Anotācija (ex-ante)

1. Piejamais finasējums.
Eiropas Komisija 2025. gada 15. decembrī pieņēma pozitīvu lēmumu (C(2025) 8685 final) par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumiem (vidusposma grozījumi Nr. 3 un ReArm grozījumi Nr. 4), nodrošinot elastības summas galīgo piešķīrumu. Ar noteikumu projektu nepieciešams noregulēt elastības finansējuma pieejamību 1.1.1.1. pasākumā.
2. 40 procentu vienotās likmes piemērošana.
Projekta izmaksu struktūra paredz, ka projektā tiek izmantota 40 procentu vienotā likme, tas nozīmē, ka visas izmaksas, kas nav personāla izmaksas, plāno kā vienu izmaksu pozīciju – 40 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Projekta īstenošanas gaitā ir konstatēts, ka ar šādu izmaksu struktūru nav iespējams sasniegt projekta mērķi un rezultātus, jo nav iespējams deklarēt projekta pakalpojumu un citu aktivitāšu izmaksas nepieciešamajā apmērā. Pastāv augsts risks nespēt piesaistīt projekta darbībām plānotos un nepieciešamos līdzekļus 3,6 milj. EUR, t.sk. 1 milj. EUR pakalpojumiem. 
Saskaņā ar finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera sniegto informāciju šāds finansējuma iztrūkums projektā radies, jo:
1) ilgstoši nebija iespējams nokomplektēt finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta personālu pilnā apjomā. Kopumā 2024.–2026. gada periodā projektā regulāri tika publicēti vakanču sludinājumi, tomēr nav izdevies nodrošināt nepieciešamo personālu pilnā apjomā (faktiski puse no izsludinātajiem konkursiem ir beigusies bez rezultāta). Latvijas Zinātnes padomes sākotnēji īstenojamā atbalstāmā darbība – Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam projektu zinātniskās kvalitātes starptautiskas novērtēšanas nodrošināšana, piesaistot zinātnisko ekspertu datubāzēs iekļautus ekspertus – netika īstenota ar tik lielu noslodzi, kā sākotnēji plānots. Lai izmantotu neaizpildīto vakanču finansējumu, kā arī paplašinātu Latvijas Zinātnes padomes iesaisti projekta atbalstāmo darbību īstenošanā, 1.1.1.1. pasākuma MK noteikumos Nr. 690 tika veikti grozījumi (05.05.2026., 26-TA-233), pārdalot pienākumus finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera starpā, ​​​​​tādejādi palielinot iespēju 40 procentu vienotās likmes ietvaros uzkrāt finansējumu citām projekta darbībām. Tomēr Latvijas Zinātnes padome kā projekta  sadarbības partneris joprojām nevarēs pilnībā izlietot iepriekš plānotos 1,5 milj. EUR atlīdzībai, līdz ar to nebūs pieejami 600 tūkst. EUR pakalpojumu izmaksām. Savukārt IZM kā finansējuma saņēmējs nevarēs izlietot 1,1  milj. EUR iepriekš plānotos atlīdzības līdzekļus, līdz ar to nebūs pieejami 400 tūkst. EUR pakalpojumu izmaksām;
2) ir palielinājies ar projekta mērķa sasniegšanu nesaraujami saistītu darbību apjoms salīdzinājumā ar sākotnēji projektā plānoto (t.sk.  Latvijas Prezidentūras Eiropas Padomē 2028. gadā pasākumiem, tīklošanās pasākumi diasporai). 1.1.1.1. pasākumā ir nepieciešams paredzēt darbības un finansējumu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2028. gadā sagatavošanai un nodrošināšanai zinātnes, pētniecības un inovācijas politikas jomā, jo prezidentūra ir būtisks instruments Latvijas P&A interešu pārstāvībai Eiropas līmenī. Prezidentūras laikā Latvijai būs jānodrošina aktīva līdzdalība ES pētniecības un inovācijas politikas darba kārtības veidošanā, tostarp Eiropas Pētniecības telpas, programmas "Apvārsnis Eiropa", nākamās ES pētniecības un inovācijas ietvarprogrammas, zinātnes izcilības, pētniecības infrastruktūras, atvērtās zinātnes, zināšanu pārneses un zinātnes starptautiskās sadarbības jautājumos;
3) pieaugušas izmaksas pakalpojumiem un komandējumiem.

Ja 1.1.1.1. pasākumā netiek pārskatīta 40 procentu vienotā likmes piemērošana, projektā nepietiek finansējuma vairākām būtiskām projekta darbībām, kas ir tieši saistītas ar nacionālo rādītāju sasniegšanu un Latvijas zinātnes politikas starptautiskās dimensijas stiprināšanu.
Finansējums nav pietiekams:
1) komandējumu izmaksām, kas nepieciešamas Latvijas P&A interešu pārstāvībai Eiropas Pētniecības telpas darba grupās, programmkomitejās, starptautiskajās partnerībās un citos ar pētniecības un inovācijas politiku saistītos starptautiskās sadarbības formātos. Šīs izmaksas ir būtiskas, lai nodrošinātu Latvijas dalību 5 EPT aktivitātēs, kā arī Latvijas pārstāvību 14 programmas "Apvārsnis Eiropa" programmkomitejās. Ja finansējums komandējumiem netiek nodrošināts pietiekamā apmērā, pastāv risks, ka Latvija nevarēs pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajos politikas plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesos, kas savukārt var negatīvi ietekmēt Latvijas zinātnes sistēmas interešu aizstāvību Eiropas līmenī;
2) diasporas tīklošanās un informācijas pasākumiem, kā arī Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa popularizēšanas aktivitātēm. Šīs darbības ir nepieciešamas, lai stiprinātu sadarbību ar ārvalstīs dzīvojošajiem un strādājošajiem Latvijas izcelsmes zinātniekiem, veicinātu viņu iesaisti Latvijas zinātnes ekosistēmā un nodrošinātu plašāku informācijas apriti par Latvijas zinātnes attīstības iespējām. Finansējuma trūkums šīm aktivitātēm var apdraudēt nacionālā rādītāja izpildi, kas paredz nodrošināt Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa norisi Latvijā 2028. gadā, kā arī katru gadu Latvijas zinātnes portāla researchLatvia.gov.lv diasporas zinātnieku datubāzē iekļaut vismaz 50 unikālus ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošu un strādājošu Latvijas izcelsmes zinātnieku profilus;
3) Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa nodrošināšanai 2028. gadā. Kongress ir viens no nozīmīgākajiem pasākuma stratēģiskās komunikācijas un starptautiskās sadarbības instrumentiem, kas paredzēts Latvijas zinātnes tēla un prestiža stiprināšanai, sadarbības ar diasporu attīstībai, kā arī jaunu stratēģiski nozīmīgu kontaktu veidošanai Latvijas zinātnes attīstībai. Ja netiek nodrošināts pietiekams finansējums kongresa sagatavošanai un norisei, pastāv risks nesasniegt rādītājus, kas paredz nodrošināt Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa Latvijā 2028. gadā kopējā dalībnieku skaita pieaugumu par 20 procentiem, kā arī ārvalstu dalībnieku skaita pieaugumu par 20 procentiem.
Līdz ar to, saglabājot pašreizējo 40 procentu vienotās likmes piemērošanas nosacījumu un nepiemērojot faktiskās izmaksas projekta pakalpojumu un citu aktivitāšu finansēšanai, tiek radīts būtisks risks, ka projektā nebūs iespējams pilnā apmērā nodrošināt tās darbības, kas nepieciešamas nacionālo rādītāju sasniegšanai. Finansējuma nepietiekamība skar tādas projekta darbības, kas nodrošina Latvijas līdzdalību Eiropas Pētniecības telpā, pārstāvību programmā "Apvārsnis Eiropa", sadarbību ar diasporas zinātniekiem, Latvijas zinātnes starptautiskās atpazīstamības veicināšanu un Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa īstenošanu 2028. gadā.

1. Pieejamais finansējums.
Ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr. 690 5. punkts, precizējot pieejamo finansējumu un svītrojot informāciju par elastības finansējumu.  Ar noteikumu projektu tiek svītrots MK noteikumu 690 6. un 7. punkts, kas zaudē aktualitāti līdz ar elastības summas galīgo piešķīrumu.
1.1.1.1. pasākuma elastības finansējumu 2 271 077 euro apmērā plānots novirzīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā"  pasākumiem pētniecības un inovācijas kapacitātes stiprināšanai, prioritāri koncentrējoties uz tādām stratēģiski nozīmīgām jomām kā valsts aizsardzība, sabiedrības drošība un noturība, kā arī kosmosa jomas attīstība, kam ir kritiska nozīme valsts aizsardzības, sabiedrības drošības un noturības nodrošināšanā. 1.1.1.1. pasākuma elastības finansējums var tikt novirzīts, piemēram, 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" (saņemti 130 projekta iesniegumi, finansējuma pietiek indikatīvi 50 projektiem)  otrās kārtas īstenošanai vai 1.1.1.5. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai, tai skaitā Latvijas dalības nodrošināšanai Eiropas Kosmosa aģentūras (turpmāk – EKA) programmās. Šobrīd saskaņošanā ir IZM informatīvais ziņojums par Latvijas kosmosa nozares attīstību un dalību EKA asociētās dalībvalsts statusā kopš 2020. gada (26-TA-1464), saskaņā ar kuru 1.1.1.1. pasākuma elastības finansējumu plānots novirzīt Latvijas dalības nodrošināšanai EKA programmās, kas atbilst anotācijā iekļautajam skaidrojumam.  Galīgais lēmums par elastības finansējuma izmantošanu tiks pieņemts, izvērtējot aktuālās nozares prioritātes. Vienlaikus elastības finansējuma novirzīšana jau esošu 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākumu ietvaros mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu, jo finansējums tiktu izmantots jau izveidotu ieviešanas mehānismu, atlases nosacījumu un uzraudzības procesu ietvaros, neveidojot jaunu atbalsta instrumentu un neradot papildu procedūras finansējuma saņēmējiem un institūcijām. Grozījumi starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu attiecībā uz projektam pieejamo finasējumu netiek veikti līdz atbildīgās iestādes lēmumam par 1.1.1.1. pasākumam pieejamā elastības finansējuma 2 271 077 euro apmērā izmantošanu.

2. 40 procentu vienotās likmes piemērošana.
Ņemot vērā aprakstītos riskus, noteikumu projekts paredz atteikties no 40 procentu vienotās likmes piemērošanas un pāriet uz finansēšanas modeli, kas balstīts faktiskajās izmaksās, tādējādi nodrošinot sabalansētu resursu pieejamību projekta darbību pilnvērtīgai īstenošanai.
Atsakoties no 40 procentu vienotās likmes:
1) tiks nodrošināta elastīgāka un projekta mērķim atbilstošāka finansējuma izmantošana, jo pakalpojumu un citu aktivitāšu izmaksas varēs segt atbilstoši faktiskajām vajadzībām;
 2) samazināsies risks nesasniegt projekta rezultātus;
 3) tiks nodrošināts finansējums arī iepriekš neplānotām, bet projekta mērķim un sasniedzamajiem rezultātiem būtiskām aktivitātēm – Latvijas Prezidentūrai Eiropas Padomē 2028. gadā, diasporas tīklošanās pasākumiem;
 4) tiks mazināts neplānots slogs uz valsts budžetu.
2025. gada 6. oktobrī finansējuma saņēmējs ir iesniedzis pēdējo maksājumu pieprasījumu par izdevumiem periodā no 11.07.2025. līdz 03.10.2025, kurā izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši 40 procentu vienotai likmei. Tas ir atbilstošs brīdis, lai mainītu finansēšanas modeli un no 2025. gada 4. oktobra piemērotu faktiskās izmaksas. Projekta īstenošanas gaitā ir konstatēts, ka līdzšinējais finansēšanas modelis, piemērojot 40 procentu vienoto likmi no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, neatbilst faktiskajai projekta izmaksu struktūrai un projekta īstenošanas vajadzībām. Projekta īstenošanas laikā ir būtiski mainījusies sākotnēji plānotā proporcija starp personāla izmaksām un pārējām projekta īstenošanai nepieciešamajām izmaksām. Vajadzības pēc personāla izmaksām faktiski ir mazākas nekā sākotnēji plānots, savukārt atsevišķu darbību īstenošanai nepieciešamo pakalpojumu īpatsvars ir lielāks nekā sākotnēji paredzēts. Tādējādi līdzšinējā 40 procentu vienotās likmes piemērošana ir radījusi situāciju, ka projektā ir izdevumi, kas ir nepieciešami projekta mērķa un rezultātu sasniegšanai, taču tos nav iespējams pilnā apmērā deklarēt un atgūt, jo vienotās likmes ietvaros pieejamais finansējums neveidojas pietiekamā apmērā. Tas rada neattiecināmo izmaksu un valsts budžeta zaudējumu risku, jo faktiski īstenotās un projektam nepieciešamās darbības nav iespējams pilnvērtīgi finansēt no projektā sākotnēji paredzētā 40 procentu vienotās likmes finansējuma. Retrospektīva pāreja uz faktiskajām izmaksām no 2025. gada 4. oktobra ir pamatota ar to, ka jau no 2025. gada 4. ceturkšņa projektā ir konstatēta neatbilstība starp vienotās likmes ietvaros pieejamo finansējumu un faktiski nepieciešamajām izmaksām projekta darbību īstenošanai (veicot maksājumu par zinātnisko institūciju starptautisko novērtējumu, kad kumulatīvi izlietotais finansējums pārsniedza no vienotās likmes uzkrāto finansējumu). Pāreja uz faktiskajām izmaksām ļaus attiecināt izmaksas atbilstoši projekta faktiskajām vajadzībām, nodrošinot skaidru sasaisti starp izdevumiem, projekta atbalstāmajām darbībām un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī mazinot risku, ka projekta mērķa sasniegšanai nepieciešamās izmaksas kļūst par neattiecināmām izmaksām valsts budžetam 

Noteikumu projekts paredz, ka no 2025. gada 4. oktobra 1.1.1.1. pasākumā tiek plānoti šādi izmaksu veidi: tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas (MK noteikumu Nr. 690 16.¹ punkts).
Noteikumu projekts paredz pievienot jaunu MK noteikumu Nr. 690 17.¹ punktu, paredzot, ka tiešās attiecināmās izmaksas no 2025. gada 4. oktobra ietver šādas izmaksu pozīcijas:
17.¹1. Tiešās attiecināmās personāla izmaksas:
  17.¹1.1. projekta vadības personāla izmaksas (izņemot virsstundas) MK noteikumu Nr. 690 15.6., 15.8. un 15.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, paredzot projekta vadības personāla izmaksu ierobežojumu līdz 84 787 euro kalendāra gadā ERAF daļai;
  17¹.1.2. projekta finansējuma saņēmējs īstenošanas personāla izmaksas (izņemot virsstundas) MK noteikumu Nr. 690 15.1., 15.2.​​​​​​, 15.3.,​​​​15.4., 15.5., 15.6. un 15.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
  17¹.1.3. projekta sadarbības partnera personāla izmaksas (izņemot virsstundas) MK noteikumu Nr. 690 15.1., 15.4. un 15.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:
  17.¹1.4. sadarbības partnera piesaistīto ārvalstu ekspertu izmaksas atbilstoši sniegtajam pakalpojumam par vienu vai vairākām MK noteikumu Nr. 690 10.13. apakšpunktā norādītajām ekspertīzēm, par ko atbilstoši noslēgts pakalpojuma līgums;
17.¹2. jaunradītu darba vietu vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim nepieciešamā aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā; 
17.¹3. iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas finansējuma saņēmējam MK noteikumu Nr. 690 15.1., 15.2.​​​​, 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6. apakšpunktā un sadarbības partnerim MK noteikumu Nr. 690 15.1. un 15.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību nodrošināšanai finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personālam. Iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas ir attiecināmas, atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
17.¹4. finansējuma saņēmēja ārvalstu komandējumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam MK noteikumu Nr. 690 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un sadarbības partnera ārvalstu komandējumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, projekta īstenošanas personālam MK noteikumu Nr. 690 15.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera ārvalstu komandējumu izmaksas ir skaidri saistāmas ar projekta rezultāta sasniegšanu;
17.¹5. finansējuma saņēmēja izmaksas par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošanu, kā arī transportlīdzekļa nomu vai transporta pakalpojuma pirkšanu MK noteikumu Nr. 690 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6. apakšpunktā un sadarbības partnera izmaksas par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošanu, kā arī transportlīdzekļa nomu vai transporta pakalpojuma pirkšanu MK noteikumu Nr. 690 15.1. un 15.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību nodrošināšanai. Degvielas un sabiedriskā transporta izmaksu segšanai piemēro vadošās iestādes metodiku "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam īstenošanai";
17.¹6. finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim pakalpojumu izmaksas MK noteikumu Nr. 690 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5., 15.6. un  15.7.  apakšpunktā minēto darbību īstenošanai. Ja pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona un tā nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
17.¹7. finansējuma saņēmējam pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;
17.¹8. ar semināru, diskusiju, konferenču un mācību organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas finansējuma saņēmējam, tai skaitā telpu īre, ja aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera juridiskās adreses, un izdales materiālu izmaksas.
Projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējam MK noteikumu Nr. 690 15.9. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai tiek nodrošinātas, ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteikto.

Savukārt, ar noteikumu projektu izsakot jaunā redakcijā MK noteikumu Nr.690 18.¹  punktu, netiešās attiecināmās izmaksas, sākot ar 2025. gada 4. oktobri, plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no MK noteikumu Nr. 690 17.¹1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba līguma vai rīkojuma pamata.

Noteikumu projektā paredzētās attiecināmās izmaksas noteiktas, ņemot vērā 2025. gada 9. jūnija Finanšu ministrijas vadlīnijas Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā" (3. versija), kas cita starpā vairs neparedz prasību par minimālo darbinieku nodarbinātības apjomu (t.i. vismaz 30 procenti no normālā darba laika). Tādējādi ar noteikumu projektu tiek precizētas tiešās attiecināmās personāla izmaksas MK noteikumu Nr.690 17.¹1.1., 17.¹1.2., 17.¹1.3. apakšpunktā (spēkā esošajā redakcijā 17.1., 17.2., 17.3.1., 17.3.2. apakšpunkts), neparedzot minimālo darbinieku nodarbinātības apjomu.
Vienlaikus, lai izvairītos no dažādas interpretācijas, ar noteikumu projektu MK noteikumu Nr.690 17.¹1.1. apakšpunktā (spēkā esošajā redakcijā 17.1. apakšpunkts), paredzot projekta vadības personāla izmaksu ierobežojumu līdz 84 787 euro kalendārajā gadā, tiek noteikts, ka ierobežojums piemērojams tieši ERAF daļai, kā arī tiek saglabāts līdzšinējais projekta vadības personāla izmaksu ierobežojums,  kas atbilst drošas finanšu pārvaldības principiem, ievērojot samērīguma principus, un visas darbības tiek veiktas, lai publiskais finansējums tiktu investēts lietderīgi, efektīvi, atbildīgi, rūpīgi un atbilstoši plānotajam mērķim un saskaņā ar normatīvo regulējumu.

Projektā īstenotās un plānotās komunikācijas aktivitātes, informatīvie, izstāžu un reprezentācijas materiāli, kā arī komunikācijas kampaņas ir tieši saistītas ar MK noteikumu Nr. 690 15.4. apakšpunktā noteikto darbību – Latvijas zinātnes stratēģiskās komunikācijas īstenošanu, researchLatvia.gov.lv un latviaspace.gov.lv attīstīšanu (N.1.1.1.1.h un N.1.1.1.1.i), sadarbības ar diasporu stiprināšanu (N.1.1.1.1.g) un Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa nodrošināšanu un dalībnieku piesaisti (N.1.1.1.1.j, N.1.1.1.1.k, N.1.1.1.1.m). Šīs darbības īstenošanai nepieciešams savstarpēji papildinošu komunikācijas instrumentu kopums, tai skaitā:
1. ikgadējais zinātnes kalendārs "Zinātne Latvijai", kas ir daļa no vienotās zīmola ResearchLatvia komunikācijas kampaņas un kalpo kā ilgtermiņā izmantojams Latvijas zinātnes komunikācijas instruments. Tā ietvaros radītais saturs un materiāli – video, fotogrāfijas, zinātnieku intervijas, apraksti, digitālie materiāli, kalendārs un izstāžu planšetes – visa gada garumā tiek izmantoti Latvijas zinātnes sasniegumu popularizēšanai Latvijā un ārvalstīs. Projekta īstenošanas periodā kalendāru plānots izdot vēl četras reizes, ik gadu atlasot 12 Latvijas zinātniekus, kas reprezentē Latvijas zinātnes izcilību, daudzveidību, reģionālo pārklājumu un starptautisko dimensiju;
2.IZM un LZP plānotās komunikācijas aktivitātes 2024.–2029. gadam, kas ietver Latvijas zinātnes stratēģiskās komunikācijas pasākumus, digitālās komunikācijas nodrošināšanu, komunikācijas kampaņas (piemēram, pasākumu – Eiropas Zinātnieku nakts, "Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē" un Pasaules latviešu zinātnieku kongresa – publicitātei; par kosmosa nozari un tās ieguvumiem sabiedrībai; zinātnes atpazīstamības veicināšanai un pētnieka profesijas prestiža paaugstināšanai), sociālo mediju reklāmu, ResearchLatvia zīmola un Latvijas zinātnes atpazīstamības veicināšanu, kā arī satura veidošanu, publicēšanu un izplatīšanu dažādās komunikācijas platformās, t.sk. mediju plānošanas un mediju izvietošanas (t.i., apmaksāta satura) pakalpojumus. Šīs izmaksas ietver mērķētas komunikācijas aktivitātes arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas izcelsmes zinātnieku sasniegšanai un iesaistei.
3. ResearchLatvia reprezentācijas materiāli, kas tiek izmantoti Latvijas zinātnes un kosmosa nozares atpazīstamības veicināšanai starptautiskajos pasākumos, konferencēs, izstādēs, ārvalstu delegāciju uzņemšanā, sadarbībā ar ārvalstu partneriem un diasporu, kā arī zinātnes popularizēšanas pasākumos sabiedrībai. Izmaksas ietver reprezentācijas, izstāžu, konferenču un citu pasākumu informatīvo materiālu (piemēram, programmu, pārskatu, vadlīniju u.c.) maketēšanu, druku un izplatīšanu, kā arī reprezentācijas aprīkojuma (baneru, planšetu un citu vizuālās identitātes elementu) izgatavošanu un piegādi. Tie nodrošina vienotu Latvijas zinātnes identitāti un zīmola atpazīstamību, vienlaikus atbalstot projekta stratēģiskās komunikācijas mērķus un nacionālo rādītāju sasniegšanu.

Minētais saturs tiek izmantots researchLatvia.gov.lv un latviaspace.gov.lv portālos, sociālajos medijos, gan reģionālajos, gan starptautiskajos pasākumos, ārvalstu delegāciju vizītēs, sadarbībā ar diasporas zinātniekiem un citās zinātnes komunikācijas aktivitātēs. Ilgtermiņā šīs aktivitātes palielina Latvijas zinātnes un kosmosa nozares starptautisko redzamību, sekmē sadarbību ar zinātniskajām institūcijām, uzņēmumiem, ārvalstu partneriem un diasporu, kā arī veicina sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi. Tas rada priekšnoteikumus veiksmīgākai dalībai starptautiskajās pētniecības un inovāciju programmās, ārvalstu un privātā sektora ieguldījumu piesaistei, augsti kvalificēta cilvēkkapitāla iesaistei un augstas pievienotās vērtības nozaru attīstībai.
Plānotās izmaksas ir samērīgas ar darbību apjomu un īstenošanas periodu līdz 2029. gadam. Komunikācijas aktivitātes tiek īstenotas centralizēti, atbilstoši Latvijas zinātnes stratēģiskās komunikācijas pieejai, izmantojot vienotu ResearchLatvia zīmolu un atkārtoti izmantojamu saturu dažādos komunikācijas kanālos, tādējādi nodrošinot efektīvu, lietderīgu un saimniecisku resursu izmantošanu. Izmaksas tiek plānotas, ņemot vērā aktuālās tirgus cenas, un to pamatotība tiek nodrošināta atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam un projekta īstenošanas gaitā veiktajām iepirkuma procedūrām.

Pēc noteikumu projekta pieņemšanas tiks veikti grozījumi vienošanās, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi par 1.1.1.1. pasākuma projekta īstenošanu, atbilstoši noteikumu projektā plānotajām izmaiņām. Minētie grozījumi ir vērsti uz projekta finansēšanas modeļa precizēšanu un pielāgošanu faktiskajām projekta īstenošanas vajadzībām, lai nodrošinātu atbalstāmo darbību pilnvērtīgu īstenošanu un projekta sākotnēji noteikto mērķu sasniegšanu. Līdz ar to grozījumi nerada šķēršļus projekta turpmākai īstenošanai, bet tieši pretēji – mazina risku, ka projekta mērķa sasniegšanai nepieciešamās izmaksas netiek attiecinātas. Minētie grozījumi neietekmēs ne finansējuma saņēmēja, ne sadarbības partnera darbības veidu, projekta mērķus, īstenošanas nosacījumus un sasniedzamos rezultātus.
Ar šo noteikumu projektu finansējuma sadalījums pa pa Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktajiem intervences kodiem netiek mainīts un tiek saglabāts atbilstoši līdzšinējam pasākuma finansējuma plānojumam. Vienlaikus norādām, ka finansējuma sadalījums pa intervences kodiem var tikt precizēts turpmāku lēmumu gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums par elastības finansējuma novirzīšanu citām 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa darbībām vai pasākumiem.