25-TA-2691: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (turpmāk - Likums):
1) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības.
Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Direktīva Nr. 2014/59), iekļaujot tajā jaunu 128.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas tikai uz Likuma subjektiem;
2) precizētu 2025. gada 28. martā transponētās Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1174 ar ko attiecībā uz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām dažiem aspektiem groza direktīvu 2014/59/ES un regulu (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/1174) tiesību normas, kas nosaka likvidējamām vienībām pārskatu sniegšanas un informācijas publiskošanas pienākumu nosacījumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz informācijas nodošanu ESAP, tādējādi nodrošinot centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, īpašā vadītāja iecelšanu, noteikto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, maksājumu saistību izpildi, par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem, un par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kā arī noteiktu likvidējamām vienībām pārskatu sniegšanas un informācijas publiskošanas pienākumu apjoma nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Direktīvas Nr. 2023/2864 17. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026. gada 10. janvārim pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Līdz ar to nekavējoties ir nepieciešams transponēt Likumā minēto Eiropas Savienības tiesību aktu, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, ja Direktīva Nr. 2023/2864 netiek transponēta minētajā termiņā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 32. pants paredz, ka Latvijas Republikā reģistrēta grupas sabiedrība savā tīmekļvietnē publicē informāciju par to, vai tā ir vai nav iesaistījusies nolīgumā par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, sniedzot nolīguma vispārējo nosacījumu aprakstu un nolīgumā iesaistījušos grupas sabiedrību nosaukumus, kā arī reizi gadā aktualizē publicēto informāciju, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Likuma 35.pants paredz, ka uz Latvijas Bankas tiesībām iecelt pilnvarnieku iestādē un viņa darbības kārtību ir attiecināmi Kredītiestāžu likuma un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma noteikumi.
Likuma 42. panta trešajā daļā noteikts, ka Latvijas Banka informāciju par īpašā vadītāja iecelšanu publicē savā tīmekļvietnē.
Likuma 64. panta piektā daļa paredz, ka iestādes vai finanšu sabiedrības, vismaz reizi gadā publisko informāciju par atbilstoša pašu kapitāla apjomu un atbilstīgo saistību apjomu; posteņu sastāvu, tostarp termiņa profils un prioritāte maksātnespējas procesā; noteikto minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.
Likuma 104.pants paredz, ka Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē un nosūta Eiropas Banku iestādei publicēšanai Eiropas Banku iestādes tīmekļvietnē informāciju par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem. Latvijas Banka nosūta minēto informāciju oficiālajai obligātās informācijas glabāšanas sistēmai Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, ja noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, vai noregulējamās iestādes akcionāriem un zināmajiem kreditoriem, ja akcijas, īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētā tirgū.
Likuma 130.panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas Banka informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, un pieņemto nolēmumu.
Regulas Nr. 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar Regulas Nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2014/59 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas regulas nr. 2023/2859 7.pantā.
Likuma 35.pants paredz, ka uz Latvijas Bankas tiesībām iecelt pilnvarnieku iestādē un viņa darbības kārtību ir attiecināmi Kredītiestāžu likuma un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma noteikumi.
Likuma 42. panta trešajā daļā noteikts, ka Latvijas Banka informāciju par īpašā vadītāja iecelšanu publicē savā tīmekļvietnē.
Likuma 64. panta piektā daļa paredz, ka iestādes vai finanšu sabiedrības, vismaz reizi gadā publisko informāciju par atbilstoša pašu kapitāla apjomu un atbilstīgo saistību apjomu; posteņu sastāvu, tostarp termiņa profils un prioritāte maksātnespējas procesā; noteikto minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.
Likuma 104.pants paredz, ka Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē un nosūta Eiropas Banku iestādei publicēšanai Eiropas Banku iestādes tīmekļvietnē informāciju par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem. Latvijas Banka nosūta minēto informāciju oficiālajai obligātās informācijas glabāšanas sistēmai Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, ja noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, vai noregulējamās iestādes akcionāriem un zināmajiem kreditoriem, ja akcijas, īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētā tirgū.
Likuma 130.panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas Banka informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, un pieņemto nolēmumu.
Regulas Nr. 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar Regulas Nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2014/59 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas regulas nr. 2023/2859 7.pantā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā to, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Likumā.
Risinājuma apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2023/2864, Likumā papildināts 32. pants, 64. panta piektā daļa, 64. pants papildināts ar 5.1 daļu un 104. pants papildināts ar trešo, ceturto un piekto daļu .
Problēmas apraksts
Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, par īpašā vadītāja iecelšanu, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 4. un 5. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, par maksājumu saistību izpildi, par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem, kā arī par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 4. un 5. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 4. un 5. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, par maksājumu saistību izpildi, par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem, kā arī par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 4. un 5. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2014/59 128.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
Papildināts Likuma 32. pants pēc vārdiem “tīmekļvietnē publicē” ar vārdiem “un vienlaikus iesniedz Latvijas Bankai Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Latvijas Bankai iesniegtā informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā grupas sabiedrības vai attiecīgās iestādes vai finanšu sabiedrības nosaukumu un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus".
Likuma 64. pantā papildināta piektā daļa pēc vārda “publisko” ar vārdiem “un iesniedz Latvijas Bankai” un papildināts ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
“Šā panta piektajā daļa minēto informāciju Latvijas Bankai iesniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā grupas sabiedrības vai attiecīgās iestādes vai finanšu sabiedrības nosaukumu un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.”.
Papildināts Likuma 104. pants ar trešo, ceturto un piekto daļu, kur:
(3) Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē.
(4) Latvijas Banka šī likuma 32. pantā, 40.1 panta devītajā daļā, 42. panta pirmajā un trešajā daļā, 64. panta piektajā daļā, 104. panta otrajā daļā un 130. panta pirmajā daļā minēto informāciju nodod Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
(5) Šī likuma 40.1 panta devītajā daļā, 42. panta pirmajā un trešajā daļā, 104. panta otrajā daļā un 130. panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Banka sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā iestādes nosaukumu un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.”.
Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864.
Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus un, ja nepieciešams, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējums, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgus dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 32. panta jaunā redakcija un 64. panta piektās daļas jaunā redakcija un 5.1 daļa un 104. panta trešā, ceturtā un piektā daļa stājas spēkā 2030. gada 10. janvārī.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.
Likuma 64. pantā papildināta piektā daļa pēc vārda “publisko” ar vārdiem “un iesniedz Latvijas Bankai” un papildināts ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
“Šā panta piektajā daļa minēto informāciju Latvijas Bankai iesniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā grupas sabiedrības vai attiecīgās iestādes vai finanšu sabiedrības nosaukumu un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.”.
Papildināts Likuma 104. pants ar trešo, ceturto un piekto daļu, kur:
(3) Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē.
(4) Latvijas Banka šī likuma 32. pantā, 40.1 panta devītajā daļā, 42. panta pirmajā un trešajā daļā, 64. panta piektajā daļā, 104. panta otrajā daļā un 130. panta pirmajā daļā minēto informāciju nodod Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
(5) Šī likuma 40.1 panta devītajā daļā, 42. panta pirmajā un trešajā daļā, 104. panta otrajā daļā un 130. panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Banka sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā iestādes nosaukumu un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.”.
Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864.
Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus un, ja nepieciešams, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējums, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgus dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 32. panta jaunā redakcija un 64. panta piektās daļas jaunā redakcija un 5.1 daļa un 104. panta trešā, ceturtā un piektā daļa stājas spēkā 2030. gada 10. janvārī.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.
Problēmas apraksts
2025. gada 28. martā stājās spēkā likums “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”. Ar minētajiem grozījumiem tika pārņemta Direktīva Nr. 2024/1174. Ar šiem grozījumiem Likumā ir definēts jēdziens “likvidējamā vienība” un attiecībā uz likvidējamām vienībām noteikts piemērojamais režīms saskaņā ar minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības (turpmāk – MREL) regulējumu un iespēju noregulējuma iestādēm konsolidēti noteikt iekšējo MREL.
Direktīvas Nr. 2024/1174 1. pants paredz veikt grozījumus vairākos Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 pantos. Pēc atbilstošo tiesību normu notifikācijas saziņā ar Eiropas Komisiju tika secināts, ka nepieciešams tehniski precizēt jau transponētās Direktīvas Nr. 2024/1174 prasības, un veikt atbilstošus grozījumus Likumā.
Direktīvas Nr. 2024/1174 1. pants paredz veikt grozījumus vairākos Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 pantos. Pēc atbilstošo tiesību normu notifikācijas saziņā ar Eiropas Komisiju tika secināts, ka nepieciešams tehniski precizēt jau transponētās Direktīvas Nr. 2024/1174 prasības, un veikt atbilstošus grozījumus Likumā.
Risinājuma apraksts
Nepieciešami tehniski redakcionāli precizējumi to Likuma normu piemērošanai, kurās jau transponētas Direktīvas Nr. 2024/1174 prasības. Proti, likumprojekta 2. pantā ir iekļauti grozījumi Likuma 61. pantā precizējot: 1) 3.2 daļas 1. punkta ievaddaļu (lai precizētu tajā ietverto Direktīvas Nr. 2024/1174 1. panta 3. punkta “a” apakšpunktu (Direktīvas Nr. 2014/59/ES 45.f panta 1. punkta ceturtās daļas “a” apakšpunkta “i” apakšpunkta ievaddaļu)); 2) piekto daļu un sestās daļas ievaddaļu (iekļaujot atsauci uz šā panta 3.1 daļu, lai aptvertu visas sabiedrības, kurām noregulējamās grupas konsolidācijas ietvaros var noteikt minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kā paredzēts Direktīvas Nr. 2014/59/ES 45.f panta 1. punktā), 3) papildinot ar 6.1 daļu (lai precizētu tajā ietverto Direktīvas 1. panta 3. punkta “b” apakšpunktu (Direktīvas Nr. 2014/59/ES 45.f panta 2.a punkta ievaddaļu)).
Vienlaikus likumprojekta 3. pantā iekļauti grozījumi Likuma 64. panta sestajā daļā, ar kuru ir pārņemts Direktīvas Nr. 2024/1174 1. panta 4. punkts (Direktīvas Nr. 2014/59/ES 45.i panta 4. punkta otro, trešo un ceturto teikumu).
Vienlaikus likumprojekta 3. pantā iekļauti grozījumi Likuma 64. panta sestajā daļā, ar kuru ir pārņemts Direktīvas Nr. 2024/1174 1. panta 4. punkts (Direktīvas Nr. 2014/59/ES 45.i panta 4. punkta otro, trešo un ceturto teikumu).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Likvidējamā vienība
- Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
- Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
Ietekmes apraksts
Likvidējamā vienība - juridiska persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā vai – attiecībā uz vienībām, kas neietilpst grupā, – noregulējuma plānā ir paredzēts, ka vienību likvidē saskaņā ar maksātnespējas procesu, vai noregulējamās grupas vienība, kas pati nav noregulējamā vienība un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā nav paredzēts īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.
Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas nozīmīgi papildus pienākumi, kuri radītu administratīvās izmaksas, jo pienākums regulāri savā tīmekļa vietnē publiskot informāciju par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, īpašā vadītāja iecelšanu, minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un maksājumu saistību izpildi, jau ir pašlaik noteikts Likumā.
Savukārt Latvijas Bankai kā noregulējuma iestādei ir Likumā ir noteikts pienākums nodrošināt publisku informācijas pieejamību par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem, un par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem.
Likumprojekts nosaka prasību Likuma subjektiem iepriekš sagatavoto informāciju par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, īpašā vadītāja iecelšanu, minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un maksājumu saistību izpildi, papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus iesniegt arī Latvijas Bankā.Tādējādi pilnībā jauns ziņošanas pienākums netiek ieviests, bet tiek papildināta esošā sistēma informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā kopumā.
Cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums, lai nodrošinātu regulāri sagatavotās un publicētās informācijas, vienlaikus iesniegšanu Latvijas Bankā katram Likuma subjektam varētu būt atšķirīgs, ņemot vērā tā darbības apjomu, iekšējās informācijas tehnoloģijas jeb IT infrastruktūras, tostarp, vai programmnodrošinājumu izstrādā pats Likuma subjekts vai iegādājas ārpakalpojumā sistēmas tehniskos risinājumus, kā arī vai šo pāreju īsteno un plāno laikus, t.i., kopš Regulas Nr. 2023/2864 pieņemšanas, vai pašlaik kā neplānotu papildu darbu u.tml., līdz ar to konkrētas izmaksas Likuma subjekta griezumā nav iespējams identificēt un precīzi aprēķināt.
Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas nozīmīgi papildus pienākumi, kuri radītu administratīvās izmaksas, jo pienākums regulāri savā tīmekļa vietnē publiskot informāciju par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, īpašā vadītāja iecelšanu, minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un maksājumu saistību izpildi, jau ir pašlaik noteikts Likumā.
Savukārt Latvijas Bankai kā noregulējuma iestādei ir Likumā ir noteikts pienākums nodrošināt publisku informācijas pieejamību par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem, un par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem.
Likumprojekts nosaka prasību Likuma subjektiem iepriekš sagatavoto informāciju par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, īpašā vadītāja iecelšanu, minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un maksājumu saistību izpildi, papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus iesniegt arī Latvijas Bankā.Tādējādi pilnībā jauns ziņošanas pienākums netiek ieviests, bet tiek papildināta esošā sistēma informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā kopumā.
Cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums, lai nodrošinātu regulāri sagatavotās un publicētās informācijas, vienlaikus iesniegšanu Latvijas Bankā katram Likuma subjektam varētu būt atšķirīgs, ņemot vērā tā darbības apjomu, iekšējās informācijas tehnoloģijas jeb IT infrastruktūras, tostarp, vai programmnodrošinājumu izstrādā pats Likuma subjekts vai iegādājas ārpakalpojumā sistēmas tehniskos risinājumus, kā arī vai šo pāreju īsteno un plāno laikus, t.i., kopš Regulas Nr. 2023/2864 pieņemšanas, vai pašlaik kā neplānotu papildu darbu u.tml., līdz ar to konkrētas izmaksas Likuma subjekta griezumā nav iespējams identificēt un precīzi aprēķināt.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Likvidējamā vienība
Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
palielinās
Vērtības nozīme:
18,89
Saskaņā ar Oficiālajā statistikas portālā norādīto informāciju vienas stundas darbaspēka izmaksas finanšu un apdrošināšanas nozarē 2025. gada 3. ceturksnī bija 3022 euro mēnesī
2,00
-
1
-
1
-
37,78
Aprēķinos ir ņemts vērā, ka to, Latvijas Republikā reģistrēta grupas sabiedrībai informāciju par to, vai tā ir vai nav iesaistījusies nolīgumā par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, sniedzot nolīguma vispārējo nosacījumu aprakstu un nolīgumā iesaistījušos grupas sabiedrību nosaukumus, kā arī reizi gadā aktualizē publicēto informāciju, ievērojot Regulas Nr. 575/2013 431., 432., 433. un 434. panta prasības. papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus būs jāiesniedz arī Latvijas Bankā.
Izmaksas aprēķinātas vienam attiecīgās informācijas iesniedzējam
Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
palielinās
Vērtības nozīme:
18,89
Saskaņā ar Oficiālajā statistikas portālā norādīto informāciju vienas stundas darbaspēka izmaksas finanšu un apdrošināšanas nozarē 2025. gada 3. ceturksnī bija 3022 euro mēnesī
2,00
-
1
-
1
-
37,78
Aprēķinos ir ņemts vērā, ka iestādei vai finanšu sabiedrībai, uz kuru attiecas Likuma 59. panta pirmajā daļā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, informācija par pašu kapitāla apjomu un atbilstīgo saistību apjomu, tostarp, informācija par termiņa profilu un prioritāti maksātnespējas procesā, kā arī informācija par minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kuru šai iestādei jau ir pienākums publiskot, tā būs jāiesniedz arī Latvijas Bankai, pirms iesniegšanas to sagatavojot likumprojektā noteiktajā formātā.
Izmaksas aprēķinātas vienam attiecīgās informācijas iesniedzējam
Kopā
75,56
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
2 000,00
Likvidējamā vienība
Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
Jā
Vērtības nozīme:
1 000,00
-
1
-
1 000,00
Nav iespējams precīzi aprēķināt, cik lielas varētu būt atbilstības izmaksas katram Likuma subjektam. Informācijas sistēmu pielāgošana attiecīgās informācijas iesniegšanai Latvijas Bankai varētu radīt īpašas vienreizējas izmaksas, kuru apjoms var būt atkarīgs no informācijas sistēmu esošās atbilstības jaunajām prasībām. Ja sistēmas jau ir atbilstošas, tad papildus atbilstības izmaksas neveidotos.
Izmaksas aprēķinātas vienam subjektam
Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
Jā
Vērtības nozīme:
1 000,00
-
1
-
1 000,00
Nav iespējams precīzi aprēķināt, cik lielas varētu būt atbilstības izmaksas katram Likuma subjektam. Informācijas sistēmu pielāgošana attiecīgās informācijas iesniegšanai Latvijas Bankai varētu radīt īpašas vienreizējas izmaksas, kuru apjoms var būt atkarīgs no informācijas sistēmu esošās atbilstības jaunajām prasībām. Ja sistēmas jau ir atbilstošas, tad papildus atbilstības izmaksas neveidotos.
Izmaksas aprēķinātas vienam subjektam
Kopā
2 000,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā"
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.6. Likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.8. Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.9. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.10. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2864
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas
Apraksts
Direktīvas Nr. 2022/2864 normas ir jāpārņem līdz 10.01.2026.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 11. pantu Direktīvā Nr. 2014/59 iekļautais 128.a panta 1. punkts
Likuma 104. panta ceturtā un piektā daļa. Pārejas noteikumu 16. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 11. pantu Direktīvā Nr. 2014/59 iekļautais 128.a panta 3. punkts
Likuma 104. panta trešā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 11. pantu Direktīvā Nr. 2014/59 iekļautais 128.a panta 4. punkts
Likuma 104. panta ceturtā un piektā daļa. Pārejas noteikumu 16. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 11. pantu Direktīvā Nr. 2014/59 iekļautais 128.a panta 5. punkts
Likuma 104. panta ceturtā un piektā daļa. Pārejas noteikumu 16. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā netika saņemti viedokļi, priekšlikumi vai iebildumi par Likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Latvijas Banka
neietekmē
Ar likumprojektā ietverto 64. panta 6.1 daļu tiek normatīvi nostiprināta līdzšinējā uzraudzības un komunikācijas prakse, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu precīzu atbilstību Direktīvas Nr. 2024/1174 prasībām. Arī pirms grozījumiem Likumā Latvijas Banka, nosakot MREL prasību likvidējamai vienībai, informēja attiecīgo vienību, nosūtot vēstuli elektroniski. Attiecīgais informēšanas process nemainās — informēšana tiks veikta, izmantojot Latvijas Bankas ierastos saziņas kanālus (elektronisko korespondenci, uzraudzības portālu), kas neprasa papildu darbību veikšanu vai jaunu sistēmu izstrādi. Minētajā tiesību normā paredzētā informēšana tiek veikta tikai gadījumos, ja likvidējamajai vienībai tiek noteikta MREL prasība, kas praksē ir reti, individuāli gadījumi.
Ņemot vērā minēto, ar likumprojektā ietverto 64. panta 6.1 daļu Latvijas Bankai netiek radītas papildu administratīvās izmaksas, bet tikai nostiprināta jau līdz šim veiktā Latvijas Bankas praksē īstenotā informēšana, kura neparedz papildu dokumentu sagatavošanu, darbības vai laika un resursu, turklāt informēšanas darbība tiek veikta, izmantojot esošās komunikācijas sistēmas un procesus, kuru izmaksas nepalielinās.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi