24-TA-2964: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Izglītības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (turpmāk – likumprojekts), pamatojoties uz:
1. Valsts kontroles 2021. gada revīzijas ziņojuma Nr. 2.4.1-8/2020 “Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?” (turpmāk – revīzijas ziņojums) ieteikumiem Ministru kabinetam noteikt kārtību izglītojamā izmitināšanai pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzībā, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcā vai speciālās izglītības iestādes internātā izglītības ieguves laikā, kā arī minimālās prasības izmitināšanas pakalpojuma nodrošināšanai;
2. Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33 49.§) "Informatīvais ziņojums "Par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību"" 2. punktā noteikto, paredzot, ka katrai izglītības iestādei ir jāizmanto kāda no vardarbības mazināšanas/novēršanas programmām atbilstoši izglītojamo vecumposmam, veicot attiecīgās izmaiņas Izglītības likumā.
3. Ņemot vērā nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz valsts finansētu vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmu vienlaicīgu apguvi.
4. Ņemot vērā nepieciešamību noteikt, ka Latvijā Eiropas skolas vai akreditētas Eiropas skolas izsniegts izglītības dokuments atbilstoši Konvencijai, ar ko nosaka Eiropas skolas statūtus, tiek automātiski atzīts bez papildu procedūrām.
5. Ņemot vērā nepieciešamību noteikt pašvaldībām tiesības noteikt maksu par atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai vai licences interešu izglītības programmas īstenošanai izsniegšanu.
1. Valsts kontroles 2021. gada revīzijas ziņojuma Nr. 2.4.1-8/2020 “Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?” (turpmāk – revīzijas ziņojums) ieteikumiem Ministru kabinetam noteikt kārtību izglītojamā izmitināšanai pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzībā, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcā vai speciālās izglītības iestādes internātā izglītības ieguves laikā, kā arī minimālās prasības izmitināšanas pakalpojuma nodrošināšanai;
2. Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33 49.§) "Informatīvais ziņojums "Par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību"" 2. punktā noteikto, paredzot, ka katrai izglītības iestādei ir jāizmanto kāda no vardarbības mazināšanas/novēršanas programmām atbilstoši izglītojamo vecumposmam, veicot attiecīgās izmaiņas Izglītības likumā.
3. Ņemot vērā nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz valsts finansētu vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmu vienlaicīgu apguvi.
4. Ņemot vērā nepieciešamību noteikt, ka Latvijā Eiropas skolas vai akreditētas Eiropas skolas izsniegts izglītības dokuments atbilstoši Konvencijai, ar ko nosaka Eiropas skolas statūtus, tiek automātiski atzīts bez papildu procedūrām.
5. Ņemot vērā nepieciešamību noteikt pašvaldībām tiesības noteikt maksu par atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai vai licences interešu izglītības programmas īstenošanai izsniegšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanu; noteikt pilnvarojumu Ministru Kabinetam izstrādāt prasības diennakts pakalpojumam izglītības apguves laikā; pilnveidot regulējumu attiecībā uz valsts finansētu izglītības programmu vienlaicīgu apguvi; noteikt, ka Latvijā Eiropas skolas vai akreditētas Eiropas skolas izsniegts izglītības dokuments tiek automātiski atzīts bez papildu procedūrām; noteikt, ka pašvaldības var noteikt maksu par atļauju un licenču izsniegšanu neformālās un interešu izglītības programmu īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Lai nodrošinātu samērīgu pārejas periodu, likumprojekts paredz:
1) ka izglītības iestādes nodrošina vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanas uzsākšanu ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim;
2) ka aizliegums vienlaicīgi apgūt vairākas izglītības programmas, kas pilnībā vai daļēji tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, stājas spēkā ar jauno mācību gadu – 2025. gada 1.septembri;
3) nosacījums par Eiropas skolas izglītības dokumentu automātisku atzīšanu bez papildu procedūrām stājas spēkā ne vēlāk kā 2025. gada 1. jūlijā;
4) Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. decembrim izdod Ministru kabineta noteikumus par izglītojamo uzņemšanas kritērijiem, kārtību un prasībām pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzības, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcas vai speciālās izglītības iestādes internāta pakalpojumam izglītības apguves laikā.
1) ka izglītības iestādes nodrošina vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanas uzsākšanu ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim;
2) ka aizliegums vienlaicīgi apgūt vairākas izglītības programmas, kas pilnībā vai daļēji tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, stājas spēkā ar jauno mācību gadu – 2025. gada 1.septembri;
3) nosacījums par Eiropas skolas izglītības dokumentu automātisku atzīšanu bez papildu procedūrām stājas spēkā ne vēlāk kā 2025. gada 1. jūlijā;
4) Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. decembrim izdod Ministru kabineta noteikumus par izglītojamo uzņemšanas kritērijiem, kārtību un prasībām pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzības, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcas vai speciālās izglītības iestādes internāta pakalpojumam izglītības apguves laikā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas 4. punktā noteiktajam, vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus. Savukārt, Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 20. punktā noteikts, ka, ja izglītības iestāde izglītības programmas īstenošanas laikā nodrošina dienesta viesnīcas pakalpojumus vai internāta pakalpojumus, izglītības iestādes vadītājs izdod rīkojumu, norādot tajā izglītojamā vārdu, uzvārdu un personas kodu, kurš izmanto šo pakalpojumu. Cita starpā no Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 7. punkta izriet, ka pašvaldība neuztur tās padotībā esošās speciālās izglītības iestādes, kas īsteno speciālās izglītības programmas pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē un nodrošina internāta pakalpojumus, kā arī speciālās izglītības iestādes — attīstības centrus. Pašvaldību padotībā esošo speciālās izglītības iestāžu, kurās tiek nodrošināti internāta pakalpojumi, uzturēšanas izdevumus finansē no valsts budžeta mērķdotācijas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 477) 2. punkta 2.1. apakšpunktu. Maksa par izglītojamam sniegtajiem pakalpojumiem internātā tiek aprēķināta atbilstoši MK noteikumu Nr. 477 1. pielikumam, savukārt, maksājumus par izglītojamam sniegtajiem internāta pakalpojumiem veic saskaņā ar līgumu par izglītojamā aprūpi internātā (MK noteikumu Nr.477 4. pielikums). Profesionālajā izglītībā, ievērojot to, ka profesionālās izglītības iestādes īsteno dažādas izglītības programmas un tās ir izvietotas pa visu Latvijas teritoriju, attiecīgi ir izveidotas dienesta viesnīcas izglītojamo izmitināšanai, tādējādi nodrošinot izglītības pieejamību.
Profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcu pakalpojumu sniedz kā maksas pakalpojumu, un maksa par tiem noteikta Ministru kabineta apstiprinātā cenrādī (piemēram: Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumi Nr. 131 “Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis”).
Nosacījumus un kārtību attiecībā uz izmitināšanu profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcā šobrīd nosaka pašas profesionālās izglītības iestādes ar iekšējiem noteikumiem.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem (turpmāk – VIIS) uz 2024. gada 1. septembri pirmsskolas izglītību Latvijā apgūst 90315 izglītojamie. No tiem diennakts uzraudzībā bija 366 vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie un 156 speciālās izglītības iestāžu izglītojamie. Speciālo izglītību speciālās izglītības iestādēs apgūst 4158 izglītojamie un no tiem speciālās izglītības iestāžu internātus izmantoja 2627. Vispārējās izglītības iestādēs 1 - 12. klasē izglītību apguva 220076 izglītojamie un no tiem dienesta viesnīcas izmantoja 472 izglītojamie.
Saskaņā ar VIIS datiem uz 2024. gada 1. oktobri profesionālo izglītību apguva 29 399 izglītojamie (valsts, pašvaldības, privātās profesionālās izglītības iestādēs) un no tiem dienesta viesnīcas izmantoja vairāk kā 8000 izglītojamie.
Izglītības likuma 3. panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību. Savukārt saskaņā ar Izglītības likuma 36. panta trešo daļu izglītības programmas tiek īstenotas personas dzīvībai un veselībai drošos apstākļos. Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta Nr. 474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 474) 6.2. apakšpunkts nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs plāno un organizē izglītojošus pasākumus par izglītojamo veselību un drošību, tai skaitā vardarbības profilakses jautājumiem. MK noteikumu Nr.474 16.3. apakšpunkts nosaka, ka izglītības iekšējās kārtības noteikumos jānosaka izglītojamā rīcība, ja izglītības iestādē vai tās organizētajā vai atbalstītajā pasākumā izglītojamais kādas personas darbībā saskata draudus savai vai citu personu drošībai, tostarp vardarbību. Ikvienam izglītojamam ir tiesības iekļaujoši un drošos apstākļos apgūt izglītības programmu. Vispārējās izglītības likuma 17. panta trešā daļa nosaka, ka vispārējās izglītības programmas apguvē tās īstenotāji izglītojamiem nodrošina sistēmisku atbalstu sociāli emocionālās kompetences attīstīšanai, tādejādi nodrošinot, ka izglītojamais spēj atpazīt, kontrolēt un pārvaldīt savas emocijas, būt empātisks, spēj sadarboties arī ar tiem, kuriem nepiekrīt, būt tolerants, vienlaikus saglabājot savas vērtības, risināt konfliktus, pieņemt atbildīgus lēmumus. Pietrūkstot šīm prasmēm, tas nereti var būt par pamatu vardarbīgai uzvedībai. Analizējot izglītības iestāžu 2022./2023. gada pašnovērtējuma ziņojumus, Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – IKVD) norāda, ka kopumā izglītības iestādēs tiek nodrošināta emocionālās un fiziskās vides drošība, izglītības iestādes mikroklimats tiek novērtēts kā labs – gan no izglītojamo, gan no pedagogu puses, tostarp krīzes situācijas tiek risinātas nekavējoties, atsevišķos gadījumos norādīts, ka notiek sadarbība ar citām institūcijām. Kā populārākie izglītības vides attīstības virzieni tiek norādīta sadarbība un komunikācija ar vecākiem, izglītojamo sociāli emocionālo prasmju pilnveidošana, cieņpilnu attiecību veidošana, nepieciešamība atbalstīt pedagogus, sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO) dažādu aktivitāšu īstenošanā un preventīvo pasākumu organizēšanā, kā arī organizēt saliedējošus pasākumus pedagogiem un izglītojamiem, stiprinot piederības sajūtu izglītības iestādei. Labbūtība izglītības iestādē ir stāvoklis, kurā visiem iesaistītajiem ir pozitīvas emocijas un attieksme pret izglītības iestādi kopumā; ir pozitīvs pašvērtējums saistībā ar mācībām (IKVD, 2023).
Šobrīd ir izstrādātas vairākas vardarbības mazināšanas/novēršanas un emocionālās labbūtības veicināšanas programmas (turpmāk – programmas), kuras var izmantot izglītības vidē, panākot pozitīvas pārmaiņas un mazinot vardarbības izpausmes. Tās ir dažādas pēc savas būtības, efektivitātes un nepieciešamajiem resursiem to ieviešanai un īstenošanai. Izmantot kādu no programmām ir pašas izglītības iestādes iniciatīva.
Ministrija 2024. gada decembrī veica aptauju par īstenotajām Programmām izglītības iestādēs (t.sk. privātajās izglītības iestādēs). Programma “STOP 4 -7” tiek īstenota 168 pirmsskolas izglītības iestādēs; “Džimbas drošības programma” tiek īstenota 425 pirmsskolas izglītības iestādēs; “KIVA” tiek īstenota 176 izglītības iestādēs; “MOT ” tiek īstenot 78 izglītības iestādēs; “APU” tiek īstenota 69 izglītības iestādēs; “EMU” tiek īstenota 121 izglītības iestādē; citi pasākumi tiek īstenoti 264 izglītības iestādēs un 303 izglītības iestādēs netiek īstenota neviena programma.
Ar grozījumiem 2022. gada 3. marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā 31. panta 4.1 daļā tika noteikts, ka vienlaikus var apgūt vienu profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās augstākās izglītības programmu, kas tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi ir noteikts aizliegums vienlaicīgi apgūt vairākas profesionālās izglītības programmas.
Minētais aizliegums neattiecas uz vispārējās izglītības programmām, līdz ar to var būt situācijas, kad izglītojamais vienlaicīgi apgūst vispārējā izglītības programmu un profesionālās izglītības programmu.
Eiropas skolas ir izveidotas un darbojas saskaņā ar “Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolas statūtus” (turpmāk – Konvencija). Tās ir publiskas, starpvaldību izglītības iestādes, kuras kopīgi pārvalda dalībvalstu valdības un ES institūcijas. Šobrīd ir 13 Eiropas skolas sešās ES dalībvalstīs. Visas skolas ir juridiski uzskatāmas par publiskām iestādēm valstīs, kurās tās atrodas.
Kopš 2005. gada, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta ieteikumiem, nacionālās (publiskās vai privātās) skolas var piedāvāt Eiropas skolu izglītības programmas un Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diploma iegūšanas iespējas, ja tās ir akreditētas (turpmāk – akreditētās Eiropas skolas). Šāda akreditācija ļauj skolām ES dalībvalstīs nodrošināt izglītību, kas atbilst Eiropas skolu pedagoģiskajām prasībām, vienlaikus darbojoties nacionālo izglītības sistēmu ietvaros. Šobrīd ir 24 akreditētas Eiropas skolas 14 ES dalībvalstīs.
Kvalitātes nodrošināšana Eiropas skolās tiek veikta sistēmiskā līmenī, iesaistot ES dalībvalstu norīkotos inspektorus, kuri veic regulāras pārbaudes Eiropas skolās un akreditācijas vizītes akreditētajās Eiropas skolās. Skolu līmenī kvalitāti kopīgi uzrauga skolu vadība un Inspekcijas padome.
Skolas īpaši veicina dzimtās valodas (ES valodas) un svešvalodu apguvi un savstarpēju sapratni, lai stiprinātu Eiropas dimensiju izglītībā un veidotu vienotību.
Kopš Latvijas iestāšanās ES Latvijas pilsoņu skaits Eiropas skolās pieaug. 2010./2011. mācību gadā Eiropas skolās mācījās 115 skolēni, 2013./2014. mācību gadā – 217 skolēni. 2023./2024. mācību gadā – 377 skolēni.
Latviešu valodas plūsma Eiropas skolā Brisele I tika atvērta 2017. gada septembrī, un pirmajā gadā tajā mācījās četri bērni. Skolēnu skaitam pakāpeniski pieaugot, šajā mācību gadā latviešu valodas plūsmā (no pirmsskolas līdz S2 klasei (atbilstoši Konvencijas 5. panta 1. punktā minētajai atbilstības tabulai un Latvijas izglītības sistēmai 7. klase)) mācās 68 skolēni.
Eiropas skolu ģenerālsekretāra birojs neapkopo informāciju par akreditēto Eiropas skolēnu tautību/pilsonību. Taču saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju akreditētajās Eiropas skolās latviešu valoda kā dzimtā valoda tiek mācīta, piemēram, arī Helsinku Eiropas skolā un Tallinas Eiropas skolā.
Eiropas skolas piedāvā izglītību no pirmsskolas līdz vidusskolas līmenim. S6 un S7 klasē, kas saskaņā Konvencijas 5. panta 1. punktā minēto atbilstības tabulu un atbilstoši Latvijas izglītības sistēmai ir attiecīgi 11. un 12. klase, skolēni apgūst Eiropas bakalaurāta (European Baccalaureate) programmu un saņem Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diplomu. Eiropas skolā P1 klase atbilstoši Latvijas izglītības sistēmai ir 1. klase; P2 – 2. klase; P3 – 3. klase; P4 – 4. klase; P5 – 5. klase; S1 – 6. klase; S2 – 7. klase; S3 – 8. klase; S4 – 9. klase; S5 – 10. klase; S6 – 11. klase; S7 – 12. klase. Eiropas skolā, sākot no P1 klases līdz S6 kasei, tajā skaitā beidzot S4 klasi, netiek izsniegts dokuments par pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas apguvi, bet gan liecība, kas apliecina izglītības programmas daļas apguvi. Eiropas skolas un Latvijas mācību sasniegumu vērtēšanas kritēriji ir izteikti vienādi 10 ballu skalā.
Lai saņemtu Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diplomu, Eiropas skolas skolēni kārto piecus rakstiskus un trīs mutiskus eksāmenus. L1 (dzimtāvaloda), L2 (svešvaloda) un matemātika ir obligātie rakstiskie eksāmeni. L1, L2 vai priekšmets, ko pasniedz L2 valodā (vēsture vai ģeogrāfija), ir obligāti mutiskie eksāmeni. Gan rakstiskos, gan mutiskos eksāmenus labo un vērtē divas personas – skolotājs un ārējais vērtētājs.
S7 klases beigās skolēni saņem sākotnējo atzīmi, kas veido 50% no noslēguma atzīmes. Otra 50% daļa no noslēguma atzīmes tiek iegūta eksāmenos. Pieci rakstiskie eksāmeni veido 35% no šīs daļas, savukārt trīs mutiskie eksāmeni – 15%. Lai saņemtu Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diplomu, minimāli nepieciešamais slieksnis ir 5 no 10 (50 no 100).
Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diplomu un atzīmju izrakstu izsniedz saskaņā ar vienotiem Eiropas skolu noteikumiem, izglītības dokumentus paraksta Eiropas skolu ģenerālsekretārs un izglītības dokuments satur zīmogu.
Papildus jau šobrīd Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās un valsts atbalstu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to” 6.3 punkts nosaka, ka “Eiropas skolā kārtotais bakalaurāta eksāmens augstskolas noteiktajā kārtībā var aizstāt centralizēto eksāmenu attiecīgajā mācību priekšmetā un Eiropas skolā kārtotais bakalaurāta eksāmens latviešu valodā – latviešu valodas centralizēto eksāmenu.”
Izglītības likuma 46. panta ceturtā daļa un 47. panta trešā daļa paredz, ka personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, neformālās un interešu izglītības programmas īsteno pēc atļaujas vai licences saņemšanas pašvaldībā.
Atļauju izsniegšanu neformālās izglītības programmas īstenošanai reglamentē Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 395 “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai” (turpmāk – noteikumi Nr. 395). Noteikumu Nr. 395 14. punkts paredz, ka pašvaldība parakstītu atļauju izsniedz piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas un maksas (ja tāda noteikta) samaksas.
Licenču izsniegšanu interešu izglītības programmu īstenošanai reglamentē pašvaldību saistošie noteikumi.
Profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcu pakalpojumu sniedz kā maksas pakalpojumu, un maksa par tiem noteikta Ministru kabineta apstiprinātā cenrādī (piemēram: Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumi Nr. 131 “Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis”).
Nosacījumus un kārtību attiecībā uz izmitināšanu profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcā šobrīd nosaka pašas profesionālās izglītības iestādes ar iekšējiem noteikumiem.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem (turpmāk – VIIS) uz 2024. gada 1. septembri pirmsskolas izglītību Latvijā apgūst 90315 izglītojamie. No tiem diennakts uzraudzībā bija 366 vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie un 156 speciālās izglītības iestāžu izglītojamie. Speciālo izglītību speciālās izglītības iestādēs apgūst 4158 izglītojamie un no tiem speciālās izglītības iestāžu internātus izmantoja 2627. Vispārējās izglītības iestādēs 1 - 12. klasē izglītību apguva 220076 izglītojamie un no tiem dienesta viesnīcas izmantoja 472 izglītojamie.
Saskaņā ar VIIS datiem uz 2024. gada 1. oktobri profesionālo izglītību apguva 29 399 izglītojamie (valsts, pašvaldības, privātās profesionālās izglītības iestādēs) un no tiem dienesta viesnīcas izmantoja vairāk kā 8000 izglītojamie.
Izglītības likuma 3. panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību. Savukārt saskaņā ar Izglītības likuma 36. panta trešo daļu izglītības programmas tiek īstenotas personas dzīvībai un veselībai drošos apstākļos. Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta Nr. 474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 474) 6.2. apakšpunkts nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs plāno un organizē izglītojošus pasākumus par izglītojamo veselību un drošību, tai skaitā vardarbības profilakses jautājumiem. MK noteikumu Nr.474 16.3. apakšpunkts nosaka, ka izglītības iekšējās kārtības noteikumos jānosaka izglītojamā rīcība, ja izglītības iestādē vai tās organizētajā vai atbalstītajā pasākumā izglītojamais kādas personas darbībā saskata draudus savai vai citu personu drošībai, tostarp vardarbību. Ikvienam izglītojamam ir tiesības iekļaujoši un drošos apstākļos apgūt izglītības programmu. Vispārējās izglītības likuma 17. panta trešā daļa nosaka, ka vispārējās izglītības programmas apguvē tās īstenotāji izglītojamiem nodrošina sistēmisku atbalstu sociāli emocionālās kompetences attīstīšanai, tādejādi nodrošinot, ka izglītojamais spēj atpazīt, kontrolēt un pārvaldīt savas emocijas, būt empātisks, spēj sadarboties arī ar tiem, kuriem nepiekrīt, būt tolerants, vienlaikus saglabājot savas vērtības, risināt konfliktus, pieņemt atbildīgus lēmumus. Pietrūkstot šīm prasmēm, tas nereti var būt par pamatu vardarbīgai uzvedībai. Analizējot izglītības iestāžu 2022./2023. gada pašnovērtējuma ziņojumus, Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – IKVD) norāda, ka kopumā izglītības iestādēs tiek nodrošināta emocionālās un fiziskās vides drošība, izglītības iestādes mikroklimats tiek novērtēts kā labs – gan no izglītojamo, gan no pedagogu puses, tostarp krīzes situācijas tiek risinātas nekavējoties, atsevišķos gadījumos norādīts, ka notiek sadarbība ar citām institūcijām. Kā populārākie izglītības vides attīstības virzieni tiek norādīta sadarbība un komunikācija ar vecākiem, izglītojamo sociāli emocionālo prasmju pilnveidošana, cieņpilnu attiecību veidošana, nepieciešamība atbalstīt pedagogus, sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO) dažādu aktivitāšu īstenošanā un preventīvo pasākumu organizēšanā, kā arī organizēt saliedējošus pasākumus pedagogiem un izglītojamiem, stiprinot piederības sajūtu izglītības iestādei. Labbūtība izglītības iestādē ir stāvoklis, kurā visiem iesaistītajiem ir pozitīvas emocijas un attieksme pret izglītības iestādi kopumā; ir pozitīvs pašvērtējums saistībā ar mācībām (IKVD, 2023).
Šobrīd ir izstrādātas vairākas vardarbības mazināšanas/novēršanas un emocionālās labbūtības veicināšanas programmas (turpmāk – programmas), kuras var izmantot izglītības vidē, panākot pozitīvas pārmaiņas un mazinot vardarbības izpausmes. Tās ir dažādas pēc savas būtības, efektivitātes un nepieciešamajiem resursiem to ieviešanai un īstenošanai. Izmantot kādu no programmām ir pašas izglītības iestādes iniciatīva.
Ministrija 2024. gada decembrī veica aptauju par īstenotajām Programmām izglītības iestādēs (t.sk. privātajās izglītības iestādēs). Programma “STOP 4 -7” tiek īstenota 168 pirmsskolas izglītības iestādēs; “Džimbas drošības programma” tiek īstenota 425 pirmsskolas izglītības iestādēs; “KIVA” tiek īstenota 176 izglītības iestādēs; “MOT ” tiek īstenot 78 izglītības iestādēs; “APU” tiek īstenota 69 izglītības iestādēs; “EMU” tiek īstenota 121 izglītības iestādē; citi pasākumi tiek īstenoti 264 izglītības iestādēs un 303 izglītības iestādēs netiek īstenota neviena programma.
Ar grozījumiem 2022. gada 3. marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā 31. panta 4.1 daļā tika noteikts, ka vienlaikus var apgūt vienu profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās augstākās izglītības programmu, kas tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi ir noteikts aizliegums vienlaicīgi apgūt vairākas profesionālās izglītības programmas.
Minētais aizliegums neattiecas uz vispārējās izglītības programmām, līdz ar to var būt situācijas, kad izglītojamais vienlaicīgi apgūst vispārējā izglītības programmu un profesionālās izglītības programmu.
Eiropas skolas ir izveidotas un darbojas saskaņā ar “Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolas statūtus” (turpmāk – Konvencija). Tās ir publiskas, starpvaldību izglītības iestādes, kuras kopīgi pārvalda dalībvalstu valdības un ES institūcijas. Šobrīd ir 13 Eiropas skolas sešās ES dalībvalstīs. Visas skolas ir juridiski uzskatāmas par publiskām iestādēm valstīs, kurās tās atrodas.
Kopš 2005. gada, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta ieteikumiem, nacionālās (publiskās vai privātās) skolas var piedāvāt Eiropas skolu izglītības programmas un Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diploma iegūšanas iespējas, ja tās ir akreditētas (turpmāk – akreditētās Eiropas skolas). Šāda akreditācija ļauj skolām ES dalībvalstīs nodrošināt izglītību, kas atbilst Eiropas skolu pedagoģiskajām prasībām, vienlaikus darbojoties nacionālo izglītības sistēmu ietvaros. Šobrīd ir 24 akreditētas Eiropas skolas 14 ES dalībvalstīs.
Kvalitātes nodrošināšana Eiropas skolās tiek veikta sistēmiskā līmenī, iesaistot ES dalībvalstu norīkotos inspektorus, kuri veic regulāras pārbaudes Eiropas skolās un akreditācijas vizītes akreditētajās Eiropas skolās. Skolu līmenī kvalitāti kopīgi uzrauga skolu vadība un Inspekcijas padome.
Skolas īpaši veicina dzimtās valodas (ES valodas) un svešvalodu apguvi un savstarpēju sapratni, lai stiprinātu Eiropas dimensiju izglītībā un veidotu vienotību.
Kopš Latvijas iestāšanās ES Latvijas pilsoņu skaits Eiropas skolās pieaug. 2010./2011. mācību gadā Eiropas skolās mācījās 115 skolēni, 2013./2014. mācību gadā – 217 skolēni. 2023./2024. mācību gadā – 377 skolēni.
Latviešu valodas plūsma Eiropas skolā Brisele I tika atvērta 2017. gada septembrī, un pirmajā gadā tajā mācījās četri bērni. Skolēnu skaitam pakāpeniski pieaugot, šajā mācību gadā latviešu valodas plūsmā (no pirmsskolas līdz S2 klasei (atbilstoši Konvencijas 5. panta 1. punktā minētajai atbilstības tabulai un Latvijas izglītības sistēmai 7. klase)) mācās 68 skolēni.
Eiropas skolu ģenerālsekretāra birojs neapkopo informāciju par akreditēto Eiropas skolēnu tautību/pilsonību. Taču saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju akreditētajās Eiropas skolās latviešu valoda kā dzimtā valoda tiek mācīta, piemēram, arī Helsinku Eiropas skolā un Tallinas Eiropas skolā.
Eiropas skolas piedāvā izglītību no pirmsskolas līdz vidusskolas līmenim. S6 un S7 klasē, kas saskaņā Konvencijas 5. panta 1. punktā minēto atbilstības tabulu un atbilstoši Latvijas izglītības sistēmai ir attiecīgi 11. un 12. klase, skolēni apgūst Eiropas bakalaurāta (European Baccalaureate) programmu un saņem Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diplomu. Eiropas skolā P1 klase atbilstoši Latvijas izglītības sistēmai ir 1. klase; P2 – 2. klase; P3 – 3. klase; P4 – 4. klase; P5 – 5. klase; S1 – 6. klase; S2 – 7. klase; S3 – 8. klase; S4 – 9. klase; S5 – 10. klase; S6 – 11. klase; S7 – 12. klase. Eiropas skolā, sākot no P1 klases līdz S6 kasei, tajā skaitā beidzot S4 klasi, netiek izsniegts dokuments par pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas apguvi, bet gan liecība, kas apliecina izglītības programmas daļas apguvi. Eiropas skolas un Latvijas mācību sasniegumu vērtēšanas kritēriji ir izteikti vienādi 10 ballu skalā.
Lai saņemtu Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diplomu, Eiropas skolas skolēni kārto piecus rakstiskus un trīs mutiskus eksāmenus. L1 (dzimtāvaloda), L2 (svešvaloda) un matemātika ir obligātie rakstiskie eksāmeni. L1, L2 vai priekšmets, ko pasniedz L2 valodā (vēsture vai ģeogrāfija), ir obligāti mutiskie eksāmeni. Gan rakstiskos, gan mutiskos eksāmenus labo un vērtē divas personas – skolotājs un ārējais vērtētājs.
S7 klases beigās skolēni saņem sākotnējo atzīmi, kas veido 50% no noslēguma atzīmes. Otra 50% daļa no noslēguma atzīmes tiek iegūta eksāmenos. Pieci rakstiskie eksāmeni veido 35% no šīs daļas, savukārt trīs mutiskie eksāmeni – 15%. Lai saņemtu Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diplomu, minimāli nepieciešamais slieksnis ir 5 no 10 (50 no 100).
Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diplomu un atzīmju izrakstu izsniedz saskaņā ar vienotiem Eiropas skolu noteikumiem, izglītības dokumentus paraksta Eiropas skolu ģenerālsekretārs un izglītības dokuments satur zīmogu.
Papildus jau šobrīd Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās un valsts atbalstu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to” 6.3 punkts nosaka, ka “Eiropas skolā kārtotais bakalaurāta eksāmens augstskolas noteiktajā kārtībā var aizstāt centralizēto eksāmenu attiecīgajā mācību priekšmetā un Eiropas skolā kārtotais bakalaurāta eksāmens latviešu valodā – latviešu valodas centralizēto eksāmenu.”
Izglītības likuma 46. panta ceturtā daļa un 47. panta trešā daļa paredz, ka personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, neformālās un interešu izglītības programmas īsteno pēc atļaujas vai licences saņemšanas pašvaldībā.
Atļauju izsniegšanu neformālās izglītības programmas īstenošanai reglamentē Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 395 “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai” (turpmāk – noteikumi Nr. 395). Noteikumu Nr. 395 14. punkts paredz, ka pašvaldība parakstītu atļauju izsniedz piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas un maksas (ja tāda noteikta) samaksas.
Licenču izsniegšanu interešu izglītības programmu īstenošanai reglamentē pašvaldību saistošie noteikumi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināts, ka daļai izglītojamo internāta pakalpojumu nepieciešamība ir saistīta ar izglītības iegūšanu tādās speciālās izglītības programmās, kuras viņu dzīvesvietas pašvaldības izglītības iestādēs nav pieejamas. Tomēr revīzijas ziņojumā analizētie dati liecina, ka 2020./2021. mācību gada sākumā tikai 1477 no 3415 izglītojamiem, kas apguva kādu no speciālās izglītības programmām un saņēma internāta pakalpojumus, bija no citām pašvaldībām. Revīzijas ziņojumā tika analizēti 10 izglītības iestāžu internāti un dienesta viesnīcas – sešās speciālās izglītības iestādēs un četrās vispārējās izglītības iestādēs. Valsts kontrole secināja, ka vismaz 47 bērnu, par kuriem revīzijā tika iegūta detalizēta informācija, dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā. Cita starpā revīzijas ziņojumā ir aktualizēta galvenā problemātika, proti, vēsturiski izveidojusies situācija, kad ar internāta pakalpojumu un dienesta viesnīcu nodrošināšanu tiek risinātas sociāla rakstura problēmas ģimenēs, kurās bērnam netiek nodrošināti pilnvērtīgi sadzīves apstākļi un aprūpe, ko apliecinājuši arī paši izglītības iestāžu pārstāvji. Tomēr jāuzsver, ka bērnam, nodrošinot internāta un dienesta viesnīcas pakalpojumus, sociāla rakstura problēmas netiek atrisinātas, bet eskalē situācijas attīstību no paaudzes paaudzē, bērnā radot nepareizu ģimenes modeļa veidošanu sadzīviskā līmenī, kā arī bērna aprūpes un audzināšanas jautājumos.
Šobrīd valstī nepastāv vienots izglītības iestāžu pirmsskolas diennakts uzraudzības, internātu un dienestu viesnīcu darbības regulējums, izņemot higiēnas prasību regulējumu. Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumu Nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” 10. nodaļa paredz tikai daļējas izglītības iestādes internātu iekārtošanas minimālās higiēnas prasības. Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumos Nr. 890 “Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” noteiktas minimālās higiēnas prasības bērnu guldināšanai diennakts uzraudzības grupās.
Savukārt Ministru kabineta 2000. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 137 "Higiēnas prasības dienesta viesnīcām" nosaka higiēnas prasības dienesta viesnīcām – uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas īpašumā vai valdījumā esoša mītne personu izmitināšanai profesionālās vai augstākās izglītības ieguves laikā vai darba izpildes laikā.
Pirmsskolas izglītības iestāžu diennakts uzraudzības, internātu un dienesta viesnīcu pakalpojumu saņemšanas kārtība, uzņemšanas kritēriji, u.c. jautājumi, kas saistīti ar izglītojamā tiesību un interešu nodrošināšanu viņa uzturēšanās laikā pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzībā, internātā un dienesta viesnīcā, ir nodoti izglītības iestādes dibinātāja vai izglītības iestādes kompetencē. Ņemot vērā tiesiskā regulējuma trūkumu, tiek mākslīgi radīti apstākļi, ka dažkārt internāta pakalpojuma nodrošina tiem izglītojamiem, kuriem tas nav nepieciešams, līdz ar to tiek pārkāpti vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi un nelietderīgi tērēti valsts budžeta līdzekļi šādu pakalpojuma segšanai.
Šobrīd valstī nepastāv vienots izglītības iestāžu pirmsskolas diennakts uzraudzības, internātu un dienestu viesnīcu darbības regulējums, izņemot higiēnas prasību regulējumu. Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumu Nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” 10. nodaļa paredz tikai daļējas izglītības iestādes internātu iekārtošanas minimālās higiēnas prasības. Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumos Nr. 890 “Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” noteiktas minimālās higiēnas prasības bērnu guldināšanai diennakts uzraudzības grupās.
Savukārt Ministru kabineta 2000. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 137 "Higiēnas prasības dienesta viesnīcām" nosaka higiēnas prasības dienesta viesnīcām – uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas īpašumā vai valdījumā esoša mītne personu izmitināšanai profesionālās vai augstākās izglītības ieguves laikā vai darba izpildes laikā.
Pirmsskolas izglītības iestāžu diennakts uzraudzības, internātu un dienesta viesnīcu pakalpojumu saņemšanas kārtība, uzņemšanas kritēriji, u.c. jautājumi, kas saistīti ar izglītojamā tiesību un interešu nodrošināšanu viņa uzturēšanās laikā pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzībā, internātā un dienesta viesnīcā, ir nodoti izglītības iestādes dibinātāja vai izglītības iestādes kompetencē. Ņemot vērā tiesiskā regulējuma trūkumu, tiek mākslīgi radīti apstākļi, ka dažkārt internāta pakalpojuma nodrošina tiem izglītojamiem, kuriem tas nav nepieciešams, līdz ar to tiek pārkāpti vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi un nelietderīgi tērēti valsts budžeta līdzekļi šādu pakalpojuma segšanai.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu izglītības iestāžu pirmsskolas diennakts uzraudzības, internātu un dienesta viesnīcu tiesiskā regulējuma trūkumu, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt izglītojamo uzņemšanas kritērijus, kārtību un prasības pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzības, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcas vai speciālās izglītības iestādes internāta pakalpojumam izglītības apguves laikā.
Problēmas apraksts
Izglītības vidē vardarbīgas attiecības mēdz būt starp izglītojamajiem, starp izglītojamo un pedagogu vai citu izglītības iestādes darbinieku, starp pedagogiem, starp pedagogiem un vecākiem u.tml. Personai, kas ir vardarbības upuris, parasti ir grūtības sevi aizsargāt, un viņš/viņa ir zināmā mērā bezpalīdzīgs pret pāridarītāju, kas var būt gan viena persona, gan personu grupa. Vardarbības upuri var būt gan viens izglītojamais, gan konkrēta izglītojamo grupa, gan pedagogs vai cita persona.
Jebkura vardarbība ietekmē personas tiesības uz drošu, iekļaujošu vidi, kvalitatīvu izglītību un cieņpilnu attieksmi, kā arī atstāj paliekošas, nelabvēlīgas sekas uz personas un visas sabiedrības veselību un ilgtspējīgu attīstību, traucē mācību un audzināšanas procesam, kopumā radot gan emocionālos, gan fiziskos, gan arī finansiālos zaudējumus, tādēļ to ir svarīgi pamanīt un novērst, vienlaikus nodrošinot atbalstu visām iesaistītajām pusēm.
Emocionālā un fiziskā vardarbība Latvijā ir plaši izplatīta problēma izglītības vidē, ko apliecina gan starptautiskie, gan nacionālie pētījumi (vairāk sk. 1.4. sadaļā). No pētījumiem secināms:
1) kā biežāko fizisko vardarbību izglītojamie min sišanu, tīšu grūstīšanu, personīgo mantu slēpšanu;
2) kā biežāko emocionālo vardarbību izglītojamie min pazemošanu, aprunāšanu un apsaukāšanu;
3) izglītojamie palīdzību vardarbības gadījumā meklē pie draugiem un vecākiem, savukārt pie pedagogiem vērstos vien neliela daļa, bet aptuveni trešdaļa vispār nevienam neatklātu notikušo;
4) palīdzība netiek meklēta, jo izglītojamie uzskata, ka paši var situāciju atrisināt, ka problēma netiktu uztverta nopietni, daži – izjūt kaunu par notikušo, netic, ka kaut kas varētu mainīties, vai ir bijusi pieredze, kad palīdzība nav sniegta;
5) gandrīz puse izglītojamo – vardarbības vērotāju – nezina, kā rīkoties šādās situācijās, ceturtā daļa baidās paši kļūt par upuriem;
6) gandrīz puse pedagogu par vardarbības situācijām runā tikai tad, kad tās jau ir notikušas;
7) vairāk nekā puse pedagogu vēlētos uzzināt vairāk par emocionālās un fiziskās vardarbības situāciju risināšanu;
8) ceturtā daļa pedagogu atzīst, ka izglītības iestādē ir izstrādāts plāns, kā rīkoties vardarbības gadījumā;
9) lielākā daļa vecāku nav saņēmuši informāciju no izglītības iestādes par notikušajiem vardarbības gadījumiem;
10) katrs ceturtais vecāks atbild, ka zina, kā rīkoties, ja viņu bērns cieš no vardarbības;
11) nepieciešamību pēc atbalsta vardarbības gadījumā uzsver gan pedagogi, gan vecāki, gan izglītojamie;
12) visnegatīvāk savu drošību izglītības iestādē vērtē izglītojamie.
Lai arī šobrīd izglītības iestādēs tiek īstenoti dažādas vardarbības mazināšanas un novēršanas programmas un dažādi pasākumi, tomēr tie ir fragmentēti, terminēti laikā, bieži vien projektu vai iniciatīvu veidā, ko piedāvā gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan NVO. Turklāt aktivitātes pamatā ir saistītas ir kādu vardarbības izpausmi vai veidu, nepiedāvājot kompleksu, sistēmisku, pēctecīgu pieeju izglītības iestādes darbībā. Bieži vien izglītības iestādes saskaras ar grūtībām turpināt iesāktās aktivitātes pēc projekta beigām. Turklāt pedagogi daudz laika velta, lai paši meklētu un praksē lietotu dažādus rīkus un instrumentus vardarbības mazināšanai ikdienā.
Jebkura vardarbība ietekmē personas tiesības uz drošu, iekļaujošu vidi, kvalitatīvu izglītību un cieņpilnu attieksmi, kā arī atstāj paliekošas, nelabvēlīgas sekas uz personas un visas sabiedrības veselību un ilgtspējīgu attīstību, traucē mācību un audzināšanas procesam, kopumā radot gan emocionālos, gan fiziskos, gan arī finansiālos zaudējumus, tādēļ to ir svarīgi pamanīt un novērst, vienlaikus nodrošinot atbalstu visām iesaistītajām pusēm.
Emocionālā un fiziskā vardarbība Latvijā ir plaši izplatīta problēma izglītības vidē, ko apliecina gan starptautiskie, gan nacionālie pētījumi (vairāk sk. 1.4. sadaļā). No pētījumiem secināms:
1) kā biežāko fizisko vardarbību izglītojamie min sišanu, tīšu grūstīšanu, personīgo mantu slēpšanu;
2) kā biežāko emocionālo vardarbību izglītojamie min pazemošanu, aprunāšanu un apsaukāšanu;
3) izglītojamie palīdzību vardarbības gadījumā meklē pie draugiem un vecākiem, savukārt pie pedagogiem vērstos vien neliela daļa, bet aptuveni trešdaļa vispār nevienam neatklātu notikušo;
4) palīdzība netiek meklēta, jo izglītojamie uzskata, ka paši var situāciju atrisināt, ka problēma netiktu uztverta nopietni, daži – izjūt kaunu par notikušo, netic, ka kaut kas varētu mainīties, vai ir bijusi pieredze, kad palīdzība nav sniegta;
5) gandrīz puse izglītojamo – vardarbības vērotāju – nezina, kā rīkoties šādās situācijās, ceturtā daļa baidās paši kļūt par upuriem;
6) gandrīz puse pedagogu par vardarbības situācijām runā tikai tad, kad tās jau ir notikušas;
7) vairāk nekā puse pedagogu vēlētos uzzināt vairāk par emocionālās un fiziskās vardarbības situāciju risināšanu;
8) ceturtā daļa pedagogu atzīst, ka izglītības iestādē ir izstrādāts plāns, kā rīkoties vardarbības gadījumā;
9) lielākā daļa vecāku nav saņēmuši informāciju no izglītības iestādes par notikušajiem vardarbības gadījumiem;
10) katrs ceturtais vecāks atbild, ka zina, kā rīkoties, ja viņu bērns cieš no vardarbības;
11) nepieciešamību pēc atbalsta vardarbības gadījumā uzsver gan pedagogi, gan vecāki, gan izglītojamie;
12) visnegatīvāk savu drošību izglītības iestādē vērtē izglītojamie.
Lai arī šobrīd izglītības iestādēs tiek īstenoti dažādas vardarbības mazināšanas un novēršanas programmas un dažādi pasākumi, tomēr tie ir fragmentēti, terminēti laikā, bieži vien projektu vai iniciatīvu veidā, ko piedāvā gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan NVO. Turklāt aktivitātes pamatā ir saistītas ir kādu vardarbības izpausmi vai veidu, nepiedāvājot kompleksu, sistēmisku, pēctecīgu pieeju izglītības iestādes darbībā. Bieži vien izglītības iestādes saskaras ar grūtībām turpināt iesāktās aktivitātes pēc projekta beigām. Turklāt pedagogi daudz laika velta, lai paši meklētu un praksē lietotu dažādus rīkus un instrumentus vardarbības mazināšanai ikdienā.
Risinājuma apraksts
Viens no svarīgākajiem vardarbības mazināšanas pasākumiem izglītības vidē, ko var īstenot ikviena izglītības iestāde, ir labvēlīgas izglītības iestādes vides veidošana. Tā pozitīvi ietekmē bērnu attīstību un savstarpējo attiecību veidošanu. Draudzīgas un labvēlīgas izglītības vides nozīmīgums ir cieši saistīts ar izglītības iestādes klimatu. Taču, lai to izdarītu, izglītības iestādē jāīsteno sistēmiski un mērķtiecīgi vardarbības novēršanas pasākumi. Efektīvs veids ir programmu īstenošana izglītības iestādēs, to pierāda arī starptautiskie pētījumi un citu valstu pieredze. Piemēram, Igaunijā izglītības iestādēs īsteno bulinga profilakses programmu “KiVa” (turpmāk – “KiVa”); Lietuvā izglītības iestādēs tiek nodrošināta veselības veicināšanas programma izglītojamajiem, kuras pamatā ir strukturēti un sistemātiski plāni visu izglītojamo, kā arī pedagoģiskā personāla un citu darbinieku veselības un labbūtības veicināšanai, t.sk. bulinga un vardarbības profilakse; Vācijā izglītojamo psihiskās veselības un emocionālās labbūtības veicināšanā vispārējās izglītības iestādēs īsteno programmu “MindMatters”, tā paredz attīstīt izglītības iestādēs kultūru, kas veicina to, ka visi izglītības iestādes ekosistēmas dalībnieki jūtas droši, novērtēti un iekļauti, tā veicina cieņu un toleranci. Lai izglītības iestādes Latvijā varētu izvērtēt un izvēlēties sev piemērotāko programmu, ministrija 2023. gadā, Eiropas Sociālā fonda projekta “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” Nr. 8.3.6.2/17/I/001 ietvaros Rīgas Stradiņa universitātei pasūtīja "Informatīvo ziņojumu par emocionālās labizjūtas sekmēšanas un novērtēšanas instrumentiem un programmām Latvijas izglītības iestādēs" (pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/22833/download?attachment), kurā detalizēti ir apkopotas Latvijā pieejamās programmas un rīki vardarbības mazināšanai un labbūtības veicināšanai, norādot to zinātnisko pamatojumu, mērķi, mērķgrupu, pakalpojuma sniedzēju, pieejamību un mācību nepieciešamību programmas lietotājiem. Tāpat ir izstrādāti 10 kritēriji, kuri jāņem vērā šādu programmu izvēlei.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka šādu programmu īstenošana ir būtiska tieši vecumposmā, kad izglītojamais veidojas par personību, projekts paredz, ka izglītības iestāde pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas īsteno, nodrošinot izglītojamā vecumam atbilstošus sistēmiskus un mērķtiecīgus vardarbības novēršanas pasākumus.
Lai arī pētījumi rāda, ka vardarbības mazināšanai efektīvāka pieeja ir “visas skolas pieeja”, tomēr jāmin, ka programmu īstenošana izglītības iestādēs ir viens no risinājumiem. Ministrija esošā finansējuma ietvaros ir radusi iespēju nodrošināt no saviem budžeta līdzekļiem līdzfinansējumu programmu ieviešanā. Līdzfinansējumu plānots nodrošināt katru gadu trīs gadu periodā. Piešķirtais finansējums tiks sadalīts proporcionāli atbilstoši pedagoģisko likmju skaitam pašvaldībās, slēdzot sadarbības līgumu ar katru pašvaldību. Sadarbības līgumā norādot, ka piešķirtie finanšu līdzekļi var tikt novirzīti pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei. Ņemot vērā, ka programmas ir dažādas un to kopējās izmaksas sastāda dažādas komponentes, piemēram pedagogu mācības, metodiskie materiāli, licences u.c., līdz ar to pašvaldībām ieviešot kādu no programmām, būs iespēja segt to programmas daļu, kuru sastāda pedagogu mācības. Piešķirot finansējumu pašvaldībām, tiks paredzēts, ka pašvaldības kompetencē būs iespēja izmantot piešķirtos finanšu līdzekļus iesaistot visas izglītības iestādes, kas atrodas attiecīgajā administratīvajā teritorijā (t.sk. valsts dibinātas profesionālās izglītības iestādes un privātās izglītības iestādes).
Papildus minētajam izstrādātais regulējums paredz plašu izglītības iestādes rīcības brīvību (autonomiju), izvērtējot esošo situāciju vardarbības mazināšanas jomā, izvēlēties sev atbilstīgāko programmu vai īstenot citus sistēmiskus pasākumus vardarbības mazināšanas jomā, apzinoties, ne tikai situāciju, bet arī problēmas, izglītojamo vecumu specifiku, citus faktorus un apstākļus, kas ietekmē situāciju izglītības vidē. Piemēram, plānojot sistēmiskus pasākumus, kurus ietvertu izglītības iestādes audzināšanās plānā, kas atbilstu vecumposmam, nodrošinot izglītojošus pasākumus sadarbībā ar valsts un nevalstiskajām organizācijām (Pašvaldības un Valsts policiju, centrs "Dardedze" u.c.). Tādējādi izstrādātais regulējums paredz iespēju izvēlēties efektīvāku rīcības modeli katrā konkrētā situācijā, īpaši ņemot vērā, ka izglītības iestādē var būt dažādas problēmas, dažāda vecuma izglītojamie, dažādi pieejamie cilvēkresursi, cita specifika, kas var prasīt risinājumu un pieeju dažādību.
Lai sasniegtu mērķi – vardarbības mazināšanu izglītības vidē – likumprojektā noteikts pienākums gan pedagogam, gan izglītojamam piedalīties izglītības iestādes vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumos. Vienlaikus pedagogam noteikts pienākums nodrošināt izglītības iestādes izvēlēto vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanu, piemēram, īstenot “Džimbas drošības programmu”, kuras mērķis ir izglītot pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnus par drošību attiecībās; īstenot programmu MOT, kuras koncepta pamatā ir vēlme veidot drošāku sabiedrību, stiprinot jauniešu izpratni un drosmi – drosmi dzīvot, rūpēties un pateikt nē; sniegt izglītojamam nepieciešamo palīdzību un atbalstu vardarbības gadījumā.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka šādu programmu īstenošana ir būtiska tieši vecumposmā, kad izglītojamais veidojas par personību, projekts paredz, ka izglītības iestāde pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas īsteno, nodrošinot izglītojamā vecumam atbilstošus sistēmiskus un mērķtiecīgus vardarbības novēršanas pasākumus.
Lai arī pētījumi rāda, ka vardarbības mazināšanai efektīvāka pieeja ir “visas skolas pieeja”, tomēr jāmin, ka programmu īstenošana izglītības iestādēs ir viens no risinājumiem. Ministrija esošā finansējuma ietvaros ir radusi iespēju nodrošināt no saviem budžeta līdzekļiem līdzfinansējumu programmu ieviešanā. Līdzfinansējumu plānots nodrošināt katru gadu trīs gadu periodā. Piešķirtais finansējums tiks sadalīts proporcionāli atbilstoši pedagoģisko likmju skaitam pašvaldībās, slēdzot sadarbības līgumu ar katru pašvaldību. Sadarbības līgumā norādot, ka piešķirtie finanšu līdzekļi var tikt novirzīti pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei. Ņemot vērā, ka programmas ir dažādas un to kopējās izmaksas sastāda dažādas komponentes, piemēram pedagogu mācības, metodiskie materiāli, licences u.c., līdz ar to pašvaldībām ieviešot kādu no programmām, būs iespēja segt to programmas daļu, kuru sastāda pedagogu mācības. Piešķirot finansējumu pašvaldībām, tiks paredzēts, ka pašvaldības kompetencē būs iespēja izmantot piešķirtos finanšu līdzekļus iesaistot visas izglītības iestādes, kas atrodas attiecīgajā administratīvajā teritorijā (t.sk. valsts dibinātas profesionālās izglītības iestādes un privātās izglītības iestādes).
Papildus minētajam izstrādātais regulējums paredz plašu izglītības iestādes rīcības brīvību (autonomiju), izvērtējot esošo situāciju vardarbības mazināšanas jomā, izvēlēties sev atbilstīgāko programmu vai īstenot citus sistēmiskus pasākumus vardarbības mazināšanas jomā, apzinoties, ne tikai situāciju, bet arī problēmas, izglītojamo vecumu specifiku, citus faktorus un apstākļus, kas ietekmē situāciju izglītības vidē. Piemēram, plānojot sistēmiskus pasākumus, kurus ietvertu izglītības iestādes audzināšanās plānā, kas atbilstu vecumposmam, nodrošinot izglītojošus pasākumus sadarbībā ar valsts un nevalstiskajām organizācijām (Pašvaldības un Valsts policiju, centrs "Dardedze" u.c.). Tādējādi izstrādātais regulējums paredz iespēju izvēlēties efektīvāku rīcības modeli katrā konkrētā situācijā, īpaši ņemot vērā, ka izglītības iestādē var būt dažādas problēmas, dažāda vecuma izglītojamie, dažādi pieejamie cilvēkresursi, cita specifika, kas var prasīt risinājumu un pieeju dažādību.
Lai sasniegtu mērķi – vardarbības mazināšanu izglītības vidē – likumprojektā noteikts pienākums gan pedagogam, gan izglītojamam piedalīties izglītības iestādes vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumos. Vienlaikus pedagogam noteikts pienākums nodrošināt izglītības iestādes izvēlēto vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanu, piemēram, īstenot “Džimbas drošības programmu”, kuras mērķis ir izglītot pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnus par drošību attiecībās; īstenot programmu MOT, kuras koncepta pamatā ir vēlme veidot drošāku sabiedrību, stiprinot jauniešu izpratni un drosmi – drosmi dzīvot, rūpēties un pateikt nē; sniegt izglītojamam nepieciešamo palīdzību un atbalstu vardarbības gadījumā.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka šobrīd normatīvais regulējums neierobežo iespēju vienlaikus apgūt vispārējās un profesionālās izglītības programmu, izglītojamie tiek uzņemti gan vienā, gan otrā programmā. Ir vērojami gadījumi, kad izglītojamais pēc uzņemšanas vispārējā vai profesionālās izglītības programmā nav uzsācis tās apguvi, neapmeklē mācību nodarbības, kā arī izglītības iestādei nav ziņojis par tā iemesliem. Šādas situācijas vērojamas izglītības programmas apguves sākumā, piemēram, attiecīgā gada septembrī, kad izglītojamais uzņemts vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādes, piemēram, gan vispārējās vidējās izglītības programmas, gan profesionālās vidējās izglītības programmas izglītojamo skaitā, bet par to nav paziņojis izglītības iestādei, kurā izglītojamais izlēmis neuzsākt mācības. Tādējādi būtībā izglītojamais nepamatoti aizņem vietu, t.sk. valsts finansētu, kas nav atbalstāms.
Neskatoties uz to, ka vispārējā un profesionālā izglītības iestāde šādu situāciju var konstatēt, reģistrējot izglītojamo Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS), nav instrumenta, kas ļautu šo situāciju novērst.
Pamata un vidējās izglītības pakāpes vispārējās un profesionālās izglītības programmās uz 2023. gada 1. septembri (datu avots: Valsts izglītības informācijas sistēma uz 01.10.2023., izgūti 16.04.2024.) no visiem izglītojamajiem, kas reģistrēti profesionālās un vispārējās izglītības programmās, 446 izglītojamajiem bija dubultās piederības. Šāda situācija saglabājas arī 2023. gada 1. oktobrī, kad no visiem izglītojamajiem, kas reģistrēti profesionālās un vispārējās izglītības programmās, 237 izglītojamie saglabā dubultās piederības, proti, aizņemot 474 vietas un saņemot par tām valsts finansējumu. Savukārt uz 2024. gada 1. septembri (datu avots: Valsts izglītības informācijas sistēma uz 01.10.2024., izgūti 22.01.2025.) vispārējās un profesionālās izglītības programmās pamata un vidējās izglītības pakāpēs no visiem izglītojamajiem, kas reģistrēti profesionālās un vispārējās izglītības programmās, 370 izglītojamajiem bija dubultās piederības. Šāda situācija saglabājas arī 2024. gada 1. oktobrī, kad no visiem izglītojamajiem, kas reģistrēti profesionālās un vispārējās izglītības programmās, 201 izglītojamie saglabā dubultās piederības, proti, aizņemot 402 vietas un saņemot par tām valsts finansējumu.
Apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmu, izglītojamais apgūst arī vispārējās vidējās izglītības saturu, kā arī ar vienādiem nosacījumiem kārto vispārējās vidējās izglītības centralizētos eksāmenus, būtībā divreiz valsts finansē šī izglītojamā mācības vidējās izglītības pakāpē gan vispārējās izglītības programmā, kur valsts finansē mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, gan profesionālās izglītības programmā, kurā izglītojamie mācās par valsts finansējumu, t.sk. tiek finansēta pedagogu darba samaksa.
Neskatoties uz to, ka vispārējā un profesionālā izglītības iestāde šādu situāciju var konstatēt, reģistrējot izglītojamo Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS), nav instrumenta, kas ļautu šo situāciju novērst.
Pamata un vidējās izglītības pakāpes vispārējās un profesionālās izglītības programmās uz 2023. gada 1. septembri (datu avots: Valsts izglītības informācijas sistēma uz 01.10.2023., izgūti 16.04.2024.) no visiem izglītojamajiem, kas reģistrēti profesionālās un vispārējās izglītības programmās, 446 izglītojamajiem bija dubultās piederības. Šāda situācija saglabājas arī 2023. gada 1. oktobrī, kad no visiem izglītojamajiem, kas reģistrēti profesionālās un vispārējās izglītības programmās, 237 izglītojamie saglabā dubultās piederības, proti, aizņemot 474 vietas un saņemot par tām valsts finansējumu. Savukārt uz 2024. gada 1. septembri (datu avots: Valsts izglītības informācijas sistēma uz 01.10.2024., izgūti 22.01.2025.) vispārējās un profesionālās izglītības programmās pamata un vidējās izglītības pakāpēs no visiem izglītojamajiem, kas reģistrēti profesionālās un vispārējās izglītības programmās, 370 izglītojamajiem bija dubultās piederības. Šāda situācija saglabājas arī 2024. gada 1. oktobrī, kad no visiem izglītojamajiem, kas reģistrēti profesionālās un vispārējās izglītības programmās, 201 izglītojamie saglabā dubultās piederības, proti, aizņemot 402 vietas un saņemot par tām valsts finansējumu.
Apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmu, izglītojamais apgūst arī vispārējās vidējās izglītības saturu, kā arī ar vienādiem nosacījumiem kārto vispārējās vidējās izglītības centralizētos eksāmenus, būtībā divreiz valsts finansē šī izglītojamā mācības vidējās izglītības pakāpē gan vispārējās izglītības programmā, kur valsts finansē mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, gan profesionālās izglītības programmā, kurā izglītojamie mācās par valsts finansējumu, t.sk. tiek finansēta pedagogu darba samaksa.
Risinājuma apraksts
Tādējādi, lai risinātu augstāk minētos jautājumus, tai skaitā, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu plānošanu, samazinātu vispārējā un profesionālā izglītībā priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaitu, šajā gadījumā – uzņemto, bet mācības neuzsākušo izglītojamo skaitu, likumprojekts paredz papildināt Izglītības likuma 12. pantu ar 2.2 daļu, kas paredz, ka vienlaikus var apgūt vienu vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu, kuru pilnībā vai daļēji finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi tiek noteikts ierobežojums vienlaikus apgūt vairākas izglītības programmas, kuras pilnībā vai daļēji tiek finansētas no valsts budžeta, līdzīgi kā to šobrīd nosaka Profesionālās izglītības likums attiecībā uz valsts finansētām profesionālās izglītības programmām. Saistībā ar minēto jāatzīmē, ka attiecībā uz vispārējās izglītības programmām šobrīd Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 7. punkts nosaka, ka izglītojamo ar vadītāja rīkojumu uzņem izglītības iestādes vienas īstenotās izglītības programmas atbilstošā klasē, proti, izglītojamo uzņem vienas izglītības iestādes īstenotā vienā izglītības programmā.
Ieviešot likumprojektā paredzēto regulējumu, izglītības iestāde, reģistrējot izglītojamo VIIS un konstatējot, ka izglītojamais reģistrēts arī citā izglītības iestādē, varēs veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai līdz mācību sākumam varētu novērst situāciju, ka izglītojamais apgūst vairākas izglītības programmas, kuras pilnībā vai daļēji finansē no valsts budžeta.
Ieviešot likumprojektā paredzēto regulējumu, izglītības iestāde, reģistrējot izglītojamo VIIS un konstatējot, ka izglītojamais reģistrēts arī citā izglītības iestādē, varēs veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai līdz mācību sākumam varētu novērst situāciju, ka izglītojamais apgūst vairākas izglītības programmas, kuras pilnībā vai daļēji finansē no valsts budžeta.
Problēmas apraksts
Ik gadu Eiropas skolas skolēni un absolventi, kas ieguvuši Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diplomu, atgriežas Latvijā, lai attiecīgi turpinātu izglītību Latvijas izglītības iestādēs vai studētu kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm.
Noslēguma eksāmenu sesija, eksāmena darbu labošana un to rezultātu paziņošana gan Eiropas skolās, gan akreditētajās Eiropas skolās notiek vienlaikus. Saskaņā ar 2024./2025. mācību gada kalendāru šogad, līdzīgi kā citus gadus, eksāmenu rezultāti būs pieejami 3.-4. jūlijā.
Uzņemšana Latvijas augstākās izglītības iestādēs notiek jūlijā, bet, piesakoties studijām, nepieciešams pievienot arī Akadēmiskās informācijas centra izziņu par izglītības dokumenta akadēmisko atzīšanu Latvijā, ja vidējā izglītība iegūta ārvalstīs, kas nereti rada risku laicīgai pieteikuma studijām Latvijā iesniegšanai.
Lai gan Eiropas skolas un akreditētās Eiropas skolas atšķiras pēc to juridiskā statusa un Konvencijā akreditētās Eiropas skolas nav tieši minētas, tās abas Eiropas skolu sistēmā un saskaņā ar Eiropas skolu noteikumiem darbojas atbilstoši vienotām pedagoģiskajām prasībām, kvalitātes kontroles standartiem un eksaminācijas kārtībai.
Akadēmiskās informācijas centra izziņas sagatavošana rada administratīvu un finanšu slogu gan Akadēmiskās informācijas centram, gan Eiropas skolas absolventam, kurš vēlās turpināt izglītību Latvijā, tai skaitā studēt Latvijas augstākās izglītības iestādēs.
Noslēguma eksāmenu sesija, eksāmena darbu labošana un to rezultātu paziņošana gan Eiropas skolās, gan akreditētajās Eiropas skolās notiek vienlaikus. Saskaņā ar 2024./2025. mācību gada kalendāru šogad, līdzīgi kā citus gadus, eksāmenu rezultāti būs pieejami 3.-4. jūlijā.
Uzņemšana Latvijas augstākās izglītības iestādēs notiek jūlijā, bet, piesakoties studijām, nepieciešams pievienot arī Akadēmiskās informācijas centra izziņu par izglītības dokumenta akadēmisko atzīšanu Latvijā, ja vidējā izglītība iegūta ārvalstīs, kas nereti rada risku laicīgai pieteikuma studijām Latvijā iesniegšanai.
Lai gan Eiropas skolas un akreditētās Eiropas skolas atšķiras pēc to juridiskā statusa un Konvencijā akreditētās Eiropas skolas nav tieši minētas, tās abas Eiropas skolu sistēmā un saskaņā ar Eiropas skolu noteikumiem darbojas atbilstoši vienotām pedagoģiskajām prasībām, kvalitātes kontroles standartiem un eksaminācijas kārtībai.
Akadēmiskās informācijas centra izziņas sagatavošana rada administratīvu un finanšu slogu gan Akadēmiskās informācijas centram, gan Eiropas skolas absolventam, kurš vēlās turpināt izglītību Latvijā, tai skaitā studēt Latvijas augstākās izglītības iestādēs.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Konvencijas 5. pantā un 11. pantā noteikto un to, ka Eiropas skolas izglītības programma un noslēguma eksāmeni tiek nodrošināti visās Eiropas skolās un akreditētajās Eiropas skolās pēc vienotām prasībām, izglītības kvalitātes nodrošināšana Eiropas skolās tiek veikta sistēmiskā līmenī, iesaistot ES dalībvalstu norīkotos inspektorus, kuru skaitā ir arī divi ministrijas norīkoti inspektori, kas piedalās lēmumu pieņemšanā gan par izglītības saturu, gan par vērtēšanu, gan piedalās eksāmenu norisē. Eiropas skolās Briselē un Luksemburgā strādā arī vairāki skolotāji no Latvijas, un Latvija ir pārstāvēta Eiropas skolu valdē. Ministrija uzskata, ka Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diploms, kas izsniegts Eiropas skolā vai akreditētajā Eiropas skolā, var tikt atzīts automātiski bez papildu procedūrām.
Eiropas skolu un akreditēto Eiropas skolu saraksts ir pieejams Eiropas skolu vienotajā mājas lapā: https://www.eursc.eu/en. Papildus, aktuālā informācija par Eiropas skolām un akreditētajām Eiropas skolām, kas izsniedz Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diplomus, diploma un tam pievienotā sekmju izraksta paraugi, būtiskākie Eiropas skolas dokumenti, kā arī ministrijas kontaktpersonas jautājumos par Eiropas skolām līdz 2025. gada 30. aprīlim tiks ministrijas mājas lapā sadaļā: https://www.izm.gov.lv/lv/eiropas-skolas.
Latvijas izglītības iestādes, tai skaitā augstākās izglītības iestādes turpmāk pašas veic pretendentu iesniegto Eiropas skolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstības pārbaudi.
Eiropas skolu un akreditēto Eiropas skolu saraksts ir pieejams Eiropas skolu vienotajā mājas lapā: https://www.eursc.eu/en. Papildus, aktuālā informācija par Eiropas skolām un akreditētajām Eiropas skolām, kas izsniedz Eiropas skolas vispārējās vidējās izglītības diplomus, diploma un tam pievienotā sekmju izraksta paraugi, būtiskākie Eiropas skolas dokumenti, kā arī ministrijas kontaktpersonas jautājumos par Eiropas skolām līdz 2025. gada 30. aprīlim tiks ministrijas mājas lapā sadaļā: https://www.izm.gov.lv/lv/eiropas-skolas.
Latvijas izglītības iestādes, tai skaitā augstākās izglītības iestādes turpmāk pašas veic pretendentu iesniegto Eiropas skolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstības pārbaudi.
Problēmas apraksts
Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmā daļā nosaka, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. Izņēmumi no šī vispārējā principa pieļaujami tikai tādā gadījumā, ja tie ir noteikti ar likumu.
Noteikumos Nr. 395 tiek pieļauta iespēja, ka pašvaldība var iekasēt maksu par atļaujas saņemšanu neformālās izglītības programmas īstenošanai. Tomēr atbilstoši Administratīvā procesa likumam administratīvā procesa, kas ierosināts uz iesnieguma par licences interešu izglītības programmas vai neformālās izglītības programmas atļaujas izsniegšanu pamata, ietvaros maksa var tik noteikta tikai tad, ja šādas tiesības pašvaldībai ir noteiktas likumā. Noteikumu Nr. 395 14. punktā minētā piebilde nerisina jautājumu par tiesībām pašvaldībai šādu samaksu noteikt.
Pašvaldību likuma 10. panta otrās daļas 2. punkta d) apakšpunkts paredz iespēju pašvaldībai noteikt maksu par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, gadījumos, kad tas nav aizliegts vai noteikts ar likumu.
Ne Izglītības likumā, ne kādā citā likumā pašvaldībai nav paredzētas tiesības par interešu programmu licencēšanu un neformālo izglītības programmu īstenošanas atļauju izsniegšanu noteikt maksu.
Noteikumos Nr. 395 tiek pieļauta iespēja, ka pašvaldība var iekasēt maksu par atļaujas saņemšanu neformālās izglītības programmas īstenošanai. Tomēr atbilstoši Administratīvā procesa likumam administratīvā procesa, kas ierosināts uz iesnieguma par licences interešu izglītības programmas vai neformālās izglītības programmas atļaujas izsniegšanu pamata, ietvaros maksa var tik noteikta tikai tad, ja šādas tiesības pašvaldībai ir noteiktas likumā. Noteikumu Nr. 395 14. punktā minētā piebilde nerisina jautājumu par tiesībām pašvaldībai šādu samaksu noteikt.
Pašvaldību likuma 10. panta otrās daļas 2. punkta d) apakšpunkts paredz iespēju pašvaldībai noteikt maksu par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, gadījumos, kad tas nav aizliegts vai noteikts ar likumu.
Ne Izglītības likumā, ne kādā citā likumā pašvaldībai nav paredzētas tiesības par interešu programmu licencēšanu un neformālo izglītības programmu īstenošanas atļauju izsniegšanu noteikt maksu.
Risinājuma apraksts
Vērtējot kopsakarā Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmajā daļā un Pašvaldību likuma 10. panta otrās daļas 2. punkta d) apakšpunktā noteikto, secināms, ka Pašvaldību likumā ietvertais nosacījums nevar tikt interpretēts kā pamatojums pašvaldības tiesībām noteikt maksu par atļauju izsniegšanu neformālās izglītības programmu un licenču interešu izglītības programmu īstenošanai. Tiesības izsniegt šādas atļaujas un licences īstenojamas tikai speciālajos normatīvajos aktos iekļautā deleģējuma ietvaros.
Ņemot vērā minēto, ministrija ir izstrādājusi attiecīgu likumprojektu, kas ievieš vienotu tiesisko kārtību visās pašvaldībās un paredz tiesības pašvaldībai noteikt maksu par atļauju izsniegšanu neformālās izglītības programmu un licenču interešu izglītības programmu īstenošanai.
Ņemot vērā minēto, ministrija ir izstrādājusi attiecīgu likumprojektu, kas ievieš vienotu tiesisko kārtību visās pašvaldībās un paredz tiesības pašvaldībai noteikt maksu par atļauju izsniegšanu neformālās izglītības programmu un licenču interešu izglītības programmu īstenošanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Jā, dodot iespēju izglītības iestādēm izvēlēties ne tikai programmas, bet arī īstenot citus, konkrētai situācijai atbilstošus sistēmiskus pasākumus vardarbības mazināšanas jomā, t.sk. ievērojot izglītojamo specifiku, vajadzības, intereses, situāciju katrā izglītības iestādē, kā arī esošos programmu saturisko un tematisko tvērumu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) PISA (Programme for International Student Assessment) pētījumi:
1. OECD PISA 2015. gada pētījumus (pieejams: https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2015-results-volume-iii_9789264273856-en.html)
2. OECD PISA 2018. gada pētījums (pieejams: https://www.oecd.org/pisa/Combined_Executive_Summaries_PISA_2018.pdf)
3. OECD PISA 2022. gada pētījums (pieejams: https://gpseducation.oecd.org/CountryProfile?primaryCountry=LVA&treshold=10&topic=PI)
1. OECD PISA 2015. gada pētījumus (pieejams: https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2015-results-volume-iii_9789264273856-en.html)
2. OECD PISA 2018. gada pētījums (pieejams: https://www.oecd.org/pisa/Combined_Executive_Summaries_PISA_2018.pdf)
3. OECD PISA 2022. gada pētījums (pieejams: https://gpseducation.oecd.org/CountryProfile?primaryCountry=LVA&treshold=10&topic=PI)
Apraksts
Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā ir vērojami izteikti augsti izglītojamo savstarpējās vardarbības rādītāji. Kā liecina OECD PISA 2018. gada starptautiskā pētījuma dati, Latvijas piecpadsmitgadīgie izglītojamie relatīvi bieži ir cietuši no emocionālās un/vai fiziskās vardarbības no savu izglītības iestādes biedru puses – indekss Latvijas gadījumā nozīmē, piemēram, to, ka kopumā 35,5% (vidēji OECD valstīs – 22,6%) izglītojamie izjutuši kādu no vardarbības veidiem “Dažas reizes mēnesī”, “Vienreiz nedēļā” vai biežāk. Latvija šajā ziņā ieņem pirmo vietu starp visām ES valstīm, turklāt, salīdzinot ar OECD PISA 2015. gadā veikto PISA pētījumu, pāridarījumu izplatības rādītāji ir pasliktinājušies. Savukārt OECD PISA 2022. gada pētījumā vidēji OECD valstīs 20%, bet Latvijā kopumā 29% mūsu izglītojamo izjutuši kādu no pāridarījumu veidiem “dažas reizes mēnesī” vai “vienreiz nedēļā vai biežāk”. Salīdzinot ar OECD PISA 2018, pāridarījumu biežums kopumā un visos atsevišķos veidos Latvijā un arī vidēji OECD valstīs ir statistiski nozīmīgi samazinājies, bet joprojām tas ir augsts. Vidēji OECD valstīs pāridarījumus vairāk izjūt zēni un izglītojamie ar zemāku ģimenes sociāli ekonomisko stāvokli, bet Latvijā 2022. gadā šādu atšķirību vairs nav.
Nosaukums
IKVD sadarbībā ar Edurio LTD filiāles Latvijā veiktās aptaujas
Apraksts
Līdz šim jaunākie un plašākie dati par emocionālo un fizisko vardarbību izglītības iestādēs pieejami, analizējot IKVD sadarbībā ar Edurio LTD filiāles Latvijā veiktās aptaujas. 2021./2022. mācību gada aptauju dati ietver informāciju no 16 pašvaldībām. Izglītības iestādēm, kas piedalījās aptaujā, bija obligāta prasība aptaujāt trīs mērķgrupas: pedagogus, izglītojamos un vecākus. Tika aptaujāti 24 000 izglītojamo, 19 000 vecāku un 7 000 pedagogu. Aptaujas jautājumu spektrs iekļāva arī tematiskos blokus par fizisko un emocionālo drošību. Rezultāti liecināja, ka vardarbība izglītības vidē ir klātesoša un aktuāla problēma, turklāt nereti pedagogu, vecāku un izglītojamo izpratne un pieredze atšķiras.
Nosaukums
Valsts kancelejas pasūtītais pētījums “Profilakses un agrīnās intervences programmas “KiVa” monitoringa pētījums par pāridarījumu izplatību skolēnu vidū ziņojumu”
Apraksts
Pētījuma rezultāti liecināja, ka vismaz vienu reizi pēdējo pāris mēnešu laikā bulingu ir pieredzējuši 40,2% izglītojamo, savukārt to izglītojamo īpatsvars, kuri darījuši pāri citiem vismaz vienu reizi pēdējo mēnešu laikā, ir 34,0%. Vismaz divas vai trīs reizes pēdējo pāris mēnešu laikā citus bulingojuši 11,3% aptaujāto. Lielāks īpatsvars bulingotāju ir zēnu un jaunāko klašu izglītojamo vidū. Tā kā izglītības iestāde ir vide, kur bērns pavada lielu daļu savas ikdienas, būtiski, kā izglītojamais jūtas savā izglītības iestādē. “KiVa” monitoringa pētījums liecina, ka 10,9% izglītojamo izglītības iestādē jūtas vientuļi, bet tie izglītojamie, kuri izglītības iestādē cieš no bulinga, vientulību izjūt daudz biežāk. 19,4% izglītojamo apgalvo, ka viņu klasē nav pierasts palīdzēt viens otram, 15,1% izglītojamo nav priecīgi būt savā klasē, bet 15,0% izglītojamo ziņo, ka viņiem nepatīk, kā viņi jūtas savā izglītības iestādē.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības programmu pedagogi un izglītojamie. Vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās augstākās izglītības programmu izglītojamie
- Eiropas skolu izglītojamie un absolventi, kuri vēlas turpināt izglītību Latvijas izglītības iestādēs, tai skaitā augstākās izglītības iestādēs.
- Fiziskās un juridiskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā un kas vēlēsies saņemt atļaujas neformālās izglītības programmu vai licences interešu izglītības programmu īstenošanai
Ietekmes apraksts
Pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības programmu pedagogi un izglītojamie tiek noteikts pienākums piedalīties izglītības iestādes organizētajos vardarbības novēršanas pasākumos.
Vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās augstākās izglītības programmu izglītojamiem tiek noteikts aizliegums vienlaikus apgūt vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās augstākās izglītības programmu, kuru pilnībā vai daļēji finansē no valsts budžeta līdzekļiem.
Eiropas skolas izglītības dokumenta par iegūtu vispārējo pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, vai daļēju attiecīgās izglītības programmas apgūšanu automātiska atzīšana novērš administratīvu un finanšu slogu, kā arī risku, kas attiecīgi saistīts ar laicīgu pieteikuma iesniegšanu izglītības turpināšanai Latvijai, tai skaitā studijām Latvijas augstākās izglītības iestādēs.
Fiziskām un juridiskām personām, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā un kuras vēlēsies saņemt atļaujas neformālās izglītības programmu vai licences interešu izglītības programmu īstenošanai, būs jāveic samaksa par atļauju vai licenču izsniegšanu, ja pašvaldība šādu maksu noteiks.
Vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās augstākās izglītības programmu izglītojamiem tiek noteikts aizliegums vienlaikus apgūt vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās augstākās izglītības programmu, kuru pilnībā vai daļēji finansē no valsts budžeta līdzekļiem.
Eiropas skolas izglītības dokumenta par iegūtu vispārējo pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, vai daļēju attiecīgās izglītības programmas apgūšanu automātiska atzīšana novērš administratīvu un finanšu slogu, kā arī risku, kas attiecīgi saistīts ar laicīgu pieteikuma iesniegšanu izglītības turpināšanai Latvijai, tai skaitā studijām Latvijas augstākās izglītības iestādēs.
Fiziskām un juridiskām personām, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā un kuras vēlēsies saņemt atļaujas neformālās izglītības programmu vai licences interešu izglītības programmu īstenošanai, būs jāveic samaksa par atļauju vai licenču izsniegšanu, ja pašvaldība šādu maksu noteiks.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas. Izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās augstākās izglītības programmas.
- Akadēmiskās informācijas centrs un Latvijas izglītības iestādes, tai skaitā augstākās izglītības iestādes.
Ietekmes apraksts
Izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas, tiek noteikts pienākums izglītības programmas īstenot, nodrošinot izglītojamā vecumam atbilstošus sistēmiskus un mērķtiecīgus vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumus, kā arī noteikti kritēriji un kārtība, kas izglītības iestādēm ņemami vērā, nodrošinot izglītojamiem izmitināšanās pakalpojumus.
No minētā regulējuma izrietoši - Izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās augstākās izglītības programmas, jāveic nepieciešamie pasākumi, tai skaitā jāseko līdzi Valsts izglītības sistēmas datiem un jāinformē izglītojamie, to likumiskie pārstāvji, lai nodrošinātu, ka izglītojamais neapgūst izglītības programmas vairākās iestādēs vienlaikus.
Akadēmiskās informācijas centram tiek mazināts administratīvais slogs.
Latvijas izglītības iestādes, tai skaitā augstākās izglītības iestādes turpmāk pašas veic pretendentu iesniegto Eiropas skolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstības pārbaudi.
No minētā regulējuma izrietoši - Izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās augstākās izglītības programmas, jāveic nepieciešamie pasākumi, tai skaitā jāseko līdzi Valsts izglītības sistēmas datiem un jāinformē izglītojamie, to likumiskie pārstāvji, lai nodrošinātu, ka izglītojamais neapgūst izglītības programmas vairākās iestādēs vienlaikus.
Akadēmiskās informācijas centram tiek mazināts administratīvais slogs.
Latvijas izglītības iestādes, tai skaitā augstākās izglītības iestādes turpmāk pašas veic pretendentu iesniegto Eiropas skolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstības pārbaudi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Grozījumi Izglītības likumā tiks īstenoti esošā valsts budžeta ietvaros. Plānoto finansējumu vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumu īstenošanai 200 000 euro apmērā ik gadu plānots piešķirt no Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammas 01.11.00 "Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana".
Grozījumi, kas paredz aizliegumu par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus apgūt vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu, novērsīs situāciju, ka valsts divreiz finansē izglītojamā mācības vidējās izglītības pakāpē gan vispārējās izglītības programmā, kur valsts finansē mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, gan profesionālās izglītības programmā, kurā izglītojamie mācās par valsts finansējumu, t.sk. tiek finansēta pedagogu darba samaksa.
Ņemot vērā, ka nav iespējams konkrēti noteikt, pie kura izglītības veida izglītojamais tiktu pieskaitīts, ja būtu aizliegums vienlaicīgi mācīties profesionālajā un vispārējā izglītībā, nav aprēķināms precīzs finansiālais ietaupījums par nepamatoti aizņemtajām vietām profesionālās un vispārējās izglītības programmās. Vienlaikus jāatzīmē, ka atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo", viena izglītojamā profesionālajā izglītībā gada vidējās izmaksas ir 4973 euro. Savukārt, atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs", viena izglītojamā vispārējā izglītībā vidējās izmaksas pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2025. gadā ir 184,88 euro mēnesī, attiecīgi - gadā tas ir 2218,56 euro.
Grozījumi, kas paredz aizliegumu par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus apgūt vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu, novērsīs situāciju, ka valsts divreiz finansē izglītojamā mācības vidējās izglītības pakāpē gan vispārējās izglītības programmā, kur valsts finansē mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, gan profesionālās izglītības programmā, kurā izglītojamie mācās par valsts finansējumu, t.sk. tiek finansēta pedagogu darba samaksa.
Ņemot vērā, ka nav iespējams konkrēti noteikt, pie kura izglītības veida izglītojamais tiktu pieskaitīts, ja būtu aizliegums vienlaicīgi mācīties profesionālajā un vispārējā izglītībā, nav aprēķināms precīzs finansiālais ietaupījums par nepamatoti aizņemtajām vietām profesionālās un vispārējās izglītības programmās. Vienlaikus jāatzīmē, ka atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo", viena izglītojamā profesionālajā izglītībā gada vidējās izmaksas ir 4973 euro. Savukārt, atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs", viena izglītojamā vispārējā izglītībā vidējās izmaksas pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2025. gadā ir 184,88 euro mēnesī, attiecīgi - gadā tas ir 2218,56 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumi "Kritēriji un kārtība izglītojamā izmitināšanai pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzībā, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcā vai speciālās izglītības iestādes internātā izglītības apguves laikā, kā arī minimālās prasības pakalpojuma nodrošināšanai”
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumu izstrāde paredzēta likumprojektā.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams precizēt, nosakot datu ievadi Valsts izglītības informācijas sistēmā.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Konvencijas, kas nosaka Eiropas skolas statūtus, 5. pantā minētā Eiropas skolas izsniegto diplomu atzīšana Latvijā turpmāk tiks veikta automātiski bez papildu procedūrām.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/39f44fb4-fa16-4625-be2a-47eb78e57b4e
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi un iebildumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Projekta izpildē iesaistītās institūcijas. Izglītības un zinātnes ministrija un citas ministrijas, kuru padotībā ir valsts dibinātas izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālālās augstākās izglītības programmas. Pašvaldības un privātpersonas kā vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu dibinātāji. Latvijas izglītības iestādes, kurās tiek uzņemti skolēni, kuri iepriekš izglītību ieguvuši Eiropas skolās vai akreditētajās Eiropas skolās, vai to absolventi.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek nodrošināta iespēja ikvienam izglītojamam, neskatoties uz viņa veselības stāvokli, piedalīties vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumos, t.sk. programmā, kas sevī ietver, vardarbības prevenciju, vardarbības gadījumu risināšanu vai sniedz atbalstu iesaistītājām pusēm, tādejādi mazinot fizisko un emocionālo vardarbību izglītības vidē.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošinot Eiropas skolas izglītības dokumentu par iegūtu vispārējo pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, vai daļēju attiecīgās izglītības programmas apgūšanu automātisku atzīšanu, tiks veicināta to skolēnu, kas iepriekš izglītību ieguvuši Eiropas skolās, un Eiropas skolu absolventu atgriešanos un izglītības turpināšanu Latvijā, tai skaitā studijas Latvijas augstākās izglītības iestādēs.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek nodrošināta iespēja ikvienam izglītojamam piedalīties vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumos, t.sk. programmā, kas sevī ietver, vardarbības prevenciju, vardarbības gadījumu risināšanu vai sniedz atbalstu iesaistītājām pusēm, tādejādi mazinot fizisko un emocionālo vardarbību izglītības vidē.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi