Anotācija (ex-ante)

Resocializācijas politikas pamatnostādnēs, ņemot vērā IeVP un VPD normatīvajos aktos noteikto kompetenci, kā arī ļoti stingru pieņēmumu, ka pēc kriminālsodu izpildes (un resocializācijas procesa) beigām turpinās personas integrācija sabiedrībā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un institūciju kompetencei, noteikts resocializācijas politikas mērķis - mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām, t.sk. aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbināmības jomā).
Resocializācijas politikas tiešā mērķa grupa ir ieslodzītie un probācijas klienti, taču ārvalstu pētījumos un praksē aizvien vairāk dominē viedoklis, ka sodu izpilde nevar aprobežoties tikai ar darbu ar likumpārkāpēju, jo tieši ģimene un atbalsta personas ir tas resurss, kas nodrošina nepieciešamo atbalstu personas likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas. Ņemot vērā minēto, resocializācijas politikas netiešā mērķa grupa ir ieslodzīto un probācijas klientu ģimenes locekļi un atbalsta personas.
Lai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto resocializācijas politikas mērķi, Pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti četros savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:
1) turpināt pilnveidot resocializācijas darbu ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem atbilstoši mainīgās vides izaicinājumiem, t.sk. jaunām mērķa grupām, kā arī ieviešot resocializācijas darba (kriminālsoda izpildes) efektivitātes mērījumu sistēmu;
2) nodrošināt jaunajām resocializācijas vajadzībām atbilstoša personāla pieejamību ieslodzījuma vietās un VPD, t.sk. attiecībā arī uz brīvprātīgajiem un līdzgaitniekiem;
3) nodrošināt soda izpildes vajadzībām adekvātu infrastruktūru, t.sk. nepieciešamos e-risinājumus;
4) stiprināt pašvaldību un NVO lomu, t.sk., veidojot izpratni par katra sektora lomu atkārtota likumpārkāpuma novēršanā, izglītojot un nodrošinot atbalsta pasākumus NVO, pašvaldībām un citām institūcijām, tādējādi veicinot sabiedrības gatavību uzņemt personu pēc soda izciešanas un veicinot personas aktīvu iekļaušanos sabiedrības procesos, t.sk. nodarbināmību.
Visu Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu, kas ir sodu izpildē identificēto problēmu risinājumi, īstenošana, ir iespējama tikai papildus valsts budžeta līdzekļiem, piesaistot Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk - ESF+) finansējumu 2021.-2027. gada plānošanas periodam.

ESF+ finansējumu 2021.-2027. gadam plānots piesaistīt sekojošu specifiskā atbalsta darbību īstenošanai:

VPD darbinieku kapacitātes celšana un profesionālās noturības stiprināšana.
2013. gadā VPD tika veikts pētījums par probācijas darbinieku profesionālo noturību. Minētā pētījuma rezultāti norādīja, ka, lai veicinātu darbinieku profesionālo noturību un labizjūtu, VPD ir vēlams pievērsties šādiem attīstāmiem virzieniem (jomām):
1. pilnveidot personāla atlases politiku un praksi, pārskatot personāla atlases principus un procedūras;
2. risināt materiāli tehniskā nodrošinājuma un darba atalgojuma jautājumus;
3. papildināt darbinieku apmācības programmu, iekļaujot tajā tēmas, kas vērstas uz profesionālās noturības stiprināšanu;
4. ņemot vērā vadītāju nozīmīgo lomu darbinieku profesionālās noturības veicināšanā, veikt vadītāju izglītošanu par tēmām, kas saistītas ar profesionālo noturību;
5. stiprināt profesionāli noturīgu komandu veidošanos;
6. izvērtēt esošās procedūras un prakses un meklēt risinājumus birokrātijas mazināšanā;
7. risināt "kontroles-atbalsta" līdzsvara trūkuma un "neuzticēšanos darbiniekam" problēmu, pārskatot līdzšinējo kontroles un atbalsta sistēmu.
Daļa no iepriekš minētajiem pasākumiem VPD jau ir paveikti vai tiek īstenoti, tāpat personāla apmācību sistēma un mācību saturs ir aktualizēts un pilnveidots - daļēji ar IeVP īstenotā projekta Nr. 9.1.3.0/16/I/001 "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – Projekts 9.1.3.) palīdzību.  Lai uzlabotu dienestu personāla darbību, saglabātu tā profesionālo noturību, kā arī atsvaidzinātu personāla profesionālās zināšanas, līdzīga satura un apjoma pasākumi ir ieplānoti arī Pamatnostādnēs un tiks īstenoti specifiskā atbalsta ietvaros.  
Ievērojot to, ka projekta darbības paredz apjomīgas izmaiņas darba praksē, pielietotajos instrumentos un darba ar klientiem principos, ikvienai profesionālajai metodei VPD darbā nepieciešamas atbilstošas darbinieku apmācības. Pamatnostādņu un to plāna sagatavošanas laikā SAM 4.3.4.6. darbībās tika identificētas līdzīgas vai identiskas darbības ar projektu 9.1.2. "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū" (turpmāk – Projekts 9.1.2.) un Projekta 9.1.3. ietvaros īstenotajām darbībām. Piemēram, SAM 4.3.4.6. projektā paredzētas gan mācības par jauno darba metožu pielietošanu (jaunajiem resocializācijas instrumentiem, pētniecībā iegūtajām atziņām, atjaunojošā taisnīguma principiem un to pielietošanu praksē, tostarp brīvprātīgā darba koordinēšanas jomā un probācijas programmām), gan arī pasākumi, kas stiprina darbinieku profesionālo kapacitāti (piemēram, supervīzijas) un uzlabo darbam vajadzīgās vispārējās zināšanas (piemēram, digitālo prasmju apmācības), kas tiek īstenotas arī Projekta 9.1.2. un Projekta 9.1.3. ietvaros. Uzsākot SAM 4.3.4.6. projektu, tiks nodrošināts, ka šīs darbības nenotiks vienlaicīgi, bet tikai pēc Projektu 9.1.2. un 9.1.3. īstenoto darbību noslēguma, vai nodrošinot demarkāciju un sinerģiju projektu darbību turpināšanās gadījumā, tādējādi novēršot iespējamu darbību pārklāšanos.

Ārvalstu pieredzes pētniecība.
Pētniecībai ir būtiska loma efektīvas kriminālsodu izpildes politikas un prakses veidošanā un attīstīšanā. Efektīvu, jaunu resocializācijas metožu izstrādei un esošo metožu uzlabošanai svarīgi ņemt vērā pasaules kriminālās justīcijas sistēmu pieredzi, apkopojot un analizējot informāciju, kas iegūta gan pētījumos, gan jau izstrādātu metožu pielietošanā praksē. Plānotie resocializācijas sistēmas attīstības pasākumi balstīsies uz ārvalstīs iegūtajām atziņām, tostarp pētījumiem par dažādu atbalstāmo probācijas klientu grupu vai individuālajām vajadzībām (atkarībā no vecuma, dzimuma vai veselības specifiskajām vajadzībām), attīstot atbilstošus jaunus vai pilnveidotus probācijas darba intervences veidus. Paredzēts, ka VPD speciālisti ārvalstu pieredzes iepazīšanai dosies ārzemju komandējumos, kuros iepazīs labo praksi darbā ar notiesātām personām, kā arī probācijas darba organizēšanā. Specifiskā atbalsta ietvaros iepazītā un Latvijas vajadzībām piemērotā ārvalstu prakse ļaus tai skaitā arī labāk izvērtēt un mērīt probācijas sistēmas efektivitāti un izstrādāt probācijas klientu sociālās iekļaušanās koeficientu.

Probācijas un resocializācijas darba organizēšanas instrumentu un programmu pilnveidošana un jaunu instrumentu izstrāde, ieguve un ieviešana, ieskaitot instrumentu un programmu aprobēšanu un validizēšanu, atbilstoši dažādu probācijas klientu mērķgrupu resocializācijas vajadzībām.
VPD tiek izmantoti risku un vajadzību novērtēšanas instrumenti (turpmāk - RVN) un resocializācijas programmas, kas kopumā nodrošina VPD pamatreakciju uz notiesātā noziedzīgās uzvedības riskiem un vajadzībām. VPD iegūtā pieredze liecina, ka ir jāturpina darbs pie atbilstošu reakciju paredzošu instrumentu izstrādes arī attiecībā uz jaunām mērķa grupām. Tāpat nepieciešams paredzēt arī pētījumus un ekspertu darbu, lai izstrādātu specializētus RVN instrumentus un resocializācijas programmas. Jauno instrumentu izstrādes process paredz gan ārvalstu veikto pētījumu analīzi un pieredzes apmaiņas vizītes uz ārvalstīm, kurās VPD speciālisti iegūs zināšanas par efektīvām resocializācijas sistēmu praksēm ārzemēs, gan jaunu pētījumu īstenošanu Latvijā.
Lai sekmīgi strādātu probācijas klientu resocializācijas atbalstam, būtiski pielāgot izvērtējuma instrumentus un pielietotās darba metodes klientu individuālajām vajadzībām.[1]  Jaunās mērķgrupas ir identificētas pēdējo gadu gaitā, starptautisko un Latvijas attīstības procesu rezultātā (piemēram, starptautiskā un nacionālā līmenī ir aktualizējies jautājums par darba metodēm ar notiesātajiem ar psihiskās veselības problēmām, darba metodēm ar notiesātajām sievietēm (jo viņām nedarbojas vai mazāk efektīvi iedarbojas notiesātajiem vīriešiem paredzētie resocializācijas instrumenti).
Tāpat kriminālsodu izpildes ietvaros diferencētas arī citas mērķa grupas – nepilngadīgie/jaunieši, tajā skaitā ar atkarībām, un notiesātie, kas vecāki par 26 gadiem, kuriem arī nepieciešama atbilstoša risku un vajadzību izvērtēšana. Plānota arī klientu individuālajām vajadzībām pielāgotu instrumentu un programmu aprobēšana un validēšana.

[1] Apvienoto Nāciju Standarta minimuma noteikumi ar ieslodzījumu nesaistītajām sankcijām (Tokijas noteikumi), 13. nodaļa, pieejams: https://digitallibrary.un.org/record/105347?ln=en

Jaunieviesto un pilnveidoto resocializācijas instrumentu un darba metožu ieviešana e-vidē, t.sk. e-mācību attīstīšana.
Līdzšinējais VPD darbs ar klientiem, gan globālās digitalizācijas tendences rāda, ka aizvien lielāka uzmanība ir jāpievērš resocializācijas instrumentu un darba metožu attīstībai e-vidē. Saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai noteiktajiem ierobežojumiem, kas ietekmēja arī VPD darbu, pārmaiņas atspoguļojās arī mācību pasākumu personālam organizēšanā un vadīšanā. Plašs mācību apjoms, kas agrāk tika īstenots klātienē, kopš COVID-19 pandēmijas sākuma tiek nodrošināti pilnībā attālināti, vai kombinējot klātienes grupas ar pasākumu pārraidi, lai daļa auditorijas var piedalīties attālināti. Taču paredzams, ka arī pēc pandēmijas beigām un ierobežojumu atcelšanas, e-mācību videi un praksei nodrošināt nodarbināto iesaisti attālinātās mācībās, būs ļoti nozīmīga loma VPD mācību sistēmā. Tādējādi VPD mācību sistēma tiek pārveidota atbilstoši valstī notiekošajiem digitālās transformācijas procesiem.[1] 2020. gada ietvaros tika uzsākts darbs pie e-mācību vides "Moodle" attīstīšanas, kas šobrīd turpinās. Turpmākajos gados ar projekta resursiem paredzēta jaunu un interaktīvu, VPD nodarbināto mācību vajadzībām pielāgotu e-mācību kursu izveide.

[1] MK rīkojums Nr. 490 “Par digitālās transformācijas pamatnostādnēm”, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam

Probācijas klientu resocializācijas modeļa pilnveidošana; jaunu (interaktīvu) resocializācijas darba metožu attīstība, aprobācija un īstenošana.
Līdzšinējais resocializācijas darbs norāda, ka ir jāvērtē iespējas ieviest citas, no klasisko resocializācijas programmu modeļa (grupu darba kognitīvi biheiviorālā programma) atšķirīgas darba metodes, kas ir pierādījušas savu efektivitāti ārvalstīs un darbā ar probācijas klientiem, un ļauj nodrošināt elastīgu un klientu individuālajām vajadzībām atbilstošu intervenci. Projekta ietvaros paredzēts identificēt, izvērtēt, un ieviest VPD darbā vairākas pieejas, kas savu efektivitāti apliecinājušas praksē, un iekļauj interaktivitātes principu, proti, metožu īstenošanā paredzēta aktīva probācijas klientu iesaiste. Līdzās identificēšanai un izmēģināšanai (pirms tam nepieciešamības gadījumā pielāgojot dienesta vajadzībām) plānota arī šo metožu aprobācija un probācijas dienesta darbinieku mācības to pielietošanā.

Sociālās iekļaušanas koeficienta metodikas izstrāde un ieviešana.
Likumpārkāpumu izdarīšanas cēloņi ir daudzveidīgi un saistīti gan ar personas dzīves pieredzi, gan sociālās vides apstākļiem. Prettiesiska uzvedība ir viena no sociālās dezadaptācijas izpausmēm, kuru izraisa dažāda veida atstumtība. Liela daļa probācijas klientu saņem ne tikai VPD pakalpojumus, bet arī sociālo atbalstu no pašvaldības un veselības aprūpes pakalpojumus (tostarp ārstējas no vielu vai procesu izraisītas atkarības). Izaicinājumi, ar kuriem saskaras probācijas klienti un ar tām saistītā uzvedības specifika rada šķēršļus izglītības un darba prasmju apgūšanai, sekmīgai integrācijai darba tirgū un traucē sociālā atbalsta tīkla veidošanos, radot sociālo atstumtību. Likumpārkāpuma izdarīšana ir šīs atstumtības rezultāts, taču arī soda izpilde (īpaši - brīvības atņemšanas soda) var padziļināt atsvešināšanos no sabiedrībā notiekošajiem procesiem (piemēram, zaudēt vai neapgūt profesionālās iemaņas, pastāvīgu dzīvesvietu, ģimeni), kas var kalpot par cēloni jauniem likumpārkāpumiem. Tāpēc notiesāto resocializācijas nodrošināšanai svarīgi ir identificēt individuālos cēloņus, kas notiesāto noveduši pie nozieguma izdarīšanas, lai tos izprastu, mērītu un novērstu.
Kā norādīts Resocializācijas pamatnostādnēs, noziedzīgā nodarījuma recidīva mērījums ir tikai viens no veidiem, kā noteikt personas reintegrācijas dinamiku sabiedrībā, izprastu sociālos procesus un kriminālsodu izpildes politikas efektivitāti. Darbībā uzstādītais mērķis ir izveidot jaunu objektīvu un pierādījumos balstītu mērījumu - koeficientu, kurā ievērots tiek ne tikai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas fakts, bet arī citi, daudzdimensionāli apstākļi (piem., darba prasmes, spēja veidot sociālā atbalsta tīklu, izglītība u.c.), kas tieši vai netieši saistīti ar likumpārkāpuma izdarīšanu. Darbībā plānots arī pētījums, uz kura pamata tiks izstrādāts sociālās iekļaušanās koeficients. Pētījuma rezultātā izveidotais sociālās iekļaušanas koeficients ļaus noteikt personas sociālās iekļaušanas līmeni, tādējādi ļaujot izvērtēt sabiedrības sniegtā atbalsta, tostarp kriminālsoda izpildes efektivitāti personas reintegrācijā.

Dienesta brīvprātīgo darba programmu pilnveidošana un īstenošana, pasākumu brīvprātīgo kopienas attīstībai un saliedēšanai īstenošana.
No sabiedrības piesaistītu personu atbalsts darbā ar  bijušo likumpārkāpēju  ir būtisks resurss krimināltiesību speciālistu veiktajam darbam bijušo likumpārkāpēju integrācijai sabiedrībā. Brīvprātīgā darba organizēšana VPD balstās uz atjaunojošā taisnīguma principiem, paredzot aktīvu pilsoniskās sabiedrības iesaisti. VPD organizētais brīvprātīgais darbs šobrīd iedalāms trijos brīvprātīgā darba veidos - brīvprātīgie izlīguma starpnieki, līdzgaitnieki un atbildīguma un atbalsta apļi[1]. VPD notiesāto atbalstam piesaistījis plašu brīvprātīgā darba veicēju kopienu – brīvprātīgajiem noteikto uzdevumu izpildē 2021. gadā VPD nodarbinātajiem līdzdarbojās 128 brīvprātīgā darba veicēji: 83 brīvprātīgie līdzgaitnieki, 35 sertificētie izlīguma starpnieki un 10 atbildīguma un atbalsta apļu brīvprātīgie.
  Brīvprātīgā darba attīstībai Latvijas sabiedrībā ir liels potenciāls, tāpēc  paredzēti pasākumi brīvprātīgo kopienas paplašināšanai (arī kampaņa par atjaunojošā taisnīguma principu kriminālsoda izpildē), piesaistot jaunus brīvprātīgā darba veicējus, viņus apmācot, kā arī ar motivējošiem pasākumiem stiprinot esošo brīvprātīgo kapacitāti, tādējādi veicinot VPD brīvprātīgā darba veicēju identitāti un lepnumu par veikto darbu. Pasākumi stiprinātu VPD brīvprātīgo kopienu, kā arī popularizētu plašākā sabiedrībā brīvprātīgo darbu kriminālsodu izpildes mērķu sasniegšanai. Plānots pilnveidot VPD darbinieku zināšanas par brīvprātīgo darbu un uzlabot brīvprātīgo koordinēšanas sistēmu. Tiks nodrošināts materiāls atbalsts brīvprātīgā darba veikšanai, kompensējot brīvprātīgā darba veicējiem izdevumus[2], kas radušies darba laikā, kā arī veikta brīvprātīgā veselības un dzīvības apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba laikā. Virkne pasākumu plānota arī brīvprātīgo izlīguma starpnieku atbalstīšanai un apmācībai darbā ar specifiskiem izlīguma gadījumiem. Plānots attīstīt arī Atbildīguma un atbalsta apļu (brīvprātīgā darba veids, kas paredzēts smagus vardarbīgus noziegumus izdarījušu personu integrācijai sabiedrībā pēc soda izciešanas) īstenošanu. Darbībā plānota arī brīvprātīgo iesaiste ārvalstu vizītēs, lai tiktos ar kriminālsodu speciālistiem, klātienē uzzinātu par labo praksi sabiedrības iesaistē kriminālsodu izpildes jomā. Šīs vizītes sekmēs gan brīvprātīgo zināšanas, strādājot ar probācijas klientiem, gan arī ciešāk integrēs VPD brīvprātīgo sistēmu starptautiskajā kriminālās justīcijas jomā strādājošo brīvprātīgo kopienā, nostiprināt arī pārrobežu sadarbības tīklu.

[1] Vairāk par VPD organizētajiem brīvprātīgā darba veidiem lasāms šeit: https://www.vpd.gov.lv/lv/brivpratigais-darbs.
[2] Pamatojoties uz noslēgto brīvprātīgā darba līgumu un saskaņā ar Brīvprātīgā darba likuma 6.panta 2.punktu, un saskaņā ar 2018.gada 29.maijā Ministru kabineta noteikumiem Nr.306 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests kompensē brīvprātīgā darba veicējam izdevumus par līgumā noteikto uzdevumu izpildi".

Atbalsta pasākumu izstrāde un īstenošana probācijas klientu resocializācijai, viņu ģimenes locekļiem, t.sk. atbalsta personām, pasākumu īstenošana ģimenes saišu stiprināšanai.
Latvijas un pasaules kriminālsodu izpildes speciālisti ir atzinuši, ka ģimenei ir nozīmīga loma notiesāto resocializācijā. Tas uzsvērts arī starptautiskajos normatīvajos aktos, piemēram, Eiropas Padomes rekomendācijās dalībvalstīm.[1] Ģimenes loma notiesāto personu resocializācijā akcentēta Pamatnostādnēs. Ģimene un atbalsta personas var sniegt gan materiālu, gan psiholoģisku atbalstu notiesātai personai, palīdzēt veidot nepieciešamo sociālā atbalsta tīklu, tāpēc ir svarīgi nodrošināt ģimenes un atbalsta personu gatavību uzņemt un atbalstīt probācijas klienta centienus dzīvot likumpaklausīgu dzīvi, tāpat ir nozīmīgi, lai VPD nodarbinātajiem būtu zināšanas par darbu ar šo mērķgrupu. Darbībā paredzēti arī pasākumi, kuros tiek stiprināta ģimenes loma notiesāto personu resocializācijā.

[1] Recommendation CM/Rec(2010)1 on the Council of Europe Probation Rules, pieejams: https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=09000016805cfbc7

Ikgadējās konferences dienesta nodarbinātajiem un sadarbības partneriem; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumi un apmācības iesaistīto institūciju un brīvprātīgo pārstāvjiem, t.sk. NVO pārstāvjiem.
Specifiskā atbalsta ietvaros plānots organizēt virkni starpinstitucionālo sadarbību un sadarbību ar NVO stiprinošus pasākumus. Tajos paredzēts iekļaut dalībniekus, kuru mērķgrupā ietilpst probācijas klienti, nostiprinot sinerģiju starp dažādām iestādēm un organizācijām, kas strādā ar atšķirīgām, bijušo notiesāto resocializācijai būtiskām sabiedrības jomām. Plānoti šādi pasākumi:
- Konferences (ikgadējas un īpašām tēmām veltītas) kriminālsodu izpildes iestādēs, kas jau šobrīd tiek rīkotas katru gadu.  Konferenču mērķis ir informēt tieslietu sistēmas un citu jomu profesionāļus, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvjus un brīvprātīgos par projektā paveikto, nākotnes iecerēm, aktuāliem kriminālsodu izpildes tematiem, problēmjautājumiem un to risināšanas iespējām un informēt par pasaules labo praksi efektīvā likumpārkāpumu mazināšanā. Konferences radīs arī platformu diskusijām un viedokļu apmaiņai, daloties ar labo praksi un popularizējot efektīvas pieejas darbā ar notiesātām personām. Plānots, ka projekta konferencēs piedalīsies gan ārvalstu, gan nacionālie eksperti.   
 - Starpinstitucionālo sadarbību veicinoši pasākumi: 2015. gada 23. novembrī starp VPD, IeVP un Valsts policiju tika noslēgta starpresoru vienošanās "Par sadarbību atkārtotu noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīšanas novēršanai", lai veicinātu nepieciešamo informācijas apmaiņu, kopīgās iestāžu pārstāvju sanāksmēs noteiktu vajadzības un riskus, kuri jārisina notiesātās personas lietā, ar mērķi novērst jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. 2021. gada nogalē apritēja seši gadi kopš starpinstitūciju sadarbības uzsākšanas starp IeVP, VPD un Valsts policiju. Šajā laika posmā īstenotās sadarbības prakse pierādīja, ka izveidoto modeli iespējams izmantot arī darbā ar citām notiesāto kategorijām. Tika arī attīstīts darbs cietušo interešu aizsardzībai. 2021. gada 14. jūlijā starpresoru vienošanās kā sadarbības partneris pievienojās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kura iesaistās starpinstitūciju sanāksmēs, ja tās tiek organizētas par nepilngadīgām personām vai ja cietušais ir nepilngadīgs. Projekta ietvarā plānots turpināt šādas sadarbības attīstību un to stiprināt, vairojot iesaistīto speciālistu zināšanas un organizējot kopējus profesionālās pilnveides pasākumus.
- Sadarbību ar NVO veicinoši pasākumi. Ļoti svarīgs resurss probācijas klientu resocializācijai ir nevalstisko organizāciju sniegtais pakalpojumu klāsts un brīvprātīgā darba iespējas. Tāpēc paredzētas regulāras VPD organizētas sanāksmes ar nevalstiskajām organizācijām reģionu līmenī, kurās dalībnieki apmainīsies ar informāciju par darba aktualitātēm un plānos sadarbību nākošajam periodam. NVO pārstāvji arī tiks aicināti uz projekta ietvaros organizētajām konferencēm gan kā klausītāji, gan prezentāciju vadītāji.
Plānots, ka pasākumos tiks iesaistīti NVO pārstāvji, mērķa grupa bez dalības maksas. Piedalīšanās šajā pasākumā neradīs nekādu ietekmi uz NVO īstenoto saimniecisko darbību, tādējādi izslēdzot komercdarbības atbalstu vai ekonomiskās priekšrocības iespēju. Projekta darbība tiks īstenota Valsts probācijas dienesta likumā noteikto dienesta funkciju ietvaros un ir saistīta ar noteiktu personu grupu – probācijas klientiem, kas ir personas, kurām ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir piemērots kriminālsods vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis. Probācijas darbs ar probācijas klientiem ietver uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēmu, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šajā darbā būtisku atbalstu probācijas klientu likumpaklausīgai dzīvei var sniegt arī sabiedrībā esošie resursi – t.sk. NVO. Tāpēc pasākumā ir plānots iesaistīt NVO un tā mērķis ir nodrošināt pieredzes apmaiņu par darbu ar probācijas klientiem, informēšanu par pieredzi darbā ar konkrētām probācijas klientu grupām (piemēram, jaunieši), par probācijas klientu riskiem un vajadzībām, u.tml. jautājumiem. NVO iesaiste tiek paredzēta ar mērķi nodrošināt plašāku sabiedrības informēšanu par probācijas darba specifiku, probācijas klientu īpatnībām, dalīties ar pieredzi par darbu ar probācijas klientiem, nodrošināt labās prakses apmaiņu un sniegt jaunas zināšanas darbam ar probācijas klientu, kuras nesniedz nekādas priekšrocības darba tirgū un nav izmantojamas saimnieciskajā darbībā, kā arī netiek sniegtas ar  mērķi tās izmantot saimnieciskajai darbībai.    

Sabiedrības, t.sk. tiesnešu, prokuroru, tiesībaizsardzības iestāžu, pašvaldību, citu institūciju un NVO darbinieku, informējoši un izglītojoši pasākumi un sociālās kampaņas.
Plānojot probācijas klientu uzraudzību, tai skaitā resocializācijas pasākumus, VPD sadarbojas ar dažādām institūcijām, tai skaitā arī ar pašvaldības institūcijām (sociālajiem dienestiem), lai nodrošinātu citu iestāžu sniegtā atbalsta sinerģiju.
Ņemot vērā minēto, iesaistītajiem pašvaldību, tiesībaizsardzības, citu institūciju un nevalstiskā sektora darbiniekiem un pārstāvjiem ir nepieciešama vispārīga apmācība informējošu pasākumu veidā par kriminālsodu izpildes specifiku, lai viņi būtu informēti par resocializācijas darba būtību un kriminālsodu izpildes jomas aktualitātēm ar mērķi veicināt savstarpēju sadarbību un izpratni par citu iestāžu kompetenci, attīstības pasākumiem un labo praksi. Tāpat ir nepieciešama dažādu sabiedrības grupu informēšana par kriminālsodu izpildē paveiktā resocializācijas darba sinerģijas iespējām ar pēc soda izpildes beigām turpināmo personas integrācijas procesu sabiedrībā, panākot pēc iespējas veiksmīgāku personas integrāciju.
Plānots, ka pasākumos tiks iesaistīti NVO pārstāvji, mērķa grupa bez dalības maksas. Piedalīšanās šajā pasākumā neradīs nekādu ietekmi uz NVO īstenoto saimniecisko darbību, tādējādi izslēdzot komercdarbības atbalstu vai ekonomiskās priekšrocības iespēju. Projekta darbība tiks īstenota Valsts probācijas dienesta likumā noteikto dienesta funkciju ietvaros un ir saistīta ar noteiktu personu grupu – probācijas klientiem, kas ir personas, kurām ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir piemērots kriminālsods vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis. Probācijas darbs ar probācijas klientiem ietver uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēmu, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šajā darbā būtisku atbalstu probācijas klientu likumpaklausīgai dzīvei var sniegt arī sabiedrībā esošie resursi – t.sk. NVO. Tāpēc pasākumā ir plānots iesaistīt NVO un tā mērķis ir nodrošināt pieredzes apmaiņu par darbu ar probācijas klientiem, informēšanu par pieredzi darbā ar konkrētām probācijas klientu grupām (piemēram, jaunieši), par probācijas klientu riskiem un vajadzībām, u.tml. jautājumiem. NVO iesaiste tiek paredzēta ar mērķi nodrošināt plašāku sabiedrības informēšanu par probācijas darba specifiku, probācijas klientu īpatnībām, dalīties ar pieredzi par darbu ar probācijas klientiem, nodrošināt labās prakses apmaiņu un sniegt jaunas zināšanas darbam ar probācijas klientu, kuras nesniedz nekādas priekšrocības darba tirgū un nav izmantojamas saimnieciskajā darbībā, kā arī netiek sniegtas ar  mērķi tās izmantot saimnieciskajai darbībai.

Sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumi notiesāto personu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai.
Saskaņā ar Sociālā uzņēmuma likumu "Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu sniegšana, kā arī specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana)".[1]
Daudzi no probācijas klientiem ietilpst sociālo uzņēmumu mērķa grupu kategorijās, piemēram, personas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, personas ar garīga rakstura traucējumiem, bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie, bezdarbnieki, kas vecāki par 54 gadiem, un ilgstošie bezdarbnieki.[2]  Tāpēc sociālie uzņēmumi, kuri strādā ar minētajām mērķa grupām, sniedz atbalstu arī probācijas klientiem.
Sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai ir arī liela nozīme probācijas klientu (īpaši – personu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas) integrācijai darba tirgū. Kā norādīts Pamatnostādņu II daļā - "Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji", sabiedrības attieksmei kopumā, ir liela nozīme bijušo ieslodzīto resocializācijā, īpaši nodarbinātības veicināšanā. Šis secinājums attiecināms arī uz probācijas klientiem. Tāpēc sociālo uzņēmumu dibināšana un sabiedrības (īpaši darba devēju) negatīvo aizspriedumu un baiļu mazināšana sekmēs probācijas klientu resocializāciju un mazinās atkārtotu likumpārkāpumu izdarīšanas risku. Šobrīd valstī ir vairāk nekā 200 sociālie uzņēmumi, no kuriem tikai 28% rada sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas (t.i. sociālās atstumtības riskam pakļautās grupas) pārstāvjus.[3] Projektā plānots organizēt pasākumus potenciālajiem un esošajiem darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām, kuros tiks skaidrota sociālā uzņēmuma būtība, priekšrocības un lietderība likumpārkāpumu mazināšanā. Projektā paredzēto darbību loks ietvers periodiskus informatīvus pasākumus/diskusijas par probācijas klientiem kā sociālo uzņēmumu mērķgrupu, konferences par sociālo uzņēmējdarbību un citus NVO iesaisti probācijas klientu nodarbinātībā skarošus jautājumus, kā arī vizīti uz citu Eiropas valsti, lai iepazītos ar labo praksi sociālu uzņēmumu dibināšanā un plaša atbalsta tīkla veidošanu agrāk sodītām personām.
Plānots, ka pieredzes apmaiņas vizītē uz ārzemēm, lai klātienē iepazītu labo praksi darbā ar notiesātām personām, tiks iesaistīti, piemēram, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (turpmāk - LSUA) deleģētie pārstāvji.[4]


[1] Sociālā uzņēmuma likums, 2 (1).pants, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/294484-sociala-uznemuma-likums
[2] MK "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību", Nr.173., 2.punkts, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/298035-noteikumi-par-socialas-atstumtibas-riskam-paklauto-iedzivotaju-grupam-un-sociala-uznemuma-statusa-pieskirsanas-registresanas
[3] https://lvportals.lv/dienaskartiba/342351-valdiba-izskatits-zinojums-par-socialo-uznemumu-darbibu-un-attistibu-2022
[4] Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija ir nevalstiska organizācija, kuras biedri ir sociālie uzņēmumi, sociālās uzņēmējdarbības veicēji un privātpersonas. LSUA mērķi ir šādi: kopējo sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošana un virzība; Latvijā, sociālās uzņēmējdarbības interešu pārstāvniecība un biedru organizāciju kapacitātes paaugstināšana; zināšanu un prasmju veicināšana, kā arī sabiedrības informēšanu par sociālo uzņēmējdarbību. 2022. gada decembrī Latvijā ir 215 aktīvi sociālie uzņēmumi, no kuriem 83 (39%) ir LSUA biedri. LSUA biedri ir ne tikai sociālie uzņēmumi, - par LSUA biedru var kļūt jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kas ir ieinteresēta LSUA sekmīgā darbībā un tās noteikto mērķu sasniegšanā. Iesniedzot pieteikumu LSUA padomei, tā pieteicēja lūgumu kļūt par LSUA biedru izskata tuvākās sēdes laikā atklāti balsojot. Projekta darbībā tiks iesaistīti LSUA biedri, kuri saistīti ar sociālo uzņēmējdarbību.

Plānots, ka šīs darbības norise notiks ciešā sadarbībā ar LSUA, kas deleģēs dalībniekus projekta darbības pasākumiem atbilstoši mērķa grupai. Dalība pasākumos paredzēta bez dalības maksas un neradīs nekādu ietekmi uz NVO īstenoto saimniecisko darbību, tādējādi izslēdzot komercdarbības atbalstu vai ekonomiskās priekšrocības iespēju.
Projekta darbība tiks īstenota Valsts probācijas dienesta likumā noteikto dienesta  funkciju ietvaros un tās mērķis ir nodrošināt pieredzes apmaiņu par darbu ar probācijas klientiem, par pieredzi darbā ar konkrētām probācijas klientu grupām (piemēram, jaunieši), kā arī par klientu riskiem un vajadzībām, u.tml. jautājumiem. Tāpat plānots kopā ar LSUA pārstāvjiem izpētīt ārvalstu pieredzi un diskutēt par Latvijā nepieciešamajiem pilnveidojumiem darbā ar probācijas klientiem. Mērķa grupa nepretendē uz atbalstu saimnieciskai darbībai. Projektā paredzēto pasākumu ietvaros mērķa grupai, t.sk. NVO pārstāvjiem tiks organizēta viena vai vairākas mācību vizītes uz citām valstīm ārvalstu pieredzes izpētei, tai skaitā tiks radīta iespēja paust savu kompetento praktiķu viedokli par likumpārkāpumus izdarījušu personu labākajiem iesaistes veidiem un sociālās uzņēmējdarbības modeļiem, un tiks iegūtas jaunas zināšanas darbam ar probācijas klientu, taču iegūtās zināšanas nesniegs nekādas priekšrocības darba tirgū un nebūs izmantojamas saimnieciskajā darbībā, kā arī netiks sniegtas ar  mērķi tās izmantot saimnieciskajai darbībai.
           
Publicitātes pasākumi, t.sk. konferences un citi pasākumi dienesta nodarbinātajiem, sadarbības partneriem no valsts un nevalstiskā sektora, lai informētu par projekta īstenošanas rezultātiem un resocializācijas sistēmas attīstības perspektīvām.
SAM ietvaros atbalstāmas darbības, kas saistītas ar projekta publicitātes pasākumiem (MK noteikumu projekta 12.12. apakšpunkts). Ievērojot to, ka projekta ietvaros notiks vērienīgas izmaiņas VPD darba praksēs, atjaunojošā taisnīguma principa attīstīšana, iesaistot plašu sabiedrību, kā arī ciešāka sadarbība ar citām valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora organizācijām, projektā tiks organizēti apjomīgi pasākumi VPD nodarbinātajiem, sadarbības partneriem un citām notiesāto resocializācijā iesaistītajām organizācijām. Šajos pasākumos tiks atspoguļota projekta norise, sasniegumi un projekta rezultātu ilgtspējai domāti pasākumi pēc projekta noslēguma.
Plānots, ka pasākumos tiks iesaistīti NVO pārstāvji, mērķa grupa bez dalības maksas, tādējādi izslēdzot komercdarbības atbalstu (bez ekonomiskās priekšrocības). Projektā paredzēto pasākumu ietvaros mērķa grupa, t.sk. NVO pārstāvji, iegūs zināšanas, prasmes u.tml., kuras nav izmantojamas saimnieciskajā darbībā un  tās  netiek sniegtas ar  mērķi tās izmantot saimnieciskajai darbībai. Projekta darbībā paredzēta dalīšanās ar pieredzi darbā ar konkrētām probācijas klientu grupām, par viņu riskiem un vajadzībām, u.tml. jautājumiem.    
Minētie pasākumi veicinās sabiedrības kopējo izpratni par projektu un resocializācijas jautājumiem, tāpat noteiktu dalībnieku (NVO pārstāvji) uzaicināšana ir nepieciešama jomas kopējās kvalitātes uzlabošanai.
Projekta ietvaros ir plānots nodrošināt sinerģiju ar Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes komunikācijas plānā ietvertajām darbībām, kuras tiks finansētas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam tehniskās palīdzības.

IT attīstība, ieskaitot klientu lietu vadības kvalitātes sistēmas pilnveidošanu.
Atbilstoša un efektīva darba vide ir izšķirošs kritērijs augstu darba rezultātu sasniegšanai, un resocializācijas process nav izņēmums. Darbības ietvaros plānots turpināt dažādu e-risinājumu ieviešanu probācijas darbā. Projektā paredzētā IT attīstība lielākoties skars probācijas klientu uzskaites sistēmas PLUS pilnveidi, turpinot iepriekšējos gados īstenotos pilnveidojumus. Vienlaikus, darbībā ietverto pilnveidojumu plānošanas gaitā ņemts vērā arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros plānotā projekta "E-lieta: izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide, 2. posms" ietvaros paredzētās darbības, kā arī iestādes budžeta ietvaros plānoto finansējumu, tādējādi novēršot iespējamo darbību pārklāšanās vai dubultā finansējuma risku.

Projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana.
SAM ietvaros atbalstāmas darbības, kas saistītas ar projekta vadību un projekta īstenošanu (MK noteikumu projekta 12.14. apakšpunkts). Projekta īstenošanai tiks nodrošināta atbilstoši kvalificēta projekta vadības un projekta īstenošanas personāla piesaiste. VPD tiks izveidotas šādas papildu amata vietas:
1. Projekta vadītājs – 1 amata vieta (1 slodze);
2. Projekta vadītāja asistents (t.sk. finanšu jautājumos) – 1 amata vieta (1 slodze);
3. Iepirkumu speciālists  – 1 amata vieta (1 slodze);
4. Koordinators – 3 amata vietas (3 slodzes);
5. Datu analīzes vadošais eksperts – 2 amata vietas (2 slodzes);
6. Vadošais pētnieks – 2 amata vietas (2 slodzes).

Specifiskā atbalsta darbību mērķa grupa:
Probācijas klienti (uzraudzībā esošie klienti, daļa no klientiem sabiedriskā darba jomā, kas specifiskā atbalsta ietvaros saņems kādu no specifiskā atbalsta veidiem) un viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas (personas, kuras ir probācijas klienta tuvākie ģimenes locekļi vai atbalsta personas (neatkarīgi no radniecības);
Valsts probācijas dienesta darbinieki un brīvprātīgie (personas, kuras nodarbinātas VPD funkciju izpildē);
Citu valsts un pašvaldības institūciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvji, kuru darbības joma ir saistīta ar kriminālsodu izpildi, kriminālsodu izpildes politikas plānošanu, iekļaušanās veicināšanu, palīdzības un atbalsta sniegšanu ieslodzītajiem, bijušajiem ieslodzītajiem un viņu ģimenes locekļiem un atbalsta personām, sociālo uzņēmējdarbību, palīdzību no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgām personām, personām, kuras cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem, sociāli lietderīgu brīvā laika pavadīšanu sociālās atstumtības riska mērķgrupām un brīvprātīgo darba veicināšanu (piemēram, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, IeVP, pašvaldības, NVO u.c.).

Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
Līdz 2024. gada 31. decembrim (starpposma vērtība):
1.1. iznākuma rādītājs: Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu - 1;
1.2. iznākuma rādītājs: probācijas klientu skaits - 525;
1.3. rezultāta rādītājs: probācijas klienti, kuriem veicināta nodarbināmība – 212.

2. Līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1. iznākuma rādītājs: Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu - 1;
2.2. iznākuma rādītājs: probācijas klientu skaits -  2655;
2.3. rezultāta rādītājs: probācijas klienti, kuriem veicināta nodarbināmība – 2124.

Projekta iznākuma rādītāji ir:
- nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu (atbalsts VPD);
- probācijas klienti (atbalstu saņēmušie probācijas klienti ir personas (unikālās), kuras saņēmušas atbalstu, tādējādi sekmējot probācijas klientu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšanā), un persona rādītājā tiks ieskaitīta atbalsta pasākuma saņemšanas sākumā: apliecinājusi saņemto atbalstu, parakstoties pasākuma reģistrācijas lapā, aizpildot un parakstot ESF+ projekta dokumentācijā paredzēto veidlapu, un iekļauta maksājuma pieprasījumā. Rādītāja uzskaites līmenis – projekts.

Projekta rezultāta rādītājs ir probācijas klienti, kuri projekta ietvaros ir saņēmuši atbalstu, tādējādi sekmējuši nodarbināmības priekšnosacījumus.
Rezultāta rādītāja vērtības sasniegšanu apstiprinās dokumenti - apliecinājumi par dalību pasākumā vai dalībnieku parakstu lapas, kas apliecina, ka persona pilnā apjomā piedalījusies pasākumā.
Vairums no atbalstu saņēmušajām personām būs VPD uzraudzībā esošie klienti. Plānots, ka atbalsta pasākumi tiks sniegti arī daļai klientu sabiedriskā darba jomā, tā kā klientu kopskaits turpmākajos gados var mainīties, tad precīzu atbalstu saņēmušo klientu īpatsvaru nav iespējams prognozēt. Rādītāja vērtības noteikšanai tiks uzskaitīti probācijas klienti, kas specifiskā atbalsta ietvaros saņems kādu no šiem atbalsta veidiem:
- iesaistīti jaunu (interaktīvu) resocializācijas darba metožu īstenošanā: uzskaitīti tiks probācijas klienti, darbā ar kuriem tiks izmantotas jaunas, projekta ietvaros izstrādātas pieejas, tostarp interaktīvas metodes (projekta ietvaros tiks ieviestas vismaz 3 jaunas interaktīvas darba metodes).
- saņēmuši atbalsta pasākumu probācijas klientu resocializācijai:
- uzskaitīti tiks līdzgaitniecībā un atbildīguma un atbalsta apļu darbā iesaistītie klienti, pamatojoties uz vienošanos starp līdzgaitnieku vai atbildīguma un atbalsta apļa brīvprātīgo un probācijas klientu.
- probācijas klienti, kuri saņem speciālistu (psihiskās veselības speciālista, narkologa, psihoterapeita vai jurista) konsultācijas.

Iesaistot minēto mērķa grupu specifiskā atbalsta  darbībās  un sniedzot atbalstu, tiks veicināta viņu aktīvāka iesaiste legālā nodarbinātībā, aktīvāks dzīvesveids un līdzdalība sabiedrības procesos, radot priekšnosacījumus viņu nodarbināmībai. Resocializācijas procesa laikā tiek radīti priekšnoteikumi tam, lai probācijas klients aktīvāk nekā pirms atbalsta sniegšanas iesaistītos legālā nodarbinātībā, piekoptu aktīvāku (t.sk. tiesisku) dzīvesveidu un piedalītos sabiedrības procesos, tādējādi radot priekšnosacījumus viņu nodarbināmībai.

Projekta īstenošanai paredzēta gan materiāltehniskā nodrošinājuma īre vai noma, gan arī iegāde, ja tā tiek izvērtēta kā izdevīgāka nekā noma.

Personāla izmaksas
Personāla izmaksām tiks piemērota vienkāršoto izmaksu metodika, kuru apstiprinās atbildīgā iestāde pēc Finanšu ministrijas saskaņojuma. Metodika tiks piemērota ar atbildīgās iestādes metodikas apstiprināšanas brīdi. Līdz metodikas apstiprināšanai tiks piemērota personāla izmaksu vienotā likme 20 procentu apmērā.

Datu apstrāde
Projekta īstenošanai būs nepieciešama probācijas klientu personas datu apstrāde, kas notiks saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.396, "Kārtība, kādā iegūst un apstrādā informāciju par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem".
Specifiskā atbalsta ietvaros mērķa grupas dati tiks apstrādāti un uzkrāti.
Projektā tiks paredzēta datu uzkrāšana par Horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītājiem, kas paredz, ka mācību un metodisko līdzekļu saturs tiks veidots, ievērojot dzimumu līdztiesības principus un projekta mērķa grupas personas piedalīsies apmācību programmās un izglītojošos pasākumos, kuros ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem (TM pasākumos).

Finansējuma saņēmējs
Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku sabiedrības drošības jomā šajā likumā minēto funkciju ietvaros. VPD normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām, kā arī atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām. VPD, ievērojot Valsts probācijas dienesta likuma 3. pantā norādītos principus – sadarbības principu, optimizācijas principu un sociālās integrācijas principu, sadarbojas ar nevalstiskā sektora organizācijām.

Lai nodrošinātu veiksmīgu projekta īstenošanu, ir paredzēts izveidot projekta uzraudzības komiteju. Projekta uzraudzības komiteju paredzēts izveidot pēc vienošanās par Projekta īstenošanu noslēgšanas. Projekta uzraudzības komitejā būs pārstāvji no finansējuma saņēmēja un atbildīgās iestādes, bet tajā nevarēs iesaistīt projekta īstenošanā tieši iesaistītos nodarbinātos. Sadarbības iestāde un Tieslietu ministrija kā nozares ministrija var deleģēt pārstāvjus projekta uzraudzības komitejā novērotāju statusā. Pēc projekta uzraudzības komitejas priekšsēdētāja uzaicinājuma sēdē var piedalīties arī citu valsts institūciju amatpersonas un darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, eksperti un citi speciālisti.
Projekta uzraudzības komiteja būs atbildīga par regulāru projekta ieviešanas gaitas un risku vadības uzraudzību, kā arī izskatīs atbildīgās iestādes, sadarbības iestāžu un finansējuma saņēmēja sniegto informāciju par projekta īstenošanu un nodrošinās regulāru projekta gaitas uzraudzības nepieciešamo korektīvo darbību veikšanu vai iniciēšanu. Uz projekta uzraudzības komitejas pārstāvjiem ar balsstiesībām ir attiecināms valsts amatpersonas statuss.

Sinerģija un demarkācija
Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. Projekti, ar kuriem VPD nodrošinās iespējamo sinerģiju un demarkāciju:
Uzsākot SAM 4.3.4.6. projektu, tiks nodrošināts, ka šī projekta un Projekta 9.1.2. un Projekta 9.1.3. darbības, kurās paredzētas līdzīgas darbības, nenotiks vienlaicīgi, bet tikai pēc Projektu 9.1.2. un 9.1.3. īstenoto darbību noslēguma, vai nodrošinot demarkāciju un sinerģiju projektu darbību turpināšanās gadījumā, tādējādi novēršot iespējamu darbību pārklāšanos.    
Attīstības un noturības mehānisma ietvaros plānotais Tiesu administrācijas projekts "E-lieta: izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide, 2. posms", kura ietvaros paredzēts attīstīt arī VPD PLUS sistēmu. Tiks ņemts vērā, plānojot 4.3.4.6. pasākuma par IT darbību paredzēto.
Projekta ietvaros ir plānots nodrošināt sinerģiju ar Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes komunikācijas plānā ietvertajām darbībām, kuras tiks finansētas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas  2021.–2027. gadam tehniskās palīdzības.

Principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (turpmāk - NBK) ievērošana
Specifiskā atbalsta ietvaros veiktajām darbībām nav ietekmes vai netiek paredzēta ietekme uz NBK principu.
Projekta ietvaros, iegādājoties iespējamos IKT rīkus/ iekārtas tiks ievērotas obligāti piemērojamās prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība".
IKT infrastruktūras iegādē un lietošanā tiks ievēroti Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība", kas paredz visu iekārtu savākšanu un apstrādi, lai tiktu veicināta veselu iekārtu vai tajās esošo komponentu atkārtota izmantošana un pārstrāde.