Anotācija

Grozījumi Civillikumā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, izslēdz no likuma jēdzienu "mantot ar inventāra tiesību". Attiecīgi nepieciešams precizēt Noteikumus Nr. 543, lai salāgotu tos ar jauno regulējumu.

Noteikumu projekts precizē Noteikumus Nr. 543, izslēdzot terminu "inventāra tiesība", tajā skaitā mainot šo noteikumu nosaukumu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 543 3. punktu noteikts to subjektu loks, kuriem pašreiz ir tiesības iepazīties ar mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas lietu un saņemt ziņas no tās, proti, šādas tiesības pašreiz ir personai, kura lūgusi mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu, zvērinātam notāram, kurš izsniedzis aicinājumu sastādīt mantojuma inventāra sarakstu, un citiem mantiniekiem, ja tādi ir. Saskaņā ar Civillikuma 709. panta pirmo daļu (redakcijā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī) noteikts, ka mantojuma atstājēja kreditoriem, kas sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikuši savas kreditoru pretenzijas, un kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā ir iekļāvis notārs, ir tiesības iepazīties ar mantojuma sarakstu, un tie var apstrīdēt mantinieku sastādītajā mantojuma sarakstā norādīto mantotās mantas vērtību, ko novērtējuši paši mantinieki, un prasīt, lai notārs uzdod tiesu izpildītājam sastādīt mantojuma sarakstu, ja tāds jau nav sastādīts. Attiecīgi nepieciešams šo regulējumu salāgot ar Noteikumu Nr. 543 regulējumu.

Noteikumi Nr. 543 papildināti ar regulējumu attiecībā uz kreditoru tiesībām iepazīties ar mantojuma saraksta sastādīšanas lietu, kā arī tiesībām lūgt zvērinātu notāru noteiktos gadījumos uzdot sastādīt mantojuma sarakstu zvērinātam tiesu izpildītājam.
Tāpat šī norma precizēta, lai atvieglotu praksē "citu mantinieku" konstatēšanu, nosakot tiesības iepazīties ar mantojuma sarakstu nodrošināt tiem mantiniekiem (mantot aicinātajām personām), kas iesniegušas mantošanas pieņemšanas iesniegumu notāram.

Noteikumu Nr. 618 VI. nodaļa regulē jautājumus par mantojamo mantu un tās novērtēšanu. Saskaņā ar grozījumiem Civillikumā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, noteikts, ka  katram mantojumam sastādāms mantojuma saraksts, kurā norāda mantojamo mantu un tās vērtību Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā, kā arī ziņas par mantojuma atstājējam piederējušo mantu mantojuma sarakstā iekļauj notārs un mantot aicinātie, mantojuma sarakstu var sastādīt arī zvērināts tiesu izpildītājs un katrā mantojuma lietā ir viens mantojuma saraksts. Attiecīgi Noteikumi Nr. 543 precizējami, papildinot ar pašreiz Noteikumu Nr. 618 VI. nodaļā noteikto regulējumu.

Noteikumu projekts papildina Noteikumus Nr. 543 ar jaunu nodaļu, pārnesot tajā Noteikumu Nr. 618 VI. nodaļas regulējumu, nemainot to pēc būtības, bet precizējot atsevišķas lietas atbilstoši praksē konstatētajam. Proti, informācija par Valsts zemes dienesta izsniegto izziņu par īpašuma kadastrālo vērtību un mežaudzes vērtību precizēta atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76. pantam, nosakot, ka tā ir izziņa par īpašuma novērtējumu kadastrā (nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa). Norādāms, ka, ņemot vērā to, ka mantojuma sarakstā iekļaujamās mantas vērtības noteikšanas mērķis ir to noteikt visatbilstošāk tās patiesajai vērtībai, kā arī to, ka universālās kadastrālās vērtības mērķis ir nodrošināt patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību, uzskatāms, ka tieši šī vērtība ir tā, kas norādāma kā mantojamā nekustamā īpašuma vērtība šajos gadījumos. Tāpat precizēts, ka individuālā komersanta uzņēmuma, individuālā uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības vērtība ir to neto aktīvu vērtība (aktīvu tirgus vērtība, no kuras atskaitīti parādi) un to novērtē sertificēts vērtētājs pēc šīs vērtības. Turklāt, ņemot vērā to, ka pašreiz Noteikumu Nr. 618 35. un 36. punkts skaidri nedefinē, ka tajos noteiktais attiecināms uz visu mantinieku kopīgu vienošanos, jo pretējā gadījumā šāds novērtējums nav piemērots, Noteikumu projekts precizē, ka mantinieki var noteiktos gadījumos noteikt vērtību, visiem kopīgi vienojoties.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka Notariāta likuma 259.¹ pants (redakcijā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī) definē jaunus zvērināta notāra pienākumus, tostarp, pēc mantojuma lietas uzsākšanas noskaidrot, vai uz mantojuma atstājēja vārda ir reģistrēta manta Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā, nodaļa par mantinieku sastādītu mantojuma sarakstu papildināma ar zvērināta notāra rīcību noteiktas mantas apzināšanā un iekļaušanā mantojuma sarakstā.
Tāpat, ņemot vērā to, ka mantinieku taisīts mantojuma saraksts mantojuma lietā tiek iesniegts pirmais, no Noteikumiem Nr. 618 pārnestās nodaļas regulējums iekļauts Noteikumos Nr. 543 pirms regulējuma par zvērināta tiesu izpildītāja sastādītu mantojuma sarakstu. Attiecīgi Noteikumu Nr. 543 II. nodaļā noteiktais regulējums pārnests jaunā nodaļā, proti, II¹. nodaļā, nemainot to pēc būtības. Vienlaikus norādāms, ka zvērināts notārs aicinājumam sastādīt mantojuma sarakstu pievienos arī mantinieku sastādītu mantojuma sarakstu, kurā iekļautā informācija var tikt ņemta vērā, zvērinātam tiesu izpildītājam sastādot mantojuma sarakstu.
Ņemot vērā to, ka, izstrādājot grozījumus Civillikumā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, tika nolemts un attiecīgi likuma sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka pēc mantojuma lietas pabeigšanas mantojuma sarakstu var papildināt tikai, pierādot izmaiņu nepieciešamību un pamatotību (mantojuma masā) tiesvedības ceļā, šāds regulējums iekļaujams arī Noteikumu projektā. Tāpat Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 543 ar regulējumu, nosakot, ka izmaiņas mantojuma sarakstā norādītās mantas vērtībā pēc tā taisīšanas un mantojuma apliecības izsniegšanas var tikt veiktas tikai gadījumos, ja mantojamās mantas vērtība noteikta neatbilstoši šajos noteikumos noteiktajam.

Noteikumu Nr. 543  6. un 22. punkts noteic zvērināta tiesu izpildītāja saziņas veidus ar ieinteresēto personu. Vienlaikus šajās normās nav iekļauta paziņošana uz oficiālo elektronisko adresi.

Noteikumu projekts papildina Noteikumos Nr. 543 noteiktos zvērināta tiesu izpildītāja saziņas veidus ar ieinteresētajām personām ar atsauci uz oficiālo elektronisko adresi. Līdz ar noteikumu projektā noteiktā regulējuma spēkā stāšanos zvērināts tiesu izpildītājs mantojuma sarakstu sagatavos elektroniski. Ja ieinteresētā persona būs izteikusi vēlmi saņemt mantojuma sarakstu papīra formā, zvērināts tiesu izpildītājs izsniegs tai elektroniski taisītā mantojuma saraksta atvasinājumu papīra formā.

Pašreiz Noteikumi Nr. 543 neregulē kārtību, kādā mantojuma sarakstā iekļaujama mantojuma atstājējam piederējusi manta ārvalstīs. Tomēr, ņemot vērā to, ka šādi gadījumi praksē mēdz būs, Noteikumu projekts papildināms ar attiecīgu regulējumu.

Noteikumu projekts papildina Noteikumus Nr. 543 ar regulējumu, kas noteic, ka zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz zvērināta notāra sniegto informāciju, var iekļaut mantojuma sarakstā arī ziņas par mantojuma atstājējam piederošu mantu, kas atrodas ārvalstīs.

Noteikumu Nr. 543 10. punkts paredz, ka zvērināts tiesu izpildītājs mantojuma inventāra sarakstā neiekļauj mantu, ja tās iekļaušanai mantojuma inventāra sarakstā nepieciešams veikt darbības ārpus tās apgabaltiesas darbības teritorijas, kurā viņš praktizē. Par šādu mantu zvērināts tiesu izpildītājs informē ieinteresēto personu, izskaidrojot tai tiesības vērsties ar iesniegumu par mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu pie attiecīgajā apgabaltiesā  praktizējoša zvērināta tiesu izpildītāja, bet gadījumā, ja mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas lieta uzsākta, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, – pie zvērināta notāra ar lūgumu uzdot sagatavot mantojuma inventāra sarakstu attiecīgajā apgabaltiesā praktizējošam zvērinātam tiesu izpildītājam. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar grozījumiem Civillikumā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, noteikts, ka  katrā mantojuma lietā ir viens mantojuma saraksts, kā arī to, noteiktos gadījumos mantojuma sarakstā nepieciešams iekļaut mantu, kas atrodas citas apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā zvērināts tiesu izpildītājs, kurš atbildīgs par mantojuma saraksta sastādīšanu, nav tiesīgs praktizēt, Noteikumi Nr. 543 papildināmi ar regulējumu, kā notiek mantojuma saraksta sastādīšana šādos gadījumos.

Noteikumu projekts papildina Noteikumus Nr. 543 ar regulējumu, kas noteic, ka zvērināts tiesu izpildītājs mantojuma sarakstā iekļauj arī tādu mantu, kuras iekļaušanai mantojuma sarakstā nepieciešams veikt darbības ārpus tās apgabaltiesas darbības teritorijas, kurā viņš praktizē. Šādos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs pēc vienošanās ar attiecīgās apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju nosūta viņam lūgumu sastādīt attiecīgās apgabaltiesas teritorijā esošā mantojuma sarakstu, ko veic noteikumos noteiktajā kārtībā. Zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš lūdzis sastādīt mantojuma sarakstu, un zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš izpilda šo lūgumu, ir tiesības sniegt un saņemt ziņas no otra zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošās lietas par mantojuma saraksta sastādīšanu. Pēc zvērināta tiesu izpildītāja, kuram nosūtīts lūgums, akta saņemšanas, zvērināts tiesu izpildītājs, kurš atbildīgs par mantojuma saraksta sastādīšanu, iekļauj tajā citas apgabaltiesas darbības teritorijā esošo mantu, par kuru saņemtas ziņas šajā punktā noteiktajā kārtībā. Tādējādi praksē tas darbosies tā, ka, piemēram, Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijas zvērināts tiesu izpildītājs saņem zvērināta notāra aicinājumu sastādīt mantojuma sarakstu un konstatē, ka ir manta arī Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijā. Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijas zvērināts tiesu izpildītājs lūdz ieinteresētajai personai iemaksāt papildus atlīdzību un izdevumus. Pēc šo līdzekļu saņemšanas Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijas zvērināts tiesu izpildītājs nosūta Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijas zvērinātam tiesu izpildītājam lūgumu sastādīt personas A mantojuma sarakstu. Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijas zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu, kurā norāda konstatēto mantu un tas vērtību un nosūta Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijas zvērinātam tiesu izpildītājam kopa ar rēķinu. Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijas zvērināts tiesu izpildītājs apmaksa rēķinu no ieinteresētas personas iemaksātas summas un iekļauj mantojuma sarakstā Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijas zvērināta tiesu izpildītāja norādītās ziņas.
Papildus norādāms, ka lūgums citā apgabaltiesā praktizējošam tiesu izpildītājam tiks sūtīts atbilstoši tiesu izpildītāju darbības vispārīgajiem noteikumiem, proti, tam, kura amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī) atrodas konkrētā manta, t.i., zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš attiecīgās apgabaltiesas ietvaros praktizē vistuvāk konkrētajai vietai.

Noteikumu Nr. 543 12. un 13. punkts noteic, ka pēc ieinteresētās personas lūguma, tiklīdz tā iemaksājusi zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontā mantas novērtējuma izdarīšanai nepieciešamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs pieaicina sertificētu vērtētāju vai attiecīgās nozares speciālistu mantas novērtēšanai. Zvērināts tiesu izpildītājs mantas vērtības noteikšanai var izmantot arī ieinteresētās personas iesniegtu novērtējumu, ja zvērināts tiesu izpildītājs to atzīst par pieļaujamu un vērā ņemamu. Ja mantas novērtēšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav pieaicināts sertificēts vērtētājs vai attiecīgās nozares speciālists, mantojuma inventāra sarakstā iekļautās mantas vērtību nosaka noteikumos noteiktajā kārtībā.
Lai novērstu domstarpības par mantojuma atstājēja nekustamajam īpašumam nosakāmo vērtību, uzskatāms, ka gadījumos, kad taisāms mantas saraksts pie zvērināta tiesu izpildītāja, nekustamā īpašuma vērtība nosakāma, piedaloties sertificētam vērtētājam. Gadījumos, kad mantinieki paši taisa sarakstu bez zvērināta tiesu izpildītāja iesaistes, viņiem tiek saglabāta iespēja noteikt mantojuma sarakstā iekļaujamās mantas vērtību pašiem, savstarpēji vienojoties, vai atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajai kārtībai.

Noteikumu projekts precizē Noteikumus Nr. 543, nosakot, ja mantojuma masā ietilpst nekustamais īpašums, tā vērtību nosaka zvērināta tiesu izpildītāja pieaicināts sertificēts vērtētājs pēc tam, kad ieinteresētā persona iemaksājusi zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontā mantas novērtējuma izdarīšanai nepieciešamo naudas summu. Tāpat tiek papildināts, ja kustamās mantas vai tās īpašību dēļ novērtējuma veikšanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē vai mākslā vai novērtējami dārgakmeņi, dārgmetāli un to izstrādājumi, zvērināts tiesu izpildītājs šo lietu vērtības noteikšanai pieaicina attiecīgās nozares speciālistu.

Mantojuma sarakstā, ko taisa mantinieki, iekļauta informācija par individuālā komersanta uzņēmuma, individuālā uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības novērtēšanu, bet šāds regulējums nav pašreiz paredzēts Noteikumos Nr. 543. Tādējādi Noteikumi Nr. 543 papildināmi arī šādu uzņēmumu novērtējumu, zvērinātam tiesu izpildītājam sastādot mantas sarakstu.

Noteikumu projekts papildina Noteikumus Nr. 543 ar regulējumu, kas noteic, ja mantas novērtēšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav pieaicināts sertificēts vērtētājs vai attiecīgās nozares speciālists, mantojuma sarakstā iekļautā individuālā komersanta uzņēmuma, individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības vērtība ir to neto aktīvu vērtība (aktīvu tirgus vērtība, no kuras atskaitīti parādi).

Noteikumi Nr. 543 noteic, ja mantojamās mantas vērtību noteikt nav iespējams, mantojuma sarakstā norāda, ka manta nav novērtējama. Vienlaikus praksē konstatēti gadījumi, kad veicot mantas novērtējumu, konstatējams, ka manta ir bezvērtīga nevis nav novērtējama. Līdz ar ko šādiem gadījumiem arī nepieciešams noteikt regulējumu.

Noteikumu projekts papildina Noteikumus Nr. 543 ar regulējumu, kas noteic, ja zvērināts tiesu izpildītājs, veicot mantas novērtējumu, konstatē, ka manta ir bezvērtīga, mantojuma sarakstā tās vērtība ir norādāma kā nulle.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16. panta pirmās daļas 10. un 10.¹ punktā ir paredzētas tiesības mantiniekiem pieprasīt pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās nodokļa summas atmaksāšanu triju gadu laikā no mantojuma atklāšanās. Šobrīd ir paredzēts mantojuma sarakstā iekļaut prasījumus, kas izriet no noslēgtajiem darījumiem. Ņemot vērā to, ka nodokļa pārmaksa arī ir daļa no mantojuma masas, uzskatāms, ka noteikumi papildināmi ar šādas informācijas apzināšanu un iekļaušanu zvērināta tiesu izpildītāja taisītajā mantojuma sarakstā.
Tāpat Valsts fondēto pensiju likuma 3.1 panta pirmā daļa noteic, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa fondētās pensijas kapitāls, ja šis dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas (tai skaitā priekšlaicīgi) dienas:
1) to ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā;
2) to pievieno fondēto pensiju shēmas dalībnieka norādītās personas fondētās pensijas kapitālam;
3) to manto Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Tādējādi uzskatāms, ka arī šādu informāciju varētu pārbaudīt zvērināts tiesu izpildītājs un konstatēšanas gadījumā iekļaut mantojuma sarakstā.

Noteikumi papildināmi paredzot, ka, sastādot mantojuma sarakstu, neatkarīgi no ieinteresētās personas iesniegumā norādītās informācijas zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums papildus noskaidrot, vai mantojuma atstājējam ir Valsts ieņēmumu dienestā uz mantojuma atstājēja nāves brīdi aprēķinātas un vēl neatmaksātas pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās nodokļa summas, kas aprēķinātas līdz mantojuma atstājēja nāves brīdim, un uzkrāts valsts fondētās pensijas kapitāls.