Anotācija

Latvijā azartspēļu nozare tiek uzraudzīta divu Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu ietvaros. IAUI nodrošina normatīvo aktu azartspēļu jomā ievērošanu, azartspēļu organizētāju licencēšanu un uzraudzību, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) funkcijas attiecībā uz komersantiem, kas organizē azartspēles, loterijas un izlozes Latvijā, ir cieši saistītas ar nodokļu administrēšanu un nodokļu kontroli.
Šāda uzraudzības sistēma, lai arī efektīva, rada papildu noslodzi abām iestādēm, jo katrai no tām savas kompetences ietvaros jānodrošina gan kontroles, gan administratīvie procesi. Tas prasa ievērojamus resursus, koordināciju un savstarpēju informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu nozares uzraudzību.
Iestāžu apvienošanas rezultātā tiks samazināts Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu skaits, kas samazinās institucionālo sadrumstalotību un veicinās valsts pārvaldes sistēmas vienkāršošanu un caurskatāmību.

Likumprojekts paredz grozījumus, ka turpmāk atbildību par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei azartspēļu un izložu jomā piemēros VID.
Azartspēļu un izložu likuma 82. panta otrās daļas 2., 7. un 11. punktā noteikts, ka IAUI uzdevums ir:
veikt azartspēļu un izložu organizētāju licencēšanu, uzraudzību un kontroli;
veikt azartspēļu pakalpojumu sniedzēju licencēšanu, uzraudzību un kontroli;
veikt Azartspēļu un izložu likuma 4.¹ pantā minētajā pašatteikušos personu reģistrā iekļauto fizisko personu lieguma izpildes kontroles un uzraudzības pasākumus.
Ar likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (25-TA-2048) paredzēts, ka turpmāk IAUI funkcijas un uzdevumus veiks VID.
MK noteikumu Nr. 176 15. punktā noteikts, ka kontroles un uzraudzības pilnvaras ir IAUI priekšnieka vietniekiem, kontroles un uzraudzības struktūrvienību vadītājiem un vadītāju vietniekiem, vecākajiem inspektoriem, inspektoriem, jaunākajiem inspektoriem, vecākajiem referentiem un referentiem.
MK noteikumu Nr. 176 16. punktā noteikts, ka šo noteikumu 15. punktā minētajām amatpersonām, īstenojot valsts uzraudzību un kontroli, ir tiesības bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt objektus Latvijas teritorijā, kur tiek organizētas vai plānots organizēt spēles, pieprasīt, lai kontrolējamās personas nodrošinātu nepieciešamos darba apstākļus, pieprasīt un bez maksas saņemt inspekcijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, pārbaudīt spēļu organizētāja grāmatvedības un citus ar spēļu organizēšanu saistītus dokumentus, kā arī pieņemt lēmumus, sniegt atzinumus, sastādīt aktus un protokolus un veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības.
MK noteikumu N. 176  16. punktā noteiktās IAUI amatpersonu tiesības plānots pārņemt Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumos Nr. 940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums”.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 17. panta otrās daļas 1., 2.,  3. punktā (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī), paredzēts, ka VID ierēdņiem ir šādas tiesības:
1) uzrādot dienesta apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas, transportlīdzekļus un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu administrēšanas darbības, preču fizisku apskati, nodokļu administrēšanas darbību ietvaros izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai vai izņemt kā lietiskos pierādījumus jebkurus dokumentus un priekšmetus, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Īstenojot šajā punktā minētās tiesības, izvērtējams fizisko personu pamattiesību iespējamā ierobežojuma samērīgums;
2) pieprasīt no nodokļu maksātājiem gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus, grāmatvedības uzskaites dokumentus un citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītus dokumentus;
3) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, juridiskajām un fiziskajām personām jebkuru informāciju, kas saistīta ar nodokļu maksātāju uzskaiti un to saimniecisko un finansiālo darbību.
Muitas likuma 3. panta septītajā daļā (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī) noteiks, ka muitas amatpersonai ir šajā likumā, VID likumā, normatīvajos aktos muitas jomā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk — regula Nr. 952/2013), 46. panta 1. punktā noteikts, ka muitas dienesti var veikt jebkuras muitas kontroles, ko tie uzskata par vajadzīgām. Muitas kontroles, jo īpaši, var būt preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnīguma pārbaude un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaude, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaude, transportlīdzekļu apskate, personu nestās vai vestās vai pie personām esošās bagāžas un citu mantu pārbaude, kā arī oficiālu izziņu veikšana un citas līdzīgas darbības. Regulas Nr. 952/2013 48. pants regulē muitas kontroli pēc preču izlaišanas, nosakot, ka saistībā ar muitas kontrolēm muitas dienesti var pārbaudīt muitas deklarācijā, pagaidu uzglabāšanas deklarācijā, ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, reeksporta deklarācijā vai reeksporta paziņojumā ietvertās informācijas pareizību un pilnīgumu, jebkāda apstiprinoša dokumenta esību, īstumu, pareizību un derīgumu, un var pārbaudīt deklarētāja grāmatvedības un citus uzskaites datus saistībā ar attiecīgajām precēm vai par iepriekšējiem vai turpmākiem tirdzniecības darījumiem, kas saistīti ar šīm precēm, pēc to izlaišanas. Šie dienesti var arī pārbaudīt šādas preces un/vai ņemt paraugus, ja tas vēl ir iespējams. Regula Nr. 952/2013 satur virkni tiesību normu par muitas dienestu tiesībām pieprasīt informāciju un dokumentus, uzrādīt preces, pārbaudīt preces, ņemt paraugus, pieņemt muitas deklarāciju un piemērot muitas procedūru vai arī atteikt pieņemt muitas deklarāciju (administratīvais akts), atzīt muitas deklarāciju par nederīgu (anulēt), atļaut grozīt muitas deklarāciju, prasīt galvojumu iespējamam vai esošam muitas parādam, piešķir normatīvajos aktos muitas jomā noteiktās atļaujas, noteikt un paziņot ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņu, atļaut atlikt šo samaksas termiņu un piešķir citus samaksas atvieglojumus, samaksas piedziņas tiesības, tiesības un pienākumus ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa atmaksai un atbrīvojumu piešķiršanai, dzēst muitas parādu u.c.
Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 378 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” (stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī) 15.2.1. apakšpunktā noteikts, ka VID struktūrvienību muitas jomā – muitas ierēdņiem ir likuma “Par nodokļiem un nodevām" 17. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās tiesības.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 45. panta otro daļu VID uzrauga šādus šā panta pirmajā daļā neminētos likuma subjektus:
1) ārpakalpojuma grāmatvežus, zvērinātus revidentus, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultantus, kā arī jebkuru citu personu, kas sniedz palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;
2) neatkarīgus juridisko pakalpojumu sniedzējus, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:
a) nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu,
b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,
c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,
d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;
3) juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus;
4) nekustamā īpašuma darījumu starpniekus;
5) citas fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;
6) citas fiziskās vai juridiskās personas, kuras nav minētas šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktā un kuras sniedz šādus pakalpojumus:
a) kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana,
b) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums,
c) konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos,
d) inkasāciju.
Ar likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (25-TA-2071) paredzēts, ka no 2026. gada 1. aprīļa VID uzraudzīs arī izložu un azartspēļu organizētājus.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 47. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. punktā noteikts, ka uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādas tiesības:
1) apmeklēt uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to saimniecisko vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes;
2) pieprasīt no uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt, lai uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt to kopijas vai norakstus, saņemt attiecīgus paskaidrojumus, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas;
3) sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus;
4) noteikt likuma subjektiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie šā likuma prasību pārkāpumi, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas izpildi.
Ievērojot, ka turpmāk IAUI funkcijas un uzdevumus pārņems VID, tā ierēdņiem, atbilstoši amata aprakstā noteiktajai kompetencei,  būs tiesības veikt kontroles un uzraudzības pasākumus izložu, azartspēļu un preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas un pakalpojumu sniegšanas vietās tā pat, kā VID ierēdņi šobrīd ir tiesīgi veikt nodokļu administrācijas pārbaudes, novērošanu nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības veikšanas vietās, veikt muitas kontroli vai veikt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu pārbaudes to darbības vietās. Tādējādi neatkarīgi no kontroles un uzraudzības jomas, kurā VID veic normatīvajos aktos noteiktās pārbaudes nodokļu maksātāja vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekta saimnieciskās vai profesionālās darbības veikšanas vietās (proti, tai skaitā  izložu, azartspēļu un preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas un pakalpojumu sniegšanas vietās), vai arī veic muitas kontroli, par VID ierēdņa likumīgo prasību neievērošanu vai VID ierēdņa darbības traucēšanu VID būs tiesības piemērot Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pantā noteikto atbildību arī izložu, azartspēļu un preču un pakalpojumu loteriju organizētājiem un pakalpojumu sniedzējiem.
IAUI un VID funkcijas administratīvā pārkāpuma procesā ir līdzīgas un VID struktūrā jau ir paredzēta augstākas amatpersonas loma lēmumu apstrīdēšanā, tādēļ nav nepieciešams īpašs pārejas regulējums. Administratīvā procesa likums nodrošina pietiekamu tiesisko ietvaru procesa nepārtrauktībai.
Ņemot vērā, ka VID pārņem IAUI noteiktās funkcijas, turpmāk administratīvā pārkāpuma procesu izložu un azartspēļu uzraudzības jomā nodrošinās VID.