Anotācija (ex-ante)

23-TA-2814: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts “Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu” (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu, Profesionālās izglītības likuma 23. panta otro daļu un pārejas noteikumu 42. punkta 18. apakšpunktu. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir atbilstoši Izglītības likuma 14. panta 19. punktā, Profesionālās izglītības likuma 23.  panta otrajā daļā un pārejas noteikumu 42. punkta 18. apakšpunktā dotajam uzdevumam Ministru kabinetam,  apstiprināt valsts profesionālās tālākizglītības standartu un valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu. Noteikumu projektā noteikts profesionālās tālākizglītības stratēģiskais mērķis atbilstoši Profesionālās izglītības likumā ietvertajam pilnvarojumam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Līdz 2022. gada 31. martam Profesionālās izglītības likuma (turpmāk – likums) 23. pantā nebija ietverts regulējums attiecībā uz valsts profesionālās tālākizglītības standartu, valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu un valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu. Attiecīgi arī nebija pilnvarojuma Ministru kabinetam apstiprināt šos standartus. 
Saeima 2022.  gada 3. martā pieņēma likumu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 1. aprīlī. Ar šiem grozījumiem ir izteikta jaunā redakcijā likuma 23. panta pirmā daļa attiecībā uz valsts profesionālās pamatizglītības standartu, valsts arodizglītības standartu, valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts profesionālās augstākās izglītības standartu. 
Vienlaikus ar šiem grozījumiem likuma 23. pants ir papildināts ar jaunu 1.1 daļu, kur paredzēts, ka valsts profesionālās izglītības standarti − valsts profesionālās tālākizglītības standarts, valsts profesionālās pilnveides izglītības standarts un valsts profesionālās ievirzes izglītības standarts − nosaka: 1) izglītības programmu stratēģiskos mērķus; 2) obligāto saturu; 3) iegūtās profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipus un kārtību. Atbilstoši likuma 23. panta otrajai daļai Ministru kabinetam ir dots pilnvarojums apstiprināt valsts profesionālās tālākizglītības standartu un valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu. 
Normatīvais regulējums par praksi ir noteikts Ministru kabineta 2023.gada 29.augusta noteikumos Nr.481 “Prakses organizēšanas kārtība profesionālās izglītības programmās”.
Atbilstoši likumā ietvertajam jaunam regulējumam ir paredzēts pārejas posms. Likuma pārejas noteikumu 42. punkta 18. apakšpunktā ir noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina šī likuma 23. panta pirmajā un 1.1 daļā noteikto valsts profesionālās pamatizglītības standartu, valsts arodizglītības standartu, valsts profesionālās vidējās izglītības standartu, valsts profesionālās tālākizglītības standartu, valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu un valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot minēto,  ir sagatavots  noteikumu projekts par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums dos iespēju arvien pilnīgāk īstenot profesionālās izglītības satura reformas, kas noteiktas likumā, profesionālās izglītības iestādēm izstrādāt un īstenot mūsdienīgu un elastīgu profesionālās izglītības saturu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās.  Profesionālās izglītības likumā ir  noteikts regulējums par to, kādas profesionālās izglītības programmas var īstenot profesionālās izglītības iestādes.
Noteikumu projektā paredzētais  regulējums veidots, lai personai ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dotu iespēju iegūt: 
1) profesionālo kvalifikāciju ar darba tirgum aktuālajām kompetencēm,  
2) kvalitatīvu profesionālo pilnveidi, lai veicinātu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā un atbildīgi vadītu savu profesionālo pilnveidi pārmaiņām sabiedrībā un tautsaimniecībā, pilnveidojot profesionālo kompetenci profesionālajā kvalifikācijā, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā vai nozares profesionālo darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos. 
Profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības mērķa grupa ir jaunieši, kuriem ir nepieciešams apgūt profesionālās un vispārējās kompetences, savukārt profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības mērķa grupa ir pieaugušie, kuriem ir iegūta darba un dzīves pieredze. Tiesību akta projekts neparedz personas pienākumu iesniegumam par uzņemšanu profesionālās tālākizglītības un  profesionālās pilnveides izglītības programmā pievienot informāciju par personas profesionālo pieredzi, kā arī neparedz pienākumu pašā iesniegumā šādu informāciju sniegt.
Noteikumu projektā paredzēts, ka  profesionālās tālākizglītības programmas obligāto saturu veido atbilstoši sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju rezultātiem un ietver profesionālās tālākizglītības programmas pamatdaļā un mainīgajā daļā. Pamata daļu veido attiecīgajās profesionālās kvalifikācijas prasībās noteiktais un atsevišķi vai integrēti moduļi, kas nodrošina veselības, cilvēka un sabiedrības drošības, darba, vides un civilās aizsardzības, darba tiesību kompetences attīstību un digitālo pratību. Profesionālās tālākizglītības programmās būtiski ņemt vērā, ka  digitālā pratība, kas definēta Eiropas iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvarā astoņos līmeņos (DigComp) ir attiecināma uz sabiedrības vispārējām digitālajām prasmēm. Vienlaikus, ja programmā ir paredzētas specifiskās/profila IKT mācības IKT specialistiem/profesionāļiem, IKT kvalifikācijām u.tml., tad kā atsauces instrumentu izmanto Eiropas e-kompetences ietvaru (turpmāk -e-CF) https://esco.ec.europa.eu/en/about-esco/escopedia/escopedia/european-e-competence-framework-e-cf. 
Profesionālās tālākizglītības programmas mainīgo daļu veido, ņemot vērā kompetences, kas  atspoguļo mainīgo situāciju darbā tirgū, tai skaitā  papildu mūžizglītības kompetenču apguvi, piem., kas saistītas ar reģionālo vajadzību ievērošanu, nozares uzņēmumu specifiku u.c. 
Noteikumu projektā paredzētais  regulējums veidots, ņemot vērā, ka izglītības iestādes, sadarbojoties noteiktās nozares metodiskajā jomā, izveidoja nozaru kvalifikāciju struktūrās noteiktajām profesionālajām kvalifikācijām atbilstošu modulāro izglītības programmu paraugus. Modulāro izglītības programmu paraugu īstenošana nodrošina sasniegto mācīšanās rezultātu izmantošanu, izstrādājot un īstenojot profesionālās tālākizglītības un profesionālas pilnveides izglītības programmas, lai sasniedzamie mācīšanās rezultāti atbilstu nozares normatīvajiem aktiem un profesionālās kvalifikācijas prasībās iekļautajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un kompetencēm.  Noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz noteikt kompetences novērtēšanas kārtību, kā arī diferencē profesionālās tālākizglītības programmu apjomu (minimālo stundu skaitu un īstenošanas ilgumu) atbilstoši iegūstamās kvalifikācijas specifikai. Būtisks priekšnosacījums kvalitatīvai izglītības nodrošināšanai ir programmu atbilstība noteiktai nozarei un iespējām iegūt  profesionālās tālākizglītības programmās līdzvērtīgas zināšanas un prasmes, kas ir salīdzināmas ar kvalifikācijas ieguvi profesionālās vidējās izglītības programmu noslēgumā, vienlaikus diferencējot profesionālās tālākizglītības programmas un papildu kvalifikācijas ieguvi, ja atbilstošajā jomā jau iegūta profesionālā kvalifikācija, šādām programmām nosakot specifiskus uzņemšanas nosacījumus un samazinātu apjomu. Noteikumu projekts diferencē īstenošanas ilgumu izglītības tematiskās jomas “Mākslas” profesionālās tālākizglītības programmām, ņemot vērā iegūstamās kvalifikācijas specifiku un ievērojot atšķirības prasībās attiecībā uz iepriekš iegūtajām zināšanām, iegūto kvalifikāciju saistītā jomā vai profesijas specifiku. Nosakot stundu skaitu profesionālās tālākizglītības programmām Mākslas, dizaina un mūzikas jomā, ņemts vērā zināšanu un prasmju apguvē būtisks aspekts – noteiktu prasmju apguvei nepieciešamais laika periods, piemēram, lai apgūtu mūzikas instrumenta spēles tehniku. Mākslas, dizaina un mūzikas jomā ir prasmes, kas iegūstamas noteiktā − ilgākā laika periodā −, tādējādi atsevišķās izglītības programmu tematiskajās grupās mākslas, mūzikas un dizaina jomā nosakot atšķirīgas prasības minimālajam stundu skaitam profesionālās tālākizglītības programmās.  
Iepriekšējās izglītības un pieredzes novērtēšanu un atzīšanu regulē Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumi Nr. 70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos”, Ministru kabineta 2018.gada 14.augusta noteikumi Nr. 505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” un Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumi Nr. 932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”.
Noteikumu projektā paredzētais regulējums ir veidots, ņemot vērā, ka atbilstoši 2023. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos” profesionālās izglītības iestādes var atzīt personas kompetenci un uzņemt viņu mācībām profesionālās izglītības programmas vēlākos posmos, lai persona, mācoties pēc individuāla izglītības programmas apguves plāna,  iegūtu profesionālo kvalifikāciju, saņemot profesionālās kvalifikācijas apliecību vai apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 7. februāra noteikumiem Nr. 52 “Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu noteikumi”.  
Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436 “Par izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”) 3. mērķa “Atbalsts ikviena izaugsmei” 3.3. rīcības virziena “Pieaugušo izglītības attīstība” 3.3.1. uzdevums ir “nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu”. Viens no pamatnostādņu perioda būtiskākajiem pasākumiem pieaugušo izglītības attīstībā ir formālās izglītības (arī otrās iespējas izglītības) piedāvājuma paplašināšana pieaugušajiem, stiprinot profesionālās izglītības un augstākās izglītības institūciju darbu ar pieaugušajiem izglītojamiem un nodrošinot iespēju saņemt individualizētu izglītības piedāvājumu, kas pieaugušajiem ļauj apgūt arī daļu no kvalifikācijas, kas viņiem nepieciešama izglītības turpināšanai vai darbam. Tiks nodrošināts individualizēts un elastīgs pieaugušo izglītības piedāvājums ar individuālu un iekļaujošu pieeju profesionālās kvalifikācijas prasībās noteikto zināšanu, prasmju, attieksmju un kompetences apguvē. Regulējums dos iespēju personai attīstīt prasmes pastāvīgi un patstāvīgi vai mainīt profesionālo kvalifikāciju. 
Noteikumu projektā profesionālās tālākizglītības programmas obligātā satura minimālais apjoms ir  veidots, ņemot vērā: 
1) likuma 27. panta sestajā daļā  noteiktās  prasības izglītojamo uzņemšanai profesionālās tālākizglītības programmās; 
2) likuma 24. pantā noteiktajam, ka profesionālās kvalifikācijas prasības  ietver prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, uzsākot apgūt konkrētu profesionālo kvalifikācijas apguvi;
Līdz ar to noteikumu projekta 1. pielikums ir izveidots divās tabulās, kur satura minimālo apjomu: 
 1. tabula nosaka Profesionālās tālākizglītības programmas no pirmā līdz ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; 
2. tabula nosaka Profesionālās tālākizglītības programmas no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; 
Noteikumu projekts sagatavots, ievērojot  likuma 16.2 un 16.3 pantā noteikto, ka  tehnikums un mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums vai mākslu izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošas izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Tehnikuma mākslu izglītības kompetences centra īstenotajās profesionālās tālākizglītības programmās, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, varēs tikt iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, bet ne augstākā izglītība. Šo programmu minimālais apjoms (noteikumu projekta 1. pielikuma 1. tabula) tiek noteikts mācību stundās, lai profesionālās izglītības programmā, kas paredzēta tikai profesionālās kvalifikācijas apguvei un ir ar samazinātu apjomu, būtu iespējams identificēt konkrētu personai apgūstamo mācību stundu apjomu izglītības iestādē un pedagoga vadībā. Savukārt studiju darba apjomu no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim (šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabula).
Profesionālās tālākizglītības programmu, t.sk. augstākās izglītības pakāpes izglītības programmu (no PKL 5. līdz 8. līmenim) licencēšanas procesa nodrošināšanai:  
tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”.
tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumos Nr. 253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”.
Pēc Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” aktualizēšanas tiks papildināta Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) funkcionalitāte, papildinot to ar iespēju licencēt profesionālās tālākizglītības programmas piektajā profesionālās kvalifikācijas līmenī, kuras  atbilstoši nozares kvalifikāciju struktūrai īsteno Profesionālās izglītības likuma 162. un 163.pantā noteiktās profesionālās vidējās izglītības iestādes – tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri.  
Lai pēc iespējas pilnīgāk valsts profesionālās tālākizglītības standartu un valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu ieviestu arī augstākās izglītības pakāpē īstenotajās profesionālās izglītības programmās, noteikumu projektā paredzēts, ka šajos noteikumos noteiktos valsts izglītības standartus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām piemēro no 2025. gada 1. janvāra.
Noteikumu projektā ietvertā struktūra profesionālās tālākizglītības programmas ļauj veidot tā, lai tās varētu pielāgot konkrētā darba tirgus, konkrētā sektora vai individuālām prasmju pilnveides vai pārkvalifikācijas vajadzībām un veicinātu elastīgus mācīšanās ceļus, kas ļauj personai attīstīt kompetences, kuras vajadzīgas 21. gadsimta problēmu risināšanai. Ņemot vērā  ekonomikas digitālo un zaļo pārkārtošanos,  noteikumu projektā paredzētie risinājumi  būtiski paplašina un uzlabo profesionālās tālākizglītības  piedāvājums gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, vienlaikus arī palielinot  profesionālās izglītības  pievilcīgumu un kvalitāti.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 7.1 punktu izglītības kvalitāte ir izglītības process, saturs, vide un pārvaldība, kas ikvienam nodrošina iekļaujošu izglītību un iespēju sasniegt augstvērtīgus rezultātus atbilstoši sabiedrības izvirzītajiem un valsts noteiktajiem mērķiem.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums  veidots, ņemot vērā, ka  profesionālā  tālākizglītība  ir mūžizglītības daļa un  iespējams elastīgi un viegli virzīties gan no sākotnējās profesionālās izglītības uz profesionālo tālākizglītību, gan no vispārējās izglītības uz  profesionālo augstāko izglītību. Tiek pilnveidotas  iespējas personām   profesionālajā tālākizglītībā iegūt  5.–8. profesionālā kvalifikācijas līmeņa profesionālo kvalifikāciju, lai apmierinātu augošo vajadzību pēc augstāka līmeņa profesionālajām kompetencēm un prasmēm.
Profesionālajās tālākizglītības programmas  tiek atbilstoši plānotas kombinētā, atvērtā, digitālā un iesaistošā mācību vidē ar modernu un pieejamu infrastruktūru, aprīkojumu un tehnoloģijām, kā arī ar daudzveidīgiem pedagoģijas paņēmieniem un rīkiem, piemēram, simulācijas iekārtām, virtuālo un paplašināto realitāti, kuru rezultātā palielinās izglītības piedāvājuma pieejamība un efektivitāte, tai skaitā mazajiem uzņēmumiem.
Būtiski ir nodrošināt nodarbinātām personām iespēju pilnveidot savas prasmes, lai spētu noturēties un efektīvi pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, ko tostarp izraisa digitalizācija un jaunas tehnoloģijas. Standarts veicinās Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikto mērķi – palielināt iedzīvotāju (16-74) īpatsvaru, kam digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī un augstāk līdz 70%. Standarts veicinās personu digitālās prasmes darbam, kas atbilst DigComp 2-8 līmenim.  Ievērojot Latvijas nepietiekamo sniegumu ES digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītājos – digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir tikai 51% Latvijas iedzīvotāju, bet virs pamatlīmeņa – tikai 24%,  līdz ar to digitālo prasmju pilnveide ir noteikta kā prioritāte izglītībā. 
Profesionālās tālākizglītības programmas mainīgo daļu var veidot integrēti vai atsevišķi moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi, ja pamata kompetenču apguve  ir paredzēta attiecīgās profesijas standartā un ja šie moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi nav apgūti iepriekšējā izglītības vai kvalifikācijas iegūšanas posmā un personai nepieciešama papildu aktuālā mācību satura apguve.
Pētniecības prasmes attiecas uz spēju meklēt, atrast, iegūt, sakārtot, pārskatīt, apkopot, novērtēt, analizēt un izmantot informāciju par konkrētu tēmu, atrast atbildi uz jautājumu, rast problēmas risinājumu un pamato to. Pētniecības prasmes personai ir nepieciešamas mācībās, darbā un personīgajā dzīvē. Noteikumu projekta tvērums neietver akadēmisko pētniecību.
Noteikumu projektā  ir paredzēts, ka profesionālās pilnveides izglītības  programmas var būt izstrādātas tā, lai nodrošinātu elastīgus mācīšanās ceļus un ātri reaģētu uz pārmaiņām darba tirgū. Profesionālās pilnveides izglītības programmas apjoms ir atbilstošs sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem. 
Ņemot vērā, ka vairākās profesionālo darbības jomās ir nozaru reglamentējošie normatīvie akti, noteikumu projektā ietverto regulējumu par profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo attiecīgās nozares speciālais regulējums. Piemēram, sporta speciālistiem profesionālā pilnveide kā obligāts priekšnoteikums noteikts Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumos Nr. 77 “Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām” (turpmāk - noteikumi Nr. 77). Piemēram,  noteikumu Nr. 77 19. punktā kā obligāts priekšnoteikums C sertifikāta saņemšanai ir pēdējo piecu gadu laikā licencētas profesionālās pilnveides izglītības programmas apguve (ne mazāk kā 320 stundas), kas ietver zināšanas sporta teorijā, sporta medicīnā, sporta fizioloģijā, sporta pedagoģijā, sporta psiholoģijā, sporta veidā vai darbības jomā.    
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto,  ir sagatavots  noteikumu projekts par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums dos iespēju arvien pilnīgāk īstenot profesionālās izglītības satura reformas, kas noteiktas likumā, profesionālās izglītības iestādēm izstrādāt un īstenot mūsdienīgu un elastīgu profesionālās izglītības saturu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās.  Profesionālās izglītības likumā ir  noteikts regulējums par to, kādas profesionālās izglītības programmas var īstenot profesionālās izglītības iestādes.
Noteikumu projektā paredzētais  regulējums veidots, lai personai ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dotu iespēju iegūt: 
1) profesionālo kvalifikāciju ar darba tirgum aktuālajām kompetencēm,  
2) kvalitatīvu profesionālo pilnveidi, lai veicinātu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā un atbildīgi vadītu savu profesionālo pilnveidi pārmaiņām sabiedrībā un tautsaimniecībā, pilnveidojot profesionālo kompetenci profesionālajā kvalifikācijā, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā vai nozares profesionālo darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos. 
Noteikumu projektā paredzēts, ka  profesionālās tālākizglītības programmas obligāto saturu veido atbilstoši sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju rezultātiem un ietver profesionālās tālākizglītības programmas pamatdaļā un mainīgajā daļā. Pamata daļu veido attiecīgajās profesionālās kvalifikācijas prasībās noteiktais un atsevišķi vai integrēti moduļi, kas nodrošina veselības, cilvēka un sabiedrības drošības, darba, vides un civilās aizsardzības, darba tiesību kompetences attīstību un digitālo pratību. Profesionālās tālākizglītības programmās būtiski ņemt vērā, ka  digitālā pratība, kas definēta Eiropas iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvarā astoņos līmeņos (DigComp) ir attiecināma uz sabiedrības vispārējām digitālajām prasmēm. Vienlaikus, ja programmā ir paredzētas specifiskās/profila IKT mācības IKT specialistiem/profesionāļiem, IKT kvalifikācijām u.tml., tad kā atsauces instrumentu izmanto Eiropas e-kompetences ietvaru (turpmāk -e-CF) https://esco.ec.europa.eu/en/about-esco/escopedia/escopedia/european-e-competence-framework-e-cf. 
Profesionālās tālākizglītības programmas mainīgo daļu veido, ņemot vērā kompetences, kas  atspoguļo mainīgo situāciju darbā tirgū, tai skaitā  papildu mūžizglītības kompetenču apguvi, piem., kas saistītas ar reģionālo vajadzību ievērošanu, nozares uzņēmumu specifiku u.c. 
Noteikumu projektā paredzētais  regulējums veidots, ņemot vērā, ka izglītības iestādes, sadarbojoties noteiktās nozares metodiskajā jomā, izveidoja nozaru kvalifikāciju struktūrās noteiktajām profesionālajām kvalifikācijām atbilstošu modulāro izglītības programmu paraugus. Modulāro izglītības programmu paraugu īstenošana nodrošina sasniegto mācīšanās rezultātu izmantošanu, izstrādājot un īstenojot profesionālās tālākizglītības un profesionālas pilnveides izglītības programmas, lai sasniedzamie mācīšanās rezultāti atbilstu nozares normatīvajiem aktiem un profesionālās kvalifikācijas prasībās iekļautajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un kompetencēm.  Noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz noteikt kompetences novērtēšanas kārtību, kā arī diferencē profesionālās tālākizglītības programmu apjomu (minimālo stundu skaitu un īstenošanas ilgumu) atbilstoši iegūstamās kvalifikācijas specifikai. Būtisks priekšnosacījums kvalitatīvai izglītības nodrošināšanai ir programmu atbilstība noteiktai nozarei un iespējām iegūt  profesionālās tālākizglītības programmās līdzvērtīgas zināšanas un prasmes, kas ir salīdzināmas ar kvalifikācijas ieguvi profesionālās vidējās izglītības programmu noslēgumā, vienlaikus diferencējot profesionālās tālākizglītības programmas un papildu kvalifikācijas ieguvi, ja atbilstošajā jomā jau iegūta profesionālā kvalifikācija, šādām programmām nosakot specifiskus uzņemšanas nosacījumus un samazinātu apjomu. Noteikumu projekts diferencē īstenošanas ilgumu izglītības tematiskās jomas “Mākslas” profesionālās tālākizglītības programmām, ņemot vērā iegūstamās kvalifikācijas specifiku un ievērojot atšķirības prasībās attiecībā uz iepriekš iegūtajām zināšanām, iegūto kvalifikāciju saistītā jomā vai profesijas specifiku. Nosakot stundu skaitu profesionālās tālākizglītības programmām Mākslas, dizaina un mūzikas jomā, ņemts vērā zināšanu un prasmju apguvē būtisks aspekts – noteiktu prasmju apguvei nepieciešamais laika periods, piemēram, lai apgūtu mūzikas instrumenta spēles tehniku. Mākslas, dizaina un mūzikas jomā ir prasmes, kas iegūstamas noteiktā − ilgākā laika periodā −, tādējādi atsevišķās izglītības programmu tematiskajās grupās mākslas, mūzikas un dizaina jomā nosakot atšķirīgas prasības minimālajam stundu skaitam profesionālās tālākizglītības programmās.  
Iepriekšējās izglītības un pieredzes novērtēšanu un atzīšanu regulē Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumi Nr. 70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos”, Ministru kabineta 2018.gada 14.augusta noteikumi Nr. 505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” un Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumi Nr. 932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”.
Noteikumu projektā paredzētais regulējums ir veidots, ņemot vērā, ka atbilstoši 2023. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos” profesionālās izglītības iestādes var atzīt personas kompetenci un uzņemt viņu mācībām profesionālās izglītības programmas vēlākos posmos, lai persona, mācoties pēc individuāla izglītības programmas apguves plāna,  iegūtu profesionālo kvalifikāciju, saņemot profesionālās kvalifikācijas apliecību vai apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 7. februāra noteikumiem Nr. 52 “Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu noteikumi”.  
Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436 “Par izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”) 3. mērķa “Atbalsts ikviena izaugsmei” 3.3. rīcības virziena “Pieaugušo izglītības attīstība” 3.3.1. uzdevums ir “nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu”. Viens no pamatnostādņu perioda būtiskākajiem pasākumiem pieaugušo izglītības attīstībā ir formālās izglītības (arī otrās iespējas izglītības) piedāvājuma paplašināšana pieaugušajiem, stiprinot profesionālās izglītības un augstākās izglītības institūciju darbu ar pieaugušajiem izglītojamiem un nodrošinot iespēju saņemt individualizētu izglītības piedāvājumu, kas pieaugušajiem ļauj apgūt arī daļu no kvalifikācijas, kas viņiem nepieciešama izglītības turpināšanai vai darbam. Tiks nodrošināts individualizēts un elastīgs pieaugušo izglītības piedāvājums ar individuālu un iekļaujošu pieeju profesionālās kvalifikācijas prasībās noteikto zināšanu, prasmju, attieksmju un kompetences apguvē. Regulējums dos iespēju personai attīstīt prasmes pastāvīgi un patstāvīgi vai mainīt profesionālo kvalifikāciju. 
Noteikumu projektā profesionālās tālākizglītības programmas obligātā satura minimālais apjoms ir  veidots, ņemot vērā: 
1) likuma 27. panta sestajā daļā  noteiktās  prasības izglītojamo uzņemšanai profesionālās tālākizglītības programmās; 
2) likuma 24. pantā noteiktajam, ka profesionālās kvalifikācijas prasības  ietver prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, uzsākot apgūt konkrētu profesionālo kvalifikācijas apguvi;
Līdz ar to noteikumu projekta 1. pielikums ir izveidots divās tabulās, kur satura minimālo apjomu: 
 1. tabula nosaka Profesionālās tālākizglītības programmas no pirmā līdz ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; 
2. tabula nosaka Profesionālās tālākizglītības programmas no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; 
Noteikumu projekts sagatavots, ievērojot  likuma 16.2 un 16.3 pantā noteikto, ka  tehnikums un mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums vai mākslu izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošas izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Tehnikuma mākslu izglītības kompetences centra īstenotajās profesionālās tālākizglītības programmās, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, varēs tikt iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, bet ne augstākā izglītība. Šo programmu minimālais apjoms (noteikumu projekta 1. pielikuma 1. tabula) tiek noteikts mācību stundās, lai profesionālās izglītības programmā, kas paredzēta tikai profesionālās kvalifikācijas apguvei un ir ar samazinātu apjomu, būtu iespējams identificēt konkrētu personai apgūstamo mācību stundu apjomu izglītības iestādē un pedagoga vadībā. Savukārt studiju darba apjomu no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim (šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabula). Procesa nodrošināšanai augstākās izglītības profesionālās tālākizglītības  programmu īstenošanai tiks veikti grozījumi augstākās izglītības tiesiskajā regulējumā.  
Profesionālās tālākizglītības programmu, t.sk. augstākās izglītības pakāpes izglītības programmu (no PKL 5. līdz 8. līmenim) licencēšanas procesa nodrošināšanai:  
tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” (turpmāk  - MK noteikumu aktualizācija);  
tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumos Nr. 253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, papildinot minēto noteikumu 2. punktu, attiecībā uz PIL 16.2. panta otrajā daļā  un 16.3 panta otrajā daļā norādīto profesionālās tālākizglītības programmu licencēšanu. Minēto izglītības programmu licencēšanu veiks Izglītības kvalitātes valsts dienests.  
Pēc MK Noteikumiem par “Latvijas izglītības klasifikāciju” aktualizācijas tiks papildināta Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) funkcionalitāte, papildinot to ar iespēju licencēt profesionālās tālākizglītības programmas piektajā profesionālās kvalifikācijas līmenī, kuras  atbilstoši nozares kvalifikāciju struktūrai īsteno Profesionālās izglītības likuma 162. un 163.pantā noteiktās profesionālās vidējās izglītības iestādes – tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri.  
Lai pēc iespējas pilnīgāk valsts profesionālās tālākizglītības standartu un valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu ieviestu arī augstākās izglītības pakāpē īstenotajās profesionālās izglītības programmās, noteikumu projektā paredzēts, ka šajos noteikumos noteiktos valsts izglītības standartus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām piemēro no 2025. gada 1. janvāra.
Noteikumu projektā ietvertā struktūra profesionālās tālākizglītības programmas ļauj veidot tā, lai tās varētu pielāgot konkrētā darba tirgus, konkrētā sektora vai individuālām prasmju pilnveides vai pārkvalifikācijas vajadzībām un veicinātu elastīgus mācīšanās ceļus, kas ļauj personai attīstīt kompetences, kuras vajadzīgas 21. gadsimta problēmu risināšanai. Ņemot vērā  ekonomikas digitālo un zaļo pārkārtošanos,  noteikumu projektā paredzētie risinājumi  būtiski paplašina un uzlabo profesionālās tālākizglītības  piedāvājums gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, vienlaikus arī palielinot  profesionālās izglītības  pievilcīgumu un kvalitāti.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 7.1 punktu izglītības kvalitāte ir izglītības process, saturs, vide un pārvaldība, kas ikvienam nodrošina iekļaujošu izglītību un iespēju sasniegt augstvērtīgus rezultātus atbilstoši sabiedrības izvirzītajiem un valsts noteiktajiem mērķiem.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums  veidots, ņemot vērā, ka  profesionālā  tālākizglītība  ir mūžizglītības daļa un  iespējams elastīgi un viegli virzīties gan no sākotnējās profesionālās izglītības uz profesionālo tālākizglītību, gan no vispārējās izglītības uz  profesionālo augstāko izglītību. Tiek pilnveidotas  iespējas personām   profesionālajā tālākizglītībā iegūt  5.–8. profesionālā kvalifikācijas līmeņa profesionālo kvalifikāciju, lai apmierinātu augošo vajadzību pēc augstāka līmeņa profesionālajām kompetencēm un prasmēm.
Profesionālajās tālākizglītības programmas  tiek atbilstoši plānotas kombinētā, atvērtā, digitālā un iesaistošā mācību vidē ar modernu un pieejamu infrastruktūru, aprīkojumu un tehnoloģijām, kā arī ar daudzveidīgiem pedagoģijas paņēmieniem un rīkiem, piemēram, simulācijas iekārtām, virtuālo un paplašināto realitāti, kuru rezultātā palielinās izglītības piedāvājuma pieejamība un efektivitāte, tai skaitā mazajiem uzņēmumiem.
Būtiski ir nodrošināt nodarbinātām personām iespēju pilnveidot savas prasmes, lai spētu noturēties un efektīvi pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, ko tostarp izraisa digitalizācija un jaunas tehnoloģijas. Standarts veicinās Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikto mērķi – palielināt iedzīvotāju (16-74) īpatsvaru, kam digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī un augstāk līdz 70%. Standarts veicinās personu digitālās prasmes darbam, kas atbilst DigComp 2-8 līmenim.  Ievērojot Latvijas nepietiekamo sniegumu ES digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītājos – digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir tikai 51% Latvijas iedzīvotāju, bet virs pamatlīmeņa – tikai 24%,  līdz ar to digitālo prasmju pilnveide ir noteikta kā prioritāte izglītībā. 
Profesionālās tālākizglītības programmas mainīgo daļu var veidot integrēti vai atsevišķi moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi, ja pamata kompetenču apguve  ir paredzēta attiecīgās profesijas standartā un ja šie moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi nav apgūti iepriekšējā izglītības vai kvalifikācijas iegūšanas posmā un personai nepieciešama papildu aktuālā mācību satura apguve.
Pētniecības prasmes attiecas uz spēju meklēt, atrast, iegūt, sakārtot, pārskatīt, apkopot, novērtēt, analizēt un izmantot informāciju par konkrētu tēmu, atrast atbildi uz jautājumu, rast problēmas risinājumu un pamato to. Pētniecības prasmes personai ir nepieciešamas mācībās, darbā un personīgajā dzīvē. Noteikumu projekta tvērums neietver akadēmisko pētniecību.
Noteikumu projektā  ir paredzēts, ka profesionālās pilnveides izglītības  programmas var būt izstrādātas tā, lai nodrošinātu elastīgus mācīšanās ceļus un ātri reaģētu uz pārmaiņām darba tirgū. Profesionālās pilnveides izglītības programmas apjoms ir atbilstošs sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem. 
Ņemot vērā, ka vairākās profesionālo darbības jomās ir nozaru reglamentējošie normatīvie akti, noteikumu projektā ietverto regulējumu par profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo attiecīgās nozares speciālais regulējums. Piemēram, sporta speciālistiem profesionālā pilnveide kā obligāts priekšnoteikums noteikts Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumos Nr. 77 “Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām” (turpmāk - noteikumi Nr. 77). Piemēram,  noteikumu Nr. 77 19. punktā kā obligāts priekšnoteikums C sertifikāta saņemšanai ir pēdējo piecu gadu laikā licencētas profesionālās pilnveides izglītības programmas apguve (ne mazāk kā 320 stundas), kas ietver zināšanas sporta teorijā, sporta medicīnā, sporta fizioloģijā, sporta pedagoģijā, sporta psiholoģijā, sporta veidā vai darbības jomā.   
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Noteikumu projektā paredzētais regulējums nodrošinās personām tiesības uz izglītību, iespējas mācīties mūža garumā. 
Izglītības iestādei būs vienots un pārredzams  regulējums profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības piedāvājumam, palielināsies izglītojamo skaits, tai skaitā pieaugušo izglītojamo skaits profesionālās izglītības programmās, tā veicinot izglītības iestāžu investīciju  un attīstības  stratēģijās vai attīstības plānos noteikto mērķu sasniegšanu.  
Noteikumu projektā paredzētais regulējums veicinās  elastīgu, uz indivīda  vajadzībām vērstu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaikus atbildīs arī nozaru vajadzībām, mainīgajā darba vidē nodrošinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām. Regulējums palielinās profesionālo darbaspēku tautsaimniecībā ar iegūtu profesionālo kvalifikāciju vai iegūtām jaunām prasmēm. 
Regulējums dos iespējas personai uzlabot sociālo situāciju, lai var veiksmīgāk iesaistīties darba tirgū kvalificētāka darba veikšanai. 
Mainīgā darba tirgus apstākļos šobrīd nav prognozējams personu skaits, kas turpinās profesionālo izglītību. 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Personas, kas uzņemtas vai var tikt uzņemtas profesionālās tālākizglītības programmās un profesionālās pilnveides izglītības programmās; pedagogi un citas profesionālās izglītības iestādē nodarbinātās personas,
Ietekmes apraksts
Personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību būs iespēja iegūt jaunu profesionālo kvalifikāciju, mainīt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši darba tirgum aktuālajām kompetencēm, reaģējot uz izmaiņām sabiedrībā un darba tirgū. Personai mūža garumā būs iespēja pilnveidot savu kompetenci profesionālajai kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā vai nozares profesionālo darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos. 
Juridiskās personas
  • Profesionālās izglītības iestādes un to dibinātāji
Ietekmes apraksts
Profesionālās izglītības iestādēm būs vienots un pārredzams regulējums profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrādei un īstenošanai.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertais risinājums veicinās  elastīgu, uz indivīda  vajadzībām vērstu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaikus atbildīs arī nozaru vajadzībām, mainīgajā darba vidē nodrošinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām. 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertais regulējums palielinās profesionāla darbaspēka skaitu tautsaimniecībā ar iegūtu profesionālo kvalifikāciju un pilnveidotām kompetencēm atbilstoši darba tirgus prasībām. 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumi Nr. 253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”

Pamatojums un apraksts
Likuma 30. panta pirmajā daļā noteikts, ka izglītības iestāde ir tiesīga īstenot tikai licencētas profesionālās izglītības programmas un likuma 25. panta ceturtajā daļā noteikts, ka profesionālās izglītības programmu izglītības iestāde sāk īstenot ne vēlāk kā viena gada laikā pēc tās licencēšanas. Profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2023. gada 23. maijā noteikumos Nr. 253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, kur šobrīd Izglītības kvalitātes valsts dienests noteikts kā vienīgā institūcija, kas veic profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu licencēšanu. Ņemot vērā, ka profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas turpmāk tiks izstrādātas un iesniegtas licencēšanai arī piektajā, sestajā, septītajā un astotajā profesionālās kvalifikācijas līmenī, nepieciešams izdarīt attiecīga satura grozījumus šajos noteikumos”, nosakot minēto profesionālās izglītības programmu licencēšanas institūcijas un licencēšanas kārtību".

 
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 795 “Studiju programmu licencēšanas noteikumi”

Pamatojums un apraksts
Likuma 30. panta pirmajā daļā noteikts, ka izglītības iestāde ir tiesīga īstenot tikai licencētas profesionālās izglītības programmas un likuma 25. panta ceturtajā daļā noteikts, ka profesionālās izglītības programmu izglītības iestāde sāk īstenot ne vēlāk kā viena gada laikā pēc tās licencēšanas. Profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2023. gada 23. maijā noteikumos Nr. 253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, kur šobrīd Izglītības kvalitātes valsts dienests noteikts kā vienīgā institūcija, kas veic profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu licencēšanu. Ņemot vērā, ka profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas turpmāk tiks izstrādātas un iesniegtas licencēšanai arī piektajā, sestajā, septītajā un astotajā profesionālās kvalifikācijas līmenī, nepieciešams izdarīt attiecīga satura grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 795 “Studiju programmu licencēšanas noteikumi”, nosakot minēto profesionālās izglītības programmu licencēšanas institūcijas un licencēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.3. Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju

Pamatojums un apraksts
Latvijas izglītības klasifikācija tiks papildināta ar jauniem programmu kodiem atbilstoši noteikumos minētajiem programmu veidiem.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības kvalitātes valsts dienests, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Valsts izglītības satura centrs, Veselības ministrija, Profesionālās izglītības iestādes
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/cc82328c-ecad-4ec7-b586-6bd15fac1c21

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiks precizēts pēc publiskās apspriešanas noslēgšanās.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Profesionālās izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas Izglītības un zinātnes ministrija Veselības ministrija Kultūras ministrija Latvijas Nacionālais kultūras centrs Valsts izglītības satura centrs Izglītības kvalitātes valsts dienests Citas ministrijas un pašvaldības, kuru padotībā ir profesionālās izglītības iestādes.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Izstrādājot un īstenojot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas izglītības iestādēs tiks piesaistīta mērķa grupa: pieaugušie.  
Izglītības iestādei būs jāveic  administratīvās darbības, kas saistītas ar izglītības iestādes pamatuzdevumu -  profesionālās izglītības programmu īstenošana, darba tirgū nepieciešamo speciālistu sagatavošana  izglītības tematiskajās jomās, kurās specializējas profesionālās izglītības iestāde. Nav iespējams precīzi noteikt mērķgrupas − fiziskās personas, kas tiks uzņemtas profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās, − lielumu (skaitu). 
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Iegūta profesionālā kvalifikācija un pilnveidotas profesionālās kompetences dod iespējas personai uzlabot sociālo situāciju, jo var veiksmīgāk iesaistīties darba tirgū kvalificētāka darba veikšanai. 

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Nodrošina tiesības uz izglītību, iespējas iegūt profesiju un  turpināt nepabeigtu profesionālo izglītību atbilstoši vienotam un pārredzamam regulējumam. 

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk