Anotācija

23-TA-347: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupas nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13. pantu, kas nosaka, ka valsts pārvaldes institucionālās sistēmas darba organizāciju nosaka Ministru kabinets, kā arī, pamatojoties uz ar Ministru kabineta 2023.gada 30. janvāra rīkojumu Nr. 51 (prot. Nr. 4 49. §) apstiprināto "Konceptuālo ziņojumu par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.-2027. gadam" (turpmāk - Koncepcija), kas paredz, ka Valsts kanceleja izstrādā noteikumu projektu par informatīvās telpas drošības koordinācijas grupas nolikumu. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir izveidot Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupu, noteikt šīs grupas atbildību un funkcijas, kā arī darba organizāciju, lai īstenotu "Konceptuālajā ziņojumā par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.-2027. gadam" definētos darbības virzienus un uzdevumus stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības jomā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Informatīvās telpas drošībai, kas balstīta uz visas valsts pārvaldes un visas sabiedrības atbildīgu iesaisti un noturību, kā arī efektīvām valsts stratēģiskās komunikācijas spējām, ir centrālā loma nacionālās drošības stiprināšanā un valsts aizsardzības nodrošināšanā. Latvijas informatīvajai telpai drošības izaicinājumus un riskus rada gan iekšēji, gan ārēji faktori un spēlētāji.

Starptautiski būtiskākos riskus un izaicinājumus Latvijas informatīvajā telpā rada Krievijas Federācija. To nosaka tās vēsturiskais, ģeogrāfiskais, valodas, tehnoloģiskais tuvums un klātbūtne Latvijas informatīvajā telpā, kā arī pret ASV, NATO un ES – pēc noklusējumā arī pret Latviju – izvērstais antagoniskais pasaules redzējums. Tāpat drošības riskus rada Baltkrievijas autoritārais režīms, kā arī Ķīnas un citu valstisko un nevalstisko aktieru potenciālās aktivitātes informatīvajā telpā. Iekšēji būtisks izaicinājums ir sabiedrības salīdzinoši zemā uzticēšanās valsts institūcijām un medijiem, kā arī nepietiekami augsts sabiedrības medijpratības līmenis, kas var radīt labvēlīgu augsni informācijas ietekmēšanas operācijām.

Lai pārvaldītu informatīvās telpas drošības riskus un stiprinātu Latvijas sabiedrības izturētspēju pret manipulācijām informatīvajā telpā un līdz ar to sniegtu ieguldījumu valsts drošībā un aizsardzībā, Valsts kanceleja 2022. gadā izstrādāja "Konceptuālo ziņojumu par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023. - 2027. gadam" (apstiprināts Ministru kabinetā 24.01.2023.), kas paredz izveidot Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Informatīvā telpa un tās drošība ir vienlīdz atkarīga no visiem trim pīlāriem: 1) efektīvas valsts un pašvaldību institūciju komunikācijas ar savām mērķauditorijām; 2) spēcīgas un kvalitatīvas mediju vides un žurnālistikas piedāvājuma; 3) prasmīgas, izglītotas un iesaistītas sabiedrības, kas spēj atpazīt un pretoties manipulācijām informatīvajā telpā.

Informatīvās telpas monitoringā un analīzē, kā arī dažādu rīcībpolitiku izstrādē un ieviešanā visos trīs informatīvās telpas drošības pīlāros ir iesaistītas daudzas valsts pārvaldes institūcijas, drošības dienesti, kā arī neatkarīgās institūcijas. Pastarpināti informatīvās telpas drošības veicināšanā iesaistās arī nevalstiskās organizācijas, privātais un akadēmiskais sektors, kā arī plašāka sabiedrība. Līdz šim Latvijā ir trūcis vienots koordinācijas mehānisms stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības jautājumos, kas nodrošinātu vienotu valsts līmeņa drošības risku pārvaldību informatīvajā telpā.

Lai veicinātu informatīvās telpas drošību un noturību, stratēģiskā līmenī Valsts kanceleja centralizēti pārrauga un koordinē procesus visos trīs pīlāros, tostarp nodrošinot centralizētu informatīvās telpas monitoringu, socioloģiskus pētījumus un sadarbību analītiskā jomā ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem, kā arī koordinēti nodrošina rekomendācijas un ieteikumus valsts pārvaldes institūcijām komunikācijas un rīcības pielāgošanai, lai tiktu sasniegti valsts stratēģiskie mērķi. Valsts kanceleja arī uzrauga "Konceptuālā ziņojuma par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.-2027.gadam" koordinētu ieviešanu, kā arī atskaitīšanos par progresu reizi gadā Ministru kabinetam līdz katra gada 31. martam (sākot no 2024. gada).

Koordinācijas grupas izveide palīdzēs nodrošināt visu iesaistīto un atbildīgo institūciju iesaisti Konceptuālā ziņojuma ieviešanā, nodrošinās operatīvās informācijas apmaiņu par informatīvās telpas drošību, kā arī nepieciešamības gadījumā būs izmantojama krīžu un apdraudējuma gadījumos.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams izveidot Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupu, kas ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām par informatīvās telpas monitoringā un analīzē identificētajiem drošības riskiem un izaicinājumiem, rekomendē ieteicamo rīcību to mazināšanai un novēršanai, kā arī uzrauga "Konceptuālā ziņojuma par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.-2027.gadam" ieviešanu. Drošības grupas darbībā iesaistītās institūcijas rakstveidā informēs Drošības grupas sekretariātu par savu institūciju deleģētajām personām un par izmaiņām personālsastāvā.

Turpinot īstenot "Konceptuālajā ziņojumā par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023. - 2027. gadam" paredzēto sadarbību  ar nevalstisko sektoru, 2023. gadā tiks izveidots arī efektīvs sadarbības mehānisms ar tādām organizācijām kā Latvijas Pilsoniskā Alianse, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija un citām. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Valsts kanceleja Drošības grupas sekretariāta funkciju nodrošinās esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupas darbības tvērums būs iesaistīto institūciju rīcības koordinācija, pārvaldot informatīvās telpas apdraudējuma riskus. Plašākas sabiedrības pārstāvji Drošības grupas darbā nebūs iesaistīti, izņemot, ja netiks uzaicināti piedalīties specifisku jautājumu izvērtēšanā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Latvijas Valsts prezidenta kanceleja
  • Kultūras ministrija
  • Ārlietu ministrija
  • Iekšlietu ministrija
  • Aizsardzības ministrija
  • Tieslietu ministrija
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Finanšu ministrija
  • Satiksmes ministrija
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Ekonomikas ministrija
  • Valsts drošības dienests
  • Valsts policija
  • Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
  • Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
  • Satversmes aizsardzības birojs
  • Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.lv)

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
-

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
-

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
-

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
-

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiesību akts nodrošina datu aizsardzību.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi