24-TA-728: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2014.gada 4.aprīlī pieņemtais Protokols par grozījumiem Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos (turpmāk – Protokols) papildina Konvenciju par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos, lai pilnveidotu tiesību aktu bāzi, risinot jautājumu par nedisciplinētu pasažieru uzvedība gaisa kuģos. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā nedisciplinētu pasažieru rīcības skaita pieaugumu pēdējos gados, kā arī šādas rīcības potenciālās sekas.
Latvijas Republikai ir būtiski nodrošināt pēc iespējas efektīvu mehānismu un tiesiskos instrumentus rīcībai pret šādiem pārkāpumiem un iespējamiem riskiem, ko tie var radīt aviācijas drošībai, vienlaikus kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (ICAO) dalībvalstij veikt starptautisko saistību izpildi civilās aviācijas drošībā un attiecīgu normu un standartu piemērošanu Latvijas Republikā.
Protokols risina jautājumus starptautiskajā aviācijā, kas saistīti ar nedisciplinētu pasažieru uzvedību gaisa kuģos un rada draudus gaisa kuģim, tā apkalpei vai citu pasažieru drošībai. Papildus drošības riskiem šāda uzvedība var radīt arī papildus izmaksas un zaudējumus aviokompānijām un citām institūcijām, piemēram, gadījumā, ja gaisa kuģis ir jānovirza vai neplānoti jānosēdina nedisciplinētu pasažieru dēļ.
Latvijas Republikai ir būtiski nodrošināt pēc iespējas efektīvu mehānismu un tiesiskos instrumentus rīcībai pret šādiem pārkāpumiem un iespējamiem riskiem, ko tie var radīt aviācijas drošībai, vienlaikus kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (ICAO) dalībvalstij veikt starptautisko saistību izpildi civilās aviācijas drošībā un attiecīgu normu un standartu piemērošanu Latvijas Republikā.
Protokols risina jautājumus starptautiskajā aviācijā, kas saistīti ar nedisciplinētu pasažieru uzvedību gaisa kuģos un rada draudus gaisa kuģim, tā apkalpei vai citu pasažieru drošībai. Papildus drošības riskiem šāda uzvedība var radīt arī papildus izmaksas un zaudējumus aviokompānijām un citām institūcijām, piemēram, gadījumā, ja gaisa kuģis ir jānovirza vai neplānoti jānosēdina nedisciplinētu pasažieru dēļ.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Protokolu. Protokola pieņemšanas primārais mērķis ir harmonizēt dalībvalstu pieeju un padarīt efektīvāku valstu rīcību, lai sauktu pie atbildības nedisciplinētos pasažierus, kuri ar savām darbībām apdraud gaisa kuģa, pārējo tajā esošo personu vai mantas drošību.
Starptautiskā un nacionālā tiesiskā regulējuma pilnveidošanas virsmērķis attiecībā uz nedisciplinētiem pasažieriem ir valstu institūciju rīcībspējas stiprināšana un preventīva darbība, lai samazinātu šādas darbības vai incidentus gaisa kuģos.
Starptautiskā un nacionālā tiesiskā regulējuma pilnveidošanas virsmērķis attiecībā uz nedisciplinētiem pasažieriem ir valstu institūciju rīcībspējas stiprināšana un preventīva darbība, lai samazinātu šādas darbības vai incidentus gaisa kuģos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Republikas Saeima 1997. gada 24. martā pieņēma likumu, ar ko Latvijas Republika pievienojas Konvencijai par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos (Tokijas konvencija).
Vienlaikus Latvijas Republika pašreiz nav ratificējusi Tokijas konvencijas Protokolu, kas papildina konvenciju ar būtiskiem nosacījumiem par, cita starp, jurisdikcijas aspektiem, lai veicinātu un nodrošinātu efektīvāku prevenciju noziegumiem un huligāniskām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģī.
Protokols tika pieņemts 2014.gadā ICAO Monreālā notiekošajā starptautiskajā konferencē kā atbilde un risinājums uz arvien pieaugošo problēmu starptautiskajā aviācijā - huligānismu un nepakļaušanos apkalpes prasībām, atrodoties gaisa kuģī, un nepietiekamu tiesisko regulējumu (instrumentus), lai risinātu šo problēmu.
Starptautiskajā aviācijā ir skaitliski pieaudzis to gadījumu skaits un to smaguma pakāpe, kad traucējošie pasažieri apdraud gaisa kuģa, pārējo tajā esošo personu vai mantas drošību, kā arī atsakās izpildīt apkalpes norādes. Starptautiskās gaisa transporta aviācijas (IATA) apkopotā statistika par 2007.gada līdz 2016.gada posmu iekļauj 58 000 ziņojumus par noteikumus pārkāpjošiem un nedisciplinētiem pasažieriem.[1]
Termins nedisciplinētie (unruly passengers) un traucējošie pasažieri (disruptive passengers) starptautiskajā aviācijā tiek attiecināts uz pasažieriem, kuri gaisa kuģī atsakās ievērot noteikumus vai izpildīt kuģa apkalpes norādes, un kas tādejādi rada draudus lidojuma drošībai vai traucē ievērot kārtību un disciplīnu gaisa kuģī.
Starp ziņotajiem incidentiem ir dažāda veida noziedzīgi nodarījumi un traucējošas darbības, tai skaitā, uzbrukums apkalpes locekļiem vai pasažieriem; kautiņi iereibušu pasažieru vidū; bērnu aizkaršana; seksuāla uzmākšanās un uzbrukums; nekārtīga uzvedība alkohola reibumā; nelegāla narkotiku lietošana uz gaisa kuģa; atteikšanās sekot apkalpes likumīgām instrukcijām; gaisa kuģa sēdekļu un salona interjera pārmeklēšana un dažreiz vandalizācija; pārnēsājamu elektronisko ierīču neatļauta lietošana, uz kuģa esošo drošības iekārtu iznīcināšana un citi traucējumi vai nepieļaujam rīcība.[2]
Pārkāpumu skaita pieaugums vērojams arī pēdējo gadu laikā un īpaši būtiski ir uzsvērt potenciālās bīstamās sekas, ko šādi pārkāpumi var radīt gaisa kuģa un pasažieru drošībai. Atzīmējams, ka gaisa kuģos atrodošos personu pārkāpumi aviācijas nozarē pēc būtības, ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz aviācijas drošumu, traktējami kā tādi, kur nav pieļaujama nekāda tolerance.
Uz nepieciešamību Protokolu ratificēt norādījušas un vērsušas uzmanību arī vairākas starptautiskas organizācijas (tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Pretterorisma komitejas izpilddirektorāts, Starptautiskā gaisa transporta asociācija u.c.).
Jānorāda, ka katrai aviokompānijai ir savas vadlīnijas un kritēriji situācijām, kurās tiek iesaistīta policija. Ja gaisa pārvadājuma laikā ir radusies situācija, kur gaisa kuģa apkalpe pieņem lēmumu par policijas klātbūtnes nepieciešamību, gaisa kuģim nosēžoties, tad par šo nepieciešamību gaisa kuģa apkalpe informē kādu no attiecīgajiem dienestiem – aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, lidlauka vadības dienestu vai attiecīgās aviokompānijas lidojumu vadības dienestu, kuri nekavējoties izsauc policijas darbiniekus uz paredzamo gaisa kuģa atrašanās vietu lidostā. Policijas darbiniekiem ierodoties notikuma vietā, gaisa kuģa apkalpe norāda personas, kuru dēļ šis izsaukums ir noticis, kā arī paskaidro pārkāpuma būtību. Papildus norādītajam gaisa kuģa apkalpe iesniedz aizpildītu ziņojuma formu, kurā ir norādīts gan pārkāpuma laiks, gan arī pārkāpējs.
Saskaņā ar aviokompānijas AirBaltic apkopotajiem datiem atbilstoši tās noteiktajai ziņošanas kārtībai, 2023.gadā saņemti 609 ziņojumi no saviem apkalpes locekļiem (2022.gadā 493 ziņojumi) par situācijām ar agresīviem pasažieriem vai AirBaltic noteikumu pārkāpumiem (tostarp AirBaltic iekšējo noteikumu pārkāpumi, kā piemēram, sava alkohola lietošana, smēķēšana lidmašīnā, agresīva uzvedība lidojuma laikā vai pirms tā, u.c.). Daļā šo gadījumu bija nepieciešams izsaukt policijas darbiniekus, lai saņemtu policijas atbalstu. Agresīvo pasažieru skaits uz kopējo pārvadāto pasažieru skaitu statistiski ir pieaudzis, un saskaņā ar AirBaltic sniegto vērtējumu ir daudz vairāk tādu gadījumu, kas ir izteikti agresīvi, tostarp uzbrukumi apkalpei un citiem pasažieriem, un kur ir nepieciešama policijas iesaistīšanās. Iemesli ir dažādi: alkohola, narkotisko vielu ietekme, psihiskas novirzes, neapmierinātība ar kādu no pakalpojumiem, konflikts ar kādu, smēķēšana.
2023.gadā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Lidostas “Rīga” iecirknī tika saņemti 56 izsaukumi uz gaisa kuģiem. Uzsāktas administratīvo pārkāpumu lietvedības ir 30 gadījumos par Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11.panta otrās daļas pārkāpumiem - sabiedriskās kārtības traucēšanu gaisa kuģī, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas vai apdraudot savu vai citu personu drošību, vai nepildot gaisa kuģa apkalpes norādījumus. Uzsāktas administratīvo pārkāpumu lietvedības 47 gadījumos par cita veida pārkāpumiem. 22 gadījumos netika uzsākti administratīvo pārkāpumu procesi, jo persona izmantoja argumentu par pārkāpuma izdarīšanas vietu, kas nebija Latvijas Republikas teritorija. Gadījumi, kad Valsts policijas darbinieku savlaicīga ierašanās nebija iespējama, kaut gan pārkāpums bija noticis – 15 gadījumi.
Konvencijas atteicas uz pārkāpumiem un nelikumīgām darbībām gaisa kuģī, kas var būt gan kriminālpārkāpums un noziedzīgs nodarījums (angliski lietotie termins - offences, offfences against penal law) un citiem pārkāpumiem un nelikumīgām darbībām angliski lietotais termins - other acts), kas var būt vai nebūt noziedzīgs nodarījums. Tātad, šī Konvencija attiecas gan uz krimināli, gan administratīvi sodāmiem pārkāpumiem, ko katra valsts klasificē un piemēro atbilstoši savai sodu un tiesvedības praksei
Latvijā jau ir spēkā esoša normatīvā bāze, lai vērstos pret pārkāpumiem, kas izdarīti gaisa kuģī, un sauktu pie atbildības personu, ja pārkāpums ir izdarīts Latvijas teritorijā (Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pants par Sabiedriskās kārtības traucēšana). Tomēr Latvijai ir būtiski ratificēt Protokolu, lai spētu vispusīgi un efektīvi nodrošināt pārkāpuma novēršanu, kas izdarīts gaisa kuģī, pat ja tas noticis ārpus Latvijas teritorijas vai brīvā gaisa telpā.
Protokolā ietvertais tiesiskais regulējums par jurisdikciju atbilst Krimināllikuma 3.pantā un 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam, proti, ka persona, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ārpus Latvijas teritorijas, atrodoties uz gaisakuģa, jūras vai upju kuģa vai cita peldoša līdzekļa, ja šis līdzeklis reģistrēts Latvijas Republikā un ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, saucama pie atbildības saskaņā ar šo likumu. Savukārt, ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja par šo nodarījumu tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā.
Vienlaikus, lai stiprinātu Latvijas tiesībsargājošo institūciju spējas piemērot sankcijas augstāk minētajiem gadījumos, un tādejādi stiprinot prevenciju attiecībā uz šādiem nodarījumiem, pēc Protokola ratifikācijas tiks pārskatīts administratīvo sodu saturs un apmēri, to vieta Latvijas tiesību aktu sistēmā, kā arī tiks izvērtēti kriminālatbildības aspekti. Tādējādi tā efektīvai ieviešanai un atbildīgo institūciju rīcībspējas uzlabošanai Latvijā būtiska ir gan Protokola ratifikācija, gan sankcijas apmēra un sastāva pārskatīšana turpmāko pārkāpumu prevencijai un nedisciplinētu pasažieru uzvedības ierobežošanai.
Protokols noteic, ka nekas Tokijas konvencijā neietekmē katras dalībvalsts tiesības valsts tiesību aktos noteikt vai saglabāt attiecīgus pasākumus, lai varētu sodīt par nedisciplinētām un postošām darbībām gaisa kuģī.
Protokola efektīvākai ieviešanai un vienotas jurisdikcijas un labās prakses veicināšanai dalībvalstīs ICAO 2019.gadā ir sagatavojusi Rokasgrāmatu par nedisciplinētu un traucējošu pasažieru juridiskajiem aspektiem.[3]
Šīs un citas vadlīnijas, labās prakses apkopojums, kā arī speciālas mācības veicinās policijas kā tiesību normu piemērotāja darbības efektivitāti attiecībā uz jurisdikcijas jautājumiem un to piemērošanu aviācijas nozarē.
[1] Manual on the Legal Aspects of Unruly and Disruptive Passengers, Doc 10117, First Edition, 2019, ICAO, p.1-1.
[2] Ibid, p.1-1.
[3]Manual on the Legal Aspects of Unruly and Disruptive Passengers, Doc 10117, First Edition, 2019, ICAO.
Vienlaikus Latvijas Republika pašreiz nav ratificējusi Tokijas konvencijas Protokolu, kas papildina konvenciju ar būtiskiem nosacījumiem par, cita starp, jurisdikcijas aspektiem, lai veicinātu un nodrošinātu efektīvāku prevenciju noziegumiem un huligāniskām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģī.
Protokols tika pieņemts 2014.gadā ICAO Monreālā notiekošajā starptautiskajā konferencē kā atbilde un risinājums uz arvien pieaugošo problēmu starptautiskajā aviācijā - huligānismu un nepakļaušanos apkalpes prasībām, atrodoties gaisa kuģī, un nepietiekamu tiesisko regulējumu (instrumentus), lai risinātu šo problēmu.
Starptautiskajā aviācijā ir skaitliski pieaudzis to gadījumu skaits un to smaguma pakāpe, kad traucējošie pasažieri apdraud gaisa kuģa, pārējo tajā esošo personu vai mantas drošību, kā arī atsakās izpildīt apkalpes norādes. Starptautiskās gaisa transporta aviācijas (IATA) apkopotā statistika par 2007.gada līdz 2016.gada posmu iekļauj 58 000 ziņojumus par noteikumus pārkāpjošiem un nedisciplinētiem pasažieriem.[1]
Termins nedisciplinētie (unruly passengers) un traucējošie pasažieri (disruptive passengers) starptautiskajā aviācijā tiek attiecināts uz pasažieriem, kuri gaisa kuģī atsakās ievērot noteikumus vai izpildīt kuģa apkalpes norādes, un kas tādejādi rada draudus lidojuma drošībai vai traucē ievērot kārtību un disciplīnu gaisa kuģī.
Starp ziņotajiem incidentiem ir dažāda veida noziedzīgi nodarījumi un traucējošas darbības, tai skaitā, uzbrukums apkalpes locekļiem vai pasažieriem; kautiņi iereibušu pasažieru vidū; bērnu aizkaršana; seksuāla uzmākšanās un uzbrukums; nekārtīga uzvedība alkohola reibumā; nelegāla narkotiku lietošana uz gaisa kuģa; atteikšanās sekot apkalpes likumīgām instrukcijām; gaisa kuģa sēdekļu un salona interjera pārmeklēšana un dažreiz vandalizācija; pārnēsājamu elektronisko ierīču neatļauta lietošana, uz kuģa esošo drošības iekārtu iznīcināšana un citi traucējumi vai nepieļaujam rīcība.[2]
Pārkāpumu skaita pieaugums vērojams arī pēdējo gadu laikā un īpaši būtiski ir uzsvērt potenciālās bīstamās sekas, ko šādi pārkāpumi var radīt gaisa kuģa un pasažieru drošībai. Atzīmējams, ka gaisa kuģos atrodošos personu pārkāpumi aviācijas nozarē pēc būtības, ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz aviācijas drošumu, traktējami kā tādi, kur nav pieļaujama nekāda tolerance.
Uz nepieciešamību Protokolu ratificēt norādījušas un vērsušas uzmanību arī vairākas starptautiskas organizācijas (tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Pretterorisma komitejas izpilddirektorāts, Starptautiskā gaisa transporta asociācija u.c.).
Jānorāda, ka katrai aviokompānijai ir savas vadlīnijas un kritēriji situācijām, kurās tiek iesaistīta policija. Ja gaisa pārvadājuma laikā ir radusies situācija, kur gaisa kuģa apkalpe pieņem lēmumu par policijas klātbūtnes nepieciešamību, gaisa kuģim nosēžoties, tad par šo nepieciešamību gaisa kuģa apkalpe informē kādu no attiecīgajiem dienestiem – aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, lidlauka vadības dienestu vai attiecīgās aviokompānijas lidojumu vadības dienestu, kuri nekavējoties izsauc policijas darbiniekus uz paredzamo gaisa kuģa atrašanās vietu lidostā. Policijas darbiniekiem ierodoties notikuma vietā, gaisa kuģa apkalpe norāda personas, kuru dēļ šis izsaukums ir noticis, kā arī paskaidro pārkāpuma būtību. Papildus norādītajam gaisa kuģa apkalpe iesniedz aizpildītu ziņojuma formu, kurā ir norādīts gan pārkāpuma laiks, gan arī pārkāpējs.
Saskaņā ar aviokompānijas AirBaltic apkopotajiem datiem atbilstoši tās noteiktajai ziņošanas kārtībai, 2023.gadā saņemti 609 ziņojumi no saviem apkalpes locekļiem (2022.gadā 493 ziņojumi) par situācijām ar agresīviem pasažieriem vai AirBaltic noteikumu pārkāpumiem (tostarp AirBaltic iekšējo noteikumu pārkāpumi, kā piemēram, sava alkohola lietošana, smēķēšana lidmašīnā, agresīva uzvedība lidojuma laikā vai pirms tā, u.c.). Daļā šo gadījumu bija nepieciešams izsaukt policijas darbiniekus, lai saņemtu policijas atbalstu. Agresīvo pasažieru skaits uz kopējo pārvadāto pasažieru skaitu statistiski ir pieaudzis, un saskaņā ar AirBaltic sniegto vērtējumu ir daudz vairāk tādu gadījumu, kas ir izteikti agresīvi, tostarp uzbrukumi apkalpei un citiem pasažieriem, un kur ir nepieciešama policijas iesaistīšanās. Iemesli ir dažādi: alkohola, narkotisko vielu ietekme, psihiskas novirzes, neapmierinātība ar kādu no pakalpojumiem, konflikts ar kādu, smēķēšana.
2023.gadā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Lidostas “Rīga” iecirknī tika saņemti 56 izsaukumi uz gaisa kuģiem. Uzsāktas administratīvo pārkāpumu lietvedības ir 30 gadījumos par Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11.panta otrās daļas pārkāpumiem - sabiedriskās kārtības traucēšanu gaisa kuģī, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas vai apdraudot savu vai citu personu drošību, vai nepildot gaisa kuģa apkalpes norādījumus. Uzsāktas administratīvo pārkāpumu lietvedības 47 gadījumos par cita veida pārkāpumiem. 22 gadījumos netika uzsākti administratīvo pārkāpumu procesi, jo persona izmantoja argumentu par pārkāpuma izdarīšanas vietu, kas nebija Latvijas Republikas teritorija. Gadījumi, kad Valsts policijas darbinieku savlaicīga ierašanās nebija iespējama, kaut gan pārkāpums bija noticis – 15 gadījumi.
Konvencijas atteicas uz pārkāpumiem un nelikumīgām darbībām gaisa kuģī, kas var būt gan kriminālpārkāpums un noziedzīgs nodarījums (angliski lietotie termins - offences, offfences against penal law) un citiem pārkāpumiem un nelikumīgām darbībām angliski lietotais termins - other acts), kas var būt vai nebūt noziedzīgs nodarījums. Tātad, šī Konvencija attiecas gan uz krimināli, gan administratīvi sodāmiem pārkāpumiem, ko katra valsts klasificē un piemēro atbilstoši savai sodu un tiesvedības praksei
Latvijā jau ir spēkā esoša normatīvā bāze, lai vērstos pret pārkāpumiem, kas izdarīti gaisa kuģī, un sauktu pie atbildības personu, ja pārkāpums ir izdarīts Latvijas teritorijā (Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pants par Sabiedriskās kārtības traucēšana). Tomēr Latvijai ir būtiski ratificēt Protokolu, lai spētu vispusīgi un efektīvi nodrošināt pārkāpuma novēršanu, kas izdarīts gaisa kuģī, pat ja tas noticis ārpus Latvijas teritorijas vai brīvā gaisa telpā.
Protokolā ietvertais tiesiskais regulējums par jurisdikciju atbilst Krimināllikuma 3.pantā un 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam, proti, ka persona, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ārpus Latvijas teritorijas, atrodoties uz gaisakuģa, jūras vai upju kuģa vai cita peldoša līdzekļa, ja šis līdzeklis reģistrēts Latvijas Republikā un ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, saucama pie atbildības saskaņā ar šo likumu. Savukārt, ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja par šo nodarījumu tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā.
Vienlaikus, lai stiprinātu Latvijas tiesībsargājošo institūciju spējas piemērot sankcijas augstāk minētajiem gadījumos, un tādejādi stiprinot prevenciju attiecībā uz šādiem nodarījumiem, pēc Protokola ratifikācijas tiks pārskatīts administratīvo sodu saturs un apmēri, to vieta Latvijas tiesību aktu sistēmā, kā arī tiks izvērtēti kriminālatbildības aspekti. Tādējādi tā efektīvai ieviešanai un atbildīgo institūciju rīcībspējas uzlabošanai Latvijā būtiska ir gan Protokola ratifikācija, gan sankcijas apmēra un sastāva pārskatīšana turpmāko pārkāpumu prevencijai un nedisciplinētu pasažieru uzvedības ierobežošanai.
Protokols noteic, ka nekas Tokijas konvencijā neietekmē katras dalībvalsts tiesības valsts tiesību aktos noteikt vai saglabāt attiecīgus pasākumus, lai varētu sodīt par nedisciplinētām un postošām darbībām gaisa kuģī.
Protokola efektīvākai ieviešanai un vienotas jurisdikcijas un labās prakses veicināšanai dalībvalstīs ICAO 2019.gadā ir sagatavojusi Rokasgrāmatu par nedisciplinētu un traucējošu pasažieru juridiskajiem aspektiem.[3]
Šīs un citas vadlīnijas, labās prakses apkopojums, kā arī speciālas mācības veicinās policijas kā tiesību normu piemērotāja darbības efektivitāti attiecībā uz jurisdikcijas jautājumiem un to piemērošanu aviācijas nozarē.
[1] Manual on the Legal Aspects of Unruly and Disruptive Passengers, Doc 10117, First Edition, 2019, ICAO, p.1-1.
[2] Ibid, p.1-1.
[3]Manual on the Legal Aspects of Unruly and Disruptive Passengers, Doc 10117, First Edition, 2019, ICAO.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka starptautiskajā aviācijā gaisa kuģi veic pārlidojumus starp dažādām valstīm, tad nedisciplinēto pasažieru uzvedība ir pakļauta dažādu valstu jurisdikcijai un izpratnei par nodarījumu apmēru un to sodāmību. Proti, uzvedība vai rīcība, kas ir sodāma vienā valstī, var nebūt sodāma citā valstī. Tāpēc bija nepieciešams vienoties pārkāpumu definējumu un sarakstu, kas kalpotu kā kopīgs ietvars attiecībā uz šādām darbībām. Pēc Protokola pieņemšanas tas tika precizēts ar papildus vadlīnijām un labās prakses apkopojumu, ko dalībvalstis aicinātas izmantot savā jurisdikcijā un praksē (detalizēts saraksts iekļauts rokasgrāmatas Pielikumā A, Manual on the Legal Aspects of Unruly and Disruptive Passengers, Doc 10117, First Ed., 2019, ICAO )[1].
Turklāt, pat ja nedisciplinēta pasažiera nodarījums un identitāte tika konstatēti, tad daudzos gadījumos praksē šādi pasažieri tika atbrīvoti nosēšanās valstī bez soda iztrūkstošās jurisdikcijas dēļ. Pirms 2014. gada Monreālas Protokola pieņemšanas lielākajā daļā valstu nebija jurisdikcijas (kā gaisa kuģu reģistrācijas valstīm) pār nodarījumiem un darbībām, kas veiktas gaisa kuģī ārpus to attiecīgajām teritorijām, izņemot dažus īpaši smagus nodarījumus, uz kuriem attiecas starptautiskie līgumi, piemēram, nolaupīšanu, sabotāžu un ķīlnieku sagrābšanu. Jo starptautiskās konvencijas, kas attiecas uz aviācijas drošību, tika izstrādātas terorisma apkarošanai, tostarp nolaupīšana, sabotāža un tamlīdzīgi nelikumīgas iejaukšanās veidi pret civilajiem gaisa kuģiem, bet nebija paredzētas, lai risinātu mazāk smagus nodarījumus vai darbības, ko veikuši nedisciplinēti un traucējoši pasažieri.
Saskaņā ar 1963.gada Tokijas konvenciju pārkāpēju nevarēja aizturēt ilgāk nekā pēc gaisa kuģa pirmās apstāšanās. Tad attiecīgi, kad lidmašīna bija atgriezusies reģistrācijas valstī, pārkāpējs, kā arī liecinieki, iespējams, vairs nebija pieejami. Tāpat reģistrācijas valstij var nebūt reāla saistība ar incidentu situācijās, kad gaisa kuģis tiek nomāts un ekspluatēts citas valsts jurisdikcijā. Tāpat, ja cietušais vai iespējamais nodarījuma izdarītājs nav tās pilsonis, reģistrācijas valsts arī var izvēlēties neīstenot savu jurisdikciju. Līdz ar to daudzi nedisciplinētie un traucējoši pasažieri nav bijuši pakļauti sodiem un tiesvedībai.
[1] Manual on the Legal Aspects of Unruly and Disruptive Passengers, Doc 10117, First Edition, 2019, ICAO.
Turklāt, pat ja nedisciplinēta pasažiera nodarījums un identitāte tika konstatēti, tad daudzos gadījumos praksē šādi pasažieri tika atbrīvoti nosēšanās valstī bez soda iztrūkstošās jurisdikcijas dēļ. Pirms 2014. gada Monreālas Protokola pieņemšanas lielākajā daļā valstu nebija jurisdikcijas (kā gaisa kuģu reģistrācijas valstīm) pār nodarījumiem un darbībām, kas veiktas gaisa kuģī ārpus to attiecīgajām teritorijām, izņemot dažus īpaši smagus nodarījumus, uz kuriem attiecas starptautiskie līgumi, piemēram, nolaupīšanu, sabotāžu un ķīlnieku sagrābšanu. Jo starptautiskās konvencijas, kas attiecas uz aviācijas drošību, tika izstrādātas terorisma apkarošanai, tostarp nolaupīšana, sabotāža un tamlīdzīgi nelikumīgas iejaukšanās veidi pret civilajiem gaisa kuģiem, bet nebija paredzētas, lai risinātu mazāk smagus nodarījumus vai darbības, ko veikuši nedisciplinēti un traucējoši pasažieri.
Saskaņā ar 1963.gada Tokijas konvenciju pārkāpēju nevarēja aizturēt ilgāk nekā pēc gaisa kuģa pirmās apstāšanās. Tad attiecīgi, kad lidmašīna bija atgriezusies reģistrācijas valstī, pārkāpējs, kā arī liecinieki, iespējams, vairs nebija pieejami. Tāpat reģistrācijas valstij var nebūt reāla saistība ar incidentu situācijās, kad gaisa kuģis tiek nomāts un ekspluatēts citas valsts jurisdikcijā. Tāpat, ja cietušais vai iespējamais nodarījuma izdarītājs nav tās pilsonis, reģistrācijas valsts arī var izvēlēties neīstenot savu jurisdikciju. Līdz ar to daudzi nedisciplinētie un traucējoši pasažieri nav bijuši pakļauti sodiem un tiesvedībai.
[1] Manual on the Legal Aspects of Unruly and Disruptive Passengers, Doc 10117, First Edition, 2019, ICAO.
Risinājuma apraksts
2014.gadā pieņemtais Protokols tādejādi precizē nedisciplinēto pasažieru rīcību, kas ir sodāma neatkarīgi no valsts jurisdikcijas un risina valstu jurisdikcijas jautājumu, lai, piemēram, sodītu pasažieri nosēšanas valstī par nodarījumiem, kas veikti atklātā gaisa telpā, atrodoties uz gaisa kuģa. Protokolā ar zināmiem nosacījumiem ir atzīta valsts kompetence kā nosēšanās un gaisa kuģa ekspluatantvalsts, lai īstenotu jurisdikciju attiecībā uz nodarījumiem un darbībām gaisa kuģī. Šādas jurisdikcijas noteikšana attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, pamatojoties uz Protokolā noteiktajiem kritērijiem, ir obligāta. Protokolā ietverti arī noteikumi, kas attiecas uz tādiem jautājumiem kā koordinācija starp valstīm, pienācīgs process un taisnīga attieksme.
Tokijas Konvencijas 3. panta 1. punkts paredz valsts jurisdikciju attiecībā uz noziegumiem un nelikumīgiem aktiem, kuri izdarīti tās reģistrētajā gaisa kuģī. Papildus tam Tokijas konvencijas 3. pants papildināts ar 1 bis apakšpunktu, kas paredz valsts kompetenci īstenot savu jurisdikciju kā valstij, kurā citā valstī reģistrēts gaisa kuģis nosēžas, ja gaisa kuģis, uz kura noticis pārkāpums, tās teritorijā ir veicis nosēšanos un pārkāpējs joprojām atrodas uz tā. Tādejādi atbilstoši šo divu jauno punktu nosacījumiem, ja pat pārkāpumi notikuši gaisa kuģī brīvā gaisa telpā ārpus konkrētas valsts gaisa telpas un tās jurisdikcijas, tad ir iespējams saukt nedisciplinēto pasažierus pie atbildības. Proti, Latvijas gadījumā var piemērot Latvijas jurisdikciju kā valstij, kurā aviokompānijas gaisa kuģis ir reģistrēts vai Latvijai kā valstij, kurā gaisa kuģis nosēžas ar nedisciplinēto pasažieri.
Protokols paredz vēl papildus valsts jurisdikciju Tokijas konvencijas 3.panta 1 bis apakšpunktā gadījumos, kad gaisa kuģis bez apkalpes iznomāts nomniekam, un tad nomnieka uzņēmējdarbības vieta vai nomnieka patstāvīgā dzīvesvieta ir attiecīgā valsts, kuras jurisdikcija tiek piemērota. Arī šajā gadījumā, ja šāda nomnieka uzņēmējdarbības vieta vai patstāvīgās dzīvesvietas adrese būtu Latvijā, un uz kura gaisa kuģa iespējams notika pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, var tik piemērota Latvijas jurisdikcija.
Jaunais Tokijas konvencijas 3 bis pants (Protokola V pants) paredz konsultāciju mehānismu gadījumiem, kad pārkāpuma gadījumā varētu darboties konkurējoša jurisdikcija starp valstīm. Lai to ieviestu, katrai valstij attiecīgi ir jābūt noteiktam, kura būs atbildīgā institūcija konsultācijai un informācijas koordinēšanai šādos gadījumos. Latvijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 679.1 pantu "Informācijas apmaiņa par Latvijā notiekošu kriminālprocesu par to pašu noziedzīgo nodarījumu" ceturto daļu informācijas apmaiņā pirmstiesas procesā kompetentā iestāde ir Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai — Valsts policija. Pēc lietas nodošanas tiesai kompetentā iestāde informācijas apmaiņā ir Tieslietu ministrija. Starp Latvijas Republikas tiesībsargājošām iestādēm, kas veic izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesvedības darbības, Valsts policija ir tā iestāde, kura primāri līdz šim piemēro sankcijas pārkāpumiem saskaņā ar Tokijas konvencijas un tās Protokola piešķirtajām tiesībām un pienākumiem.
Tokijas konvencija papildināta ar 15 bis pantu, kas noteic, ka dalībvalstis tiek mudinātas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai ierosinātu atbilstošu kriminālprocesu, administratīvo procesu vai jebkura cita veida tiesas procesu pret jebkuru personu, kas gaisa kuģī izdarījusi Tokijas konvencijas 1. panta 1. punktā minēto noziegumu vai nelikumīgu darbību, jo īpaši: a) veikusi fizisku uzbrukumu apkalpes loceklim vai draudējusi veikt šādu uzbrukumu; b) atteikusies izpildīt likumīgu norādījumu, ko devis gaisa kuģa komandieris vai kas dots viņa uzdevumā, lai aizsargātu gaisa kuģa, tajā esošo personu vai mantas drošību.
Tokijas konvencijas jaunā 17.panta 1.punkts noteic, ka, īstenojot jurisdikciju sakarā ar gaisa kuģī izdarītu noziegumu, dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību drošībai un citu aeronavigācijas interešu ievērošanai un rīkojas tā, lai bez vajadzības neaizkavētu gaisa kuģi, pasažierus, apkalpi vai kravu. Savukārt jaunā 17.panta 2.punkts noteic, ka katra dalībvalsts ņem vērā taisnīgu tiesas procesu un taisnīgas attieksmes principus, īstenojot pienākumus atbilstoši šai konvencijai.
Tokijas Konvencijas 3. panta 1. punkts paredz valsts jurisdikciju attiecībā uz noziegumiem un nelikumīgiem aktiem, kuri izdarīti tās reģistrētajā gaisa kuģī. Papildus tam Tokijas konvencijas 3. pants papildināts ar 1 bis apakšpunktu, kas paredz valsts kompetenci īstenot savu jurisdikciju kā valstij, kurā citā valstī reģistrēts gaisa kuģis nosēžas, ja gaisa kuģis, uz kura noticis pārkāpums, tās teritorijā ir veicis nosēšanos un pārkāpējs joprojām atrodas uz tā. Tādejādi atbilstoši šo divu jauno punktu nosacījumiem, ja pat pārkāpumi notikuši gaisa kuģī brīvā gaisa telpā ārpus konkrētas valsts gaisa telpas un tās jurisdikcijas, tad ir iespējams saukt nedisciplinēto pasažierus pie atbildības. Proti, Latvijas gadījumā var piemērot Latvijas jurisdikciju kā valstij, kurā aviokompānijas gaisa kuģis ir reģistrēts vai Latvijai kā valstij, kurā gaisa kuģis nosēžas ar nedisciplinēto pasažieri.
Protokols paredz vēl papildus valsts jurisdikciju Tokijas konvencijas 3.panta 1 bis apakšpunktā gadījumos, kad gaisa kuģis bez apkalpes iznomāts nomniekam, un tad nomnieka uzņēmējdarbības vieta vai nomnieka patstāvīgā dzīvesvieta ir attiecīgā valsts, kuras jurisdikcija tiek piemērota. Arī šajā gadījumā, ja šāda nomnieka uzņēmējdarbības vieta vai patstāvīgās dzīvesvietas adrese būtu Latvijā, un uz kura gaisa kuģa iespējams notika pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, var tik piemērota Latvijas jurisdikcija.
Jaunais Tokijas konvencijas 3 bis pants (Protokola V pants) paredz konsultāciju mehānismu gadījumiem, kad pārkāpuma gadījumā varētu darboties konkurējoša jurisdikcija starp valstīm. Lai to ieviestu, katrai valstij attiecīgi ir jābūt noteiktam, kura būs atbildīgā institūcija konsultācijai un informācijas koordinēšanai šādos gadījumos. Latvijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 679.1 pantu "Informācijas apmaiņa par Latvijā notiekošu kriminālprocesu par to pašu noziedzīgo nodarījumu" ceturto daļu informācijas apmaiņā pirmstiesas procesā kompetentā iestāde ir Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai — Valsts policija. Pēc lietas nodošanas tiesai kompetentā iestāde informācijas apmaiņā ir Tieslietu ministrija. Starp Latvijas Republikas tiesībsargājošām iestādēm, kas veic izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesvedības darbības, Valsts policija ir tā iestāde, kura primāri līdz šim piemēro sankcijas pārkāpumiem saskaņā ar Tokijas konvencijas un tās Protokola piešķirtajām tiesībām un pienākumiem.
Tokijas konvencija papildināta ar 15 bis pantu, kas noteic, ka dalībvalstis tiek mudinātas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai ierosinātu atbilstošu kriminālprocesu, administratīvo procesu vai jebkura cita veida tiesas procesu pret jebkuru personu, kas gaisa kuģī izdarījusi Tokijas konvencijas 1. panta 1. punktā minēto noziegumu vai nelikumīgu darbību, jo īpaši: a) veikusi fizisku uzbrukumu apkalpes loceklim vai draudējusi veikt šādu uzbrukumu; b) atteikusies izpildīt likumīgu norādījumu, ko devis gaisa kuģa komandieris vai kas dots viņa uzdevumā, lai aizsargātu gaisa kuģa, tajā esošo personu vai mantas drošību.
Tokijas konvencijas jaunā 17.panta 1.punkts noteic, ka, īstenojot jurisdikciju sakarā ar gaisa kuģī izdarītu noziegumu, dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību drošībai un citu aeronavigācijas interešu ievērošanai un rīkojas tā, lai bez vajadzības neaizkavētu gaisa kuģi, pasažierus, apkalpi vai kravu. Savukārt jaunā 17.panta 2.punkts noteic, ka katra dalībvalsts ņem vērā taisnīgu tiesas procesu un taisnīgas attieksmes principus, īstenojot pienākumus atbilstoši šai konvencijai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Tās personas (nedisciplinēti pasažieri), kas veic pārkāpumus gaisa kuģos, kas rada draudus gaisa kuģim, tā apkalpei vai citu pasažieru drošībai.
Ietekmes apraksts
Pret personām, kas veic pārkāpumus gaisa kuģos, par sabiedriskās kārtības traucēšanu gaisa kuģī, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas vai apdraudot savu vai citu personu drošību, vai nepildot gaisa kuģa apkalpes norādījumus, var tik ierosināts administratīvā pārkāpuma process vai nopietnāku pārkāpumu gadījumā var tikt konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs kriminālprocesa ietvaros.
Juridiskās personas
- Valsts policija, pašvaldības policija, VAS Starptautiskā Lidosta Rīga, aviokompānijas
Ietekmes apraksts
Policija ir atbildīgā institūcija, kas, lidmašīnai nosēžoties lidostā, aiztur pasažieri, pret kuru var tik tālāk virzīts administratīvā pārkāpuma process vai kriminālprocess. Rīgā Valsts policijas iecirknis atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā.
Aviokompāniju gaisa kuģu apkalpe īsteno sākotnējās darbības gaisa kuģī, lai reaģētu uz nedisciplinētu pasažieru uzvedību, kuri ar savām darbībām apdraud gaisa kuģa, pārējo tajā esošo personu vai mantas drošību. Aviokompāniju apkalpe savu uzdevumu veikšanā ievēro gan savas drošības procedūras, gan starptautisko un nacionālo normatīvo regulējumu, un saskaņā ar pieņemto starptautisko praksi aizpilda protokolu par notikušajām darbībām un sazinās ar lidostu drošības dienestu vai policijas iecirkni.
Aviokompāniju gaisa kuģu apkalpe īsteno sākotnējās darbības gaisa kuģī, lai reaģētu uz nedisciplinētu pasažieru uzvedību, kuri ar savām darbībām apdraud gaisa kuģa, pārējo tajā esošo personu vai mantas drošību. Aviokompāniju apkalpe savu uzdevumu veikšanā ievēro gan savas drošības procedūras, gan starptautisko un nacionālo normatīvo regulējumu, un saskaņā ar pieņemto starptautisko praksi aizpilda protokolu par notikušajām darbībām un sazinās ar lidostu drošības dienestu vai policijas iecirkni.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pants (Sabiedriskās kārtības traucēšana).
Pamatojums un apraksts
Attiecīgā likuma pants nosaka soda apmēru par sabiedriskās kārtības traucēšanu gaisa kuģī, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas vai apdraudot savu vai citu personu drošību, vai nepildot gaisa kuģa apkalpes norādījumus, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
Lai efektīvi piemērotu Tokijas konvencijā un Protokolā noteiktās prasības nacionālās jurisdikcijas ietvaros un palīdzētu policijai daudz pilnvērtīgāk veikt preventīvas darbības pret pasažieriem, kas veikuši pārkāpumus un par to ierosināt sodus administratīvā un kriminālprocesa ietvaros, pēc Protokola ratifikācijas tiks pārskatīts attiecīgo sodu jautājumu regulējums (to sastāvs un apmērs), iestrādājot attiecīgās administratīvā pārkāpuma normas likumā “Par aviāciju”, kā arī tiks izvērtēti kriminālatbildības aspekti.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts policijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
akciju sabiedrība "Air Baltic Corporation"6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/697d1409-17dd-4f8c-a337-a2c9a2c35e65
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Iekšlietu ministrija
- Satiksmes ministrija
- Latvijas Republikas prokuratūra
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
- Pašvaldības policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiesībsargājošai iestādei, kura ir procesa virzītājs attiecīgajā brīdī, ir pienākums nepieciešamības gadījumā veikt koordināciju ar citām valstīm konfliktējošas jurisdikcijas gadījumā līdzīgi kā tas tiek darīts attiecībā uz citiem likumpārkāpumiem un saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Jāievēro personas datu aizsardzība, aizturot un piemērojot administratīvos sodus vai ierosinot kriminālprocesu.
Personas, kura ziņoja par administratīvo pārkāpumu, cietušā, kā arī liecinieka datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Personas dati ir pieejami tikai amatpersonai, augstākai amatpersonai un tiesai. Personas dati ir pieejami arī citām personām, ja datu subjekts ir piekritis savu datu apstrādei.
Personas, kura ziņoja par administratīvo pārkāpumu, cietušā, kā arī liecinieka datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Personas dati ir pieejami tikai amatpersonai, augstākai amatpersonai un tiesai. Personas dati ir pieejami arī citām personām, ja datu subjekts ir piekritis savu datu apstrādei.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi