Anotācija

Šobrīd spēkā ir Noteikumi Nr. 434, reorganizējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un  ievērojot plānoto grozījumu nozīmīgumu un apjomu, lietderīgāks un juridiski korekts risinājums ir sagatavot jaunu VARAM nolikumu.

Noteikumu projekts izstrādāts uz Noteikumu Nr. 434 bāzes, līdz ar to Noteikumu projektā galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar Noteikumiem Nr. 434 ir tieši saistītas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un KEM reorganizāciju un vides jomas pārcelšanu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz KEM un dabas jomas nodalīšanu no vides jomas.

Noteikumu projekts nosaka, ka VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde šādās jomās: dabas aizsardzība; reģionālā attīstība; pašvaldību attīstība un pārraudzība; teritorijas attīstības plānošana un zemes pārvaldība; valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldība; informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošana, koordinācija un pārvaldība; valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldība; datu pārvaldība (Noteikumu projekta 1.punkts).

Līdz ar to ar Noteikumu projektu tiek aktualizētas VARAM funkcijas, paredzot, ka cita starpā VARAM izstrādā politiku dabas aizsardzības jomā (Noteikumu projekta 4.1.1.apakšpunkts), kā arī precizēti VARAM uzdevumi dabas aizsardzības jomā.  Kā arī Noteikumu projekts precizē, ka VARAM veic, Eiropas Komisijas vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) nacionālā kontaktpunkta funkcijas, tostarp VARAM pienākumu piesaistīt programmas finansējumu un nodrošināt sekmīgu Eiropas Komisijas apstiprināto projektu ieviešanu (Noteikumu projekta 4.5.apakšpunkts), kā arī uzņemties budžeta saistības LIFE programmas ietvaros Latvijas institūciju līdzfinansējuma nodrošināšanai, organizēt līdzfinansējuma piešķiršanu, administrēšanu un izlietojuma kontroli (Noteikumu projekta 4.6.apakšpunkts).

Paralēli Noteikumu projekta virzīšanai, tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā”, kas cita starpā paredz, ka Latvijas vides aizsardzības fonds (turpmāk – LVAF) ir valsts budžeta līdzekļu kopums vides un dabas aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai. 

Ievērot, to, ka Noteikumu projekts paredz VARAM nolikumā ietvert LVAF pasākumu un projektu administrēšanas funkciju nodrošināšanu, Noteikumu projekts papildināts arī ar pārējiem VARAM veicamajiem uzdevumiem Eiropas Savienības (turpmāk - ES), tai skaitā Eiropas teritoriālās sadarbības, un citu ārvalstu finanšu instrumentu jomā (Noteikumu projekta 5.9.apakšpunkts), paredzot, ka VARAM: nodrošina nodrošina ES pieejamo instrumentu investīciju ieviešanu un uzraudzību atbilstoši normatīvajam regulējumam un sekmē investīcijām noteikto rādītāju un mērķu sasniegšanu, nodrošina Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmu vadības likumā nacionālajai atbildīgajai iestādei, revīzijas iestādei, finanšu kontroles institūcijai un vadošajai iestādei noteikto uzdevumu izpildi; nodrošina citu ārvalstu finanšu instrumentu programmu apsaimniekotāja pienākumu izpildi. Piebilstams, ka šie minētie uzdevumi nav jauni VARAM uzdevumi. 

Papildus tam saistībā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras reorganizāciju" (24-TA-299) un informatīvā ziņojuma projektu “Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras reorganizāciju” (24-TA-305) nepieciešams iekļaut VARAM nolikumā šādu funkciju analītiskās darbības nodrošināšana saistībā ar teritoriālās attīstības procesiem valstī.

2024.gada 20.maijā spēkā stājusies  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1183 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi (turpmāk – eIDAS) (turpmāk - regula). Ar eIDAS dalībvalstīm uzlikta jauna funkcija, proti, regulas 5.a panta pirmā daļa noteic, lai nodrošinātu, ka visām fiziskām un juridiskām personām Savienībā ir droša, uzticama un netraucēta pārrobežu piekļuve publiskiem un privātiem pakalpojumiem, vienlaikus saglabājot pilnīgu kontroli pār saviem datiem, katra dalībvalsts 24 mēnešu laikā pēc šā panta 23. punktā un 5.c panta 6. punktā minēto īstenošanas aktu stāšanās spēkā dienas nodrošina vismaz vienu Eiropas digitālās identitātes maku.

Ievērojot to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošana, koordinācija un pārvaldības jomā un atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10.aprīļa noteikumiem Nr.255 "Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi" Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir iecelta par atbildīgo iestādi eIDAS prasību ieviešanai Latvijā. Ņemot vērā to, ka  Latvijai, kā ES dalībvalstij jānodrošina iepriekš minētās eIDAS izpilde ir identificēta, nepieciešamība nacionālā mērogā nostiprināt  Eiropas digitālās identitātes maka funkciju VARAM, tādējādi arī sniedzot garantijas Eiropas Komisijai, ka Latvijā noteikta atbildīgā institūcija par Eiropas digitālās identitātes maku (Noteikumu projekta 5.7.1.apakšpunkts).

Ministru kabineta 2023.gada 7.marta sēdes protokollēmuma (prot.Nr.13 31.§) “Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība" ietvaros izveidotās infrastruktūras tālākas izmantošanas iespējām"”(22-TA-903) (turpmāk – informatīvais ziņojums) 12.punkts noteic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nodrošināt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra"(turmpāk arī – LVRTC) dalību eIDAS priekšlikuma izstrādes Eiropas Komisijas darba grupās attiecībā uz vienotā Eiropas digitālā maka tehnisko un arhitektūras risinājumu izstrādi  un sagatavošanu  nostiprināšanai eIDAS priekšlikuma tiesiskajā ietvarā un valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" izmantot Digitālās Eiropas Programmas iespējas un piedalīties projektu uzsaukumos, lai īstenotu Eiropas vienotās digitālas identitātes maka risinājumu pilotprojektu atbilstoši eIDAS priekšlikuma prasībām.
Ar informatīvo ziņojumu paredzēts, ka Latvijas gadījumā Eiropas digitālās identitātes maka risinājums tiks balstīts uz valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" lietotnes eParaksts mobile bāzes, šādu apsvērumu dēļ:
1) lietotne eParaksts mobile izveidota modulāri, kas nozīmē, ka šis risinājums ir pielāgojams un tajā iekļautās komponentes moduļus, piemēram, parakstīšanās moduli iespējams integrēt jaunā risinājumā, tādējādi samazinot ar programmatūras izstrādi saistītās izmaksas.
2) viens no būtiskākajiem jaunā eIDAS regulējuma aspektiem ir personas datu kopa, kas tiks iekļauta Eiropas digitālā maka risinājumā, lai apliecinātu personas identitāti un vecumu (pamatdatus). Šāda veida datu kopa jau pašlaik ir integrēta elektronaikās identitiātes apliecināšanas risinājumā un tiek izmantota, lai tiešsaistē identificētu personu un apliecinātu tās vecumu pilngadības scenārijos, kad tas ir nepieciešams, piemēram, iepērkoties tiešsaistē.
3) Latvijas iedzīvotāju vidū eParaksts mobile ir viens no populārākajiem valsts nodrošinātajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, tādējādi pāreja uz Eiropas digitālā maka risinājumu būs vieglāka, ņemot vērā, ka lietotāji jau ir iepazinuši eParaksts mobile risinājumu.
LVRTC pamatojoties uz valsts deleģējumu līdz šim ir nodrošinājis un veicis ieguldījumus infastruktūras attīstībā attiecībā uzticamības un identifikācijas pakalpojumu sniegšanu.Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā minēto, Eiropas Reģionālās attīstības fonda  projekta “E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība” (turpmāk - projekts) ietvaros tika izstrādāta nepieciešamā IKT infrastruktūra, lai nodrošinātu uzticamības pakalpojumu sniegšanu atbilstoši eIDAS regulas prasībām t.i., LVRTC tehniskā infrastruktūra,  izstrādāti vairāki uz klientu prasībām vērsti risinājumi - mobilā lietotne “eParaksts mobile”, tīmekļvietne “www.eparaksts.lv”, lietotājprogramatūra “eParakstītājs 3.0.”, ar kuras palīdzību klients ir spējīgs parakstīt dokumentus ar kvalificētu elektronisko parakstu. Izveidoti arī vairāki integrācijas risinājumi, lai nodrošinātu, ka LVRTC sniegtie uzticamības pakalpojumi ir pieejami publiskā un privātā sektora pārstāvjiem. Nemot vērā visu iepriekš minēto, un lai efektīvi izmantotu līdz šim LVRTC izveidoto infrastruktūru uzticamības pakalpojumu sniegšanai atbilstoši eIDAS regulas prasībām, ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā plāno deleģēt Eiropas digitālās identitātes maka izveidi un darbības nodrošināšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.
Papildu tam saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot.Nr.19 35.§) “Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta saistību uzņemšanos Eiropas Savienības programmas "Digitālā Eiropa" līdzfinansētā projekta "EU Digital Wallet Payment Use Case - Support to the implementation of the European Digital Identity Framework (EDIF) and the implementation of the Once Only System under the Single Digital Gateway Reg" īstenošanai"” (23-TA-734)  4.punktu valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ir noteikta par Pilotprojekta tehniskā nodrošinājuma digitālās identitātes maka risinājumam īstenotāju Latvijā.

2020.gada februārī Eiropas Komisija publicēja “Eiropas datu stratēģiju”, izvirzot izveidot vienotu datu tirgu, kas nodrošinās Eiropas globālo konkurētspēju un datu suverenitāti. Lai nodrošinātu augstāk minēta mērķa sasniegšanu ES mērogā tika nostiprināta arī stratēģiskā iniciatīva  izveidot (10) vienotās ES datu telpas veselības, lauksaimniecības,  ražošanas, enerģētikas, mobilitātes, finanšu, valsts pārvaldes, prasmju, zinātnes un zaļā kursa jomās, tādējādi nodrošinot, ka vairāk dati ir pieejami digitālās ekonomikas izaugsmei un  sabiedrībai vienlaikus nodrošinot nepieciešamos procesus, lai kontrolētu datu devējus un patērētājus.
Atsaucoties uz Eiropas Komisijas oficiālajā dokumentācijā norādīto skaidrojumu, vienota ES datu telpa ir ekosistēma kuras ietvaros tiek apvienotas  vairākas datu infrastruktūras komponentes un pārvaldības ietvari, lai veicinātu datu  apvienošanu un apmaiņu, tādējādi paredzot nepieciešamību ES mērogā nostiprināt horizontālus procesus datu pārvaldībai.
Papildus iepriekš minētajam atsaucoties uz ES datu stratēģiju, ES mērogā tika pieņemti vairāki būtiski regulējumi, kas paredz ieviest datu pārvaldības sistēmu, kuras ietvaros sabiedrība t.sk., uzņēmēji var piekļūt valsts pārvaldes rīcībā esošajai aizsargātajai informācijai datiem (Datu pārvaldības akts)¹, noteikt vienotus nosacījumus privātā sektora pārstāvjiem attiecībā uz savstarpēju datu apmaiņu (Datu akts).²

Ņemot vērā, ka Latvijai, kā ES dalībvalstij jānodrošina iepriekš minēto ES tiesību aktu izpilde esam identificējuši, nepieciešamību nacionālā mērogā nostiprināt datu pārvaldības funkciju VARAM, tādējādi arī  sniedzot garantijas EK pusei, ka Latvijā noteikta atbildīgā institūcija par datu pārvaldības sistēmas izveidi un ieviešanu.³

Eiropas Komisija vairākkārt  ir vērusies  pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ar lūgumu sniegt skaidrojumu par Latvijā noteikto atbildīgo institūciju, pašlaik jāsniedz ļoti detalizēti skaidrojumi, kas rada daudz papildu jautājumus, līdz ar to ir nepieciešams skaidri noteikt par datu pārvaldību atbildīgo institūciju Latvijā, ietverot to ministrijas  nolikumā.

Papildus iepriekš minētajam, efektīva datu koplietošanas un pārvaldības risinājuma izveide ir izvirzīta, kā viena no Ministru kabineta  prioritātēm digitālās transformācijas jomā saskaņā ar:
- Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprināto rīcības plāna 19.9.pasākumu  “Ieviests centralizēts risinājums ērtai un elastīgai datu koplietošanai publiskajā un privātajā sektorā, samazinot datu aprites izveidei nepieciešamo laiku un administratīvo slogu”;
- Ministru kabineta 2023. gada 13. decembra rīkojuma Nr. 892 “Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plānu 2023.–2027. gadam” 4.2.1.uzdevumu “Izveidot un ieviest datu pārvaldības politiku un normatīvo regulējumu”. 

Pēdējā gada ietvaros norisinājies aktīvs darbs pie iepriekš minēto uzdevumu izpildes:
2023.gada nogalē produkcijā ieviesta Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (turpmāk – DAGR), kā arī pieņemts  DAGR platformas tiesiskais regulējums -  Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 624 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi”, kā arī
pilnveidota Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma (turpmāk – VIRSIS) un pieņemts tā tiesiskais regulējums  - Ministru kabineta 2024. gada 6.februāra noteikumi Nr. 89 “Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi”.

Apkopojot iepriekš minēto, VARAM nolikumā (Noteikumu projektā) nepieciešams skaidri definēt datu pārvaldības funkciju (Noteikumu projekta 5.10.apakšpunkts). 

Vienlaikus secināts, ka nepieciešams precizēt ministrijas darbības virzienu digitālo tehnoloģiju pārvaldībā un ar to saistīto uzdevumu izpildē, tādēļ nolikums (Noteikumu projekts) ir papildināts ar valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldību un ar to saistītajiem procesiem, uzdevumiem, kā arī precizēta kompetence attiecībā uz informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošanā, koordinācijā un pārvaldībā noteiktajiem uzdevumiem un valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jomu.

Ņemot vērā, ka vides jomas politika tiek pārcelta, kā arī ņemot vērā VRAA reorganizācijas procesu, Noteikumu projekts aktualizē arī VARAM padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja. Nosakot, ka VARAM padotībā ir: Dabas aizsardzības pārvalde; Valsts digitālās attīstības aģentūra;  Nacionālais dabas muzejs; Nacionālais botāniskais dārzs (Noteikumu projekta 13.punkts). Kā arī, Noteikumu projekts nosaka, ka VARAM ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari" (Noteikumu projekta 14.punkts).

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/868 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas datu pārvaldību un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Datu pārvaldības akts)

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2854 par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Datu akts)

[3] https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/national-competent-bodies-and-authorities-under-data-governance-act