23-TA-1640: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Energoapgādes izmaksu atbalsta likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar 2023.gada 6.jūnija Ministru kabineta sēdes protokola Nr.30 (turpmāk – protokols Nr.30) 40.paragrāfa 3.2.punktā noteikto, Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk – Ministrija) uzdots izstrādāt un klimata un enerģētikas ministram noteiktā kārtībā līdz 2023. gada 31. jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, ietverot regulējumu par darbības un mērķētā atbalsta sniegšanas vispārējiem principiem vienotā risinājuma mājsaimniecību vidējā ienākumu līmeņa uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķināšanai (turpmāk – vienotais risinājums) un atbalsta regulējuma ieviešanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kā arī regulējumu par iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, no kurām nepieciešams saņemt informāciju noteiktā apjomā un nodrošināt datu apmaiņu vienotā risinājuma darbības nodrošināšanai. Kā arī saskaņā ar protokola Nr.30 40.paragrāfa 3.4.punktu noteikts, ka vienotā risinājuma administrēšanai būs nepieciešamas četras amata vietas Būvniecības valsts kontroles birojā (turpmāk – birojs), kas tiks nodrošinātas, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldē. Ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju meklēt optimālu risinājumu, analizējot ilgstošo vakanču skaitu, un sagatavot attiecīgu priekšlikumu izskatīšanai Ministru kabinetā kopā ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Saskaņā ar 2009.gada 3.februāra ministru kabineta noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 66.punktā noteikto grozījumu likumprojektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošā likuma normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu likumprojektu. Ņemot vērā minēto, Ministrija ir sagatavojusi jaunu likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums” (turpmāk – Likumprojekts), kas paredz atbalsta pasākumu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai sniegšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmei situācijās, kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas. Proti, atbalsts nav plānots kā konstants, visas apkures sezonas ietvaros piešķirams atbalsts, to plānots piešķirt tikai situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas svārstības jeb paaugstinājums tirgū, ar to saprotot noteikta cenu līmeņa pārsniegšanu energoresursu biržās (elektroenerģijai - Nord Pool, dabasgāzei TTF Dutch, siltumenerģijai - dabasgāzes birža TTF Dutch un šķeldas birža Baltpool vienādās daļās). Likumprojekts paredz noteikt kārtību atbalsta pasākumiem šādā periodā:
1) par apkurei patērēto dabasgāzi kalendārajos mēnešos, par kuriem tiek piemērots atbalsts, apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz 30.aprīlim;
2) par patērēto siltumenerģiju apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz 30.aprīlim;
3) par apkurei patērēto elektroenerģiju kalendārajos mēnešos, par kuriem tiek piemērots atbalsts, apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz 30.aprīlim;
4) par patērēto elektroenerģiju kalendārajos mēnešos, par kuriem tiek piemērots atbalsts, pirmajām patērētajām 100 kilovatstundām mēnesī visa kalendāra gada ietvaros;
5) koksnes granulām, koksnes briketēm, malkai, sašķidrinātajai naftas gāzei un dīzeļdegvielai (turpmāk - decentralizētais kurināmais) laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz 30.aprīlim.
1) par apkurei patērēto dabasgāzi kalendārajos mēnešos, par kuriem tiek piemērots atbalsts, apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz 30.aprīlim;
2) par patērēto siltumenerģiju apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz 30.aprīlim;
3) par apkurei patērēto elektroenerģiju kalendārajos mēnešos, par kuriem tiek piemērots atbalsts, apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz 30.aprīlim;
4) par patērēto elektroenerģiju kalendārajos mēnešos, par kuriem tiek piemērots atbalsts, pirmajām patērētajām 100 kilovatstundām mēnesī visa kalendāra gada ietvaros;
5) koksnes granulām, koksnes briketēm, malkai, sašķidrinātajai naftas gāzei un dīzeļdegvielai (turpmāk - decentralizētais kurināmais) laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz 30.aprīlim.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīta ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, un attiecīgi noteikt laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Nepieciešams mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums un atbalsta pasākumi mājsaimniecībām
2021. un 2022.gadā energoresursu (elektroenerģija, dabasgāze, ogles, nafta, koksne) cenas strauji pieauga, sasniedzot ārkārtēju cenu līmeni. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības vidējā cena Latvijā 2022.gadā sasniedza 226, 91 euro par megavatstundu, kas bija par 225% augstāka, nekā 2021.gada vidējā cena. Jānorāda, ka 2022.gada augustā tika sasniegta arī vēsturiski augstākā vidējā mēneša elektroenerģija cena, kas bija 467,75 euro par megavatstundu. Savukārt dabasgāzes vidējā cena 2022.gadā sasniedza 134,40 euro par megavatstundu, kas bija par 291% augstāka, nekā vidējā mēneša dabasgāzes cena 2020.gadā, augstāko vidējo mēneša cenu, kas bija 239,90 euro par megavatstundu, sasniedzot 2022.gada augustā. Savukārt vidējais siltumenerģijas tarifs 2022./2023.gada apkures sezonā Latvijā bija 121 euro par megavatstundu, taču vairākās pašvaldībās siltumenerģijas tarifs pārsniedza 200 euro par megavatstundu, atsevišķās apdzīvotās vietās tas pārsniedza par 300 euro par megavatstundu. Energoresursu cenu pieaugums skaidrojams ar strauju dabasgāzes cenu kāpumu, kas tieši ietekmē elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu, ogļskābās gāzes kvotu cenu kāpumu, ekonomikas atveseļošanos no pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā. Vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un zemi elektroenerģijas izstrādes no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – AER) apjomi veicināja pārējo energoresursu pieprasījumu, palielinot elektroenerģijas izstrādi fosilo kurināmo elektrostacijās, kas savukārt ietekmēja emisijas kvotu un fosilo energoresursu cenu pieaugumu.
2021. un 2022.gadā energoresursu (elektroenerģija, dabasgāze, ogles, nafta, koksne) cenas strauji pieauga, sasniedzot ārkārtēju cenu līmeni. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības vidējā cena Latvijā 2022.gadā sasniedza 226, 91 euro par megavatstundu, kas bija par 225% augstāka, nekā 2021.gada vidējā cena. Jānorāda, ka 2022.gada augustā tika sasniegta arī vēsturiski augstākā vidējā mēneša elektroenerģija cena, kas bija 467,75 euro par megavatstundu. Savukārt dabasgāzes vidējā cena 2022.gadā sasniedza 134,40 euro par megavatstundu, kas bija par 291% augstāka, nekā vidējā mēneša dabasgāzes cena 2020.gadā, augstāko vidējo mēneša cenu, kas bija 239,90 euro par megavatstundu, sasniedzot 2022.gada augustā. Savukārt vidējais siltumenerģijas tarifs 2022./2023.gada apkures sezonā Latvijā bija 121 euro par megavatstundu, taču vairākās pašvaldībās siltumenerģijas tarifs pārsniedza 200 euro par megavatstundu, atsevišķās apdzīvotās vietās tas pārsniedza par 300 euro par megavatstundu. Energoresursu cenu pieaugums skaidrojams ar strauju dabasgāzes cenu kāpumu, kas tieši ietekmē elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu, ogļskābās gāzes kvotu cenu kāpumu, ekonomikas atveseļošanos no pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā. Vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un zemi elektroenerģijas izstrādes no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – AER) apjomi veicināja pārējo energoresursu pieprasījumu, palielinot elektroenerģijas izstrādi fosilo kurināmo elektrostacijās, kas savukārt ietekmēja emisijas kvotu un fosilo energoresursu cenu pieaugumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums un atbalsta pasākumi mājsaimniecībām
Lai mazinātu energoresursu ārkārtēja pieauguma radītās sekas, saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanas pasākumu likumu (turpmāk – Atbalsta likums) tika ieviesti energoresursu cenu pieauguma kompensēšanas pasākumi. 2022./2023.gada apkures sezonai atbalsta pasākumi lielākoties tika īstenoti cenu sadārdzinājuma kompensēšanas veidā, proti, tika noteikta maksimālā cena, līdz kurai atbalsts netiek piemērots. Savukārt, virs šīs cenas, tika paredzēta sadārdzinājuma kompensācija 50 % vai 90% (siltumenerģijai, ja rēķinā iekļautā cena pārsniedza 150 euro/ MWh) apmērā. Atbalsts siltumapgādes un elektroapgādes izmaksu kompensēšanai tika sniegts mājsaimniecībām, savukārt atbalsts elektroapgādei tika sniegts arī juridiskām personām.
Mājsaimniecību atbalsts ietvēra pasākumus elektroenerģijas cenas kompensēšanai. Proti, Atbalsta likuma 5.1 panta pirmajā daļā noteikta cenas kompensācija mājsaimniecībā patērētajām pirmajām simts kilovatstundām virs cenas 0,160 euro/kWh. Ja elektroenerģijas cena pārsniedza šo slieksni, sadārdzinājums tika pilnā apmērā kompensēts. Savukārt virs patērētām 500 kWh tika kompensēta puse no cenas sadārdzinājuma virs cenas 0,160 euro/kWh, tādējādi atbalstot iedzīvotājus, kuri elektroenerģiju izmanto apkurē.
Tāpat tika paredzēts atbalsts apkures sadārdzinājuma segšanai Atbalsta likuma 6., 7. un 7.1 pantā, kas ietvēra plašu loku apkures veidu, tajā skaitā, malku, koksnes granulas, briketes, dabasgāzi, centralizēto siltumapgādi, sašķidrināto naftas gāzi, dīzeļdegvielu un elektroenerģiju siltumapgādes nodrošināšanai. Jāatzīmē, ka malkas atbalsts vienīgais ietvēra iespēju saņemt fiksētu atbalstu 60 euro apmērā par malku, kas iegādāta bez čeka, lai kompensētu izmaksas, kas radušās, iegādājoties malku pirms Atbalsta likuma grozījumi bija stājušies spēkā.
Juridisko personu atbalsts ietvēra elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un elektroenerģijas cenas kompensēšanu. Papildus tika sniegts lielāks finansiāls atbalsts grantu veidā energointensīviem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kurus energoresursu cenu kāpums ir īpaši ietekmējis.
2022./2023.gada apkures sezonā atbalsts tika sniegts visām mājsaimniecībām, neatkarīgi no to ienākumu līmeņa, kā arī atbalsts tika sniegts, neņemot vērā energoresursu biržās noteiktās energoresursu cenas, bet tikai lietotāju rēķinos ietverto informāciju, t.sk., cenu vai tarifu, par kādu enerģija lietotājam piegādāta.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem, izdevumi mājokļa uzturēšanai kopš 2010.gada stabili veido vidēji 15% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. 2020.gadā mājsaimniecības patērēja enerģiju 577,6 miljons euro vērtībā (no kā rēķini par elektrību veidoja 266,6 miljons euro un dabasgāzi 311,1 miljons euro vērtībā), taču energoresursu cenu pieauguma dēļ izmaksas palielinājās vidēji par 81,1% jeb 468,8 miljons euro par gadu, samazinot citām izmaksu pozīcijām pieejamos līdzekļus. Protams, pastāv atšķirības patēriņa struktūrā starp mājsaimniecību kvintilēm un pēc ģeogrāfiskā novietojuma, taču tik ievērojams cenu pieaugums, kāds noticis 2021.-2022.gadā, radīja sarežģījumus mājsaimniecībām savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju.
2023.gada pavasarī energoresursu cenas ir stabilizējušās, taču Ministrijas mērķis ir savlaicīgi izstrādāt atbalsta pasākumus un iespējami automatizētu atbalsta sniegšanas risinājumu, kas ilgtermiņā būtu izmantojams periodos, kad vērojamas ārkārtējas energoresursu cenu svārstības, un kas paredzētu mērķēta atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Vienlaikus ar šāda atbalsta mehānisma izstrādi Ministra ievieš Padomes ieteikumu (2023.gada 14.jūlijs) par Latvijas 2023.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu, kur Latvijai tiek rekomendēts cik drīz vien iespējams, 2023. un 2024. gadā izbeigt spēkā esošos ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumus, saistītos ietaupījumus izmantojot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Ja atkal pieaugošu enerģijas cenu dēļ būs nepieciešami jauni atbalsta pasākumi vai ja esošie pasākumi būs jāturpina, nodrošināt, ka tie ir orientēti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, fiskāli pieņemami un ka tie saglabā stimulus enerģijas taupīšanai.
Lai mazinātu energoresursu ārkārtēja pieauguma radītās sekas, saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanas pasākumu likumu (turpmāk – Atbalsta likums) tika ieviesti energoresursu cenu pieauguma kompensēšanas pasākumi. 2022./2023.gada apkures sezonai atbalsta pasākumi lielākoties tika īstenoti cenu sadārdzinājuma kompensēšanas veidā, proti, tika noteikta maksimālā cena, līdz kurai atbalsts netiek piemērots. Savukārt, virs šīs cenas, tika paredzēta sadārdzinājuma kompensācija 50 % vai 90% (siltumenerģijai, ja rēķinā iekļautā cena pārsniedza 150 euro/ MWh) apmērā. Atbalsts siltumapgādes un elektroapgādes izmaksu kompensēšanai tika sniegts mājsaimniecībām, savukārt atbalsts elektroapgādei tika sniegts arī juridiskām personām.
Mājsaimniecību atbalsts ietvēra pasākumus elektroenerģijas cenas kompensēšanai. Proti, Atbalsta likuma 5.1 panta pirmajā daļā noteikta cenas kompensācija mājsaimniecībā patērētajām pirmajām simts kilovatstundām virs cenas 0,160 euro/kWh. Ja elektroenerģijas cena pārsniedza šo slieksni, sadārdzinājums tika pilnā apmērā kompensēts. Savukārt virs patērētām 500 kWh tika kompensēta puse no cenas sadārdzinājuma virs cenas 0,160 euro/kWh, tādējādi atbalstot iedzīvotājus, kuri elektroenerģiju izmanto apkurē.
Tāpat tika paredzēts atbalsts apkures sadārdzinājuma segšanai Atbalsta likuma 6., 7. un 7.1 pantā, kas ietvēra plašu loku apkures veidu, tajā skaitā, malku, koksnes granulas, briketes, dabasgāzi, centralizēto siltumapgādi, sašķidrināto naftas gāzi, dīzeļdegvielu un elektroenerģiju siltumapgādes nodrošināšanai. Jāatzīmē, ka malkas atbalsts vienīgais ietvēra iespēju saņemt fiksētu atbalstu 60 euro apmērā par malku, kas iegādāta bez čeka, lai kompensētu izmaksas, kas radušās, iegādājoties malku pirms Atbalsta likuma grozījumi bija stājušies spēkā.
Juridisko personu atbalsts ietvēra elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un elektroenerģijas cenas kompensēšanu. Papildus tika sniegts lielāks finansiāls atbalsts grantu veidā energointensīviem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kurus energoresursu cenu kāpums ir īpaši ietekmējis.
2022./2023.gada apkures sezonā atbalsts tika sniegts visām mājsaimniecībām, neatkarīgi no to ienākumu līmeņa, kā arī atbalsts tika sniegts, neņemot vērā energoresursu biržās noteiktās energoresursu cenas, bet tikai lietotāju rēķinos ietverto informāciju, t.sk., cenu vai tarifu, par kādu enerģija lietotājam piegādāta.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem, izdevumi mājokļa uzturēšanai kopš 2010.gada stabili veido vidēji 15% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. 2020.gadā mājsaimniecības patērēja enerģiju 577,6 miljons euro vērtībā (no kā rēķini par elektrību veidoja 266,6 miljons euro un dabasgāzi 311,1 miljons euro vērtībā), taču energoresursu cenu pieauguma dēļ izmaksas palielinājās vidēji par 81,1% jeb 468,8 miljons euro par gadu, samazinot citām izmaksu pozīcijām pieejamos līdzekļus. Protams, pastāv atšķirības patēriņa struktūrā starp mājsaimniecību kvintilēm un pēc ģeogrāfiskā novietojuma, taču tik ievērojams cenu pieaugums, kāds noticis 2021.-2022.gadā, radīja sarežģījumus mājsaimniecībām savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju.
2023.gada pavasarī energoresursu cenas ir stabilizējušās, taču Ministrijas mērķis ir savlaicīgi izstrādāt atbalsta pasākumus un iespējami automatizētu atbalsta sniegšanas risinājumu, kas ilgtermiņā būtu izmantojams periodos, kad vērojamas ārkārtējas energoresursu cenu svārstības, un kas paredzētu mērķēta atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Vienlaikus ar šāda atbalsta mehānisma izstrādi Ministra ievieš Padomes ieteikumu (2023.gada 14.jūlijs) par Latvijas 2023.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu, kur Latvijai tiek rekomendēts cik drīz vien iespējams, 2023. un 2024. gadā izbeigt spēkā esošos ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumus, saistītos ietaupījumus izmantojot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Ja atkal pieaugošu enerģijas cenu dēļ būs nepieciešami jauni atbalsta pasākumi vai ja esošie pasākumi būs jāturpina, nodrošināt, ka tie ir orientēti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, fiskāli pieņemami un ka tie saglabā stimulus enerģijas taupīšanai.
Risinājuma apraksts
Energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums un atbalsta pasākumi mājsaimniecībām
Izvērtējot 2022./2023. gada apkures sezonā sniegto atbalstu, secināms, ka efektīvākais veids, kādā sniegt atbalstu, samērojot sociālās vajadzības ar valsts budžeta iespējām, ir mērķēts atbalsts, kas tiek noteikts, vadoties pēc mājsaimniecību ienākumu līmeņa. Proti, 2023./2024.gada apkures sezonā atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai varētu sniegt mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli, t.sk., energoresursiem (elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju), uz vienu mājsaimniecības locekli varētu pārsniegt 30% no mājsaimniecības ienākumiem uz vienu māsaimniecības locekli. Attiecīgais ienākumu līmenis tiks rēķināts kā statistiski vidējais ienākumu līmenis valstī, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem. Tādējādi atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai būs iespējams novirzīt mērķgrupai, kurai attiecīgais atbalsts ir visnepieciešamākais. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajiem pētījumiem par iedzīvotāju labklājību, secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana). Pirmsšķietami mājokļu izdevumu aprēķināšanai varētu tikt izmantotas šādas datu kopas:
04.4.1 Ūdensapgāde
04.4.2 Atkritumu savākšana
04.4.3 Kanalizācijas pakalpojumi
04.1 Mājokļa īres maksa
04.3 Mājokļa uzturēšana un remonts
04.4.4 Citi citur neklasificiēti ar mājokli saistīti pakalpojumi
12.5.2 Apdrošināšana, kas saistīta ar mājokli
04.5 Elektroenerģija, gāze un cits kurināmais
Precīzas izdevumu kopas, kas tiks izmantotas aprēķinā tiks definētas no likuma izrietošajos Ministru kabineta noteikumos.
Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošās Minimālo ienākumu slieksni (zem kura būtu piemērojams energoresursu izmaksu daļējai kompensācijai), ņemot vērā vidējos statistikas datus par mājsaimniecības izdevumiem iepriekšminētajās pozīcijās, aprēķinās birojs. Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, aptuvenais mājsaimniecību, īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, varētu būt 40-50% mājsaimniecību. Ņemot vērā Ministrija rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecībām sniegto atbalsta apjomu 2022./2023.gada apkures sezonā, secināms, ka aptuvenais kopējais finansējuma apjoms, kas varētu būt nepieciešams atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām ar nosacījumu, ka atbalstu ir nepieciešams piemērot visas apkures sezonas ietvaros, kā arī ņemot vērā, ka nav plānots piešķirt atbalstu sistēmas pakalpojumu segšanai, ir 123 - 153 milj. eiro.
Praktiskie atbalsta sniedzēji, kam tiek deleģēts veikt valsts pārvaldes uzdevumu un sniegt atbalstu mājsaimniecībām, būs elektroenerģijas tirgotāji, dabasgāzes tirgotāji, siltumapgādes komersanti un decentralziēto apkures risinājumu gadījumā (malka, granulas - pašvaldības.
Papildus Ministrija ir secinājusi, ka atbalsts būtu sniedzams tikai tad, ja energoresursu cena biržā pārsniedz noteiktu slieksni, ko apstiprinās Ministru kabinets. Attiecībā uz datu avotiem cenu sliekšņa noteikšanai, Ministrija informē, ka:
1) elektroenerģijas cenas sliekšņa noteikšanai tiks izmantota elektroenerģijas mēneša vidējā cena Nord Pool biržā;
2) dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšanai tiks izmantota dabasgāzes mēneša vidējā cena TTF Dutch biržā;
3) siltumenerģijas cenas sliekšņa noteikšanai, ņemot vērā enrgoresursu bilanci siltumenerģijas ražošanā vienādā proporcijā tiks izmantota dabasgāzes cena TTF Dutch biržā un šķeldas Baltpool biržā;
4) decentralizēto risinājumu cenas slieksnis tiks noteikts, veicot proporcionālu izmaksu aprēķinu,un vadoties pēc siltumenerģijas cenas sliekšņa. Detalizētu informāciju par energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensēšanai nepieciešamo atbalsta apjomu būs iespējams sniegt brīdī, kad būs izveidota vienotajam risinājumam paredzētā informācijas tehnoloģiju sistēma, kas spēs analizēt mājsaimniecību ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli (integrējot datu devēju datus par konkrētā adresē deklarēto vai reģistrēto mājsaimniecības locekļu ienākumiem, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un kuriem šajā adresē ir norādītā dzīvesvietas adrese), tādējādi sniedzot informāciju par mājsaimniecību skaitu, kas kvalificējas atbalstam. Attiecīgā informācija tiks ietverta tiesību aktā, kas noteiks kārtību, kādā sniedzams atbalsts energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanai mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.
2023.gadā finansējums mērķētajam atbalstam tiks pārdalīts no 74. resora programmas 15.00.00 “Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai” tikai nepieciešamības gadījumā, savukārt regulējums par finansējuma nodrošināšanu 2024.gadam tiks iekļauts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” atbilstoši MK sēdes protokollēmumā dotajam uzdevumam.
Ņemot vērā aprakstā skaidroto, ka atbalsts būtu sniedzams tikai tad, ja energoresursu cena biržā pārsniedz noteiktu slieksni, ko apstiprinās Ministru kabinets, nepieciešamības gadījumā finansējums mērķētajam atbalstam 2023.gadā tiks nodrošināts no šim mērķim budžetā paredzētā finansējuma.
Atbalsta sniegšanai plānots pilnveidot pašreizējo ALDIS, kas spēs nodrošināt nepieciešamo datu apmaiņu un atbalsta administrēšanu. ALDIS ir plānots paplašināt, jo tajā jau ir integrēta daļa sistēmas funkcionalitātei nepieciešamās informācijas un datu, un tās paplašināšana prasīs mazākus finansiālos ieguldījumus, nekā jaunas sistēmas izveide. Papildus jānorāda, ka ALDIS darbība jau ir savstarpēji savietota ar vairāku elektroenerģijas tirgotāju rīcībā esošo informāciju, t.i., tie ir pievienojušies ALDIS sistēmai, līdz ar to ALDIS sistēmas paplašināšanai un praktiskās darbības uzsākšanai būs nepieciešams mazāk laika, nekā attiecīgo datu savietošanas nodrošināšanai citā sistēmā vai jaunā sistēmā.
Atbalsta saņēmēju grupa ir mājsaimniecības (personas) ar noteiktu ienākumu līmeni. Plānots, ka mājsaimniecības (personas) ienākuma līmenis tiks rēķināts, ņemot vērā personas deklarētajā, reģistrētajā vai norādītajā adresē. Proti, visi vienā adresē deklarēto, reģistrēto vai norādīto personu kopējie ienākumi tiks dalīti uz mājsaimniecības locekļu skaitu. Atbalstu mājsaimniecībai piemēros ar pakalpojuma sniedzēja (atbalsta devēja) starpniecību. Savukārt ALDIS paplašinājuma jeb energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – EIKIS) pārzinis ar EIKIS starpniecību nodrošinās informāciju par atbalsta saņēmējiem un gala norēķinu pēc fakta ar atbalsta devēju.
Detalizētu informāciju par EIKIS arhitektūru, darbības principiem, izveides kārtām un tām nepieciešamo finansējumu skatīt Likumprojekta pielikumā pievienotajā Informatīvajā ziņojumā par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, ko ministru kabinets ir apstiprinājis šī gada 6.jūnijā. Detalizētu kārību, kādā pakalpojuma sniedzējs un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti un tās apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumus informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.
Papildus identificēts, ka nepieciešams definēt kārtību, kādā atbalsts sniedzams gadījumos, kad objekts ar elektroenerģijas pieslēgumu vai gazificētais objekts, vai objekts, kam tiek piegādāts centralizētās siltumapgādes pakalpojums, ir objekts, ko pārvalda viens lietotājs, un mājsaimniecības ir attiecīgā objekta un lietotāja apakšlietotāji. Identificētas vairākas situācijas kurās lietotājam pieder vai tas apsaimnieko objektu, kā apakšlietotāji ir mājsaimniecības:
1) daudzdzīvokļu māja ar vienu elektroenerģijas, dabasgāzes vai centralizētās siltumapgādes pieslēgumu un centralizētu elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumapgādes skaitītāju, kur attiecīgās daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs pēc iepriekš saskaņotas metodikas veic mājsaimniecību individuālā energoresursu patēriņa aprēķinu;
2) dzīvoklis, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai un tiek izīrēts mājsaimniecībai;
3) dzīvoklis vai māja, kas pieder pašvaldībai un tiek definēta kā sociālais mājoklis, kas tiek izīrēts mājsaimniecībai.
Visos minētajos gadījumos, ja kādā no ēkās esošajiem dzīvokļiem tiks identificēta mājsaimniecība, kura ir tiesīga pretendēt uz atbalstu, pakalpojuma sniedzējs elektroenerģijas vai dabasgāzes tirgotājs, siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējs) ēkas apsaimniekotājam vai īpašniekam/ izīrētājam izrakstītajā rēķinā piemēros likumā noteikto atbalstu. Lai izvairītos no situācijas, kad atbalsts netiek piemērots mājsaimniecībai, kas ir tiesīga pretendēt uz likumā noteikto atbalstu, ir nepieciešams noteikt pienākumu lietotājiem, kuru objekts ir daudzdzīvokļu māja, vai kura īpašums tiek nodots lietošanā mājsaimniecībai, piemērot mājsaimniecībai lietotājam piešķirto atbalstu pilnā apmērā.
Papildus jānorāda, ka Ministrija ir analizējusi situācijas, kurās būtu atgūstams nepamatoti izmaksātais atbalsts:
1) ir secināts, ka gadījumos, kad atbalsta sniedzējs ir pašvaldība un pakalpojumu sniedzēji, nepamatoti izmaksāta atbalsta atmaksas situācija atbalsta pieteicēja (mājsaimniecības lietotāja) dēļ nevarētu veidoties. Proti, pašvaldību un pakalpojumu sniedzēju rīcībā tiks nodota informācija par mājsaimniecībām (to adresēm), kuras kvalificējas atbalstam. Mājsaimniecības atlasīs informācijas sistēma, balstoties uz iepriekš definētu algoritmu. Mājsaimniecība, iesniedzot iesniegumu par atbalsta saņemšanu (decentralizēto risinājumu gadījumā), iesniegs arī energoresursu izmaksas pamatojošus dokumentus (piemēram, čeks). Centralizēto energoresursu gadījumā visa informācija par energoresursu patēriņu un pakalpojumu izmaksām būs pieejama pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to pašvaldību atbildība būs izvērtēt iesniegtos dokumentus un tajos ietverto informāciju pirms atbalsta izmaksāšanas. Savukārt pakalpojumu sniedzēju atbildība būs veikt piemērojamā atbalsta aprēķinu, balstoties uz tā rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecības līgumā ietverto energoresursu cenu un ikmēneša patēriņu.
2) savukārt attiecībā uz situācijām, kad nepamatoti izmaksāta atbalsta atgūšana varētu veidoties gadījumā, ja tiktu veikta mājsaimniecības ienākumu korekcija brīdī, kad mājsaimniecības locekļi ir iesnieguši gada ienākumu deklarācijās vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji iesnieguši ceturkšņa ienākumu pārskatus, ir secināts, ka mājsaimniecībai piešķirtais atbalsts energoresursu izmaksu kompensēšanai varētu veidot mazākas izmaksas, nekā nepamatoti izmaksātā atbalsta atgūšana. Piemēram, 2022./2023.gada apkures sezonā pie vidējā mājsaimniecības patēriņa un vidējā biržas tarifa atbalsts elektroenerģijas izmaksu kompensēšanai bija vidēji ap 4-6 eiro mēnesī. Saskaņā ar 2012.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm" 3.punktā ietverto informāciju, katrā izpildu lietā par piedziņu maksājama amata atlīdzība, un, ja piedziņa tiek veikta par summu līdz 10 eiro, amata atlīdzība ir 18 eiro, kas var būt pat 3-4 lielāka, nekā izmaksātā atbalsta apjoms. Līdz ar to, ņemot vērā minēto, Ministrija ir lēmusi atbalsta sistēmas ietvaros neveikt mājsaimniecību ikmēneša ienākumu retrospektīvas korekcijas, ja tiks konstatēts, ka mājsaimniecības ienākumi pēc informācijas par gada ienākumu deklarācijas saņemšanas atšķiras no ikmēneša ienākumu datiem. Papildus jānorāda, ka šādā gadījumā aktuālā gada ienākumu deklarācijā ietvertā informācija par ienākumiem tiks ņemta vērā nākamā perioda atbalsta aprēķinu ietvaros.
Kā vēl vienu būtisku automātiska atbalsta piešķiršanas aspektu Ministrija ir identificējusi atbalsta nepiešķiršanu tām mājsaimniecībām, kurām spēkā joprojām ir līgums ar kādu energoapgādes komersantiem, bet faktiska energoapgāde netiek veikta, un attiecīgais mājsaimniecības līgums darbojas un ikmēneša norēķini tiek veikti nenosegtu parādsaistību dēļ. Attiecīgi likumprojektā ir ietverta 4.panta 1.daļa, kas nosaka, ka atbalstu izmaksām par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi un siltumenerģiju ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kurai ir elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas pieslēgums, un tās dzīvesvietas adresē ir noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums, dabasgāzes tirdzniecības līgums vai līgums par siltumenerģijas piegādi. Praktiski ar šo pieslēgumu tiek saprasts aktīvs pieslēgums, t.i., mājsaimniecībai nav atslēgta elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas piegāde, un mājsaimniecības adresē (t.sk. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas adresē, ja mājai ir kopīgs pieslēgums nevis individuāls pieslēgums dzīvoklim) ir reģistrēts elektroenerģijas tirdzniecības, dabasgāzes tirdzniecības vai siltumenerģijas piegādes līgums. Norādām, ka gadījumos, kad elektroenerģijas tirdzniecības līgums, dabasgāzes tirdzniecības līgums vai līgums par siltumenerģijas piegādi ir noslēgts ar visu māju, nevis ar atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem vai lietotājiem, un par individuāla patēriņa aprēķinu atbildīgs ir pārvaldnieks (tā sauktie netiešie norēķini), mājas pārvaldnieka pienākums ir identificēt dzīvokļus, kuros netiek veikta elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas piegāde, un attiecīgais atbalsts nav piemērojams.
Attiecībā uz mājsaimniecību ienākumu aprēķinu papildus skaidrojam, ka atbilstoši likumprojekta 3.panta 6.daļā noteiktajam deleģējumam kārtību, kādā aprēķināms mājsaimniecību ienākumu līmenis, līdz kuram piešķirams atbalsts energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai, noteiks Ministru kabinets.
Papildus skaidrojam, ka, izrietot no deleģējuma, likumprojektam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos tiks ietverta mājsaimniecību ienākumu aprēķina formula. Attiecīgais, ar formulu aprēķinātais ienākumu līmenis tiks izmantots kā konstants, informācijas sistēmā ievadīts kritērijs.
Papildus skaidrojam, ka likumprojekta un tajā ietvertā deleģējuma ietvaros ir būtiski nošķirt divus lielumus / kritērijus un procesus:
1) likumprojekta 3.panta 3.daļā ietverto deleģējumu par mājsaimniecību maksimālo ienākumu aprēķinu, kam piešķirams atbalsts, un kas tiks noteikts balstoties uz CSP rīcībā esošajiem datiem un OECD pieejama mājokļa definīcijā ietvertajiem kritērijiem/ izmaksu pozīcijām, un kas būs konstants lielums. Jānorāda, ka sistēma neveiks ikmēneša mājsaimniecības izdevumu par mājokli aprēķinu pret mājsaimniecības ienākumiem.
2) ikmēneša mājsaimniecības vidējo ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu, ko veiks informācijas sistēma. Informācijas sistēma veiks pēdējo 12 mēnešu mājsaimniecību ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu, un datu apkopošanas termiņš tiks saskaņots ar VID un VSAA kā attiecīgo datu reģistru turētājiem. Attiecīgie nosacījumi tiks ietverti likumprojektam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos.
Attiecībā uz fizisko personu datu glabāšanas termiņu, kas ietverts likuma 6.panta 11.daļā, norādām, ka fizisku personu datu glabāšanas termiņš noteikts, pamatojoties uz kārtību, kādā plānots sniegt atbalstu mājsaimniecībām, kompensāciju par piešķirto atbalstu energoapgādes komersantiem un pašvaldībām, kā arī ņemot vērā termiņu, kādā personai ir tiesības apstrīdēt mājsaimniecības kvalificēšanās atbalstam faktu, kā arī ņemot vērā, kādā termiņā (pašvaldību sniegtā atbalsta ietvaros vai konstatētu neatbilstību piemērotajā atbalstā gadījumā) finansējuma pārmaksa tiek ieskaitīta atpakaļ valsts budžetā. Izmaksātā atbalsta mājsaimniecībām kompensāciju pārrēķins un papildu pārbaudes tiks veiktas par katru kārtējo gadu, piemēram, par 2023.gadā izmaksātajām kompensācijām pārrēķini tiks veikti 2024.gadā, tāpēc informācijas sistēmā nepieciešams glabāt datus par visu 2023.gadu, kas ir 12 mēneši. Lai nodrošinātu samērīgu kompensāciju pārrēķina laiku, plānots ļaut veikt birojam kompensāciju pārrēķinus 6 mēnešus pēc izmaksātās kompensācijas energoapgādes komersantam. Papildus jārēķina laiku, kurā mājsaimniecības lietotājam ir tiesības pārsūdzēt atbalsta piešķiršanas vai nepiešķiršanas faktu birojā, kas plānots 1 mēneša ietvaros. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.panta 1.daļā noteikto, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Savukārt Administratīvā likuma 64.panta otrā daļa noteic, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu, par to paziņojot iesniedzējam, var pagarināt līdz gadam tā iestāde, kurā administratīvo aktu var apstrīdēt, bet, ja šādas augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu pieņem tās iestādes vadītājs, kura izdod administratīvo aktu. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Pēc biroja lēmuma izdošanas par atbalsta piešķiršanas vai nepiešķiršanas fakta apstrīdēšanu, personai dotas tiesības biroja lēmumu pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, un, ņemot vērā iepriekš minēto, personas iesnieguma izskatīšana tiesā var ilgt iepriekš minētos 12 mēnešus. Ņemot vērā minēto, personu datus informācijas sistēmā būtu nepieciešams glabāt 24 mēnešus un pēc tam tos dzēst. Personu dati pēc to dzēšanas nebūs pieejami ne Pakalpojuma sniegšanas, ne kādam citam izmantošanas nolūkam.
Attiecībā uz datu auditācijas pierakstiem, norādām, ka auditācijas datus, saskaņoti ar personas datu uzglabāšanas ilgumu glabā 24 mēnešus un pēc tam dzēš. Atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 37.panta otrai daļai, ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi. Savukārt atbilstoši tā paša panta ceturtajai daļai pārzinim nav pienākuma saglabāt auditācijas pierakstos informāciju tikai tādēļ, lai apmierinātu datu subjekta pieprasījumu.
Papildus norādāms, ka iegūtās informācijas un datu aizsardzība tiks nodrošināta saskaņā ar Datu regulu, tai skaitā Datu regulas 15.-22.pantu. Jau šobrīd birojs nodrošina fizisko personu datu apstrādi un aizsardzību atbilstoši iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām, realizējot drošības pasākumus, lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi personas datiem, to izpaušanu vai citu prettiesisku personu datu apstrādi. Personas dati tiek glabāti atbilstoši biroja lietu nomenklatūrai un normatīvo aktu prasībām.
EIKIS plānotās personas datu apstrādes funkcionāls apraksts:
1. Informācijas sistēmā tiks integrētas visas publiskajos atvērtajos datos pieejamās Latvijas Republikas adrešu reģistrā esošās adreses (visu citu datu devēju sniegto datu, kas ietver Latvijas Republikas adreses, verificēšanai;
2. Informācijas sistēmā tiks integrēta PMLP datu kopa, kura satur visas Latvijas republikā deklarētās un reģistrētās fiziskās personas un Ukrainas civiliedzīvotājus, kam noteikts pagaidu aizsardzības statuss, un kam Latvijas Republikā ir norādītā kontaktadrese. Informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tiks iegūta par fiziskām personām, kuru statuss ir “aktīvs” un “dzīvs”. PMLP sniegtie dati saturēs personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, personas deklarēto vai reģistrēto adresi, vai Ukrainas civiliedzīvotāju gadījumā norādīto kontaktadresi, kā arī attiecīgo adrešu adresācijas kodu (turpmāk – ARIS kods). Attiecīgo informāciju PMLP iesniegs iepriekš sagatavotā xmls failā, to augšupielādējot vai caur Datu izplatīšanas tīkla (turpmāk – DIT) failapmaiņas kanālu.
3. Informācijas sistēma identificēs vienā Latvijas Republikas adresē deklarētās vai reģistrētās personas vai personas ar norādīto kontaktadresi, definējot to kā vienu mājsaimniecību.
4. Informācijas sistēmā tiks integrēti VID rīcībā esoši, automātiski sagatavoti dati par visu Latvijas Republikas iedzīvotāju ienākumiem pirms nodokļu nomaksas pēdējo divu gadu periodā. VID sniegtie dati saturēs personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, personas ienākumu deklarēšanas dokumenta veidu (darba devēja paziņojums, gada ienākumu deklarācija, mikrouzņēmuma nodokļa deklarācija, u.c.), ienākumu gūšanas periodu (piemēram, gada ienākumu deklarācija – 12 mēneši, darba devēja paziņojums – 1 mēnesis), gūto ienākumu apjomu (euro). Attiecīgo informāciju VID iesniegs iepriekš sagatavotā xmls failā, to augšupielādējot vai caur DIT failapmaiņas kanālu.
5. Informācijas sistēmā tiks integrēti VSAA rīcībā esošie,, automātiski sagatavotie dati par visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem un pensijām pirms nodokļu nomaksas pēdējo 12 mēnešu periodā. VSAA sniegtie dati saturēs personas vārdu un uzvārdu personas kodu, personai izmaksāto pabalstu un pensiju ikmēneša kopsummu, norādot to par pēdējiem 12 mēnešiem. Attiecīgo informāciju VSAA iesniegs iepriekš sagatavotā xmls failā, to augšupielādējot vai caur DIT failapmaiņas kanālu.
6. Informācijas sistēma, balstoties uz VID un VSAA iesniegtajiem datiem par personu ienākumiem, pensijām, pabalstiem, veiks mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai kontaktadresi norādījušo personu pēdējo 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu, uz vienu mājsaimniecības locekli (sākotnēji tiks summēti visu mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai kontaktadresi norādījušo personu ienākumi. Summētie ienākumi tiks dalīti uz mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai kontaktadresi norādījušo personu skaitu).
7. Informācijas sistēma piešķirs pazīmi/ identifikatoru tām Latvijas Republikas adresēm, kurās ir identificētas mājsaimniecības, kuras saskaņā ar likumprojektā noteikto ir tiesīgas pretendēt uz likumprojektā norādīto atbalstu.
8. Ņemot vērā, ka atbalstu elektroenerģijai, dabasgāzei un centralizētajai siltumapgādei ir plānots sniegt automātiski, attiecīgo atbalstu piemērojot mājsaimniecības rēķinā, informācijas sistēmā tiks integrēti elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls”, dabasgāzes sadales sistēmas operatora un siltumapgādes komersantu rīcībā esošie dati par visām Latvijas Republikas adresēm, kurās ir elektroenerģijas, dabasgāzes vai centralizētās siltumapgādes pieslēgums. Iesniegtā informācija saturēs atbilstoši adresācijas noteikumiem noformētu adresi un tās ARIS kodu, kā arī elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāju nosaukumu un reģistrācijas numuru, kas attiecīgajā adresē nodrošina elektroenerģijas un/ vai dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus.
9. Informācijas sistēma identificēs, kurās adresēs ir mājsaimniecības, kas atbilst mājsaimniecībām, kas ir tiesīgas saņemt likumprojektā noteikto atbalstu.
10. Informācijas sistēma atgriezīs elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram tā iesniegto adrešu sarakstu ar pazīmi/ identifikatoru tām adresēm, kam piemērojams atbalsts.
11. Informācijas sistēma atgriezīs dabasgāzes sadales sistēmas operatoram tā iesniegto adrešu sarakstu ar pazīmi/ identifikatoru tām adresēm, kam piemērojams atbalsts.
12. Informācijas sistēma atgriezīs siltumapgādes komersantiem to iesniegto adrešu sarakstus ar pazīmi/ identifikatoru tām adresēm, kam piemērojams atbalsts. Noteikts siltumapgādes komersants saņems informāciju tikai par objektiem, kam tas nodrošina siltumenerģijas piegādes pakalpojumu.
13. Elektroenerģijas sadales sistēmas operators, sniedzot ikmēneša datus par objekta patēriņu, elektroenerģijas tirgotājiem nodos informāciju par Latvijas Republikas adresēm, kam piemērojams atbalsts. Noteikts elektroenerģijas tirgotājs saņems informāciju tikai par tiem objektiem, kam attiecīgais tirgotājs nodrošina elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu.
14. Dabasgāzes sadales sistēmas operators, sniedzot ikmēneša datus par objekta patēriņu, dabasgāzes tirgotājiem nodos informāciju par Latvijas Republikas adresēm, kam piemērojams atbalsts. Noteikts dabasgāzes tirgotājs saņems informāciju tikai par tiem objektiem, kam attiecīgais tirgotājs nodrošina dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu.
15. Tiešo norēķinu gadījumā (ar tiem saprotot tādus norēķinus, kas balstīti uz individuāla mājsaimniecības līguma pamata) elektroenerģijas tirgotāji, dabasgāzes tirgotāji un siltumapgādes komersanti piemēros atbalstu mājsaimniecībām, balstoties uz sadales sistēmas operatoru (elektroenerģijas un dabasgāzes gadījumā) un informācijas sistēmas (siltumenerģijas gadījumā) sniegto informāciju par adresēm, kam piemērojams atbalsts.
16. Netiešo norēķinu gadījumā (ar tiem saprotot, piemēram, gadījumus, kad mājai ir viens kopīgs elektroenerģijas pieslēgums, māja ir sadalīta dzīvojamo telpu grupās un atsevišķās dzīvojamo telpu grupās esošajām mājsaimniecībām ir piemērojams atbalsts) elektroenerģijas sadales sistēmas operators pašapkalpošanās portālā pie objekta norādīs informāciju par dzīvojamo telpu grupām (dzīvokļiem), kam piemērojams atbalsts. Mājas pārvaldnieks ievadīs pašapkalpošanās portālā informāciju par kopējo mēneša patēriņu dzīvokļiem, kuriem ir piemērojams atbalsts. Sadales sistēmas operators, nododot informāciju elektroenerģijas tirgotājam informāciju par objekta kopējo patēriņu, norādīs, kāds ir objekta kopējais patēriņš, un kāds ir patēriņš, kam piemērojams atbalsts. Elektroenerģijas tirgotājs ietvers objekta rēķinā par patērēto elektroenerģiju objektam piemēroto atbalstu. Mājas pārvaldnieks, izrakstot individuālus rēķinus, piemēros atbalstu mājsaimniecībām (dzīvojamo telpu grupām), kas tiesīgas saņem atbalstu, saskaņā ar iepriekš saņemto informāciju.
17. Elektroenerģijas tirgotājs, izmantojot informācijas sistēmu, iesniegs BVKB kompensācijas par piešķirto atbalstu pieprasījumu.
18. Netiešo norēķinu gadījumā atbalsta sniegšanai izmaksām par dabasgāzi piemērojama identiska datu plūsma, kā norādīts 16. un 17.punktā.
19. Netiešo norēķinu gadījumā siltumapgādes komersants, balstoties uz informācijas sistēmas sniegto informāciju, iesniegs objekta pārvaldniekam informāciju par objektā esošajām dzīvojamo telpu grupām, kam piemērojam atbalsts. Pārvaldnieks iesniegs informāciju par to dzīvojamo telpu grupu kopējo patēriņu, kam piemērojams likumprojektā noteiktais atbalsts. Siltumapgādes komersants izrakstīs rēķinu par patērēto siltumenerģiju, ietverot rēķinā objektam piemērojamo atbalstu, saskaņā ar pārvaldnieka sniegto informāciju par patēriņu dzīvojamo telpu grupām, kam piemērojams atbalsts.
20. Siltumapgādes komersants izmantojot informācijas sistēmu, iesniegs BVKB kompensācijas par piešķirto atbalstu pieprasījumu.
21. BVKB nepieciešamības gadījumā veiks atsevišķu elektroenerģijas tirgotāju, dabasgāzes tirgotāju un siltumapgādes komersantu izrakstīto rēķinu mājsaimniecībām pārbaudi.
22. BVKB izmaksās elektroenerģijas tirgotājiem, dabasgāzes tirgotājiem un siltumapgādes komersantiem kompensāciju par mājsaimniecībām sniegto atbalstu.
23. Atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, naftas gāze, u.c.) sniegs pašvaldības. Pašvaldības saņems no informācijas sistēmas to administratīvajā teritorijā reģistrētās adreses ar pazīmi/ identifikatoru adresēm, kurās ir mājsaimniecības, kuras ir tiesīgas saņemt likumprojektā noteikto atbalstu. Attiecīgo informāciju pašvaldības saņems faila formātā.
24. Pašvaldības, balstoties uz sistēmas sniegto informāciju, apstrādās privātpersonu iesniegtos iesniegumus un decentralizētā kurināmā iegādes maksājumu apliecinošu dokumentus, un pieņems lēmumus par atbalsta piešķiršanu mājsaimniecībai.
25. Papildus tiks izstrādāts portāls BVKB darbiniekiem, lai nodrošinātu mājsaimniecību iesniegumu izskatīšanu un sniegtu mājsaimniecībām atbildes uz jautājumiem par atbalsta saņemšanu vai nesaņemšanu. Darbinieku portālā būs iespēja veikt informācijas atlasi pēc personas vārda un uzvārda, personas kods, deklarētās, reģistrētās vai kontaktadresei norādītās adreses. BVKB darbiniekiem, veicot mājsaimniecības atlasi būs iespējams redzēt informāciju par mājsaimniecībā deklarētajām, reģistrētajām vai kontaktadresi norādījušajām personām (to skaitu) un mājsaimniecības vidējo ienākumu līmeni uz vienu mājsaimniecības locekli.
26. Informācijas sistēmas otrās izstrādes kārtas laikā ir plānots izveidot pašapkalpošanās portālu, kas pastāvīgi ļaus fiziskām personām ar autentifikācijas līdzekļiem (piemēram, ar Latvija.lv autentifikatoru) pieslēgties portālam un iegūt informāciju par to, vai mājsaimniecība kvalificējas atbalstam.
Fizisko personu identifikācijas datu, finanšu datu un fizisko personu dzīvesvietas adreses datu apstrāde EIKIS ir nepieciešama, jo šobrīd valsts iestāžu rīcībā nav nevienas informācijas sistēmas, kas veiktu ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu. Sistēmas izveide ir nepieciešama, lai nodrošinātu mērķēta atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Norādām, ka datu par visām Latvijā deklarētajām, reģistrētajām vai kontaktadresi norādījušajām fiziskajām personām un to ienākumiem apstrāde manuāli nav iespējama. Papildus norādām, ka šādas informācijas sistēmas izveide nodrošinās samērīgāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu gadījumā, ja energoresursu tirgū tiks konstatētas cenu svārstības un tiks identificēta nepieciešamība mājsaimniecībām sniegt likumprojektā noteikto atbalstu. Proti, 2022./2023.gada apkures sezonas ietvaros atbalsts energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai tika sniegts visām mājsaimniecībām, neatkarīgi no to ienākumu līmeņa. Ar šādas sistēmas palīdzību, atbalstu būtu iespējams sniegt mājsaimniecībām, kurām tas ir vairāk nepieciešams, kas ir aptuveni 40-50% mājsaimniecību, tādējādi atbalstam energoresursiem izmantojot būtiski mazāku valsts budžeta apjomu.
Ilgtermiņā, paredzot papildu VID datu apstrādes iespējas, plānots, ka pašvaldības varētu izmantot informācijas sistēmā esošos datus par mājsaimniecības ienākumu aprēķinu to atbildībā esošo mājokļu un sociālo pabalstu administrēšanai.
Ņemot vērā, ka mērķa sasniegšanai apstrādājamo personas datu apjoms jau sākotnēji tika noteikts minimāli nepieciešamajā apjomā, tad iespējamība, ka daļa datu vairs nebūs nepieciešami, ir minimāla. Tomēr, ja no likumprojekta izrietošajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais datu apjoms samazināsies, sistēmas pārzinis, ņemot vērā normatīvajos aktos veiktos grozījumus un izrietot no sistēmas procesiem un atbalsta piemērošanas ietvaros gūtās informācijas, izvērtēs kāda no sistēmā esošajām datu kopām ir dzēšama. Savukārt plānotā datu dzēšana, iestājoties normatīvajā aktā noteiktajam datu glabāšanas termiņam, notiek automātiski un papildu vērtēšana nenotiek.
Likumprojektā norādītā mērķa sasniegšanas realizācija skar visu Latvijas iedzīvotāju datus un par katru no tiem paredzēts atspoguļot tādus datu veidus, ka vārds un uzvārds, Personas kods, Personas deklarētā vai reģistrētā dzīvesvietas adrese, Personas ienākumi pēdējo divu gadu periodā. Kā arī par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, norādītā kontaktadrese. Ņemot vērā sistēmas pārvaldnieka - Biroja novērtējumu, secināts, ka riski, kas skar datu apstrādi, ir novērtēti ar vidēju un zemu ietekmi.
Detalizēta informācija par ietekmi uz datu apstrādi pieejama likumprojektam pievienotajā novērtējumā par ietekmi uz datu aizsardzību.
Izvērtējot 2022./2023. gada apkures sezonā sniegto atbalstu, secināms, ka efektīvākais veids, kādā sniegt atbalstu, samērojot sociālās vajadzības ar valsts budžeta iespējām, ir mērķēts atbalsts, kas tiek noteikts, vadoties pēc mājsaimniecību ienākumu līmeņa. Proti, 2023./2024.gada apkures sezonā atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai varētu sniegt mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli, t.sk., energoresursiem (elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju), uz vienu mājsaimniecības locekli varētu pārsniegt 30% no mājsaimniecības ienākumiem uz vienu māsaimniecības locekli. Attiecīgais ienākumu līmenis tiks rēķināts kā statistiski vidējais ienākumu līmenis valstī, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem. Tādējādi atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai būs iespējams novirzīt mērķgrupai, kurai attiecīgais atbalsts ir visnepieciešamākais. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajiem pētījumiem par iedzīvotāju labklājību, secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana). Pirmsšķietami mājokļu izdevumu aprēķināšanai varētu tikt izmantotas šādas datu kopas:
04.4.1 Ūdensapgāde
04.4.2 Atkritumu savākšana
04.4.3 Kanalizācijas pakalpojumi
04.1 Mājokļa īres maksa
04.3 Mājokļa uzturēšana un remonts
04.4.4 Citi citur neklasificiēti ar mājokli saistīti pakalpojumi
12.5.2 Apdrošināšana, kas saistīta ar mājokli
04.5 Elektroenerģija, gāze un cits kurināmais
Precīzas izdevumu kopas, kas tiks izmantotas aprēķinā tiks definētas no likuma izrietošajos Ministru kabineta noteikumos.
Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošās Minimālo ienākumu slieksni (zem kura būtu piemērojams energoresursu izmaksu daļējai kompensācijai), ņemot vērā vidējos statistikas datus par mājsaimniecības izdevumiem iepriekšminētajās pozīcijās, aprēķinās birojs. Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, aptuvenais mājsaimniecību, īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, varētu būt 40-50% mājsaimniecību. Ņemot vērā Ministrija rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecībām sniegto atbalsta apjomu 2022./2023.gada apkures sezonā, secināms, ka aptuvenais kopējais finansējuma apjoms, kas varētu būt nepieciešams atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām ar nosacījumu, ka atbalstu ir nepieciešams piemērot visas apkures sezonas ietvaros, kā arī ņemot vērā, ka nav plānots piešķirt atbalstu sistēmas pakalpojumu segšanai, ir 123 - 153 milj. eiro.
Praktiskie atbalsta sniedzēji, kam tiek deleģēts veikt valsts pārvaldes uzdevumu un sniegt atbalstu mājsaimniecībām, būs elektroenerģijas tirgotāji, dabasgāzes tirgotāji, siltumapgādes komersanti un decentralziēto apkures risinājumu gadījumā (malka, granulas - pašvaldības.
Papildus Ministrija ir secinājusi, ka atbalsts būtu sniedzams tikai tad, ja energoresursu cena biržā pārsniedz noteiktu slieksni, ko apstiprinās Ministru kabinets. Attiecībā uz datu avotiem cenu sliekšņa noteikšanai, Ministrija informē, ka:
1) elektroenerģijas cenas sliekšņa noteikšanai tiks izmantota elektroenerģijas mēneša vidējā cena Nord Pool biržā;
2) dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšanai tiks izmantota dabasgāzes mēneša vidējā cena TTF Dutch biržā;
3) siltumenerģijas cenas sliekšņa noteikšanai, ņemot vērā enrgoresursu bilanci siltumenerģijas ražošanā vienādā proporcijā tiks izmantota dabasgāzes cena TTF Dutch biržā un šķeldas Baltpool biržā;
4) decentralizēto risinājumu cenas slieksnis tiks noteikts, veicot proporcionālu izmaksu aprēķinu,un vadoties pēc siltumenerģijas cenas sliekšņa. Detalizētu informāciju par energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensēšanai nepieciešamo atbalsta apjomu būs iespējams sniegt brīdī, kad būs izveidota vienotajam risinājumam paredzētā informācijas tehnoloģiju sistēma, kas spēs analizēt mājsaimniecību ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli (integrējot datu devēju datus par konkrētā adresē deklarēto vai reģistrēto mājsaimniecības locekļu ienākumiem, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un kuriem šajā adresē ir norādītā dzīvesvietas adrese), tādējādi sniedzot informāciju par mājsaimniecību skaitu, kas kvalificējas atbalstam. Attiecīgā informācija tiks ietverta tiesību aktā, kas noteiks kārtību, kādā sniedzams atbalsts energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanai mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.
2023.gadā finansējums mērķētajam atbalstam tiks pārdalīts no 74. resora programmas 15.00.00 “Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai” tikai nepieciešamības gadījumā, savukārt regulējums par finansējuma nodrošināšanu 2024.gadam tiks iekļauts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” atbilstoši MK sēdes protokollēmumā dotajam uzdevumam.
Ņemot vērā aprakstā skaidroto, ka atbalsts būtu sniedzams tikai tad, ja energoresursu cena biržā pārsniedz noteiktu slieksni, ko apstiprinās Ministru kabinets, nepieciešamības gadījumā finansējums mērķētajam atbalstam 2023.gadā tiks nodrošināts no šim mērķim budžetā paredzētā finansējuma.
Atbalsta sniegšanai plānots pilnveidot pašreizējo ALDIS, kas spēs nodrošināt nepieciešamo datu apmaiņu un atbalsta administrēšanu. ALDIS ir plānots paplašināt, jo tajā jau ir integrēta daļa sistēmas funkcionalitātei nepieciešamās informācijas un datu, un tās paplašināšana prasīs mazākus finansiālos ieguldījumus, nekā jaunas sistēmas izveide. Papildus jānorāda, ka ALDIS darbība jau ir savstarpēji savietota ar vairāku elektroenerģijas tirgotāju rīcībā esošo informāciju, t.i., tie ir pievienojušies ALDIS sistēmai, līdz ar to ALDIS sistēmas paplašināšanai un praktiskās darbības uzsākšanai būs nepieciešams mazāk laika, nekā attiecīgo datu savietošanas nodrošināšanai citā sistēmā vai jaunā sistēmā.
Atbalsta saņēmēju grupa ir mājsaimniecības (personas) ar noteiktu ienākumu līmeni. Plānots, ka mājsaimniecības (personas) ienākuma līmenis tiks rēķināts, ņemot vērā personas deklarētajā, reģistrētajā vai norādītajā adresē. Proti, visi vienā adresē deklarēto, reģistrēto vai norādīto personu kopējie ienākumi tiks dalīti uz mājsaimniecības locekļu skaitu. Atbalstu mājsaimniecībai piemēros ar pakalpojuma sniedzēja (atbalsta devēja) starpniecību. Savukārt ALDIS paplašinājuma jeb energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – EIKIS) pārzinis ar EIKIS starpniecību nodrošinās informāciju par atbalsta saņēmējiem un gala norēķinu pēc fakta ar atbalsta devēju.
Detalizētu informāciju par EIKIS arhitektūru, darbības principiem, izveides kārtām un tām nepieciešamo finansējumu skatīt Likumprojekta pielikumā pievienotajā Informatīvajā ziņojumā par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, ko ministru kabinets ir apstiprinājis šī gada 6.jūnijā. Detalizētu kārību, kādā pakalpojuma sniedzējs un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti un tās apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumus informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.
Papildus identificēts, ka nepieciešams definēt kārtību, kādā atbalsts sniedzams gadījumos, kad objekts ar elektroenerģijas pieslēgumu vai gazificētais objekts, vai objekts, kam tiek piegādāts centralizētās siltumapgādes pakalpojums, ir objekts, ko pārvalda viens lietotājs, un mājsaimniecības ir attiecīgā objekta un lietotāja apakšlietotāji. Identificētas vairākas situācijas kurās lietotājam pieder vai tas apsaimnieko objektu, kā apakšlietotāji ir mājsaimniecības:
1) daudzdzīvokļu māja ar vienu elektroenerģijas, dabasgāzes vai centralizētās siltumapgādes pieslēgumu un centralizētu elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumapgādes skaitītāju, kur attiecīgās daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs pēc iepriekš saskaņotas metodikas veic mājsaimniecību individuālā energoresursu patēriņa aprēķinu;
2) dzīvoklis, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai un tiek izīrēts mājsaimniecībai;
3) dzīvoklis vai māja, kas pieder pašvaldībai un tiek definēta kā sociālais mājoklis, kas tiek izīrēts mājsaimniecībai.
Visos minētajos gadījumos, ja kādā no ēkās esošajiem dzīvokļiem tiks identificēta mājsaimniecība, kura ir tiesīga pretendēt uz atbalstu, pakalpojuma sniedzējs elektroenerģijas vai dabasgāzes tirgotājs, siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējs) ēkas apsaimniekotājam vai īpašniekam/ izīrētājam izrakstītajā rēķinā piemēros likumā noteikto atbalstu. Lai izvairītos no situācijas, kad atbalsts netiek piemērots mājsaimniecībai, kas ir tiesīga pretendēt uz likumā noteikto atbalstu, ir nepieciešams noteikt pienākumu lietotājiem, kuru objekts ir daudzdzīvokļu māja, vai kura īpašums tiek nodots lietošanā mājsaimniecībai, piemērot mājsaimniecībai lietotājam piešķirto atbalstu pilnā apmērā.
Papildus jānorāda, ka Ministrija ir analizējusi situācijas, kurās būtu atgūstams nepamatoti izmaksātais atbalsts:
1) ir secināts, ka gadījumos, kad atbalsta sniedzējs ir pašvaldība un pakalpojumu sniedzēji, nepamatoti izmaksāta atbalsta atmaksas situācija atbalsta pieteicēja (mājsaimniecības lietotāja) dēļ nevarētu veidoties. Proti, pašvaldību un pakalpojumu sniedzēju rīcībā tiks nodota informācija par mājsaimniecībām (to adresēm), kuras kvalificējas atbalstam. Mājsaimniecības atlasīs informācijas sistēma, balstoties uz iepriekš definētu algoritmu. Mājsaimniecība, iesniedzot iesniegumu par atbalsta saņemšanu (decentralizēto risinājumu gadījumā), iesniegs arī energoresursu izmaksas pamatojošus dokumentus (piemēram, čeks). Centralizēto energoresursu gadījumā visa informācija par energoresursu patēriņu un pakalpojumu izmaksām būs pieejama pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to pašvaldību atbildība būs izvērtēt iesniegtos dokumentus un tajos ietverto informāciju pirms atbalsta izmaksāšanas. Savukārt pakalpojumu sniedzēju atbildība būs veikt piemērojamā atbalsta aprēķinu, balstoties uz tā rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecības līgumā ietverto energoresursu cenu un ikmēneša patēriņu.
2) savukārt attiecībā uz situācijām, kad nepamatoti izmaksāta atbalsta atgūšana varētu veidoties gadījumā, ja tiktu veikta mājsaimniecības ienākumu korekcija brīdī, kad mājsaimniecības locekļi ir iesnieguši gada ienākumu deklarācijās vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji iesnieguši ceturkšņa ienākumu pārskatus, ir secināts, ka mājsaimniecībai piešķirtais atbalsts energoresursu izmaksu kompensēšanai varētu veidot mazākas izmaksas, nekā nepamatoti izmaksātā atbalsta atgūšana. Piemēram, 2022./2023.gada apkures sezonā pie vidējā mājsaimniecības patēriņa un vidējā biržas tarifa atbalsts elektroenerģijas izmaksu kompensēšanai bija vidēji ap 4-6 eiro mēnesī. Saskaņā ar 2012.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm" 3.punktā ietverto informāciju, katrā izpildu lietā par piedziņu maksājama amata atlīdzība, un, ja piedziņa tiek veikta par summu līdz 10 eiro, amata atlīdzība ir 18 eiro, kas var būt pat 3-4 lielāka, nekā izmaksātā atbalsta apjoms. Līdz ar to, ņemot vērā minēto, Ministrija ir lēmusi atbalsta sistēmas ietvaros neveikt mājsaimniecību ikmēneša ienākumu retrospektīvas korekcijas, ja tiks konstatēts, ka mājsaimniecības ienākumi pēc informācijas par gada ienākumu deklarācijas saņemšanas atšķiras no ikmēneša ienākumu datiem. Papildus jānorāda, ka šādā gadījumā aktuālā gada ienākumu deklarācijā ietvertā informācija par ienākumiem tiks ņemta vērā nākamā perioda atbalsta aprēķinu ietvaros.
Kā vēl vienu būtisku automātiska atbalsta piešķiršanas aspektu Ministrija ir identificējusi atbalsta nepiešķiršanu tām mājsaimniecībām, kurām spēkā joprojām ir līgums ar kādu energoapgādes komersantiem, bet faktiska energoapgāde netiek veikta, un attiecīgais mājsaimniecības līgums darbojas un ikmēneša norēķini tiek veikti nenosegtu parādsaistību dēļ. Attiecīgi likumprojektā ir ietverta 4.panta 1.daļa, kas nosaka, ka atbalstu izmaksām par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi un siltumenerģiju ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kurai ir elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas pieslēgums, un tās dzīvesvietas adresē ir noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums, dabasgāzes tirdzniecības līgums vai līgums par siltumenerģijas piegādi. Praktiski ar šo pieslēgumu tiek saprasts aktīvs pieslēgums, t.i., mājsaimniecībai nav atslēgta elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas piegāde, un mājsaimniecības adresē (t.sk. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas adresē, ja mājai ir kopīgs pieslēgums nevis individuāls pieslēgums dzīvoklim) ir reģistrēts elektroenerģijas tirdzniecības, dabasgāzes tirdzniecības vai siltumenerģijas piegādes līgums. Norādām, ka gadījumos, kad elektroenerģijas tirdzniecības līgums, dabasgāzes tirdzniecības līgums vai līgums par siltumenerģijas piegādi ir noslēgts ar visu māju, nevis ar atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem vai lietotājiem, un par individuāla patēriņa aprēķinu atbildīgs ir pārvaldnieks (tā sauktie netiešie norēķini), mājas pārvaldnieka pienākums ir identificēt dzīvokļus, kuros netiek veikta elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas piegāde, un attiecīgais atbalsts nav piemērojams.
Attiecībā uz mājsaimniecību ienākumu aprēķinu papildus skaidrojam, ka atbilstoši likumprojekta 3.panta 6.daļā noteiktajam deleģējumam kārtību, kādā aprēķināms mājsaimniecību ienākumu līmenis, līdz kuram piešķirams atbalsts energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai, noteiks Ministru kabinets.
Papildus skaidrojam, ka, izrietot no deleģējuma, likumprojektam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos tiks ietverta mājsaimniecību ienākumu aprēķina formula. Attiecīgais, ar formulu aprēķinātais ienākumu līmenis tiks izmantots kā konstants, informācijas sistēmā ievadīts kritērijs.
Papildus skaidrojam, ka likumprojekta un tajā ietvertā deleģējuma ietvaros ir būtiski nošķirt divus lielumus / kritērijus un procesus:
1) likumprojekta 3.panta 3.daļā ietverto deleģējumu par mājsaimniecību maksimālo ienākumu aprēķinu, kam piešķirams atbalsts, un kas tiks noteikts balstoties uz CSP rīcībā esošajiem datiem un OECD pieejama mājokļa definīcijā ietvertajiem kritērijiem/ izmaksu pozīcijām, un kas būs konstants lielums. Jānorāda, ka sistēma neveiks ikmēneša mājsaimniecības izdevumu par mājokli aprēķinu pret mājsaimniecības ienākumiem.
2) ikmēneša mājsaimniecības vidējo ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu, ko veiks informācijas sistēma. Informācijas sistēma veiks pēdējo 12 mēnešu mājsaimniecību ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu, un datu apkopošanas termiņš tiks saskaņots ar VID un VSAA kā attiecīgo datu reģistru turētājiem. Attiecīgie nosacījumi tiks ietverti likumprojektam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos.
Attiecībā uz fizisko personu datu glabāšanas termiņu, kas ietverts likuma 6.panta 11.daļā, norādām, ka fizisku personu datu glabāšanas termiņš noteikts, pamatojoties uz kārtību, kādā plānots sniegt atbalstu mājsaimniecībām, kompensāciju par piešķirto atbalstu energoapgādes komersantiem un pašvaldībām, kā arī ņemot vērā termiņu, kādā personai ir tiesības apstrīdēt mājsaimniecības kvalificēšanās atbalstam faktu, kā arī ņemot vērā, kādā termiņā (pašvaldību sniegtā atbalsta ietvaros vai konstatētu neatbilstību piemērotajā atbalstā gadījumā) finansējuma pārmaksa tiek ieskaitīta atpakaļ valsts budžetā. Izmaksātā atbalsta mājsaimniecībām kompensāciju pārrēķins un papildu pārbaudes tiks veiktas par katru kārtējo gadu, piemēram, par 2023.gadā izmaksātajām kompensācijām pārrēķini tiks veikti 2024.gadā, tāpēc informācijas sistēmā nepieciešams glabāt datus par visu 2023.gadu, kas ir 12 mēneši. Lai nodrošinātu samērīgu kompensāciju pārrēķina laiku, plānots ļaut veikt birojam kompensāciju pārrēķinus 6 mēnešus pēc izmaksātās kompensācijas energoapgādes komersantam. Papildus jārēķina laiku, kurā mājsaimniecības lietotājam ir tiesības pārsūdzēt atbalsta piešķiršanas vai nepiešķiršanas faktu birojā, kas plānots 1 mēneša ietvaros. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.panta 1.daļā noteikto, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Savukārt Administratīvā likuma 64.panta otrā daļa noteic, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu, par to paziņojot iesniedzējam, var pagarināt līdz gadam tā iestāde, kurā administratīvo aktu var apstrīdēt, bet, ja šādas augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu pieņem tās iestādes vadītājs, kura izdod administratīvo aktu. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Pēc biroja lēmuma izdošanas par atbalsta piešķiršanas vai nepiešķiršanas fakta apstrīdēšanu, personai dotas tiesības biroja lēmumu pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, un, ņemot vērā iepriekš minēto, personas iesnieguma izskatīšana tiesā var ilgt iepriekš minētos 12 mēnešus. Ņemot vērā minēto, personu datus informācijas sistēmā būtu nepieciešams glabāt 24 mēnešus un pēc tam tos dzēst. Personu dati pēc to dzēšanas nebūs pieejami ne Pakalpojuma sniegšanas, ne kādam citam izmantošanas nolūkam.
Attiecībā uz datu auditācijas pierakstiem, norādām, ka auditācijas datus, saskaņoti ar personas datu uzglabāšanas ilgumu glabā 24 mēnešus un pēc tam dzēš. Atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 37.panta otrai daļai, ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi. Savukārt atbilstoši tā paša panta ceturtajai daļai pārzinim nav pienākuma saglabāt auditācijas pierakstos informāciju tikai tādēļ, lai apmierinātu datu subjekta pieprasījumu.
Papildus norādāms, ka iegūtās informācijas un datu aizsardzība tiks nodrošināta saskaņā ar Datu regulu, tai skaitā Datu regulas 15.-22.pantu. Jau šobrīd birojs nodrošina fizisko personu datu apstrādi un aizsardzību atbilstoši iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām, realizējot drošības pasākumus, lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi personas datiem, to izpaušanu vai citu prettiesisku personu datu apstrādi. Personas dati tiek glabāti atbilstoši biroja lietu nomenklatūrai un normatīvo aktu prasībām.
EIKIS plānotās personas datu apstrādes funkcionāls apraksts:
1. Informācijas sistēmā tiks integrētas visas publiskajos atvērtajos datos pieejamās Latvijas Republikas adrešu reģistrā esošās adreses (visu citu datu devēju sniegto datu, kas ietver Latvijas Republikas adreses, verificēšanai;
2. Informācijas sistēmā tiks integrēta PMLP datu kopa, kura satur visas Latvijas republikā deklarētās un reģistrētās fiziskās personas un Ukrainas civiliedzīvotājus, kam noteikts pagaidu aizsardzības statuss, un kam Latvijas Republikā ir norādītā kontaktadrese. Informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tiks iegūta par fiziskām personām, kuru statuss ir “aktīvs” un “dzīvs”. PMLP sniegtie dati saturēs personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, personas deklarēto vai reģistrēto adresi, vai Ukrainas civiliedzīvotāju gadījumā norādīto kontaktadresi, kā arī attiecīgo adrešu adresācijas kodu (turpmāk – ARIS kods). Attiecīgo informāciju PMLP iesniegs iepriekš sagatavotā xmls failā, to augšupielādējot vai caur Datu izplatīšanas tīkla (turpmāk – DIT) failapmaiņas kanālu.
3. Informācijas sistēma identificēs vienā Latvijas Republikas adresē deklarētās vai reģistrētās personas vai personas ar norādīto kontaktadresi, definējot to kā vienu mājsaimniecību.
4. Informācijas sistēmā tiks integrēti VID rīcībā esoši, automātiski sagatavoti dati par visu Latvijas Republikas iedzīvotāju ienākumiem pirms nodokļu nomaksas pēdējo divu gadu periodā. VID sniegtie dati saturēs personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, personas ienākumu deklarēšanas dokumenta veidu (darba devēja paziņojums, gada ienākumu deklarācija, mikrouzņēmuma nodokļa deklarācija, u.c.), ienākumu gūšanas periodu (piemēram, gada ienākumu deklarācija – 12 mēneši, darba devēja paziņojums – 1 mēnesis), gūto ienākumu apjomu (euro). Attiecīgo informāciju VID iesniegs iepriekš sagatavotā xmls failā, to augšupielādējot vai caur DIT failapmaiņas kanālu.
5. Informācijas sistēmā tiks integrēti VSAA rīcībā esošie,, automātiski sagatavotie dati par visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem un pensijām pirms nodokļu nomaksas pēdējo 12 mēnešu periodā. VSAA sniegtie dati saturēs personas vārdu un uzvārdu personas kodu, personai izmaksāto pabalstu un pensiju ikmēneša kopsummu, norādot to par pēdējiem 12 mēnešiem. Attiecīgo informāciju VSAA iesniegs iepriekš sagatavotā xmls failā, to augšupielādējot vai caur DIT failapmaiņas kanālu.
6. Informācijas sistēma, balstoties uz VID un VSAA iesniegtajiem datiem par personu ienākumiem, pensijām, pabalstiem, veiks mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai kontaktadresi norādījušo personu pēdējo 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu, uz vienu mājsaimniecības locekli (sākotnēji tiks summēti visu mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai kontaktadresi norādījušo personu ienākumi. Summētie ienākumi tiks dalīti uz mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai kontaktadresi norādījušo personu skaitu).
7. Informācijas sistēma piešķirs pazīmi/ identifikatoru tām Latvijas Republikas adresēm, kurās ir identificētas mājsaimniecības, kuras saskaņā ar likumprojektā noteikto ir tiesīgas pretendēt uz likumprojektā norādīto atbalstu.
8. Ņemot vērā, ka atbalstu elektroenerģijai, dabasgāzei un centralizētajai siltumapgādei ir plānots sniegt automātiski, attiecīgo atbalstu piemērojot mājsaimniecības rēķinā, informācijas sistēmā tiks integrēti elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls”, dabasgāzes sadales sistēmas operatora un siltumapgādes komersantu rīcībā esošie dati par visām Latvijas Republikas adresēm, kurās ir elektroenerģijas, dabasgāzes vai centralizētās siltumapgādes pieslēgums. Iesniegtā informācija saturēs atbilstoši adresācijas noteikumiem noformētu adresi un tās ARIS kodu, kā arī elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāju nosaukumu un reģistrācijas numuru, kas attiecīgajā adresē nodrošina elektroenerģijas un/ vai dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus.
9. Informācijas sistēma identificēs, kurās adresēs ir mājsaimniecības, kas atbilst mājsaimniecībām, kas ir tiesīgas saņemt likumprojektā noteikto atbalstu.
10. Informācijas sistēma atgriezīs elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram tā iesniegto adrešu sarakstu ar pazīmi/ identifikatoru tām adresēm, kam piemērojams atbalsts.
11. Informācijas sistēma atgriezīs dabasgāzes sadales sistēmas operatoram tā iesniegto adrešu sarakstu ar pazīmi/ identifikatoru tām adresēm, kam piemērojams atbalsts.
12. Informācijas sistēma atgriezīs siltumapgādes komersantiem to iesniegto adrešu sarakstus ar pazīmi/ identifikatoru tām adresēm, kam piemērojams atbalsts. Noteikts siltumapgādes komersants saņems informāciju tikai par objektiem, kam tas nodrošina siltumenerģijas piegādes pakalpojumu.
13. Elektroenerģijas sadales sistēmas operators, sniedzot ikmēneša datus par objekta patēriņu, elektroenerģijas tirgotājiem nodos informāciju par Latvijas Republikas adresēm, kam piemērojams atbalsts. Noteikts elektroenerģijas tirgotājs saņems informāciju tikai par tiem objektiem, kam attiecīgais tirgotājs nodrošina elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu.
14. Dabasgāzes sadales sistēmas operators, sniedzot ikmēneša datus par objekta patēriņu, dabasgāzes tirgotājiem nodos informāciju par Latvijas Republikas adresēm, kam piemērojams atbalsts. Noteikts dabasgāzes tirgotājs saņems informāciju tikai par tiem objektiem, kam attiecīgais tirgotājs nodrošina dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu.
15. Tiešo norēķinu gadījumā (ar tiem saprotot tādus norēķinus, kas balstīti uz individuāla mājsaimniecības līguma pamata) elektroenerģijas tirgotāji, dabasgāzes tirgotāji un siltumapgādes komersanti piemēros atbalstu mājsaimniecībām, balstoties uz sadales sistēmas operatoru (elektroenerģijas un dabasgāzes gadījumā) un informācijas sistēmas (siltumenerģijas gadījumā) sniegto informāciju par adresēm, kam piemērojams atbalsts.
16. Netiešo norēķinu gadījumā (ar tiem saprotot, piemēram, gadījumus, kad mājai ir viens kopīgs elektroenerģijas pieslēgums, māja ir sadalīta dzīvojamo telpu grupās un atsevišķās dzīvojamo telpu grupās esošajām mājsaimniecībām ir piemērojams atbalsts) elektroenerģijas sadales sistēmas operators pašapkalpošanās portālā pie objekta norādīs informāciju par dzīvojamo telpu grupām (dzīvokļiem), kam piemērojams atbalsts. Mājas pārvaldnieks ievadīs pašapkalpošanās portālā informāciju par kopējo mēneša patēriņu dzīvokļiem, kuriem ir piemērojams atbalsts. Sadales sistēmas operators, nododot informāciju elektroenerģijas tirgotājam informāciju par objekta kopējo patēriņu, norādīs, kāds ir objekta kopējais patēriņš, un kāds ir patēriņš, kam piemērojams atbalsts. Elektroenerģijas tirgotājs ietvers objekta rēķinā par patērēto elektroenerģiju objektam piemēroto atbalstu. Mājas pārvaldnieks, izrakstot individuālus rēķinus, piemēros atbalstu mājsaimniecībām (dzīvojamo telpu grupām), kas tiesīgas saņem atbalstu, saskaņā ar iepriekš saņemto informāciju.
17. Elektroenerģijas tirgotājs, izmantojot informācijas sistēmu, iesniegs BVKB kompensācijas par piešķirto atbalstu pieprasījumu.
18. Netiešo norēķinu gadījumā atbalsta sniegšanai izmaksām par dabasgāzi piemērojama identiska datu plūsma, kā norādīts 16. un 17.punktā.
19. Netiešo norēķinu gadījumā siltumapgādes komersants, balstoties uz informācijas sistēmas sniegto informāciju, iesniegs objekta pārvaldniekam informāciju par objektā esošajām dzīvojamo telpu grupām, kam piemērojam atbalsts. Pārvaldnieks iesniegs informāciju par to dzīvojamo telpu grupu kopējo patēriņu, kam piemērojams likumprojektā noteiktais atbalsts. Siltumapgādes komersants izrakstīs rēķinu par patērēto siltumenerģiju, ietverot rēķinā objektam piemērojamo atbalstu, saskaņā ar pārvaldnieka sniegto informāciju par patēriņu dzīvojamo telpu grupām, kam piemērojams atbalsts.
20. Siltumapgādes komersants izmantojot informācijas sistēmu, iesniegs BVKB kompensācijas par piešķirto atbalstu pieprasījumu.
21. BVKB nepieciešamības gadījumā veiks atsevišķu elektroenerģijas tirgotāju, dabasgāzes tirgotāju un siltumapgādes komersantu izrakstīto rēķinu mājsaimniecībām pārbaudi.
22. BVKB izmaksās elektroenerģijas tirgotājiem, dabasgāzes tirgotājiem un siltumapgādes komersantiem kompensāciju par mājsaimniecībām sniegto atbalstu.
23. Atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, naftas gāze, u.c.) sniegs pašvaldības. Pašvaldības saņems no informācijas sistēmas to administratīvajā teritorijā reģistrētās adreses ar pazīmi/ identifikatoru adresēm, kurās ir mājsaimniecības, kuras ir tiesīgas saņemt likumprojektā noteikto atbalstu. Attiecīgo informāciju pašvaldības saņems faila formātā.
24. Pašvaldības, balstoties uz sistēmas sniegto informāciju, apstrādās privātpersonu iesniegtos iesniegumus un decentralizētā kurināmā iegādes maksājumu apliecinošu dokumentus, un pieņems lēmumus par atbalsta piešķiršanu mājsaimniecībai.
25. Papildus tiks izstrādāts portāls BVKB darbiniekiem, lai nodrošinātu mājsaimniecību iesniegumu izskatīšanu un sniegtu mājsaimniecībām atbildes uz jautājumiem par atbalsta saņemšanu vai nesaņemšanu. Darbinieku portālā būs iespēja veikt informācijas atlasi pēc personas vārda un uzvārda, personas kods, deklarētās, reģistrētās vai kontaktadresei norādītās adreses. BVKB darbiniekiem, veicot mājsaimniecības atlasi būs iespējams redzēt informāciju par mājsaimniecībā deklarētajām, reģistrētajām vai kontaktadresi norādījušajām personām (to skaitu) un mājsaimniecības vidējo ienākumu līmeni uz vienu mājsaimniecības locekli.
26. Informācijas sistēmas otrās izstrādes kārtas laikā ir plānots izveidot pašapkalpošanās portālu, kas pastāvīgi ļaus fiziskām personām ar autentifikācijas līdzekļiem (piemēram, ar Latvija.lv autentifikatoru) pieslēgties portālam un iegūt informāciju par to, vai mājsaimniecība kvalificējas atbalstam.
Fizisko personu identifikācijas datu, finanšu datu un fizisko personu dzīvesvietas adreses datu apstrāde EIKIS ir nepieciešama, jo šobrīd valsts iestāžu rīcībā nav nevienas informācijas sistēmas, kas veiktu ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu. Sistēmas izveide ir nepieciešama, lai nodrošinātu mērķēta atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Norādām, ka datu par visām Latvijā deklarētajām, reģistrētajām vai kontaktadresi norādījušajām fiziskajām personām un to ienākumiem apstrāde manuāli nav iespējama. Papildus norādām, ka šādas informācijas sistēmas izveide nodrošinās samērīgāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu gadījumā, ja energoresursu tirgū tiks konstatētas cenu svārstības un tiks identificēta nepieciešamība mājsaimniecībām sniegt likumprojektā noteikto atbalstu. Proti, 2022./2023.gada apkures sezonas ietvaros atbalsts energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai tika sniegts visām mājsaimniecībām, neatkarīgi no to ienākumu līmeņa. Ar šādas sistēmas palīdzību, atbalstu būtu iespējams sniegt mājsaimniecībām, kurām tas ir vairāk nepieciešams, kas ir aptuveni 40-50% mājsaimniecību, tādējādi atbalstam energoresursiem izmantojot būtiski mazāku valsts budžeta apjomu.
Ilgtermiņā, paredzot papildu VID datu apstrādes iespējas, plānots, ka pašvaldības varētu izmantot informācijas sistēmā esošos datus par mājsaimniecības ienākumu aprēķinu to atbildībā esošo mājokļu un sociālo pabalstu administrēšanai.
Ņemot vērā, ka mērķa sasniegšanai apstrādājamo personas datu apjoms jau sākotnēji tika noteikts minimāli nepieciešamajā apjomā, tad iespējamība, ka daļa datu vairs nebūs nepieciešami, ir minimāla. Tomēr, ja no likumprojekta izrietošajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais datu apjoms samazināsies, sistēmas pārzinis, ņemot vērā normatīvajos aktos veiktos grozījumus un izrietot no sistēmas procesiem un atbalsta piemērošanas ietvaros gūtās informācijas, izvērtēs kāda no sistēmā esošajām datu kopām ir dzēšama. Savukārt plānotā datu dzēšana, iestājoties normatīvajā aktā noteiktajam datu glabāšanas termiņam, notiek automātiski un papildu vērtēšana nenotiek.
Likumprojektā norādītā mērķa sasniegšanas realizācija skar visu Latvijas iedzīvotāju datus un par katru no tiem paredzēts atspoguļot tādus datu veidus, ka vārds un uzvārds, Personas kods, Personas deklarētā vai reģistrētā dzīvesvietas adrese, Personas ienākumi pēdējo divu gadu periodā. Kā arī par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, norādītā kontaktadrese. Ņemot vērā sistēmas pārvaldnieka - Biroja novērtējumu, secināts, ka riski, kas skar datu apstrādi, ir novērtēti ar vidēju un zemu ietekmi.
Detalizēta informācija par ietekmi uz datu apstrādi pieejama likumprojektam pievienotajā novērtējumā par ietekmi uz datu aizsardzību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tika izvērtēti un likumprojektā iekļauts mērķēti atbalsta pasākumi mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, aptuvenais mājsaimniecību, īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, varētu būt aptuveni 40-50% mājsaimniecību. Papildus Ministrija ir secinājusi, ka atbalsts būtu sniedzams tikai tad, ja energoresursu cena biržā pārsniedz noteiktu slieksni, ko apstiprinās Ministru kabinets. Ņemot vērā minēto, kā arī ņemot vērā, ka līdz 2023.gada 8.maijam kopējais energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai izmaksātais atbalsta apjoms bija aptuveni 426,6 miljoni euro, Ministrija, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes pieejamajiem datiem par mājsaimniecību ienākumiem, pirmsšķietami secina, ka, ieviešot mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmu pie apstākļiem kuros energoresursu cenu pieaugums tiek pieņemts līdzvērtīgs 2022./2023.gada apkures sezonas energoresursu cenu pieaugumam, kopējais ietaupījums valsts budžetā energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām varētu būt vairāk, kā 100 miljoni euro.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Vienotais risinājums ir jauna iniciatīva un pieeja atbalsta noteikšanā un sniegšanā mājsaimniecībām un šī risinājuma izstrādē būs virkne nosacījumu, kas ietekmēs likumprojekta mērķa sasniegšanu un mērķgrupas situāciju. Lai izvērtētu, vai vienotais risinājums ir palīdzējis sasniegt likumprojekta mērķi, ir nepieciešams gadu pēc tā darbības izvērtēt, kādi ir vienotā risinājuma trūkumi un nepilnības, kādi ir nepieciešamie uzlabojumi un tam nepieciešamie finanšu resursi un cik efektīvi šis instruments ir mazinājis negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz mājsaimniecību ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni labklājību energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma rezultātā.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Klimata un enerģētikas ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
30.05.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Atbalstu saņēmušo mājsaimniecību lietotāju skaits
Rādītājs
Skaits
Rezultāts
Saņemto sūdzību iesniegumu par lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu pārstrīdēšanu skaits
Rādītājs
Sūdzību skaits
Rezultāts
Atbalsta piešķiršanas mēnešu skaits
Rādītājs
Mēnešu skaits, kad piešķirts atbalsts
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Elektroenerģijas galalietotāji, mājsaimniecības, kuras saņem centralizētu siltumapgādes pakalpojumu, mājsaimniecības un lietotāji, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki vai tie apkurina dzīvojamo māju izmantojot dabasgāzi, kā arī mājsaimniecības, kuras mājokļa apkurei izmanto decentralizētu risinājumus – koksnes granulas, briketes, naftas gāzi, dīzeļdegvielu.
Ietekmes apraksts
Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājums varētu tikt attiecināms uz aptuveni 390 000 mājsaimniecību (no 860 000 mājsaimniecībām, kam ir elektroenerģijas pieslēgums).
Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājums, kas paredz noteiktā laika periodā kompensēt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma cenas pieaugumu, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 25 000 mājsaimniecību (no 56 000 mājsaimniecībām, kurām ir dabasgāzes pieslēgums).
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums, kas noteiktā laika periodā paredz kompensēt siltumenerģijas pakalpojuma cenas pieaugumu, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 35 000 mājsaimniecību (no 78 500 mājsaimniecībām, kuras saņem centralizētās siltumapgādes pakalpojumu). Decentralizēto apkures risinājumu (koksnes granulas, koksnes briketes, malka, naftas gāze, dīzeļdegviela) izmaksu daļēja kompensēšana varētu tikt attiecināma uz aptuveni 80 000 mājsaimniecību (no aptuveni 200 000 mājsaimniecību, kas atbalstu saņēma iepriekš).
Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājums, kas paredz noteiktā laika periodā kompensēt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma cenas pieaugumu, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 25 000 mājsaimniecību (no 56 000 mājsaimniecībām, kurām ir dabasgāzes pieslēgums).
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums, kas noteiktā laika periodā paredz kompensēt siltumenerģijas pakalpojuma cenas pieaugumu, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 35 000 mājsaimniecību (no 78 500 mājsaimniecībām, kuras saņem centralizētās siltumapgādes pakalpojumu). Decentralizēto apkures risinājumu (koksnes granulas, koksnes briketes, malka, naftas gāze, dīzeļdegviela) izmaksu daļēja kompensēšana varētu tikt attiecināma uz aptuveni 80 000 mājsaimniecību (no aptuveni 200 000 mājsaimniecību, kas atbalstu saņēma iepriekš).
Juridiskās personas
- Elektroenerģijas tirgotāji, dabasgāzes tirgotāji un centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzēts pienākums elektroenerģijas tirgotājiem, dabasgāzes tirgotājiem un centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem sniegt atbalstu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kā arī nodot datus informācijas sistēmai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Elektroenerģijas galalietotāji, mājsaimniecības, kuras saņem centralizētu siltumapgādes pakalpojumu, mājsaimniecības un lietotāji, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki vai tie apkurina dzīvojamo māju izmantojot dabasgāzi, kā arī mājsaimniecības, kuras mājokļa apkurei izmanto decentralizētu risinājumus – koksnes granulas, briketes, naftas gāzi, dīzeļdegvielu.
Nē
Risinājuma ieviešana neradīs papildu izdevumus mājsaimniecībām.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Elektroenerģijas tirgotāji, dabasgāzes tirgotāji un centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji
Jā
Vērtības nozīme:
Precīzas sistēmas pielāgojumu izmaksas un rīku datu nodošanai izstrādes izmaksas visām iesaistītajām pusēm nav idenitificētas, un tās segs attiecīgās juridiskās personas.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 338 247
0
1 632 853
0
289 995
289 995
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 338 247
0
1 632 853
0
289 995
289 995
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 338 247
0
-1 632 853
0
-289 995
-289 995
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 338 247
0
-1 632 853
0
-289 995
-289 995
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 338 247
0
1 632 853
0
289 995
289 995
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
1. EIKIS izstrādes izmaksas (ar PVN):
- 2023.gadā – 1 150 000 euro;
- 2024.gadā – 1 197 658 euro;
- integrācijas ar DAGR un VIRSIS 2024.gadā - 145 200 euro.
Detalizēta informācija par EIKIs izstrādes izmaksām ir pieejama informatīvā ziņojuma "Par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni" pielikumā Nr.2.
Finansējums EIKIS izstrādei ir novirzāms Ekonomikas ministrijai, kā pārraudzībā ir birojs.
2. EIKIS uzturēšanas izmaksas (ar PVN):
- 2023.gadā – 91 658 euro;
- 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 148 470 euro.
Uzturēšanas izmaksu veidojošās komponentes:
1. Operētājsistēmas, datu bāzu vadības sistēmu, kā arī datortīkla konfigurācijas uzturēšana – regulāra atjaunināšana, esošā stāvokļa monitorings - aptuveni 30% no kopējām uzturēšanas izmaksām;
2. Izstrādātās programmatūras uzturēšana – sistēmas darbības uzraudzība - aptuveni 45% no kopējām uzturēšanas izmaksām;
3. Sistēmai kritiski nepieciešamo papildinājumu un kļūdu labojumu izstrāde, kas neietilpst garantijas nosacījumos, kā arī pēcgarantijas periodā (piemēram, ir mainījusies likumdošana un sistēmai no noteikta datuma jāstrādā savādāk, vai operētājsistēmas vai datu bāzu vadības sistēmu atjauninājums ir radījis sistēmas nestabilu darbību un sistēmā ir steidzami jāveic labojumi) - aptuveni 25% no kopējām uzturēšanas izmaksām.
Precīzu informāciju par katras pozīcijas izmaksām pirms iepirkuma un faktisko darbu apzināšanas nav iespējams noteikt. Iepirkums sistēmas uzturēšanai tiek izsludināts ar pozīciju “sistēmas uzturēšana un pilnveide”.
Finansējums EIKIS uzturēšanai ir novirzāms Ekonomikas ministrijai, kā pārraudzībā ir birojs.
3. Atalgojuma izmaksas 4 amata vietām birojā:
- 2023.gadā – 52 061 (sākot no 2023.gada septembra);
- 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 141 525 euro.
Sistēmas administrēšanai birojā būs nepieciešamas četras papildu amata vietas – divas sistēmu analītiķa vietas un divas pakalpojumu vadītāja vietas.
Atlīdzība gadā (2023.gada algu līmenis) - 115 088 euro, no kā:
- sistēmu analītiķiem 38 400 euro;
- pakalpojumu vadītājiem 45 600 euro;
- atvaļinājuma pabalsts (50%) 3 500 euro;
- novērtēšanas prēmija (60%) 4 200 euro;
- veselības, dzīvības apdrošināšana 1 756 euro;
- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 21 632 euro.
Izmaksas atalgojumam (septembris - decembris) - 38 363 euro.
Preču un pakalpojumu vienreizējās izmaksas (klaviatūra, datorpele, monitors, mobilais tālrunis, galds, galda lampa, darba krēsls, apmeklētāju krēsls, dokumentu plaukti, drēbju skapis, darba sludinājumu izmaksas) - 5858 euro.
Pastāvīgās, ikgadējās izmaksas (kancelejas un saimniecības preces, sakaru pakalpojumi, telpu noma, komunālie pakalpojumi, obligātā veselības pārbaude, kursi un semināri, administratīvie izdevumi) -
6 104 euro, no kā izmaksas 2023.gadā (septembris - decembris) - 2 035 euro.
Vienreizējie kapitālie izdevumi (portatīvie datori, arhīva plaukti) - 5 805 euro.
Kopējās izmaksas 2023.gadā (septembris - decembris) - 52 061 euro.
Atlīdzības izmaksas 2024.gadā - 135 421 euro, no kā:
- sistēmu analītiķiem 45 184 euro;
- pakalpojumu vadītājiem 53 656 euro;
- atvaļinājuma pabalsts (50%) 4 118 euro;
- novērtēšanas prēmija (60%) 4 942 euro;
- veselības, dzīvības apdrošināšana 2 066 euro;
- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 25 454 euro.
Pastāvīgās, ikgadējās izmaksas - 6104 euro.
Finansējums amata vietu atalgojumam ir novirzāms Ekonomikas ministrijai, kā pārraudzībā ir birojs.
4. Izmaksu skaidrojums VSAA datu rīka izstrādei:
- datu apmaiņas izstrādes darbietilpība novērtēta ar 80 cilvēkdienām;
- ņemot vērā VSAA ārpakalpojuma līgumā norādīto vienas cilvēkdienas cenu, kas ir 460,00 euro bez PVN, tad datu apmaiņas izstrādei un ieviešanai VSAA 2023.gadā papildus nepieciešami 36 800 euro bez PVN (summa ar PVN 44 528 euro).
Finansējums par VSAA datu rīka izstrādei ir novirzāms Labklājības ministrijai, kā pārraudzībā ir VSAA.
- 2023.gadā – 1 150 000 euro;
- 2024.gadā – 1 197 658 euro;
- integrācijas ar DAGR un VIRSIS 2024.gadā - 145 200 euro.
Detalizēta informācija par EIKIs izstrādes izmaksām ir pieejama informatīvā ziņojuma "Par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni" pielikumā Nr.2.
Finansējums EIKIS izstrādei ir novirzāms Ekonomikas ministrijai, kā pārraudzībā ir birojs.
2. EIKIS uzturēšanas izmaksas (ar PVN):
- 2023.gadā – 91 658 euro;
- 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 148 470 euro.
Uzturēšanas izmaksu veidojošās komponentes:
1. Operētājsistēmas, datu bāzu vadības sistēmu, kā arī datortīkla konfigurācijas uzturēšana – regulāra atjaunināšana, esošā stāvokļa monitorings - aptuveni 30% no kopējām uzturēšanas izmaksām;
2. Izstrādātās programmatūras uzturēšana – sistēmas darbības uzraudzība - aptuveni 45% no kopējām uzturēšanas izmaksām;
3. Sistēmai kritiski nepieciešamo papildinājumu un kļūdu labojumu izstrāde, kas neietilpst garantijas nosacījumos, kā arī pēcgarantijas periodā (piemēram, ir mainījusies likumdošana un sistēmai no noteikta datuma jāstrādā savādāk, vai operētājsistēmas vai datu bāzu vadības sistēmu atjauninājums ir radījis sistēmas nestabilu darbību un sistēmā ir steidzami jāveic labojumi) - aptuveni 25% no kopējām uzturēšanas izmaksām.
Precīzu informāciju par katras pozīcijas izmaksām pirms iepirkuma un faktisko darbu apzināšanas nav iespējams noteikt. Iepirkums sistēmas uzturēšanai tiek izsludināts ar pozīciju “sistēmas uzturēšana un pilnveide”.
Finansējums EIKIS uzturēšanai ir novirzāms Ekonomikas ministrijai, kā pārraudzībā ir birojs.
3. Atalgojuma izmaksas 4 amata vietām birojā:
- 2023.gadā – 52 061 (sākot no 2023.gada septembra);
- 2024.gadā un turpmāk ik gadu – 141 525 euro.
Sistēmas administrēšanai birojā būs nepieciešamas četras papildu amata vietas – divas sistēmu analītiķa vietas un divas pakalpojumu vadītāja vietas.
Atlīdzība gadā (2023.gada algu līmenis) - 115 088 euro, no kā:
- sistēmu analītiķiem 38 400 euro;
- pakalpojumu vadītājiem 45 600 euro;
- atvaļinājuma pabalsts (50%) 3 500 euro;
- novērtēšanas prēmija (60%) 4 200 euro;
- veselības, dzīvības apdrošināšana 1 756 euro;
- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 21 632 euro.
Izmaksas atalgojumam (septembris - decembris) - 38 363 euro.
Preču un pakalpojumu vienreizējās izmaksas (klaviatūra, datorpele, monitors, mobilais tālrunis, galds, galda lampa, darba krēsls, apmeklētāju krēsls, dokumentu plaukti, drēbju skapis, darba sludinājumu izmaksas) - 5858 euro.
Pastāvīgās, ikgadējās izmaksas (kancelejas un saimniecības preces, sakaru pakalpojumi, telpu noma, komunālie pakalpojumi, obligātā veselības pārbaude, kursi un semināri, administratīvie izdevumi) -
6 104 euro, no kā izmaksas 2023.gadā (septembris - decembris) - 2 035 euro.
Vienreizējie kapitālie izdevumi (portatīvie datori, arhīva plaukti) - 5 805 euro.
Kopējās izmaksas 2023.gadā (septembris - decembris) - 52 061 euro.
Atlīdzības izmaksas 2024.gadā - 135 421 euro, no kā:
- sistēmu analītiķiem 45 184 euro;
- pakalpojumu vadītājiem 53 656 euro;
- atvaļinājuma pabalsts (50%) 4 118 euro;
- novērtēšanas prēmija (60%) 4 942 euro;
- veselības, dzīvības apdrošināšana 2 066 euro;
- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 25 454 euro.
Pastāvīgās, ikgadējās izmaksas - 6104 euro.
Finansējums amata vietu atalgojumam ir novirzāms Ekonomikas ministrijai, kā pārraudzībā ir birojs.
4. Izmaksu skaidrojums VSAA datu rīka izstrādei:
- datu apmaiņas izstrādes darbietilpība novērtēta ar 80 cilvēkdienām;
- ņemot vērā VSAA ārpakalpojuma līgumā norādīto vienas cilvēkdienas cenu, kas ir 460,00 euro bez PVN, tad datu apmaiņas izstrādei un ieviešanai VSAA 2023.gadā papildus nepieciešami 36 800 euro bez PVN (summa ar PVN 44 528 euro).
Finansējums par VSAA datu rīka izstrādei ir novirzāms Labklājības ministrijai, kā pārraudzībā ir VSAA.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Vienotā risinājuma administrēšanai būs nepieciešamas četras amata vietas Būvniecības valsts kontroles birojā, kas tiks nodrošinātas, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldē.
Cita informācija
EIKIS izstrādei un uzturēšanai, četru amata vietu nodrošināšanai birojā 2023. gadā nepieciešamo finansējumu, kā arī VSAA rīka datu nodošanai EIKIS izstrādei nepieciešamo finansējums ne vairāk kā 1 338 247 euro apmērā tiks nodrošināts no resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 15.00.00 “Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai” paredzētā finansējuma. Finansējums minētajā apmērā plānots kā vispārējās valdības budžeta izdevumi 2023. gadā, kas kā vienreizējie izdevumi saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 5.panta 2.punktu tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa.
Turpmākajos gados nepieciešamais finansējums EIKIS uzturēšanai un birojā nepieciešamo amata vietu finansēšanai tiks nodrošināts kārtējā ziņojuma par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai ietvaros.
EIKIS otrās kārtas izstrādei tiks izvērtētas iespējas paredzēt finansējumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētās Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību, digitālā transformācija” vai no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram”, vai Ministrijai primāri sniegs fiskāli neitrālus priekšlikumus par izstrādes izdevumu finansēšanas avotiem.
Nepieciešamības gadījumā finansējums atbalsta pasākumiem 2023.gadā tiks nodrošināts no resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 15.00.00 “Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai” paredzētā finansējuma, savukārt regulējums par finansējuma nodrošināšanu 2024.gadam tiks iekļauts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”.
Turpmākajos gados nepieciešamais finansējums EIKIS uzturēšanai un birojā nepieciešamo amata vietu finansēšanai tiks nodrošināts kārtējā ziņojuma par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai ietvaros.
EIKIS otrās kārtas izstrādei tiks izvērtētas iespējas paredzēt finansējumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētās Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību, digitālā transformācija” vai no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram”, vai Ministrijai primāri sniegs fiskāli neitrālus priekšlikumus par izstrādes izdevumu finansēšanas avotiem.
Nepieciešamības gadījumā finansējums atbalsta pasākumiem 2023.gadā tiks nodrošināts no resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 15.00.00 “Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai” paredzētā finansējuma, savukārt regulējums par finansējuma nodrošināšanu 2024.gadam tiks iekļauts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Likumprojekta pārejas noteikumos noteikto, likums zaudē spēku 2023.gada 31.decembrī
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.2. Elektroenerģijas tirgus likums
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Likumprojektā un tā pārejas noteikumos noteikto, 2023.gada 31.dcembrī spēku zaudē Elektroenerģijas tirgus likuma 33.1 pants.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.3. 2014.gada 21.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Līdz ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma spēka zaudēšanu, aktualitāti zaudēs Ministru kabineta noteikumu Nr.50 2.28.apakšpunkts, 105.1 punkts, XII2 nodaļa, 141.1 punkts.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.4. 2017.gada 2.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Līdz ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma spēka zaudēšanu, aktualitāti zaudēs Ministru kabineta noteikumu Nr.78 2.35.apakšpunkts, XII1 nodaļa.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.5. 2008.gada 21.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Līdz ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma spēka zaudēšanu, aktualitāti zaudēs Ministru kabineta noteikumu Nr.876 1.3.apakšpunkts, VIII1 nodaļa, 45.punkts.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/70f102ea-3e5e-41f2-b3d8-5e258006bdf9
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojekta publiskā apspriešana tika veikta no 2023.gada 28.jūnija līdz 2023.gada 5.jūlijam. Papildu viedokļi par izstrādāto likumprojektu publiskās apspriešanas ietvaros netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija
- Pašvaldību izpildinstitūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Būvniecības valsts kontroles birojam tiek noteikts pienākums administrēt energoresursu izmaksu kompensācijas pasākumu ietvaros izmaksāto finansējumu un veikt tā uzraudzību, kā arī tiek noteikts pienākums izveidot mērķēta atbalsta sniegšanai paredzēto informācijas sistēmu un administrēt to.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tik automatizēta atbalsta sniegšana daļēju izmaksu segšanai centralizētajiem energoresursiem - elektroenerģijai, dabasgāzei un centralizētajai siltumapgādei.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmēs pozitīvi, jo tiks uzlabota zemu un vidēji zemu ienākumu mājsaimniecību sociālā situācija periodos, kad strauji pieaugs energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu cenas.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts paredz jaunas informācijas sistēmas izstrādi, kurā tiks integrēti personu dati par deklarētajām, reģistrētajām un norādītajām dzīvesvietas adresēm, dati par personu ienākumiem un dati par elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pieslēgumu adresēm. Informācijas sistēma veiks mājsaimniecības vidējo ienākumu aprēķinu uz vienu mājsaimniecības locekli, nosakot mājsaimniecību loku, kas ir tiesīgs pretendēt uz likumā noteikto atbalstu. Sistēma nodos pakalpojumu sniedzējiem (elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājiem un siltumenerģijas piegādes pakalpojumu sniedzējiem) un pašvaldībām informāciju par mājsaimniecībām, kurām piemērojams likumā noteiktais atbalsts. Attiecīgā informācija pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldībām tiks nodota kā adrese ar identifikatoru, kurai piemērojams atbalsts, neietverot informāciju par konkrētās personas ienākumiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi