Anotācija (ex-ante)

23-TA-637: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" vispārējo stratēģisko mērķi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 1.panta pirmās daļas 14.punkta “a” apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktā sniegto definīciju vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar Likuma 7. panta trešo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt vispārējo stratēģisko mērķi publiskas personas kapitālsabiedrībai, kuras kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.
Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" (turpmāk –  VAS “Latvijas Loto”) pašreiz spēkā esošais vispārējais stratēģiskais mērķis "Starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību" ir apstiprināts ar Ministru kabineta  2017. gada 25. oktobra rīkojumu Nr.606 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" vispārējo stratēģisko mērķi" (turpmāk - MK rīkojums Nr.606), līdz ar to, ņemot vērā Likuma  7.panta trešās daļas prasības, 2023. gadā VAS “Latvijas Loto” stratēģiskais mērķis būtu pārvērtējams un apstiprināms Ministru kabinetā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir pārvērtēt un apstiprināt VAS “Latvijas Loto” vispārējo stratēģisko mērķi, nodrošinot Likuma 7.panta trešās daļas prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
VAS “Latvijas Loto” ir nodibināta, pārveidojot valsts uzņēmumu “Latvijas Loto” par valsts akciju sabiedrību[1], saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 10.aprīļa noteikumiem Nr.142 “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”. VAS “Latvijas Loto” pamatkapitāls sastāv no 1 400 000 akcijām ar nominālo vērtību 1 eiro par katru akciju, un visas uzņēmuma kapitāla daļas pieder valstij. Valsts kapitāla daļu turētājs VAS “Latvijas Loto” ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma (turpmāk – AIL) mērķim - “nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību”, AIL 60. panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijas Republikā valsts mēroga izložu organizēšanas monopols pieder valstij un AIL 63. panta pirmā  daļa nosaka, ka  valsts mēroga izlozes organizē valsts kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder valstij un kuras akcijas nav atsavināmas un privatizējamas, — valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto". VAS “Latvijas Loto” koncernā ietilpst meitas sabiedrība SIA “Latloto nams” (100% kapitāla daļu), kas sniedz pakalpojumus tikai mātes sabiedrībai, nodrošinot VAS “Latvijas Loto” pamatdarbībai nepieciešamas un neatņemamas atbalsta funkcijas – VAS “Latvijas Loto” īpašumā esošā un nomātā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un valsts mēroga izložu procesa nodrošināšanai paredzēto mantu laimestu iegādi un piegādi, tādējādi nodrošinot VAS “Latvijas Loto“ vispārējā stratēģiskā mērķa un vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu. Šāda sadarbības modeļa izvērtējums ir veikts Valsts kontroles ieteikuma[2] ieviešanas ietvaros, pieaicinot ārēju neatkarīgu auditoru SIA “Deloitte Latvia”, kas savos atzinumos apliecina, ka SIA “Latloto nams” darbība, pildot VAS “Latvijas Loto” pamatdarbības atbalsta funkcijas, ir lietderīga un ekonomiski efektīva. Ņemot vērā, ka kopš izvērtējuma veikšanas SIA “Latloto nams” īstenotās atbalsta funkcijas nav mainījušās, tās joprojām ir nepieciešamas VAS “Latvijas Loto” mērķu sasniegšanai, un to nodrošināšanas turpināšana un efektivitāte regulāri tiek vērtēta SIA “Latloto nams” vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes un īstenošanas ietvaros.
Ievērojot likumdevēja AIL noteikto VAS “Latvijas Loto” pamatdarbību un valsts mēroga izložu organizēšanas pieeju, Ministru kabinets 2017. gada 25. oktobrī ar MK rīkojumu Nr. 606 apstiprināja VAS “Latvijas Loto” vispārējo stratēģisko mērķi sekojošā redakcijā:  starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību.
Kopš VAS “Latvijas Loto” vispārējā stratēģiskā mērķa apstiprināšanas 2017. gada 25. oktobrī AIL regulējums attiecībā uz VAS “Latvijas Loto” pamatdarbību nav mainījies. Tāpat nav veiktas izmaiņas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā, līdz ar to arī nav mainījušies argumenti attiecībā uz tirgus nepilnības novēršanu, īstenojot valsts mēroga izložu organizēšanu atbilstoši AIL noteiktajai pieejai.
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvajā regulējumā attiecībā uz nozari, kurā darbojas VAS “Latvijas Loto”, arī nav notikušas izmaiņas – izlozes un azartspēles ir izslēgtas no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū[3], un konkurence šajā nozarē nav vēlama. Starptautiskā prakse liecina, ka izložu jomā monopola pieeja tiek uzskatīta par labāko iespējamo. Tāpat Eiropas Parlamenta līmenī ir atzīts, ka “peļņai no izlozēm un azartspēlēm ir jātiek lietotai sabiedrības labā, ieskaitot finansējumu izglītībai, veselības aizsardzībai, profesionālajam un amatieru sportam un kultūrai”[4].
Šādu politiku atbalsta arī asociācija “Eiropas Loterijas” (turpmāk – EL), kas apvieno Eiropas valstu nacionālos loteriju uzņēmumus, kuri kopīgi iestājas par nozares drošu un ilgtspējīgu attīstības modeli sabiedrības labā, kas balstīts uz nacionālo loteriju pamatvērtībām – atbildība (spēlētāju aizsardzība stingri regulētā, drošā un caurskatāmā spēļu vidē, atbilstība Atbildīgas spēles standartam), sabiedrība un ilgtspēja (primāras ir rūpes par sociālo un sabiedrisko kārtību, darbība sabiedrības labā) un integritāte (ES un dalībvalstu likumdošanas, un drošas un godīgas darbības standartu ievērošana). VAS “Latvijas Loto” ir starptautisko profesionālo loteriju organizāciju Pasaules Loteriju asociācijas (turpmāk – WLA) un EL biedrs jau vairāk kā 25 gadus un savā pamatdarbībā ievēro EL un WLA vērtības, standartus un ilgtspējīgas darbības principus, kas orientēti uz izložu organizēšanu sabiedrības labā.
Kā liecina EL apkopotie dati[5], pamatā tieši valsts īpašumā esošie nacionālie loteriju uzņēmumi, piemēram, Norvēģijā, Vācijā, Islandē, Somijā, Igaunijā un arī Latvijā, nodrošina vislielāko pienesumu sabiedrības labā (iemaksas valsts budžetā un/vai sabiedriski nozīmīgiem mērķiem), kā arī īsteno valsts noteiktos politikas mērķus, tai skaitā EL Atbildīgas spēles standarta ievērošanas jomā, kas cieši sasaucas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) vadlīnijās[6] noteikto valsts augstāko mērķi, esot dalībniekam kapitālsabiedrībā – sniegt maksimālu labumu sabiedrībai, nodrošinot efektīvu resursu sadali, kur to nevar vai nespēj veikt privātais sektors.
Šādu pieeju apliecina arī starptautiskā pieredze – lielākā daļa pasaules valstu, t.sk. OECD valstīs, piemēram, ASV, Kanādā, Vācijā, Norvēģijā, Somijā, Dānijā, Ungārijā, Igaunijā, Luksemburgā, u.c., tiek īstenots valsts mēroga izložu monopols, bet atsevišķās valstīs nozarē pilnībā pastāv valsts monopols – Norvēģijā, Somijā.
Saskaņā ar Likumu vispārējais stratēģiskais mērķis izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem. Iepriekš minētie tiesiskie aspekti tika analizēti definējot un apstiprinot VAS “Latvijas Loto” vispārējo stratēģisko mērķi 2017. gada 25. oktobrī, un to aktualitāte ir saglabājusies arī uz VAS “Latvijas Loto” vispārējā stratēģiskā mērķa pārvērtēšanas brīdi 2023. gadā, kas tādējādi pamato VAS “Latvijas Loto” vispārējā stratēģiskā mērķa saglabāšanu līdzšinējā redakcijā.
Kā būtisks jauns tiesiskais aspekts ir minams 2020. gada Latvijas Republikas Satversmes tiesas atzinums (11.12.2020. spriedums lietā Nr. 2020-26-0106), kurā pirmo reizi Latvijā ir skaidri nošķirta izložu organizēšanas joma, tai skaitā ietverot atsauci uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par to, ka sasniegt leģitīmo mērķi valstij ir vieglāk, ja šajā jomā darbojas viens valsts kontrolēts monopolstāvoklī esošs uzņēmums.
Papildus iepriekš minētajam, pārvērtējot VAS “Latvijas Loto” vispārējo stratēģisko mērķi, ir jāņem vērā jauns normatīvais akts, kas ir saistošs VAS “Latvijas Loto” darbībai un stājās spēkā pēc 2017. gada 25. oktobra, tas ir nozares politikas plānošanas dokuments – Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes), kas apstiprinātas 2021. gada 14. jūlijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 509 (protokols Nr.50, 46§).
Pamatnostādņu mērķis ir veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.
Attiecībā uz VAS “Latvijas Loto” nozares politikas veidotāji Pamatnostādnēs ir norādījuši: valsts mēroga izložu organizēšanas monopols - VAS "Latvijas Loto" pieder valstij[7].
Pamatnostādņu mērķis ir orientēts uz sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību, sociālo atbildību, risku mazināšanu un drošu spēļu vidi, kam pilnībā atbilst ar Ministru kabineta 2017. gada 25. oktobrī rīkojumu Nr.606 apstiprinātais VAS “Latvijas Loto” vispārējais stratēģiskais mērķis: starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību.
Atbilstoši Latvijas valdības noteiktajam vispārējam stratēģiskajam mērķim, izvērtējot atbilstību Pamatnostādnēm un tajās ietverto norādi par VAS “Latvijas Loto” statusu un valsts mēroga izložu monopola saglabāšanu, ir izstrādāta VAS “Latvijas Loto” vidēja termiņa darbības stratēģija 2022. - 2024. gadam (turpmāk – Stratēģija), kas ir apstiprināta ar VAS “Latvijas Loto” padomes 2022. gada  2. februāra lēmumu Nr. 7.1.[8], pirms tam saņemot atzinumus no Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra bez iebildumiem par Stratēģijā nostiprināto VAS “Latvijas Loto” vispārējo stratēģisko mērķi Ministru kabineta 2017. gada 25. oktobrī apstiprinātajā redakcijā.
Atbilstoši VAS “Latvijas Loto” vispārējam stratēģiskajam mērķim, Stratēģijā ir definēts kapitālsabiedrības darbības stratēģiskais ietvars 2022. – 2024. gadam, kas atbilst arī VAS “Latvijas Loto” misijai un Pamatnostādņu mērķim, un ietver trīs stratēģiskos darbības virzienus ar pieciem nefinanšu mērķiem:
Sociālā atbildība un ilgtspējīga korporatīvā pārvaldība.
Izvirzītie nefinanšu mērķi:
- nodrošināt uzņēmuma darbības un spēļu organizēšanas atbilstību starptautiski atzītam sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenim;
- Sociāli atbildīga un labi pārvaldīta valsts kapitālsabiedrība ar 100% valsts kapitāla līdzdalību.
Produktu attīstība augstākās klases spēles pieredzei.
Izvirzītais nefinanšu mērķis:
- Radīt jaunus un modernus produktus un pilnveidot esošos, lai piedāvātu augstākās klases spēles iespēju sociāli atbildīgā veidā, kur ieguvējs ir sabiedrība kopumā.
Tehnoloģiski attīstīta un droša spēļu vide un pieejamība, aizsargājot sabiedrības intereses un spēlētāju tiesības.
Izvirzītie nefinanšu mērķi:
- Nodrošināt tehnoloģiski attīstītu un drošu, personalizētu spēļu vidi, mazinot ar spēlēm saistītos riskus;
- Nodrošināt Latvijas Loto produktu plašu pieejamību tirdzniecības vietās un digitāli, novēršot tirgus nepilnību un virzot spēlētājus drošā, sociāli atbildīgā un legālā spēļu vidē.
Virzība uz Stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un tādējādi arī vispārējā stratēģiskā mērķa īstenošanu tiek nodrošināta atbilstoši definējot uzdevumus un pasākumus kapitālsabiedrības katra pārskata gada saimnieciskās darbības plānā. Stratēģijā nostiprināto stratēģisko mērķu īstenošana 2023. gadā tiek sekmīgi turpināta.
Latvijas valdības apstiprinātā VAS “Latvijas Loto” vispārējā stratēģiskā mērķa, VAS “Latvijas Loto” misijas un Stratēģijas izstrādes ietvaros definēto stratēģisko darbības mērķu un darbības virzienu sasvstarpējā saskaņotība un atbilstība Pamatnostādnēm tika izvērtēta arī Latvijas Republikas Valsts kontroles (turpmāk – VK) revīzijas ieteikuma[9] ieviešanas ietvaros, un VK ir atzinusi, ka ieteikums ir ieviests[10].
Tādējādi, rezumējot iepriekš minēto, Ministru kabineta 2017. gada 25. oktobrī apstiprinātais VAS “Latvijas Loto” vispārējais stratēģiskais mērķis pilnībā atbilst Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2021. - 2027. gadam mērķim – veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi, un AIL mērķim – nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību. Tāpat VAS “Latvijas Loto” vispārējā stratēģiskajā mērķī ir ietverta valsts stratēģiskā interese īstenot VAS “Latvijas Loto” darbību atbilstoši starptautiskajiem nozares augstākās kvalitātes, drošības un sociālās atbildības standartiem (pastāvīgi tiek nodrošināta atbilstība ISO9001, ISO 27001, WLA/SCS, EL/RG, WLA/RGF standartu prasībām) un saglabājot VAS “Latvijas Loto” valsts kapitālsabiedrības statusā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. apakšpunktā noteiktajam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek piedāvāts apstiprināt VAS “Latvijas Loto” vispārējo stratēģisko mērķi līdzšinējā redakcijā: “starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību”.



[1] Latvijas Loto reģistrācijas Nr. 40003083998; juridiskā adrese: Meistaru iela 19, Rīga, LV-1050

[2] LR Valsts kontroles revīzijas Nr.2.4.1-13/2014, ieteikums Nr.9.2. 

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, publicēta 27.12.2006. Oficiālajā Vēstnesī, L 376/36 - L 376/68; Pakalpojumu direktīvā  2.panta 2.h) punkts. 

[4] Eiropas Parlamenta 2009.gada 10.marta rezolūcija: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52009IP0097 

[5] The European Lotteries, 2022. Report on the Lottery Sector in Europe 2021, extended version. 

[6]https://www.oecd-ilibrary.org/governance/oecd-guidelines-on-corporate-governance-of-state-owned-enterprises-2015_9789264244160-en 

[7] Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021. – 2027.gadam, 1.pielikums “Esošās situācijas raksturojums” 

[8] VAS “Latvijas Loto” 22.02.2022. padomes sēdes protokols Nr. 03, lēmums Nr. 7.1. 

[9] LR Valsts kontroles revīzijas Nr.2.4.1-13/2014, ieteikums Nr.3.1. 

[10] LR Valsts kontroles 07.03.2022. vēstule Nr. 6-2.3.1.1e-K/7-IP 
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts

 
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā anotācijas 1.3.punktā norādīto, tiek piedāvāts apstiprināt VAS “Latvijas Loto” vispārējo stratēģisko mērķi līdzšinējā redakcijā: “starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • VAS "Latvijas Loto"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi