Anotācija (ex-ante)

Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 “Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai 2024. gadam paredzētais finansējums ir 20 418 370 euro, nepieciešams to sadalīt pa nozarēm.

Valsts atbalsts 2022. gadam paredzēts 20 418 370  euro apmērā, un noteikumu Nr. 247 4. punktā ir plānots finansējums pa nozarēm šādā apmērā:
1. Vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā, to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, produktivitātes datu izvērtēšanai  un novērtēšanai pēc pēcnācējiem  - 20 195 890 euro:
1) sivēnmātēm – 7 528 388 euro;
2) piena šķirņu slaucamajām govīm, tostarp pirmpienēm, – 7 941 691 euro;
3) gaļas šķirņu zīdītājgovīm un telēm, kas vecākas par 12 mēnešiem, – 3 474 484 euro;
4) piena šķirņu slaucamajām kazām, tostarp pirmpienēm, – 85 558 euro;
5) vaislas aitu mātēm – 776 057 euro;
6) vaislas staltbriežiem un dambriežiem – 200 000 euro;
7) tīršķirnes vaislas ķēvēm – 189 711 euro;
2. Lauksaimniecības dzīvnieku vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai – 222 480 euro.
Tā kā salīdzinājumā ar 2023. gadu finansējums šim pasākumam ir par 1 581 630 euro mazāks, finansējums 2024. gadā ievērojami ir samazināts tām nozarēm, kurām ir vislielākais kopējais finansējums - cūkkopībai - par  aptuveni 700 tūkstošiem euro; un piena nozarei - par 882 tūkstošiem euro. Pārējām nozarēm, kā arī vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai finansējums atstāts 2023. gada apmērā.
Kopējā finansējuma samazinājuma dēļ cūkkopības nozarē tiks samazināts atbalstīto dzīvnieku skaits. Savukārt piena lopkopības nozarē ir samazinājies govju skaits, tādēļ paredzams, ka kopējā finansējuma samazinājums būtiski neietekmēs atbalsta limes par dzīvnieku, un  tās saglabātas 2023. gada līmenī.

2023. gadā biedrībām turpina pieaugt dažādas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību (turpmāk - biedrības) izmaksas, piemēram, grāmatvedības pakalpojumu izmaksas un biroja telpu nomas. Tāpat jāņem vērā, ka  palielināsies izmaksas saistībā ar valsts noteiktās minimālās algas (attiecīgi arī nodokļu) celšanu, kas ietekmēs arī izmaksas par biedrību ciltsdarba speciālistu darbu. Ievērojot pieaugošās izmaksas, nepieciešams palielināt finansējumu administratīvo izmaksu segšanai tām biedrībām, kuras darbojas ar mazāku dzīvnieku skaitu un kurām tādējādi arī kopējās izmaksas uz vienu dzīvnieku ir lielākas.

Precizēts noteikumu Nr. 166 15.1. apakšpunkts, 16. punkts, 21.1., 21.2., 21.3., 23.1. un 23.2. apakšpunkts, palielinot cūkkopības, gaļas liellopu un kazkopības nozarēs atbalstu administratīvajām izmaksām līdz 2,50 euro (palielinājums par 0,50 euro). 
Jāņem vērā, ka šīs administratīvās izmaksas neizriet no noteikumu projekta, bet ir organizācijas darbības nodrošināšanas izmaksas.

Tā kā cūkkopības nozarei 2024. gadā ir samazināts kopējais finansējums, ir jāsamazina sivēnmāšu skaits, par kuram var saņemt atbalstu.

Precizēts noteikumu 15.1.1. un 15.1.2. apakšpunkts, kā arī 16. punkts, paredzot, ka atbalstu rēķina no 2000 sivēnmātēm ganāmpulkā. Attiecīgi precizēts arī noteikumu Nr. 166 1. pielikums.

Noteikumos Nr. 166 nepieciešams precizēt vairākas normas attiecībā uz vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku saglabāšanu:
- jāprecizē laika periods, kurā dzīvnieku īpašniekam ir jāievēro noteikumos Nr. 166 noteiktās prasības;
- ir būtiski, ka vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku īpašnieki ievēro audzēšanas programmā noteiktās prasības, jo tas būtiski ietekmē šķirnes saglabāšanas un izkopšanas iespējas. Tāpēc tas jānosaka noteikumu projektā;
- jāparedz, ka tajos gadījumos, kad dzīvnieka īpašniekam ir mainījies īpašnieks, prasības attiecas arī uz jauno īpašnieku;
- jāprecizē atzinuma par dzīvnieka atbilstību audzēšanas programmas kritērijiem izsniegšanas laiks.

Noteikumos Nr. 166 izdarīti sekojoši precizējumi attiecībā uz vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku saglabāšanu:
- noteikumu Nr. 166 39.2. apakšpunktā noteikts, ka visas prasības dzīvnieka īpašnieks ievēro līdz nākamā gada 15. aprīlim. Šāds periods izvēlēts, jo kārtējā gadā iesniegumu par atbalstu pretendents iesniedz līdz 15. aprīlim. Tātad prasības ir jāievēro gadu, kā tas bija arī 2023. gadā;
- noteikumu Nr. 166 39.2. apakšpunkts papildināts ar 39.2.1., 39.2.2. un 39.2.3. apakšpunktiem. 39.2.1. apakšpunktā ir saglabātas jau pašlaik spēkā esošās prasības, svītrojot nosacījumus par saistību periodu, jo saistību periods ar noteikumu projektu ir noteikts 39.2. apakšpunkta ievaddaļā. 39.2.2. apakšpunktā ir iekļauts nosacījums par audzēšanas programmā noteikto prasību ievērošanu. Savukārt 39.2.2. apakšpunktā noteikts pienākums informēt dzīvnieka jauno īpašnieku par noteiktajām prasībām. Attiecīgi 42. punktā precizēti nosacījumi gadījumā, ja atbalsta saņēmējs vai jaunais dzīvnieka īpašnieks nav ievērojis noteiktās prasības. Šādā gadījumā atbalstu atmaksā tā persona, kas to ir saņēmusi - atbalsta saņēmējs. 
Tā kā 39.2. apakšpunkta un 42. punktā ir skaidri noteiktas prasības attiecībā uz pretendentu un jauno dzīvnieka īpašnieku, 43. punkts ir lieks un tāpēc svītrots no noteikumiem Nr. 166.
Papildus ir precizēts noteikumu Nr. 166 40. punkts, paredzot, ka atzinumu par dzīvnieka atbilstību audzēšanas programmai biedrība izsniedz kārtēja gadā. Tātad pretendents 2024. gadā Lauku atbalsta dienestā iesniegs atzinumu, kas izsniegts ne agrāk kā 2024. gada 1. janvārī.