Anotācija

Konsolidācija
[1.] 2024.gada LBFV grozījumi paredz mainīt konsolidācijas pieeju ministrijām, kuras līdz šim konsolidēja no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu pārskatus, un turpmāk šo iestāžu gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata iekļaušanu konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā veikt Valsts kasei. Mainot konsolidācijas pieeju, ministrijas turpina īstenot nozares pamatfunkciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam deleģējumam un ir nepieciešams saglabāt atbildību, lai no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu iesniegtu LBFV 30. panta trešajā daļā noteiktajā termiņā un neradītu ietekmi uz konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanu.

[1.] Lai nodrošinātu saimnieciskā gada pārskata konsolidācijas atbilstību LBFV 30.panta trešajai daļai, noteikumu projektā paredzēts, ka no valsts budžeta daļēji finansētās atvasinātās publiskās personas un budžeta nefinansētās iestādes patstāvīgi iesniedz gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu Valsts kasei. Turpmāk Valsts kases sadarbība ar no valsts budžeta daļēji atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm notiks bez nozares starpniecības, līdzīgi kā pašlaik notiek sadarbība ar pašvaldībām (Noteikumu projekta 11., 12., 14., 15., 16., 37., 40. punkts).

Valsts kontroles ziņojums 
[2.] Līdz šim LBFV 30. panta trešā daļa noteica, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam pievieno Valsts kontroles atzinumu vai zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu, ievērojot iestādes darbību regulējošos normatīvajos aktos ietvertos norādījumus par gada pārskata revīziju. 
Līdz 2024.gadam Valsts kontroles likuma 3. panta 2. punkts noteica, ka Valsts kontrole katru gadu sniedz atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību. Revidējamā vienība atzinuma iegūšanai Valsts kontroles noteiktajā termiņā iesniedz ar revīziju saistītos grāmatvedības reģistrus un dokumentus, kā arī paskaidrojumus un apliecinājumu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Grozījumi Valsts kontroles likumā, kas stājās spēkā 2024.gada 18.decembrī,  nosaka, ka panti par revīzijas ziņojumu par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu par 2025.gadu ir  ​piemērojami ar 2026.gadu, sagatavojot revīzijas ziņojumu par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu par 2025. gadu, precizē Valsts kontroles un revidējamo vienību sadarbības mehānismu. Proti, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests Valsts kontroles likuma 67. pantā noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts kontrolei LBFV 30. panta trešajā daļā minētos pārskatus, lai Valsts kontrole veiktu revīzijas procedūras, kas ietver arī attiecīgā pārskata pārbaudi līdz 1. aprīlim. Saskaņā ar grozījumiem Valsts kontroles likumā, sākot ar 2025. gada pārskatiem, Valsts kontrole 27 atsevišķu finanšu revīzijas ziņojumu un atzinumu vietā sniegs vienu revīzijas ziņojumu par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību. Tādējādi sabiedrībai un ziņojuma lietotājiem būs iespēja saņemt skaidrāku, vienotu vēstījumu, vai konsolidētais saimnieciskā gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finansiālo situāciju un darbības finansiālajiem rezultātiem. Valsts kontrole turpinās izlases veidā veikt revīzijas procedūras ministrijās, to padotības iestādēs un citās centrālajās valsts iestādēs, un revīzijā iegūto informāciju izmantos, lai izteiktu atzinumu par konsolidētā saimnieciskā gada pārskata pareizību. LBFV 30.panta 3.³ nosaka, ka Valsts kase līdz 1. aprīlim saņems no Valsts kontroles informāciju par pabeigtajām revīzijas procedūrām par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu konsolidētajiem gada pārskatiem un par izlasē iekļauto ministriju, citu centrālo valsts iestāžu un valsts budžeta iestāžu gada pārskatiem, Valsts kases sagatavoto ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti un Valsts ieņēmumu dienesta sagatavoto ikgadējo pārskatu par šā dienesta administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem. Jauno regulējumu pirmo reizi piemēros 2026. gadā sagatavojot gada pārskatu par 2025. gadu. Līdz šim atsevišķi atzinums netika sniegts par Valsts kases sagatavoto ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti un Valsts ieņēmumu dienesta sagatavoto ikgadējo pārskatu par šā dienesta administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem. Atzinums par šo pārskatu sagatavošanu tika iekļauts Valsts kontroles atzinumā par konsolidētā saimnieciskā gada pārskatu.  
Lai nodrošinātu ticamas informācijas iekļaušanu konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā, mainot ministriju konsolidētā gada pārskata sagatavošanas un revīzijas pieeju, ir nepieciešams noteikt, ka ne tikai pašvaldības, bet arī no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta atzinumu par pārskata sagatavošanas pareizību. Šādas pārskatu revīzijas un kvalitātes pārbaudes nodrošina patiesas, saprotamas, savlaicīgas, ticamas un salīdzināmas informācijas sniegšanu par valsts finanšu pārvaldību, stiprinot sabiedrības un darījuma partneru uzticēšanos attiecīgajām iestādēm.

[2.] Noteikumu projektā (2.5.apakšpunkts) precizēts termina “datums, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai” un (2.20.apakšpunkts) “revidents” skaidrojums, kā arī (noteikumu projekta 26.punkts) precizēts konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā iekļaujamo ikgadējo pārskatu un ministriju gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu statuss – atbilstoši Valsts kontroles informācijai par pabeigtajām revīzijas pārbaudēm. Noteikumu projektā (40.1.apakšpunkts) precizēta kļūdu labošanas kārtība revidētajos pašvaldību, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu gada pārskatos vai konsolidētajos gada pārskatos vai revidenta apstiprinātajos ministriju gada pārskatos vai konsolidētajos gada pārskatos. 
Vienlaikus noteikumu projektā paredzēts, ka atbilstoši LBFV 30.panta 3.⁴ daļai pašvaldības, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un citas budžeta iestādes (piemēram, Saeima un Valsts kontrole), ievērojot tās darbību regulējošos normatīvajos aktos ietvertos norādījumus par gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju, gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu par gada pārskata pārbaudi. 
Valsts kontrole revīzijas ziņojumu par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu iesniedz Finanšu ministrijai, kas konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu iesniedz Ministru kabinetam. Savukārt Ministru kabinets konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu iesniedz Saeimai.

Prasījumu un saistību salīdzināšana 
[3.] Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 877) nosaka vispārējas prasības grāmatvedības uzskaites organizācijai, tai skaitā pārskata gada slēguma inventarizācijas veikšanai, kas attiecas uz visiem Grāmatvedības likuma subjektiem. Šo noteikumu 68. punkts nosaka veikt prasījumu un saistību summas salīdzināšanu ar attiecīgajiem saimniecisko darījumu dalībniekiem. MK noteikumi Nr. 877 paredz vairākas speciālās normas, tai skaitā nosaka, ka kontu atlikumus un darījumus starp vispārējās valdības sektora struktūrām salīdzina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gada pārskata sagatavošanas kārtību, kas pieņemti uz Likuma par budžetu un finanšu vadību pamata.  
Noteikumu Nr. 652 8. sadaļā paredzēta kārtība, kādā veic salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora struktūru (izņemot šo struktūru kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes) darījuma partneriem.  
Atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem, lai uzlabotu pārskatu datu kvalitāti, budžeta iestādes kopš 2010.gada ePārskatos veic naudas darījumu un kopš 2011.gada - darījumu bez atlīdzības salīdzināšanu. Valsts kontrole 2022.gada un 2023.gada revīzijas ziņojumos “Par Latvijas Republikas konsolidēto pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” atzīmēja, ka saimnieciskā gada pārskata kvalitāte ir uzlabojusies.  
Noteikumu Nr. 652 135. punkts nosaka, ka budžeta iestādes salīdzināšanu veic ePārskatos elektroniski sagatavojot salīdzināšanas aktus par prasību, nākamo periodu izdevumu, avansa maksājumu un saistību atlikumiem, naudas darījumiem un darījumiem bez atlīdzības.  
Budžeta iestādes, veicot gada slēguma inventarizāciju (salīdzināšana), nodrošina, ka gada pārskatā uzrādītie dati ir savstarpēji salīdzināmi un atbilst cits citam dažādos pārskatos un to pielikumos, tai skaitā par prasību, nākamo periodu izdevumu, avansa maksājumu un saistību atlikumiem. 
Valsts kases organizētajās darbnīcās (diskusijās), pašvaldību un ministriju finanšu darbinieki atzinīgi novērtēja iespēju samazināt administratīvo slogu, jo finanšu pārskatu kvalitāte ir uzlabojusies atbilstoši Valsts kontroles ziņojumos minētajam. 
[4.] Ņemot vērā praksē arvien plašāk pieejamos digitālos rīkus, nepieciešams pilnveidot arī gada pārskata sagatavošanas procesa tehnisko risinājumu, lai budžeta iestādes salīdzināšanās ietvaros varētu izmanot ne tikai ePārskatus, bet arī citus digitālos rīkus precīzāka un ātrāka rezultāta iegūšanai. 
Noteikumu Nr.652 135.²3.apakšpunkts noteica  salīdzināšanu par naudas līdzekļu atlikumiem Valsts kasē un saistībām par šiem līdzekļiem veikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu. Ņemot vērā, ka 2024. gada 3. decembrī Ministru kabinetā ir pieņemti noteikumi Nr. 778 "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.778), kuros ir noteikta Valsts kasē atvērto kontu atlikumu salīdzināšanas kārtība ar Valsts kasi, kā arī ir paredzēti attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr.877, Noteikumu Nr.652 135.²3.apakšpunktā paredzēto normu nepieciešams izslēgt.  
[5.] Noteikumu Nr. 652 141. punkts nosaka, ja inventarizācijas procesā rodas strīds starp darījuma pusēm vai nav saņemta atbilde, prasījumu un saistību atlikumus bilancē norāda atbilstoši iestādes grāmatvedības datiem. Savukārt Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 87) 436. punktā noteikts, ka strīda gadījumos ar darījuma partneri par prasījumu vai saistību atlikumu pārskata perioda beigās, budžeta iestāde par korektiem uzskata savus finanšu uzskaites datus. Tādējādi veidojas situācija, ka gan MK noteikumos Nr. 87, gan Noteikumos Nr. 652 ir paredzēta identiska kārtība, kas nosaka, ka strīda gadījumā iestāde par korektiem uzskata savus finanšu uzskaites datus. Nav nepieciešams dublēt MK noteikumos Nr. 87 noteikto normu.
[6.] Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 3.oktobra noteikumiem Nr. 553 “Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība” nenodokļu ieņēmumu administrētājs veic tā deleģēto funkciju izpildi un no 01.01.2024. uzskaita nenodokļu ieņēmumus. Pirms ieskaitīšanas valsts budžetā nenodokļu ieņēmumu administrētājs  izvērtē to piekritību valsts budžetam. Pārskata perioda beigās var izveidoties situācija, ka saņemtais maksājums vēl nav izvērtēts par piekritīgu valsts budžetam.

[3.] Lai mazinātu administratīvo slogu budžeta iestādēm un pilnveidotu gada slēguma inventarizācijas procesu starp vispārējās valdības sektora darījumu partneriem, noteikumu projekta 133.punkā noteikts, ka gada pārskata slēguma ietvaros tiks veikta tikai prasījumu un saistību atlikumu un darījumu bez atlīdzības salīdzināšana, neiekļaujot naudas darījumu salīdzināšanu.  Turpmāk iestādes nesalīdzina naudas plūsmas darījumus ne starp konsolidācijā iesaistītajām iestādēm, ne starp vispārējās valdības sektora struktūrām.

Gada pārskata konsolidācijā iesaistītajām budžeta iestādēm jānodrošina efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas paredz vienotu principu piemērošanu gada pārskata sagatavošanas un gada slēguma inventarizācijas procesā, tostarp prasību, nākamo periodu izdevumu, avansa maksājumu un saistību atlikumu un darījumu bez atlīdzības salīdzināšanā. Noteikumu projekta 137.1. un 137.2. apakšpunktā ministrijām, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un pašvaldībām to konsolidētā gada pārskata sagatavošanas ietvaros un valsts budžeta iestādēm un budžeta nefinansētām iestādēm, kuras grāmatvedības uzskaiti kārto Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, ir paredzēta iespēja turpināt salīdzināšanai izmantot ePārskatus, kas pieejami normatīvajos aktos noteiktajā inventarizācijas periodā, vai izmantot citus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumus, piemēram, pašu izstrādātus iekšējās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju rīkus (piemēram, resursu vadības sistēma Horizon).  
Iestāžu reorganizācijas, likvidācijas un padotības maiņas gadījumā sagatavojot slēguma pārskatu, prasījumu un saistību atlikumu un darījumu bez atlīdzības salīdzināšanai ar vispārējās valdības sektora darījumu partneriem ir iespēja izmantot ePārskatus, informējot Valsts kasi par nepieciešamību atvērt periodu Salīdzināšana/gggg/SAL_gggg_pirms (noteikumu projekta 139., 140. punkti).  
ePārskatos salīdzināšanas aktu paraksta iestādes atbildīgais finanšu darbinieks. Saskaņā ar Grāmatvedības likumu grāmatvedības organizācijas dokumenti, t.sk. kārtība, kādā veic inventarizāciju, ir uzņēmuma vadītāja izdotu dokumentu kopums.  
[4.] Par datu salīdzināšanu pašapkalpošanās portālos darījuma puses vienojas, uzsākot sadarbību, kā arī šādu inventarizācijas kārtību paredz iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā par inventarizāciju, nodrošinot iespēju revidentam vai citai kompetentai personai gūt pārliecību par veikto datu salīdzināšanu un atbilstību gada pārskatā norādītai informācijai. Svarīgi uzsvērt, ka ar pašapkalpošanās portālu izmantošanu saprot salīdzināšanas procesu tādās sistēmās kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēma (EDS) vai nekustamā īpašuma nodokļa informācijas sistēma, kur tiek nodrošināta automātiska datu apmaiņa un pārbaude. Gadījumos, kad salīdzināšanas akts tiek nosūtīts e-pastā, WhatsApp, Microsoft Teams, Google Drive vai izmantojot citas līdzīgas lietotnes, kur dokuments (salīdzināšanas akts) tiek pievienots kā pielikums, bet netiek nodrošināta strukturēta un automatizēta datu apmaiņa, šāda kārtība nav uzskatāma par pašapkalpošanās portālu izmantošanu, jo tā neatbilst digitālo risinājumu būtībai un standartiem (noteikumu projekta 133.punkts). 
Lai nedublētu normatīvo aktu prasības, noteikumu projektā paredzēts izslēgt atsauci uz MK noteikumiem Nr.778, kuros paredzēta Valsts kasē atvērto kontu atlikumu salīdzināšanas kārtība ar Valsts kasi. 
Mainoties prasījumu un saistību un darījumu bez atlīdzības salīdzināšanās kārtībai, ePārskatos mainīsies salīdzināšanās procesa tehniskais  risinājums. 
[5.] Noteikumu Nr. 652  141. punkts un MK noteikumu Nr. 87 436. punkts nosaka, ka strīda gadījumos ar darījuma partneri par prasījumu vai saistību atlikumu pārskata perioda beigās budžeta iestāde par korektiem uzskata savus finanšu uzskaites datus. Lai nedublētos normatīvo aktu prasības, noteikumu projektā šī norma izslēgta. 
[6.] Saistības, kas radušās valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu administrētājam par saņemtajiem nenodokļu ieņēmumu maksājumiem, kuri vēl nav ieskaitīti valsts budžetā vai atmaksāti tā maksātājam, ir uzskatāmas par valsts budžeta saistībām, kuru uzskaiti veic nenodokļu ieņēmumu administrētājs, un par šīm saistībām nav jāveic salīdzināšanās. Šo saistību inventarizāciju nenodokļu ieņēmumu administrētājs veic saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem, piemēram, konta izrakstu.
[7.] Prasības un saistības par nekustamā īpašuma nodokli salīdzina, izmantojot pašvaldības sagatavoto maksāšanas paziņojumu, kurā norādīta parāda vai pārmaksas summa maksāšanas paziņojuma sagatavošanas dienā. 

Budžeta izpildes pārskats 
[6.] Noteikumu Nr. 652 6. punktā noteikts, ka gada pārskats kā vienots kopums sastāv no vadības ziņojuma, finanšu pārskata un informācijas par budžeta izpildi. Savukārt Noteikumu Nr. 652 7. punktā noteikts, ka finanšu pārskats sastāv no pārskata par finansiālo stāvokli (bilance), pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un naudas plūsmas pārskata. Starptautiskā publiskā sektora grāmatvedības standarta Nr.1 “Finanšu pārskatu sniegšana” 21.punkts paredz, ka gada pārskatā ietver arī publiski pieejamā budžeta un tā izpildes summu salīdzinājumu atsevišķa pārskata veidā vai pievienojot šo informāciju citam finanšu pārskatam.   
[7.] Šobrīd saskaņā ar Noteikumu Nr. 652 129. punktu pašvaldības, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo budžeta izpildes pārskatus par pamatbudžeta, ziedojumu un dāvinājumu budžeta un citu budžetu izpildi par katru izdevumu funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā, savukārt valsts budžeta iestādes šādu informāciju nesniedz. Vienlaikus lietotāju izpētes rezultāti un datu pieprasījumi (piemēram, Centrālās statistikas pārvalde) norāda uz to, ka šādu informāciju nepieciešams sagatavot arī par valsts budžeta izpildi.  
[8.] Noteikumu Nr. 652 126. punkts nosaka budžeta izpildes pārskatā norādīt informāciju par sākotnējo likumu/plānu, likumu/plānu ar izmaiņām, budžeta izpildi pārskata periodā un salīdzinošo informāciju. Pārskata gadā iekļauj salīdzinošo informāciju par budžeta programmas (apakšprogrammas) izpildi iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši likumam par valsts budžetu iepriekšējam saimnieciskajam gadam. Savukārt budžeta izpildes pārskata pielikumā (skaidrojumā) sniedz pārskata perioda budžeta izpildes salīdzinājumu ar iepriekšējo pārskata periodu. Pārskata gada laikā sākotnējo likumu/plānu maina un apstiprina vairākas reizes. Budžeta izpildes pārskata pielikumā nav skaidrojuma par sākotnēji apstiprinātā likuma/plāna izmaiņu iemeslu. 
[9.] Noteikumu Nr. 652 131.2.apakšpunkts nosaka, ka budžeta izpildes pārskata pielikumā iekļauj pārskata lietotājam noderīgu informāciju vai norāda, kur publiski ir pieejama informācija par iestādes budžeta izpildes analīzi vai sasniegtajiem darbības rezultātiem un to rezultatīvajiem rādītājiem.  
Saskaņā ar 24.Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu “Budžeta informācijas sniegšana finanšu pārskatos” visi budžeta un budžeta izpildes summu salīdzinājumi jāsniedz, pamatojoties uz salīdzināmību ar budžetu, kā arī finanšu pārskatā jāietver arī iestādes sasniegtie darbības rezultāti vai norāde uz publiski pieejamu informāciju par tiem. 
Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2023. gada konsolidēto pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” atzīmēja, ka publiski pieejamā informācija par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu sasniegtajiem darbības rezultātiem nav pietiekami saprotama sabiedrībai un tai trūkst saiknes ar budžeta izpildes informāciju.

[6.] Lai nodrošinātu, ka budžeta iestāžu gada pārskata sastāvs atbilst starptautiski atzītai labākai praksei, noteikumu projektā (5.punkts)  paredzēts, ka finanšu pārskata sastāvā turpmāk ietvers bilanci, pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu un informāciju par budžeta izpildi. Šie finanšu pārskati kopā nodrošina pilnīgu priekšstatu par budžeta iestāžu finansiālo stāvokli un darbību pārskata periodā. 
[7.] Noteikumu projektā (126.1.3. apakšpunkts) paredzēts, ka turpmāk arī valsts budžeta iestādes sagatavos informāciju par budžeta izpildi sadalījumā pa katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām.  
Lai atvieglotu valsts budžeta iestādēm šādas informācijas sagatavošanu, ePārskatos ir pieejama funkcionalitāte, kas nodrošina datu pārnesi no aizpildītajiem pamatbudžeta un speciālā budžeta izpildes pārskatiem (2 PB un 2 SB veidlapa ePārskatos) uz jauno pārskatu, kas izveidots atbilstoši izdevumu funkcionālajām kategorijām. Šāds risinājums nodrošina iestāžu, nozaru lietotājiem un citiem interesentiem, kam ir pieejas tiesības izmantot ePārskatus, patstāvīgi iegūt vajadzīgo informāciju, detalizēti apskatot datus par valsts budžeta iestāžu izdevumiem funkciju griezumā. 
Noteikumu projekta pārejas noteikumos (143.punkts) ir noteikts, ka informāciju par izdevumiem sadalījumā pa katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pirmo reizi sagatavos, sākot ar 2026.gada pārskatu. 
 
[8.] Lai nodrošinātu budžeta izpildes pārskata atbilstību Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem un, lai nodrošinātu precīzāku un caurskatāmāku informāciju par budžeta plānošanu, kā arī uzlabotu sabiedrības un citu ieinteresēto pušu uzticību budžeta plānošanas un izpildes procesam, un ievērojot Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2023. gada konsolidēto pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” sniegtos ieteikumus, noteikumu projektā precizēta budžeta izpildes pārskata pielikumā (skaidrojumā) sniedzamā informācija:  
[8.1.] noteikumu projektā (125. punkts) paredzēts, ka budžeta izpildes pārskatā nenorāda salīdzināmo informāciju par budžeta izpildi iepriekšējā pārskata periodā;
[8.2.] 130.2. un 130.3. apakšpunktā – par pārskata gada sākotnējā apstiprinātā likuma/plāna būtiskiem izmaiņu iemesliem, budžeta izpildes būtiskām atšķirībām no likuma/plāna ar izmaiņām, piemērojot finanšu pārskata skaidrojumu būtiskumu. Pašvaldības budžeta izpildes pārskata pielikumā var sniegt informāciju par būtiskām izmaiņām vai var pievienot paskaidrojuma rakstu, kas sagatavots, apstiprinot izmaiņas budžetā; 
[8.3.] 130.4. apakšpunktā – par sasniedzamo darbības rezultatīvo rādītāju plānu, plānoto rādītāju izpildi un izmaksu efektivitātes novērtējumu, kuru bija paredzēts sasniegt ar attiecīgā gadā piešķirto finansējumu, tai skaitā ministrijas (noteikumu projekta 130.4.1.apakšpunktā) šos rādītājus strukturē atbilstoši valsts budžeta likuma paskaidrojumos norādītajām vērtībām. Skaidrojumā jāietver informācija par to, vai rādītāja sasniegšana vai pārsniegšana ir vērtējama kā pozitīva vai negatīva, kā arī jānorāda gadījumi, kad rādītājs kalpo kā robežvērtība, kura mērķis ir to nepārsniegt virs vai zem norādītās vērtības;
[8.4.] 130.4. apakšpunktā – sniedzot informāciju par sasniedzamo rezultātu faktisko izpildi, izmanto budžeta izpildes analīzes procesā veikto izvērtējumu par ārējiem un iekšējiem faktoriem, kas ietekmējuši rezultāta sasniegšanu, kā arī par ministrijas veiktajām darbībām, lai rezultātu sasniegtu (tostarp minot būtiskākos veiktos optimizācijas vai restrukturizācijas pasākumus). Padotības iestāžu pārskatos būtu liekams arī uzsvars uz sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem un šajā jomā veiktajiem pilnveidojumiem pārskata periodā, liekot uzsvaru uz pakalpojuma kvalitātes pilnveidošanu. Arī citām publiskās pārvaldes iestādēm (valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, budžeta nefinansētām iestādēm) savos gada pārskatos līdzās finanšu informācijai jāsniedz savas darbības izvērtējums, skaidrojot šo iestāžu darbības plānos izvirzīto mērķu faktisko sasniegšanas pakāpi un to ietekmi uz sabiedrībai sniegto pārvaldes pakalpojumu.
Valsts pārvaldes iestāžu darbību pamatā var raksturot ar diviem svarīgākajiem aspektiem, kas bieži vien var arī izrietēt viens no otra - iestādes pārvaldes funkciju veikšana un publiskā pakalpojuma sniegšana sabiedrībai.  Ar iestāžu veicamajām funkcijām var pamatā iepazīties iestādes nolikumā/reglamentā, savukārt sniegtie pakalpojumi ir uzskaitīti gan portālā latvija.lv, gan arī iestāžu mājas lapās  (tie var arī izrietēt viens no otra). Lai nodrošinātu budžeta līdzekļu ekonomisku un efektīvu izmantošanu, iestāžu pienākums ir nepārtraukti izvērtēt to darbības procesus, tiecoties uz lielāku efektivitāti, un uzlabot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, izvērtējot sabiedrības vajadzības un pieprasījumu.
Gada pārskatā ir svarīgi atklāt, vai iestāde efektīvi pārvalda savus resursus un nodrošina to ilgtspējīgu izmantošanu (vai tiek ievērotas ilgtspējības prasības un nodrošināta resursu optimizācija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā). Tādējādi tiktu nodrošināts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2023. gada konsolidēto pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” minētais, ka publiskā sektora finanšu pārskatu lietotājiem ir vajadzīga informācija, lai pamatotu novērtējumu par tādiem jautājumiem kā:
- vai iestāde sniedz savus pakalpojumus sabiedrībai lietderīgi (efektīvi, ekonomiski un produktīvi), t.i. maksimālais rezultāts sasniegts ar esošajiem resursiem vai vēlamais rezultāts - ar minimāli iespējamo resursu patēriņu,
- cik lielā mērā ir mainījies turpmāko gadu nodokļu maksātāju slogs, kas saistīts ar pašreizējo pakalpojumu apmaksu, t.i., vai kaut kas izmaksās nodokļu maksātajiem dārgāk vai lētāk nekā agrāk,
- vai iestāžu spēja sniegt pakalpojumus ir uzlabojusies vai pasliktinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, t.i. pieejamība, gaidīšana, apmierinātība.
[8.5.] 130.5. apakšpunktā – par pašvaldību galvenajām prioritātēm un uzdevumiem un sasniegtajiem darbības rezultātiem.
Minēto informāciju sagatavo brīvā formā un pievieno gada pārskatam parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.
Attīstības plānošanas dokumentos jau šobrīd nosaka vidēja un ilgtermiņa mērķus, ko pašvaldība vēlas sasniegt: satur konkrētus mērķus, pasākumus, rādītājus, kas saskaņoti ar budžeta plānošanu. Šajos dokumentos arī parasti ir norādīti “rezultātu rādītāji” (piemēram, cik bērnudārza vietu tiks izveidotas, cik km ceļu atjaunoti utt.).
Labs piemērs šajā jomā ir Rīgas valstspilsētas saistošie noteikumi par ikgadējo budžetu (Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2025. gada budžetu), kurā 6.pielikumā ir iekļauti budžeta darbības iznākums, mērķis, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji saskaņā ar pašvaldības autonomajām funkcijām.
Tā kā pašvaldību līmenis ir vairāk pietuvināts iedzīvotājiem nekā valsts tiešā pārvalde, tad pašvaldību gada pārskatos būtu svarīgi arī minēt būtiskāko par pašvaldības paveikto darbu iedzīvotāju labklājības palielināšanai, pamatojot to ar konkrētiem rezultatīvajiem rādītājiem. Pašvaldību iestāžu gada pārskatos, ņemot vērā to darbības specifiku, būtu lietderīgi iekļaut vēstījumu arī par šādiem aspektiem, piemēram:
- vai iestāde spēj pielāgot savus pakalpojumus sabiedrības mainīgajām vajadzībām, vai pakalpojumi tiek pielāgoti sabiedrības attīstībai un dažādām demogrāfiskām grupām;
- kāda ir iestādes spēja novērst un risināt problēmas, kas varētu radīt pakalpojumu sniegšanas traucējumus, vai tiek veikti preventīvi pasākumi, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību;
- vai iestāde veic regulāru atgriezenisko saiti ar sabiedrību un tās interesēm, vai tiek ievākti un ņemti vērā iedzīvotāju viedokļi un sūdzības, lai uzlabotu pakalpojumus.
Lai nodrošinātu pietiekamu pārejas posmu, lai pašvaldības sagatavotos minētā skaidrojuma sniegšanai, noteikumu projekta pārejas noteikumos paredzēts, ka līdz 2026.gada pārskatam budžeta izpildes skaidrojumu sniedz atbilstoši Noteikumu Nr. 652 prasībām.
Noteikumu projektā 20.3. apakšpunktā papildināts, ka iestāde, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtībā nosaka 130.4 un 130.5. apakšpunktā noteiktās informācijas iesniegšanas kārtību.

Notikumi pēc bilances datuma 
[10.] Sagatavojot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu, budžeta iestādes sniedz informāciju par nekoriģējošiem un koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma. Ja notikums pēc bilances datuma ir iestājies pēc iestādes gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai, tad iestāde, kas veic konsolidāciju, informāciju par būtiskiem un nozīmīgiem notikumiem pēc bilances datuma iekļauj konsolidētajā gada pārskatā, ja attiecīgais konsolidētais gada pārskats vēl nav apstiprināts publiskošanai.  
Noteikumu Nr.652 103.punktā noteikts, ja pēc ministrijas vai pašvaldības konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai ir iestājies koriģējošs vai nekoriģējošs notikums, ministrija vai pašvaldība no pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. jūlija līdz 10. jūlijam sniedz Finanšu ministrijai (Valsts kasei) informāciju par būtiskiem koriģējošiem un būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma par laikposmu no datuma, kad pārskats apstiprināts publiskošanai, līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 30. jūnijam.  
Budžeta iestādes, sagatavojot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, sniedz informāciju Finanšu ministrijai (Valsts kasei) par notikumiem pēc bilances datuma (ePārskatu V10. piezīme “Notikumi pēc bilances datuma”), bet attiecīgo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu nelabo. Nākamajā gadā sagatavojot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu, tiek norādīta koriģētā salīdzināmā informācija par notikumiem pēc bilances datuma (tai skaitā, V12. piezīme “Gada sākuma salīdzināmā informācija”). 
Valsts kase saņemot budžeta iestāžu sniegto informāciju, to izvērtē un atbilstoši konsolidētā saimnieciskā gada pārskatam noteiktajam būtiskuma līmenim koriģē konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu, iekļaujot informāciju par ministriju un pašvaldību sniegtajiem datiem par būtiskiem un nozīmīgiem notikumiem pēc bilances datuma.  
Sagatavojot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu, budžeta iestādes bieži kļūdās un neiekļauj precizētu informāciju par iepriekšējā gada datiem saistībā ar notikumiem pēc bilances datuma. Šāda prakse rada neprecizitātes vai nepilnības finanšu pārskatā, ietekmējot tā atbilstību normatīvajiem prasībām un informācijas ticamību, tostarp konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā. 
Valsts kontrole līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 5. jūlijam iesniedz revīzijas ziņojuma projektu Finanšu ministrijai (Valsts kasei) par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu. Savukārt ministrijas un pašvaldības, kas sagatavo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu, līdz 10. jūlijam sniedz Valsts kasei informāciju par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma. 
Pamatojoties uz saņemto informāciju, Valsts kase no 10. līdz 15. jūlijam precizē nerevidēto konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu un iesniedz to Valsts kontrolei. Pēc tam Valsts kontrole veic precizētā pārskata pārbaudi un atkārtoti izvērtē revīzijas ziņojumu. Īsais laika posms, kas atvēlēts gan pārskata pārbaudei, gan revīzijas ziņojuma pārskatīšanai, palielina kvalitātes riskus. 
Atbilstoši starptautiski atzītai praksei (Starptautiskais publiskā sektora grāmatvedības standarts Nr.14 “Notikumi pēc bilances datuma”) finanšu pārskatā atklāj informāciju par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma, tai skaitā strukturālām izmaiņām kapitālsabiedrībās un padotības iestādēs, kā arī par iestādei deleģēto funkciju izmaiņām.

[10.] Lai paaugstinātu konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas procesa efektivitāti un mazinātu kļūdu risku, paredzēts, ka ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības, kas sagatavo gada vai konsolidēto gada pārskatu, sniedz informāciju par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma vienu mēnesi agrāk nekā tas šobrīd noteikts Noteikumos Nr.652, kā arī precizē šos pārskatus par koriģējošiem notikumiem. Precizēto ministrijas, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes vai pašvaldības gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatus revidenti atkārtoti nepārbauda. Savukārt Valsts kase ePārskatos nodrošinās salīdzinošās informācijas datu pārnesi uz nākamā gada pārskatu, kā arī iespēju automātiski aizpildīt V12.piezīmes datus par notikumiem pēc bilances datuma, kurus budžeta iestādes varēs koriģēt, ja tas būs nepieciešams (Noteikumu projekta 99., 100., 101., 102., 103., 104.).
Noteikumu projekta 94.2.apakšpunktā atbilstoši  Starptautiskā publiskā sektora grāmatvedības standarta Nr. 14 grozījumiem papildinātas prasības par finanšu pārskatā atklājamo informāciju attiecībā uz nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma.

Iestāžu gada pārskati 
[11.] Atbilstoši Noteikumu Nr. 652 46. punktam gada pārskata sagatavošanai ministrijas, pašvaldības, valsts budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes izmanto ePārskatus. Pašvaldības padotības iestāžu gada pārskata sagatavošanai var izmantot ePārskatus. Ja pašvaldība neizvēlas padotības iestāžu gada pārskatus sagatavot izmantojot ePārskatus, tad tā nodrošina gada pārskata sagatavošanu atbilstoši Noteikumos Nr. 652 noteiktajam, izvēloties savus organizatoriskos un tehniskos risinājumus. Iestādes, ja tās ir patstāvīgi nodokļu maksātāji, valsts vai pašvaldības aģentūras, gada pārskatu sagatavo neatkarīgi no grāmatvedības organizācijas formas un tehniskā sagatavošanas veida. Veicot valdības finanšu statistikas aprēķinus un analīzi un ceturkšņa kontu sagatavošanas ietvaros vispārējās valdības budžeta deficīta parāda notifikācijas sagatavošanai nepieciešams nodrošināt informāciju par katru nodokļa maksātāju. 
Šobrīd atbilstoši Noteikumu Nr. 652 noteiktajam gada slēguma inventarizācijas ietvaros prasību un saistību, kā arī darījumu salīdzināšanu starp visiem vispārējās valdības sektora struktūru (izņemot šo struktūru kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes) darījuma partneriem ir jāveic ePārskatos (Noteikumi Nr.652 neparedz izvēles iespēju, iestādēm, kas ir patstāvīgi nodokļu maksātāji salīdzināšanos veikt ārpus ePārskatiem). 
Valsts kase izvērtējot no valsts un pašvaldību budžeta iestādēm saņemto informāciju ir secinājusi, ka veicot inventarizāciju ePārskatos nav iespējams atrast darījuma partneri, lai salīdzinātu darījuma partneru kontu atlikumus pārskata perioda pēdējā dienā un darījumus (naudas un bezatlīdzības) pārskata periodā.  
Valsts kase ir secinājusi, ka pašreizējā kārtība iestādēm apgrūtina inventarizācijas procesu ePārskatos. Proti, nav iespējams atrast atbilstošu darījuma partneri, lai pārskata gada slēguma inventarizācijā salīdzinātu darījuma partneru kontu atlikumus un darījumus (naudas un bezatlīdzības darījumiem). Esošā situācija apgrūtina savstarpējo kontu atlikumu un darījumu salīdzināšanu, tāpēc nepieciešamas izmaiņas, lai uzlabotu inventarizācijas procesa efektivitāti un nodrošinātu datu atbilstību. 

[11.] Noteikumu projektā (32.punkts) paredzēts turpmāk pašvaldību budžeta iestādēm, pašvaldību aģentūrām un pašvaldību kopīgām iestādēm noteikt, ka gada pārskata sagatavošanai, pārbaudei, parakstīšanai, apstiprināšanai, iesniegšanai un inventarizācijas veikšanai tās lieto ePārskatus.

Kapitālsabiedrību pārskati 
[12.] Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2025. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 57 “Ceturkšņa pārskata sagatavošanas kārtība” neparedz, ka ministrija, cita centrālā valsts iestāde, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, budžeta nefinansēta iestāde un pašvaldība nodrošina, ka budžeta iestādes gada pārskatam pievieno kapitālsabiedrības finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu, saskaņā ar kuru aprēķināta budžeta iestādes līdzdalības uzskaites vērtība gada beigās. Šāda informācija ir nepieciešama gan Valsts kasei konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanai, gan citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

[12.] Noteikumu projektā (114.9.apakšpunkts) paredzēta prasība, ka turpmāk budžeta iestādes ePārskatos (piezīme 1.3.KAPS. “Kapitālsabiedrību gada pārskati”) gada pārskatam pievienos kapitālsabiedrības finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu, saskaņā ar kuru aprēķināta budžeta iestādes līdzdalības uzskaites vērtība gada beigās, ja budžeta iestādei ir ieguldījums radniecīgā (50,001–100 procenti no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā) vai asociētā (20,001–50 procenti no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā) kapitālsabiedrībā.  
Ja budžeta iestāde izmanto citu metodi, nevis pašu kapitāla metodi (piemēram, līdzdalībām līdz 20 procentiem), tad tā ePārskatos pievieno attiecīgās kapitālsabiedrības finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu, kas tiek izmantots līdzdalības uzskaites vērtības aprēķināšanai gada beigās.

Zembilances aktīvi un pasīvi
[13.] Noteikumu Nr. 652 115.20. apakšpunktā noteikts, ka  Finanšu pārskatu pielikuma strukturizētajā skaidrojumā atklāj informāciju par izmaiņām zembilances aktīvu un pasīvu vērtībā, norādot atsevišķi palielinājumu un samazinājumu. Pašreizējais spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz Valsts budžeta iestādēm sniegt informāciju par zembilances pasīvā uzrādīto nākotnes saistību par noslēgtajiem līgumiem par ilgtermiņa ieguldījumiem un ES finansētiem projektiem paredzamajiem maksājumiem atbilstību valsts budžeta likumā iekļautajai informācijai par ilgtermiņa saistībām.

[13.] Noteikumu projektā (114.19. apakšpunktā) noteikts, ka Finanšu pārskatu pielikuma strukturizētajā skaidrojumā valsts budžeta iestādes norāda zembilances pasīvā uzrādīto nākotnes saistību par noslēgtajiem līgumiem par ilgtermiņa ieguldījumiem un ES finansētiem projektiem paredzamajiem maksājumiem un valsts budžeta likumā iekļauto informāciju par ilgtermiņa saistībām.