc darbu veikšanas tiek nodoti sadales sistēmas operatora īpašumā, šādas izmaksas projekta iesniedzējs plāno ārpus projekta.
Noteikumu projekta ietvaros elektroenerģijas un ūdenssaimniecības pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana nav paredzētas kā atbalstāmās darbības, izņemot, ja tās saistītas ar publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas ierīkošanu vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai, piemēram ūdeni izmantojošus putekļu samazinošiem risinājumiem.
Projektu ietvaros radīto rezultātu uzturēšana tiks nodrošināta finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) budžeta ietvaros.
2.2.3.5. pasākuma ietvaros tiek atbalstīta atjaunīgo energoresursu izmantojošu enerģiju ražojošu, t.sk. bezizmešu, iekārtu un ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ar nosacījumu, ka 100% no saražotās enerģijas tiks izmantoti pašpatēriņam.
Uz projekta elektroenerģijas pašpatēriņa nosacījumu izpildi attiecināms pirmais pilnais kalendāra gads pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas, kas ilgst no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31.decembrim.
Prasība uzskatāma par izpildītu, ja kalendāra gada griezumā ar uzstādītajām iekārtām saražotā enerģija finanšu izteiksmē nenosedz elektroenerģijas patēriņu un elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmā (atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam) nav izveidojies saražotās enerģijas finanšu izteiksmē pārpalikums gada griezumā. Par pašpatēriņu neuzskata cita tā paša lietotāja citos ar projektu nesaistītos objektos patērēto elektroenerģiju. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam jānodrošina izsekojama uzskaite un aprēķini par elektroenerģijas un finanšu plūsmām, kas saistīti ar NETO norēķinu sistēmas iespējām, kas pierāda, ka ir nodrošināta šī noteikumu projekta prasība par pašpatēriņu attiecīgajā gadā.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno detalizētu, izsekojamu un pierādāmu aprēķinu par uzstādāmās iekārtas saražotās elektroenerģijas apjomu un tā atbilstību pašpatēriņam, kā arī apliecinājumu par pašpatēriņa prasības izpildi projekta pēcuzraudzības periodā.
Ņemot vērā, ka pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā ir paredzēti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, pētījumu, plānošanas dokumentu aktualizācija un izstrāde, paredzēts, ka 2.2.3.5. pasākuma ietvaros izmaksas šādām darbībām var tikt attiecinātas, taču tikai kā papildus darbība tādā gadījumā, ja šo pasākumu īstenošana ir nepieciešama, lai īstenotu projektā plānotās praktiskās darbības gaisu piesārņojošo vielu samazināšanai. Neatkarīgi no darbību iekļaušanas projektā jānodrošina rezultāta rādītāja praktiska sasniegšana.
2.2.3.5. pasākuma ietvaros var būt nepieciešama (t.sk. nodrošinot tehnisko savienojumu) kāda ceļu posmu izbūve vai seguma atjaunošana, tādējādi tiek atbalstīta ceļa seguma nomaiņa līdz 20% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Tiek atbalstīti arī ar transportu saistītie pasākumi, piemēram, viedie luksofori, "satiksmes mierināšanas" zonas, transportlīdzekļi savākto smalko atkritumu izvešanai un specializētā komunālā tehnika ceļu seguma tīrīšanai un apstrādei no putekļiem. Transportlīdzekļu savākto smalko atkritumu izvešanai iegāde ir  atbalstāma, ja transportlīdzekļi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu nosacījumiem.
Rezultāta rādītāju aprēķina pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas nosakot attiecīgās valstspilsētas iedzīvotāju blīvumu, kuru iegūst no Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) pēdējiem pieejamajiem ikgadējiem datiem par iedzīvotāju skaitu Latvijā, t.sk. Rīgas valstspilsētā, Liepājas valstspilsētā un Rēzeknes valstpilsētā projekta iesniegšanas gada sākumā, reizinot ar uz projekta darbībām attiecināmo teritoriju laukumu. Uz projekta darbībām attiecināmo teritoriju laukumu un attiecīgi rezultāta rādītāju aprēķina pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sekojošā veidā:
- ja veikta teritorijas labiekārtošana un tam pielīdzināmi pasākumi teritorijā, kas ir vienāda vai lielāka par 9 ha, tad rezultāta rādītāju nosaka atbilstošās apdzīvotās vietas reģistrēto iedzīvotāju blīvumu (iedzīvotāji/kvadrātkilometru), reizinot ar 6,28 kvadrātkilometriem;
- ja veikta siltumapgādes pieslēgumu ierīkošana un ar to saistītās jaudas palielināšana pašvaldību ēku pieslēgšanai efektīvām centralizētām pilsētu siltumapgādes sistēmām vai kādi lokāli pasākumi (piemēram, skvērs aptuveni 100 metru rādiusā), tad rezultāta rādītāju nosaka atbilstošās apdzīvotās vietas reģistrēto iedzīvotāju blīvumu (iedzīvotāji/kvadrātkilometru), reizinot to ar laukumu, kura rādiuss vienāds ar 100 metriem;
- ja veikta mazemisiju un bezemisiju (ja attiecināms) transportlīdzekļu, komunālo mašīnu un (vai) tehnoloģisko iekārtu iegāde ielu tīrīšanai vai citi ar satiksmes saistītie pasākumi, tad rezultāta rādītāju nosaka atbilstošās apdzīvotās vietas reģistrēto iedzīvotāju blīvumu (iedzīvotāji/kvadrātkilometru), reizinot to ar to apkaimju vai mikrorajonu laukumu, kurā notiks darbība un kurš/i ir prioritāri identificēts/i attiecīgajā pašvaldības izstrādātājā gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā, vienlaikus, sniedzot aprēķinu pamatojumu projekta iesniegumā.
Rezultāta rādītāja vērtību uzskata par sasniegtu projekta pēcuzraudzības pirmā gada beigās pamatojoties uz CSP pieejamajiem ikgadējiem datiem par iedzīvotāju skaitu pēcuzraudzības pirmā gada beigās,  ņemot vērā demogrāfiskās ietekmes aspektus. Netiek samazināts atbalsta finansējuma apjoms, ja demogrāfisko iemeslu dēļ un atbilstoši jaunākajiem CSP datiem apdzīvotajā vietā ir samazinājies iedzīvotāju blīvums projekta pēcuzraudzības pirmā gada beigās un attiecīgi arī sasniegtais projekta rezultāta radītājs. Sasniedzamo rādītāja vērtību aprēķina projektu līmenī. Vienlaikus izvirzīts nosacījums, ka rezultāta rādītāja vērtība valstspilsētā nepārsniedz konkrētās valstspilsētas iedzīvotāju skaitu, novēršot rādītāja dubultās uzskaites iespējamību. Finansējuma saņēmējam jānodrošina projekta ietvaros panākto rezultātu uzskaite gaisa kvalitātes uzlabošanai (kvantitatīvā ietekme uz gaisa kvalitātes mērķrādītājiem).  Pēcuzraudzības periodā finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) jānodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam, vienlaikus pēcuzraudzības periodā nav paredzēta rezultāta rādītāja - iedzīvotāju skaita izmaiņu kontrole.
Noteikumu projekts nosaka, ka ieguldījumi īstenojami tikai tādā centralizētajā siltumapgādes sistēmā, kas atbilst efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES [1] 2.panta 41.punktā minētajam. Minētās prasības plānots pārņemt ar Likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”[2], nodrošinot investīciju atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu [3] 7.panta punkta h) apakšpunkta prasībām. Atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas sniegtajai informācijai, pamatojoties uz Atjaunojamo energoresursu direktīvas [4] 24. panta 6. punktu, 24. panta 10. punkta c apakšpunktu, Klimata un enerģētikas ministrijas aprēķiniem un paziņojumam Eiropas Komisijai, ka Latvija nepiemēro Atjaunojamo energoresursu direktīvas 24. panta 2. – 9. punkta prasības, Latvijas centralizētās siltumapgādes efektivitāte nacionālā līmenī ir atbilstoša Energoefektivitātes direktīvas 2. panta 41. punkta prasībām.  
2.2.3.5. pasākuma ietvaros ir ierobežots projektu iesniegumu skaits, kādu var iesniegt viens projekta iesniedzējs, bet vienlaikus projekta iesniegumā var iesniegt neierobežotu atbalstāmo darbību skaitu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku kompleksu pieeju gaisa piesārņojuma samazināšanai.
Projektā ir vismaz kāda uz gaisu piesārņojošu vielu PM10 , PM2,5 ,  benz(a)pirēna, benzola un slāpekļa dioksīda NO2, kopējās cietās daļiņas (TPM),  oglekļa oksīda CO, oglekļa dioksīda (CO2) samazināšanu vērsta attiecīgā darbība, vienlaikus, katrā projektā tiek paredzēta vismaz uz daļiņas PM2,5 samazināšanu vērsta attiecīgā darbība.
2.2.3.5. pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālajiem principiem “Klimatnodrošināšana”, “Nenodarīt būtisku kaitējumu” “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu un noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumu un vērtēšanas kritērijos, lai izvērtētu minētos ilgtspējību veicinošos un vidi saudzējošos nosacījumus.
Atbilstoši Tehniskajiem norādījumiem par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, noteikumu projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:
1) Klimata pārmaiņu mazināšana;
2) Pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
2.2.3.5. pasākuma ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm, uz pašu 2.2.3.5. pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.
2.2.3.5. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas ietvaros nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Veicot iepirkumus, jāizvērtē vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK 2017.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”), kā arī jāizvērtē sociāli atbildīga publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošana, tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu.
Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošana jāveic saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Finansējuma saņēmējs var veikt arī inovatīvu iepirkumu.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021.gada 26.oktobra noteikumos Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr.353 2.pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.
Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt teritorijā esošas ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos,  uzraudzību saskaņā MK  2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu” un saskaņā ar MK 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 “Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu” noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.
Ja darbības projekta ietvaros ir plānotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tad tās ir saskaņā ar konkrētās teritorijas dabas aizsardzības plānu un netiek pieļauta biotopu un sugu stāvokļa pasliktināšanās.
Ja tiks veikta būvniecība, tad būvniecības procesa laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm. Optimālo koka sakņu aizsardzības zonu aprēķina pēc formulas – koka stumbra diametrs (1.5m augstumā) x 10.  Tas ir rādiuss ap koka stumbru, kur sakņu bojājumi ir visbīstamākie. Valsts nozīmes dižkokiem ir aizsardzības zona 10 metri no vainaga projekcijas (2010.gada 16.marta MK noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 8.pants). Var tikt piemērotas attiecīgās pašvaldības vadlīnijas koku aizsardzībai būvobjektos. Ja nepieciešams var piesaistīt arboristu, kas veiktu detalizētāku koku stāvokļa novērtējumu un izvērtētu nepieciešamās sakņu aizsardzības zonas lielumu, kā arī var izvērtēt vispārīgo koku veselības stāvokli konkrētajā teritorijā.
Ja tiks veikta labiekārtošana, tad projektā tiks nodrošināts, ka daļā labiekārtošanas darbu melnzemes vietā tiks izmantots no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (dārzu un parku atkritumiem) sagatavots komposts.
Projekta iesniegumā izvērtē un iekļauj darbības, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem vai tehniski vai ekonomiski vai videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, vai vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
Horizontālā principu novērtējumā iekļautā informācija tiks vērtēta, balstoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodikā sniegto skaidrojumu, nodrošinot, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi.
Projektu iesnieguma vērtēšanas kritēriji ir izstrādes stadijā vienlaicīgi ar šo noteikumu projektu.
Lai nodrošinātu obligātās publicitātes prasības, noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar  Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām [10]. Finansējuma saņēmējs nodrošina sabiedrībai skaidri redzamā vietā vismaz vienu plakātu vai plakātam līdzvērtīgu elektronisku paziņojumu juridiskās personas tīmekļa vietnē vai sociālajos tīklos, kur izklāstīta informācija par projekta darbību un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts.



[1] (EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2019, sadaļa 1.A.4 Small combustion 2019)

[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R1189

[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32015R1187

[4] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02012L0027-20210101

[5]  https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40500367

[6] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02021R1058-20210630

[7] https://likumi.lv/ta/id/193573-dzivojamo-maju-parvaldisanas-likums

[8]  https://likumi.lv/ta/id/253635-eku-energoefektivitates-likums

[9] https://likumi.lv/ta/id/330568

[10] https://likumi.lv/ta/id/321021/redakcijas-datums/2022/03/16

[11] https://www.esfondi.lv/upload/Planosana/mk_rikp_841.docx