24-TA-564: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrijas iniciatīva.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33, 4. §) 3. punktam Ekonomikas ministrijai reizē ar citiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā ir uzdots precizēt Nacionālās drošības likuma 44. panta astotajā daļā minēto deleģējumu, iekļaujot tajā atsauci uz Nacionālās drošības likuma 42.1 panta pirmo daļu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33, 4. §) 3. punktam Ekonomikas ministrijai reizē ar citiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā ir uzdots precizēt Nacionālās drošības likuma 44. panta astotajā daļā minēto deleģējumu, iekļaujot tajā atsauci uz Nacionālās drošības likuma 42.1 panta pirmo daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (turpmāk - likumprojekts) mērķis ir pilnveidot apdraudējuma kritiskajai infrastruktūrai un nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem izvērtēšanas un novēršanas mehānismu, mazināt valsts pārvaldes un privātpersonu administratīvo slogu, kā arī veikt atsevišķus redakcionālā rakstura precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nacionālās drošības likuma VI nodaļa “Apdraudējuma novēršana nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem”, uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, nosaka nozares, kuras ir īpaši nozīmīgas nacionālajai drošībai, un kuras ir nepieciešams uzraudzīt, lai novērstu apdraudējumu nacionālajai drošībai, un attiecīgo uzraudzības mehānismu. Nacionālās drošības likums nosaka un definē nacionālajai drošībai nozīmīgus subjektus – komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, kas ir reģistrētas Latvijā un kas atbilst noteiktiem nosacījumiem (konstatē saikni ar nozarēm, kas ir īpaši svarīgas nacionālajai drošībai).
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma VI nodaļā ietvertam regulējumam nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu uzraudzība tiek īstenota, kontrolējot izmaiņas nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu īpašumtiesību struktūrā vai kontrolē. Attiecībā uz komercsabiedrībām ir paredzēts, ka, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, Ministru kabinets lemj par atļauju šādām darbībām: būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšana, uzņēmuma pāreja, akcionāra vai dalībnieka statusa saglabāšana vai tiesību izmantot netiešo līdzdalību saglabāšana, ja mainās patiesais labuma guvējs vai, ja nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju un ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir cits patiesais labuma guvējs, — kontroles ķēdē pēdējā juridiskā persona, kurai var konstatēt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā (turpmāk – netiešās ietekmes ieguvējs) aizdevuma saņemšana. Nacionālās drošības likums nosaka, ka, izvērtējot, vai attiecīgās darbības var radīt apdraudējumu nacionālajai drošībai, Ministru kabineta lēmums tiek pieņemts mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 311 “Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība” Ekonomikas ministrija pēc pieteikuma saņemšanas nosūta to valsts drošības iestādēm (atkarībā no kompetencēm) atzinuma sniegšanai. Tāpat Ekonomikas ministrija pēc savas iniciatīvas vai, pamatojoties uz valsts drošības iestāžu pieprasījumu, var pieprasīt papildu informāciju, skaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai vai informācijas sniegšanai Eiropas Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulas (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, (turpmāk - Regula) 6. panta 6. punktu. Pēc drošības iestāžu atzinuma saņemšanas Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu un iesniedz to saskaņošanai ar citām institūcijām. Pēc Ministru kabineta rīkojuma saskaņošanas Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabineta rīkojuma projektu Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Nacionālās drošības likuma 44. panta pirmā daļa nosaka, ka Ministru kabineta lēmums tiek pieņemts mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, bet šo termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem.
Vienlaikus Nacionālās drošības likuma 43. pants paredz izņēmumus ietekmes iegūšanas ierobežojumiem, proti, gadījumus, kad Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama, jo attiecīgās darbības potenciāli nevar radīt apdraudējumu nacionālajai drošībai.
2022. gada 14. novembrī stājās spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā (turpmāk - grozījumi), ar kuriem, citā starpā, tika noteiktas jaunas nozares, kuras ir īpaši svarīgas nacionālajai drošībai. Atbilstoši grozījumiem nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu loks tika papildināts ar komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:
1) tās īpašumā vai valdījumā atrodas kritiskā infrastruktūra;
2) tai pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar sadales sistēmu;
3) pēdējo divu gadu laikā ir bijusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regulas (ES) 2021/821, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei I pielikumā minēto preču ražotāja un izstrādātāja, kas šādas divējāda lietojuma preces eksportē uz ārvalstīm, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis, Amerikas Savienotās Valstis, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici, Japānu, Apvienoto Karalisti, Islandi un Lihtenšteinu;
4) ir piekļuve vēlētāju personas datiem, kā arī deputātu kandidātu personas datiem, kuri nav publicējami saskaņā ar likumu;
5) apstrādā valsts kritiskās infrastruktūras sistēmās iekļautās datu kopas, izņemot gadījumus, kad to veic finanšu tirgus dalībnieki;
6) ir komercsabiedrība, kura ražo vai izstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regulas (ES) 2021/821, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei I pielikumā minētās preces vai ražo vai izstrādā tehnoloģijas, piemēram, mākslīgā intelekta, robotikas, viedās un autonomās mobilitātes, kiberdrošības, enerģijas uzglabāšanas, kvantu tehnoloģijas, kodoltehnoloģijas, nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas jomā un kuru Ministru kabinets, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, ir noteicis par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību.
Jāatzīmē, ka grozījumi paredzēja vienādus ierobežojumus un pienākumus komercsabiedrībām, biedrībām vai nodibinājumiem, kuru īpašumā vai valdījumā ir kādas (A, B, C vai D) kategorijas kritiskā infrastruktūra, neizvērtējot konkrētas kategorijas specifiku.
Pēc grozījumu spēkā stāšanās Ekonomikas ministrija, apzinot subjektus, kuriem turpmāk ir piemērojami Nacionālās drošības likumā noteiktie ierobežojumi un pienākumi, un lai nodrošinātu Nacionālās drošības likuma 39. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktās informācijas deklarēšanu, pieprasīja informāciju no atbildīgām iestādēm atkarībā no kompetences. Apkopojot saņemto informāciju, tika konstatēts, ka pēc grozījumu spēkā stāšanos nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu skaits pieauga vairāk nekā divas reizes, neieskaitot personas, kuras atbilst Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkta nosacījumiem un personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir D kategorijas kritiskā infrastruktūra.
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma VI nodaļā ietvertam regulējumam nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu uzraudzība tiek īstenota, kontrolējot izmaiņas nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu īpašumtiesību struktūrā vai kontrolē. Attiecībā uz komercsabiedrībām ir paredzēts, ka, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, Ministru kabinets lemj par atļauju šādām darbībām: būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšana, uzņēmuma pāreja, akcionāra vai dalībnieka statusa saglabāšana vai tiesību izmantot netiešo līdzdalību saglabāšana, ja mainās patiesais labuma guvējs vai, ja nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju un ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir cits patiesais labuma guvējs, — kontroles ķēdē pēdējā juridiskā persona, kurai var konstatēt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā (turpmāk – netiešās ietekmes ieguvējs) aizdevuma saņemšana. Nacionālās drošības likums nosaka, ka, izvērtējot, vai attiecīgās darbības var radīt apdraudējumu nacionālajai drošībai, Ministru kabineta lēmums tiek pieņemts mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 311 “Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība” Ekonomikas ministrija pēc pieteikuma saņemšanas nosūta to valsts drošības iestādēm (atkarībā no kompetencēm) atzinuma sniegšanai. Tāpat Ekonomikas ministrija pēc savas iniciatīvas vai, pamatojoties uz valsts drošības iestāžu pieprasījumu, var pieprasīt papildu informāciju, skaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai vai informācijas sniegšanai Eiropas Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulas (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, (turpmāk - Regula) 6. panta 6. punktu. Pēc drošības iestāžu atzinuma saņemšanas Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu un iesniedz to saskaņošanai ar citām institūcijām. Pēc Ministru kabineta rīkojuma saskaņošanas Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabineta rīkojuma projektu Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Nacionālās drošības likuma 44. panta pirmā daļa nosaka, ka Ministru kabineta lēmums tiek pieņemts mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, bet šo termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem.
Vienlaikus Nacionālās drošības likuma 43. pants paredz izņēmumus ietekmes iegūšanas ierobežojumiem, proti, gadījumus, kad Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama, jo attiecīgās darbības potenciāli nevar radīt apdraudējumu nacionālajai drošībai.
2022. gada 14. novembrī stājās spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā (turpmāk - grozījumi), ar kuriem, citā starpā, tika noteiktas jaunas nozares, kuras ir īpaši svarīgas nacionālajai drošībai. Atbilstoši grozījumiem nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu loks tika papildināts ar komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:
1) tās īpašumā vai valdījumā atrodas kritiskā infrastruktūra;
2) tai pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar sadales sistēmu;
3) pēdējo divu gadu laikā ir bijusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regulas (ES) 2021/821, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei I pielikumā minēto preču ražotāja un izstrādātāja, kas šādas divējāda lietojuma preces eksportē uz ārvalstīm, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis, Amerikas Savienotās Valstis, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici, Japānu, Apvienoto Karalisti, Islandi un Lihtenšteinu;
4) ir piekļuve vēlētāju personas datiem, kā arī deputātu kandidātu personas datiem, kuri nav publicējami saskaņā ar likumu;
5) apstrādā valsts kritiskās infrastruktūras sistēmās iekļautās datu kopas, izņemot gadījumus, kad to veic finanšu tirgus dalībnieki;
6) ir komercsabiedrība, kura ražo vai izstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regulas (ES) 2021/821, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei I pielikumā minētās preces vai ražo vai izstrādā tehnoloģijas, piemēram, mākslīgā intelekta, robotikas, viedās un autonomās mobilitātes, kiberdrošības, enerģijas uzglabāšanas, kvantu tehnoloģijas, kodoltehnoloģijas, nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas jomā un kuru Ministru kabinets, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, ir noteicis par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību.
Jāatzīmē, ka grozījumi paredzēja vienādus ierobežojumus un pienākumus komercsabiedrībām, biedrībām vai nodibinājumiem, kuru īpašumā vai valdījumā ir kādas (A, B, C vai D) kategorijas kritiskā infrastruktūra, neizvērtējot konkrētas kategorijas specifiku.
Pēc grozījumu spēkā stāšanās Ekonomikas ministrija, apzinot subjektus, kuriem turpmāk ir piemērojami Nacionālās drošības likumā noteiktie ierobežojumi un pienākumi, un lai nodrošinātu Nacionālās drošības likuma 39. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktās informācijas deklarēšanu, pieprasīja informāciju no atbildīgām iestādēm atkarībā no kompetences. Apkopojot saņemto informāciju, tika konstatēts, ka pēc grozījumu spēkā stāšanos nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu skaits pieauga vairāk nekā divas reizes, neieskaitot personas, kuras atbilst Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkta nosacījumiem un personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir D kategorijas kritiskā infrastruktūra.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nacionālās drošības likuma 37. pants nosaka, ka komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas kritiskā infrastruktūra, ir nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi un uz to ir attiecināmi Nacionālās drošības likuma VI nodaļā iekļautie ierobežojumi un pienākumi.
Ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 15. jūnijā tika paplašināta kritiskās infrastruktūras definīcija, to papildinot ar pakalpojumiem un vienlaikus nosakot jaunu kritiskās infrastruktūras klasifikāciju - D kategoriju. D kategorija aptver kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana, darbības spēju samazināšana vai kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana būtiski apdraud sabiedrības un valsts drošību izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. D kategorijā tiek iekļauti subjekti (pakalpojumu sniedzēji, komersanti, iestādes u.c.), kuru darbība ir būtiska valsts apdraudējuma pārvarēšanai un sabiedrības pamatpakalpojumu sniegšanai (piemēram, pārtikas ražošana un tirgošana, siltumapgāde, medikamentu aprite u.c.) izņēmuma stāvokļa vai kara laikā, līdz ar to ir vitāli svarīga to darbības nepārtrauktības nodrošināšana. Ņemot vērā minēto, D kategorijas kritiskajai infrastruktūrai, atšķirībā no A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras, nav iespējams identificēt konkrētu kritiskās infrastruktūras objektu esamību attiecīgo subjektu īpašumā vai valdījumā. Proti, D kategorijas kritiskās infrastruktūras “kritiskums” izpaužas kā noteikto pakalpojumu sniegšanas un organizēšanas process, kuru subjekts (kura īpašumā vai valdījumā ir attiecīgā infrastruktūra) ir spējīgs nodrošināt nepārtraukti, tai skaitā izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Tādēļ D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā iekļautie subjekti neatbilst VI nodaļas 37. pantā noteiktajiem nosacījumiem, jo to īpašumā vai valdījumā neatrodas kritiskā infrastruktūra objekti, sistēmas vai to daļas.
Ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 15. jūnijā tika paplašināta kritiskās infrastruktūras definīcija, to papildinot ar pakalpojumiem un vienlaikus nosakot jaunu kritiskās infrastruktūras klasifikāciju - D kategoriju. D kategorija aptver kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana, darbības spēju samazināšana vai kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana būtiski apdraud sabiedrības un valsts drošību izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. D kategorijā tiek iekļauti subjekti (pakalpojumu sniedzēji, komersanti, iestādes u.c.), kuru darbība ir būtiska valsts apdraudējuma pārvarēšanai un sabiedrības pamatpakalpojumu sniegšanai (piemēram, pārtikas ražošana un tirgošana, siltumapgāde, medikamentu aprite u.c.) izņēmuma stāvokļa vai kara laikā, līdz ar to ir vitāli svarīga to darbības nepārtrauktības nodrošināšana. Ņemot vērā minēto, D kategorijas kritiskajai infrastruktūrai, atšķirībā no A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras, nav iespējams identificēt konkrētu kritiskās infrastruktūras objektu esamību attiecīgo subjektu īpašumā vai valdījumā. Proti, D kategorijas kritiskās infrastruktūras “kritiskums” izpaužas kā noteikto pakalpojumu sniegšanas un organizēšanas process, kuru subjekts (kura īpašumā vai valdījumā ir attiecīgā infrastruktūra) ir spējīgs nodrošināt nepārtraukti, tai skaitā izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Tādēļ D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā iekļautie subjekti neatbilst VI nodaļas 37. pantā noteiktajiem nosacījumiem, jo to īpašumā vai valdījumā neatrodas kritiskā infrastruktūra objekti, sistēmas vai to daļas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā D kategorijas kritiskās infrastruktūras specifiku un attiecīgo subjektu noteikšanas nosacījumus, Nacionālās drošības likuma VI nodaļā noteikts uzraudzības mehānisms nevar būt attiecināts uz subjektiem, kuru sniegtais pakalpojums ietilpst D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā. Tai pat laikā, viens no nosacījumiem, ko nepieciešams ņemt vērā, iekļaujot vai atstājot pakalpojuma sniedzēju D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā, ir personu loks, kurām ir ietekme uz subjekta darbu un pārvaldību (piemēram, to dalībnieki (akcionāri) vai labuma guvēji). Līdz ar to, lai novērstu apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi kritiskās infrastruktūras D kategorijā iekļautajiem subjektiem, likumprojekts paredz papildināt Nacionālās drošības likuma 22.2 pantu ar (5)1 un (5)2 daļu, kas nosaka ierobežojumus līdzdalības iegūšanai Krievijai vai Baltkrievijai piederīgām personām D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautā subjektā. Proti, saskaņā ar likumprojektu Krievijai vai Baltkrievijai piederīgas personas nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautā subjektā, kā arī būt par D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautā subjekta patieso labuma guvēju vai netiešās ietekmes ieguvēju. Lai nodrošinātu minēto ierobežojumu piemērošanu, likumprojektā ir paredzēts, ka nozares ministrija ņem tos vērā apzinot topošo subjektus, kas iespējams var būt iekļauti kritiskās infrastruktūras D kategorijas kopumā, kā arī uzrauga, lai kritiskās infrastruktūras D kategorijas kopumā jau esošie subjekti atbilstu attiecīgiem ierobežojumiem. Ņemot vērā minēto, gadījumā, ja tiek konstatēta nepieciešamība veikt izmaiņas kritiskās infrastruktūras D kategorijas kopumā, attiecīgas izmaiņas tiek veiktas ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” noteikto kārtību.
Tāpat likumprojekts paredz pārejas noteikumu, kas nosaka rīcību ar subjektiem, uz kuriem ir attiecināmi likumprojekta 1. pantā noteiktie ierobežojumi pēc attiecīgo normu spēkā stāšanās. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar nozares ministriju 3 (trīs) mēnešu laikā pēc attiecīgo normu spēkā stāšanos apzina vai kritiskās infrastruktūras D kategorijā ir iekļauti subjekti, kuros ir konstatējama Krievijai un Baltkrievijai piederīgo personu būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme, un vai šādas personas ir attiecīgo subjektu patiesie labuma guvēji, un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par to izslēgšanu no kritiskās infrastruktūras D kategorijas kopuma.
Papildus paskaidrojam, ka termins "Krievijai vai Baltkrievijai piederīgas personas" ir atrunāts Nacionālās drošības likuma 38. panta otrajā daļā; termini "būtiska līdzdalība", "izšķiroša ietekme" un "patiesais labuma guvējs" ir atrunāti Nacionālās drošības likuma 38. panta trešajā daļā; savukārt, termins "netiešās ietekmes ieguvējs" ir atrunāts Nacionālās drošības likuma 38. panta pirmās daļas 1. punkta “d” apakšpunktā un 2. punkta “b” apakšpunktā.
Tāpat likumprojekts paredz pārejas noteikumu, kas nosaka rīcību ar subjektiem, uz kuriem ir attiecināmi likumprojekta 1. pantā noteiktie ierobežojumi pēc attiecīgo normu spēkā stāšanās. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar nozares ministriju 3 (trīs) mēnešu laikā pēc attiecīgo normu spēkā stāšanos apzina vai kritiskās infrastruktūras D kategorijā ir iekļauti subjekti, kuros ir konstatējama Krievijai un Baltkrievijai piederīgo personu būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme, un vai šādas personas ir attiecīgo subjektu patiesie labuma guvēji, un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par to izslēgšanu no kritiskās infrastruktūras D kategorijas kopuma.
Papildus paskaidrojam, ka termins "Krievijai vai Baltkrievijai piederīgas personas" ir atrunāts Nacionālās drošības likuma 38. panta otrajā daļā; termini "būtiska līdzdalība", "izšķiroša ietekme" un "patiesais labuma guvējs" ir atrunāti Nacionālās drošības likuma 38. panta trešajā daļā; savukārt, termins "netiešās ietekmes ieguvējs" ir atrunāts Nacionālās drošības likuma 38. panta pirmās daļas 1. punkta “d” apakšpunktā un 2. punkta “b” apakšpunktā.
Problēmas apraksts
Mūsdienās personu sensitīvo datu drošība kļūst arvien aktuālāka, uzmanību pievēršot personu datu aizsardzībai. Līdz ar to jāņem vērā, ka plaša apjoma datu nonākšana trešo valstu īpašumā var kaitēt valsts nacionālajai drošībai. Lai novērstu attiecīgo apdraudējumu, Nacionālās drošības likuma 37. pants ar 2022.gada 20.oktobra grozījumiem (stājās spēkā 2022.gada 14.novembrī) tika papildināts ar 12. punktu, kas paredz piemērot Nacionālās drošības likuma VI nodaļā noteiktos ierobežojumus un pienākumus komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kas apstrādā valsts kritiskās infrastruktūras sistēmās iekļautās datu kopas, izņemot gadījumus, kad to veic finanšu tirgus dalībnieki. Attiecīgās normas mērķis bija novērst apdraudējumu nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kartībai, kas izriet no tā, ka noteiktiem subjektiem savas darbības nodrošināšanai un funkciju veikšanai ir nepieciešama tieša vai pastarpināta piekļuve kritiskās infrastruktūras sistēmās iekļautajiem Latvijas iedzīvotāju personu datiem vai datu kopām tādā saturā un apjomā, kas var tikt izmantoti, lai radītu ievērojamu apdraudējumu nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
Apzinot nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, ievērojot Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punktā ietvertos kritērijus, lai izpildītu Nacionālās drošības likuma VI nodaļā noteiktās prasības, tika konstatēts, ka attiecīgo subjektu loku veido ievērojams personu skaits – aptuveni 3200 subjekti, kuru starpā ir zemnieku saimniecības, finanšu pakalpojumu sniedzēji, mežsaimniecības, pakalpojumu sniedzēji, kas strādā nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas jomā, apdrošināšanas un telekomunikāciju jomā u.c. Tomēr lielāko daļu (apmēram 2400) veido personas, kuru darbība ir saistīta ar veselības nozari, piemēram, aptiekas, ģimenes ārstu, psihologu, zobārstu u.tml. prakses, slimnīcas, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri u.c., kas lieto attiecīgās datu kopas darba vajadzībām.
Lai izvērtētu šī nosacījuma samērīgumu pret subjektiem, uz kuriem tas attiecas, un to ietekmi uz nacionālo drošību, tika organizētas vairākas starpinstitūciju sanāksmes, kuras piedalījās nozaru ministrijas, valsts drošības iestādes un eksperti. Starpinstitūciju sanāksmju ietvaros tika konstatēts, ka, ņemot vērā kritiskās infrastruktūras sistēmas īpatnības veselības nozarē, kā arī to izmantošanas tehnisko uzraudzības mehānismu, praksē attiecīgajiem subjektiem ir ierobežotas tehniskās iespējas piekļūt datu kopām tādā saturā un apjomā, kas varētu tikt izmantoti, lai radītu ievērojamu apdraudējumu nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
Ņemot vērā iepriekš minēto un vispusīgi izvērtējot Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkta atbilstības nosacījumu un ar to aptveramo subjektu loku, tika secināts, ka šis nosacījums neatbilst Nacionālas drošības likuma vispārīgajam mērķim novērst ievērojamu apdraudējumu nacionālajai drošībai, jo no attiecīgā nosacījuma izriet individuālo pakalpojumu sniedzēju uzraudzība, kuru kritiskās infrastruktūras datu kopu izmantošana tāpat tiek uzraudzīta, ņemot vērā tehnisko datu kopu izmantošanas uzraudzības mehānismu.
Ievērojot minēto, un to, ka nacionālajai drošībai nozīmīga subjekta statusa noteikšanas mērķis ir uzraudzīt subjektus, kuriem ir patiesi būtiskā nozīme nacionālajai drošībai, lai novērstu nozīmīgus riskus nacionālai drošībai, bet attiecīgo datu kopu lietotāji nav atzīstami par tādiem, tika secināts, ka Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punktā ievērtais kritērijs nav samērīgs un neveicina apdraudējuma nacionālajai drošībai un nacionālajai drošībai nozīmīgiem subjektiem izvērtēšanas un novēršanas mehānisma efektīvu darbību.
Vienlaikus, ņemot vērā ierobežotos resursus uzraudzības mehānisma īstenošanai, nodrošinot subjektu uzraudzību kvantitātē, kas šobrīd izriet no likuma nosacījumiem, pastāv risks, ka no Nacionālās drošības likuma VI nodaļas izrietošā informācijas apstrāde, darījumu izvērtēšana u.c. netiks veikta atbilstošā kvalitātē, ievērojot līdzšinējo darbu saistībā ar nacionālajai drošībai nozīmīgiem subjektiem.
Apzinot nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, ievērojot Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punktā ietvertos kritērijus, lai izpildītu Nacionālās drošības likuma VI nodaļā noteiktās prasības, tika konstatēts, ka attiecīgo subjektu loku veido ievērojams personu skaits – aptuveni 3200 subjekti, kuru starpā ir zemnieku saimniecības, finanšu pakalpojumu sniedzēji, mežsaimniecības, pakalpojumu sniedzēji, kas strādā nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas jomā, apdrošināšanas un telekomunikāciju jomā u.c. Tomēr lielāko daļu (apmēram 2400) veido personas, kuru darbība ir saistīta ar veselības nozari, piemēram, aptiekas, ģimenes ārstu, psihologu, zobārstu u.tml. prakses, slimnīcas, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri u.c., kas lieto attiecīgās datu kopas darba vajadzībām.
Lai izvērtētu šī nosacījuma samērīgumu pret subjektiem, uz kuriem tas attiecas, un to ietekmi uz nacionālo drošību, tika organizētas vairākas starpinstitūciju sanāksmes, kuras piedalījās nozaru ministrijas, valsts drošības iestādes un eksperti. Starpinstitūciju sanāksmju ietvaros tika konstatēts, ka, ņemot vērā kritiskās infrastruktūras sistēmas īpatnības veselības nozarē, kā arī to izmantošanas tehnisko uzraudzības mehānismu, praksē attiecīgajiem subjektiem ir ierobežotas tehniskās iespējas piekļūt datu kopām tādā saturā un apjomā, kas varētu tikt izmantoti, lai radītu ievērojamu apdraudējumu nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
Ņemot vērā iepriekš minēto un vispusīgi izvērtējot Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkta atbilstības nosacījumu un ar to aptveramo subjektu loku, tika secināts, ka šis nosacījums neatbilst Nacionālas drošības likuma vispārīgajam mērķim novērst ievērojamu apdraudējumu nacionālajai drošībai, jo no attiecīgā nosacījuma izriet individuālo pakalpojumu sniedzēju uzraudzība, kuru kritiskās infrastruktūras datu kopu izmantošana tāpat tiek uzraudzīta, ņemot vērā tehnisko datu kopu izmantošanas uzraudzības mehānismu.
Ievērojot minēto, un to, ka nacionālajai drošībai nozīmīga subjekta statusa noteikšanas mērķis ir uzraudzīt subjektus, kuriem ir patiesi būtiskā nozīme nacionālajai drošībai, lai novērstu nozīmīgus riskus nacionālai drošībai, bet attiecīgo datu kopu lietotāji nav atzīstami par tādiem, tika secināts, ka Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punktā ievērtais kritērijs nav samērīgs un neveicina apdraudējuma nacionālajai drošībai un nacionālajai drošībai nozīmīgiem subjektiem izvērtēšanas un novēršanas mehānisma efektīvu darbību.
Vienlaikus, ņemot vērā ierobežotos resursus uzraudzības mehānisma īstenošanai, nodrošinot subjektu uzraudzību kvantitātē, kas šobrīd izriet no likuma nosacījumiem, pastāv risks, ka no Nacionālās drošības likuma VI nodaļas izrietošā informācijas apstrāde, darījumu izvērtēšana u.c. netiks veikta atbilstošā kvalitātē, ievērojot līdzšinējo darbu saistībā ar nacionālajai drošībai nozīmīgiem subjektiem.
Risinājuma apraksts
Vairāku starpinstitūciju sanāksmju ietvaros tika identificēti nosacījumi, kas precīzāk nosaka subjektu loku, kuru darbība ar kritiskās infrastruktūras datu kopām var nopietni apdraudēt nacionālās drošības un sabiedriskās kartības intereses. Proti, tika secināts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgajām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, ir atzīstamas komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi, kas sniedz informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus vai nodrošina informācijas tehnoloģiju risinājumus informācijas tehnoloģiju kritiskā infrastruktūrā iekļauto datu kopu apstrādei, izņemot gadījumus, kad to veic finanšu tirgus dalībnieki, un kuru Ministru kabinets, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, ir noteicis par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību vai nodibinājumu. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams precizēt Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkta redakciju.
Problēmas apraksts
Nacionālās drošības likuma 38. panta trešā daļa nosaka, kur ir meklējami atsevišķo likumā lietotu terminu definējumi. Tai skaitā norma norāda, ka jēdziens “būtiska līdzdalība” atbilst būtiskas līdzdalības jēdzienam Finanšu instrumentu tirgus likumā (turpmāk - FITL) izpratnē. FITL nosaka, ka būtiska līdzdalība ir personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku.
Savukārt jēdziens “patiesais labuma guvējs” atbilst patiesā labuma guvēja jēdzienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - NILLTPFNL) izpratnē, ievērojot šajā likumā noteikto līdzdalības apmēru. Atbilstoši NILLTPFNL patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir klienta - juridiskās personas vai juridiska veidojuma - īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām - fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Ņemot vērā Nacionālā drošības likuma mērķi noskaidrot un pārbaudīt personas, kuras iegūst kontroli 10 procentu līdzdalības apmērā nacionālai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā, tad šī likuma izpratnē patiesā labuma guvēja ir fiziskās personas, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 10 procenti no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.
Praksē Ekonomikas ministrija saskarās ar situācijām, kad personām ir šaubas par to, kāds līdzdalības apmērs ir piemērojams nosakot patieso labuma guvēju saskaņā ar Nacionālās drošības likumu.
Savukārt jēdziens “patiesais labuma guvējs” atbilst patiesā labuma guvēja jēdzienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - NILLTPFNL) izpratnē, ievērojot šajā likumā noteikto līdzdalības apmēru. Atbilstoši NILLTPFNL patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir klienta - juridiskās personas vai juridiska veidojuma - īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām - fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Ņemot vērā Nacionālā drošības likuma mērķi noskaidrot un pārbaudīt personas, kuras iegūst kontroli 10 procentu līdzdalības apmērā nacionālai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā, tad šī likuma izpratnē patiesā labuma guvēja ir fiziskās personas, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 10 procenti no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.
Praksē Ekonomikas ministrija saskarās ar situācijām, kad personām ir šaubas par to, kāds līdzdalības apmērs ir piemērojams nosakot patieso labuma guvēju saskaņā ar Nacionālās drošības likumu.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu tiesisko noteiktību, viennozīmīgu izpratni par patiesā labuma guvēja jēdzienu Nacionālās drošības likumā ietvaros un korektu tiesību normu piemērošanu, ir lietderīgi papildināt Nacionālās drošības likuma 38. panta trešajā daļā ietverto atrunu, kas attiecās uz patiesā labuma guvēja līdzdalības apmēru, norādot, ka tas atbilst būtiskās līdzdalības apmēram, kas ir vismaz 10 procenti kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgajām akcijām.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 40. panta pirmo daļu Ministru kabineta atļauja ir nepieciešama, pirms persona vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūst par biedru nacionālajai drošībai nozīmīgā personālsabiedrībā vai biedrībā, vai arī iegūst ietekmi Latvijas Republikā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kura ir nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības vai biedrības biedrs. Proti, attiecīgais Nacionālās drošības likuma VI nodaļā noteiktais uzraudzības mehānisms, tiek attiecināts uz izmainām tiešajā vai netiešajā līdzdalībā vai izšķirošajā ietekmē nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā, kas aptver vismaz 10 procentus, neatkarīgi no tā vai līdz ar to mainās vai nemainās tās patiesie labuma guvēji vai netiešās ietekmes ieguvēji. Piemērojot to praksē, tika konstatēts, ka, gadījumos, kad pieteikuma par būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanu nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā pamats ir reorganizācija vai darījums, kura rezultātā nemainās patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs, tā kā ietekmi sabiedrībā realizē patiesais labuma guvējs nevis juridiskie veidojumi ar kuru starpniecību patiesai labuma guvējs to veic, tad nav lietderīgi vērtēt līdzdalības maiņu, ja darījuma vai reorganizācijas ietvaros nemainās komercsabiedrības patiesā labuma guvējs.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu nepamatotu valsts pārvaldes noslodzi un administratīvo slogu nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām un personām, kuras plāno iegūt būtisko līdzdalību vai izšķiršu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, jāparedz, ka Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama gadījumos, kad būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā tiek iegūta reorganizācijas vai darījuma rezultātā, bet patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs nemainās. Attiecīgi, nepieciešams papildināt Nacionālās drošības likuma 43. pantu ar punktu par attiecīgo ietekmes iegūšanas ierobežojumu izņēmumu.
Problēmas apraksts
Ekonomikas ministrija norāda, ka praksē bieži vien nav iespējams ievērot Nacionālās drošības likuma 44. panta pirmajā daļā noteikto termiņu, piemēram, gadījumos, kad pieteikums ir saistīts ar ārvalstu tiešo ieguldījumu un ir nepieciešama papildu informācija, lai sagatavotu paziņojumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, ievērojot Regulas 6. panta 1. punkta prasības, vai ir nepieciešams veikt padziļinātu pieteikuma izvērtēšanu. Līdz ar to šādos gadījumos ir nepieciešams virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē rīkojuma projektu par pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarinājumu, kas uzliek papildu administratīvo slogu gan Ekonomikas ministrijai, gan nozaru ministrijām, gan Ministru kabinetam.
Risinājuma apraksts
Lai optimizētu valsts pārvaldes resursus un mazinātu administratīvo slogu, likumprojektā ir paredzēts papildināt Nacionālās drošības likuma 44. panta astoto daļu ar deleģējumu Ministru kabineta noteiktai institūcijai nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumu par pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarināšanu līdz četriem mēnešiem.
Problēmas apraksts
Nacionālās drošības likuma 44. panta septītā daļa nosaka, ka gadījumā, ja Ministru kabinets šajā pantā noteiktajā termiņā nav pieņēmis lēmumu, tad uzskatāms, ka pēc termiņa izbeigšanās atļauja ir dota. Proti, šī norma paredz administratīvā akta izdošanu ar noklusējumu. Vispārīgais "noklusējuma atļaujas" regulējums izriet no Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma, kura 14. panta sestā daļa nosaka, ka par atļaujas izsniegšanu atbildīgā iestāde ir tiesīga piemērot noklusējumu, ja tā piemērošana nav pretrunā ar sabiedrības interesēm un ir noteikta konkrēto pakalpojumu vai pakalpojumu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā. Uzskatāms, ka atļauja ir izsniegta ar noklusējumu, ja normatīvajā aktā noteiktajā termiņā atbildīgā iestāde nepieņem un nepaziņo savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Tomēr, izvērtējot attiecīgo normu, secināts, ka tai trūkst tiesiskās noteiktības, kas var apdraudēt sabiedrības intereses, kā arī tā rada risku, ka var būt saņemta Ministru kabineta "noklusējuma" atļauja, kas var apdraudēt nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības intereses.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto likumprojekts paredz svītrot Nacionālās drošības likuma 44. panta septīto daļu.
Problēmas apraksts
Šobrīd Nacionālās drošības likumā nav iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt institūciju, kurā ir iesniedzams pieteikums saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 42.1 panta pirmo daļu. Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 33, 4. §) 3. punktā minētajam, attiecīgo likuma “robu” ir paredzēts novērst reizē ar citiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā. Tāpat Nacionālās drošības likuma 44. panta pirmajā un trešajā daļā nav iekļautas visas nepieciešamas atsauces.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu tiesisko noteiktību un skaidrību, likumprojekts paredz papildināt Nacionālās drošības likuma 44. panta astoto daļu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt institūciju, kurā ir iesniedzams pieteikums saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 42.1 panta pirmo daļu. Vienlaikus tiek precizētas atsauces Nacionālās drošības likuma 44. panta pirmajā un trešajā daļā.
Problēmas apraksts
Nacionālās drošības likuma 45. panta pirmajā daļā ir iekļauta kļūdaina atsauce uz Nacionālās drošības likuma 38. panta 1.1 daļu. Ņemot vērā to, ka ar Nacionālās drošības likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 14. novembrī, Nacionālās drošības likuma 38. pants tika izteikts jaunā redakcijā, šobrīd attiecīgā norma ir ietverta Nacionālās drošības likuma 38. panta otrajā daļā.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā paredzēts aizstāt Nacionālās drošības likuma 45. panta pirmajā daļā iekļauto atsauci uz Nacionālās drošības likuma 38. panta 1.1 daļu, ar atsauci uz Nacionālās drošības likuma 38. panta otro daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kuras šobrīd ir tādu nacionālajai drošībai nozīmīgo kapitālsabiedrību akcionāri vai dalībnieki, kuras pēc likumprojekta spēkā stāšanās vairs neatbildīs Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkta nosacījumiem, līdz ar to tām vairs nebūs piemērojami likuma VI nodaļā noteiktie ierobežojumi un pienākumi
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kuras plāno iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā reorganizācijas vai darījuma rezultātā, tiek atbrīvotas no pienākuma lūgt attiecīgo Ministru kabineta atļauju saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 40. panta pirmo daļu, ja nemainās patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs.
Tāpat daļa personu, kuras šobrīd ir pakļautas ierobežojumiem un pienākumiem saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 37.panta 12.punktu, saskaņā ar likumprojektu tiks atbrīvotas no attiecīgiem ierobežojumiem un pienākumiem.
Tāpat daļa personu, kuras šobrīd ir pakļautas ierobežojumiem un pienākumiem saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 37.panta 12.punktu, saskaņā ar likumprojektu tiks atbrīvotas no attiecīgiem ierobežojumiem un pienākumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Atbilstoši likumprojekta 2. pantam Ministru kabinetam, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, būs jāpieņem rīkojumi par komercsabiedrību atzīšanu par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punktu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Nacionālais veselības dienests, Veselības ministrija, Zemkopības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas ietvaros nav izteikti iebildumi vai priekšlikumi par likumprojektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi