Anotācija (ex-ante)

Ievērojot minēto,  ir sagatavots  noteikumu projekts par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums dos iespēju arvien pilnīgāk īstenot profesionālās izglītības satura reformas, kas noteiktas likumā, profesionālās izglītības iestādēm izstrādāt un īstenot mūsdienīgu un elastīgu profesionālās izglītības saturu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās.  Profesionālās izglītības likumā ir  noteikts regulējums par to, kādas profesionālās izglītības programmas var īstenot profesionālās izglītības iestādes.
Noteikumu projektā paredzētais  regulējums veidots, lai personai ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dotu iespēju iegūt: 
1) profesionālo kvalifikāciju ar darba tirgum aktuālajām kompetencēm,  
2) kvalitatīvu profesionālo pilnveidi, lai veicinātu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā un atbildīgi vadītu savu profesionālo pilnveidi pārmaiņām sabiedrībā un tautsaimniecībā, pilnveidojot profesionālo kompetenci profesionālajā kvalifikācijā, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā vai nozares profesionālo darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos. 
Profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības mērķa grupa ir jaunieši, kuriem ir nepieciešams apgūt profesionālās un vispārējās kompetences, savukārt profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības mērķa grupa ir pieaugušie, kuriem ir iegūta darba un dzīves pieredze. Tiesību akta projekts neparedz personas pienākumu iesniegumam par uzņemšanu profesionālās tālākizglītības un  profesionālās pilnveides izglītības programmā pievienot informāciju par personas profesionālo pieredzi, kā arī neparedz pienākumu pašā iesniegumā šādu informāciju sniegt.
Noteikumu projektā paredzēts, ka  profesionālās tālākizglītības programmas obligāto saturu veido atbilstoši sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju rezultātiem un ietver profesionālās tālākizglītības programmas pamatdaļā un mainīgajā daļā. Pamata daļu veido attiecīgajās profesionālās kvalifikācijas prasībās noteiktais un atsevišķi vai integrēti moduļi, kas nodrošina veselības, cilvēka un sabiedrības drošības, darba, vides un civilās aizsardzības, darba tiesību kompetences attīstību un digitālo pratību. Profesionālās tālākizglītības programmās būtiski ņemt vērā, ka  digitālā pratība, kas definēta Eiropas iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvarā astoņos līmeņos (DigComp) ir attiecināma uz sabiedrības vispārējām digitālajām prasmēm. Vienlaikus, ja programmā ir paredzētas specifiskās/profila IKT mācības IKT specialistiem/profesionāļiem, IKT kvalifikācijām u.tml., tad kā atsauces instrumentu izmanto Eiropas e-kompetences ietvaru (turpmāk -e-CF) https://esco.ec.europa.eu/en/about-esco/escopedia/escopedia/european-e-competence-framework-e-cf. 
Profesionālās tālākizglītības programmas mainīgo daļu veido, ņemot vērā kompetences, kas  atspoguļo mainīgo situāciju darbā tirgū, tai skaitā  papildu mūžizglītības kompetenču apguvi, piem., kas saistītas ar reģionālo vajadzību ievērošanu, nozares uzņēmumu specifiku u.c. 
Noteikumu projektā paredzētais  regulējums veidots, ņemot vērā, ka izglītības iestādes, sadarbojoties noteiktās nozares metodiskajā jomā, izveidoja nozaru kvalifikāciju struktūrās noteiktajām profesionālajām kvalifikācijām atbilstošu modulāro izglītības programmu paraugus. Modulāro izglītības programmu paraugu īstenošana nodrošina sasniegto mācīšanās rezultātu izmantošanu, izstrādājot un īstenojot profesionālās tālākizglītības un profesionālas pilnveides izglītības programmas, lai sasniedzamie mācīšanās rezultāti atbilstu nozares normatīvajiem aktiem un profesionālās kvalifikācijas prasībās iekļautajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un kompetencēm.  Noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz noteikt kompetences novērtēšanas kārtību, kā arī diferencē profesionālās tālākizglītības programmu apjomu (minimālo stundu skaitu un īstenošanas ilgumu) atbilstoši iegūstamās kvalifikācijas specifikai. Būtisks priekšnosacījums kvalitatīvai izglītības nodrošināšanai ir programmu atbilstība noteiktai nozarei un iespējām iegūt  profesionālās tālākizglītības programmās līdzvērtīgas zināšanas un prasmes, kas ir salīdzināmas ar kvalifikācijas ieguvi profesionālās vidējās izglītības programmu noslēgumā, vienlaikus diferencējot profesionālās tālākizglītības programmas un papildu kvalifikācijas ieguvi, ja atbilstošajā jomā jau iegūta profesionālā kvalifikācija, šādām programmām nosakot specifiskus uzņemšanas nosacījumus un samazinātu apjomu. Noteikumu projekts diferencē īstenošanas ilgumu izglītības tematiskās jomas “Mākslas” profesionālās tālākizglītības programmām, ņemot vērā iegūstamās kvalifikācijas specifiku un ievērojot atšķirības prasībās attiecībā uz iepriekš iegūtajām zināšanām, iegūto kvalifikāciju saistītā jomā vai profesijas specifiku. Nosakot stundu skaitu profesionālās tālākizglītības programmām Mākslas, dizaina un mūzikas jomā, ņemts vērā zināšanu un prasmju apguvē būtisks aspekts – noteiktu prasmju apguvei nepieciešamais laika periods, piemēram, lai apgūtu mūzikas instrumenta spēles tehniku. Mākslas, dizaina un mūzikas jomā ir prasmes, kas iegūstamas noteiktā − ilgākā laika periodā −, tādējādi atsevišķās izglītības programmu tematiskajās grupās mākslas, mūzikas un dizaina jomā nosakot atšķirīgas prasības minimālajam stundu skaitam profesionālās tālākizglītības programmās.  
Iepriekšējās izglītības un pieredzes novērtēšanu un atzīšanu regulē Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumi Nr. 70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos”, Ministru kabineta 2018.gada 14.augusta noteikumi Nr. 505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” un Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumi Nr. 932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”.
Noteikumu projektā paredzētais regulējums ir veidots, ņemot vērā, ka atbilstoši 2023. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos” profesionālās izglītības iestādes var atzīt personas kompetenci un uzņemt viņu mācībām profesionālās izglītības programmas vēlākos posmos, lai persona, mācoties pēc individuāla izglītības programmas apguves plāna,  iegūtu profesionālo kvalifikāciju, saņemot profesionālās kvalifikācijas apliecību vai apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 7. februāra noteikumiem Nr. 52 “Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu noteikumi”.  
Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436 “Par izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”) 3. mērķa “Atbalsts ikviena izaugsmei” 3.3. rīcības virziena “Pieaugušo izglītības attīstība” 3.3.1. uzdevums ir “nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu”. Viens no pamatnostādņu perioda būtiskākajiem pasākumiem pieaugušo izglītības attīstībā ir formālās izglītības (arī otrās iespējas izglītības) piedāvājuma paplašināšana pieaugušajiem, stiprinot profesionālās izglītības un augstākās izglītības institūciju darbu ar pieaugušajiem izglītojamiem un nodrošinot iespēju saņemt individualizētu izglītības piedāvājumu, kas pieaugušajiem ļauj apgūt arī daļu no kvalifikācijas, kas viņiem nepieciešama izglītības turpināšanai vai darbam. Tiks nodrošināts individualizēts un elastīgs pieaugušo izglītības piedāvājums ar individuālu un iekļaujošu pieeju profesionālās kvalifikācijas prasībās noteikto zināšanu, prasmju, attieksmju un kompetences apguvē. Regulējums dos iespēju personai attīstīt prasmes pastāvīgi un patstāvīgi vai mainīt profesionālo kvalifikāciju. 
Noteikumu projektā profesionālās tālākizglītības programmas obligātā satura minimālais apjoms ir  veidots, ņemot vērā: 
1) likuma 27. panta sestajā daļā  noteiktās  prasības izglītojamo uzņemšanai profesionālās tālākizglītības programmās; 
2) likuma 24. pantā noteiktajam, ka profesionālās kvalifikācijas prasības  ietver prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, uzsākot apgūt konkrētu profesionālo kvalifikācijas apguvi;
Līdz ar to noteikumu projekta 1. pielikums ir izveidots divās tabulās, kur satura minimālo apjomu: 
 1. tabula nosaka Profesionālās tālākizglītības programmas no pirmā līdz ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; 
2. tabula nosaka Profesionālās tālākizglītības programmas no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; 
Noteikumu projekts sagatavots, ievērojot  likuma 16.2 un 16.3 pantā noteikto, ka  tehnikums un mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums vai mākslu izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošas izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Tehnikuma mākslu izglītības kompetences centra īstenotajās profesionālās tālākizglītības programmās, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, varēs tikt iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, bet ne augstākā izglītība. Šo programmu minimālais apjoms (noteikumu projekta 1. pielikuma 1. tabula) tiek noteikts mācību stundās, lai profesionālās izglītības programmā, kas paredzēta tikai profesionālās kvalifikācijas apguvei un ir ar samazinātu apjomu, būtu iespējams identificēt konkrētu personai apgūstamo mācību stundu apjomu izglītības iestādē un pedagoga vadībā. Savukārt studiju darba apjomu no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim (šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabula).
Profesionālās tālākizglītības programmu, t.sk. augstākās izglītības pakāpes izglītības programmu (no PKL 5. līdz 8. līmenim) licencēšanas procesa nodrošināšanai:  
tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”.
tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumos Nr. 253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”.
Pēc Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” aktualizēšanas tiks papildināta Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) funkcionalitāte, papildinot to ar iespēju licencēt profesionālās tālākizglītības programmas piektajā profesionālās kvalifikācijas līmenī, kuras  atbilstoši nozares kvalifikāciju struktūrai īsteno Profesionālās izglītības likuma 162. un 163.pantā noteiktās profesionālās vidējās izglītības iestādes – tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri.  
Lai pēc iespējas pilnīgāk valsts profesionālās tālākizglītības standartu un valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu ieviestu arī augstākās izglītības pakāpē īstenotajās profesionālās izglītības programmās, noteikumu projektā paredzēts, ka šajos noteikumos noteiktos valsts izglītības standartus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām piemēro no 2025. gada 1. janvāra.
Noteikumu projektā ietvertā struktūra profesionālās tālākizglītības programmas ļauj veidot tā, lai tās varētu pielāgot konkrētā darba tirgus, konkrētā sektora vai individuālām prasmju pilnveides vai pārkvalifikācijas vajadzībām un veicinātu elastīgus mācīšanās ceļus, kas ļauj personai attīstīt kompetences, kuras vajadzīgas 21. gadsimta problēmu risināšanai. Ņemot vērā  ekonomikas digitālo un zaļo pārkārtošanos,  noteikumu projektā paredzētie risinājumi  būtiski paplašina un uzlabo profesionālās tālākizglītības  piedāvājums gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, vienlaikus arī palielinot  profesionālās izglītības  pievilcīgumu un kvalitāti.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 7.1 punktu izglītības kvalitāte ir izglītības process, saturs, vide un pārvaldība, kas ikvienam nodrošina iekļaujošu izglītību un iespēju sasniegt augstvērtīgus rezultātus atbilstoši sabiedrības izvirzītajiem un valsts noteiktajiem mērķiem.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums  veidots, ņemot vērā, ka  profesionālā  tālākizglītība  ir mūžizglītības daļa un  iespējams elastīgi un viegli virzīties gan no sākotnējās profesionālās izglītības uz profesionālo tālākizglītību, gan no vispārējās izglītības uz  profesionālo augstāko izglītību. Tiek pilnveidotas  iespējas personām   profesionālajā tālākizglītībā iegūt  5.–8. profesionālā kvalifikācijas līmeņa profesionālo kvalifikāciju, lai apmierinātu augošo vajadzību pēc augstāka līmeņa profesionālajām kompetencēm un prasmēm.
Profesionālajās tālākizglītības programmas  tiek atbilstoši plānotas kombinētā, atvērtā, digitālā un iesaistošā mācību vidē ar modernu un pieejamu infrastruktūru, aprīkojumu un tehnoloģijām, kā arī ar daudzveidīgiem pedagoģijas paņēmieniem un rīkiem, piemēram, simulācijas iekārtām, virtuālo un paplašināto realitāti, kuru rezultātā palielinās izglītības piedāvājuma pieejamība un efektivitāte, tai skaitā mazajiem uzņēmumiem.
Būtiski ir nodrošināt nodarbinātām personām iespēju pilnveidot savas prasmes, lai spētu noturēties un efektīvi pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, ko tostarp izraisa digitalizācija un jaunas tehnoloģijas. Standarts veicinās Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikto mērķi – palielināt iedzīvotāju (16-74) īpatsvaru, kam digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī un augstāk līdz 70%. Standarts veicinās personu digitālās prasmes darbam, kas atbilst DigComp 2-8 līmenim.  Ievērojot Latvijas nepietiekamo sniegumu ES digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītājos – digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir tikai 51% Latvijas iedzīvotāju, bet virs pamatlīmeņa – tikai 24%,  līdz ar to digitālo prasmju pilnveide ir noteikta kā prioritāte izglītībā. 
Profesionālās tālākizglītības programmas mainīgo daļu var veidot integrēti vai atsevišķi moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi, ja pamata kompetenču apguve  ir paredzēta attiecīgās profesijas standartā un ja šie moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi nav apgūti iepriekšējā izglītības vai kvalifikācijas iegūšanas posmā un personai nepieciešama papildu aktuālā mācību satura apguve.
Pētniecības prasmes attiecas uz spēju meklēt, atrast, iegūt, sakārtot, pārskatīt, apkopot, novērtēt, analizēt un izmantot informāciju par konkrētu tēmu, atrast atbildi uz jautājumu, rast problēmas risinājumu un pamato to. Pētniecības prasmes personai ir nepieciešamas mācībās, darbā un personīgajā dzīvē. Noteikumu projekta tvērums neietver akadēmisko pētniecību.
Noteikumu projektā  ir paredzēts, ka profesionālās pilnveides izglītības  programmas var būt izstrādātas tā, lai nodrošinātu elastīgus mācīšanās ceļus un ātri reaģētu uz pārmaiņām darba tirgū. Profesionālās pilnveides izglītības programmas apjoms ir atbilstošs sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem. 
Ņemot vērā, ka vairākās profesionālo darbības jomās ir nozaru reglamentējošie normatīvie akti, noteikumu projektā ietverto regulējumu par profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo attiecīgās nozares speciālais regulējums. Piemēram, sporta speciālistiem profesionālā pilnveide kā obligāts priekšnoteikums noteikts Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumos Nr. 77 “Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām” (turpmāk - noteikumi Nr. 77). Piemēram,  noteikumu Nr. 77 19. punktā kā obligāts priekšnoteikums C sertifikāta saņemšanai ir pēdējo piecu gadu laikā licencētas profesionālās pilnveides izglītības programmas apguve (ne mazāk kā 320 stundas), kas ietver zināšanas sporta teorijā, sporta medicīnā, sporta fizioloģijā, sporta pedagoģijā, sporta psiholoģijā, sporta veidā vai darbības jomā.    

Ievērojot minēto,  ir sagatavots  noteikumu projekts par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums dos iespēju arvien pilnīgāk īstenot profesionālās izglītības satura reformas, kas noteiktas likumā, profesionālās izglītības iestādēm izstrādāt un īstenot mūsdienīgu un elastīgu profesionālās izglītības saturu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās.  Profesionālās izglītības likumā ir  noteikts regulējums par to, kādas profesionālās izglītības programmas var īstenot profesionālās izglītības iestādes.
Noteikumu projektā paredzētais  regulējums veidots, lai personai ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dotu iespēju iegūt: 
1) profesionālo kvalifikāciju ar darba tirgum aktuālajām kompetencēm,  
2) kvalitatīvu profesionālo pilnveidi, lai veicinātu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā un atbildīgi vadītu savu profesionālo pilnveidi pārmaiņām sabiedrībā un tautsaimniecībā, pilnveidojot profesionālo kompetenci profesionālajā kvalifikācijā, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā vai nozares profesionālo darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos. 
Noteikumu projektā paredzēts, ka  profesionālās tālākizglītības programmas obligāto saturu veido atbilstoši sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju rezultātiem un ietver profesionālās tālākizglītības programmas pamatdaļā un mainīgajā daļā. Pamata daļu veido attiecīgajās profesionālās kvalifikācijas prasībās noteiktais un atsevišķi vai integrēti moduļi, kas nodrošina veselības, cilvēka un sabiedrības drošības, darba, vides un civilās aizsardzības, darba tiesību kompetences attīstību un digitālo pratību. Profesionālās tālākizglītības programmās būtiski ņemt vērā, ka  digitālā pratība, kas definēta Eiropas iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvarā astoņos līmeņos (DigComp) ir attiecināma uz sabiedrības vispārējām digitālajām prasmēm. Vienlaikus, ja programmā ir paredzētas specifiskās/profila IKT mācības IKT specialistiem/profesionāļiem, IKT kvalifikācijām u.tml., tad kā atsauces instrumentu izmanto Eiropas e-kompetences ietvaru (turpmāk -e-CF) https://esco.ec.europa.eu/en/about-esco/escopedia/escopedia/european-e-competence-framework-e-cf. 
Profesionālās tālākizglītības programmas mainīgo daļu veido, ņemot vērā kompetences, kas  atspoguļo mainīgo situāciju darbā tirgū, tai skaitā  papildu mūžizglītības kompetenču apguvi, piem., kas saistītas ar reģionālo vajadzību ievērošanu, nozares uzņēmumu specifiku u.c. 
Noteikumu projektā paredzētais  regulējums veidots, ņemot vērā, ka izglītības iestādes, sadarbojoties noteiktās nozares metodiskajā jomā, izveidoja nozaru kvalifikāciju struktūrās noteiktajām profesionālajām kvalifikācijām atbilstošu modulāro izglītības programmu paraugus. Modulāro izglītības programmu paraugu īstenošana nodrošina sasniegto mācīšanās rezultātu izmantošanu, izstrādājot un īstenojot profesionālās tālākizglītības un profesionālas pilnveides izglītības programmas, lai sasniedzamie mācīšanās rezultāti atbilstu nozares normatīvajiem aktiem un profesionālās kvalifikācijas prasībās iekļautajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un kompetencēm.  Noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz noteikt kompetences novērtēšanas kārtību, kā arī diferencē profesionālās tālākizglītības programmu apjomu (minimālo stundu skaitu un īstenošanas ilgumu) atbilstoši iegūstamās kvalifikācijas specifikai. Būtisks priekšnosacījums kvalitatīvai izglītības nodrošināšanai ir programmu atbilstība noteiktai nozarei un iespējām iegūt  profesionālās tālākizglītības programmās līdzvērtīgas zināšanas un prasmes, kas ir salīdzināmas ar kvalifikācijas ieguvi profesionālās vidējās izglītības programmu noslēgumā, vienlaikus diferencējot profesionālās tālākizglītības programmas un papildu kvalifikācijas ieguvi, ja atbilstošajā jomā jau iegūta profesionālā kvalifikācija, šādām programmām nosakot specifiskus uzņemšanas nosacījumus un samazinātu apjomu. Noteikumu projekts diferencē īstenošanas ilgumu izglītības tematiskās jomas “Mākslas” profesionālās tālākizglītības programmām, ņemot vērā iegūstamās kvalifikācijas specifiku un ievērojot atšķirības prasībās attiecībā uz iepriekš iegūtajām zināšanām, iegūto kvalifikāciju saistītā jomā vai profesijas specifiku. Nosakot stundu skaitu profesionālās tālākizglītības programmām Mākslas, dizaina un mūzikas jomā, ņemts vērā zināšanu un prasmju apguvē būtisks aspekts – noteiktu prasmju apguvei nepieciešamais laika periods, piemēram, lai apgūtu mūzikas instrumenta spēles tehniku. Mākslas, dizaina un mūzikas jomā ir prasmes, kas iegūstamas noteiktā − ilgākā laika periodā −, tādējādi atsevišķās izglītības programmu tematiskajās grupās mākslas, mūzikas un dizaina jomā nosakot atšķirīgas prasības minimālajam stundu skaitam profesionālās tālākizglītības programmās.  
Iepriekšējās izglītības un pieredzes novērtēšanu un atzīšanu regulē Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumi Nr. 70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos”, Ministru kabineta 2018.gada 14.augusta noteikumi Nr. 505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” un Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumi Nr. 932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”.
Noteikumu projektā paredzētais regulējums ir veidots, ņemot vērā, ka atbilstoši 2023. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos” profesionālās izglītības iestādes var atzīt personas kompetenci un uzņemt viņu mācībām profesionālās izglītības programmas vēlākos posmos, lai persona, mācoties pēc individuāla izglītības programmas apguves plāna,  iegūtu profesionālo kvalifikāciju, saņemot profesionālās kvalifikācijas apliecību vai apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 7. februāra noteikumiem Nr. 52 “Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu noteikumi”.  
Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436 “Par izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”) 3. mērķa “Atbalsts ikviena izaugsmei” 3.3. rīcības virziena “Pieaugušo izglītības attīstība” 3.3.1. uzdevums ir “nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu”. Viens no pamatnostādņu perioda būtiskākajiem pasākumiem pieaugušo izglītības attīstībā ir formālās izglītības (arī otrās iespējas izglītības) piedāvājuma paplašināšana pieaugušajiem, stiprinot profesionālās izglītības un augstākās izglītības institūciju darbu ar pieaugušajiem izglītojamiem un nodrošinot iespēju saņemt individualizētu izglītības piedāvājumu, kas pieaugušajiem ļauj apgūt arī daļu no kvalifikācijas, kas viņiem nepieciešama izglītības turpināšanai vai darbam. Tiks nodrošināts individualizēts un elastīgs pieaugušo izglītības piedāvājums ar individuālu un iekļaujošu pieeju profesionālās kvalifikācijas prasībās noteikto zināšanu, prasmju, attieksmju un kompetences apguvē. Regulējums dos iespēju personai attīstīt prasmes pastāvīgi un patstāvīgi vai mainīt profesionālo kvalifikāciju. 
Noteikumu projektā profesionālās tālākizglītības programmas obligātā satura minimālais apjoms ir  veidots, ņemot vērā: 
1) likuma 27. panta sestajā daļā  noteiktās  prasības izglītojamo uzņemšanai profesionālās tālākizglītības programmās; 
2) likuma 24. pantā noteiktajam, ka profesionālās kvalifikācijas prasības  ietver prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, uzsākot apgūt konkrētu profesionālo kvalifikācijas apguvi;
Līdz ar to noteikumu projekta 1. pielikums ir izveidots divās tabulās, kur satura minimālo apjomu: 
 1. tabula nosaka Profesionālās tālākizglītības programmas no pirmā līdz ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; 
2. tabula nosaka Profesionālās tālākizglītības programmas no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; 
Noteikumu projekts sagatavots, ievērojot  likuma 16.² un 16.³ pantā noteikto, ka  tehnikums un mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums vai mākslu izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošas izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Tehnikuma mākslu izglītības kompetences centra īstenotajās profesionālās tālākizglītības programmās, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, varēs tikt iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, bet ne augstākā izglītība. Šo programmu minimālais apjoms (noteikumu projekta 1. pielikuma 1. tabula) tiek noteikts mācību stundās, lai profesionālās izglītības programmā, kas paredzēta tikai profesionālās kvalifikācijas apguvei un ir ar samazinātu apjomu, būtu iespējams identificēt konkrētu personai apgūstamo mācību stundu apjomu izglītības iestādē un pedagoga vadībā. Savukārt studiju darba apjomu no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim (šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabula). Procesa nodrošināšanai augstākās izglītības profesionālās tālākizglītības  programmu īstenošanai tiks veikti grozījumi augstākās izglītības tiesiskajā regulējumā.  
Profesionālās tālākizglītības programmu, t.sk. augstākās izglītības pakāpes izglītības programmu (no PKL 5. līdz 8. līmenim) licencēšanas procesa nodrošināšanai:  
tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” (turpmāk  - MK noteikumu aktualizācija);  
tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumos Nr. 253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, papildinot minēto noteikumu 2. punktu, attiecībā uz PIL 16.2. panta otrajā daļā  un 16.3 panta otrajā daļā norādīto profesionālās tālākizglītības programmu licencēšanu. Minēto izglītības programmu licencēšanu veiks Izglītības kvalitātes valsts dienests.  
Pēc MK Noteikumiem par “Latvijas izglītības klasifikāciju” aktualizācijas tiks papildināta Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) funkcionalitāte, papildinot to ar iespēju licencēt profesionālās tālākizglītības programmas piektajā profesionālās kvalifikācijas līmenī, kuras  atbilstoši nozares kvalifikāciju struktūrai īsteno Profesionālās izglītības likuma 16². un 16³.pantā noteiktās profesionālās vidējās izglītības iestādes – tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri.  
Lai pēc iespējas pilnīgāk valsts profesionālās tālākizglītības standartu un valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu ieviestu arī augstākās izglītības pakāpē īstenotajās profesionālās izglītības programmās, noteikumu projektā paredzēts, ka šajos noteikumos noteiktos valsts izglītības standartus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām piemēro no 2025. gada 1. janvāra.
Noteikumu projektā ietvertā struktūra profesionālās tālākizglītības programmas ļauj veidot tā, lai tās varētu pielāgot konkrētā darba tirgus, konkrētā sektora vai individuālām prasmju pilnveides vai pārkvalifikācijas vajadzībām un veicinātu elastīgus mācīšanās ceļus, kas ļauj personai attīstīt kompetences, kuras vajadzīgas 21. gadsimta problēmu risināšanai. Ņemot vērā  ekonomikas digitālo un zaļo pārkārtošanos,  noteikumu projektā paredzētie risinājumi  būtiski paplašina un uzlabo profesionālās tālākizglītības  piedāvājums gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, vienlaikus arī palielinot  profesionālās izglītības  pievilcīgumu un kvalitāti.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 7.1 punktu izglītības kvalitāte ir izglītības process, saturs, vide un pārvaldība, kas ikvienam nodrošina iekļaujošu izglītību un iespēju sasniegt augstvērtīgus rezultātus atbilstoši sabiedrības izvirzītajiem un valsts noteiktajiem mērķiem.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums  veidots, ņemot vērā, ka  profesionālā  tālākizglītība  ir mūžizglītības daļa un  iespējams elastīgi un viegli virzīties gan no sākotnējās profesionālās izglītības uz profesionālo tālākizglītību, gan no vispārējās izglītības uz  profesionālo augstāko izglītību. Tiek pilnveidotas  iespējas personām   profesionālajā tālākizglītībā iegūt  5.–8. profesionālā kvalifikācijas līmeņa profesionālo kvalifikāciju, lai apmierinātu augošo vajadzību pēc augstāka līmeņa profesionālajām kompetencēm un prasmēm.
Profesionālajās tālākizglītības programmas  tiek atbilstoši plānotas kombinētā, atvērtā, digitālā un iesaistošā mācību vidē ar modernu un pieejamu infrastruktūru, aprīkojumu un tehnoloģijām, kā arī ar daudzveidīgiem pedagoģijas paņēmieniem un rīkiem, piemēram, simulācijas iekārtām, virtuālo un paplašināto realitāti, kuru rezultātā palielinās izglītības piedāvājuma pieejamība un efektivitāte, tai skaitā mazajiem uzņēmumiem.
Būtiski ir nodrošināt nodarbinātām personām iespēju pilnveidot savas prasmes, lai spētu noturēties un efektīvi pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, ko tostarp izraisa digitalizācija un jaunas tehnoloģijas. Standarts veicinās Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikto mērķi – palielināt iedzīvotāju (16-74) īpatsvaru, kam digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī un augstāk līdz 70%. Standarts veicinās personu digitālās prasmes darbam, kas atbilst DigComp 2-8 līmenim.  Ievērojot Latvijas nepietiekamo sniegumu ES digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītājos – digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir tikai 51% Latvijas iedzīvotāju, bet virs pamatlīmeņa – tikai 24%,  līdz ar to digitālo prasmju pilnveide ir noteikta kā prioritāte izglītībā. 
Profesionālās tālākizglītības programmas mainīgo daļu var veidot integrēti vai atsevišķi moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi, ja pamata kompetenču apguve  ir paredzēta attiecīgās profesijas standartā un ja šie moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi nav apgūti iepriekšējā izglītības vai kvalifikācijas iegūšanas posmā un personai nepieciešama papildu aktuālā mācību satura apguve.
Pētniecības prasmes attiecas uz spēju meklēt, atrast, iegūt, sakārtot, pārskatīt, apkopot, novērtēt, analizēt un izmantot informāciju par konkrētu tēmu, atrast atbildi uz jautājumu, rast problēmas risinājumu un pamato to. Pētniecības prasmes personai ir nepieciešamas mācībās, darbā un personīgajā dzīvē. Noteikumu projekta tvērums neietver akadēmisko pētniecību.
Noteikumu projektā  ir paredzēts, ka profesionālās pilnveides izglītības  programmas var būt izstrādātas tā, lai nodrošinātu elastīgus mācīšanās ceļus un ātri reaģētu uz pārmaiņām darba tirgū. Profesionālās pilnveides izglītības programmas apjoms ir atbilstošs sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem. 
Ņemot vērā, ka vairākās profesionālo darbības jomās ir nozaru reglamentējošie normatīvie akti, noteikumu projektā ietverto regulējumu par profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo attiecīgās nozares speciālais regulējums. Piemēram, sporta speciālistiem profesionālā pilnveide kā obligāts priekšnoteikums noteikts Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumos Nr. 77 “Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām” (turpmāk - noteikumi Nr. 77). Piemēram,  noteikumu Nr. 77 19. punktā kā obligāts priekšnoteikums C sertifikāta saņemšanai ir pēdējo piecu gadu laikā licencētas profesionālās pilnveides izglītības programmas apguve (ne mazāk kā 320 stundas), kas ietver zināšanas sporta teorijā, sporta medicīnā, sporta fizioloģijā, sporta pedagoģijā, sporta psiholoģijā, sporta veidā vai darbības jomā.