23-TA-247: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumos Nr. 152 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumos Nr. 152 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2022. gada 18. oktobra sēdes protokola Nr. 53 70. § "Informatīvais ziņojums par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2022. gada 1. septembrim (pusgada ziņojums)" (turpmāk – MK protokollēmums) 4.3. apakšpunktu, kas uzdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) pēc grozījumu darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – DP) apstiprināšanas Eiropas Komisijā VARAM steidzamības kārtā virzīt attiecīgus grozījumus 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" (turpmāk – 4.2.2. SAM) un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" (turpmāk – 13.1.3.1. pasākums) ieviešanu regulējošajos Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumos Nr. 152 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 152), attiecīgi precizējot finansējuma avotus. Lai arī DP grozījumi šobrīd vēl ir saskaņošanas stadijā, ņemot vērā citus šajos noteikumos nepieciešamos grozījumus, lai mazinātu administratīvo slogu, visi grozījumi tiek rosināti vienlaikus. Nepieciešamās finansējuma izmaiņas neparedz ne palielināt, ne samazināt finansējumu, tikai tehniski mainot finansējuma avotu proporcijas atbilstoši valdības lēmumam. DP grozījumu priekšlikums jau ir ticis saskaņots ar Eiropas Komisiju Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejas ietvaros, tāpēc nav būtisku risku šādu noteikumu grozījumu veikšanai vēl pirms DP grozījumu apstiprināšanas. Vienlaikus, ja tomēr DP grozījumu oficiālās saskaņošanas laikā tiks saņemti Eiropas Komisijas iebildumi par konkrēto grozījumu priekšlikumu, VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādās atbilstošu risinājumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1) nodrošināt MK noteikumos Nr. 152 iekļautā finansējuma atbilstību aktuālajiem MK lēmumiem;
2) piemērot de minimis atbalstu 4.2.2. SAM otrās projektu iesniegumu atlases kārtas pabeigtajiem projektiem, lai novērstu potenciāli nelikumīgu valsts atbalstu;
3) precizēt atmaksājamās palīdzības nosacījumu projektos plānoto iznākuma rādītāju nesasniegšanas gadījumā, nosakot, ka atmaksājamā palīdzība tiek piemērota, ja neizpilde pārsniedz 15% no plānotā rādītāja vērtības apjoma, lai novērstu negatīvas finansiālas sekas 4.2.2. SAM finansējuma saņēmējiem.
2) piemērot de minimis atbalstu 4.2.2. SAM otrās projektu iesniegumu atlases kārtas pabeigtajiem projektiem, lai novērstu potenciāli nelikumīgu valsts atbalstu;
3) precizēt atmaksājamās palīdzības nosacījumu projektos plānoto iznākuma rādītāju nesasniegšanas gadījumā, nosakot, ka atmaksājamā palīdzība tiek piemērota, ja neizpilde pārsniedz 15% no plānotā rādītāja vērtības apjoma, lai novērstu negatīvas finansiālas sekas 4.2.2. SAM finansējuma saņēmējiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Izmaiņas ar finansējuma pārdali saistītajos nosacījumos
Lai nodrošinātu nepieciešamo papildu finansējumu pārtikas un pamata materiālās palīdzības nodrošināšanai Labklājības ministrijas administrētās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas periodā" (turpmāk – EAFVP darbības programma), Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar MK protokollēmuma 4.3. apakšpunkta uzdevumu VARAM sagatavot un virzīt izskatīšanai MK sēdē steidzamības kārtībā grozījumus MK noteikumos par 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma īstenošanu, precizējot finansējuma avotus atbilstoši DP grozījumiem Nr. 9, ar kuriem uz 4.2.2. SAM tiek pārcelts 2.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē" atbrīvotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 13 217 837 euro apjomā, pārdalītais ERAF finansējums 10 465 225 euro apmērā novirzīts 4.2.2. SAM piektajai projektu iesniegumu atlases kārtai REACT-EU1 13.1.3.1. pasākumā plānoto projektu īstenošanai, vienlaikus atbrīvojot REACT-EU ietvaros 13.1.3.1. pasākumam iedalītā (MK 2022. gada 22. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 17 34. §) 3.3. apakšpunkts) valsts budžeta finansējuma daļu 10 465 225 euro un pārceļot to uz EAFVP darbības programmu, kā arī atlikušais finansējuma 2 752 612 euro apmērā novirzīts 4.2.2. SAM valsts budžeta virssaistību daļējai kompensēšanai.
Ņemot vērā līdz Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektu īstenošanas termiņa beigām – 2023. gada 31. decembrim atlikušo laiku, 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma atlikumu nav paredzēts izmantot jaunām projektu iesniegumu atlasēm, radot iespēju to novirzīt kopumā uzņemto valsts budžeta virssaistību kompensēšanai.
MK 2022.gada 21.jūnijā apstiprinātie DP grozījumi paredzēja 13.1.3.1.pasākumam piešķirt valsts budžeta finansējumu 13 184 071 euro apmērā Eiropas Komisijas REACT-EU finansējuma samazinātā piešķīruma 2022. gadam kompensēšanai. Izrietoši grozījumi MK noteikumos par 13.1.3.1.pasākuma īstenošanu līdz šim nebija vēl veikti. Vienlaikus, atbilstoši MK 2022.gada 18.oktobrī atbalstītajam risinājumam 10 465 225 euro no šī piešķirtā valsts budžeta finansējuma tika novirzīti EAFVP darbības programmai. Ņemot vērā minēto, 13.1.3.1.pasākumam paredzamais valsts budžeta finansējums ir 2 718 846 euro.
2. Izmaiņas ar saimnieciskās darbības atbalstu saistītajos nosacījumos
MK noteikumos Nr. 152 sākotnēji (2016. gadā) ietvertās normas atbilstoši to anotācijā norādītajam skaidrojumam piemēroja Eiropas Komisijas sagatavotā dokumenta Komisijas paziņojuma projektā par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu 40.punktā ietverto principu, ka “jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, t.i., šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu”. Atbilstoši minētajam principam atbalsts netika sniegts tām ēkām, kuru finansējuma saņēmēja iznomātā ēkas daļas platība vai platība, kurā tiek veikta jebkura cita saimnieciskā darbība, pārsniedza 15 procentus no kopējās ēkas platības. Šajā kontekstā infrastruktūras saimnieciskais izmantojums varēja tikt uzskatīts par papildinošu, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedza 15 procentus no infrastruktūras kopējās gada jaudas.
Minētās normas skaidrojums neietvēra pienākumu finansējuma saņēmējiem no projekta izslēgt citu saimniecisko darbību. Līdz ar to finansējuma saņēmēji, interpretējot 2016. gadā definēto skaidrojumu, bija koncentrējušies uz noteikto 15 procentu ierobežojumu, šo ierobežojumu nepārsniedzot, taču vienlaikus neizslēdzot citu saimniecisko darbību no projektiem, kas pēc būtības ir nesaimnieciska rakstura projekti, un tādējādi radot risku potenciāli nelikumīgam valsts atbalstam. Lai novērstu interpretācijas iespējas, attiecīgās atbalsta normas tika precizētas ar MK 2021. gada 14. septembra noteikumiem Nr. 639 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumos Nr. 152 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" īstenošanas noteikumi"", nosakot finansējuma saņēmējiem pienākumu izslēgt citu saimniecisko darbību no projektiem un veicot attiecīgus precizējumus īstenošanā esošajos projektos. Taču radušās situācijas rezultātā tika konstatēta neatbilstība iepriekšminētajiem atbalsta nosacījumiem atsevišķos jau pabeigtajos 4.2.2. SAM otrās kārtas projektos, kuros iepriekš minēto precizējumu veikšana nav iespējama. Ievērojot 4.2.2. SAM otrās kārtas atšķirīgos apstākļus, lai neradītu negatīvu seku un potenciāla nelikumīgā valsts atbalsta iestāšanos, tiek ierosināti grozījumi MK noteikumos Nr. 152, kas paredz de minimis atbalstu 4.2.2. SAM otrās kārtas ietvaros.
Ar grozījumiem tiek noteikts, ka de minimis atbalsts triju fiskālo gadu periodā, to piešķirot no 2017. gada, nevienā no trīs triju fiskālo gadu periodiem nepārsniedz 200 000 euro vienam vienotam uzņēmumam, piemēram, ja atbalsts piešķirts 2018. gadā, tad pārbaude veicama par periodiem no 2016. gada līdz 2018. gadam, no 2017. gada līdz 2019. gadam un no 2018. gada līdz 2020. gadam. Šajos periodos var būt arī notikušas izmaiņas viena vienota uzņēmuma sastāvā, tostarp, uzņēmumu apvienošana, iegāde vai sadalīšana, un tas ietekmē atlikumu līdz de minimis atbalsta regulā noteiktajam limitam. Ievērojot laika nogriezni, kurā tika pieņemti lēmumi par apstiprinātajiem 4.2.2. SAM otrās kārtas projektiem (2017. gada janvāris – 2019. gada maijs), piemērojami MK 2014.gada 2.decembra noteikumi Nr.740 “De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība un uzskaites veidlapu paraugi”, kas nosaka de minimis atbalstu līdz 2019. gada 1. jūlijam. Lēmumi par apstiprinātajiem projektiem, kuru ietekmēs attiecīgās Noteikumu projekta normas, pēc 2019. gada 1. jūlija netika pieņemti.
Ja 4.2.2. SAM projektos, kuros uz Noteikumu projekta apstiprināšanas brīdi nav cita saimnieciskā darbība (izņemot 4.2.2. SAM otrās kārtas pabeigtos projektus), projekta dzīves ciklā, veicot pārbaudes atklājas, ka ir uzsākta cita saimnieciskā darbība, tad finansējuma saņēmējs par to atbild kā par nelikumīgu valsts atbalstu.
3. Izmaiņas ar atmaksājamo palīdzību saistītajos nosacījumos
Kohēzijas politikas vienotajā informācijas sistēmā pieejamie dati uz 2023. gada 17. janvāri liecina, ka DP noteikto 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma līmenī sasniedzamo iznākuma rādītāju vērtības sabiedriskajās (pašvaldību) ēkās ir sasniegtas:
a) samazināts primārās enerģijas gada patēriņš (rādītāji i.4.2.2.ak (CO32) un i.13.1.3.a (CO32)) – 31 452 150 kilovatstundas (kWh)/gadā, kas ir 137% no DP noteiktā rādītāja – vismaz 22 943 474 kWh/gadā, t.sk. 18 241 412 kWh/gadā 4.2.2. SAM un 4 702 062 kWh/gadā 13.1.3.1. pasākuma ietvaros;
b) sasniegts siltumnīcefekta gāzu samazinājums (rādītājs i.4.2.2.ck (CO34) un i.13.1.3.b (CO34)) – 7 196 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas (t CO2 ekv.)/gadā, kas ir 112% no DP noteiktā rādītāja – vismaz 6 418 t CO2 ekv./gadā, t.sk. 4 600 t CO2 ekv./gadā 4.2.2. SAM un 1 818 t CO2 ekv./gadā 13.1.3.1. pasākuma ietvaros;
c) no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda (rādītājs i.4.2.2.bk (CO30)) – 1,028 MW, kas ir 110% no DP noteiktā rādītāja 0,939 MW 4.2.2. SAM ietvaros.
Ievērojot to, ka 13.1.3.1. pasākuma projektu iesniegumu atlases uzsaukumi atklātas projektu iesniegumu atlases veidā norisinājās, sākoties no 2021. gada oktobra un vienošanās par projektu īstenošanu slēgtas 2022. gadā, šajā pasākumā pabeigtu projektu vēl nav. Taču projektos plānotie rādītāji norāda uz to, ka arī 13.1.3.1. pasākumā tiks pārsniegtas DP plānotās iznākumu rādītāju vērtības, proti, 74 apstiprinātajos piektās kārtas projektos plānots sasniegt ikgadējo primārās enerģijas ietaupījumu 13 833 698 kWh apmērā (295% no DP plānotās vērtības 4 702 062 kWh/gadā) un nodrošināt ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu 1 917 t CO2 ekv. apmērā (105% no plānotās vērtības 1 818 t CO2 ekv./gadā).
Šobrīd MK noteikumi Nr.152 nosaka, ka gadījumā, ja projekta iznākuma rādītāji noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas netiek sasniegti, tiek piemērots atmaksājamās palīdzības mehānisms, t.i., finansējuma saņēmējs atmaksā Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – CFLA) ERAF finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, sākot no rādītāja neizpildes 1%.
Ņemot vērā, ka noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas var būt situācija, kad kāda iznākuma rādītāja sasniegšana nebūtiski (1%-15%) atpaliek no projektā plānotā apmēra, kā arī to, ka visas DP noteiktās projektu iznākuma rādītāju vērtības ir sasniegtas (pārsniegtas) un Latvijai nepastāv finansiāli riski pret Eiropas Komisiju 4.2.2 SAM ietvaros, kā arī ir zemi riski 13.1.3.1. pasākuma ietvaros, ievērojot projektos plānoto rādītāju pārsniegumu, Noteikumu projekts paredz pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 15% neizpildes, nevis no 1%, kā tas ir noteikts šobrīd. Precizētais nosacījums ir labvēlīgs pašvaldībām, tas vienādi attiecas uz visām 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma projektu iesniegumu atlases kārtām.
Izvērtēts, ka Noteikumu projektā paredzētie grozījumi nav būtiski Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 71.panta izpratnē.
1 Eiropas Komisijas programmas "Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām", kas nodrošina papildu ERAF finansējumu COVID-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros.
Lai nodrošinātu nepieciešamo papildu finansējumu pārtikas un pamata materiālās palīdzības nodrošināšanai Labklājības ministrijas administrētās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas periodā" (turpmāk – EAFVP darbības programma), Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar MK protokollēmuma 4.3. apakšpunkta uzdevumu VARAM sagatavot un virzīt izskatīšanai MK sēdē steidzamības kārtībā grozījumus MK noteikumos par 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma īstenošanu, precizējot finansējuma avotus atbilstoši DP grozījumiem Nr. 9, ar kuriem uz 4.2.2. SAM tiek pārcelts 2.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē" atbrīvotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 13 217 837 euro apjomā, pārdalītais ERAF finansējums 10 465 225 euro apmērā novirzīts 4.2.2. SAM piektajai projektu iesniegumu atlases kārtai REACT-EU1 13.1.3.1. pasākumā plānoto projektu īstenošanai, vienlaikus atbrīvojot REACT-EU ietvaros 13.1.3.1. pasākumam iedalītā (MK 2022. gada 22. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 17 34. §) 3.3. apakšpunkts) valsts budžeta finansējuma daļu 10 465 225 euro un pārceļot to uz EAFVP darbības programmu, kā arī atlikušais finansējuma 2 752 612 euro apmērā novirzīts 4.2.2. SAM valsts budžeta virssaistību daļējai kompensēšanai.
Ņemot vērā līdz Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektu īstenošanas termiņa beigām – 2023. gada 31. decembrim atlikušo laiku, 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma atlikumu nav paredzēts izmantot jaunām projektu iesniegumu atlasēm, radot iespēju to novirzīt kopumā uzņemto valsts budžeta virssaistību kompensēšanai.
MK 2022.gada 21.jūnijā apstiprinātie DP grozījumi paredzēja 13.1.3.1.pasākumam piešķirt valsts budžeta finansējumu 13 184 071 euro apmērā Eiropas Komisijas REACT-EU finansējuma samazinātā piešķīruma 2022. gadam kompensēšanai. Izrietoši grozījumi MK noteikumos par 13.1.3.1.pasākuma īstenošanu līdz šim nebija vēl veikti. Vienlaikus, atbilstoši MK 2022.gada 18.oktobrī atbalstītajam risinājumam 10 465 225 euro no šī piešķirtā valsts budžeta finansējuma tika novirzīti EAFVP darbības programmai. Ņemot vērā minēto, 13.1.3.1.pasākumam paredzamais valsts budžeta finansējums ir 2 718 846 euro.
2. Izmaiņas ar saimnieciskās darbības atbalstu saistītajos nosacījumos
MK noteikumos Nr. 152 sākotnēji (2016. gadā) ietvertās normas atbilstoši to anotācijā norādītajam skaidrojumam piemēroja Eiropas Komisijas sagatavotā dokumenta Komisijas paziņojuma projektā par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu 40.punktā ietverto principu, ka “jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, t.i., šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu”. Atbilstoši minētajam principam atbalsts netika sniegts tām ēkām, kuru finansējuma saņēmēja iznomātā ēkas daļas platība vai platība, kurā tiek veikta jebkura cita saimnieciskā darbība, pārsniedza 15 procentus no kopējās ēkas platības. Šajā kontekstā infrastruktūras saimnieciskais izmantojums varēja tikt uzskatīts par papildinošu, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedza 15 procentus no infrastruktūras kopējās gada jaudas.
Minētās normas skaidrojums neietvēra pienākumu finansējuma saņēmējiem no projekta izslēgt citu saimniecisko darbību. Līdz ar to finansējuma saņēmēji, interpretējot 2016. gadā definēto skaidrojumu, bija koncentrējušies uz noteikto 15 procentu ierobežojumu, šo ierobežojumu nepārsniedzot, taču vienlaikus neizslēdzot citu saimniecisko darbību no projektiem, kas pēc būtības ir nesaimnieciska rakstura projekti, un tādējādi radot risku potenciāli nelikumīgam valsts atbalstam. Lai novērstu interpretācijas iespējas, attiecīgās atbalsta normas tika precizētas ar MK 2021. gada 14. septembra noteikumiem Nr. 639 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumos Nr. 152 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" īstenošanas noteikumi"", nosakot finansējuma saņēmējiem pienākumu izslēgt citu saimniecisko darbību no projektiem un veicot attiecīgus precizējumus īstenošanā esošajos projektos. Taču radušās situācijas rezultātā tika konstatēta neatbilstība iepriekšminētajiem atbalsta nosacījumiem atsevišķos jau pabeigtajos 4.2.2. SAM otrās kārtas projektos, kuros iepriekš minēto precizējumu veikšana nav iespējama. Ievērojot 4.2.2. SAM otrās kārtas atšķirīgos apstākļus, lai neradītu negatīvu seku un potenciāla nelikumīgā valsts atbalsta iestāšanos, tiek ierosināti grozījumi MK noteikumos Nr. 152, kas paredz de minimis atbalstu 4.2.2. SAM otrās kārtas ietvaros.
Ar grozījumiem tiek noteikts, ka de minimis atbalsts triju fiskālo gadu periodā, to piešķirot no 2017. gada, nevienā no trīs triju fiskālo gadu periodiem nepārsniedz 200 000 euro vienam vienotam uzņēmumam, piemēram, ja atbalsts piešķirts 2018. gadā, tad pārbaude veicama par periodiem no 2016. gada līdz 2018. gadam, no 2017. gada līdz 2019. gadam un no 2018. gada līdz 2020. gadam. Šajos periodos var būt arī notikušas izmaiņas viena vienota uzņēmuma sastāvā, tostarp, uzņēmumu apvienošana, iegāde vai sadalīšana, un tas ietekmē atlikumu līdz de minimis atbalsta regulā noteiktajam limitam. Ievērojot laika nogriezni, kurā tika pieņemti lēmumi par apstiprinātajiem 4.2.2. SAM otrās kārtas projektiem (2017. gada janvāris – 2019. gada maijs), piemērojami MK 2014.gada 2.decembra noteikumi Nr.740 “De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība un uzskaites veidlapu paraugi”, kas nosaka de minimis atbalstu līdz 2019. gada 1. jūlijam. Lēmumi par apstiprinātajiem projektiem, kuru ietekmēs attiecīgās Noteikumu projekta normas, pēc 2019. gada 1. jūlija netika pieņemti.
Ja 4.2.2. SAM projektos, kuros uz Noteikumu projekta apstiprināšanas brīdi nav cita saimnieciskā darbība (izņemot 4.2.2. SAM otrās kārtas pabeigtos projektus), projekta dzīves ciklā, veicot pārbaudes atklājas, ka ir uzsākta cita saimnieciskā darbība, tad finansējuma saņēmējs par to atbild kā par nelikumīgu valsts atbalstu.
3. Izmaiņas ar atmaksājamo palīdzību saistītajos nosacījumos
Kohēzijas politikas vienotajā informācijas sistēmā pieejamie dati uz 2023. gada 17. janvāri liecina, ka DP noteikto 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma līmenī sasniedzamo iznākuma rādītāju vērtības sabiedriskajās (pašvaldību) ēkās ir sasniegtas:
a) samazināts primārās enerģijas gada patēriņš (rādītāji i.4.2.2.ak (CO32) un i.13.1.3.a (CO32)) – 31 452 150 kilovatstundas (kWh)/gadā, kas ir 137% no DP noteiktā rādītāja – vismaz 22 943 474 kWh/gadā, t.sk. 18 241 412 kWh/gadā 4.2.2. SAM un 4 702 062 kWh/gadā 13.1.3.1. pasākuma ietvaros;
b) sasniegts siltumnīcefekta gāzu samazinājums (rādītājs i.4.2.2.ck (CO34) un i.13.1.3.b (CO34)) – 7 196 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas (t CO2 ekv.)/gadā, kas ir 112% no DP noteiktā rādītāja – vismaz 6 418 t CO2 ekv./gadā, t.sk. 4 600 t CO2 ekv./gadā 4.2.2. SAM un 1 818 t CO2 ekv./gadā 13.1.3.1. pasākuma ietvaros;
c) no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda (rādītājs i.4.2.2.bk (CO30)) – 1,028 MW, kas ir 110% no DP noteiktā rādītāja 0,939 MW 4.2.2. SAM ietvaros.
Ievērojot to, ka 13.1.3.1. pasākuma projektu iesniegumu atlases uzsaukumi atklātas projektu iesniegumu atlases veidā norisinājās, sākoties no 2021. gada oktobra un vienošanās par projektu īstenošanu slēgtas 2022. gadā, šajā pasākumā pabeigtu projektu vēl nav. Taču projektos plānotie rādītāji norāda uz to, ka arī 13.1.3.1. pasākumā tiks pārsniegtas DP plānotās iznākumu rādītāju vērtības, proti, 74 apstiprinātajos piektās kārtas projektos plānots sasniegt ikgadējo primārās enerģijas ietaupījumu 13 833 698 kWh apmērā (295% no DP plānotās vērtības 4 702 062 kWh/gadā) un nodrošināt ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu 1 917 t CO2 ekv. apmērā (105% no plānotās vērtības 1 818 t CO2 ekv./gadā).
Šobrīd MK noteikumi Nr.152 nosaka, ka gadījumā, ja projekta iznākuma rādītāji noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas netiek sasniegti, tiek piemērots atmaksājamās palīdzības mehānisms, t.i., finansējuma saņēmējs atmaksā Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – CFLA) ERAF finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, sākot no rādītāja neizpildes 1%.
Ņemot vērā, ka noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas var būt situācija, kad kāda iznākuma rādītāja sasniegšana nebūtiski (1%-15%) atpaliek no projektā plānotā apmēra, kā arī to, ka visas DP noteiktās projektu iznākuma rādītāju vērtības ir sasniegtas (pārsniegtas) un Latvijai nepastāv finansiāli riski pret Eiropas Komisiju 4.2.2 SAM ietvaros, kā arī ir zemi riski 13.1.3.1. pasākuma ietvaros, ievērojot projektos plānoto rādītāju pārsniegumu, Noteikumu projekts paredz pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 15% neizpildes, nevis no 1%, kā tas ir noteikts šobrīd. Precizētais nosacījums ir labvēlīgs pašvaldībām, tas vienādi attiecas uz visām 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma projektu iesniegumu atlases kārtām.
Izvērtēts, ka Noteikumu projektā paredzētie grozījumi nav būtiski Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 71.panta izpratnē.
1 Eiropas Komisijas programmas "Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām", kas nodrošina papildu ERAF finansējumu COVID-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) Nepieciešamība veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 152 noteiktā 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma finansējuma sadalījumā, lai izpildītu MK protokollēmuma 4.3. punktā noteikto un nodrošinātu nepieciešamo papildu finansējumu pārtikas un pamata materiālās palīdzības nodrošināšanai EAFVP darbības programmas ietvaros;
2) Nepieciešamība piemērot de minimis atbalstu 4.2.2. SAM otrās kārtas ietvaros jau pabeigtajos projektos, lai novērstu potenciālu nelikumīgu valsts atbalstu un negatīvu seku iestāšanos finansējuma saņēmējiem;
3) Šobrīd MK noteikumi Nr.152 nosaka, ka gadījumā, ja projekta iznākuma rādītāji noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas netiek sasniegti, tiek piemērots atmaksājamās palīdzības mehānisms, t.i., finansējuma saņēmējs atmaksā CFLA ERAF finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, sākot no rādītāja neizpildes 1% apmērā.
2) Nepieciešamība piemērot de minimis atbalstu 4.2.2. SAM otrās kārtas ietvaros jau pabeigtajos projektos, lai novērstu potenciālu nelikumīgu valsts atbalstu un negatīvu seku iestāšanos finansējuma saņēmējiem;
3) Šobrīd MK noteikumi Nr.152 nosaka, ka gadījumā, ja projekta iznākuma rādītāji noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas netiek sasniegti, tiek piemērots atmaksājamās palīdzības mehānisms, t.i., finansējuma saņēmējs atmaksā CFLA ERAF finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, sākot no rādītāja neizpildes 1% apmērā.
Risinājuma apraksts
1) Lai izpildītu MK protokollēmumā noteikto, Noteikumu projekts paredz veikt nepieciešamās izmaiņas (MK noteikumu Nr. 152 15. punkts) 4.2.2. SAM pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – 4.2.2. SAM pirmā kārta) un 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma ietvaros īstenotās piektās projektu iesniegumu atlases kārtas "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" (turpmāk – piektā kārta)2 finansējuma sadalījumā, kopējo 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma finansējumu, t.sk dalījumā pa kārtām saglabājot nemainīgu:
- 4.2.2. SAM pirmajā kārtā no 22 863 510 euro uz 25 616 122 euro palielināt ERAF finansējuma daļu un samazināt projektos uzņemto valsts budžeta virssaistību finansējumu no 7 595 281 euro uz 4 842 669 euro;
- piektajā kārtā no 2 185 800 euro uz 12 651 025 euro palielināt 4.2.2. SAM ERAF finansējuma daļu, vienlaikus no 35 242 760 euro uz 22 058 689 euro samazinot 13.1.3.1. pasākuma REACT-EU finansējuma daļu, kā arī norādot valsts budžeta finansējumu – 2 718 846 euro.
Noteikumu projektā paredzēto finansējuma avotu izmaiņu rezultātā atsevišķās jau noslēgtajās vienošanās par projektu īstenošanu būs nepieciešami grozījumi, ņemot vērā, ka Noteikumu projekts piektās kārtas ietvaros paredz ERAF finansējuma pārdali 10 465 225 euro apmērā no 13.1.3.1. pasākuma uz 4.2.2. SAM un jaunu finansējuma avotu – valsts budžeta finansējumu. Prioritāri finansējuma avots no REACT-EU uz 4.2.2. ERAF tiks mainīts projektiem, kuros sasniegts vai plānots sasniegt iznākuma rādītāju "No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda" (i.4.2.2.bk (CO30)), kā arī projektiem, kuriem ir agrāki īstenošanas termiņi.
2) Izstrādāt normatīvo regulējumu, kas nosaka de minimis atbalstu 4.2.2. SAM otrās kārtas ietvaros. Ņemot vērā, ka de minimis atbalsts atbilstoši Noteikumu projektā iekļautajām normām būs pieejams no 2017. gada, tas tiks piešķirts, veicot grozījumus attiecīgajās vienošanās par pabeigto projektu īstenošanu, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punktā un 8. pantā noteikto piemērošanas termiņu. Novēršot risku par potenciāla nelikumīga valsts atbalsta iestāšanos, minētie vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi samazinās finansiālo slogu uz finansējuma saņēmēju.
3) Pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 15% neizpildes, nevis no 1%, kā tas ir noteikts šobrīd.
Finansējuma sadalījums pa intervences kodiem
Visas 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst 13. intervences kodam “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai, projektu demonstrēšana un atbalsta pasākumi”.
2 Piektās kārtas projekti tiek finansēti gan no ERAF līdzekļiem 4.2.2. SAM ietvaros, gan REACT-EU līdzekļiem 13.1.3.1. pasākuma ietvaros.
- 4.2.2. SAM pirmajā kārtā no 22 863 510 euro uz 25 616 122 euro palielināt ERAF finansējuma daļu un samazināt projektos uzņemto valsts budžeta virssaistību finansējumu no 7 595 281 euro uz 4 842 669 euro;
- piektajā kārtā no 2 185 800 euro uz 12 651 025 euro palielināt 4.2.2. SAM ERAF finansējuma daļu, vienlaikus no 35 242 760 euro uz 22 058 689 euro samazinot 13.1.3.1. pasākuma REACT-EU finansējuma daļu, kā arī norādot valsts budžeta finansējumu – 2 718 846 euro.
Noteikumu projektā paredzēto finansējuma avotu izmaiņu rezultātā atsevišķās jau noslēgtajās vienošanās par projektu īstenošanu būs nepieciešami grozījumi, ņemot vērā, ka Noteikumu projekts piektās kārtas ietvaros paredz ERAF finansējuma pārdali 10 465 225 euro apmērā no 13.1.3.1. pasākuma uz 4.2.2. SAM un jaunu finansējuma avotu – valsts budžeta finansējumu. Prioritāri finansējuma avots no REACT-EU uz 4.2.2. ERAF tiks mainīts projektiem, kuros sasniegts vai plānots sasniegt iznākuma rādītāju "No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda" (i.4.2.2.bk (CO30)), kā arī projektiem, kuriem ir agrāki īstenošanas termiņi.
2) Izstrādāt normatīvo regulējumu, kas nosaka de minimis atbalstu 4.2.2. SAM otrās kārtas ietvaros. Ņemot vērā, ka de minimis atbalsts atbilstoši Noteikumu projektā iekļautajām normām būs pieejams no 2017. gada, tas tiks piešķirts, veicot grozījumus attiecīgajās vienošanās par pabeigto projektu īstenošanu, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punktā un 8. pantā noteikto piemērošanas termiņu. Novēršot risku par potenciāla nelikumīga valsts atbalsta iestāšanos, minētie vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi samazinās finansiālo slogu uz finansējuma saņēmēju.
3) Pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 15% neizpildes, nevis no 1%, kā tas ir noteikts šobrīd.
Finansējuma sadalījums pa intervences kodiem
Visas 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst 13. intervences kodam “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai, projektu demonstrēšana un atbalsta pasākumi”.
2 Piektās kārtas projekti tiek finansēti gan no ERAF līdzekļiem 4.2.2. SAM ietvaros, gan REACT-EU līdzekļiem 13.1.3.1. pasākuma ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
4.2.2. SAM otrās kārtas pabeigtajos projektos, konstatējot neatbilstību valsts atbalsta normu nosacījumiem, pēc lēmuma par nelikumīgi sniegto valsts atbalstu komercdarbībai, tas jāatmaksā kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma V. nodaļu. Savukārt, nemainot ar atmaksājamo palīdzību saistītos nosacījumus, finansējuma saņēmējiem potenciāli tiek radītas negatīvas finansiālās sekas, jo rādītāju nesasniegšanas gadījumā finansējuma saņēmējam būtu jāatmaksā sadarbības iestādei ERAF finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, sākot jau no rādītāja neizpildes 1%.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Piedāvātais risinājums paredz labvēlīgākus nosacījumus, kas novērš negatīvu seku iestāšanos finansējuma saņēmējiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- pašvaldības ārpus nacionālas nozīmes attīstības centriem
- pašvaldību ārpus nacionālas nozīmes attīstības centriem izveidotas iestādes
- pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu
Ietekmes apraksts
Attiecīgajiem finansējuma saņēmējiem ir jāņem vērā un jāpiemēro Noteikumu projektā noteiktās de minimis atbalsta piemērošanas normas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo tiek veicināta ekonomikas attīstība un investīciju nonākšana tautsaimniecībā. Vērtējot projektu īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām, nav identificēts administratīvā sloga palielinājums ne potenciālajiem finansējuma saņēmējiem. De minimis atbalsta pieejamība dod iespējas 4.2.2. SAM otrās kārtas finansējuma saņēmējiem novērst potenciālu nelikumīgu valsts atbalstu un negatīvu finanšu seku iestāšanos.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta 2.punkts
Noteikumu projekta 11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības
3.panta 2.punkts
Noteikumu projekta 11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības
6.panta 4.punkts
Noteikumu projekta 11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības
1.panta 1.punkts
Noteikumu projekta 11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības
3. panta 4. punkts
Noteikumu projekta 11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības
3. panta 8. un 9. punkts
Noteikumu projekta 11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības
5. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stigrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar atbalstu, kas piešķirts citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta sniedzējam un finansējuma saņēmējam, ievērojot to, ka 4.2.2. SAM otrās kārtas pabeigtajos projektos, uz kuriem de minimis regulējums attieksies, pašvaldību ēku pamata izmantojuma mērķis ir nesaimnieciskā darbība (tās tiek izmantotas galvenokārt pašvaldību funkciju un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu veikšanai) un atbalsta sniedzēja rīcībā nav informācija, ka šīs ēkas būtu saņēmušas atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai citās atbalsta programmās.
6. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības
8. pants
Noteikumu projekta 11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Pašvaldības, to iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgušas pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi