23-TA-1854: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) ir sagatavots saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7. panta pirmās daļas 6. punktu, 20. panta trešo, ceturto, 5.2, septīto, 8.1 un 8.2 daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizētas sadzīves atkritumu un būvniecības atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus, bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķus un to aprēķināšanas kārtību. Noteiktas prasības informācijai par sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi pašvaldībās, kā arī noteiktas prasības mājkompostēšanas uzskaitei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 712) nosaka atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus, kā arī atkārtoti izmantojamu, pārstrādājamu vai materiāli reģenerējamu, tai skaitā izrakto tilpju aizpildīšanai izmantojamu, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu veidus, minēto atkritumu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes vai materiālās reģenerēšanas daudzumu svara vienībās un termiņu. Noteikumos Nr. 712 ir noteiktas arī prasības atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu un pārtikas atkritumu daudzuma noteikšanai svara vienībās.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajam pašvaldība atkritumu apsaimniekošanas pasākumus tās administratīvajā teritorijā īsteno sadarbībā ar šī likuma 18. panta noteiktajā kārtībā izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju.
Atkritumu savākšanu no dalītās savākšanas punktiem vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā. Bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekotājs organizē speciāli aprīkotas bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas vietas. Latvijā 2020. gadā ir izveidoti aptuveni 5000 dalītās vākšanas punkti un aptuveni 90 atkritumu šķirošanas laukumi, kuru skaits pakāpeniski pieaug. Viens no trūkumiem, ko sabiedrība ir identificējusi, ir atšķirīgās atkritumu dalītās vākšanas (šķirošanas) prasības dažādās pašvaldībās, kas apgrūtina rīcību un šķirošanas paradumu iedzīvināšanu.
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) norāda, ka atkritumu statistikas un atkritumu datu ieguve un izmantošana var tikt izmantota dažādiem mērķiem, piemēram:
1) Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu izstrādei un to ieviešanas efektivitātes izmantošanai;
2) Pašvaldības un tās nolīgto atkritumu apsaimniekošanas komersantu darbības efektivitātes novērtēšanai, ieviešot atkritumu dalīto savākšanu un pārstrādi;
3) Dabas resursu nodokļa pārdalei pašvaldības budžetā, ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteikto mērķu izpildi.
KEM norāda, ka noteikumu projekts ir vērsts uz pašvaldības un tās nolīgto atkritumu apsaimniekošanas komersantu darbības efektivitātes novērtēšanai, ieviešot atkritumu dalīto savākšanu un pārstrādi.
Likumdevējs ir noteicis konkrētu pašvaldības un tās izraudzītā atkritumu apsaimniekošanas komersanta darbības ietvaru.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma (turpmāk - AAL) 20.panta ceturtā daļa nosaka, ka atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam plānam pašvaldība sadarbībā ar šā likuma 18. panta pirmajā daļā minēto atkritumu apsaimniekotāju organizē sadzīves atkritumu, tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, atsevišķu savākšanu savā administratīvajā teritorijā. Ministru kabinets nosaka to sadzīves atkritumu kategorijas, kuri ir vācami dalīti, un termiņu sadzīves atkritumu dalītas savākšanas pakalpojuma nodrošināšanai.
Faktiski AAL dod ietvaru atbildības apjomam par atkritumu dalītās vākšanas nodrošināšanu, kurš ir uzlikts pašvaldībai un tās izraudzītajam atkritumu apsaimniekotājam iepirkuma procedūras rezultātā, un tā nav atbildība par visiem sadzīves atkritumiem, bet par to sadzīves atkritumu daudzumu, kurš ir norādīts iepirkuma dokumentācijā un par kura apsaimniekošanu pašvaldība ir vienojusies ar konkrēto atkritumu apsaimniekošanas komersantu.
AAL 20.panta piektā daļa nosaka, ka pašvaldība, šā likuma 18. panta pirmajā daļā minētais atkritumu apsaimniekotājs, atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs un atkritumu apsaimniekotājs, kurš veic atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju, nodrošina šā panta ceturtajā daļā minēto atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi un materiālu reģenerāciju.
Arī šajā gadījumā AAL dod ietvaru atbildības apjomam par atkritumu dalītās vākšanas nodrošināšanu, kurš ir uzlikts pašvaldībai un tās izraudzītajam atkritumu apsaimniekotājam iepirkuma procedūras rezultātā, un tā nav atbildība par visiem sadzīves atkritumiem, bet par to sadzīves atkritumu daudzumu, kurš ir norādīts iepirkuma dokumentācijā un par kura apsaimniekošanu pašvaldība ir vienojusies ar konkrēto atkritumu apsaimniekošanas komersantu.
Līdz ar jaunu atkritumu apsaimniekošanas periodu valstī (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. - 2028. gadam), paredzēts piesaistīt finansējumu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas iekārtu izveidei.
Eiropas Komisija 2020.- 2022. gadā sagatavoja un 2023. gada 8. jūnijā publiskoja Agrīnās brīdināšanas ziņojumu par Latviju Pavaddokuments dokumentam Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kurā identificētas dalībvalstis, kurās pastāv risks, ka netiks sasniegts 2025. gadam noteiktais mērķrādītājs attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanu, 2025. gadam noteiktais izlietotā iepakojuma reciklēšanas mērķrādītājs un 2035. gadam noteiktais mērķrādītājs attiecībā uz poligonos apglabātā atkritumu daudzuma samazināšanu (turpmāk - Agrīnās brīdināšanas ziņojums, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52023SC0187&qid=1700653875971).
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā norādīts, ka Latvijai ir risks nesasniegt i) 2025. gada mērķrādītāju 55 % attiecībā uz to sadzīves atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai un pārstrādi jeb reciklēšanu (šis mērķrādītājs noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas Nr. 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 11. panta 2. punkta c) apakšpunktā) un ii) 2025. gada mērķrādītāju 65 % attiecībā uz iepakojuma atkritumu pārstrādi jeb reciklēšanu (šis mērķrādītājs noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra direktīvas Nr. 1994/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā). Ziņojumā ir arī sniegta jaunākā informācija par to, kā dalībvalstis izpilda 2035. gadam noteikto mērķrādītāju, kas paredz, ka uz atkritumu poligoniem tiek nosūtīti ne vairāk kā 10 % to sadzīves atkritumu (šis mērķrādītājs noteikts Padomes 1999. gada 26. aprīļa direktīvas Nr. 1999/31/EK par atkritumu poligoniem 5. panta 5. punktā). Eiropas Komisija secina, ka sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājs Latvijā pēdējos gados ir ievērojami palielinājies — no 25,2 % 2016. gadā līdz 39,6 % 2020. gadā. Šis kāpums galvenokārt skaidrojams ar to, ka atkritumi, ko eksportē pārstrādei, tika iekļauti pārstrādāto atkritumu statistikā. Lai gan apglabāšanas poligonos rādītājs pēdējos gados ir ievērojami samazinājies (no 64,3 % 2016. gadā līdz 52,8 % 2020. gadā), Latvijā joprojām ļoti liels atkritumu daudzums tiek apglabāts poligonos.
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā Eiropas Komisijai sniedz šādus būtiskākos ieteikumus atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai:
1) Lai uzraudzītu, īstenotu un sasniegtu augstākus vākšanas rādītājus, par sadzīves atkritumu vākšanu atbildīgo struktūru (piem., pašvaldību) līmenī būtu jānosaka obligātie dalītais atkritumu vākšanas mērķi vai rādītāji. Tos varētu papildināt finansiālas atlīdzības un sodu sistēma, kas iesaistītajām struktūrām tiktu piemērota atkarībā no tā, vai tās sasniedz vai nesasniedz mērķrādītājus.
2) Jāuzlabo sniegums dalītās atkritumu (ieskaitot bioloģiskos atkritumus) vākšanas jomā, jo lielai daļai iedzīvotāju nav piekļuves viegli pieejamiem atkritumu vākšanas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu reciklējamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju, Latvijai būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām (pienācīgi ņemot vērā mājokļu veidus un saistītās problēmas, piemēram, lielas daudzdzīvokļu ēkas, kur ir ierobežota vieta atkritumu glabāšanai).
3) Jāatbalsta sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai un jāattīsta atkritumu apstrādes infrastruktūra, kas vērsta uz augstākajiem atkritumu hierarhijas līmeņiem. Ir vajadzīgi stingri plāni un konkrētas darbības, piemēram, atbalsts kompostēšanai mājsaimniecībās un bioloģisko atkritumu apstrādes jaudas kāpināšana, lai pilnībā pārstrādātu radītos bioloģiskos atkritumus.
4) Lai palielinātu iesaisti dalītajā atkritumu vākšanā, ir jāsaglabā un jāpastiprina informētības veicināšanas pasākumi, kas īpaši pielāgoti dažādām mērķgrupām (piem., mājsaimniecībām, komerciālajiem atkritumu radītājiem, skolotājiem un skolēniem).
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā minēto ieteikumu ieviešanu veicina 2023. gada 16. marta likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" (spēkā no 2023. gada 11. aprīļa, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340552, turpmāk - likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā"), kura 12. pantā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt:
1. sadzīves atkritumu kategorijas, kuri ir vācami dalīti, un termiņu sadzīves atkritumu dalītas savākšanas pakalpojuma nodrošināšanai;
2. sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus un to izpildes termiņus;
3. kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija) nodrošina mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu, atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu un pārtikas atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās un noteikšanas biežumu;
4. prasības Eiropas Komisijas informēšanai par sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu, kā arī par būvniecības atkritumu un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, tajā skaitā, izmantošanas izrakto tilpju aizpildīšanai, mērķu izpildi;
5. bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķus un to izpildes termiņus;
6. būvniecības atkritumu un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, tajā skaitā, izmantošanas izrakto tilpju aizpildīšanai, mērķus un to izpildes termiņus;
7. kritērijus, pēc kuriem novērtē atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu izpildi, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķu izpildi;
8. informācijas saturu, termiņus un kārtību, kādā pašvaldības sniedz Ministrijai informāciju par:
1) pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, dalītās savākšanas sistēmu;
2) pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzumu;
3) pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu.
Dabas resursu nodokļa likuma 28. pantā 4.3 daļā noteikts, ka Ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumi par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajam pašvaldība atkritumu apsaimniekošanas pasākumus tās administratīvajā teritorijā īsteno sadarbībā ar šī likuma 18. panta noteiktajā kārtībā izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju.
Atkritumu savākšanu no dalītās savākšanas punktiem vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā. Bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekotājs organizē speciāli aprīkotas bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas vietas. Latvijā 2020. gadā ir izveidoti aptuveni 5000 dalītās vākšanas punkti un aptuveni 90 atkritumu šķirošanas laukumi, kuru skaits pakāpeniski pieaug. Viens no trūkumiem, ko sabiedrība ir identificējusi, ir atšķirīgās atkritumu dalītās vākšanas (šķirošanas) prasības dažādās pašvaldībās, kas apgrūtina rīcību un šķirošanas paradumu iedzīvināšanu.
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) norāda, ka atkritumu statistikas un atkritumu datu ieguve un izmantošana var tikt izmantota dažādiem mērķiem, piemēram:
1) Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu izstrādei un to ieviešanas efektivitātes izmantošanai;
2) Pašvaldības un tās nolīgto atkritumu apsaimniekošanas komersantu darbības efektivitātes novērtēšanai, ieviešot atkritumu dalīto savākšanu un pārstrādi;
3) Dabas resursu nodokļa pārdalei pašvaldības budžetā, ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteikto mērķu izpildi.
KEM norāda, ka noteikumu projekts ir vērsts uz pašvaldības un tās nolīgto atkritumu apsaimniekošanas komersantu darbības efektivitātes novērtēšanai, ieviešot atkritumu dalīto savākšanu un pārstrādi.
Likumdevējs ir noteicis konkrētu pašvaldības un tās izraudzītā atkritumu apsaimniekošanas komersanta darbības ietvaru.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma (turpmāk - AAL) 20.panta ceturtā daļa nosaka, ka atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam plānam pašvaldība sadarbībā ar šā likuma 18. panta pirmajā daļā minēto atkritumu apsaimniekotāju organizē sadzīves atkritumu, tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, atsevišķu savākšanu savā administratīvajā teritorijā. Ministru kabinets nosaka to sadzīves atkritumu kategorijas, kuri ir vācami dalīti, un termiņu sadzīves atkritumu dalītas savākšanas pakalpojuma nodrošināšanai.
Faktiski AAL dod ietvaru atbildības apjomam par atkritumu dalītās vākšanas nodrošināšanu, kurš ir uzlikts pašvaldībai un tās izraudzītajam atkritumu apsaimniekotājam iepirkuma procedūras rezultātā, un tā nav atbildība par visiem sadzīves atkritumiem, bet par to sadzīves atkritumu daudzumu, kurš ir norādīts iepirkuma dokumentācijā un par kura apsaimniekošanu pašvaldība ir vienojusies ar konkrēto atkritumu apsaimniekošanas komersantu.
AAL 20.panta piektā daļa nosaka, ka pašvaldība, šā likuma 18. panta pirmajā daļā minētais atkritumu apsaimniekotājs, atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs un atkritumu apsaimniekotājs, kurš veic atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju, nodrošina šā panta ceturtajā daļā minēto atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi un materiālu reģenerāciju.
Arī šajā gadījumā AAL dod ietvaru atbildības apjomam par atkritumu dalītās vākšanas nodrošināšanu, kurš ir uzlikts pašvaldībai un tās izraudzītajam atkritumu apsaimniekotājam iepirkuma procedūras rezultātā, un tā nav atbildība par visiem sadzīves atkritumiem, bet par to sadzīves atkritumu daudzumu, kurš ir norādīts iepirkuma dokumentācijā un par kura apsaimniekošanu pašvaldība ir vienojusies ar konkrēto atkritumu apsaimniekošanas komersantu.
Līdz ar jaunu atkritumu apsaimniekošanas periodu valstī (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. - 2028. gadam), paredzēts piesaistīt finansējumu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas iekārtu izveidei.
Eiropas Komisija 2020.- 2022. gadā sagatavoja un 2023. gada 8. jūnijā publiskoja Agrīnās brīdināšanas ziņojumu par Latviju Pavaddokuments dokumentam Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kurā identificētas dalībvalstis, kurās pastāv risks, ka netiks sasniegts 2025. gadam noteiktais mērķrādītājs attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanu, 2025. gadam noteiktais izlietotā iepakojuma reciklēšanas mērķrādītājs un 2035. gadam noteiktais mērķrādītājs attiecībā uz poligonos apglabātā atkritumu daudzuma samazināšanu (turpmāk - Agrīnās brīdināšanas ziņojums, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52023SC0187&qid=1700653875971).
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā norādīts, ka Latvijai ir risks nesasniegt i) 2025. gada mērķrādītāju 55 % attiecībā uz to sadzīves atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai un pārstrādi jeb reciklēšanu (šis mērķrādītājs noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas Nr. 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 11. panta 2. punkta c) apakšpunktā) un ii) 2025. gada mērķrādītāju 65 % attiecībā uz iepakojuma atkritumu pārstrādi jeb reciklēšanu (šis mērķrādītājs noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra direktīvas Nr. 1994/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā). Ziņojumā ir arī sniegta jaunākā informācija par to, kā dalībvalstis izpilda 2035. gadam noteikto mērķrādītāju, kas paredz, ka uz atkritumu poligoniem tiek nosūtīti ne vairāk kā 10 % to sadzīves atkritumu (šis mērķrādītājs noteikts Padomes 1999. gada 26. aprīļa direktīvas Nr. 1999/31/EK par atkritumu poligoniem 5. panta 5. punktā). Eiropas Komisija secina, ka sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājs Latvijā pēdējos gados ir ievērojami palielinājies — no 25,2 % 2016. gadā līdz 39,6 % 2020. gadā. Šis kāpums galvenokārt skaidrojams ar to, ka atkritumi, ko eksportē pārstrādei, tika iekļauti pārstrādāto atkritumu statistikā. Lai gan apglabāšanas poligonos rādītājs pēdējos gados ir ievērojami samazinājies (no 64,3 % 2016. gadā līdz 52,8 % 2020. gadā), Latvijā joprojām ļoti liels atkritumu daudzums tiek apglabāts poligonos.
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā Eiropas Komisijai sniedz šādus būtiskākos ieteikumus atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai:
1) Lai uzraudzītu, īstenotu un sasniegtu augstākus vākšanas rādītājus, par sadzīves atkritumu vākšanu atbildīgo struktūru (piem., pašvaldību) līmenī būtu jānosaka obligātie dalītais atkritumu vākšanas mērķi vai rādītāji. Tos varētu papildināt finansiālas atlīdzības un sodu sistēma, kas iesaistītajām struktūrām tiktu piemērota atkarībā no tā, vai tās sasniedz vai nesasniedz mērķrādītājus.
2) Jāuzlabo sniegums dalītās atkritumu (ieskaitot bioloģiskos atkritumus) vākšanas jomā, jo lielai daļai iedzīvotāju nav piekļuves viegli pieejamiem atkritumu vākšanas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu reciklējamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju, Latvijai būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām (pienācīgi ņemot vērā mājokļu veidus un saistītās problēmas, piemēram, lielas daudzdzīvokļu ēkas, kur ir ierobežota vieta atkritumu glabāšanai).
3) Jāatbalsta sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai un jāattīsta atkritumu apstrādes infrastruktūra, kas vērsta uz augstākajiem atkritumu hierarhijas līmeņiem. Ir vajadzīgi stingri plāni un konkrētas darbības, piemēram, atbalsts kompostēšanai mājsaimniecībās un bioloģisko atkritumu apstrādes jaudas kāpināšana, lai pilnībā pārstrādātu radītos bioloģiskos atkritumus.
4) Lai palielinātu iesaisti dalītajā atkritumu vākšanā, ir jāsaglabā un jāpastiprina informētības veicināšanas pasākumi, kas īpaši pielāgoti dažādām mērķgrupām (piem., mājsaimniecībām, komerciālajiem atkritumu radītājiem, skolotājiem un skolēniem).
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā minēto ieteikumu ieviešanu veicina 2023. gada 16. marta likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" (spēkā no 2023. gada 11. aprīļa, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340552, turpmāk - likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā"), kura 12. pantā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt:
1. sadzīves atkritumu kategorijas, kuri ir vācami dalīti, un termiņu sadzīves atkritumu dalītas savākšanas pakalpojuma nodrošināšanai;
2. sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus un to izpildes termiņus;
3. kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija) nodrošina mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu, atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu un pārtikas atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās un noteikšanas biežumu;
4. prasības Eiropas Komisijas informēšanai par sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu, kā arī par būvniecības atkritumu un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, tajā skaitā, izmantošanas izrakto tilpju aizpildīšanai, mērķu izpildi;
5. bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķus un to izpildes termiņus;
6. būvniecības atkritumu un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, tajā skaitā, izmantošanas izrakto tilpju aizpildīšanai, mērķus un to izpildes termiņus;
7. kritērijus, pēc kuriem novērtē atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu izpildi, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķu izpildi;
8. informācijas saturu, termiņus un kārtību, kādā pašvaldības sniedz Ministrijai informāciju par:
1) pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, dalītās savākšanas sistēmu;
2) pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzumu;
3) pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu.
Dabas resursu nodokļa likuma 28. pantā 4.3 daļā noteikts, ka Ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumi par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Likuma "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" 5. pantā izteiktajā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1 pantā ir ietvertas prasības atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru (turpmāk - AARC) izveidei. Savukārt grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta piektajā daļā paredz, ka pašvaldība, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta pirmajā daļā minētais atkritumu apsaimniekotājs, atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs un atkritumu apsaimniekotājs, kurš veic atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju, nodrošina šā panta ceturtajā daļā minēto atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi un materiālu reģenerāciju.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr. 712 5. punkts papildināts, ka AARC arī ir atbildīgs par sadzīves atkritumu (tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu) sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu izpildi.
Problēmas apraksts
2. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta 8.1 daļā noteikts, ka Ministrija izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 712 10. un 11. punktā noteiktajam, minētais izvērtējums ir jāveic katru gadu, tomēr MK noteikumu Nr. 712 5. punktā ir noteikti sasniedzamie sadzīves atkritumu (tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu) sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķi, kas jāsasniedz līdz 2024. gada 31. decembrim, 2029. gada 31 .decembrim un 2034. gada 31. decembrim.
Dabas resursu nodokļa likuma 28. panta 4.3 daļas redakcijā paredzēts noteikt, ka Ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumi par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā.
Dabas resursu nodokļa likuma 28. panta 4.3 daļas redakcijā paredzēts noteikt, ka Ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumi par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu iespēju izvērtēt panākto progresu sadzīves atkritumu (tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu) sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu izpildē, ir precizēts MK noteikumu Nr. 712 5. punkts, paredzot pakāpenisku - par 1% gadā sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu pieaugumu katram kalendārajam gadam laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim.
Problēmas apraksts
3. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta 5.2 daļas 4. apakšpunktā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķus un to izpildes termiņus.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 712 26. punktam pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, bija jāizveido dalītas savākšanas sistēmu bioloģiski noārdāmiem atkritumiem līdz 2020. gada 31. decembrim, ja sadzīves atkritumu poligonā, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi, tiek nodrošināta vai ne vēlāk kā 2022. gadā tiks uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai. Savukārt MK noteikumu Nr. 712 3.3. apakšpunkts paredz, ka pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, organizē dalītu sadzīves atkritumu savākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām līdz 2023. gada 31. decembrim izveido dalītas savākšanas sistēmu bioloģiskajiem atkritumiem, ja sadzīves atkritumu poligonā, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi, nav nodrošināta vai 2022. gadā netiks uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai. Tādējādi ar 2024. gada 1. janvārī Latvijā būtu jābūt pilnībā ieviestai bioloģisko atkritumu dalītās savākšanas sistēmai, kuras ietvaros savāktie bioloģiskie atkritumi ir attiecīgi jāpārstrādā.
Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1032 "Atkritumu poligonu noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 1032) 58.2 punktā noteikts, ka, sākot no 2030. gada 1. janvāra, sadzīves atkritumu poligona operators nodrošina, ka šo noteikumu 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu [bioloģiski noārdāmie atkritumi un bioloģiskie atkritumi] vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos nepārsniedz 20 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā. Savukārt MK noteikumu Nr. 1032 94.2. apakšpunkts noteic, ka poligona operators nodrošina MK noteikumu Nr. 1032 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu [bioloģiski noārdāmie atkritumi un bioloģiskie atkritumi] vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim nepārsniedz 30 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā. Tādejādi bioloģisko atkritumu pārstrāde būtu jāveic tādā līmenī, lai sadzīves atkritumu poligonos 2031. gadā tiktu apglabāts ne vairāk kā 30% no bioloģiskajiem atkritumiem.
Par tehnisko kompostu uzskatāms komposts, kurš sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra noteikumos Nr.571 “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūtam materiālam” (turpmāk - MK noteikumi Nr571) noteiktajai kārtībai un tas atbilst šo noteikumu 3. pielikuma prasībām (1.kvalitātes/2.kvalitātes tehniskais komposts) un ja atbilstoši MK noteikumu Nr.571 10. punktam uzņēmumā ir ieviesta kvalitātes pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes procesa izsekojamību.
MK noteikumu Nr.571 16.1.punkts nosaka, ka 2. kvalitātes tehniskais komposts, ko izmanto atkritumu poligonu ikdienas pārklājumu izveidošanai un tehnisko lauksaimniecības kultūru audzēšanai atkritumu poligonu teritorijā. Kopsakarībā ar MK noteikumu Nr.712 12.5.2.punktu, šādu kompostu uzskata par pārstrādātu tikai tad, ja iestrādāšana augsnē rada ekoloģisku vai lauksaimniecības uzlabojumu, tādejādi tehniskais komposts būtu uzskatams par pātrstradātu, ja tas tiktu izmantots tehnisko lauksaimniecības kultūru audzēšanai atkritumu poligonu teritorijā.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 712 26. punktam pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, bija jāizveido dalītas savākšanas sistēmu bioloģiski noārdāmiem atkritumiem līdz 2020. gada 31. decembrim, ja sadzīves atkritumu poligonā, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi, tiek nodrošināta vai ne vēlāk kā 2022. gadā tiks uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai. Savukārt MK noteikumu Nr. 712 3.3. apakšpunkts paredz, ka pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, organizē dalītu sadzīves atkritumu savākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām līdz 2023. gada 31. decembrim izveido dalītas savākšanas sistēmu bioloģiskajiem atkritumiem, ja sadzīves atkritumu poligonā, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi, nav nodrošināta vai 2022. gadā netiks uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai. Tādējādi ar 2024. gada 1. janvārī Latvijā būtu jābūt pilnībā ieviestai bioloģisko atkritumu dalītās savākšanas sistēmai, kuras ietvaros savāktie bioloģiskie atkritumi ir attiecīgi jāpārstrādā.
Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1032 "Atkritumu poligonu noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 1032) 58.2 punktā noteikts, ka, sākot no 2030. gada 1. janvāra, sadzīves atkritumu poligona operators nodrošina, ka šo noteikumu 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu [bioloģiski noārdāmie atkritumi un bioloģiskie atkritumi] vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos nepārsniedz 20 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā. Savukārt MK noteikumu Nr. 1032 94.2. apakšpunkts noteic, ka poligona operators nodrošina MK noteikumu Nr. 1032 56.10 5. apakšpunktā minēto sadzīves atkritumu [bioloģiski noārdāmie atkritumi un bioloģiskie atkritumi] vidējais procentuālais īpatsvars apglabāšanai sagatavotajos sadzīves atkritumos laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim nepārsniedz 30 % no kopējās atkritumu poligonā apglabātās atkritumu masas attiecīgajā pārskata periodā. Tādejādi bioloģisko atkritumu pārstrāde būtu jāveic tādā līmenī, lai sadzīves atkritumu poligonos 2031. gadā tiktu apglabāts ne vairāk kā 30% no bioloģiskajiem atkritumiem.
Par tehnisko kompostu uzskatāms komposts, kurš sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra noteikumos Nr.571 “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūtam materiālam” (turpmāk - MK noteikumi Nr571) noteiktajai kārtībai un tas atbilst šo noteikumu 3. pielikuma prasībām (1.kvalitātes/2.kvalitātes tehniskais komposts) un ja atbilstoši MK noteikumu Nr.571 10. punktam uzņēmumā ir ieviesta kvalitātes pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes procesa izsekojamību.
MK noteikumu Nr.571 16.1.punkts nosaka, ka 2. kvalitātes tehniskais komposts, ko izmanto atkritumu poligonu ikdienas pārklājumu izveidošanai un tehnisko lauksaimniecības kultūru audzēšanai atkritumu poligonu teritorijā. Kopsakarībā ar MK noteikumu Nr.712 12.5.2.punktu, šādu kompostu uzskata par pārstrādātu tikai tad, ja iestrādāšana augsnē rada ekoloģisku vai lauksaimniecības uzlabojumu, tādejādi tehniskais komposts būtu uzskatams par pātrstradātu, ja tas tiktu izmantots tehnisko lauksaimniecības kultūru audzēšanai atkritumu poligonu teritorijā.
Risinājuma apraksts
MK noteikumi Nr. 712 ir papildināti ar 5.1 punktu, kurā ir noteikts, ka pašvaldība, atkritumu apsaimniekotājs, kas izraudzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs un atkritumu apsaimniekotājs, kurš sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai, pārstrādā vai veic materiālu reģenerāciju, nodrošina bioloģisko atkritumu pārstrādi šādos termiņos, lai sasniegtu noteiktos mērķus. MK noteikumi Nr. 712 ir papildināti ar 10.1 punktu, kurā ir noteikti kritērijs bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķa izpildes izvērtēšanai. MK noteikumi Nr. 712 ir papildināti ar 11.4. apakšpunktu, paredzot, ka Ministrija katru gadu 10 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, izmantojot informāciju, kas sniegta atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām aprēķina valstī kopumā un katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā pārstrādāto bioloģisko atkritumu daudzumu. MK noteikumu Nr. 712 12.7. apakšpunkts ir precizēts, paredzot, ka minētās prasības attiecas arī uz bioloģisko artkritumu pārstrādes mērķi. Arī MK noteikumu Nr. 712 13. punkts ir papildināts attiecībā uz nosacījumiem bioloģisko atkritumu pārstrādei, kas veikta citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Atbilstoši MK noteikumu Nr.712 12.4. apakšpunktam, aerobi vai anaerobi pārstrādāto bioloģisko sadzīves atkritumu daudzumā ieskaita tikai to sadzīves bioloģisko atkritumu daudzumu, kas faktiski tiek aerobi vai anaerobi pārstrādāts, un neieskaita nekādus materiālus (tostarp bioloģiski noārdāmus), kas pārstrādes laikā vai pēc tam tiek mehāniski atdalīti. Nosakot aerobi vai anaerobi pārstrādāto bioloģisko sadzīves atkritumu daudzumu, ieskaita pārstrādāto atkritumu masas zudumu, kas radies atkritumu aerobās vai anaerobās pārstrādes procesā fizikālo un ķīmisko pārvērtību rezultātā. Savukārt MK noteikumu Nr.712 12.5.nosaka, ka, Aerobā vai anaerobā atkritumu pārstrādes procesā ievadīto bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu daudzumu var ieskaitīt kā pārstrādātu, ja:
12.5.1. aeorbās vai anaerobās pārstrādes rezultātā ir iegūts komposts, digestāts vai cits materiāls, kuram ir līdzīgs pārstrādātā satura daudzums salīdzinājumā ar pārstrādes procesā ievadīto materiālu;
12.5.2. iegūto kompostu, digestātu vai citu materiālu izmantos kā pārstrādātu produktu, materiālu vai vielu. Ja iegūto materiālu izmanto iestrādāšanai augsnē, to ieskaita kā pārstrādātu tikai tad, ja šāda izmantošana rada ekoloģisku vai lauksaimniecības uzlabojumu.
12.5.1. aeorbās vai anaerobās pārstrādes rezultātā ir iegūts komposts, digestāts vai cits materiāls, kuram ir līdzīgs pārstrādātā satura daudzums salīdzinājumā ar pārstrādes procesā ievadīto materiālu;
12.5.2. iegūto kompostu, digestātu vai citu materiālu izmantos kā pārstrādātu produktu, materiālu vai vielu. Ja iegūto materiālu izmanto iestrādāšanai augsnē, to ieskaita kā pārstrādātu tikai tad, ja šāda izmantošana rada ekoloģisku vai lauksaimniecības uzlabojumu.
Problēmas apraksts
4. MK noteikumos Nr. 712 nav paredzēta kārtība, kādā Eiropas Komisija tiek informēta par sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu, kā arī būvniecības atkritumu vai būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, tajā skaitā izmantošanas izrakto tilpju aizpildīšanai, mērķu izpildi.
Risinājuma apraksts
MK noteikumi Nr. 712 ir papildināti ar 14.1 punktu, kurā ir noteikta kārtība, kādā Eiropas Komisija tiek informēta par sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu, kā arī būvniecības atkritumu vai būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, tajā skaitā izmantošanas izrakto tilpju aizpildīšanai, mērķu izpildi. Starp VARAM un VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas dienests” (turpmāk – LVĢMC) katru gadu tiek slēgts deleģēšanas līgums atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kurā ir noteikti ziņojumi atbilstoši ES normatīvajiem aktiem, kurus LVĢMC iesniedz Eurostat. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 7.jūnija rīkojuma Nr.446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju”[1] 2.punktu ministrija ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu). Saskaņā ar minētā rīkojuma 5.punktu Klimata un enerģētikas ministrija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, personāla resursu, tiesvedību, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz šā rīkojuma 2. punktā minēto jomu.
[1] Ministru kabineta 2024.gada 7.jūnija rīkojums Nr.446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju”; https://likumi.lv/ta/id/352636
[1] Ministru kabineta 2024.gada 7.jūnija rīkojums Nr.446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju”; https://likumi.lv/ta/id/352636
Problēmas apraksts
5. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta 5.2 daļas 2. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Ministrija nodrošina mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu, atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu un pārtikas atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās un noteikšanas biežumu. Pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā Ministrija nodrošina mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās un noteikšanas biežumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts ir papildināts ar 16.1 punktu, kurā ir noteikts, ka Ministrija ne retāk kā reizi piecos gados nodrošina mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās, izmantojot vienu vai vairākas minētajā punktā norādītās metodes. Noteikumu projekts papildināts arī ar 28. punktu, kurā noteikts, ka Ministrija mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās veic 2026. gadā. Minētais termiņš ir saistīts ar LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros realizētās aktivitātes "Rekomendācijas bioloģisko atkritumu kompostēšanai mājsaimniecībās (rezultātu uzskaite un integrācija)" izpildes termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim. Pamatojoties uz minētajām rekomendācijām, Ministrija veiks mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu daudzuma noteikšanu svara vienībās. Ņemot vērā, ka uz noteikumu projekta sagatavošanas brīdi nav pieejama metodika mājsaimniecībās kompostēto atkritumu daudzuma noteikšanai, noteikumu projektā nav iekļauta prasība pašvaldībām veikt mājsaimniecībās kompostēto atkritumu daudzuma noteikšanu.
Problēmas apraksts
6. Agrīnās brīdināšanas ziņojumā Eiropas Komisijai sniedz šādus būtiskākos ieteikumus atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai:
1) Lai uzraudzītu, īstenotu un sasniegtu augstākus vākšanas rādītājus, par sadzīves atkritumu vākšanu atbildīgo struktūru (piem., pašvaldību) līmenī būtu jānosaka obligātie dalītais atkritumu vākšanas mērķi vai rādītāji. Tos varētu papildināt finansiālas atlīdzības un sodu sistēma, kas iesaistītajām struktūrām tiktu piemērota atkarībā no tā, vai tās sasniedz vai nesasniedz mērķrādītājus. Agrīnās brīdināšanas ziņojumā minēto ieteikumu ieviešanu veicina likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", kura 12. pantā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt informācijas saturu, termiņus un kārtību, kādā pašvaldības sniedz Ministrijai informāciju par:
1) pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, dalītās savākšanas sistēmu;
2) pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzumu;
3) pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu.
Saeimā izskatīšanai 2. lasījumā tiek gatavots likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (pieejams:https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/9D97462E047C8F87C2258A55005E4FAB?OpenDocument), kura kura 22. panta 28. panta 4.3 daļas redakcijā paredzēts noteikt, ka Ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumi par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā.
Pašvaldības iegūs datus par dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr. 292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 292) 1. pielikumam. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1 panta otras daļas 3. apakšpunktam atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs apkopo un pēc pieprasījuma sniedz valsts un pašvaldību institūcijām informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā un katrā attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā centrā ietilpstošajā pašvaldībā, lai izvērtētu atkritumu pārstrādes un atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķu izpildi.
1) Lai uzraudzītu, īstenotu un sasniegtu augstākus vākšanas rādītājus, par sadzīves atkritumu vākšanu atbildīgo struktūru (piem., pašvaldību) līmenī būtu jānosaka obligātie dalītais atkritumu vākšanas mērķi vai rādītāji. Tos varētu papildināt finansiālas atlīdzības un sodu sistēma, kas iesaistītajām struktūrām tiktu piemērota atkarībā no tā, vai tās sasniedz vai nesasniedz mērķrādītājus. Agrīnās brīdināšanas ziņojumā minēto ieteikumu ieviešanu veicina likums "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", kura 12. pantā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt informācijas saturu, termiņus un kārtību, kādā pašvaldības sniedz Ministrijai informāciju par:
1) pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, dalītās savākšanas sistēmu;
2) pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzumu;
3) pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu.
Saeimā izskatīšanai 2. lasījumā tiek gatavots likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (pieejams:https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/9D97462E047C8F87C2258A55005E4FAB?OpenDocument), kura kura 22. panta 28. panta 4.3 daļas redakcijā paredzēts noteikt, ka Ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumi par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā.
Pašvaldības iegūs datus par dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr. 292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 292) 1. pielikumam. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1 panta otras daļas 3. apakšpunktam atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs apkopo un pēc pieprasījuma sniedz valsts un pašvaldību institūcijām informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā un katrā attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā centrā ietilpstošajā pašvaldībā, lai izvērtētu atkritumu pārstrādes un atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķu izpildi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 19. punktā ir noteikts, ka pašvaldība līdz kalendārā gada 1.oktobrim par iepriekšējo gadu atbilstoši noteikumu 3. pielikumam iesniedz Ministrijai informāciju par:
1. pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu šo noteikumu 3. punktā minēto atkritumu un citu atkritumu veidu savākšanai;
2. pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu;
3. pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai;
4. pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka pašvaldība iesniedz Ministrijā informāciju par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto bioloģisko atkritumu daudzumu kurš nodots pārstrādei un apglabāšanai.
Noteikumu projekts ir papildināts ar pielikumu (3. pielikums), kurā noteikta sniedzamā informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un tās darbību. Noteikumu projekta 3.pielikumā attiecībā uz 2.3.-2.8.punktā minēto informāciju ir ietverts skaidrojums, ka ir jānorāda konteineru skaitu, kuru uzstādījis atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta pirmajai daļai.
Noteikumu projekta 3.pielikuma 3.punktā paredzēts, ka pašvaldības iesniegs Ministru kabineta 30.maija noteikumu Nr,292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu" 1.pielikumā minēto informāciju.
Atbilstoši noteikumu projekta pārejas noteikumiem, pašvaldības minēto informāciju pirmo reizi iesniegs 2026. gada 1. oktobrī.
Lai novērtētu
1. pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu šo noteikumu 3. punktā minēto atkritumu un citu atkritumu veidu savākšanai;
2. pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu;
3. pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai;
4. pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka pašvaldība iesniedz Ministrijā informāciju par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto bioloģisko atkritumu daudzumu kurš nodots pārstrādei un apglabāšanai.
Noteikumu projekts ir papildināts ar pielikumu (3. pielikums), kurā noteikta sniedzamā informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un tās darbību. Noteikumu projekta 3.pielikumā attiecībā uz 2.3.-2.8.punktā minēto informāciju ir ietverts skaidrojums, ka ir jānorāda konteineru skaitu, kuru uzstādījis atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta pirmajai daļai.
Noteikumu projekta 3.pielikuma 3.punktā paredzēts, ka pašvaldības iesniegs Ministru kabineta 30.maija noteikumu Nr,292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu" 1.pielikumā minēto informāciju.
Atbilstoši noteikumu projekta pārejas noteikumiem, pašvaldības minēto informāciju pirmo reizi iesniegs 2026. gada 1. oktobrī.
Lai novērtētu
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- mājsaimniecības, kurās tiek veikta biologisko atkritumu kompostēšana
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka, sākot no 2026. gada 1. janvāra Ministrija noteiks mājsaimniecībās kompostēto bioloģisko atkritumu daudzumu. Tā kā tiks izmantotas tādas metodes kā anketas un intervijas, kā arī dienasgrāmatas un reģistrācija, tad neliels mājsaimniecību skaits tiks iesaistīts minētā pētījuma veikšanā. Mājsaimniecību skaits tiks noteiks, plānojot minēto pētījumu.
Juridiskās personas
- Pašvaldības
- Atkritumu apsaimniekošanas komersanti
Ietekmes apraksts
1) MK noteikumi Nr. 712 tiek papildināti ar 5.1 punktu, kurā ir noteikts, ka pašvaldība, atkritumu apsaimniekotājs, kas izraudzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs un atkritumu apsaimniekotājs, kurš sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai, pārstrādā vai veic materiālu reģenerāciju, nodrošina bioloģisko atkritumu pārstrādi šādos termiņos, lai sasniegtu noteiktos mērķus. MK noteikumi Nr. 712 tiek papildināti ar 10.1 punktu, kurā ir noteikti kritērijs bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķa izpildes izvērtēšanai. MK noteikumi Nr. 712 tiek papildināti ar 11.4. apakšpunktu, paredzot, ka Ministrija katru gadu 10 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, izmantojot informāciju, kas sniegta atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām aprēķina valstī kopumā un katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā pārstrādāto bioloģisko atkritumu daudzumu. MK noteikumu Nr. 712 12.7. apakšpunkts tiek precizēts, paredzot, ka minētās prasības attiecas arī uz bioloģisko artkritumu pārstrādes mērķi. Arī MK noteikumu Nr. 712 13. punkts tiek papildināts attiecībā uz nosacījumiem bioloģisko atkritumu pārstrādei, kas veikta citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Minētās prasības izpilde ir cieši saistīta ar jau pašreiz noteikto, ka pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas komersantiem ir jānodrošina bioloģisko atkritumu dalītā savākšana. Noteikumu projekts arī paredz, ka atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs iesaistīsies sadzīves atkritumu un bioloģisko atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu izpildes nodrošināšanā.
2) Noteikumu projekts arī paredz, ka pašvaldībām pašvaldība līdz kalendārā gada 1. oktobrim par iepriekšējo gadu atbilstoši noteikumu 3. pielikumam iesniedz Ministrijai informāciju par:
1. Pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu šo noteikumu 3. punktā minēto atkritumu un citu atkritumu veidu savākšanai;
2. Pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu;
3. Pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai;
4. Pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka pašvaldība iesniedz Ministrijā informāciju par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto bioloģisko atkritumu daudzumu kurš nodots pārstrādei un apglabāšanai.
Noteikumu projekts ir papildināts ar pielikumu (3. pielikums), kurā noteikta sniedzamā informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un tās darbību.
Atbilstoši noteikumu projekta pārejas noteikumiem, pašvaldības minēto informāciju pirmo reizi iesniegs 2024. gada 1. oktobrī.
Pašvaldības iegūs datus par dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumiem Nr.292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu" 1.pielikumam. Aprēķini tiek veikti, izmantojot atbilstoši atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumiem Nr.292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu" 1.pielikumam. atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1 panta otras daļas 3.apakšpunktam atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs apkopo un pēc pieprasījuma sniedz valsts un pašvaldību institūcijām informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā un katrā attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā centrā ietilpstošajā pašvaldībā, lai izvērtētu atkritumu pārstrādes un atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķu izpildi.
2) Noteikumu projekts arī paredz, ka pašvaldībām pašvaldība līdz kalendārā gada 1. oktobrim par iepriekšējo gadu atbilstoši noteikumu 3. pielikumam iesniedz Ministrijai informāciju par:
1. Pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu šo noteikumu 3. punktā minēto atkritumu un citu atkritumu veidu savākšanai;
2. Pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu;
3. Pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai;
4. Pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka pašvaldība iesniedz Ministrijā informāciju par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto bioloģisko atkritumu daudzumu kurš nodots pārstrādei un apglabāšanai.
Noteikumu projekts ir papildināts ar pielikumu (3. pielikums), kurā noteikta sniedzamā informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un tās darbību.
Atbilstoši noteikumu projekta pārejas noteikumiem, pašvaldības minēto informāciju pirmo reizi iesniegs 2024. gada 1. oktobrī.
Pašvaldības iegūs datus par dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumiem Nr.292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu" 1.pielikumam. Aprēķini tiek veikti, izmantojot atbilstoši atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumiem Nr.292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu" 1.pielikumam. atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1 panta otras daļas 3.apakšpunktam atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs apkopo un pēc pieprasījuma sniedz valsts un pašvaldību institūcijām informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā un katrā attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā centrā ietilpstošajā pašvaldībā, lai izvērtētu atkritumu pārstrādes un atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķu izpildi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valsts budžetā izmaiņas nav paredzamas, jo noteikumu projektā paredzētie pasākumi tiks veikti Ministrijas piešķirtā budžeta ietvaros.
Atkritumu bioloģiskās pārstrādes mērķu izpilde tiks segta no atkritumu apsaimniekošanas komersantu ienākumiem par pārstrādātajiem bioloģiskajiem atkritumiem, kā arī no atkritumu radītāju maksājumiem par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu.
Atkritumu bioloģiskās pārstrādes mērķu izpilde tiks segta no atkritumu apsaimniekošanas komersantu ienākumiem par pārstrādātajiem bioloģiskajiem atkritumiem, kā arī no atkritumu radītāju maksājumiem par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L0851
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/851 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/851 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem (Dokuments attiecas uz EEZ) noteikt sadzīves atkritumu pārstrādes mērķi un prasības to aprēķināšanai.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
Agrīnās brīdināšanas ziņojumā (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52023SC0187&qid=1700653875971) sniegtajā pārskatā minētie ulzbošanas pasākumi, kuru izpilde tiek veicināta ar noteikumu projektU
Pārvaldība
1)Lai uzraudzītu, īstenotu un sasniegtu augstākus vākšanas rādītājus, par sadzīves atkritumu vākšanu atbildīgo struktūru (piem., pašvaldību) līmenī būtu jānosaka obligātie dalītais atkritumu vākšanas mērķi vai rādītāji. Tos varētu papildināt finansiālas atlīdzības un sodu sistēma, kas iesaistītajām struktūrām tiktu piemērota atkarībā no tā, vai tās sasniedz vai nesasniedz mērķrādītājus.
Dalīta vākšana
4)Jāuzlabo sniegums dalītās atkritumu (ieskaitot bioloģiskos atkritumus) vākšanas jomā, jo lielai daļai iedzīvotāju nav piekļuves viegli pieejamiem atkritumu vākšanas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu reciklējamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju, Latvijai būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām (pienācīgi ņemot vērā mājokļu veidus un saistītās problēmas, piemēram, lielas daudzdzīvokļu ēkas, kur ir ierobežota vieta atkritumu glabāšanai).
Atkritumu apstrāde
5)Jāatbalsta sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai un jāattīsta atkritumu apstrādes infrastruktūra, kas vērsta uz augstākajiem atkritumu hierarhijas līmeņiem. Ir vajadzīgi stingri plāni un konkrētas darbības, piemēram, atbalsts kompostēšanai mājsaimniecībās un bioloģisko atkritumu apstrādes jaudas kāpināšana, lai pilnībā pārstrādātu radītos bioloģiskos atkritumus. Pāreja uz apstrādes iekārtu jaudas palielināšanu jau ir sākusies / ir plānota.
Komunikācija un informētības veicināšana
6)Lai palielinātu iesaisti dalītajā atkritumu vākšanā, ir jāsaglabā un jāpastiprina informētības veicināšanas pasākumi, kas īpaši pielāgoti dažādām mērķgrupām (piem., mājsaimniecībām, komerciālajiem atkritumu radītājiem, skolotājiem un skolēniem). Būtu jāizstrādā tādu nacionālu komunikācijas materiālu kopums, kuri i) ir adresēti iedzīvotājiem, lauksaimniekiem un skolēniem izmantošanai vietējā līmenī, ii) pauž skaidrus un konsekventus vēstījumus un iii) ir īpaši vērsti uz bioloģiskajiem atkritumiem, kompostēšanu mājsaimniecībās un atkritumu pareizu apsaimniekošanu (piem., šķirošanu).
Pārvaldība
1)Lai uzraudzītu, īstenotu un sasniegtu augstākus vākšanas rādītājus, par sadzīves atkritumu vākšanu atbildīgo struktūru (piem., pašvaldību) līmenī būtu jānosaka obligātie dalītais atkritumu vākšanas mērķi vai rādītāji. Tos varētu papildināt finansiālas atlīdzības un sodu sistēma, kas iesaistītajām struktūrām tiktu piemērota atkarībā no tā, vai tās sasniedz vai nesasniedz mērķrādītājus.
Dalīta vākšana
4)Jāuzlabo sniegums dalītās atkritumu (ieskaitot bioloģiskos atkritumus) vākšanas jomā, jo lielai daļai iedzīvotāju nav piekļuves viegli pieejamiem atkritumu vākšanas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu reciklējamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju, Latvijai būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām (pienācīgi ņemot vērā mājokļu veidus un saistītās problēmas, piemēram, lielas daudzdzīvokļu ēkas, kur ir ierobežota vieta atkritumu glabāšanai).
Atkritumu apstrāde
5)Jāatbalsta sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai un jāattīsta atkritumu apstrādes infrastruktūra, kas vērsta uz augstākajiem atkritumu hierarhijas līmeņiem. Ir vajadzīgi stingri plāni un konkrētas darbības, piemēram, atbalsts kompostēšanai mājsaimniecībās un bioloģisko atkritumu apstrādes jaudas kāpināšana, lai pilnībā pārstrādātu radītos bioloģiskos atkritumus. Pāreja uz apstrādes iekārtu jaudas palielināšanu jau ir sākusies / ir plānota.
Komunikācija un informētības veicināšana
6)Lai palielinātu iesaisti dalītajā atkritumu vākšanā, ir jāsaglabā un jāpastiprina informētības veicināšanas pasākumi, kas īpaši pielāgoti dažādām mērķgrupām (piem., mājsaimniecībām, komerciālajiem atkritumu radītājiem, skolotājiem un skolēniem). Būtu jāizstrādā tādu nacionālu komunikācijas materiālu kopums, kuri i) ir adresēti iedzīvotājiem, lauksaimniekiem un skolēniem izmantošanai vietējā līmenī, ii) pauž skaidrus un konsekventus vēstījumus un iii) ir īpaši vērsti uz bioloģiskajiem atkritumiem, kompostēšanu mājsaimniecībās un atkritumu pareizu apsaimniekošanu (piem., šķirošanu).
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/851 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Informācija par Direktīvas 2018/851/ES transponēšanu ir sniegta Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.712 anotācijā (https://likumi.lv/ta/id/327220)
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/41540c4b-af97-4626-a07a-6a8e2f20b044
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
| Nr.p.k. | Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs | Iesniegtā iebilduma / priekšlikuma būtība | Ņemts vērā / nav ņemts vērā | Pamatojums, ja iebildums / priekšlikums nav ņemts vērā |
| 1. | LASUA (Biedrība “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”) | 1. Biedrība “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”, turpmāk – LASUA, lūdz skaidrot, kādā veidā tiks rēķināta mērķu izpilde pa atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, atkritumu apsaimniekošanas zonām, kurās atkritumu apsaimniekošanu veic vairāki atkritumu apsaimniekotāji. |
Nav ņemts vērā. | Pašvaldības iegūs datus par dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai atbilstoši MK noteikumu Nr. 292 1. pielikumam. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1 panta otras daļas 3. apakšpunktam atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs apkopo un pēc pieprasījuma sniedz valsts un pašvaldību institūcijām informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā un katrā attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā centrā ietilpstošajā pašvaldībā, lai izvērtētu atkritumu pārstrādes un atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķu izpildi. |
| 2. | LASUA (Biedrība “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”) | 2. LASUA lūdz skaidrot, kā pašvaldība iegūs informāciju, lai aizpildītu Projekta 3.pielikuma 3.tabulas “Informācija par dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai” datus – cik no savāktajiem atkritumiem ir nodoti sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, cik ir pārstrādei nodoti un cik ir nodoti reģenerācijai, par 1912 grupas atkritumiem, kas ir atkritumu mehāniskās apstrādes (piemēram, šķirošana, sasmalcināšana, sablīvēšana, briketēšana) atkritumi. | Nav ņemts vērā. | Pašvaldības iegūs datus par dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, par pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu, kurš nodots sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai atbilstoši MK noteikumu Nr. 292 1. pielikumam. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1 panta otras daļas 3. apakšpunktam atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs apkopo un pēc pieprasījuma sniedz valsts un pašvaldību institūcijām informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā un katrā attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā centrā ietilpstošajā pašvaldībā, lai izvērtētu atkritumu pārstrādes un atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķu izpildi. Noteikumu projektā ietvertās prasības dod iespēju atkritumu apsaimniekotājam sniegt informāciju arī par pārstrādātajiem 1912 grupas atkritumiem (ja šāda informācija ir pieejama). |
| 3. | LASUA (Biedrība “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”) | 3. Nav saprotams, kādēļ Projekta 3.pielikuma 2.tabulā, kurā tiek prasīta informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu, ir ietverta prasība norādīt šādu informāciju: kurus uzstādījušas citas personas (tekstilmateriālu ziedošanai) (2.4.2. punkts). Tekstilmateriālu ziedošanas konteineri nav atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras objekts, un ņemot vērā, ka uz šo brīdi nav noteikts nekāds regulējums šāda tipa konteineru izvietošanai, LASUA ieskatā nav pamata šādu prasību iekļaut Projektā. | Nav ņemts vērā. | MK noteikumu Nr. 712 3.2. apakšpunkts noteic, ka līdz 2023. gada 1. janvārim jāizveido dalītas savākšanas sistēmu tekstilmateriāliem. Vienlaikus Ministrija vērš uzmanību, ka dažādas sabiedriskā labuma un labdarības organizācijas arī veic lietotu tekstilmateriālu savākšanu, tādējādi palielinot iespējas dalīti savākt lietotus tekstilmateriālus. Pašvaldības savos saistošajos noteikumos var noteikt kārtību, kādā šādas organizācijas izvieto konteinerus lietotu tekstilmateriālu savākšanai. Ministrija vērš uzmanību uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektu, ar kuru groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem (COM(2023)420 final), kurā ir iezīmēta ar sociālo uzņēmumu un citu ar atkritumu apsaimniekošanu nesaistītu komersantu loma tekstilmateriālu dalītās vākšanas organizēšanā. |
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Pašvaldībām, sākot ar 2024. gada 1. oktobri, Ministrijai būs jāsniedz informācija par: 1) pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu dalītās savākšanas sistēmu; 2)pašvaldības administratīvajā teritorijā dalīti savākto sadzīves atkritumu daudzumu un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzumu; 3) pašvaldības administratīvās teritorijas atkritumu radītāju vai sākotnējo valdītāju apmierinātību ar pašvaldības izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta prasību izpilde veicinās Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam 275., 276., 287.un 292. indikatora izpildi.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta normu ietekme uz vidi vērtējama pozitīvi. Tiks veicināta atkritumu dalītā vākšana, veicināta atkritumos esošo materiālu atgriešana tautsaimniecībā, kā arī samazināti kopējie poligonos apglabājamo atkritumu daudzumi svara vienībās un mazināta siltumnīcas efektā gāzu emisija.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta normām ir pozitīvas ietekme uz veselību, tā kā tiks uzlabota sadzīves atkritumu dalītās savākšanas kvalitāte un - līdz ar to - sanitārā tīrība.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi