Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis:
-novirzīt viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu (dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu) dzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai 3 269 229 euro valsts energoefektivitātes fonda līdzekļus;
-svītrot nosacījumu, ka obligāti jāpiesaista kredītiestādes aizdevums;
-svītrot administratīvo teritoriju ierobežojumu;
-noteikt, ka atbalsts pieejams arī atsevišķi mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai;
-veikt tehniskus grozījumus.

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 837 “Par apropriācijas pārdali starp Ekonomikas ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām” (turpmāk - MK rīkojums) tika atbalstīta apropriācijas pārdale 2021. gadā no Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.02.00 “Elektroenerģijas lietotāju atbalsts” 3 000 000 euro apmērā un budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 269 229 euro apmērā uz Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammu 29.04.00 “Energoefektivitātes politikas ieviešana”, to ieskaitot sabiedrības "Altum" pārvaldītajā valsts energoefektivitātes fondā, lai nodrošinātu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu.
Energoefektivitātes likuma 7. panta piektajā daļā un Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondos, un to apmēru, kā arī valsts energoefektivitātes fonda līdzekļu izmantošanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 221) 18. punktā noteikts, ka valsts energoefektivitātes fonda līdzekļi izmantojami, lai īstenotu valsts atbalsta programmu obligātā enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšanai [..]. Ieskaitot papildu finansējumu valsts energoefektivitātes fondā, Ekonomikas ministrija nodrošinās finansējumu pasākumiem enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšanas veicināšanai.
Ekonomikas ministrija ierosina augstāk minēto valsts budžeta finansējumu izmantot privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai. Vajadzību veicināt atbalsta mehānismu veidošanu privātmāju sektoram nosaka vairāki nacionālie plānošanas dokumenti, kā arī līdz šim veiktās un plānotās investīcijas  šajā ēku sektorā. Piemēram, Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā norādīts, ka Latvijā ir reģistrētas 1,4 milj. ēkas, kuru kopējā platība ir 206,58 milj. m², t.sk. dažāda tipa palīgēkas, kuru platība vidēji nepārsniedz 40 m². No visām ēkām 363,9 tūkstoši ar kopējo platību 91,08 milj. m² ir dzīvojamās mājas. Pēc skaita visvairāk – 22 % ir viena dzīvokļa ēkas (309,9 tūkstoši). Stratēģijā arī norādīts, ka Latvijas dzīvojamais fonds strauji noveco un līdz ar ēku fonda novecošanos un salīdzinoši slikto tehnisko stāvokli, paralēli zūd arī esošā dzīvojamā fonda energoefektivitāte. Ēku sektorā (mājsaimniecībās) patērētā enerģija veido līdz 30% no visas enerģētikas jomas, tādēļ ēku sektors ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Aprēķinātā finanšu nepieciešamība privātmāju atjaunošanai ir vismaz 4,62 miljardi euro. Savukārt saskaņā ar Nacionālā enerģētikas un klimata plānā līdz 2030.gadam noteiktajiem pasākumiem, ir paredzēts veicināt energoefektivitātes pasākumu īstenošanu vismaz 5 000 privātmājās. Vienlaikus, neskatoties uz identificēto finansējuma nepieciešamību un ambiciozajiem mērķiem attiecībā uz atjaunoto privātmāju skaitu,  šobrīd ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda darbības programmas 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" ietvaros paredzēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējumu 48 milj. euro apmērā iespējams atjaunot tikai nelielu daļu no privātmājām.
Līdz šim atbalsta programmā privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai, atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumiem Nr. 103 "Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 103) paredzēts atbalstīt vairāk kā 200 privātmāju atjaunošanu 1,46 milj. euro apmērā (tika iesniegti 392 atbalsta pieteikumi). Pieteikumi par visu pieejamo finansējumu (ar ievērojamo rezervi) tika iesniegti periodā no 2021. gada 27. maija līdz 2021. gada 1. jūlijam un 2021. gada 24. novembrī ir noslēgti 200 līgumi par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu.
Izmaiņas, kas tiek paredzētas MK noteikumos Nr. 103 neietekmē līdz šim noslēgtos līgumus ar atbalsta saņēmējiem, tāpat arī neuzliek kādus papildus pienākumus, vai tieši otrādi - atvieglojumus.

Noteikumu projekts paredz šādas izmaiņas MK noteikumos Nr. 103:
1. Novirzīt valsts energoefektivitātes fonda finansējumu atbalsta piešķiršanai un sabiedrības "Altum" pārvaldības maksas segšanai”
No Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.04.00 "Energoefektivitātes politikas ieviešana" uz valsts energoefektivitātes fondu, ko izveido sabiedrība "Altum", 2021. gadā tika pārskaitīts valsts budžeta finansējums 3 269 229 euro apmērā, līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 103. Noteikumu projekts paredz viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanai (atbalsta piešķiršanai un sabiedrības "Altum" pārvaldības maksas segšanai) valsts energoefektivitātes fonda līdzekļus 3 269 229 euro apmērā, kas nodrošinātu indikatīvi 600 privātmāju atjaunošanu. Ņemot vērā, ka finansējums ir no valsts energoefektivitātes fonda, līdzekļu izmantošanā jāievēro arī MK noteikumu Nr. 221 nosacījumi, tajā skaitā attiecināmās izmaksas, izmaksu ierobežojumi, kā arī sabiedrības "Altum" iesniedzamie pārskati Ekonomikas ministrijai un Būvniecības valsts kontroles birojam.

2. Sniegt atbalstu arī divu dzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem
Šobrīd mājsaimniecību sektoram (energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai) pieejams finansējums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" un 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai", sniedzot atbalstu ēku atjaunošanai ar trīs vai vairāk dzīvokļiem.
Līdz šim vienīgais atbalsts privātmāju atjaunošanai bijis MK noteikumu Nr. 103 ietvaros, sniedzot atbalstu viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanai. Lai nodrošinātu energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas pasākumus privātmāju sektorā, nepieciešams sniegt atbalstu:
1) viena dzīvokļa dzīvojamo mājām (saskaņā ar būvju klasifikāciju atbilst viena dzīvokļa mājas klasei);
2) divu dzīvokļu mājām (saskaņā ar būvju klasifikāciju atbilst dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu mājas tipam).
Sniedzot atbalstu arī dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu mājas tipa ēkām tiktu novērstas nepilnības finansējuma pieejamībā privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.

Atbilstoši Būvju klasifikācijas noteikumiem viena dzīvokļa mājas ir brīvi stāvošas savrupmāja, tai skaitā individuālās ģimeņu mājas, villas, mežsargu mājas, lauku mājas, vasarnīcas, dārza mājas u. tml., kā arī savienotas (dvīņu un rindu) mājas. Par savienotajām mājam jānorāda, ka tās ir savstarpēji bloķētas kā atsevišķas ēkas, nevis viena ēka, kurā, piemēram, ir divas vai vairāk dzīvojamās telpu grupas (dzīvokļi).
Savukārt atbilstoši Būvju klasifikācijas noteikumiem divu dzīvokļu māja ir brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām. Šīs telpu grupas nevieno pastāvīgas ēkas, bet kopā veido vienu ēku.
Jāatzīmē, ka rindu māja ir māja, kas vertikāli sadalīta ar ugunsdrošām sienām sekcijās kā atsevišķā ēkā un kas tiek izmantota viena, divu vai vairākiem dzīvokļiem, kuri katrs atrodas savā sekcijā (ēkā) ar neatkarīgām ieejām. Rindu mājas sekcijas var atrasties katra savā zemes vienībā, ja sekcijas ir veidotas kā bloķētas būves pa zemes gabala robežu.

Nosakot, ka arī dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu māju atjaunošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem būs pieejams atbalsts, dzīvojamās mājās atradīsies vairāki tās īpašnieki. Civillikuma 1068. pants nosaka, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu – kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās – drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti, līdz ar to, ja projekts tiek īstenots dzīvojamā māja, kas ir kopīpašums un pieder diviem vai vairāk īpašniekiem, no kuriem viens ir projekta iesniedzējs, tad pirms plānoto projekta aktivitāšu īstenošanas, nepieciešams saņemt citu īpašnieku piekrišanu par projekta iesniedzēja plānotajām konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm kopīpašumā.

Līdz ar to, ja dzīvojamā mājā ir vairāk nekā viens īpašnieks, ir attiecināms Dzīvokļa īpašuma likums dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanā.


3. Noteikt, ka atbalsta saņēmējam ir iespējams saņemt atbalstu uzstādot tikai mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas
Līdz šim atbalsts bija pieejams energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem un pārejai uz atjauninājumiem energoresursiem, nodrošinot ēkas energoklases paaugstināšanu.
Ņemot vērā šobrīd straujo energoresursu cenu kāpumu, nepieciešams noteikt, ka atbalstu iespējams saņemt uzstādot arī tikai mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (piemēram, saules paneļus). Jāņem vērā, ka šīm iekārtām jābūt jaunām. Pēc saules paneļu uzstādīšanas tiktu piešķirts grants, kura apjoms atkarīgs no elektroenerģijas ražošanas iekārtas (invertora) nominālās jaudas (kW).

Atbalsta saņēmējam iespējams īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus vai uzstādīt tikai mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, vai veikt abus pasākums vienlaicīgi, tomēr jāņem vērā, ka šādā gadījumā izmaksātā atbalsta apmērs savstarpēji nesummējas.

4. Precizēt sasniedzamos rādītājus pēc pasākumu īstenošanas
Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", kas ir zaudējuši spēku, bija noteikta viena veida ēkas energoklase. Sasniedzamais rādītājs MK noteikumos Nr. 103 tika noteikts atbilstoši šai pieejai. 2021. gada 8. aprīlī tika apstiprināts jau regulējums - Ministru kabineta noteikumi Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi". Šis jaunais regulējums paredz divu veidu ēku energoefektivitātes klases – apkures un primārās enerģijas patēriņa vērtēšanai. Lai nodrošinātu skaidrāku normatīvo regulējumu, MK noteikumos Nr. 103 ir nepieciešams precizēt, kura no 2 energoefektivitātes klasēm ir piemērojama šajā atbalsta programmā. Ekonomikas ministrija ierosina noteikt, ka pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas atbalsta saņēmējam jānodrošina, ka tiek paaugstināta dzīvojamās mājas energoefektivitātes klase un tā nav zemāka par C ēku energoefektivitātes klasi.

Ja atbalsta saņēmējs veiks mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi, jānodrošina:
1) aprēķinātais primārās enerģijas samazinājums vismaz 20 % apmērā;
2) saražotā elektroenerģija jāizmanto atbalsta saņēmēja pašpatēriņam. Par pašpatēriņu uzskatām vismaz 80 % no saražotās elektroenerģijas izmantošanas pašpatēriņam gada griezumā. Lai atbalsta saņēmējs nekvalificētos kā saimnieciskās darbības veicējs komercdarbības atbalsta izpratnē, saražoto elektroenerģiju (tajā skaitā pārpalikumu) nedrīkst pārdot vairāk kā 20 % no saražotās elektroenerģijas gada griezumā. Ja atbalsta saņēmējs izmanto neto norēķinu sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam un par nodoto elektroenerģiju nesaņem atlīdzību, ir uzskatāms, ka nosacījums par vismaz 80 % no gadā saražotās elektroenerģijas izmantošanu pašpatēriņam ir izpildīts. Lai pārliecinātos par pašpatēriņa apjomu, sabiedrība "Altum" 14 mēnešu laikā kopš granta izmaksas, veic pārbaudi lūdzot informāciju no akciju sabiedrības “Sadales tīkls” par atbalsta saņēmēja izmantoto elektroenerģijas apjomu un nodoto tīklā;
3) pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes.Par šāda nosacījuma izpildi iespējams pārliecināties atbalsta saņēmējam iegūstot informāciju klientu portālā, kā arī no sistēmas operatora pieejamās informācijas (piem., https://www.e-st.lv/lv/private/)/), kur noteikti attiecīgās dzīvojamās mājas pieslēguma tehniskie parametri (ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva, jauda, līnijas sprieguma pieslēgums elektrotīklā, elektroietaišu fāžu skaits). Ņemot vērā pieslēguma tehniskos parametrus, atbalsta saņēmējs var apzināt pieslēgumā atļauto slodzi un kritērija (pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes) izpildei uzstādāmās iekārtas ar atļauto maksimālo ražošanas jaudu (invertora jauda):

 

	1fāzes pieslēgums	1fāzes pieslēgums	3 fāžu pieslēgums	3 fāžu pieslēgums
Ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas lielums (A)*	Pieslēgumā atļautā maksimālā slodze (kW)	Atļautā ražošanas jauda (kW)	Pieslēgumā atļautā maksimālā slodze (kW)	Atļautā ražošanas jauda (kW)
16	3.7	1.85	11.1	5.5
20	4.6	2.31	13.9	6.9
25	5.8	2.89	17.3	8.7
32	7.4	3.70	22.2	11.1
40	9.2	4.62	27.7	13.9
50	n/a	n/a	34.6	17.3
63	n/a	n/a	43.6	21.8
80	n/a	n/a	55.4	27.7
100	n/a	n/a	69.3	34.6

* citiem ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas lielumiem, kas nav noteikti tabulā, pieslēguma atļauto slodzi aprēķina pēc pievienotās formulas:

𝑃 = 𝐼 ∗ 𝑛 ∗ 𝑈𝑙ī𝑛 ∗ cos 𝜑 , kur
I - ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva (A),
P- jauda (kW),
𝑈𝑙ī𝑛 − 𝑙ī𝑛𝑖𝑗𝑎𝑠 𝑠𝑝𝑟𝑖𝑒𝑔𝑢𝑚𝑠 𝑝𝑖𝑒𝑠𝑙ē𝑔𝑢𝑚𝑎 𝑒𝑙𝑒𝑘𝑡𝑟𝑜𝑡ī𝑘𝑙ā (𝑘𝑉) [0.4, 6,10 𝑣𝑎𝑖 20 𝑘𝑉]. Zemsprieguma vienfāzes pieslēgumam pārrēķinā izmanto vērtību 0.4 kV,
cos 𝜑-jaudas koeficients, kas tiek pieņemts cos 𝜑=1
n – koeficients, kas atkarīgs no elektroietaises fāžu skaita: trīsfāžu elektroietaisei (ģeneratoram) n=√3 (aprēķina precizitātei ņem vērā 3 zīmes aiz komata), vienfāzes elektroietaisei (ģeneratoram) n= 1/√3 (aprēķina precizitātei ņem vērā 3 zīmes aiz komata).


5. Svītrot nosacījumu, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai obligāti jāpiesaista kredītiestādes aizdevums
MK noteikumu Nr. 103 redakcija nosaka, ka viens no nosacījumiem tehniskās palīdzības un granta piešķiršanai ir, ja atbalsta saņēmējs ar kredītiestādi ir noslēdzis līgumu par aizdevuma piešķiršanu vienam vai vairākiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Ņemot vērā, ka atbalsta saņēmējam mājas atjaunošanai var būt paša līdzekļi, nepieciešams svītrot nosacījumu, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai obligāti jāpiesaista kredītiestādes aizdevums. Svītrojot šādu nosacījumu, atbalsta saņēmēji netiek ierobežoti un var izmantot jebkādus finansējuma avotus mājas atjaunošanai –  piesaistot kredītiestādes finansējumu vai arī izmantojot pašu līdzekļus.

Savukārt MK noteikumu Nr. 103 21. punktā papildus tiek noteikts, ka kredītiestādei ir jānodod sabiedrībai “Altum” tās pieprasītā informācija un dokumenti, tajā skaitā informācija un dokumenti, ko kredītiestāde saņēmusi no atbalsta saņēmēja, kas sabiedrībai “Altum” nepieciešama pārbaužu veikšanai, garantijas gadījuma izvērtēšanai, proti, skaidri norādot/uzskaitot informācijas apstrādes tiesiskuma mērķus atbilstoši normatīvajiem aktiem datu aizsardzības jomā.

6. Svītrot atbalsta saņēmējam noteiktos nosacījumus par administratīvo teritoriju ierobežojumiem, sniedzot tehnisko palīdzību un grantu ģimenēm ar vismaz vienu bērnu
Cenu pieaugumu kāpums visiem energoresursiem pēdējā pusgada laikā ir bijis ārkārtējs, piemēram, elektroenerģijas cena 2021.gada novembrī un decembrī ir sasniegusi vēsturiskus rekordus. Decembrī tika novērota vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena - 207,40 EUR/MWh, kas par 65,4% pārsniedz iepriekšējā mēneša rekordu un ir nepilnas 5 reizes augstāka kā 2020.gada decembrī. 2022.gada sākumā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā ir 143,34 EUR/MWh. Turpmākās prognozes liecina, ka 2022. gada elektroenerģijas cenas joprojām būs pietiekami augstas un būtiski augstākas kā 2020. gadā un 2021. gada pirmajā pusgadā. 
Papildus vēršam uzmanību, ka 2020.gadā mājsaimniecības patērēja enerģiju 577,6 milj. euro vērtībā (no kā rēķini par elektrību veidoja 266,5 milj. euro un dabasgāzi 311,1 milj. euro), taču energoresursu cenu pieauguma dēļ izmaksas palielinājās vidēji par 81,1% jeb 468,8 milj. euro par gadu, samazinot citām izmaksu pozīcijām pieejamos līdzekļus. Ģimenēm ar bērniem nepieciešama lielāka dzīvojamā platība, ir lielāki izdevumi par energoresursiem, taču vidēji ieņēmumi uz vienu ģimenes locekli ir mazāki lielāka apgādājamo skaita dēļ. Papildus jāņem vērā, ka ar vienādiem ienākumiem, ģimenes ar bērniem var atļauties veikt mazākas investīcijas energoefektivitāti veicinošo pasākumu veikšanā savos īpašumos nekā ģimene bez bērniem. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams finansējumu novirzīt ģimenēm ar vismaz vienu bērnu vai ar iestājušos grūtniecību, tādā veidā mazinot atkarību no energoresursu cenām un to izmaksu straujām svārstībām.

Ņemot vērā, ka visā Latvijas teritorijā ir ģimenes ar bērniem, MK noteikumos Nr. 103 nepieciešams svītrot nosacījumus, ka dzīvojamā māja atrodas ārpus Jūrmalas valstspilsētas, Rīgas valstspilsētas un Rīgas valstspilsētai piegulošo novadu (Mārupes novads, Olaines novads, Ķekavas novads, Salaspils novads, Ropažu novads, Ādažu novads) administratīvās teritorijas.

7. Noteikt sākotnēji iesniedzamos dokumentus līdz ar pieteikumu tehniskās palīdzības un granta saņemšanai
Lai mazinātu sabiedrībā "Altum" iesniegto pieteikumu skaitu, kas pēc sākotnējā ēkas energoefektivitātes novērtējuma sagatavošanas izlemj neuzsākt dzīvojamās mājas atjaunošanu, nepieciešams noteikt, ka jau sākotnēji, līdz ar pieteikumu tehniskās palīdzības un granta saņemšana, jāiesniedz sākotnējais ēkas energoefektivitātes novērtējums, ja plānots veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus. Šāda pieejama jau sākotnēji ļautu atbalsta saņēmējam saprast, kādus pasākumus mājā nepieciešams veikt, līdz ar to saprast kopējās ēkas atjaunošanai nepieciešamās izmaksas.

Tāpat arī, ja atbalsta saņēmējs plāno ieviest mikroģenerācijas elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju, līdz ar pieteikumu sabiedrībā "Altum" papildus iesniedz:
1) dokumentus, kas apliecina elektroenerģijas patēriņu par pēdējo 12 mēnešu periodu – elektrības rēķini par elektroenerģijas vai izdruka no sistēmas operatora klientu apkalpošanas portāla;
2) dokumentus, kas apliecina pieslēguma tehniskos parametrus (ievadaizsardzības aparāta nominālo strāvu, jaudu, līnijas sprieguma pieslēgumu elektrotīklā, elektroietaišu fāžu skaitu) - izdruka no sistēmas operatora klientu apkalpošanas portāla, kurā atspoguļoti pieslēguma tehniskie parametri vai noslēgtais līgums ar elektroenerģijas tirgotāju;
3) aprēķinu, kas apliecina, ka projekta īstenošanas laikā tiks sasniegts 20 % primārās enerģijas samazinājums. Aprēķins tiek veikts pamatojoties uz sagatavoto formu, kur atbalsta saņēmējs norāda elektroenerģijas patēriņu un uzstādāmo elektroenerģijas ražošanas iekārtas (invertora)  jaudu, kā rezultātā tiek aprēķināts primārās enerģijas samazinājums;
4) piedāvājumu no šo noteikumu iekārtu tirgotāja, kurā norādīta mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu jauda (saules paneļu un  invertora jauda) un to ikgadējais vidējais ģenerētais elektroenerģijas apjoms;
5) informatīvu atbildi no elektroenerģijas sadales sistēmas operatora par izvēlētās mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu esošajam elektrotīklam bez tīkla pārbūves vai izsniegtas tehniskās prasības mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai;

Pēc saules paneļu uzstādīšanas atbalsta saņēmējs vai pilnvarotā persona sabiedrībā "Altum" iesniedz:
1) elektroenerģijas sistēmas operatora atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu kopija, ja dzīvojamā māja ar pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai. Šo atļauju ražotājs iegūst no sistēmas operatora pēc pieslēguma procesa pabeigšanas. Tā apliecina, ka ražošanas iekārtas var tikt legāli izmantotas un nerada riskus sistēmas drošai darbībai. Bez šādas atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtas nedrīkst tikt izmantotas, pat ja nevienu kWh nav plānots nodot tīklā;
2) elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas vietas vai vietu fotofiksāciju, tai skaitā uzstādītās iekārtas tehnisko rādītāju vai uzstādītās iekārtas modeļa koda fotofiksāciju.


8. Noteikt, ka atbalsta saņēmējs sabiedrībā "Altum" iesniedz arī citus nepieciešamos dokumentus
Gadījumā, ja pasākumu īstenošanai tiks izmantots kredītiestādes aizdevums, tad sabiedrība "Altum" lūgs atbalsta saņēmējam iesniegt aizdevuma līguma kopiju vai atbilstošu dokumentu, kas apliecina, ka aizdevums saņēmējam ir pieejams. Savukārt, ja atbalsta saņēmējs izmantos paša līdzekļus, atbalsta saņēmējam būs jāapliecina, ka tos ieguvis legālā ceļā.

Tāpat arī nepieciešams noteikt, ka garantijas saņemšanai sabiedrībā "Altum" papildus jāiesniedz kopīpašnieka piekrišana (var būt izteikta arī spēkā esošā un zemesgrāmatā reģistrētā īpašuma lietošanas kārtības līgumā par īpašuma atsevišķu lietošanu) par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu nekustamajā īpašumā, kuras sastāvā ir dzīvojamā māja (ja attiecināms).

Papildu Noteikumu projektā tiek noteikts, ka atbalsta saņēmēja plānotie īstenojamie pasākumi nav un netiks iesniegti līdzfinansēšanai citu finansējuma programmu vai individuālo atbalsta projektu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Līdz ar to, ja atbalsta saņēmējs piesakās uz atbalstu saules paneļu iegādei MK noteikumu Nr. 103 ietvaros, viņam ir iespēja pieteikties citā atbalsta programmā citu darbību finansēšanai, bet papildus saņemt finansējumu no saules paneļiem nav iespējams. Šī nosacījuma ievērošanu atbalsta saņēmējs apliecina parakstot apliecinājumu par dubultā finansējuma neesamību.

Nē

Atbalsts tiks sniegts viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu māju īpašniekiem, kuru sniedz garantijas, granta, tehniskās palīdzības tehniskās dokumentācijas izstrādes veidā.

Juridiskām personām Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

Jā

Nē

Nē

-