23-TA-890: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekta izstrāde izriet no Ministru kabinetā 2021. gada 14. jūlijā pieņemtajās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) noteiktajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem.
Likumprojekta izstrāde izriet no Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra sēdē (prot. Nr. 44, 7.§) un 2018. gada 27. marta sēdē (prot. Nr. 17, 5.§) protokollēmumos minētajiem uzdevumiem.
Likumprojekts paredz uzlabot sabiedrības aizsardzību (ieskaitot atkarības no azartspēlēm un izlozēm riska mazināšanas un profilakses pasākumus), mazināt nelegālās un nelicencētās azartspēles un izlozes, kā arī pilnveidot nozares uzraudzību.
Likumprojekta izstrāde izriet no Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra sēdē (prot. Nr. 44, 7.§) un 2018. gada 27. marta sēdē (prot. Nr. 17, 5.§) protokollēmumos minētajiem uzdevumiem.
Likumprojekts paredz uzlabot sabiedrības aizsardzību (ieskaitot atkarības no azartspēlēm un izlozēm riska mazināšanas un profilakses pasākumus), mazināt nelegālās un nelicencētās azartspēles un izlozes, kā arī pilnveidot nozares uzraudzību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts veicinās sabiedrības interešu aizstāvību un personu tiesības, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Azartspēļu un izložu nozares darbība tiek regulēta atbilstoši 2006. gada 1. janvāra Azartspēļu un izložu likumam (turpmāk – Likums), kā arī uz Likuma pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Latvijā azartspēļu un izložu organizētāju uzņēmumiem jānodrošina šo pakalpojumu sniegšana likumīgā un stingri kontrolētā veidā, tādējādi radot drošu un godīgu vidi, mazinot iespējamo negatīvo ietekmi sabiedrības kopējām interesēm, tajā skaitā cilvēku fiziskai drošībai un veselībai. Valsts līmenī azartspēļu un izložu nozare tiek normatīvi regulēta un kontrolēta, ievērojot sabiedrības intereses un personu (spēlētāju) tiesības.
Veidojot azartspēļu un izložu nozares politiku, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un izložu organizēšanu kā brīva laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm un izlozēm, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus.
Personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās ar šo darbību riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikatoru (SSK-10, F63.0), raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli. Ņemot vērā Veselības ministrijas 2019. gada jūnijā publicētajā pētījumā “Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” (turpmāk – Veselības ministrijas pētījums) secināto, personu loks, kuru varētu skart problemātiska azartspēļu spēlēšana, tajā skaitā loterijas, pētījuma respondentu vidū ir 6,4 %. Attiecinot šo respondentu grupu uz ģenerālkopu, Latvijā no azartspēlēm dažādā pakāpē varētu ciest 79 119 personas 15 - 64 gadu vecumā, no kurām 16 162 personām problēmas ir smagākajā pakāpē.[1]
Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra spriedums lietā Nr. 2020-26-0106 norādīja uz Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās ārkārtējas situācijas ietekmi uz sabiedrību. Minētajā spriedumā tika norādīts, ka ārvalstīs veiktajos pētījumos ir secināts, ka darba zaudējums, samazinātas darba slodzes, dīkstāves vai attālināta darba režīma dēļ, lielākā daļa sabiedrības neparasti daudz laika pavadīja mājās, kas savukārt radīja risku pieaugt tiešsaistē, tostarp interneta azartspēlēs pavadītajam laikam.
Minētie dati viennozīmīgi norāda uz nepieciešamību sistēmiski nodrošināt preventīvus, kā arī atkarību mazinošos pasākumus azartspēļu un izložu organizēšanas procesā.
[1] Pētījums pieejams: http://esparveselibu.lv/jaunumi/petijums-par-procesu-atkaribu-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-atkariba-izplatibu-latvijas-iedzivotaju-vidu-un-ietekmejosiem-riska-faktoriem/
Latvijā azartspēļu un izložu organizētāju uzņēmumiem jānodrošina šo pakalpojumu sniegšana likumīgā un stingri kontrolētā veidā, tādējādi radot drošu un godīgu vidi, mazinot iespējamo negatīvo ietekmi sabiedrības kopējām interesēm, tajā skaitā cilvēku fiziskai drošībai un veselībai. Valsts līmenī azartspēļu un izložu nozare tiek normatīvi regulēta un kontrolēta, ievērojot sabiedrības intereses un personu (spēlētāju) tiesības.
Veidojot azartspēļu un izložu nozares politiku, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un izložu organizēšanu kā brīva laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm un izlozēm, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus.
Personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās ar šo darbību riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikatoru (SSK-10, F63.0), raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli. Ņemot vērā Veselības ministrijas 2019. gada jūnijā publicētajā pētījumā “Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” (turpmāk – Veselības ministrijas pētījums) secināto, personu loks, kuru varētu skart problemātiska azartspēļu spēlēšana, tajā skaitā loterijas, pētījuma respondentu vidū ir 6,4 %. Attiecinot šo respondentu grupu uz ģenerālkopu, Latvijā no azartspēlēm dažādā pakāpē varētu ciest 79 119 personas 15 - 64 gadu vecumā, no kurām 16 162 personām problēmas ir smagākajā pakāpē.[1]
Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra spriedums lietā Nr. 2020-26-0106 norādīja uz Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās ārkārtējas situācijas ietekmi uz sabiedrību. Minētajā spriedumā tika norādīts, ka ārvalstīs veiktajos pētījumos ir secināts, ka darba zaudējums, samazinātas darba slodzes, dīkstāves vai attālināta darba režīma dēļ, lielākā daļa sabiedrības neparasti daudz laika pavadīja mājās, kas savukārt radīja risku pieaugt tiešsaistē, tostarp interneta azartspēlēs pavadītajam laikam.
Minētie dati viennozīmīgi norāda uz nepieciešamību sistēmiski nodrošināt preventīvus, kā arī atkarību mazinošos pasākumus azartspēļu un izložu organizēšanas procesā.
[1] Pētījums pieejams: http://esparveselibu.lv/jaunumi/petijums-par-procesu-atkaribu-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-atkariba-izplatibu-latvijas-iedzivotaju-vidu-un-ietekmejosiem-riska-faktoriem/
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atsauču uz saistītajiem normatīvajiem aktiem precizēšana
Lai nodrošinātu tiesību normu piemērotājiem skaidru tiesisko regulējumu un veicinātu normu atbilstību juridiskās tehnikas noteikumiem, ir veikti redakcionāli labojumi Likumprojekta normās.
Lai nodrošinātu tiesību normu piemērotājiem skaidru tiesisko regulējumu un veicinātu normu atbilstību juridiskās tehnikas noteikumiem, ir veikti redakcionāli labojumi Likumprojekta normās.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā nepieciešams precizēt atsauci uz normatīvo regulējumu, kas regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu, papildinot visā likuma tekstā aiz vārda “terorisma” ar vārdiem “un proliferācijas”.
Likumprojekts precizē Likuma 47. panta ceturtajā un 80. panta sestajā daļā paredzēto deleģējumu par interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu programmas sertificēšanu, lai tas atbilstu uz šo pantu pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu saturam.
Likumprojektā izslēgts 47. panta pirmās daļas 1. punkts un 49. panta otrās daļas 1. punkts, jo azartspēļu noteikumu sagatavošanas pienākums jau izriet no Likuma 6. panta.
Likumprojekts precizē Likuma 47. panta ceturtajā un 80. panta sestajā daļā paredzēto deleģējumu par interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu programmas sertificēšanu, lai tas atbilstu uz šo pantu pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu saturam.
Likumprojektā izslēgts 47. panta pirmās daļas 1. punkts un 49. panta otrās daļas 1. punkts, jo azartspēļu noteikumu sagatavošanas pienākums jau izriet no Likuma 6. panta.
Problēmas apraksts
Publiska izloze
Likums nosaka prasības laimestu noteikšanai publiskas izlozes veidā, taču Likums nesatur publiskas izlozes definīciju.
Likums nosaka prasības laimestu noteikšanai publiskas izlozes veidā, taču Likums nesatur publiskas izlozes definīciju.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā publiskas izlozes definīcijas un kritēriju trūkumu, lai novērstu iespējamu nevienveidīgu normas interpretāciju, Likumprojekts definē terminu “publiska izloze”.
Problēmas apraksts
Ar citām valstīm, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgta starpvalstu vienošanās, apvienotais pašatteikušos personu reģistrs
Nodrošinot no spēlēm pašatteikušās personas nepiekļūšanu azartspēlēm, daudzās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā Latvijā, ir izveidots pašatteikušos personu reģistrs (turpmāk – Reģistrs). Lai mazinātu risku, ka arī kādā no citas valsts Reģistrā esošā persona izmantotu iespēju dalībai azartspēlēs citā valstī, nepieciešams izveidot kopēju valstu risinājumu, kas mazinātu riskus personām, kuras brīvprātīgi izvēlējušās noteikt sev liegumu spēlēt azartspēles, piekļūt azartspēļu spēlēšanai. Ņemot vērā kopējo reģistros esošo personu skaitu, kuras atteikušās no azartspēļu spēlēšanas, kas vienlaikus ir apzināta un brīvprātīga personas izvēle, ir nepieciešams izvērtēt iespējas rast citu valstu pašatteikušos personu identifikācijas risinājumu. Šāds risinājums novērstu iespēju izmantot esošo tuvāko pierobežu pilsētu sniegto piedāvājumu azartspēļu zāļu apmeklēšanai un arī citu valstu piedāvājumu azartspēļu zāļu apmeklēšanai, piemēram Valkas un Valgas vai Liepājas un Palangas ģeogrāfiski tuvā atrašanās.
Nodrošinot no spēlēm pašatteikušās personas nepiekļūšanu azartspēlēm, daudzās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā Latvijā, ir izveidots pašatteikušos personu reģistrs (turpmāk – Reģistrs). Lai mazinātu risku, ka arī kādā no citas valsts Reģistrā esošā persona izmantotu iespēju dalībai azartspēlēs citā valstī, nepieciešams izveidot kopēju valstu risinājumu, kas mazinātu riskus personām, kuras brīvprātīgi izvēlējušās noteikt sev liegumu spēlēt azartspēles, piekļūt azartspēļu spēlēšanai. Ņemot vērā kopējo reģistros esošo personu skaitu, kuras atteikušās no azartspēļu spēlēšanas, kas vienlaikus ir apzināta un brīvprātīga personas izvēle, ir nepieciešams izvērtēt iespējas rast citu valstu pašatteikušos personu identifikācijas risinājumu. Šāds risinājums novērstu iespēju izmantot esošo tuvāko pierobežu pilsētu sniegto piedāvājumu azartspēļu zāļu apmeklēšanai un arī citu valstu piedāvājumu azartspēļu zāļu apmeklēšanai, piemēram Valkas un Valgas vai Liepājas un Palangas ģeogrāfiski tuvā atrašanās.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz citu valstu, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgta starpvalstu vienošanās, apvienoto Reģistra izveidi, nosakot, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (turpmāk – IAUI) nodrošinās tehnisko risinājumu lieguma īstenošanai Latvijas Republikā un citu valstu, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgta starpvalstu vienošanās, autorizētu attālinātu piekļuvi Latvijas Republikas pašatteikušos personu reģistra datiem lieguma īstenošanai Latvijas Republikas pašatteikušos personu reģistrā iekļautajām fiziskajām personām.. Tāpat paredzēts, ka IAUI veiks fizisko personu datu apstrādi, lai nodrošinātu lieguma ievērošanu.
Problēmas apraksts
Azartspēles noteikumi
Likumā ir noteikts, ka katras azartspēles (arī interaktīvās azartspēles) noteikumi ir azartspēles organizētāja sagatavots un IAUI apstiprināts dokuments, kurā aprakstīta spēles norise un sniegta cita spēli identificējoša informācija. Apstiprināšanas funkciju šobrīd pilda IAUI, kas ir administratīvais slogs gan IAUI amatpersonām, gan azartspēļu organizētājiem.
Likumā ir noteikts, ka katras azartspēles (arī interaktīvās azartspēles) noteikumi ir azartspēles organizētāja sagatavots un IAUI apstiprināts dokuments, kurā aprakstīta spēles norise un sniegta cita spēli identificējoša informācija. Apstiprināšanas funkciju šobrīd pilda IAUI, kas ir administratīvais slogs gan IAUI amatpersonām, gan azartspēļu organizētājiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz atcelt IAUI azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu noteikumu apstiprināšanas funkciju azartspēlēm, interaktīvajām azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm, tādējādi samazinot administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot Likumā azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu noteikumu nepieciešamību un tajos ietveramo informāciju, taču noteikumu sagatavošanu pilnībā atstājot azartspēļu interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja atbildībā. IAUI arī turpmāk saglabās kontroles un uzraudzības funkciju.
Attiecībā uz izlozes noteikumu apstiprināšanu - IAUI turpinās tos apstiprināt. Izložu noteikumi netiek balstīti uz spēles sertifikātu un ir būtisks izlozes licences izsniegšanas dokuments. Tādējādi grozījumi vai papildinājumi Likumprojektā nav nepieciešami. Izlozes biļešu tirdzniecības vietās nav jābūt izlozes noteikumu kopijai, bet izlozes organizētājs ir atbildīgs par IAUI apstiprināto izlozes noteikumu aktuālās redakcijas esamības nodrošināšanu, ar kuru tiek iepazīstināts izlozes dalībnieks.
Izlozes organizētājs sagatavotos izložu noteikumus iesniedz vienotajā izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā.
Attiecībā uz izlozes noteikumu apstiprināšanu - IAUI turpinās tos apstiprināt. Izložu noteikumi netiek balstīti uz spēles sertifikātu un ir būtisks izlozes licences izsniegšanas dokuments. Tādējādi grozījumi vai papildinājumi Likumprojektā nav nepieciešami. Izlozes biļešu tirdzniecības vietās nav jābūt izlozes noteikumu kopijai, bet izlozes organizētājs ir atbildīgs par IAUI apstiprināto izlozes noteikumu aktuālās redakcijas esamības nodrošināšanu, ar kuru tiek iepazīstināts izlozes dalībnieks.
Izlozes organizētājs sagatavotos izložu noteikumus iesniedz vienotajā izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā.
Problēmas apraksts
Vienotā izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēma
Likums paredz, ka azartspēļu automātus drīkst ekspluatēt tikai saslēgtus tīklā vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmā, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI, bet nav nodrošināta automatizēts risinājums izmantojot lietojumprogrammas saskarni (API). Šobrīd IAUI pēc vienveidības principa automatizēti nav iespējams apkopot, analizēt un apstrādāt datus arī no citām azartspēlēm, proti, interaktīvās azartspēles, kazino spēļu galdi un totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietā esošās likmju pieņemšanas iekārtas.
Tāpat Likumā nepieciešams precizēt vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas nosaukumu.
Likums paredz, ka azartspēļu automātus drīkst ekspluatēt tikai saslēgtus tīklā vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmā, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI, bet nav nodrošināta automatizēts risinājums izmantojot lietojumprogrammas saskarni (API). Šobrīd IAUI pēc vienveidības principa automatizēti nav iespējams apkopot, analizēt un apstrādāt datus arī no citām azartspēlēm, proti, interaktīvās azartspēles, kazino spēļu galdi un totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietā esošās likmju pieņemšanas iekārtas.
Tāpat Likumā nepieciešams precizēt vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas nosaukumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz pilnveidot vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmu, tajā iekļaujot arī datus no interaktīvajām azartspēlēm, azartspēļu iekārtām (kazino galdiem) un totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietām, nosakot, ka minētajās vietās iekārtas drīkst ekspluatēt tikai, ja dati tiek automatizēti nodoti vienotajai izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmai, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI. Savukārt interaktīvo azartspēļu organizēšanu atļauts veikt pēc tam, kad dati no interaktīvo azartspēļu organizēšanas sistēmas tiek nodoti vienotajai izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmai, izmantojot lietujumprogrammas saskarni, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI. Esošais risinājums ir jāpilnveido arī paredzot nodot datus no azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas vienotajai izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmai, izmantojot lietujumprogrammas saskarni, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI.
Attiecībā uz saņemtajām likmēm, no kurām tiek atskaitīti izmaksātie laimesti, informācija no totalizatora likmju pieņemšanas vietām tiks nosūtīta automātiski uz vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmu, izmantojot lietojumprogrammas saskarni (API).
Precizēt visā Likumprojektā lietoto sistēmas nosaukumu “vienotā azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēma” aizstājot to ar ”vienotā izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēma”.
Attiecībā uz saņemtajām likmēm, no kurām tiek atskaitīti izmaksātie laimesti, informācija no totalizatora likmju pieņemšanas vietām tiks nosūtīta automātiski uz vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmu, izmantojot lietojumprogrammas saskarni (API).
Precizēt visā Likumprojektā lietoto sistēmas nosaukumu “vienotā azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēma” aizstājot to ar ”vienotā izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēma”.
Problēmas apraksts
Paziņojuma veidlapu iesniegšana par interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizēšanu.
Likums nosaka prasību interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem iesniegt ceturkšņa pārskatus vienlaicīgi divām iestādēm - Valsts ieņēmumu dienestam un IAUI. Likuma norma neatbilst labas pārvaldības principam.
Ņemot vērā interaktīvo azartspēļu popularitāti un izsniegto organizēšanas licenču skaita pieaugumu, ir jāaktualizē pārskatā iekļaujamā informācija, lai nodrošinātu ne tikai ar azartspēļu nodokļa aprēķināšanu saistītās informācijas atbilstības pārbaudi, bet papildus pārskatā iekļautu citus – ar azartspēļu organizēšanu saistītus finanšu datus, tā kopumā uzlabojot uzraudzības efektivitāti un informācijas apriti.
Pamatojoties uz Likumprojektā iekļautajiem grozījumiem par savstarpējiem norēķiniem, paredzot regulējumā ietvert papildu tiesības izmantot Latvijas Republikā licencēto maksājumu iestāžu un Latvijas Republikā licencētu elektroniskās naudas iestāžu kontus, Likumā esošā norma iesniegt kredītiestādes izziņu ir neaktuāla, un ir vērtējama kā nesamērīgs administratīvais slogs.
Likums nosaka prasību interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem iesniegt ceturkšņa pārskatus vienlaicīgi divām iestādēm - Valsts ieņēmumu dienestam un IAUI. Likuma norma neatbilst labas pārvaldības principam.
Ņemot vērā interaktīvo azartspēļu popularitāti un izsniegto organizēšanas licenču skaita pieaugumu, ir jāaktualizē pārskatā iekļaujamā informācija, lai nodrošinātu ne tikai ar azartspēļu nodokļa aprēķināšanu saistītās informācijas atbilstības pārbaudi, bet papildus pārskatā iekļautu citus – ar azartspēļu organizēšanu saistītus finanšu datus, tā kopumā uzlabojot uzraudzības efektivitāti un informācijas apriti.
Pamatojoties uz Likumprojektā iekļautajiem grozījumiem par savstarpējiem norēķiniem, paredzot regulējumā ietvert papildu tiesības izmantot Latvijas Republikā licencēto maksājumu iestāžu un Latvijas Republikā licencētu elektroniskās naudas iestāžu kontus, Likumā esošā norma iesniegt kredītiestādes izziņu ir neaktuāla, un ir vērtējama kā nesamērīgs administratīvais slogs.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz interaktīvo izložu un interaktīvo azartspēļu organizētājiem prasību paziņojuma pārskatu iesniegt tikai IAUI, izmantojot Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitāti. Vienlaicīgi ar Likumprojektu tiks virzīti grozījumi Ministru kabineta saistošajos noteikumos par paziņojuma pārskata iesniegšanu un tajā iekļaujamo saturisko informāciju.
Pārskata veidlapā tiks paredzēta atsevišķa iesniedzamās informācijas sadaļa par norēķinos ar spēlētājiem Latvijas Republikā licencētā kredītiestādē, Latvijas Republikā licencētā maksājumu iestādē vai Latvijas Republikā licencētā elektroniskās naudas iestādē atvērtajiem kontiem un naudas plūsmu.
Paziņojumu par pārskata ceturksnī iemaksāto likmju kopsummu un izmaksāto laimestu kopsummu interaktīvo azartspēļu organizētājam un paziņojumu par interaktīvo izložu momentloteriju biļešu realizācijas ieņēmumiem un izmaksāto laimestu kopsummu interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājam jāiesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc pārskata ceturkšņa beigām.
Sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu azartspēļu nodokļa administrēšanā IAUI veiks starpinstitūciju ietvaros.
Pārskata veidlapā tiks paredzēta atsevišķa iesniedzamās informācijas sadaļa par norēķinos ar spēlētājiem Latvijas Republikā licencētā kredītiestādē, Latvijas Republikā licencētā maksājumu iestādē vai Latvijas Republikā licencētā elektroniskās naudas iestādē atvērtajiem kontiem un naudas plūsmu.
Paziņojumu par pārskata ceturksnī iemaksāto likmju kopsummu un izmaksāto laimestu kopsummu interaktīvo azartspēļu organizētājam un paziņojumu par interaktīvo izložu momentloteriju biļešu realizācijas ieņēmumiem un izmaksāto laimestu kopsummu interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājam jāiesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc pārskata ceturkšņa beigām.
Sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu azartspēļu nodokļa administrēšanā IAUI veiks starpinstitūciju ietvaros.
Problēmas apraksts
Azartspēļu automātu skaits
Likumā noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta atsevišķa telpa vai vairākas savstarpēji saistītas telpas, kurās ir uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu automāti.
Ņemot vērā nepieciešamību novērst iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm, kā arī mazināt sabiedrības veselības un sociālos riskus, kā viens no efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai gan starptautiskajā pieredzē, gan ekspertu un pašu spēlētāju perspektīvā ir azartspēļu pieejamības mazināšana.
Vērtējot citu valstu pieredzi, pamatā tiek ierobežots nevis spēļu zāļu skaits, bet azartspēļu automātu skaits, nosakot limitus atkarībā no iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā vai prasības minimālajam spēļu automātu skaitam vienā azartspēļu spēļu zālē.
Ar prasību azartspēļu zālēs nodrošināt noteiktu spēļu automātu skaitu, ir iespējams novērst maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā, attiecīgi samazinot azartspēļu zāļu skaitu.
Likumā noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta atsevišķa telpa vai vairākas savstarpēji saistītas telpas, kurās ir uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu automāti.
Ņemot vērā nepieciešamību novērst iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm, kā arī mazināt sabiedrības veselības un sociālos riskus, kā viens no efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai gan starptautiskajā pieredzē, gan ekspertu un pašu spēlētāju perspektīvā ir azartspēļu pieejamības mazināšana.
Vērtējot citu valstu pieredzi, pamatā tiek ierobežots nevis spēļu zāļu skaits, bet azartspēļu automātu skaits, nosakot limitus atkarībā no iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā vai prasības minimālajam spēļu automātu skaitam vienā azartspēļu spēļu zālē.
Ar prasību azartspēļu zālēs nodrošināt noteiktu spēļu automātu skaitu, ir iespējams novērst maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā, attiecīgi samazinot azartspēļu zāļu skaitu.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, Likumprojekts paredz paaugstināt minimālo spēļu automātu skaitu spēļu zālēs no 20 uz 25 vienībām. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka palielinot minimāli pieļaujamo azartspēļu spēļu automātu skaitu spēļu zālē, azartspēļu organizētājiem būs nepieciešams veikt pielāgojumus esošajās telpās, tādēļ Likumprojektā ir jāparedz pārejas periods šādas prasības ieviešanai.
Grozījumi, kas paredz noteikt minimāli pieļaujamo spēļu automātu skaitu vienā azartspēļu spēļu zālē, rada ietekmi uz azartspēļu organizēšanas vietas iespējamo darbību. Proti, iepriekš minētie grozījumi atsevišķi vai kopā var būt par iemeslu, kādēļ konkrēta azartspēļu organizēšanas vieta vairs nevarēs turpināt nodrošināt azartspēļu pakalpojumus. Vienlaikus, komersanti katrā individuālajā gadījumā izvērtēs iespējas pielāgot savu darbību, izpildot Likumprojektā izvirzītās prasības. Tādēļ pastāv būtiski šķēršļi, lai iegūtu precīzus datus par azartspēļu organizēšanas vietu, kuras ietekmēs Likumprojektā iekļautie grozījumi, skaitu.
Saskaņā ar Latvijas Spēļu biznesa asociācijas sniegtajiem datiem, provizoriski minimālā spēļu automātu skaita palielināšana līdz 25 vienībām ietekmētu 129 spēļu zāles, kurās kopumā tiktu uzstādīti aptuveni 548 spēļu automāti. Tāpat būtu nepieciešams slēgt 29 spēļu zāles, kurās nav iespējams palielināt attiecīgo automātu skaitu un vairs netiktu izmantoti 454 spēļu automāti. Attiecīgi, pēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas sniegtās informācijas, spēļu automātu skaita palielināšanas rezultātā darba tiesiskās attiecības tiktu izbeigtas ar aptuveni 236 darbiniekiem.
Slēdzot 29 spēļu zāles, valsts nodevas ieņēmumi par azartspēļu organizēšanas vietas licencēm var samazināties par 130 500 euro gadā, proti, 4500 euro[2] x 29 = 130 500 euro. Vienlaikus, pieņemot, ka papildus tiks pievienoti 94 spēļu automāti, tad azartspēļu nodokļa ieņēmumi var palielināties par
486 168 euro gadā, proti, 5172 euro[3] x 94 = 486 168 euro.
Saskaņā ar biedrības “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” sniegtajiem datiem, vienā spēļu zālē vidēji tiek nodarbināti 8 darbinieki, un viena darbinieka vidējais atalgojums sasniedz 1 195,66 euro mēnesī. Darbaspēka nodokļi uz vienu nodarbināto ar attiecīgo atalgojumu ir 575,14 euro. Vienas zāles slēgšana pie šādiem pieņēmumiem rada negatīvu ietekmi uz darbaspēka nodokļu ieņēmumiem 4 601,12 euro apmērā. Šis pieņēmums neņem vērā atlaišanas pabalstus, bezdarbnieka pabalstu, alternatīvās darba vietas nodrošināto atalgojumu u.c. maksājumus.
[2] Saskaņā ar likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 2. panta piektās daļas 2. punktu azartspēļu nodeva par azartspēļu organizēšanas vietas licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju, kas dod tiesības organizēt azartspēles konkrētā azartspēļu organizēšanas vietā (kazino, spēļu zāle, bingo zāle, totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vieta), ir 4500 euro.
[3] Saskaņā ar likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 3. panta pirmās daļas 3. punktu par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu maksājama 5172 euro azartspēļu nodoklis (par katru kalendāro kārtējo gadu).
Grozījumi, kas paredz noteikt minimāli pieļaujamo spēļu automātu skaitu vienā azartspēļu spēļu zālē, rada ietekmi uz azartspēļu organizēšanas vietas iespējamo darbību. Proti, iepriekš minētie grozījumi atsevišķi vai kopā var būt par iemeslu, kādēļ konkrēta azartspēļu organizēšanas vieta vairs nevarēs turpināt nodrošināt azartspēļu pakalpojumus. Vienlaikus, komersanti katrā individuālajā gadījumā izvērtēs iespējas pielāgot savu darbību, izpildot Likumprojektā izvirzītās prasības. Tādēļ pastāv būtiski šķēršļi, lai iegūtu precīzus datus par azartspēļu organizēšanas vietu, kuras ietekmēs Likumprojektā iekļautie grozījumi, skaitu.
Saskaņā ar Latvijas Spēļu biznesa asociācijas sniegtajiem datiem, provizoriski minimālā spēļu automātu skaita palielināšana līdz 25 vienībām ietekmētu 129 spēļu zāles, kurās kopumā tiktu uzstādīti aptuveni 548 spēļu automāti. Tāpat būtu nepieciešams slēgt 29 spēļu zāles, kurās nav iespējams palielināt attiecīgo automātu skaitu un vairs netiktu izmantoti 454 spēļu automāti. Attiecīgi, pēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas sniegtās informācijas, spēļu automātu skaita palielināšanas rezultātā darba tiesiskās attiecības tiktu izbeigtas ar aptuveni 236 darbiniekiem.
Slēdzot 29 spēļu zāles, valsts nodevas ieņēmumi par azartspēļu organizēšanas vietas licencēm var samazināties par 130 500 euro gadā, proti, 4500 euro[2] x 29 = 130 500 euro. Vienlaikus, pieņemot, ka papildus tiks pievienoti 94 spēļu automāti, tad azartspēļu nodokļa ieņēmumi var palielināties par
486 168 euro gadā, proti, 5172 euro[3] x 94 = 486 168 euro.
Saskaņā ar biedrības “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” sniegtajiem datiem, vienā spēļu zālē vidēji tiek nodarbināti 8 darbinieki, un viena darbinieka vidējais atalgojums sasniedz 1 195,66 euro mēnesī. Darbaspēka nodokļi uz vienu nodarbināto ar attiecīgo atalgojumu ir 575,14 euro. Vienas zāles slēgšana pie šādiem pieņēmumiem rada negatīvu ietekmi uz darbaspēka nodokļu ieņēmumiem 4 601,12 euro apmērā. Šis pieņēmums neņem vērā atlaišanas pabalstus, bezdarbnieka pabalstu, alternatīvās darba vietas nodrošināto atalgojumu u.c. maksājumus.
[2] Saskaņā ar likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 2. panta piektās daļas 2. punktu azartspēļu nodeva par azartspēļu organizēšanas vietas licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju, kas dod tiesības organizēt azartspēles konkrētā azartspēļu organizēšanas vietā (kazino, spēļu zāle, bingo zāle, totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vieta), ir 4500 euro.
[3] Saskaņā ar likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 3. panta pirmās daļas 3. punktu par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu maksājama 5172 euro azartspēļu nodoklis (par katru kalendāro kārtējo gadu).
Problēmas apraksts
Videoierakstu uzglabāšana
Likumā ir noteikts pienākums azartspēļu organizētājam vismaz septiņas dienas glabāt videoierakstu, taču praksē konstatēts, ka no notikuma brīža līdz iesnieguma saņemšanai vai informācijas saņemšanai par iespējamo pārkāpumu paiet ilgāks laiks. Līdz ar to videoieraksta neesamība apgrūtina iesnieguma izskatīšanu, lietas izvērtēšanu un iespējami objektīvāko lēmumu pieņemšanu.
IAUI izmanto šo videoierakstu apstrādi tikai Likuma noteiktajiem mērķiem, lai nodrošinātu sabiedrības un spēlētāju tiesību aizsardzību, kā arī administratīvo pārkāpumu lietās, ievērojot Datu aizsardzības likuma prasības. Azartspēļu organizētājiem tiek pieprasītas ziņas no konkrētas videonovērošanas kameras par noteiktu datumu un noteiktu laika posmu. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu nepieciešams veikt grozījumus Likumā, pagarinot video ieraksta glabāšanas termiņu līdz 30 dienām.
Likumā ir noteikts pienākums azartspēļu organizētājam vismaz septiņas dienas glabāt videoierakstu, taču praksē konstatēts, ka no notikuma brīža līdz iesnieguma saņemšanai vai informācijas saņemšanai par iespējamo pārkāpumu paiet ilgāks laiks. Līdz ar to videoieraksta neesamība apgrūtina iesnieguma izskatīšanu, lietas izvērtēšanu un iespējami objektīvāko lēmumu pieņemšanu.
IAUI izmanto šo videoierakstu apstrādi tikai Likuma noteiktajiem mērķiem, lai nodrošinātu sabiedrības un spēlētāju tiesību aizsardzību, kā arī administratīvo pārkāpumu lietās, ievērojot Datu aizsardzības likuma prasības. Azartspēļu organizētājiem tiek pieprasītas ziņas no konkrētas videonovērošanas kameras par noteiktu datumu un noteiktu laika posmu. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu nepieciešams veikt grozījumus Likumā, pagarinot video ieraksta glabāšanas termiņu līdz 30 dienām.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz visā likumā noteikt, ka azartspēļu organizētājam jānodrošina videoieraksta glabāšana vismaz 30 dienas, skaitot no videoieraksta veikšanas dienas.
Lai azartspēļu organizētāji varētu pielāgot jaunās prasības, paredzams, ka prasības videoierakstu saglabāšanai stājas spēkā 3 mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas.
Lai azartspēļu organizētāji varētu pielāgot jaunās prasības, paredzams, ka prasības videoierakstu saglabāšanai stājas spēkā 3 mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas.
Problēmas apraksts
Vecuma ierobežojums azartspēlēs un izlozēs
Likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Likums neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas vēlas piedalīties izlozēs.
Jau iepriekš minētajā Veselības ministrijas pētījumā secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu un loteriju par naudu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7 %, tad 45-54 gadu vecuma grupā – 10 %, 35-44 grupā – 12 %, bet 25-34 gadu grupā – jau 18 %. Mazāk spēlētāju ir jaunākajā – 15-24 gadus veco respondentu grupā – 12 %. Tomēr vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā. Tā 19 % 15-24 gadu vecu respondentu norāda, ka spēlēt sākuši pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr 25-34 gadu vecu respondentu vidū to par sevi saka 16 %, 35-44 gadu vecumgrupā – 15 %, 45-54 gadu vecumgrupā – 14 %, bet 55-64 gadu vecu respondentu vidū – tikai 9 %.
Vienlaikus tendence, ka visas spēles un loterijas, izņemot spēles bingo zālēs, vairākums respondentu, kas tās spēlē, sāk spēlēt līdz 20 gadu vecumam, norāda uz specifisku risku klātbūtni un šīs jaunākās spēlētāju grupas augstāku sociālo, ekonomisko un psiholoģisko ievainojamību.
Ievērojot minēto, nepieciešams paaugstināt minimālo robežu dalībai azartspēlēs, kā rezultātā tiktu pasargāta mazāk aizsargātā sabiedrības daļa, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību, kā arī azartspēļu negatīvo ietekmi uz turpmāko personas attīstību un tās spējām iekļauties sabiedrībā.
Biedrība “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” norādījusi, ka, lai arī konkrētus datus par spēlētāju vecuma grupām neapkopo, taču nozarē parasti tiek pieņemts, ka 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido aptuveni 5 % no kopējā pakalpojumu saņēmēju skaita. Savukārt biedrība “Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība” informēja, ka 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido 2 % - 3 % no kopējā klientu skaita.
Attiecībā uz izlozēm, totalizatoriem un derībām Eiropas Savienības valstu regulējums kopumā ir mazāk ierobežojošs, ko varētu izskaidrot tas, ka pētījumos saistībā ar azartspēļu atkarības risku ir secināts, ka derības un totalizatori ir tie azartspēļu veidi, kuri vismazāk saistās ar azartspēļu atkarības veidošanos.[4] Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums dalībai izlozēs, kamēr piedalīties derībās, totalizatoros vai interaktīvajās azartspēlēs, kā arī apmeklēt kazino ir atļauts personām no 18 gadu vecuma. Likumprojekts paredz personām visa veida azartspēļu spēlēšanai vecuma sliekšņa paaugstināšanu, nosakot, ka azartspēļu spēlēšana atļauta personām no 21 gada vecuma, attiecinot izmaiņas arī uz totalizatoriem un derībām, jo izvērtējot esošo totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietu atrašanos, proti, liela daļa atrodas spēļu zālēs, līdz ar to nav pamata piemērot atšķirīgus vecuma ierobežojuma nosacījumus totalizatoriem un derībām. Attiecībā uz dalību izlozēs Likumprojekts paredz noteikt 18 gadu vecuma ierobežojumu.
[4] Pēdējo reizi skatīts 2022. gada 3. aprīlī: https://gamblingcompliance.com/infographic/analysing-age-requirement-europe
Likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Likums neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas vēlas piedalīties izlozēs.
Jau iepriekš minētajā Veselības ministrijas pētījumā secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu un loteriju par naudu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7 %, tad 45-54 gadu vecuma grupā – 10 %, 35-44 grupā – 12 %, bet 25-34 gadu grupā – jau 18 %. Mazāk spēlētāju ir jaunākajā – 15-24 gadus veco respondentu grupā – 12 %. Tomēr vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā. Tā 19 % 15-24 gadu vecu respondentu norāda, ka spēlēt sākuši pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr 25-34 gadu vecu respondentu vidū to par sevi saka 16 %, 35-44 gadu vecumgrupā – 15 %, 45-54 gadu vecumgrupā – 14 %, bet 55-64 gadu vecu respondentu vidū – tikai 9 %.
Vienlaikus tendence, ka visas spēles un loterijas, izņemot spēles bingo zālēs, vairākums respondentu, kas tās spēlē, sāk spēlēt līdz 20 gadu vecumam, norāda uz specifisku risku klātbūtni un šīs jaunākās spēlētāju grupas augstāku sociālo, ekonomisko un psiholoģisko ievainojamību.
Ievērojot minēto, nepieciešams paaugstināt minimālo robežu dalībai azartspēlēs, kā rezultātā tiktu pasargāta mazāk aizsargātā sabiedrības daļa, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību, kā arī azartspēļu negatīvo ietekmi uz turpmāko personas attīstību un tās spējām iekļauties sabiedrībā.
Biedrība “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” norādījusi, ka, lai arī konkrētus datus par spēlētāju vecuma grupām neapkopo, taču nozarē parasti tiek pieņemts, ka 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido aptuveni 5 % no kopējā pakalpojumu saņēmēju skaita. Savukārt biedrība “Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība” informēja, ka 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido 2 % - 3 % no kopējā klientu skaita.
Attiecībā uz izlozēm, totalizatoriem un derībām Eiropas Savienības valstu regulējums kopumā ir mazāk ierobežojošs, ko varētu izskaidrot tas, ka pētījumos saistībā ar azartspēļu atkarības risku ir secināts, ka derības un totalizatori ir tie azartspēļu veidi, kuri vismazāk saistās ar azartspēļu atkarības veidošanos.[4] Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums dalībai izlozēs, kamēr piedalīties derībās, totalizatoros vai interaktīvajās azartspēlēs, kā arī apmeklēt kazino ir atļauts personām no 18 gadu vecuma. Likumprojekts paredz personām visa veida azartspēļu spēlēšanai vecuma sliekšņa paaugstināšanu, nosakot, ka azartspēļu spēlēšana atļauta personām no 21 gada vecuma, attiecinot izmaiņas arī uz totalizatoriem un derībām, jo izvērtējot esošo totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietu atrašanos, proti, liela daļa atrodas spēļu zālēs, līdz ar to nav pamata piemērot atšķirīgus vecuma ierobežojuma nosacījumus totalizatoriem un derībām. Attiecībā uz dalību izlozēs Likumprojekts paredz noteikt 18 gadu vecuma ierobežojumu.
[4] Pēdējo reizi skatīts 2022. gada 3. aprīlī: https://gamblingcompliance.com/infographic/analysing-age-requirement-europe
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz personām visa veida azartspēļu spēlēšanai vecuma sliekšņa paaugstināšanu, nosakot, ka azartspēļu spēlēšana atļauta personām no 21 gada vecuma.
Vecuma ierobežojums 21 gads attiecināms uz azartspēļu organizēšanas vietā esošajām personām, nosakot izņēmuma gadījumus, t.i., personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, var atrasties azartspēļu organizēšanas vietā, ja tās ir azartspēļu organizēšanas vietas apkalpojošais personāls vai citi pakalpojumu sniedzēji, kas saistīti ar azartspēļu organizēšanas vietas pakalpojuma nodrošināšanu.
Personas, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, bet iepriekš ir reģistrējušās dalībai azartspēlēs, turpmāk būs liegts piedalīties azartspēlēs.
Likumprojekts paredz personām dalībai izlozēs vecuma sliekšņa noteikšanu, nosakot, ka izlozēs piedalīties, tai skaitā saņemt izlozes laimestu, atļauts personām no 18 gadu vecuma. Minētais paredz nepieciešamību noteikt jaunu prasību pirms izlozes biļešu pārdošanas, izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbiniekam pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Vecuma ierobežojums 21 gads attiecināms uz azartspēļu organizēšanas vietā esošajām personām, nosakot izņēmuma gadījumus, t.i., personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, var atrasties azartspēļu organizēšanas vietā, ja tās ir azartspēļu organizēšanas vietas apkalpojošais personāls vai citi pakalpojumu sniedzēji, kas saistīti ar azartspēļu organizēšanas vietas pakalpojuma nodrošināšanu.
Personas, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, bet iepriekš ir reģistrējušās dalībai azartspēlēs, turpmāk būs liegts piedalīties azartspēlēs.
Likumprojekts paredz personām dalībai izlozēs vecuma sliekšņa noteikšanu, nosakot, ka izlozēs piedalīties, tai skaitā saņemt izlozes laimestu, atļauts personām no 18 gadu vecuma. Minētais paredz nepieciešamību noteikt jaunu prasību pirms izlozes biļešu pārdošanas, izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbiniekam pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Problēmas apraksts
Ēdināšanas pakalpojumi
Likumā noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta atsevišķa telpa vai vairākas savstarpēji saistītas telpas.
Šobrīd Likumā nav noteikts azartspēļu un izložu organizētājiem pienākums nodalīt azartspēļu organizēšanas vietās ēdināšanas sniegšanas pakalpojumu telpas no telpām, kurās tiek spēlētas azartspēles, kas samazina iespēju novērst pārlieku aizraušanos ar azartspēļu spēlēšanu azartspēļu organizēšanas vietās esošajām personām.
Likumā noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta atsevišķa telpa vai vairākas savstarpēji saistītas telpas.
Šobrīd Likumā nav noteikts azartspēļu un izložu organizētājiem pienākums nodalīt azartspēļu organizēšanas vietās ēdināšanas sniegšanas pakalpojumu telpas no telpām, kurās tiek spēlētas azartspēles, kas samazina iespēju novērst pārlieku aizraušanos ar azartspēļu spēlēšanu azartspēļu organizēšanas vietās esošajām personām.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts uzliek par pienākumu azartspēļu organizētājam nodrošināt, ka telpas, kurās tiek sniegts ēdināšanas pakalpojums vai pārtikas aprite, ir savā starpā nodalītas no telpas, kurā atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas
Problēmas apraksts
Azartspēļu darba laika ierobežojums
Veidojot azartspēļu un interaktīvo azartspēļu nozares politiku, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanu kā brīva laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm un interaktīvajām azartspēlēm, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus.
Starptautiskajā praksē pastāv vairākas pieejas, kā tiek ierobežots azartspēļu zāļu darba laiks. Piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Spānijā un citās valstīs ir noteikts spēļu zāļu darba laika pārtraukums 3 - 6 stundas vienas diennakts laikā. Ir vērojama analoģija ar alkohola pārdošanas aizliegumu pēc noteiktā laika, kas ir pierādīts kā efektīvs līdzeklis sociālo risku mazināšanai.
Lai spēlētājs neaizrautos un viņam nepazustu laika izjūta, nepieciešams noteikt spēļu zāles darba laiku, kad “piespiedu” kārtā ir jāpamet spēļu zāle un jādodas mājās.
Interaktīvo azartspēļu nepārtraukta pieejamība dalībai azartspēlēs ir atkarību veicinošs faktors, tādēļ nepieciešams noteikt interaktīvo azartspēļu piekļuves pieejamību spēlēšanai, kad “piespiedu” kārtā ir jāpārtrauc azartspēle interaktīvajā vidē, novēršot spēlētāja uzmanību nepārtrauktai vai ilgstošai dalībai interaktīvajās azartspēlēs, tādējādi mazinot nodarīto kaitējumu indivīda veselībai.
Izņēmums var tikt attiecināts uz totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietām, kur likmju pieņemšana notiek saistībā, piemēram, ar basketbola spēli, kura norisinātos ārpus noteiktā darba laika, jo spēle notiek citā valsti, nereti citā laika zonā.
Veidojot azartspēļu un interaktīvo azartspēļu nozares politiku, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanu kā brīva laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm un interaktīvajām azartspēlēm, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus.
Starptautiskajā praksē pastāv vairākas pieejas, kā tiek ierobežots azartspēļu zāļu darba laiks. Piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Spānijā un citās valstīs ir noteikts spēļu zāļu darba laika pārtraukums 3 - 6 stundas vienas diennakts laikā. Ir vērojama analoģija ar alkohola pārdošanas aizliegumu pēc noteiktā laika, kas ir pierādīts kā efektīvs līdzeklis sociālo risku mazināšanai.
Lai spēlētājs neaizrautos un viņam nepazustu laika izjūta, nepieciešams noteikt spēļu zāles darba laiku, kad “piespiedu” kārtā ir jāpamet spēļu zāle un jādodas mājās.
Interaktīvo azartspēļu nepārtraukta pieejamība dalībai azartspēlēs ir atkarību veicinošs faktors, tādēļ nepieciešams noteikt interaktīvo azartspēļu piekļuves pieejamību spēlēšanai, kad “piespiedu” kārtā ir jāpārtrauc azartspēle interaktīvajā vidē, novēršot spēlētāja uzmanību nepārtrauktai vai ilgstošai dalībai interaktīvajās azartspēlēs, tādējādi mazinot nodarīto kaitējumu indivīda veselībai.
Izņēmums var tikt attiecināts uz totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietām, kur likmju pieņemšana notiek saistībā, piemēram, ar basketbola spēli, kura norisinātos ārpus noteiktā darba laika, jo spēle notiek citā valsti, nereti citā laika zonā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu azartspēļu darba laikam no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 un interaktīvās azartspēles ir aizliegts organizēt no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00 izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas.
Problēmas apraksts
Smēķēšanas aizliegums spēļu zālēs un kazino
Bieži procesu atkarību procesi indivīdam nenoris izolēti, bet ir cieši saistīti ar vieliskajiem atkarību procesiem. Vienlaikus saikne var būt saistīta gan ar personas noslieci uz atkarību, jo tām ir vienots patofizioloģiskais mehānisms, gan ar tās sociālu un kulturālu veicināšanu, piemēram, ar spēļu zāles un kazino kultūru, netieši veicinot smēķēšanu (ar iespēju smēķēt azartspēļu zālēs speciāli ierādītās telpās, neizejot no azartspēļu zāles) un alkohola lietošanu (piemēram, ar alkohola diennakts pieejamību par zemākām cenām) ar dzērienu un tabakas izstrādājumu piedāvāšanu. Tāpat Veselības ministrijas pētījuma secinājumos norādīts, ka 49 % nesmēķētāju azartspēles par naudu nekad nav spēlējuši, kamēr smēķētāju vidū patstāvīgu azartspēļu spēlētāju īpatsvars ir 31 %. Tāpat smēķētājiem ir tendence agrāk uzsākt azartspēļu spēlēšanu.[5] Kā viens no preventīvajiem pasākumiem iespējamo ar azartspēļu spēlēšanu saistīto risku mazināšanai ir smēķēšanas aizlieguma noteikšana azartspēļu zālēs un kazino, kuros speciāli paredzētajās smēķēšanas telpās uz regulējuma apstiprināšanas dienu nav nodrošināta pastiprināta gaisa ventilācija. Raksturojot pastiprinātu gaisa ventilāciju, vērā ņemama Igaunijas pieredze, proti, Igaunijas normatīvie akti nosaka pastiprinātas prasības restorāniem un bāriem, atsevišķi nodalītajā telpā, kura paredzēta pamatpakalpojumu saņemšanai un smēķēšanai, uzstādāmajai nosūces ventilācijai jābūt tādai, kur gaisa aizplūde telpā nav mazāka par 8,4 litriem sekundē uz kvadrātmetru, savukārt gadījumos, ja telpa netiek izmantota, gaisa aizplūšanu var samazināt līdz 25 procentiem no parastās gaisa apmaiņas. Nosakot pienākumu izveidot speciālas smēķētavas, tiktu izslēgta iespēja vienlaikus smēķēt un saņemt azartspēļu pakalpojumus. Savukārt darbinieki un klienti tiktu pasargāti no pasīvās smēķēšanas.
[5] Pēdējo reizi skatīts 2022.gada 3.aprīlī: http://esparveselibu.lv/jaunumi/petijums-par-procesu-atkaribu-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-atkariba-izplatibu-latvijas-iedzivotaju-vidu-un-ietekmejosiem-riska-faktoriem/
Bieži procesu atkarību procesi indivīdam nenoris izolēti, bet ir cieši saistīti ar vieliskajiem atkarību procesiem. Vienlaikus saikne var būt saistīta gan ar personas noslieci uz atkarību, jo tām ir vienots patofizioloģiskais mehānisms, gan ar tās sociālu un kulturālu veicināšanu, piemēram, ar spēļu zāles un kazino kultūru, netieši veicinot smēķēšanu (ar iespēju smēķēt azartspēļu zālēs speciāli ierādītās telpās, neizejot no azartspēļu zāles) un alkohola lietošanu (piemēram, ar alkohola diennakts pieejamību par zemākām cenām) ar dzērienu un tabakas izstrādājumu piedāvāšanu. Tāpat Veselības ministrijas pētījuma secinājumos norādīts, ka 49 % nesmēķētāju azartspēles par naudu nekad nav spēlējuši, kamēr smēķētāju vidū patstāvīgu azartspēļu spēlētāju īpatsvars ir 31 %. Tāpat smēķētājiem ir tendence agrāk uzsākt azartspēļu spēlēšanu.[5] Kā viens no preventīvajiem pasākumiem iespējamo ar azartspēļu spēlēšanu saistīto risku mazināšanai ir smēķēšanas aizlieguma noteikšana azartspēļu zālēs un kazino, kuros speciāli paredzētajās smēķēšanas telpās uz regulējuma apstiprināšanas dienu nav nodrošināta pastiprināta gaisa ventilācija. Raksturojot pastiprinātu gaisa ventilāciju, vērā ņemama Igaunijas pieredze, proti, Igaunijas normatīvie akti nosaka pastiprinātas prasības restorāniem un bāriem, atsevišķi nodalītajā telpā, kura paredzēta pamatpakalpojumu saņemšanai un smēķēšanai, uzstādāmajai nosūces ventilācijai jābūt tādai, kur gaisa aizplūde telpā nav mazāka par 8,4 litriem sekundē uz kvadrātmetru, savukārt gadījumos, ja telpa netiek izmantota, gaisa aizplūšanu var samazināt līdz 25 procentiem no parastās gaisa apmaiņas. Nosakot pienākumu izveidot speciālas smēķētavas, tiktu izslēgta iespēja vienlaikus smēķēt un saņemt azartspēļu pakalpojumus. Savukārt darbinieki un klienti tiktu pasargāti no pasīvās smēķēšanas.
[5] Pēdējo reizi skatīts 2022.gada 3.aprīlī: http://esparveselibu.lv/jaunumi/petijums-par-procesu-atkaribu-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-atkariba-izplatibu-latvijas-iedzivotaju-vidu-un-ietekmejosiem-riska-faktoriem/
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz aizliegt smēķēt kazino un spēļu zālēs, izņemot telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai un ir aprīkotas ar nosūces ventilāciju, nodrošinot, ka gaisa aizplūde telpā nav mazāka par 8,4 litriem sekundē uz kvadrātmetru. Vienlaikus gaisa aizplūdi atļauts samazināt līdz 25 procentiem no parastās gaisa apmaiņas, ja telpa netiek izmantota.
Problēmas apraksts
Ierobežojums azartspēļu organizēšanas vietā piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas
Veselības ministrijas pētījuma dati liecina, ka to respondentu vidū, kas pēdējā gada laikā alkoholu nav lietojuši, 60 % norāda, ka nekad nav spēlējuši azartspēles par naudu. Savukārt to respondentu vidū, kuri pārmērīgi lietojuši alkoholu, pieaug azartspēļu spēlēšanas īpatsvars. Tāpat viņiem raksturīgi, ka azartspēļu spēlēšana uzsākta agrīnākā vecumā. Lielāku alkohola devu lietošanas biežums arī korelē ar spēļu automātu spēlēšanas biežumu. Ierobežojot alkohola piedāvāšanu, azartspēļu spēlētājiem tas ļautu labāk saglabāt kontroli pār notiekošo un izvērtēt potenciālos riskus.
Veselības ministrijas pētījuma dati liecina, ka to respondentu vidū, kas pēdējā gada laikā alkoholu nav lietojuši, 60 % norāda, ka nekad nav spēlējuši azartspēles par naudu. Savukārt to respondentu vidū, kuri pārmērīgi lietojuši alkoholu, pieaug azartspēļu spēlēšanas īpatsvars. Tāpat viņiem raksturīgi, ka azartspēļu spēlēšana uzsākta agrīnākā vecumā. Lielāku alkohola devu lietošanas biežums arī korelē ar spēļu automātu spēlēšanas biežumu. Ierobežojot alkohola piedāvāšanu, azartspēļu spēlētājiem tas ļautu labāk saglabāt kontroli pār notiekošo un izvērtēt potenciālos riskus.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz aizliegt azartspēļu organizēšanas vietā piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas.
Problēmas apraksts
Vizuālā noformējuma prasības
Šobrīd Latvijā nav vienota tiesiskā regulējuma, kas noteiktu prasības azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumam. Tādēļ azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējums krasi atšķiras starp esošajām azartspēļu organizēšanas vietām. Nereti azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumā tiek izmantoti uzmanību piesaistoši elementi, piemēram, spilgta krāsa, izgaismoti uzraksti, liela izmēra uzraksti, specifisks skatlogu noformējums u. tml.
Azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējums nereti ir uzmanību piesaistošs, un var palielināt risku tām personām, kuras visvairāk cieš no ar azartspēļu spēlēšanu izraisītiem riskiem. Arī Veselības ministrijas pētījumā par procesu atkarībām pētījuma dalībnieki, kas sniedza padziļinātās intervijas, azartspēļu organizēšanas vietu fasādes raksturoja kā uzmācīgas, kas tādējādi rada vēlmi tās neplānoti apmeklēt. Tādējādi secināms, ka azartspēļu organizēšanas vietu vizuālajam izskatam ir ievērojama ietekme uz azartspēļu spēlētāja rīcību, kuru ir nepieciešams novērst.
Šobrīd Latvijā nav vienota tiesiskā regulējuma, kas noteiktu prasības azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumam. Tādēļ azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējums krasi atšķiras starp esošajām azartspēļu organizēšanas vietām. Nereti azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumā tiek izmantoti uzmanību piesaistoši elementi, piemēram, spilgta krāsa, izgaismoti uzraksti, liela izmēra uzraksti, specifisks skatlogu noformējums u. tml.
Azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējums nereti ir uzmanību piesaistošs, un var palielināt risku tām personām, kuras visvairāk cieš no ar azartspēļu spēlēšanu izraisītiem riskiem. Arī Veselības ministrijas pētījumā par procesu atkarībām pētījuma dalībnieki, kas sniedza padziļinātās intervijas, azartspēļu organizēšanas vietu fasādes raksturoja kā uzmācīgas, kas tādējādi rada vēlmi tās neplānoti apmeklēt. Tādējādi secināms, ka azartspēļu organizēšanas vietu vizuālajam izskatam ir ievērojama ietekme uz azartspēļu spēlētāja rīcību, kuru ir nepieciešams novērst.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts nosaka deleģējumu Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietu publiskās ārtelpas (tajā skaitā skatlogu noformējuma) dizainam, kas tādējādi novērstu azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku piesaistošo izskatu, kā arī veicinās vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas teritorijā.
Problēmas apraksts
Savstarpējie norēķini
Lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru interaktīvo azartspēļu jomā, ir nepieciešams ieviest iespēju nozares uzņēmumiem izmantot alternatīvu maksājumu pakalpojumu sniedzēju loku, tos atbilstoši iekļaujot esošajā sistēmā.
Ir novērots, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību spēlētāji bieži vien maina ierastos maksājumu paradumus uz alternatīvu maksājumu pakalpojumu metodēm, kas vienlaikus veicina spēlēt interaktīvās azartspēles nelegāli.
Lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru interaktīvo azartspēļu jomā, ir nepieciešams ieviest iespēju nozares uzņēmumiem izmantot alternatīvu maksājumu pakalpojumu sniedzēju loku, tos atbilstoši iekļaujot esošajā sistēmā.
Ir novērots, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību spēlētāji bieži vien maina ierastos maksājumu paradumus uz alternatīvu maksājumu pakalpojumu metodēm, kas vienlaikus veicina spēlēt interaktīvās azartspēles nelegāli.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā paredzēts ietvert Latvijas Republikā licencētas maksājumu iestādes un Latvijas Republikā licencētas elektroniskās naudas iestādes, aizstājot Likumprojektā vārdus “reģistrētā kredītiestādē” ar vārdiem “licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē”. Ar piedāvātajiem grozījumiem tiks paplašināti spēlētājiem pieejamie norēķinu veidi, kas spēlētājiem samazinās motivāciju spēlēt pie nelicencētajiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem.
Turklāt ir paredzēts, ka IAUI izdos vadlīnijas par interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāju norēķinu kārtību ar spēlētājiem.
Turklāt ir paredzēts, ka IAUI izdos vadlīnijas par interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāju norēķinu kārtību ar spēlētājiem.
Problēmas apraksts
Brīvprātīgās sadarbības programma, ar azartspēļu spēlēšanu saistīto risku uzraudzība un ar interaktīvo izložu spēlēšanu saistīto risku uzraudzība.
Azartspēļu organizētāju un spēlētāju attiecības veido materiālu un nemateriālu labumu piedāvāšana klientiem ar nolūku piesaistīt klientu no uzņēmēja puses un saņemt kvalitatīvus pakalpojumus no spēlētāja puses. Viens no savstarpējo attiecību veidošanas instrumentiem, kur izdevīgumu gūst abas iesaistītās puses, ir sadarbības programmas, kuru piedāvātās priekšrocības parasti tiek definētas kā "papildlīdzekļi", kas tiek piedāvāti un sniegti lojālajiem klientiem uz uzņēmuma rēķina. Sadarbības programmas ir iedarbīgs instruments ne tikai, lai sniegtu klientam augstas kvalitātes pakalpojumus, bet arī uzticīgu attiecību veidošanā, nodrošinot iespēju sekot līdzi, lai izklaide nepārvērstos par pārmērīgo tieksmi spēlēt azartspēles (t.i. liedzot klientam turpmāko spēli, ja klienta uzvedībai piemīt atkarības rašanās riski).
Lai pasargātu spēlētājus no pārmērīgas tieksmes spēlēt azartspēles, Latvijā normatīvie akti aizliedz piedāvāt piedalīšanos azartspēlē par velti, kā dāvanu vai balvu, vai arī kā kompensāciju par preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Lai arī Latvijā tiesiskais regulējums neparedz lojalitāšu programmu izmantošanu, prakse liecina, ka esošā regulējuma dažādas interpretācijas rezultātā atsevišķi šādu programmu elementi tiek izmantoti.
Katru reizi, kad spēlētājs izmanto klienta karti, tiek fiksēta konkrētā spēlētāja rīcība, veidojas konkrētā spēlētāja profils - likmes lielums, cik bieži iesaistās spēlē, vai ievēro noteiktos ierobežojumus uzvedības datu izsekošanā un tamlīdzīgi. Līdz ar to ir iespējams prognozēt iespējamās spēlētāja problēmas, identificēt problēmspēlētāju un savlaicīgi sniegt palīdzību šim spēlētājam.
Arī azartspēļu nozarē brīvprātīgās sadarbības programmas turētājs var sniegt tās dalībniekiem personalizētas atsauksmes par uzvedību (azartspēlē pavadītais laiks, cik regulāri spēlē un azartspēlēs iztērētā nauda). Piedāvājot brīvprātīgās sadarbības programmas labumus, var izmantot tādus atbildīgas spēles elementus kā, piemēram, nepieciešamību uzrunāt klientu personīgi, liegt uz laiku piedalīties spēlēs, kā arī iespēju piekļūt personalizētai informācijai par spēlētāja spēles vēsturi. Tas sasaucas ar vienu no azartspēļu profilakses aspektiem, jo jebkuras profilakses pamatā ir informēts klients.
Karleton universitātes (Kanādā) profesora Mihaela J.A. Vola (ang. val. Michael J.A.Wohl) pētījumā "Loyalty programmes in the gambling industry: potentials for harm and possibilities for harm-minimization", kurā ir ietverta un izmantota citu valstu (Austrālijas, Kanādas, ASV un Zviedrijas) pieredze, pētījumi un situāciju analīze šajās valstīs, minēts, ka brīvprātīgās sadarbības programmas dalībnieki, kuri izmanto šos atbildīgas spēles rīkus, apstiprina riskantas spēles samazināšanos, tajā skaitā, nepārdomātu izdevumu samazināšanos. Tomēr pastāv problēma, ka šos atbildīgas spēles rīkus izmanto salīdzinoši neliels skaits spēlētāju, galvenokārt tādi spēlētāji, kuri nav pakļauti azartspēļu riskam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, sociāli atbildīgi azartspēļu organizētāji ir raduši risinājumu - brīvprātīgās sadarbības programmas dalībniekus, kuri izmanto atbildīgas spēles rīkus, atalgo ar papildu punktiem, ar kuriem var iegūt dažādas balvas. Bieži šīs balvas nav saistītas tieši ar pašu azartspēles spēlēšanu, bet citiem ieguvumiem. Ļoti nozīmīgs faktors, kas ļauj gūt labumu no atbildīgu spēles rīku izmantošanas, ir tas, ka tiek novērsti riski azartspēļu spēlētājiem un to problemātisko spēlētāju tālākai dalībai azartspēlēs.
Informācija par konkrēto azartspēļu organizētāju brīvprātīgās sadarbības programmas dalībniekiem, to paradumiem un uzvedības modeļiem ir katra brīvprātīgās sadarbības programmas turētāja rīcībā un tā tiek izmantota atbilstoši konkrētās programmas mērķiem. Analizējot azartspēļu organizētāju rīcībā esošo nepersonalizēto informāciju par brīvprātīgās sadarbības programmas dalībniekiem – azartspēļu spēlētājiem – kopumu, ir iespējams noteikt esošo azartspēļu spēlētāju paradumus un uzvedību, un identificēt azartspēļu spēlētāju paradumu un uzvedības izmaiņu tendences. Ja šāda nepersonalizēta informācija par azartspēļu spēlētājiem būtu azartspēļu nozari uzraugošo valsts institūciju rīcībā, tad būtu iespējams savlaicīgi identificēt negatīvas tendences azartspēļu spēlēšanā iesaistītajai sabiedrības daļai un attiecīgi rīkoties, lai novērstu to.
Azartspēļu organizētāju un spēlētāju attiecības veido materiālu un nemateriālu labumu piedāvāšana klientiem ar nolūku piesaistīt klientu no uzņēmēja puses un saņemt kvalitatīvus pakalpojumus no spēlētāja puses. Viens no savstarpējo attiecību veidošanas instrumentiem, kur izdevīgumu gūst abas iesaistītās puses, ir sadarbības programmas, kuru piedāvātās priekšrocības parasti tiek definētas kā "papildlīdzekļi", kas tiek piedāvāti un sniegti lojālajiem klientiem uz uzņēmuma rēķina. Sadarbības programmas ir iedarbīgs instruments ne tikai, lai sniegtu klientam augstas kvalitātes pakalpojumus, bet arī uzticīgu attiecību veidošanā, nodrošinot iespēju sekot līdzi, lai izklaide nepārvērstos par pārmērīgo tieksmi spēlēt azartspēles (t.i. liedzot klientam turpmāko spēli, ja klienta uzvedībai piemīt atkarības rašanās riski).
Lai pasargātu spēlētājus no pārmērīgas tieksmes spēlēt azartspēles, Latvijā normatīvie akti aizliedz piedāvāt piedalīšanos azartspēlē par velti, kā dāvanu vai balvu, vai arī kā kompensāciju par preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Lai arī Latvijā tiesiskais regulējums neparedz lojalitāšu programmu izmantošanu, prakse liecina, ka esošā regulējuma dažādas interpretācijas rezultātā atsevišķi šādu programmu elementi tiek izmantoti.
Katru reizi, kad spēlētājs izmanto klienta karti, tiek fiksēta konkrētā spēlētāja rīcība, veidojas konkrētā spēlētāja profils - likmes lielums, cik bieži iesaistās spēlē, vai ievēro noteiktos ierobežojumus uzvedības datu izsekošanā un tamlīdzīgi. Līdz ar to ir iespējams prognozēt iespējamās spēlētāja problēmas, identificēt problēmspēlētāju un savlaicīgi sniegt palīdzību šim spēlētājam.
Arī azartspēļu nozarē brīvprātīgās sadarbības programmas turētājs var sniegt tās dalībniekiem personalizētas atsauksmes par uzvedību (azartspēlē pavadītais laiks, cik regulāri spēlē un azartspēlēs iztērētā nauda). Piedāvājot brīvprātīgās sadarbības programmas labumus, var izmantot tādus atbildīgas spēles elementus kā, piemēram, nepieciešamību uzrunāt klientu personīgi, liegt uz laiku piedalīties spēlēs, kā arī iespēju piekļūt personalizētai informācijai par spēlētāja spēles vēsturi. Tas sasaucas ar vienu no azartspēļu profilakses aspektiem, jo jebkuras profilakses pamatā ir informēts klients.
Karleton universitātes (Kanādā) profesora Mihaela J.A. Vola (ang. val. Michael J.A.Wohl) pētījumā "Loyalty programmes in the gambling industry: potentials for harm and possibilities for harm-minimization", kurā ir ietverta un izmantota citu valstu (Austrālijas, Kanādas, ASV un Zviedrijas) pieredze, pētījumi un situāciju analīze šajās valstīs, minēts, ka brīvprātīgās sadarbības programmas dalībnieki, kuri izmanto šos atbildīgas spēles rīkus, apstiprina riskantas spēles samazināšanos, tajā skaitā, nepārdomātu izdevumu samazināšanos. Tomēr pastāv problēma, ka šos atbildīgas spēles rīkus izmanto salīdzinoši neliels skaits spēlētāju, galvenokārt tādi spēlētāji, kuri nav pakļauti azartspēļu riskam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, sociāli atbildīgi azartspēļu organizētāji ir raduši risinājumu - brīvprātīgās sadarbības programmas dalībniekus, kuri izmanto atbildīgas spēles rīkus, atalgo ar papildu punktiem, ar kuriem var iegūt dažādas balvas. Bieži šīs balvas nav saistītas tieši ar pašu azartspēles spēlēšanu, bet citiem ieguvumiem. Ļoti nozīmīgs faktors, kas ļauj gūt labumu no atbildīgu spēles rīku izmantošanas, ir tas, ka tiek novērsti riski azartspēļu spēlētājiem un to problemātisko spēlētāju tālākai dalībai azartspēlēs.
Informācija par konkrēto azartspēļu organizētāju brīvprātīgās sadarbības programmas dalībniekiem, to paradumiem un uzvedības modeļiem ir katra brīvprātīgās sadarbības programmas turētāja rīcībā un tā tiek izmantota atbilstoši konkrētās programmas mērķiem. Analizējot azartspēļu organizētāju rīcībā esošo nepersonalizēto informāciju par brīvprātīgās sadarbības programmas dalībniekiem – azartspēļu spēlētājiem – kopumu, ir iespējams noteikt esošo azartspēļu spēlētāju paradumus un uzvedību, un identificēt azartspēļu spēlētāju paradumu un uzvedības izmaiņu tendences. Ja šāda nepersonalizēta informācija par azartspēļu spēlētājiem būtu azartspēļu nozari uzraugošo valsts institūciju rīcībā, tad būtu iespējams savlaicīgi identificēt negatīvas tendences azartspēļu spēlēšanā iesaistītajai sabiedrības daļai un attiecīgi rīkoties, lai novērstu to.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts ievieš jaunu terminu “brīvprātīgās sadarbības programma”, uzsvaru liekot uz iespēju piedāvāt azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu organizētāja materiālu vai nemateriālu labumus tieši reģistrētiem spēlētājiem, kuri devuši attiecīgu piekrišanu dalībai šādā programmā, attiecīgi pieņemot uz konkrēto spēlētāju orientētus riska mazinošus pasākumus. Brīvprātīgās sadarbības programmā iekļaujamie elementi un to uzskaites nosacījumi tiks iekļauti arī Azartspēļu un izložu organizācijas vienotajos Ministru kabineta noteikumos.
Azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizētājam, piedāvājot “Brīvprātīgās sadarbības programmas”, ar Likumprojektu noteikts pienākums novērtēt spēlētāja uzvedību un ierobežot azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu spēlētāja spēlēšanu, ja ir identificētas riskantas azartspēļu spēlēšanas pazīmes. Brīvprātīgās sadarbības programmas pamatprincipi tiks balstīti uz likmju apgrozījuma, zaudējumu un laimesta apmēra uzskaiti un atbilstoši tam procentuāli piešķirto labumu spēlētājam. Piešķiramais labums spēlētājam varēs izpausties gan kā naudas atgriešana uz azartspēļu operatora rēķina, gan kā papildu punktu piešķiršana, kurus spēlētājs pēc saviem ieskatiem varēs izmantot, lai turpinātu spēlēt vai lai iegūtos punktus konvertētu naudā, par kuras izņemšanu nebūs atļauts noteikt papildu ierobežojumus. Konkrēti azartspēļu organizētāju piedāvātie brīvprātīgās sadarbības programmas elementi, kurus būs atļauts vai gluži pretēji, aizliegts izmantot, tiks noteikti, izstrādājot atbilstošus Ministru kabineta noteikumus.
Likumprojekts paredz, ka brīvprātīgās sadarbības programmas elementus būs atļauts izmantot pirms 2025. gada, ja azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizētāji brīvprātīgās sadarbības programmā ar spēlētājiem būs iekļāvuši ar azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu spēlēšanu saistīto risku uzraudzības un kontroles sistēmu. Šādai sistēmai būs jāietver atbildīgas spēles rīki, lai uzraudzītu un savlaicīgi identificētu un informētu spēlētāju par tam piemītošiem riskiem, kā arī, tai būs jāspēj novērtēt spēlētāja uzvedību un ierobežot azartspēļu un interaktīvo azartspēļu spēlētāja spēlēšanu, ja ir identificētas riskantas azartspēļu spēlēšanas pazīmes. Likumprojekts paredz arī to, ka azartspēļu automātu, iekārtu, spēļu automāta spēlēm ir jābūt ieviestām personalizētām viedkartēm, lai tajās varētu izmantot brīvprātīgās sadarbības programmas elementus pirms 2025. gada. Pretējā gadījumā brīvprātīgās sadarbības programmas elementus būs atļauts izmantot no brīža, kad kā obligāta prasība azartspēļu, interaktīvo azartspēļu organizētājiem būs noteikts pienākums uzraudzīt spēlētāju spēles paradumus un identificēt pārmērīgas spēles tieksmes veidošanās risku. Likumprojekts arī paredz, ka azartspēļu un interaktīvo azartspēļu operatoriem būs jāapkopo nepersonalizēta informāciju par sadarbības programmas dalībniekiem par pārskata gadu un tā jāiesniedz IAUI.
Likumprojekts paredz noteikt pienākumu interaktīvo izložu organizētājam izveidot iekšējo ar interaktīvo izložu spēlēšanu saistīto risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kas ietver atbildīgas spēles rīkus, lai uzraudzītu un savlaicīgi identificētu un informētu spēlētāju par spēlētājam piemītošiem nekontrolētas un pārmērīgas spēlēšanas riskiem.
Azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizētājam, piedāvājot “Brīvprātīgās sadarbības programmas”, ar Likumprojektu noteikts pienākums novērtēt spēlētāja uzvedību un ierobežot azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu spēlētāja spēlēšanu, ja ir identificētas riskantas azartspēļu spēlēšanas pazīmes. Brīvprātīgās sadarbības programmas pamatprincipi tiks balstīti uz likmju apgrozījuma, zaudējumu un laimesta apmēra uzskaiti un atbilstoši tam procentuāli piešķirto labumu spēlētājam. Piešķiramais labums spēlētājam varēs izpausties gan kā naudas atgriešana uz azartspēļu operatora rēķina, gan kā papildu punktu piešķiršana, kurus spēlētājs pēc saviem ieskatiem varēs izmantot, lai turpinātu spēlēt vai lai iegūtos punktus konvertētu naudā, par kuras izņemšanu nebūs atļauts noteikt papildu ierobežojumus. Konkrēti azartspēļu organizētāju piedāvātie brīvprātīgās sadarbības programmas elementi, kurus būs atļauts vai gluži pretēji, aizliegts izmantot, tiks noteikti, izstrādājot atbilstošus Ministru kabineta noteikumus.
Likumprojekts paredz, ka brīvprātīgās sadarbības programmas elementus būs atļauts izmantot pirms 2025. gada, ja azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizētāji brīvprātīgās sadarbības programmā ar spēlētājiem būs iekļāvuši ar azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu spēlēšanu saistīto risku uzraudzības un kontroles sistēmu. Šādai sistēmai būs jāietver atbildīgas spēles rīki, lai uzraudzītu un savlaicīgi identificētu un informētu spēlētāju par tam piemītošiem riskiem, kā arī, tai būs jāspēj novērtēt spēlētāja uzvedību un ierobežot azartspēļu un interaktīvo azartspēļu spēlētāja spēlēšanu, ja ir identificētas riskantas azartspēļu spēlēšanas pazīmes. Likumprojekts paredz arī to, ka azartspēļu automātu, iekārtu, spēļu automāta spēlēm ir jābūt ieviestām personalizētām viedkartēm, lai tajās varētu izmantot brīvprātīgās sadarbības programmas elementus pirms 2025. gada. Pretējā gadījumā brīvprātīgās sadarbības programmas elementus būs atļauts izmantot no brīža, kad kā obligāta prasība azartspēļu, interaktīvo azartspēļu organizētājiem būs noteikts pienākums uzraudzīt spēlētāju spēles paradumus un identificēt pārmērīgas spēles tieksmes veidošanās risku. Likumprojekts arī paredz, ka azartspēļu un interaktīvo azartspēļu operatoriem būs jāapkopo nepersonalizēta informāciju par sadarbības programmas dalībniekiem par pārskata gadu un tā jāiesniedz IAUI.
Likumprojekts paredz noteikt pienākumu interaktīvo izložu organizētājam izveidot iekšējo ar interaktīvo izložu spēlēšanu saistīto risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kas ietver atbildīgas spēles rīkus, lai uzraudzītu un savlaicīgi identificētu un informētu spēlētāju par spēlētājam piemītošiem nekontrolētas un pārmērīgas spēlēšanas riskiem.
Problēmas apraksts
Apmeklētāju reģistrācija
Likums nosaka prasības spēlētāju reģistrācijai un identitātes pārbaudei attiecībā uz kazino, interaktīvajām azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm. Likumā nav noteiktas prasības attiecībā uz azartspēļu organizēšanas vietām, ierobežojot ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus, kā arī monitorējot apmeklētāju spēles biežumu un identificējot personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēlēm spēlēšanu veidošanos.
No azartspēļu atkarības riskiem ievainojamo cilvēku aizsardzības efektīvākai nodrošināšanai būtu nepieciešama visu azartspēļu spēlētāju reģistrācija visiem azartspēļu veidiem, kas ļautu pilnvērtīgāk nodrošināt problemātisko spēlētāju uzvedības monitoringu.
Ieviešot azartspēļu organizēšanas vietās personalizētās apmeklētāju viedkartes, tiktu nodrošināta iespēja identificēt konkrētu personu, kā arī sekot līdzi minimāli nepieciešamajai informācijai par spēlētāja iepriekšējām aktivitātēm spēlē sociāli atbildīgas spēles veicināšanai (limitu noteikšana azartspēļu automātos, apmeklējumu biežuma un spēlē pavadītā laika noteikšanai utt.).
Likums nosaka prasības spēlētāju reģistrācijai un identitātes pārbaudei attiecībā uz kazino, interaktīvajām azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm. Likumā nav noteiktas prasības attiecībā uz azartspēļu organizēšanas vietām, ierobežojot ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus, kā arī monitorējot apmeklētāju spēles biežumu un identificējot personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēlēm spēlēšanu veidošanos.
No azartspēļu atkarības riskiem ievainojamo cilvēku aizsardzības efektīvākai nodrošināšanai būtu nepieciešama visu azartspēļu spēlētāju reģistrācija visiem azartspēļu veidiem, kas ļautu pilnvērtīgāk nodrošināt problemātisko spēlētāju uzvedības monitoringu.
Ieviešot azartspēļu organizēšanas vietās personalizētās apmeklētāju viedkartes, tiktu nodrošināta iespēja identificēt konkrētu personu, kā arī sekot līdzi minimāli nepieciešamajai informācijai par spēlētāja iepriekšējām aktivitātēm spēlē sociāli atbildīgas spēles veicināšanai (limitu noteikšana azartspēļu automātos, apmeklējumu biežuma un spēlē pavadītā laika noteikšanai utt.).
Risinājuma apraksts
Likumprojekts uzliek pienākumu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētājus reģistrēt katrā azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma reizē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un personalizētu azartspēļu organizēšanas vietas apmeklētāja viedkarti, kuru azartspēļu organizēšanas vietas apmeklētājs izmantos, piedaloties katrā Likuma 5. pantā uzskaitītajā azartspēlē. Šajā sakarā no Likuma ir izslēgts 39. pants, vienlaikus prasības attiecībā uz kazino apmeklētāju reģistrāciju attiecinot uz vispārējām azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrācijas prasībām. Prasības azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrācijas kārtību, reģistrā iekļaujamo informāciju, informācijas uzglabāšanas kārtību un termiņus, informācijas apkopošanas un tālāknodošanas kārtību, informācijas saņēmēju kategorijas un citus ar azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistru saistītus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kas nodrošina personas datu aizsardzību, kā arī personalizētās viedkartes izveides kārtību noteiks Ministru kabinets.
Lai risinātu jautājumu par azartspēļu organizētāju nepieciešamību pielāgot esošās iekārtas jaunajām prasībām, paredzams, ka obligāta personalizēto azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju viedkaršu ieviešana jāveic līdz 2025. gadam, kas saskan ar termiņu, kad azartspēļu organizētājiem jānodrošina iespēju uzraudzīt apmeklētāju spēles biežumu un identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēlēm spēlēšanu veidošanos.
Lai risinātu jautājumu par azartspēļu organizētāju nepieciešamību pielāgot esošās iekārtas jaunajām prasībām, paredzams, ka obligāta personalizēto azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju viedkaršu ieviešana jāveic līdz 2025. gadam, kas saskan ar termiņu, kad azartspēļu organizētājiem jānodrošina iespēju uzraudzīt apmeklētāju spēles biežumu un identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēlēm spēlēšanu veidošanos.
Problēmas apraksts
Eiropas Loteriju Asociācijas Atbildīgas spēles standarts
Starptautiskā prakse liecina, ka Eiropas Savienības valstu nacionālie loteriju uzņēmumi ir sertificēti atbilstoši nozares starptautiskajam sociālās atbildības Atbildīgas spēles standartam (Eiropas Loteriju asociācijas EL/RG standarts), kas tai skaitā nosaka atbildīgas spēles ietvaru valsts mēroga izložu sociāli atbildīgām reklāmas un mārketinga aktivitātēm. Arī valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto” sertificējas atbilstoši Eiropas Loteriju Asociācijas Atbildīgas spēles standartam. Tomēr Likums neparedz obligātu sertificēšanos Atbildīgas spēles standartam.
Starptautiskā prakse liecina, ka Eiropas Savienības valstu nacionālie loteriju uzņēmumi ir sertificēti atbilstoši nozares starptautiskajam sociālās atbildības Atbildīgas spēles standartam (Eiropas Loteriju asociācijas EL/RG standarts), kas tai skaitā nosaka atbildīgas spēles ietvaru valsts mēroga izložu sociāli atbildīgām reklāmas un mārketinga aktivitātēm. Arī valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto” sertificējas atbilstoši Eiropas Loteriju Asociācijas Atbildīgas spēles standartam. Tomēr Likums neparedz obligātu sertificēšanos Atbildīgas spēles standartam.
Risinājuma apraksts
Lai uzraudzītu valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” Atbildīgas spēles standarta nosacījumu ievērošanu, nepieciešams noteikt valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Loto” pienākumu sertificēties Eiropas Loteriju Asociācijas Atbildīgas spēles standartam, nosakot atbilstības sertifikāta nepārtrauktības uzraudzību IAUI.
Problēmas apraksts
IAUI kompetence
Elektronisko sakaru likuma 109. pants nosaka IAUI tiesības pieņemt lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei. Paralēli šīm tiesībām, Likumā nepieciešams noteikt uzdevumu IAUI pārliecināties par elektronisko sakaru komersantam likumprojektā uzliktā pienākuma nodrošināt piekļuves ierobežošanu Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma, kas attiecīgi ir aizliegta.
Reklāmas likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka šā likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC), Konkurences padome, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome; zāļu reklāmas jomā - Veselības inspekcija; veterināro zāļu jomā - Pārtikas un veterinārais dienests. Saskaņā ar Reklāmas likumu, IAUI nav kompetentā iestāde, kas lemj par Reklāmas likuma pārkāpumiem azartspēļu un izložu jomā vai interpretē šī likuma normas.
Strauji attīstoties azartspēļu piedāvājumam, licencētie azartspēļu organizētāji bieži izmanto normatīvo aktu nepilnības vai maldīgu interpretāciju un reģistrē tādas preču zīmes, kas sastāv arī no pilniem teikumiem, saukļiem, interneta adrešu tiešām norādēm, mobilo aplikāciju lejupielādes iespējām u.c. informācijas. Ļoti plaši tiek reklamēti “sporta bāri”, kuros ir iespējams skatīties sporta spēles un piedalīties totalizatorā, lai liktu likmi par konkrēto spēli. Preču zīmes “sporta bārs” un to lietošana bieži tiek reģistrētas uz azartspēļu organizēšanu nesaistītiem komersantiem, tādējādi cenšoties izvairīties no azartspēļu organizētājiem likumā noteiktā reklāmas izplatīšanas aizlieguma. Pēc IAUI rīcībā esošās informācijas, tieši dažādu pasākumu (jo īpaši sporta un izklaides) organizētāji pieņem un izplata azartspēļu reklāmu savu pasākumu laikā, izmantojot pasākumu vizuālajā noformējumā attiecīgas preču zīmes, norādes, krāsu un grafiskos salikumus.
Ņemot vērā minēto, var secināt, ka preču zīmes, kā arī izkārtnes tieši reklamē interaktīvo azartspēļu organizētāju licencētās azartspēļu vietnes un tajās pieejamo azartspēļu spēlēšanu ārpus šīm interneta vietnēm.
Elektronisko sakaru likuma 109. pants nosaka IAUI tiesības pieņemt lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei. Paralēli šīm tiesībām, Likumā nepieciešams noteikt uzdevumu IAUI pārliecināties par elektronisko sakaru komersantam likumprojektā uzliktā pienākuma nodrošināt piekļuves ierobežošanu Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma, kas attiecīgi ir aizliegta.
Reklāmas likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka šā likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC), Konkurences padome, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome; zāļu reklāmas jomā - Veselības inspekcija; veterināro zāļu jomā - Pārtikas un veterinārais dienests. Saskaņā ar Reklāmas likumu, IAUI nav kompetentā iestāde, kas lemj par Reklāmas likuma pārkāpumiem azartspēļu un izložu jomā vai interpretē šī likuma normas.
Strauji attīstoties azartspēļu piedāvājumam, licencētie azartspēļu organizētāji bieži izmanto normatīvo aktu nepilnības vai maldīgu interpretāciju un reģistrē tādas preču zīmes, kas sastāv arī no pilniem teikumiem, saukļiem, interneta adrešu tiešām norādēm, mobilo aplikāciju lejupielādes iespējām u.c. informācijas. Ļoti plaši tiek reklamēti “sporta bāri”, kuros ir iespējams skatīties sporta spēles un piedalīties totalizatorā, lai liktu likmi par konkrēto spēli. Preču zīmes “sporta bārs” un to lietošana bieži tiek reģistrētas uz azartspēļu organizēšanu nesaistītiem komersantiem, tādējādi cenšoties izvairīties no azartspēļu organizētājiem likumā noteiktā reklāmas izplatīšanas aizlieguma. Pēc IAUI rīcībā esošās informācijas, tieši dažādu pasākumu (jo īpaši sporta un izklaides) organizētāji pieņem un izplata azartspēļu reklāmu savu pasākumu laikā, izmantojot pasākumu vizuālajā noformējumā attiecīgas preču zīmes, norādes, krāsu un grafiskos salikumus.
Ņemot vērā minēto, var secināt, ka preču zīmes, kā arī izkārtnes tieši reklamē interaktīvo azartspēļu organizētāju licencētās azartspēļu vietnes un tajās pieejamo azartspēļu spēlēšanu ārpus šīm interneta vietnēm.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz jaunu uzdevumu IAUI, uzliekot par pienākumu pārliecināties vai IAUI pieņemtais lēmums par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, tiek pildīts.
Ar Likumprojektu turpmāk IAUI tiek uzdots uzraudzīt šā likuma 41. panta piektajā daļā noteiktā aizlieguma, proti, azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām, ievērošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāji.
Ietekmes apraksts
Fiziskās personas ietekmēs Likumprojektā paredzētie ierobežojumi, kas attiecas uz vecuma ierobežojumu, darba laika ierobežojumu, smēķēšanas aizliegums, alkohola piedāvāšanas par brīvu aizliegums, pārtikas produktu patēriņa azartspēļu zālēs aizliegums.
Juridiskās personas
- IAUI
- Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu uzņēmumi.
Ietekmes apraksts
Spēlētāja vecuma pārbaude, spēlētāja reģistrācija, videoieraksta glabāšana, brīvprātīgās sadarbības programmas ieviešana, ar azartspēļu spēlēšanu saistīto risku uzraudzība un ar interaktīvo izložu spēlēšanu saistīto risku uzraudzība, azartspēļu zāļu vizuālā noformējuma prasības, automātu skaita palielināšana azartspēļu zālēs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
107 621
0
11 616
11 616
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
107 621
0
11 616
11 616
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-107 621
0
-11 616
-11 616
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-107 621
0
-11 616
-11 616
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-107 621
-11 616
-11 616
5.1. valsts pamatbudžets
0
-107 621
-11 616
-11 616
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Likumprojektam būs tieša ietekme uz valsts pamatbudžetu saistībā ar papildus nepieciešamo finansējumu vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai un turpmākai uzturēšanai.
Lai nodrošinātu kazino spēļu galdu, totalizatora vai derību likmju un interaktīvo azartspēļu organizēšanai tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI, kas minēts Likumprojekta 21. panta ceturtajā daļā, 25. pantā un 53.1 pantā, izmantojot vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitāti, tehniskajam nodrošinājumam un šīs funkcionalitātes darbības nodrošināšanai nepieciešams tehniskais risinājums un papildinājumi esošajā IAUI vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas IT sistēmā.
Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai 2024.gadā nepieciešams finansējums 107 621 euro apmērā, turpmākai funkcionalitātes uzturēšanai 2025. gadam un turpmākiem gadiem nepieciešams finansējums 11 616 euro, t.sk. PVN.
Lai nodrošinātu kazino spēļu galdu, totalizatora vai derību likmju un interaktīvo azartspēļu organizēšanai tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI, kas minēts Likumprojekta 21. panta ceturtajā daļā, 25. pantā un 53.1 pantā, izmantojot vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitāti, tehniskajam nodrošinājumam un šīs funkcionalitātes darbības nodrošināšanai nepieciešams tehniskais risinājums un papildinājumi esošajā IAUI vienoto izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas IT sistēmā.
Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai 2024.gadā nepieciešams finansējums 107 621 euro apmērā, turpmākai funkcionalitātes uzturēšanai 2025. gadam un turpmākiem gadiem nepieciešams finansējums 11 616 euro, t.sk. PVN.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
| Uzdevums | Darba stundas (h) | Stundas cena (EUR) | kopā (EUR) |
| Pieslēgumu izveide un izstrāde operatoru platformām (operatori/izmantoto platformu skaits) (35 pieslēgumi, katram nepieciešams 10 darba stundas) | 350 |
55.00 | 19,250.00 |
| Repozitorija izveide, kur IAUI noglabā informāciju | 100 | 55.00 | 5,500.00 |
| Lietotāja (IAUI) interfeisa (UI-user interface) pie IAUI repozitorija | 100 | 55.00 | 5,500.00 |
| Datu bāzes serveris | 60 | 55.00 | 3,300.00 |
| Servera konfigurācija | 50 | 55.00 | 2,750.00 |
| API pieslēguma izstrāde (ārējā/uz āru) | 80 | 55.00 | 4,400.00 |
| Failu saglabāšana, pārveidošana, imports/eksports | 40 | 55.00 | 2,200.00 |
| Dizains un lietotāja lietotnes (user expiriance UX) izstrādes darbi | 80 | 55.00 | 4,400.00 |
| Interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu paziņojuma veidlapu iestrāde (13.06.2017. Ministru kabineta noteikumu Nr. 337 grozījumu ietvaros) | 100 | 55.00 | 5,500.00 |
| Neparedzētie darbi | 60 | 55.00 | 3,300.00 |
| Rokasgrāmatu, pamācību, apmācību programmu izstrāde, veikšana | 40 | 55.00 | 2,200.00 |
| Projekta vadības un uzraudzības izmaksas | 106 | 55.00 | 5,830.00 |
| Sadārdzinājums pozīcijām no Nr. 1 līdz Nr. 11 (10%) | 6,413.00 | ||
| Tehniskās specifikācijas izstrāde | 160 | 55.00 | 8,800.00 |
| Uzturēšana/mēnesī/gadā (mēn. 800 euro bez PVN) | 9600 | 9,600.00 | |
| Kopā (bez PVN): | 1326 | 88,943.00 | |
| PVN (21%) | 18,678.03 | ||
| Izdevumi kopā 2024.gadā (iesk. PVN): | 107,621.03 | ||
|
Izdevumi 2025.gadā un turpmāk katru gadu (iesk.PVN) |
11 616.00 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Ņemot vērā nepieciešamās izmaiņas lai pilnvērtīgi, kvalitatīvi un efektīvi veiktu IAUI deleģētās funkcijas un pienākumus, IAUI nepieciešamā papildu viena amata vieta - speciālists, kas pārzina informācijas tehnoloģiju jomu, tiks nodrošināta, novirzot vienu Finanšu ministrijā esošo amata vietu uz IAUI.
Cita informācija
Jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 39.02.00 “Izložu un azartspēļu organizēšanas un norises uzraudzība” 2024. gadam 107 621 euro apmērā, 2025. gadam un turpmāk ik gadu 11 616 euro apmērā ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas procesā. Gadījumā, ja papildu finansējums netiks piešķirts, tas tiks nodrošināts Finanšu ministrijas resora budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 2019. gada 16. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 333 “No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi”.
Pamatojums un apraksts
Saistībā ar Likumprojekta 4.1 pantā noteikto, ka fiziskajai personai ir tiesības noteikt sev liegumu Latvijas Republikā un citās valstīs spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles, un piedalīties interaktīvajās izlozēs un tikt iekļautai attiecīgās valsts reģistrā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts “Azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju reģistrācijas, identitātes pārbaudes un ar spēlēšanu saistīto risku iekšējās uzraudzības un kontroles kārtība”.
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā Likumprojekta 36.1 pantā, 54. pantā, 53.1 pantā, 39.1 pantā un 80. pantā noteikto saistībā ar azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtību, spēlētāja konta izveides kārtību, kā arī prasībām, kas jāievēro, lai novērstu no azartspēlēm, interaktīvajām azartspēlēm riskantai azartspēļu spēlēšanai pakļauto un no interaktīvajām izlozēm riskantai interaktīvo izložu spēlēšanai pakļauto spēlētāju turpmāku dalību azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs. Tāpat arī minētajos noteikumos iekļaujamas azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāja viedkartes izsniegšanas prasības, brīvprātīgās sadarbības programmas prasības, ar azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu spēlēšanu saistīto risku uzraudzības un kontroles sistēmas izveides kārtība, kā arī kārtība un apjoms, kādā ar sistēmas palīdzību tiek novērtēti, dokumentēti un pārskatīti spēlētāja spēlēšanas paradumi un riski.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta noteikumu projekts “Prasības azartspēļu organizēšanas vietu ēku fasādes noformējumam”.
Pamatojums un apraksts
Saistībā ar Likumprojekta 41. panta piekto daļu, kas nosaka vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietas publiskās ārtelpas un skatlogu noformējumam, kā arī atļauto tekstu vai grafisko elementu izmantošanu preču zīmju un izkārtņu veidošanā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra noteikumi Nr. 715 “Interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtība”.
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju reģistrācijas, identitātes pārbaudes un ar spēlēšanu saistīto risku iekšējās uzraudzības un kontroles kārtību, Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra noteikumi Nr. 715 “Interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtība” zaudēs spēku.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr. 771 “Kazino apmeklētāju reģistrācijas un kazino apmeklētāju reģistrā iekļaujamās informācijas apstrādes kārtība”.
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju reģistrācijas, identitātes pārbaudes un ar spēlēšanu saistīto risku iekšējās uzraudzības un kontroles kārtību, 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr. 771 “Kazino apmeklētāju reģistrācijas un kazino apmeklētāju reģistrā iekļaujamās informācijas apstrādes kārtība” zaudēs spēku.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.6. Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumi Nr. 188 “Noteikumi par interaktīvās azartspēles vai interaktīvās izlozes organizēšanā izmantojamās spēles programmas atbilstības pārskatā iekļaujamo informāciju”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi saistībā ar Likumprojekta 47. panta ceturtajā daļā noteikto par informāciju, kas iekļaujama tās interaktīvo azartspēļu programmas atbilstības pārskatā, kura izmantota interaktīvās azartspēles organizēšanai, kā arī institūciju, kas ir tiesīga veikt interaktīvās spēles programmas atbilstības pārbaudi un šīs institūcijas pienākumus.
Tāpat izstrādājami grozījumi saistībā ar 80. pantu par informāciju, kas iekļaujama tās interaktīvo izložu programmas atbilstības pārskatā, kura izmantota interaktīvās izlozes organizēšanai, par paziņojumu par pārskata ceturksnī pārdotajām biļetēm un izmaksāto laimestu kopsummu iesniegšanu.
Tāpat izstrādājami grozījumi saistībā ar 80. pantu par informāciju, kas iekļaujama tās interaktīvo izložu programmas atbilstības pārskatā, kura izmantota interaktīvās izlozes organizēšanai, par paziņojumu par pārskata ceturksnī pārdotajām biļetēm un izmaksāto laimestu kopsummu iesniegšanu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. Ministru kabineta 2004. gada 25. marta noteikumi Nr. 176 “Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas nolikums”.
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi saistībā ar Likumprojekta 80. pantā noteikto IAUI uzraudzības īstenošanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.8. Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 337 “Kārtība, kādā interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni”.
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi saistībā ar Likumprojekta 53. panta sesto daļu un 80. panta astoto daļu par paziņojuma pārskata iesniegšanu IAUI.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.9. Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”.
Pamatojums un apraksts
Grozījumu pamatojums saistāms ar Likumprojekta 39.1 pantu par brīvprātīgās sadarbības programmu un tās ietvaros atļautajiem piesaistes elementiem.
Ministru kabineta noteikumos nosakāmas brīvprātīgās sadarbības programmas elementu uzskaites prasības, kā arī aktualizējama terminoloģijas atbilstība un integrēts tiesiskais pamatojums elektronisko dokumentu izmantošanai azartspēļu un izložu grāmatvedības uzskaites dokumentācijā.
Ministru kabineta noteikumos nosakāmas brīvprātīgās sadarbības programmas elementu uzskaites prasības, kā arī aktualizējama terminoloģijas atbilstība un integrēts tiesiskais pamatojums elektronisko dokumentu izmantošanai azartspēļu un izložu grāmatvedības uzskaites dokumentācijā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.10. 2016. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 821 “Noteikumi par vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību, sistēmā iekļaujamiem datiem un to apmaiņas kārtību”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi atbilstoši aktuālajai datu apmaiņas kārtībai un izmantojamās sistēmas nosaukuma precizējumam.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts izglītības satura centrs, IAUI, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Rīgas pilsētas arhitekta dienests, Pārresoru koordinācijas centrs.Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrība, Latvijas Spēļu biznesa asociācija, Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.Cits
Konsultācijas par atsevišķiem jautājumiem notika arī ar citām organizācijām un privātpersonām: VAS “Latvijas Loto”, VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas dizaineru savienība, Pilsētvides un tūrisma pētnieks.6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Informācija par Likumprojekta izstrādi tiks publicēta Finanšu ministrijas tīmekļa vietnes sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” – “Tiesību aktu projekti” – “Azartspēļu un izložu organizēšanas politika” (pieejams: https://www.fm.gov.lv/lv/azartspelu-un-izlozu-organizesanas-politika-0). Līdz ar to sabiedrības pārstāvjiem tiks nodrošinātas tiesības līdzdarboties Likumprojekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokļus par projektu.
Informācija par likumprojektu tiks publicēta arī Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/).
Informācija par likumprojektu tiks publicēta arī Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/).
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Informācija par sabiedrības līdzdalības rezultātiem, tiks iekļauta Likumprojekta anotācija pēc sabiedrības līdzdalības procesa nodrošināšanas.
6.4. Cita informācija
Biedrības “Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība” (LIAB) atšķirīgais viedoklis par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu darba grupas sēdē izskatīto Likumprojekta redakciju:
LIAB iebilst pret to, ka tiek noteikti atšķirīgi vecuma ierobežojumi dalībai izlozēs salīdzinājumā ar dalību derībās un totalizatoros. Citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulējums pārsvarā nosaka zemāku vecuma ierobežojumu dalībai ne tikai izlozēs, bet arī totalizatoros un derībās, jo pētījumi liecina, ka šie azartspēļu veidi ir vismazāk saistīti ar iespējamu atkarības veidošanos.
LIAB iebilst pret darba laika ierobežojuma attiecināšanu uz interaktīvajām azartspēlēm, jo šāda ierobežojuma noteikšana nav objektīvi nepieciešama un būtu pārmērīga likumdevēja iejaukšanās indivīda pašnoteikšanās brīvībā, uz ko ir norādīts Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra spriedumā lietā Nr. 2020-26-0106.
LIAB iebilst pret to, ka Likumprojektā ir paredzēts ietvert tikai Latvijas Republikā licencētas maksājumu iestādes un Latvijas Republikā licencētas elektroniskās naudas iestādes, jo tādā veidā tiek nepamatoti un pārmērīgi ierobežotas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs licencētu kredītiestāžu, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu pakalpojumu sniegšanas brīvība, ko aizsargā Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. pants.
Labklājības ministrijas (LM) atšķirīgais viedoklis par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu darba grupas sēdē izskatīto Likumprojekta redakciju:
LM lūdz iekļaut Likumprojektā punktu, kas paredz papildināt Likuma 41. panta otrās daļas 3. punktu, iekļaujot aizliegumu organizēt azartspēles ne tikai ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, bet arī ēkās, kurās atrodas iestādes, kas reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, un vismaz 250 metru attālumā no to ieejas.
LM vērš uzmanību, ka sociālās aprūpes iestāžu un sociālo pakalpojumu iestāžu, tostarp arī pašvaldību sociālo dienestu, klienti pieder pie sabiedrības mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, īpaši personas ar garīga rakstura traucējumiem, un ir pakļauti augstākiem sociālās atstumtības riskiem. Bieži vien šie iedzīvotāji ir ar zemākiem ienākumiem un pakļauti augstākam nabadzības riskam, kā arī garīga rakstura traucējumu dēļ viņiem var būt vājāka izpratne par finanšu jautājumiem un situācijās, ja kāds viņus mudina uz neapdomīgu rīcību, arī grūtības izdarīt loģiskus spriedumus un vadīt savu rīcību. Tādēļ, LM ieskātā, ir ļoti svarīgi iespēju robežās novērst šo iedzīvotāju saskari ar azartspēļu organizācijas vietām, lai maksimāli mazinātu azartspēļu atkarības izveidošanās riskus un risku, ka apkārtējie iesaista šos cilvēkus vai negodprātīgi izmanto viņus azartspēlēs.
Biedrības “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” (LSBA) atšķirīgais viedoklis par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu darba grupas sēdē izskatīto Likumprojekta redakciju:
Viens no Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) noteiktajiem sasniedzamajiem politikas rezultātiem ir “Atbildīga un godīga uzņēmējdarbības vide”. Cita starpā kā rezultatīvais rādītājs ir definēta uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, t.sk. administratīvā sloga mazināšana, centralizējot lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanu (% samazinājums informācijas pieprasījumiem pašvaldībām un pārsūdzēto lietu skaits tiesās). Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. marta lēmumu (prot. Nr. 13 38. §) Finanšu ministrija precizēja Pamatnostādņu darba plānu, svītrojot 3. rīcības virziena 1. uzdevumu. LSBA atkārtoti norāda, ka uzskata šo izmaiņu par būtisku, kā arī par tādu, kas var radīt ievērojamu ietekmi uz komersantu spēju izpildīt Pamatnostādnēs paredzētās prasības, daļa no kurām prasa nozīmīgas investīcijas. LSBA ieskatā būtu bijis jāseko grozījumiem arī Pamatnostādnēs, no jauna pārvērtējot visu paredzēto uzdevumu kompleksu.
LSBA lūdz nodrošināt pilnvērtīgu diskusiju par sabalansētu iespējamo azartspēļu organizēšanas vietu izvietojuma regulējumu, ņemot vērā Pamatnostādnēs ietvertās atziņas un līdzšinējo pieredzi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
-noteikt IAUI kā atbildīgo iestādi par reklāmas aizlieguma kontroli azartspēļu jomā un reklāmas nosacījumu ievērošanu izložu jomā;
- IAUI AI nozares monitoringam apkopot informāciju par sadarbības programmas dalībniekiem, ko par pārskata gadu iesniedz azartspēļu organizētāji IAUI;
- Lai nodrošinātu attiecībā uz fiziskajām personām, kuras iekļautas Latvijas Republikas, vai citu valstu reģistrā, noteiktā lieguma ievērošanu, IAUI veic fizisko personu datu apstrādi;
- Ministru kabineta noteikumu “Prasības azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumam” izpildi kontrolē attiecīgā pašvaldība, kurā atrodas azartspēļu organizēšanas vieta;
- IAUI AI nozares monitoringam apkopot informāciju par sadarbības programmas dalībniekiem, ko par pārskata gadu iesniedz azartspēļu organizētāji IAUI;
- Lai nodrošinātu attiecībā uz fiziskajām personām, kuras iekļautas Latvijas Republikas, vai citu valstu reģistrā, noteiktā lieguma ievērošanu, IAUI veic fizisko personu datu apstrādi;
- Ministru kabineta noteikumu “Prasības azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumam” izpildi kontrolē attiecīgā pašvaldība, kurā atrodas azartspēļu organizēšanas vieta;
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem paredzēts ieviest vairākas prasības, kuru izpildei būs nepieciešams veikt fizisko personu datu iegūšanu, apstrādi, glabāšanu, kā arī šādu datu dzēšanu. Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt paredzēto tiesību normu ietekmi uz fizisko personu datu apstrādi, kā arī atbilstību personas datu apstrādes nosacījumiem ko paredz Eiropas parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
1) Ar likumprojekta 4. pantu paredzēts papildināt Likumā 4.1 panta astoto daļu ar 6. punktu, kas iekļauj deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā IAUI saņem un nodod informāciju Latvijas Republikas un citu valstu Reģistra datiem.
Šobrīd personas datu apstrādes nosacījumus Reģistrā nosaka Ministru kabineta noteikumu 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 333 “No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar Likumā 4.1 panta astoto un devīto daļu, 36. panta sesto daļu. Šajos noteikumos ir atrunāta:
- Reģistrā iekļaujamā informācija;
- lieguma pieprasījuma saturs, tā iesniegšanas un reģistrēšanas kārtība;
- kārtība, kādā fiziska persona tiek izslēgta no Reģistra;
- Reģistrā iekļautās informācijas glabāšanas termiņš, ar mērķi veikt monitoringu un uzraudzību;
- informācijas pieprasīšanas un saņemšanas kārtība no Reģistra;
- kādai jābūt publiski pieejamai informācijai par fizisku personu iespēju reģistrēties Reģistrā un par pārmērīgas tieksmes uz spēļu spēlēšanu kaitīgo ietekmi;
- kārtība, kādā spēļu organizētājs nodod attiecīgo informāciju IAUI fiziskas personas iekļaušanai Reģistrā.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, plānots izstrādāt vienotu Baltijas valstu Reģistru, kura ietvaros tiks nodrošināta informācijas apmaiņa starp Baltijas valstīs jau esošajiem individuālajiem Reģistriem, plānots izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, par pamatu, izmantojot šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr. 333 regulējumu, kā arī tajā paredzētos datu apstrādes principus.
Pēc šobrīd pieejamās informācijas, veidojot vienotu Baltijas (arī citu valstu) valstu Reģistru, tiks izveidots informācijas apmaiņas kanāls starp individuālajiem citu valstu pašatteikušos personu Reģistriem. Šāda informācijas kanāla izveidei, kā arī tiesiskā ietvara nodrošināšanai, būs nepieciešams noslēgt starpvalstu vienošanās, kurā tiks norādīta detalizēta informācija par katras valsts atbildīgajām iestādēm, kā arī datu pārziņiem.
Ar iepriekš minētā informācijas apmaiņas kanāla izveidi, tiks nodrošināts, ka katras valsts individuālajos Reģistros iekļautā informācija netiks pārnesta vai citādā veidā patstāvīgi iekļauta un glabāta citas valsts nacionālajā Reģistrā. Vienlaikus ar šādu informācijas apmaiņas kanālu, tiks nodrošināta informācijas apmaiņa tikai uz konkrēta pieprasījuma pamata, proti, azartspēļu organizētājiem pārliecinoties vai konkrētā persona nav iekļauta minētajos individuālajos Reģistros, nesaglabājot šādu vēsturisko datu glabāšanu azartspēļu organizētājiem pieejamās informācijas sistēmās.
Pēc būtības azartspēļu organizētāji Latvijā varēs pārliecināties par to vai konkrētā persona ir iekļauta kādā no citas valsts individuālajiem Reģistriem, ievadot konkrētu meklēšanas kritēriju (personas kodu, uzturēšanās atļaujas numuru vai citus meklēšanas kritērijus) jau esošajā sistēmā, un saņemt informāciju vai konkrētā persona ir iekļauta Reģistrā. Plānots, ka, ieviešot šādu risinājumu, azartspēļu organizētājiem netiks nodrošināta visaptveroša informācija par personas statusu konkrētā reģistrā, proti, par ierobežojuma termiņu vai iemeslu, kādēļ konkrētā persona ir Reģistrā. Līdzvērtīga pieeja tiek īstenota jau šobrīd.
Ņemot vērā, ka informācijas apmaiņa ar citu valstu reģistriem notiks, izmantojot informācijas apmaiņas kanālu, tiks saglabāti pašreizējie principi personas datu apstrādē un aizsardzībā:
visi Reģistrā iekļautie fiziskas personas personalizētie dati nekavējoties tiks neatgriezeniski izdzēsti no Reģistra pēc pieprasījumā norādītā lieguma termiņa beigām vai, ja fiziska persona vairs nav Iedzīvotāju reģistrā (piemēram, mirusi persona);
fiziskai personai tiks saglabātas tiesības lūgt sevi izslēgt no Reģistra, iesniedzot personīgi rakstisku pieprasījumu IAUI, bet ne ātrāk kā pēc viena gada no iekļaušanas Reģistrā;
visi reģistrā iekļautie fizisko personu dati tiks aktualizēti, lai tie atbilstu Iedzīvotāju reģistrā esošajām ziņām, t.sk. vārda vai uzvārda maiņa, personas koda maiņa u.c. informācijai;
Reģistrā netiks iekļauta vēsturiskā informācija par fiziskajām personām. Savukārt, aktualizējot informāciju un uzturot Reģistru, tiesiskā statusa maiņa tiks ņemta vērā. Tāpat, aktualizējot Reģistra informāciju, tas pilnā mērā attieksies uz fiziskām personām ar aktīvu statusu. Savukārt, uz fiziskām personām, kurām ir uzturēšanās atļauja vai piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss, būs attiecināmi ierobežojumi, kā jebkuram spēles dalībniekam.
Lai IAUI varētu nodrošināt fizisko personu datu aizsardzību, attiecīgajā noteikumu projektā tiks paredzēta kārtība, ka IAUI piešķirs piekļuves tiesības (lietotājvārds/parole) tikai azartspēļu organizētāja noteiktām azartspēļu organizēšanas vietu atbildīgajām personām. Papildus tiks ievērots Vispārīgā datu aizsardzības regulas 33. un 34. pants, kas paredz personas un uzraudzības iestādes informēšanas kārtību gadījumos, kad ir noticis datu aizsardzības pārkāpums.
2) Ar likumprojekta 12. pantu paredzēts papildināt Likumā ar 36.1 pantu, kas paredz noteikt azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrācijas noteikumus. Ņemot vērā, ka šādas prasības izpildei būs nepieciešams veikt personas datu apstrādi, tika veikts izvērtējums par šādas prasības atbilstību Vispārējai datu aizsardzības regulai.
Iepriekš minēto grozījumu mērķis ir noteikt visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju identitāti, lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus, vienlaikus, lai monitorētu apmeklētāju spēles biežumu un identificētu personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu veidošanos.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu (turpmāk – NILLTPFNL) izložu un azartspēļu organizētāji ir minētā likuma subjekti, kas nosaka šādu saimnieciskās darbības veicēju pienākumu veikt savu saimniecisko darbību, ievērojot normatīvajā regulējumā iekļautās prasības, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē, aizdomīgu darījumu ziņošanā u.tml. Ar azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju tiks nodrošināta vienota pieeja informācijas par klientu iegūšanā, kuras pamatmērķis ir nodrošināt NILLTPFNL prasību nodrošināšana, kā arī, lai atvieglotu IAUI iespējas īstenot kontroli par minētā normatīvā regulējuma prasību ievērošanu azartspēļu nozarē.
Papildus iepriekš minētajam, ar likumprojektu plānots ieviest azartspēļu spēlētāju viedkartes, kas sniegs informāciju par katra konkrētā spēlētāja spēlē pavadīto laiku, iemaksātajiem naudas līdzekļiem, kā arī iegūtajiem laimestiem. Šāda informācija par spēlētāju pašreiz tiek apstrādāta pie katra konkrēta azartspēļu organizētāja, taču tā ne visos gadījumos tiek izmantota, lai identificētu personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu. Iegūtā informācija no viedkartēm tiks apstrādāta pie katra azartspēļu organizētāja (datu pārziņa) un gadījumos, kad tiks konstatēta riskam pakļautas personas darbība, azartspēļu organizētājs uzsāks komunikācijas aktivitātes ar konkrēto personu, informējot par konstatēto, kā arī norādot informāciju par veicamajām darbībām risku samazināšanai. Papildu plānots, ka azartspēļu organizētāji veikts iegūtās informācijas apkopošanu un nepersonalizētā veidā informēs IAUI par apmeklētāju skaitu, kuriem konstatējami ar azartspēļu spēlēšanu saistītie riski, kā arī azartspēļu organizētāju veiktās darbības, lai šādus riskus mazinātu.
Plānots, ka persona, reģistrējoties pie azartspēļu organizētāja, sniegs informāciju par savu vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu, kā arī maksājumu konta numuru, no kura tiks iemaksāta naudas summa likmju izdarīšanai, ja reģistrācija notiek interaktīvajā azartspēlē vai interaktīvajā izlozē.
Personu datu apstrāde pie katra azartspelu organizētāja tiks nodrošināta uz katras personas sniegtās informētās piekrišanas pamata.
1) Ar likumprojekta 4. pantu paredzēts papildināt Likumā 4.1 panta astoto daļu ar 6. punktu, kas iekļauj deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā IAUI saņem un nodod informāciju Latvijas Republikas un citu valstu Reģistra datiem.
Šobrīd personas datu apstrādes nosacījumus Reģistrā nosaka Ministru kabineta noteikumu 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 333 “No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar Likumā 4.1 panta astoto un devīto daļu, 36. panta sesto daļu. Šajos noteikumos ir atrunāta:
- Reģistrā iekļaujamā informācija;
- lieguma pieprasījuma saturs, tā iesniegšanas un reģistrēšanas kārtība;
- kārtība, kādā fiziska persona tiek izslēgta no Reģistra;
- Reģistrā iekļautās informācijas glabāšanas termiņš, ar mērķi veikt monitoringu un uzraudzību;
- informācijas pieprasīšanas un saņemšanas kārtība no Reģistra;
- kādai jābūt publiski pieejamai informācijai par fizisku personu iespēju reģistrēties Reģistrā un par pārmērīgas tieksmes uz spēļu spēlēšanu kaitīgo ietekmi;
- kārtība, kādā spēļu organizētājs nodod attiecīgo informāciju IAUI fiziskas personas iekļaušanai Reģistrā.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, plānots izstrādāt vienotu Baltijas valstu Reģistru, kura ietvaros tiks nodrošināta informācijas apmaiņa starp Baltijas valstīs jau esošajiem individuālajiem Reģistriem, plānots izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, par pamatu, izmantojot šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr. 333 regulējumu, kā arī tajā paredzētos datu apstrādes principus.
Pēc šobrīd pieejamās informācijas, veidojot vienotu Baltijas (arī citu valstu) valstu Reģistru, tiks izveidots informācijas apmaiņas kanāls starp individuālajiem citu valstu pašatteikušos personu Reģistriem. Šāda informācijas kanāla izveidei, kā arī tiesiskā ietvara nodrošināšanai, būs nepieciešams noslēgt starpvalstu vienošanās, kurā tiks norādīta detalizēta informācija par katras valsts atbildīgajām iestādēm, kā arī datu pārziņiem.
Ar iepriekš minētā informācijas apmaiņas kanāla izveidi, tiks nodrošināts, ka katras valsts individuālajos Reģistros iekļautā informācija netiks pārnesta vai citādā veidā patstāvīgi iekļauta un glabāta citas valsts nacionālajā Reģistrā. Vienlaikus ar šādu informācijas apmaiņas kanālu, tiks nodrošināta informācijas apmaiņa tikai uz konkrēta pieprasījuma pamata, proti, azartspēļu organizētājiem pārliecinoties vai konkrētā persona nav iekļauta minētajos individuālajos Reģistros, nesaglabājot šādu vēsturisko datu glabāšanu azartspēļu organizētājiem pieejamās informācijas sistēmās.
Pēc būtības azartspēļu organizētāji Latvijā varēs pārliecināties par to vai konkrētā persona ir iekļauta kādā no citas valsts individuālajiem Reģistriem, ievadot konkrētu meklēšanas kritēriju (personas kodu, uzturēšanās atļaujas numuru vai citus meklēšanas kritērijus) jau esošajā sistēmā, un saņemt informāciju vai konkrētā persona ir iekļauta Reģistrā. Plānots, ka, ieviešot šādu risinājumu, azartspēļu organizētājiem netiks nodrošināta visaptveroša informācija par personas statusu konkrētā reģistrā, proti, par ierobežojuma termiņu vai iemeslu, kādēļ konkrētā persona ir Reģistrā. Līdzvērtīga pieeja tiek īstenota jau šobrīd.
Ņemot vērā, ka informācijas apmaiņa ar citu valstu reģistriem notiks, izmantojot informācijas apmaiņas kanālu, tiks saglabāti pašreizējie principi personas datu apstrādē un aizsardzībā:
visi Reģistrā iekļautie fiziskas personas personalizētie dati nekavējoties tiks neatgriezeniski izdzēsti no Reģistra pēc pieprasījumā norādītā lieguma termiņa beigām vai, ja fiziska persona vairs nav Iedzīvotāju reģistrā (piemēram, mirusi persona);
fiziskai personai tiks saglabātas tiesības lūgt sevi izslēgt no Reģistra, iesniedzot personīgi rakstisku pieprasījumu IAUI, bet ne ātrāk kā pēc viena gada no iekļaušanas Reģistrā;
visi reģistrā iekļautie fizisko personu dati tiks aktualizēti, lai tie atbilstu Iedzīvotāju reģistrā esošajām ziņām, t.sk. vārda vai uzvārda maiņa, personas koda maiņa u.c. informācijai;
Reģistrā netiks iekļauta vēsturiskā informācija par fiziskajām personām. Savukārt, aktualizējot informāciju un uzturot Reģistru, tiesiskā statusa maiņa tiks ņemta vērā. Tāpat, aktualizējot Reģistra informāciju, tas pilnā mērā attieksies uz fiziskām personām ar aktīvu statusu. Savukārt, uz fiziskām personām, kurām ir uzturēšanās atļauja vai piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss, būs attiecināmi ierobežojumi, kā jebkuram spēles dalībniekam.
Lai IAUI varētu nodrošināt fizisko personu datu aizsardzību, attiecīgajā noteikumu projektā tiks paredzēta kārtība, ka IAUI piešķirs piekļuves tiesības (lietotājvārds/parole) tikai azartspēļu organizētāja noteiktām azartspēļu organizēšanas vietu atbildīgajām personām. Papildus tiks ievērots Vispārīgā datu aizsardzības regulas 33. un 34. pants, kas paredz personas un uzraudzības iestādes informēšanas kārtību gadījumos, kad ir noticis datu aizsardzības pārkāpums.
2) Ar likumprojekta 12. pantu paredzēts papildināt Likumā ar 36.1 pantu, kas paredz noteikt azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrācijas noteikumus. Ņemot vērā, ka šādas prasības izpildei būs nepieciešams veikt personas datu apstrādi, tika veikts izvērtējums par šādas prasības atbilstību Vispārējai datu aizsardzības regulai.
Iepriekš minēto grozījumu mērķis ir noteikt visu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju identitāti, lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus, vienlaikus, lai monitorētu apmeklētāju spēles biežumu un identificētu personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu veidošanos.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu (turpmāk – NILLTPFNL) izložu un azartspēļu organizētāji ir minētā likuma subjekti, kas nosaka šādu saimnieciskās darbības veicēju pienākumu veikt savu saimniecisko darbību, ievērojot normatīvajā regulējumā iekļautās prasības, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē, aizdomīgu darījumu ziņošanā u.tml. Ar azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrāciju tiks nodrošināta vienota pieeja informācijas par klientu iegūšanā, kuras pamatmērķis ir nodrošināt NILLTPFNL prasību nodrošināšana, kā arī, lai atvieglotu IAUI iespējas īstenot kontroli par minētā normatīvā regulējuma prasību ievērošanu azartspēļu nozarē.
Papildus iepriekš minētajam, ar likumprojektu plānots ieviest azartspēļu spēlētāju viedkartes, kas sniegs informāciju par katra konkrētā spēlētāja spēlē pavadīto laiku, iemaksātajiem naudas līdzekļiem, kā arī iegūtajiem laimestiem. Šāda informācija par spēlētāju pašreiz tiek apstrādāta pie katra konkrēta azartspēļu organizētāja, taču tā ne visos gadījumos tiek izmantota, lai identificētu personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu. Iegūtā informācija no viedkartēm tiks apstrādāta pie katra azartspēļu organizētāja (datu pārziņa) un gadījumos, kad tiks konstatēta riskam pakļautas personas darbība, azartspēļu organizētājs uzsāks komunikācijas aktivitātes ar konkrēto personu, informējot par konstatēto, kā arī norādot informāciju par veicamajām darbībām risku samazināšanai. Papildu plānots, ka azartspēļu organizētāji veikts iegūtās informācijas apkopošanu un nepersonalizētā veidā informēs IAUI par apmeklētāju skaitu, kuriem konstatējami ar azartspēļu spēlēšanu saistītie riski, kā arī azartspēļu organizētāju veiktās darbības, lai šādus riskus mazinātu.
Plānots, ka persona, reģistrējoties pie azartspēļu organizētāja, sniegs informāciju par savu vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu, kā arī maksājumu konta numuru, no kura tiks iemaksāta naudas summa likmju izdarīšanai, ja reģistrācija notiek interaktīvajā azartspēlē vai interaktīvajā izlozē.
Personu datu apstrāde pie katra azartspelu organizētāja tiks nodrošināta uz katras personas sniegtās informētās piekrišanas pamata.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi