Anotācija

Nepieciešami precizējumi 2025. gada prioritāro meža nozares atbalsta un attīstības programmu, projektu un aktuālo zinātniskās izpētes projektu noteikšanā.

Grozījumu projekts ir sagatavots, ievērojot līdzekļus, kas likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteikti Zemkopības ministrijas budžetam finansējuma izlietojuma programmas 24.00.00 "Meža resursu ilgtspējības saglabāšana" apakšprogrammā 24.02.00 "Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē", tos novirzot Meža attīstības fondam (turpmāk – MAF). 

Lai 2025. gadā sasniegtu MAF mērķi, Zemkopības ministrija kopā ar saviem sadarbības partneriem izvērtēja meža nozares attīstības tendences un aktualitātes 2025. gadā un noteica meža nozares attīstībai nepieciešamās prioritātes.

Ievērojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Zaļā kursa mērķus, tostarp jaunās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 un ES Meža stratēģijas 2030 mērķus, nepieciešami pētījumi, kas veidotu pamatu meža bioloģiskās daudzveidības novērtēšanā un apsaimniekošanā, veicinātu Latvijas zinātnieku iesaistīšanos starptautiskos pētījumos, uzlabotu meža ekonomiskā devuma un koksnes izmantošanas monitoringu un uzskaiti. Tas sasaucas arī ar Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 rīcības virzienā "Daba un vide – "Zaļais kurss"" uzsvērto par nepieciešamību iegūt jaunas zināšanas meža jomā.

Diemžēl joprojām ir vērojama un bieži pat padziļinās izpratnes plaisa mežu apsaimniekotāju un īpašnieku, meža nozares pārstāvju un sabiedrības vidū. Īstenojot MAF projektus, ir jāturpina darbs sabiedrības viedokļa un izpratnes pilnveidošanā par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, tā ietekmi uz klimata pārmaiņām un nozīmi aprites ekonomikā, kā arī nozares perspektīvām.
Grozījumu projektā paredzētais atbalsts veicinās nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Katru gadu tiek noteiktas meža nozares prioritātes un finansējuma apmērs tiek koriģēts atbilstoši vajadzībām, tāpēc attiecīgi mainās finansējums un tiek ierosināti jauni projekti.

Noteikumu 5.1. apakšpunktā valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz veicināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu:

1) "Meža dienu" pasākumu, kas tiek sekmīgi īstenots un atzinīgi novērtēts, iesaistot pašvaldības un attiecīgo pašvaldību nozares uzņēmumus, meža nozares iestādes un organizācijas, turpinot veicināt vietējās sabiedrības aktīvu līdzdarbošanos, pievēršot lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību mežsaimniecībai un ainavai teritorijā, kā arī apzaļumotas teritorijas nepieciešamībai, īpaši parku, mežaparku un dendroloģisko stādījumu stāvoklim, palīdzot risināt to labiekārtošanu, kā arī sekmējot jaunu zināšanu iegūšanu semināros par aktuāliem tematiem. Paredzēts, ka projektu īstenos biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" (turpmāk – LPS), pamatojoties uz Pašvaldību likuma 79. pantu. LPS statūti noteic, ka viens no galvenajiem tās mērķiem ir pašvaldību kopēju problēmu risināšana un viens no galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā, ievērojot pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumus. 2024. gada projektam ir mainīta valsts atbalsta summa, ņemot vērā izmaksu palielināšanos un projekta paplašināšanos. Šī projekta finansējums ir saglabāts iepriekšējā gada apmērā;

2) Meža dienu pasākumu "Mežs ienāk Jelgavā" organizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (turpmāk – LBTU) Meža fakultāte sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Jelgavas pašvaldību un iestādi "Kultūra", kā arī Latvijas meža nozares organizācijām un uzņēmumiem, nozares izglītības iestādēm, amatniekiem un individuālā darba veicējiem. Katru gadu to apmeklē vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, lai izzinātu meža nozari – iegūtu zināšanas par koksnes un nekoksnes produktu izmantošanu, nozares nozīmi Latvijas ekonomikā, mežā nodarbināto profesiju plašo spektru un izglītības iespējām. Ir paredzēts, ka projektu izpildīs LBTU – vienīgā valsts nozīmes augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas nodrošina augstākās izglītības iegūšanu meža nozarē, tādējādi dodot visnozīmīgāko ieguldījumu jauno speciālistu apmācībā, nozares profesionālās un zinātniskās kapacitātes pamatu veidošanā un nākotnes perspektīvas saglabāšanā;

3) meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" pasniegšanas norises informatīvajam un tehniskajam nodrošinājumam, lai organizētu kvalitatīvu apbalvošanas norisi un izteiktu atzinību nozarē strādājošajiem, šogad samazināts finansējums atbilstoši samazinātam darba uzdevumu daudzumam;

4) meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" balvu izgatavošanai un naudas balvu fondam plānotie izdevumi ir palielināti atbilstoši plānotajam apbalvojamo, izgatavojamo balvu skaitam un to izmaksām;

5) turpinot 2024. gadā izstrādāto priekšizpētes projektu ES iniciatīvas "Par 3 miljardiem koku vairāk" ieviešanai, 2025. gadā ir plānots īstenot projektā tapušo ieviešanas plānu kampaņas platformas un pirmās fāzes sagatavošanai. Projekta mērķis ir rosināt Latvijas iedzīvotājus, zemes īpašniekus, uzņēmējus un valsts un pašvaldību iestādes pilnvērtīgi iesaistīties iniciatīvā, kas paredz līdz 2030. gadam ES teritoriju papildināt ar trīs miljardiem koku. Iniciatīva ir radusies saistībā ar ES Zaļo kursu kā Meža stratēģijas un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas daļa, lai palielinātu meža platību, tā kvalitāti un izturību pret klimata pārmaiņām, kā arī dotu artavu CO₂ izmešu samazināšanā. Īstenojot šo projektu, Latvija varētu dot nozīmīgu ieguldījumu gan savas mežsaimniecības ilgtspējas uzlabošanā, gan Eiropas kopējo mērķu sasniegšanā. Projekta summa palielināta atbilstoši sagatavotajam darba uzdevumam. Projektu plānots uzdot izpildīt SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC), kura akcijas 99,38 % apmērā pieder valstij. Starp tā darbības mērķiem ir informācijas un izglītošanas pasākumi lauku attīstības politikas īstenošanai un pieejamu Eiropas Savienības sadarbības tīklu darbības nodrošināšana Latvijā, savukārt uzņēmuma pārstāvniecības struktūra ar 26 filiālēm visā Latvijā ļauj šos mērķus īstenot visplašākajā veidā;

6) informatīvā materiāla (digitālās platformas) "Meža nozare skaitļos un faktos" (www.mezaskatli.lv) uzturēšanai un papildināšanai ar jaunākajiem nozares statistikas datiem, kas sniedz meža nozari raksturojošu, ar statistiku pamatotu informāciju lēmuma pieņēmējiem, nozares pārstāvjiem un plašākai sabiedrībai, tādējādi radot izpratni par nozares rādītājiem un to attīstības dinamiku. Aktualizēt datus ir svarīgi, lai plašākai sabiedrībai būtu iespējams iepazīt meža nozares attīstības dinamiku un sekot tai līdzi, jo mežs ir Latvijas lielākā bagātība, ar to saistītā uzņēmējdarbība dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un ar nozari tieši vai netieši ir saistīts gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tā kā nav paredzēts izdot drukātu izdevumu, projekta summa ir precizēta atbilstoši plānotajam darbu daudzumam – platformas uzturēšanai un datu papildināšanai;

7) lai veicinātu MAF tapušo zinātniskās izpētes projektu rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un tās izpratni par šī darba nozīmību meža nozares, valsts ekonomikas un cilvēku labklājības uzlabošanā, tiks īstenots sabiedrības informēšanas projekts. Tas ir plānots kā informatīvā atbalsta projekts noteikumu 5.2. apakšpunktā noteiktajiem zinātniskās izpētes projektiem un noritēs ciešā sadarbībā to īstenotājiem;

8) 2024. gada zinātniskās izpētes projekta "Atbalsts meža nozares stratēģiskā dokumenta izstrādei" rezultāti ir svarīgi topošajam valsts pārvaldes stratēģijas dokumentam "Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2025.–2032. (ar vīziju uz 2050. gadu)". 2024. gadā iegūtos datus nepieciešams pārskatāmi un analītiski vizualizēt, lai pasniegtu plašākai sabiedrībai elektroniskā kataloga formā; 

9) Latvijā trešo reizi notiks forums "Forum Wood Building Baltic", ko rīko Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Meža un koksnes produktu attīstības un pētniecības institūtu MeKA un Koka būvniecības klāsteri. Būdams foruma sadarbības partneris, MeKA plāno izveidot stendu "Latvijas koka būvniecības objektu foto instalācija", kas reprezentētu Latvijas sasniegumus koka būvniecībā un labākos paraugus. Izstādes stendu pēc konferences beigām ir paredzēt pārvietot, lai to izvietotu RTU, pašvaldībās un citur, lai tas būtu pieejams plašākai auditorijai;

9) Ogres tehnikums, Latvijā vienīgā profesionālās izglītības iestāde, kas sagatavo meža kopšanas un apsaimniekošanas speciālistus (Izglītības un zinātnes ministrijas 21.10.2023. rīkojums Nr. 1-2e/23/382), 2025. gadā rīko starptautisku profesionālās izglītības audzēkņu konkursu mežsaimniecības jomā (ESCFS – European Student Championship in Forestry Skills). Konkursā piedalīsies audzēkņu komandas no 15 Eiropas dalībvalstīm. To darbu vērtēs starptautiska žūrija. Konkursa rīkošana Latvijā ir lieliska iespēja iepazīstināt ar jaunākajiem sasniegumiem mežsaimniecības, mežizstrādes tehnikas, mežizstrādes motorizēto instrumentu un mežizstrādātāju drošības aprīkojuma jomā, kā arī dalīties pieredzē starptautiskā mērogā, pievēršot uzmanību mežsaimniecības izglītībai un mežsaimniecības nozarei gan pašu valstī, gan starptautiski un uzlabojot tās prestižu.

Meža nozares attīstībai grozījumu projekts 2025. gadā paredz šādus jaunus prioritārus zinātniskās izpētes projektus (turpmāk – izpētes projekti) noteikumu 5.2. apakšpunktā:

1) pētījums "Priekšlikumu izstrāde Nacionālā meža monitoringa pilnveidei, ietverot meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa un otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringa komponentes, kā arī konsultatīvi zinātnisko atbalstu Latvijas pozīciju sagatavošanai par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas mežu noturību veicinoša monitoringa satvaru" (LVMI "Silava") ir papildināts ar egļu astoņzobu mizgrauža monitoringa sadaļu, atbilstoši palielinot finansējumu saskaņā ar šajā sadaļā noteiktajām izmaksām. Meža likuma 29.¹ pants deleģē LVMI "Silava" īstenot nacionālo meža monitoringu, tāpēc netiek plānota minētā zinātniskās izpētes projekta darba uzdevumu izsludināšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Projekta īstenošana turpinās pilnveidot zināšanas par meža bioloģisko daudzveidību Latvijā, īpaši saimnieciskajos mežos, ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti saistībā ar ES Bioloģiskās daudzveidības 2030. gadam izvirzītajiem mērķiem, ES dabas atjaunošanas regulas projektā ietvertajiem mērķiem un monitoringa kritērijiem. Īstenojot projektu, tiks veicināta sadarbība ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ievieš nacionālo bioloģiskās daudzveidības monitoringu, uzlabojot datu apriti starp iestādēm. Konsultatīvi zinātniskā atbalsta komponenta mērķis ir sniegt ar datiem pamatotu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas mežu noturību veicinoša monitoringa satvaru. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti Latvijas nostājas sagatavošanai un pamatojumam Eiropas Padomes ad hoc darba grupā par meža monitoringu un citur;
2) nepieciešams nodrošināt ERA-NET ForestValue ("Eiropas pētniecības telpas tīkli") apstiprinātā pētījuma "Seeing trees and forests for the future: assessment of trade-offs and potentials to breed and manage forests to meet sustainability goals" ("Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai") īstenošanu ar sadarbības partneriem no četrām valstīm (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Latvijas) (Assess4EST). Atbildīgā iestāde ir LVMI "Silava". Pētījumā tiks vērtētas iespējas, kā, pielāgojot un attīstot mežsaimniecību, nodrošināt meža nozares maksimālo devumu ilgtspējības mērķu sasniegšanai Ziemeļeiropā;
3) izpētes projekts "Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību", LVMI "Silava" turpinot iesākto darbu pie projekta, nodrošinās nepieciešamo datu aktualizāciju un analīzi gan no pagājušā gadsimta, gan no šī gadsimta sākuma;
4) izpētes projekts "Vadlīniju dabai tuvai mežsaimniecībai projekta izstrāde atbilstoši Latvijas apstākļiem" nepieciešams, lai dotu ieguldījumu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai, un tas īstenojams saskaņā ar Eiropas Komisijas darbu pie "Brīvprātīgo vadlīniju dabai tuvākai mežsaimniecībai" izstrādes;
5) 2025. gadā turpināsies Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2025.–2032. (ar vīziju uz 2050.) izstrāde. Pamatnostādņu vides pārskata sagatavošanai saņemti Dabas aizsardzības pārvaldes un Vides pārraudzības valsts biroja ieteikumi. Lai iespējami vispusīgi izvērtētu ieteikumus, vides un dabas aizsardzības riska mazināšanai, saglabājot nozares ekonomisko dzīvotspēju un attīstības iespējas, un risinājumu noskaidrošanai ir jāizmanto ar pētījumu rezultātiem un datiem pamatota pieeja. Pētījuma rezultāti ļaus sagatavot priekšlikumus pamatnostādņu projekta pilnveidošanai; 
6) projekta "Priekšlikumu izstrāde meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, izmantojot Regulas par dabas atjaunošanu projekta ietvertos rādītājus: parasto meža putnu populāciju indeksu, atmirušās koksnes apjomu, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, meža savienojamību, organiskā oglekļa uzkrājumu, to mežu īpatsvara, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidību" aktualitāti nosaka gaidāmā regulas pieņemšana un stāšanās spēkā.
Eiropas Padomes un Parlamenta regula par dabas atjaunošanu paredz, ka dalībvalstīm būs jāievieš atjaunošanas pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai uzlabotu meža ekosistēmu biodaudzveidību, vienlaikus ievērojot meža ugunsgrēku risku. Dalībvalstīm būs jāpanāk, lai valstī parasto meža putnu populāciju indekss ir ar augšupēju tendenci. Tāpat augšupejoša tendence būs jāpanāk vismaz sešiem no septiņiem meža ekosistēmu indikatoriem – stāvošai un gulošai atmirušai koksnei, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaram, meža savienojamībai, organiskā oglekļa uzkrājumam, to mežu īpatsvaram, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidībai. Lai panāktu šo mērķu izpildi, nepieciešams turpināt darbu pie priekšlikumu izstrādes iespējamajiem pasākumiem un to iekļaušanas nacionālajā plānā;
7) paplašinoties ES Emisiju tirdzniecības sistēmas tvērumam (ETS2) uz transporta, mājokļu un komerciālo sektoru, nepieciešams nodalīt degvielas plūsmu, uz kuru neattiecas nosacījumi no Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību. Lai to izdarītu, ir jāizstrādā vadlīnijas degvielas nodalīšanas, uzskaites, kontroles un uzraudzības sistēmas izveidei mežsaimniecības sektorā. Pagājušajā gadā šī projekta īstenošanai nepieteicās neviens pretendents, tāpēc tiek palielināts projekta finansējums un projekts tiks izsludināts vēlreiz;
8) vairāki projekti, tostarp "Koksnes plātņu produktu ražošanas dinamika Latvijā pēdējo piecu gadu laikā", "Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings" un "Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu izvērtējums, tā devums Latvijas tautsaimniecībā", kā arī atsevišķs astoņzobu mizgraužu pētījums 2025. gadā netiks turpināts, tāpēc 5.2.3., 5.2.10. un 5.2.11. apakšpunkts tiek svītrots;
9) atbilstoši aktuālajām vajadzībām ir paredzēts izsludināt konkursu uz jaunu pētījumu, lai noskaidrotu koksnes biomasas izmantošanas enerģijas ieguves tendences 2021.–2025. gadā un patēriņa prognozes aprēķinu turpmākajam periodam;
10) 2025. gadā turpināsies Eiropas Komisijas finansētā tīkla "Forestvalue" starpvalstu projekts "Ti-ReX" – "Ietvars reģenerēto kokmateriālu pārdomātai stāvokļa novērtēšanai, lai pagarinātu ilgdzīvojošu koksnes izstrādājumu kalpošanas laiku, izmantojot nesagraujošu testēšanu un automatizētu datu pēcapstrādi", sākoties projekta otrajai trešdaļai. Projekta partneris ir Vidzemes augstskola, kas pārstāv Latviju, izpildot darba uzdevumus atbilstoši projekta plāniem. Pamatojoties uz Somijā un Zviedrijā izstrādātu metodoloģiju, šogad projektā notiks koka būvmateriālu krājumu un plūsmu kartēšana, verifikācija un validācija. Metodoloģija tiks pielāgota atbilstoši Latvijā pieejamiem datiem. Tas ļaus noskaidrot potenciālās resursu plūsmas no ēkām, lai iegūtos resursus varētu izmantot atkārtoti, ievērojot to tehnisko stāvokli un potenciālos ieguvumus no aprites ekonomikas viedokļa. Šīs pieejas pievienotā vērtība tiks novērtēta, izmantojot MFA (materiālu plūsmu analīzi) un LCA (dzīvescikla aprēķinus).

2025. gada valsts atbalsta finansējumu novirzot prioritāro jomu attīstībai un pētniecībai, finansējuma sadalījums 18. punktā minētajiem projektiem precizēts atbilstoši finansējuma pieejamībai un mērķprogrammas aktualitātei. Tā kā noteikumu 5. punktā minēto zinātniskās izpētes projektu skaits 2025. gadā ir mazāks nekā pērn, šogad finansējums zinātniskajiem pētījumiem (18.2. apakšpunkts) ir palielināts. Savukārt finansējums profesionālās un augstākās izglītības attīstībai (18.1. apakšpunkts) ir samazināts, jo no minētajiem projektiem 5. punktā ievērojami lielāks finansējums ir atvēlēts profesionālās izglītības attīstībai (5.1.11. apakšpunkts). Arī finansējums sabiedrības un meža īpašnieku informēšanai un izglītošanai plašsaziņas līdzekļos par meža nozares aktualitātēm un sasniegumiem (18.3.2. apakšpunkts) ir palielināts atbilstoši pieejamam finansējumam un nepieciešamības pēc sabiedrības informēšanas pasākumiem meža nozares aktualitāšu skaidrojumā.

Projektu izpildītājiem prasītās informācijas klāstā tika identificēta iesniedzamās informācijas dublēšanās konta pārskata un kopsavilkuma veidlapās.

Ar šo noteikumu projektu tiek atcelta prasība iesniegt kopsavilkumu. Jāiesniedz tikai konta pārskats, tādējādi samazinot administratīvo slogu gan izpildītājam, gan projektu uzraudzītājam. Tiek svītrots 47.2. apakšpunkts un precizēts 17., 28. un 41. punkts.

Publisko iepirkumu likumā ir mainīta minimālā iegādes līgumcena.

57.1. apakšpunktā mainīta minimālā iegādes summa, un iegādei ir piemērojams izdevīgākā piedāvājuma kritērijs, ievērojot grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Atbilstība GNU statusam atbilstoši regulas 2022/2472 1. panta 5. punkta un 2. panta 59. punkta nosacījumiem ir jāvērtē tikai tiem atbalsta pretendentiem, kuriem valsts atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulu 2022/2472. Šo noteikumu izpratnē tās ir 5.2 un 18.2. apakšpunktā paredzētās darbības. 

31.3. apakšpunktā precizēts, kuriem valsts atbalsta pretendentiem paredzēts vērtēt GNU statusu. Precizēts arī nodokļu parādu statuss, proti, tas jānosaka projekta vērtēšanas brīdī, nevis iesniegšanas brīdī, kā bija noteikts iepriekš (31.2. apakšpunkts). Jaunā redakcija paredzēta, lai atbalstu, ko piešķir saskaņā ar minēto regulu,  nepiešķirtu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

Saistībā ar kanāla TV24 aiziešanu no bezmaksas virszemes apraides, ir būtiski samazinājusies televīzijas kanālu iespēja pretendēt uz valsts atbalstu raidījumu veidošanā par meža nozares attīstības jautājumiem. 

5. pielikumā "Papildu nosacījumi pretendentiem, kas pārstāv plašsaziņas līdzekļus" ir svītrota prasība par obligātu bezmaksas virszemes apraidi, to aizstājot ar prasību nodrošināt raidījuma pieejamību bez maksas internetā vienu gadu, kopš raidījums bijis ēterā. Tāpat atbilstoši tirgus situācijai 2025. gadā precizētas prasības preses izdevumu tirāžai un tīmekļvietņu sasniegtajai auditorijai.

Projektu vērtēšanā identificētas grūtības izteikt projektu vērtējumus plašākā diapazonā. Vērtējuma skala paredz tikai divus vērtējumus, liedzot projektus vērtēt izvērsti.

Precizēta vērtējumu skala projektu pieteikumu vērtējumiem 2. un 3. pielikumā, dodot iespēju ekspertiem ranžēt vērtējumus plašākā diapazonā nekā iepriekš. Divu vērtējumu vietā ieviesta skala no 0 līdz 20.

Noteikumu 10. punktā tika identificēta saturiska dublēšanās ar 11. punktu.

Punkti apvienoti, svītrojot 10. punktu un papildinot 11. punktu ar trūkstošo informāciju par pieteikuma iesniegšanas termiņu.

Iepriekšējā noteikumu redakcijā identificēti novecojuši vai neatbilstoši un neprecīzi iestāžu nosaukumi.

Noteikumu 19.4. apakšpunktā Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrs, kas attiecas uz augstākās izglītības iestādēm, aizstāts ar Valsts izglītības informācijas sistēmu, kura ietver vispārējās izglītības iestādes.
21.4. apakšpunktā iepriekš spēkā esošie NACE kodi aizstāti ar NACE 2.1 kodiem, kas stājušies spēkā no 2025. gada.
23. punktā nomainīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības nosaukums.

Valsts atbalsta saņēmēja pienākumos ietilpst informēt savas mērķauditorijas par finansējuma avotu, kā arī informēt finansējuma sniedzēju par plānotajiem pasākumiem.

66.1. un 66.3. apakšpunktā precizēts, kādā veidā informācija par finansējuma avotu būtu atspoguļojama katrā no publicitātes veidiem un komunikācijas kanāliem (vizuālā, audio vai video formātā), kā arī persona (dienests), kura ir jāinformē par plānotajiem pasākumiem.