25-TA-267: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīva (ES) 2024/884 , ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pārņemt Atkritumu apsaimniekošanas likumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīvas (ES) 2024/884, ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA, turpmāk - Direktīva 2024/884) prasības un precizēt Atkritumu apsaimniekošanas likumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regulai (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (turpmāk - Bateriju regula).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
[1.]Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) 2022. gada 25. janvārī spriedumā lietā C-181/20[1] pasludināja Direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (“EEIA direktīva”) 13. panta 1. punktu par daļēji spēkā neesošu, jo tam nav pamatota atpakaļejoša spēka, ciktāl tas paredz, ka ražotājiem ir jāsedz to fotoelementu paneļu atkritumu savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un videi nekaitīgas apglabāšanas izmaksas, kuri tirgū laisti no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam.
2012. gada 13. augustā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 4.jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (turpmāk - Direktīva 2012/19/ES), kas aizstāja Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27. janvāra Direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (turpmāk - Direktīva 2002/96/EK). Pēc Direktīvas 2012/19/ES stāšanās spēkā Direktīvas 2012/19/EK darbības jomā tika iekļauti arī fotoelementu paneļi. Turklāt ar Direktīvu 2012/19/ES no 2018. gada 15. augusta tika plašāk ieviesta “atvērtā piemērošanas joma” (“open scope”), kas šajā ziņā mainīja iepriekšējās Direktīvas 2002/96/EK darbības jomu.
Tiesa norāda, ka pirms Direktīvas 2012/19/ES pieņemšanas dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (turpmāk - Direktīva 2008/98/EK) 14. pantu bija dota iespēja likt segt izmaksas, kas saistītas ar fotoelementu paneļu atkritumu apsaimniekošanu, vai nu pašreizējam vai iepriekšējam atkritumu valdītājam, vai arī fotoelementu paneļu ražotājam vai izplatītājam. Tiesa norāda, ka vēlāk Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punktā paredzētais noteikums, saskaņā ar kuru ar to nolietoto fotoelementu paneļu apstrādi, kas nav paredzēti privātām mājsaimniecībām, saistītās izmaksas visās dalībvalstīs jāfinansē ražotājiem (arī attiecībā uz izstrādājumiem, kurus tie jau bija laiduši tirgū brīdī, kad bija spēkā iepriekšējie tiesību akti), ir jāuzskata par noteikumu, kas tiek piemērots ar atpakaļejošu spēku. Tātad, iespējams, tiek pārkāpts juridiskās noteiktības princips.
Spriedumā ir prasīts veikt turpmākus pasākumus, mērķtiecīgi grozot Direktīvas 2012/19/ES un tās 13. panta 1. punktu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (turpmāk - EEIA) savākšanas un apstrādes finansēšanu attiecībā uz EEIA no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.
Turklāt tika secināts, ka būtu jāgroza arī Direktīvas 2012/19/ES 12. panta 1. punkts, jo tajā ir ietverts paralēls noteikums par privātām mājsaimniecībām paredzētām elektriskām un elektroniskām iekārtām (turpmāk - EEI). Kaut arī šis pants Tiesas spriedumā nav skaidri norādīts, jo tas nav saistīts ar sprieduma pamatā esošo lietu, tomēr, ņemot vērā Tiesas argumentāciju, to var uzskatīt par pantu ar atpakaļejošu spēku, un tādēļ tajā ir jāveic līdzīgs grozījums.
No Tiesas sprieduma tieši izriet, ka Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punkts būtu jāgroza tā, lai tas neattiektos uz atkritumiem, kas radušies no fotoelementu paneļiem, kuri laisti tirgū laikposmā no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam un kuru lietotāji nav privātas mājsaimniecības. Turklāt, ņemot vērā Tiesas spriedumā izklāstītos apsvērumus, Direktīva 2012/19/ES ir jāgroza arī attiecībā uz privātajās mājsaimniecībās lietoto fotoelementu paneļu atkritumu finansēšanu, uz ko attiecas Direktīvas 2012/19/ES 12. pants, un attiecībā uz citām EEI, kas ir pielīdzināmas fotoelementu paneļiem – gan saistībā ar atkritumiem no privātajām mājsaimniecībām, gan atkritumiem no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.
Direktīvas 2012/19/ES 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts no 2018. gada 15. augusta paplašina minētās direktīvas darbības jomu, attiecinot to uz visām EEI. Līdzīgi kā fotoelementu paneļi, arī EEI, kas neietilpa Direktīvas 2012/19/ES darbības jomā saskaņā ar tās 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu, bet kas saskaņā ar tās 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu tika iekļautas tās darbības jomā no 2018. gada 15. augusta (“atvērtās darbības jomas EEI”), iepriekš arī nebija iekļautas Direktīvas 2002/96/EK darbības jomā. Tas nozīmē, ka pirms Direktīvas 2012/19/ES pieņemšanas dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 14. pantu varēja izmaksas, kas saistītas ar šo EEI atkritumu apsaimniekošanu, likt segt vai nu pašreizējam, vai iepriekšējam atkritumu valdītājam, vai arī šo iekārtu ražotājam vai izplatītājam. Tāpēc Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punkta piemērošana atvērtās darbības jomas EEI Tiesas spriedumā izklāstīto iemeslu dēļ būtu pretrunā juridiskās noteiktības principam. Turklāt, tā kā Direktīva 2012/19/ES atvērtās darbības jomas EEI ir piemērojama tikai no 2018. gada 15. augusta, 13. panta 1. punkts būtu jāgroza tā, lai tas neattiektos uz atvērtās darbības jomas EEI, kas laistas tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2018. gada 15. augustam.
Līdzīgi Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punktam, kas attiecas uz lietotājiem, kuri nav privātas mājsaimniecības, minētās direktīvas 12. panta 1. punkts, lasot to saistībā ar tās 12. panta 3. punktu, paredz, ka attiecībā uz izstrādājumiem, kas laisti tirgū pēc 2005. gada 13. augusta, par EEIA savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un videi nekaitīgas apglabāšanas izmaksu finansēšanu privātu mājsaimniecību vietā atbildīgi ir ražotāji. Tiesas spriedumā izklāstīto iemeslu dēļ, ciktāl minētie noteikumi ir piemērojami šo atkritumu apsaimniekošanas izmaksu finansēšanai attiecībā uz fotoelementu paneļiem, kas laisti tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam, un attiecībā uz atvērtās darbības jomas EEI, kas laistas tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2018. gada 15. augustam, tie būtu piemērojami arī ar atpakaļejošu spēku, kas ir pretrunā juridiskās noteiktības principam. Tāpēc Direktīvas 2012/19/ES 12. pants būtu jāgroza tā, lai tas neattiektos uz fotoelementu paneļiem, kas laisti tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam, vai uz atvērtās darbības jomas EEI, kas laistas tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2018. gada 15. augustam.
Latvijā Direktīvas 2012/19/ES 12.un 13.panta prasības ir transponētas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.pantā.
EEI ir videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikuma 2.un 3.tabulai. Uz EEIA apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips. Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā ir reģistrēti 1486 EEI ražotāji (2025.gada 20.jūnija dati), savukārt EEIA apsaimniekošanu organizē trīs ražotāju atbildības organizācijas.
[2.] Bateriju regula stājās spēkā 2023.gada 18.augustā. Bateriju regulas 95.pants paredz, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (turpmāk - Direktīva 2006/66/EK) atceļ no 2025. gada 18. augusta. Tomēr turpmāk izklāstītos noteikumus turpina piemērot šādi:
a)11. pantu – līdz 2027. gada 18. februārim;
b)12. panta 4. un 5. punktu – līdz 2025. gada 31. decembrim, izņemot attiecībā uz noteikumu par datu pārsūtīšanu Komisijai, ko turpina piemērot līdz 2027. gada 30. jūnijam;
c)21. panta 2. punktu – līdz 2026. gada 18. augustam.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir „visietekmīgākie” Eiropas Savienības tiesību akti, jo ir saistošas attiecībā uz visiem tiesību subjektiem, t. i., ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī fiziskām un juridiskām personām, un ir tieši piemērojamas līdzīgi kā nacionālie tiesību akti. Regulu tiešas piemērojamības princips nozīmē to, ka regulas kļūst par dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības, t. i., atšķirībā, piemēram, no direktīvām regulas nav jāpārņem nacionālajos tiesību aktos, vēl jo vairāk, tas pat ir aizliegts. Tāpēc ir nepieciešams veikt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30., 31., 32., 33., 34., 34.1, 35. un 36.pantā.
Baterijas ir videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikuma 1.tabulai. Uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips. Bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā ir reģistrēti 897 bateriju ražotāji (2025.gada 20.jūnija dati), savukārt bateriju atkritumu apsaimniekošanu organizē četras ražotāju atbildības organizācijas.
[3.] Ar Ministru kabineta 2023.gada 6.jūnija rīkojumu Nr.343 “Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" pases apstiprināšanu (turpmāk – MK rīkojums) ir apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" (turpmāk – projekts) pasi un projekta izmaksas ne vairāk kā 2 116 272 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 1 800 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 316 272 euro apmērā.
Projekta pasē norādīts, ka tiks izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumos Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība", nosakot, ka Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas pārzinis un turētājs ir Valsts vides dienests, un paredzot grozījumus attiecībā uz nosacījumiem un iesniedzamo informāciju Valsts vides dienesta Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā.
Projekta īstenošanas laikā plānots veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos:
- Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 271 "Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām", nosakot izmaiņas statistikas pārskata "3-Atkritumi" aizpildīšanai;
- Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu", nosakot, ka no Valsts vides dienesta Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas varēs iegūt datus par atkritumu apsaimniekotāja (ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā) savākto, reģenerācijai nodoto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu apjomu, kā arī iegūt informāciju par atkritumu poligonā pieņemto un apglabāto sadzīves atkritumu apjomu gada griezumā.
[1] Tiesas spriedums (virspalāta), 2022. gada 25. janvāris VYSOČINA WIND a.s. pret Česká republika – Ministerstvo životního prostředí, C-181/20, ECLI:EU:C:2022:51.
2012. gada 13. augustā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 4.jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (turpmāk - Direktīva 2012/19/ES), kas aizstāja Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27. janvāra Direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (turpmāk - Direktīva 2002/96/EK). Pēc Direktīvas 2012/19/ES stāšanās spēkā Direktīvas 2012/19/EK darbības jomā tika iekļauti arī fotoelementu paneļi. Turklāt ar Direktīvu 2012/19/ES no 2018. gada 15. augusta tika plašāk ieviesta “atvērtā piemērošanas joma” (“open scope”), kas šajā ziņā mainīja iepriekšējās Direktīvas 2002/96/EK darbības jomu.
Tiesa norāda, ka pirms Direktīvas 2012/19/ES pieņemšanas dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (turpmāk - Direktīva 2008/98/EK) 14. pantu bija dota iespēja likt segt izmaksas, kas saistītas ar fotoelementu paneļu atkritumu apsaimniekošanu, vai nu pašreizējam vai iepriekšējam atkritumu valdītājam, vai arī fotoelementu paneļu ražotājam vai izplatītājam. Tiesa norāda, ka vēlāk Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punktā paredzētais noteikums, saskaņā ar kuru ar to nolietoto fotoelementu paneļu apstrādi, kas nav paredzēti privātām mājsaimniecībām, saistītās izmaksas visās dalībvalstīs jāfinansē ražotājiem (arī attiecībā uz izstrādājumiem, kurus tie jau bija laiduši tirgū brīdī, kad bija spēkā iepriekšējie tiesību akti), ir jāuzskata par noteikumu, kas tiek piemērots ar atpakaļejošu spēku. Tātad, iespējams, tiek pārkāpts juridiskās noteiktības princips.
Spriedumā ir prasīts veikt turpmākus pasākumus, mērķtiecīgi grozot Direktīvas 2012/19/ES un tās 13. panta 1. punktu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (turpmāk - EEIA) savākšanas un apstrādes finansēšanu attiecībā uz EEIA no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.
Turklāt tika secināts, ka būtu jāgroza arī Direktīvas 2012/19/ES 12. panta 1. punkts, jo tajā ir ietverts paralēls noteikums par privātām mājsaimniecībām paredzētām elektriskām un elektroniskām iekārtām (turpmāk - EEI). Kaut arī šis pants Tiesas spriedumā nav skaidri norādīts, jo tas nav saistīts ar sprieduma pamatā esošo lietu, tomēr, ņemot vērā Tiesas argumentāciju, to var uzskatīt par pantu ar atpakaļejošu spēku, un tādēļ tajā ir jāveic līdzīgs grozījums.
No Tiesas sprieduma tieši izriet, ka Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punkts būtu jāgroza tā, lai tas neattiektos uz atkritumiem, kas radušies no fotoelementu paneļiem, kuri laisti tirgū laikposmā no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam un kuru lietotāji nav privātas mājsaimniecības. Turklāt, ņemot vērā Tiesas spriedumā izklāstītos apsvērumus, Direktīva 2012/19/ES ir jāgroza arī attiecībā uz privātajās mājsaimniecībās lietoto fotoelementu paneļu atkritumu finansēšanu, uz ko attiecas Direktīvas 2012/19/ES 12. pants, un attiecībā uz citām EEI, kas ir pielīdzināmas fotoelementu paneļiem – gan saistībā ar atkritumiem no privātajām mājsaimniecībām, gan atkritumiem no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.
Direktīvas 2012/19/ES 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts no 2018. gada 15. augusta paplašina minētās direktīvas darbības jomu, attiecinot to uz visām EEI. Līdzīgi kā fotoelementu paneļi, arī EEI, kas neietilpa Direktīvas 2012/19/ES darbības jomā saskaņā ar tās 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu, bet kas saskaņā ar tās 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu tika iekļautas tās darbības jomā no 2018. gada 15. augusta (“atvērtās darbības jomas EEI”), iepriekš arī nebija iekļautas Direktīvas 2002/96/EK darbības jomā. Tas nozīmē, ka pirms Direktīvas 2012/19/ES pieņemšanas dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 14. pantu varēja izmaksas, kas saistītas ar šo EEI atkritumu apsaimniekošanu, likt segt vai nu pašreizējam, vai iepriekšējam atkritumu valdītājam, vai arī šo iekārtu ražotājam vai izplatītājam. Tāpēc Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punkta piemērošana atvērtās darbības jomas EEI Tiesas spriedumā izklāstīto iemeslu dēļ būtu pretrunā juridiskās noteiktības principam. Turklāt, tā kā Direktīva 2012/19/ES atvērtās darbības jomas EEI ir piemērojama tikai no 2018. gada 15. augusta, 13. panta 1. punkts būtu jāgroza tā, lai tas neattiektos uz atvērtās darbības jomas EEI, kas laistas tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2018. gada 15. augustam.
Līdzīgi Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punktam, kas attiecas uz lietotājiem, kuri nav privātas mājsaimniecības, minētās direktīvas 12. panta 1. punkts, lasot to saistībā ar tās 12. panta 3. punktu, paredz, ka attiecībā uz izstrādājumiem, kas laisti tirgū pēc 2005. gada 13. augusta, par EEIA savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un videi nekaitīgas apglabāšanas izmaksu finansēšanu privātu mājsaimniecību vietā atbildīgi ir ražotāji. Tiesas spriedumā izklāstīto iemeslu dēļ, ciktāl minētie noteikumi ir piemērojami šo atkritumu apsaimniekošanas izmaksu finansēšanai attiecībā uz fotoelementu paneļiem, kas laisti tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam, un attiecībā uz atvērtās darbības jomas EEI, kas laistas tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2018. gada 15. augustam, tie būtu piemērojami arī ar atpakaļejošu spēku, kas ir pretrunā juridiskās noteiktības principam. Tāpēc Direktīvas 2012/19/ES 12. pants būtu jāgroza tā, lai tas neattiektos uz fotoelementu paneļiem, kas laisti tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam, vai uz atvērtās darbības jomas EEI, kas laistas tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2018. gada 15. augustam.
Latvijā Direktīvas 2012/19/ES 12.un 13.panta prasības ir transponētas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.pantā.
EEI ir videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikuma 2.un 3.tabulai. Uz EEIA apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips. Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā ir reģistrēti 1486 EEI ražotāji (2025.gada 20.jūnija dati), savukārt EEIA apsaimniekošanu organizē trīs ražotāju atbildības organizācijas.
[2.] Bateriju regula stājās spēkā 2023.gada 18.augustā. Bateriju regulas 95.pants paredz, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (turpmāk - Direktīva 2006/66/EK) atceļ no 2025. gada 18. augusta. Tomēr turpmāk izklāstītos noteikumus turpina piemērot šādi:
a)11. pantu – līdz 2027. gada 18. februārim;
b)12. panta 4. un 5. punktu – līdz 2025. gada 31. decembrim, izņemot attiecībā uz noteikumu par datu pārsūtīšanu Komisijai, ko turpina piemērot līdz 2027. gada 30. jūnijam;
c)21. panta 2. punktu – līdz 2026. gada 18. augustam.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir „visietekmīgākie” Eiropas Savienības tiesību akti, jo ir saistošas attiecībā uz visiem tiesību subjektiem, t. i., ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī fiziskām un juridiskām personām, un ir tieši piemērojamas līdzīgi kā nacionālie tiesību akti. Regulu tiešas piemērojamības princips nozīmē to, ka regulas kļūst par dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības, t. i., atšķirībā, piemēram, no direktīvām regulas nav jāpārņem nacionālajos tiesību aktos, vēl jo vairāk, tas pat ir aizliegts. Tāpēc ir nepieciešams veikt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30., 31., 32., 33., 34., 34.1, 35. un 36.pantā.
Baterijas ir videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikuma 1.tabulai. Uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips. Bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā ir reģistrēti 897 bateriju ražotāji (2025.gada 20.jūnija dati), savukārt bateriju atkritumu apsaimniekošanu organizē četras ražotāju atbildības organizācijas.
[3.] Ar Ministru kabineta 2023.gada 6.jūnija rīkojumu Nr.343 “Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" pases apstiprināšanu (turpmāk – MK rīkojums) ir apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" (turpmāk – projekts) pasi un projekta izmaksas ne vairāk kā 2 116 272 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 1 800 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 316 272 euro apmērā.
Projekta pasē norādīts, ka tiks izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumos Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība", nosakot, ka Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas pārzinis un turētājs ir Valsts vides dienests, un paredzot grozījumus attiecībā uz nosacījumiem un iesniedzamo informāciju Valsts vides dienesta Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā.
Projekta īstenošanas laikā plānots veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos:
- Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 271 "Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām", nosakot izmaiņas statistikas pārskata "3-Atkritumi" aizpildīšanai;
- Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu", nosakot, ka no Valsts vides dienesta Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas varēs iegūt datus par atkritumu apsaimniekotāja (ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā) savākto, reģenerācijai nodoto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu apjomu, kā arī iegūt informāciju par atkritumu poligonā pieņemto un apglabāto sadzīves atkritumu apjomu gada griezumā.
[1] Tiesas spriedums (virspalāta), 2022. gada 25. janvāris VYSOČINA WIND a.s. pret Česká republika – Ministerstvo životního prostředí, C-181/20, ECLI:EU:C:2022:51.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1.] Latvijas normatīvajos aktos nav transponētas Direktīvas 2024/884 prasības. Direktīvas 2024/884 prasības ir jātransponē līdz 2025.gada 9.oktobrim.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Direktīvas 2024/884 prasību transponēšanu, likumprojektā paredzēts precizēt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta pirmo daļu, nosakot, ka līdz 2005.gada 13.augustam tirgū laisto mājsaimniecības EEIA apsaimniekošanas izmaksas sedz visi EEI ražotāji, slēdzot līgumu ar šā likuma 26.panta otrajā daļā minēto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas komersantu. Likumprojekts paredz papildināt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.pantu ar 1.1 un 1.2 daļu, nosakot kārtību, kādā tiek segtas mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kā arī ar 2.1 un 2.2 daļu, kurās noteikta kārtība, kādā tiek segtas tādu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kuras nav uzskatāmas par mājsaimniecības elektriskajām un elektroniskajām iekārtām.
Problēmas apraksts
[2.] Saskaņā ar Eiropas Savienības augstāka juridiska spēka principu attiecības starp Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības institūciju izdotajiem aktiem, no vienas puses, un Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktiem, no otras puses, ir tādas, ka minētie Eiropas Savienības noteikumi un tiesību akti ne tikai automātiski padara par nepiemērojamiem visus ES dalībvalstu tiesību aktu pretrunīgos noteikumus ar savu spēkā stāšanos, bet, būdami katras Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā piemērojamā tiesiskā regulējuma būtiska un prioritāra sastāvdaļa, tie arī nepieļauj tādu jaunu Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktu pieņemšanu, kas varētu būt nesaderīgi ar Eiropas Savienības tiesību aktu normām.
Ņemot vērā, ka Direktīva 2006/66/EK zaudē spēku 2025.gada 18.augustā, ir nepieciešams precizēt attiecīgās Atkritumu apsaimniekošanas likuma normas, kurās ir pārņemtas Direktīvas 2006/66/EK prasības.
Ņemot vērā, ka Direktīva 2006/66/EK zaudē spēku 2025.gada 18.augustā, ir nepieciešams precizēt attiecīgās Atkritumu apsaimniekošanas likuma normas, kurās ir pārņemtas Direktīvas 2006/66/EK prasības.
Risinājuma apraksts
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30.panta pirmajā daļā ir definēts jēdziens “baterija vai akumulators”, savukārt otrajā daļā ir noteikta bateriju un akumulatoru klasifikācija, trešajā daļā ir noteiktas baterijas, uz kurām attiecas Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības, bet ceturtajā daļā ir ietverta definīcija “bateriju un akumulatoru atkritumi”.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.panta pirmajā daļā ir definēts jēdziens “bateriju vai akumulatoru ražotājs”, savukārt otrajā daļā definēts jēdziens “izplatītājs”. Minētā panta trešajā daļā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju. Bateriju vai akumulatoru ražotāji sniedz reģistram informāciju par tirgū laisto bateriju vai akumulatoru daudzumu un veidiem, par savākto, pārstrādāto, kā arī eksportēto bateriju vai akumulatoru daudzumu un veidiem. Savukārt 3.1 daļa nosaka valsts pārvaldes uzdevuma – veikt bateriju ražotāju reģistrāciju – deleģēšanas kārtību. Minētā panta ceturtā daļa ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt bateriju vai akumulatoru ražotāju datu uzturēšanas maksu, tās apmēru un maksāšanas kārtību.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 32.pantā ir ietverta definīcija “bateriju vai akumulatoru laišana tirgū”.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts bateriju vai akumulatora ražotāja, vai bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas komersanta pienākums nodrošināt bateriju un akumulatoru atkritumu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi. 33.panta trešajā daļā ir noteiktas bateriju vai akumulatoru ražotājs, izplatītājs vai atkritumu apsaimniekotājs, kas nodarbojas ar bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanu, apstrādi un pārstrādi, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu tiesības var piedalīties minētajos pasākumos. 33.panta ceturtā daļa nosaka, ka bateriju vai akumulatora ražotāja, vai bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas komersanta pienākums nodrošināt bateriju un akumulatoru atkritumu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi attiecas arī uz importētām baterijām un akumulatoriem.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.pantā ir noteikta kārtībā, kādā izplatītājs un atsevišķos gadījumos bateriju ražotājs nodrošina bateriju un akumulatoru dalīto vākšanu un pieņemšanu atpakaļ.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.1 pantā ir noteiktas prasības attiecībā finansējumu izplatītāju un ražotāju nodrošinātai bateriju vai atkritumu akumulatoru pieņemšanu atpakaļ, un sabiedrības informēšanai.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 35.pantā ir noteikts aizliegums rūpniecībā izmantojamo bateriju, akumulatoru un transportlīdzekļu bateriju vai akumulatoru atkritumus pieņemt apglabāšanai atkritumu poligonos, kā arī sadedzināt.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 36.pantā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības, kā arī noteikt bateriju un akumulatoru savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī prasības ziņojuma sniegšanai par šo darbību izpildi.
Lai nodrošinātu Bateriju regulas prasību piemērošanu, likumprojektā paredzēts precizēt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta sestās daļas 1.apakšpunktu un to attiecīgi papildināt, nosakot, ka Bateriju regulas 59.panta 5.punktā minētajām bateriju atkritumu savākšanas vietām nav nepieciešama atkritumu apsaimniekošanas atļauja.
Likumprojektā paredzēts Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30.panta pirmajā daļā noteikt, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības attiecas uz visiem Bateriju regulā minētajiem bateriju veidiem, savukārt 30.panta otrajā daļā tiks noteikts, ka Valsts vides dienests pilda Bateriju regulas 54.pantā noteiktās kompetentās iestādes pienākumus. Atkritumu apsaimniekošanas 30.panta trešā daļa (likuma prasību attiecināmība uz visa veida baterijām) tiek svītrota, lai neradītu pretrunas ar Bateriju regulas 1.pantu un 30.panta ceturtā daļa (definīcija “bateriju vai akumulatoru atkritumi”) tiek svītrota, lai neradītu pretrunas ar Bateriju regulas 3.panta 1.punkta 50.apakšpunktam.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.pantā tiek svītrota pirmā daļa (definīcija “bateriju vai akumulatoru ražotājs”, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 3.panta 1.punkta 47.punkts), savukārt otrajā daļā noteikta bateriju ražotāja un bateriju ražotāja pilnvarotā pārstāvja attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību reģistrēšana. Tā kā Latvijas normatīvajos aktos nav noteikta bateriju ražotāju pilnvaroto pārstāvju reģistrācijas kārtība bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrā, tiek precizēts 31.panta trešajā daļā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam.
Likumprojekts paredz svītrot Atkritumu apsaimniekošanas likuma 32. pantu (definīcija “bateriju vai akumulatoru laišana tirgū"), lai novērstu iespējamās pretrunas ar Bateriju regulas 3.panta 1.punkta 16.punktu.
Likumprojekts paredz, ka Atkritumu apsaimniekošanas 33.panta pirmajā daļā ir noteikta bateriju ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju atbildība par bateriju vai akumulatoru atkritumu apsaimniekošanu, savukārt otrajā daļā ir ietvertas norādes par izplatītāju, atkritumu apsaimniekotāju, valsts un pašvaldības iestāžu dalību minētajos pasākumos atbilstoši Bateriju regulai. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33. panta trešā daļa tiek svītrota, lai novērstu iespējamās pretrunas ar Bateriju regulas 62., 64., 66., 67.pantu), bet ceturtā daļa tiek svītrota, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 59.panta 1.punktam, 60.panta 1.punktam, 61.panta 1.punktam.
Tiek svītrots arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.pants (bateriju vai akumulatoru izplatītāju pienākumi), lai novērstu iespējamās pretrunas ar Bateriju regulas 62.pantu), 34.1 pants (bateriju un atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 56.panta 3.punktu un 57.panta 2.punktu) un 35.pants (aizliegums sadedzināt vai apglabāt neapstrādātus bateriju vai akumulatoru atkritumus, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 70.panta 1.punktu).
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.panta pirmajā daļā ir definēts jēdziens “bateriju vai akumulatoru ražotājs”, savukārt otrajā daļā definēts jēdziens “izplatītājs”. Minētā panta trešajā daļā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju. Bateriju vai akumulatoru ražotāji sniedz reģistram informāciju par tirgū laisto bateriju vai akumulatoru daudzumu un veidiem, par savākto, pārstrādāto, kā arī eksportēto bateriju vai akumulatoru daudzumu un veidiem. Savukārt 3.1 daļa nosaka valsts pārvaldes uzdevuma – veikt bateriju ražotāju reģistrāciju – deleģēšanas kārtību. Minētā panta ceturtā daļa ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt bateriju vai akumulatoru ražotāju datu uzturēšanas maksu, tās apmēru un maksāšanas kārtību.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 32.pantā ir ietverta definīcija “bateriju vai akumulatoru laišana tirgū”.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts bateriju vai akumulatora ražotāja, vai bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas komersanta pienākums nodrošināt bateriju un akumulatoru atkritumu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi. 33.panta trešajā daļā ir noteiktas bateriju vai akumulatoru ražotājs, izplatītājs vai atkritumu apsaimniekotājs, kas nodarbojas ar bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanu, apstrādi un pārstrādi, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu tiesības var piedalīties minētajos pasākumos. 33.panta ceturtā daļa nosaka, ka bateriju vai akumulatora ražotāja, vai bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas komersanta pienākums nodrošināt bateriju un akumulatoru atkritumu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi attiecas arī uz importētām baterijām un akumulatoriem.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.pantā ir noteikta kārtībā, kādā izplatītājs un atsevišķos gadījumos bateriju ražotājs nodrošina bateriju un akumulatoru dalīto vākšanu un pieņemšanu atpakaļ.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.1 pantā ir noteiktas prasības attiecībā finansējumu izplatītāju un ražotāju nodrošinātai bateriju vai atkritumu akumulatoru pieņemšanu atpakaļ, un sabiedrības informēšanai.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 35.pantā ir noteikts aizliegums rūpniecībā izmantojamo bateriju, akumulatoru un transportlīdzekļu bateriju vai akumulatoru atkritumus pieņemt apglabāšanai atkritumu poligonos, kā arī sadedzināt.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 36.pantā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības, kā arī noteikt bateriju un akumulatoru savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī prasības ziņojuma sniegšanai par šo darbību izpildi.
Lai nodrošinātu Bateriju regulas prasību piemērošanu, likumprojektā paredzēts precizēt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta sestās daļas 1.apakšpunktu un to attiecīgi papildināt, nosakot, ka Bateriju regulas 59.panta 5.punktā minētajām bateriju atkritumu savākšanas vietām nav nepieciešama atkritumu apsaimniekošanas atļauja.
Likumprojektā paredzēts Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30.panta pirmajā daļā noteikt, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības attiecas uz visiem Bateriju regulā minētajiem bateriju veidiem, savukārt 30.panta otrajā daļā tiks noteikts, ka Valsts vides dienests pilda Bateriju regulas 54.pantā noteiktās kompetentās iestādes pienākumus. Atkritumu apsaimniekošanas 30.panta trešā daļa (likuma prasību attiecināmība uz visa veida baterijām) tiek svītrota, lai neradītu pretrunas ar Bateriju regulas 1.pantu un 30.panta ceturtā daļa (definīcija “bateriju vai akumulatoru atkritumi”) tiek svītrota, lai neradītu pretrunas ar Bateriju regulas 3.panta 1.punkta 50.apakšpunktam.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.pantā tiek svītrota pirmā daļa (definīcija “bateriju vai akumulatoru ražotājs”, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 3.panta 1.punkta 47.punkts), savukārt otrajā daļā noteikta bateriju ražotāja un bateriju ražotāja pilnvarotā pārstāvja attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību reģistrēšana. Tā kā Latvijas normatīvajos aktos nav noteikta bateriju ražotāju pilnvaroto pārstāvju reģistrācijas kārtība bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrā, tiek precizēts 31.panta trešajā daļā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam.
Likumprojekts paredz svītrot Atkritumu apsaimniekošanas likuma 32. pantu (definīcija “bateriju vai akumulatoru laišana tirgū"), lai novērstu iespējamās pretrunas ar Bateriju regulas 3.panta 1.punkta 16.punktu.
Likumprojekts paredz, ka Atkritumu apsaimniekošanas 33.panta pirmajā daļā ir noteikta bateriju ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju atbildība par bateriju vai akumulatoru atkritumu apsaimniekošanu, savukārt otrajā daļā ir ietvertas norādes par izplatītāju, atkritumu apsaimniekotāju, valsts un pašvaldības iestāžu dalību minētajos pasākumos atbilstoši Bateriju regulai. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33. panta trešā daļa tiek svītrota, lai novērstu iespējamās pretrunas ar Bateriju regulas 62., 64., 66., 67.pantu), bet ceturtā daļa tiek svītrota, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 59.panta 1.punktam, 60.panta 1.punktam, 61.panta 1.punktam.
Tiek svītrots arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.pants (bateriju vai akumulatoru izplatītāju pienākumi), lai novērstu iespējamās pretrunas ar Bateriju regulas 62.pantu), 34.1 pants (bateriju un atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 56.panta 3.punktu un 57.panta 2.punktu) un 35.pants (aizliegums sadedzināt vai apglabāt neapstrādātus bateriju vai akumulatoru atkritumus, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 70.panta 1.punktu).
Problēmas apraksts
[3.] Pašreiz Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir ietvertas atsauces uz atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmu. Ņemot vērā, ka uzlabotajā atkritumu plūsmu uzskaites informatīvajā sistēmā būs iespējams veikt daudz plašāku uzskaiti arī par citām veiktajām darbībām ar atkritumiem, kā arī paplašināsies personu loks, kurām būs pienākums vai tiesības izmantot minēto informatīvo sistēmu, ir nepieciešams veikt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu atkritumu plūsmas informatīvās sistēmas darbību, ir nepieciešams veikt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likuma 17.. 17.1, 23. un 42.pantā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Uzlabosies fizisko personu iespējas atkritumu dalītās savākšanas punktos nodot dažādus bateriju veidus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
1) Atkritumu apsaimniekošanas komersanti, kuri veic atkritumu pārvadājumu uzskaiti valsts informācijas sistēmā APUS. Ņemot vērā Valsts vides dienesta realizēto projektu, palielināsies atkritumu apsaimniekošanas komersantu skaits, kuri izmantos APUS sistēmu, kā arī palielināsies atkritumu apsaimniekošanas darbību veidi, kuri būs jāreģistrē Atkritumu plūsmu uzskaites sistēmā;
2) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji, kuriem būs jānodrošina pēc 2012.gada tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana;
3) Bateriju ražotāji un ražotāju atbildības organizācijas, kas nodrošinās bateriju atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Bateriju regulas prasībām.
2) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji, kuriem būs jānodrošina pēc 2012.gada tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana;
3) Bateriju ražotāji un ražotāju atbildības organizācijas, kas nodrošinās bateriju atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Bateriju regulas prasībām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 18.februāra noteikumos Nr.113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība"
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projektā tiks iekļautas prasības atkritumu plūsmu uzskaitei atbilstoši likumprojektā ietvertajam deleģējumam.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam"
Pamatojums un apraksts
Tiks precizētas prasības bateriju atkritumu apsaimniekošanai atbilstoši Bateriju regulas prasībām.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.3. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumos Nr.331 "Elektrisko un elektronisko iekārtu un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu"
Pamatojums un apraksts
Tiks precizētas prasības bateriju ražotāju reģistrācijai atbilstoši Bateriju regulas prasībām.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L0884
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīva (ES) 2024/884 , ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)
Apraksts
Pārskatot Direktīvu 2012/19/ES un novēršot tās trūkumus, ir būtiski nodrošināt, ka EEIA apsaimniekošanas izmaksas netiek nesamērīgi pārliktas uz patērētājiem vai iedzīvotājiem. Tas ietver principa “piesārņotājs maksā” ņemšanu vērā, iespējamo noteikumu izskatīšanu attiecībā uz EEIA savākšanas mērķiem un atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas ievērošanu, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R1542
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK
Apraksts
Lai būtu iespējams aptvert visu Eiropas Savienības tirgū laisto bateriju pilnu aprites ciklu, ir jāizveido saskaņotas prasības produktiem un tirgvedībai, tostarp atbilstības novērtēšanas procedūras, kā arī prasības, kas pilnā mērā attiecas uz bateriju darbmūža beigu posmu. Prasības, kas attiecas uz darbmūža beigu posmu, ir nepieciešamas tāpēc, lai risinātu bateriju izraisīto ietekmi uz vidi un jo īpaši, lai atbalstītu bateriju atkritumu reciklēšanas tirgu un no baterijām atgūto otrreizējo izejmateriālu tirgu veidošanos. Lai sasniegtu iecerētos mērķus – vienā juridiskā instrumentā pievērsties visam baterijas aprites ciklam, vienlaikus nepieļaujot šķēršļus tirdzniecībai un konkurences izkropļojumus, kā arī saglabājot iekšējā tirgus integritāti –, noteikumiem par baterijām izvirzītajām prasībām vajadzētu būt vienveidīgi piemērojamiem visiem ekonomikas operatoriem visā Savienībā, un nevajadzētu būt iespējai dalībvalstīs tos īstenot atšķirīgi. Tāpēc Direktīva 2006/66/EK būtu jāaizstāj ar regulu.
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L0851
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu
Apraksts
Noteiktas prasības atkritumu uzskaitei.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīva (ES) 2024/884 , ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 1.punkts
(jauns 24.a pants)
(jauns 24.a pants)
-
-
Netiks pārņemts. Attiecas uz Eiropas Komisijas pilnvarām.
1.panta 2.punkta (a) apakšpunkts:
(12.panta 1.daļas a) apakšpunkts)
(12.panta 1.daļas a) apakšpunkts)
5.pants (27.panta 1.1 daļas 1. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 2.punkta (a) apakšpunkts:
(12.panta 1.daļas b) apakšpunkts)
(12.panta 1.daļas b) apakšpunkts)
5.pants (27.panta 1.1 daļas 2. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 2.punkta (a) apakšpunkts:
(12.panta 1.daļas c) apakšpunkts)
(12.panta 1.daļas c) apakšpunkts)
5.pants (27.panta 1.1 daļas 3. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 2.punkta (b) apakšpunkts:
(12.panta 3.punkts)
(12.panta 3.punkts)
5.pants (27.panta 1.2 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 2.punkta (c) apakšpunkts:
(12.panta 4.punkts)
(12.panta 4.punkts)
5.pants (27.panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts:
13.panta 1.punkta a) apakšpunkts
13.panta 1.punkta a) apakšpunkts
5.pants (27.panta 2.1 daļas 1. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts:
13.panta 1.punkta b) apakšpunkts
13.panta 1.punkta b) apakšpunkts
5.pants (27.panta 2.1 daļas 2. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts:
13.panta 1.punkta c) apakšpunkts
13.panta 1.punkta c) apakšpunkts
5.pants (27.panta 2.1 daļas 3. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts:
13.panta 1.punkta pirmā rindkopa
13.panta 1.punkta pirmā rindkopa
5.pants (27.panta 2.2 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts:
13.panta 1.punkta otrā rindkopa
13.panta 1.punkta otrā rindkopa
5.pants (27.panta 2.2 un 2.3 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 4.punkts:
14.panta 4.punkts
14.panta 4.punkts
MK noteikumu projekts 25-TA-266
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 5.punkts:
15.panta 2.punkta pirmā rindkopa
15.panta 2.punkta pirmā rindkopa
MK noteikumu projekts 25-TA-266
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 5.punkts:
15.panta 2.punkta otrā rindkopa
15.panta 2.punkta otrā rindkopa
MK noteikumu projekts 25-TA-266
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 5.punkts:
15.panta 2.punkta trešā rindkopa
15.panta 2.punkta trešā rindkopa
MK noteikumu projekts 25-TA-266
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
2.panta 1.punkts
14.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
2.panta 2.punkts
-
-
Netiks pārņemts. Dalībvalstu pienākums paziņot.
3.pants
-
-
Netiks pārņemts. Spēkā stāšanās.
4.pants
-
-
Netiks pārņemts. Adresāti.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2024/884 1.panta 3.punkta otrajā rindkopā ir noteikts, ka “Attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem iepriekš radušiem atkritumiem no EEI – izņemot fotoelementu paneļus –, kurus aizstāj ar jauniem līdzvērtīgiem izstrādājumiem vai ar jauniem izstrādājumiem, kas pilda to pašu funkciju, izmaksu finansējumu nodrošina šo izstrādājumu ražotāji piegādes laikā. Dalībvalstis alternatīvi var noteikt daļēju vai pilnīgu atbildību par minēto finansējumu arī lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.” Ir izmantota Direktīvas 2024/884 1.panta 3.punkta otrajā rindkopā paredzētā rīcības brīvība, un likumprojektā ir paredzēts, ka elektrisko un elektronisko iekārtu lietotāji sedz minēto iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas tādā gadījumā, ja tās nav seguši elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji minēto iekārtu piegādes brīdī.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 1.punkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts
6.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 1.apakšpunkts
6.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 3.apakšpunkts
6.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 9.apakšpunkts
6.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 10.apakšpunkts
6.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 12.apakšpunkts
6.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 13.apakšpunkts
6.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 16.apakšpunkts
8.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 47.apakšpunkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 50.apakšpunkts
6.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 65.apakšpunkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
54.panta 3.punkta a) apakšpunkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
54.panta 3.punkta d) apakšpunkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 1.punkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 4.punkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 5.punkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 6.punkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 7.punkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 10.punkta a) apakšpunkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 12.punkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
56.panta 1.punkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
56.panta 4.punkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
56.panta 5.punkta 2.teikums
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
59.panta 1.punkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
59.panta 5.punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
60.panta 1.punkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
60.panta 6.punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
61.panta 1.punkta ievddaļa
9.pants, 10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
62.panta 1.punkta a) apakšpunkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
62.panta 1.punkta b) apakšpunkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
62.panta 3.punkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
65.pants
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
66.pants
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
70.panta 1.punkts
11.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
74.panta 5.punkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ir izmantota Bateriju regulas 55.panta 3.punktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstīm detalizēti noteikt kādai jābūt kompetentās iestādes vai iestāžu organizācijai un darbībai, tostarp administratīvos un procedūras noteikumus attiecībā uz:
a)ražotāju reģistrāciju saskaņā ar 55. pantu (Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumos Nr.331 "Elektrisko un elektronisko iekārtu un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu"")
b)ražotāju un ražotāju atbildības organizāciju pilnvarošanu saskaņā ar 58. pantu (Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumi Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm")
c)ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu izpildes pārraudzību saskaņā ar 57. pantu (Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumi Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm")
d)datu vākšanu par baterijām un bateriju atkritumiem saskaņā ar 75. pantu (Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam"")
e)informācijas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar 76. pantu (Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam"").
a)ražotāju reģistrāciju saskaņā ar 55. pantu (Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumos Nr.331 "Elektrisko un elektronisko iekārtu un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu"")
b)ražotāju un ražotāju atbildības organizāciju pilnvarošanu saskaņā ar 58. pantu (Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumi Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm")
c)ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu izpildes pārraudzību saskaņā ar 57. pantu (Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumi Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm")
d)datu vākšanu par baterijām un bateriju atkritumiem saskaņā ar 75. pantu (Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam"")
e)informācijas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar 76. pantu (Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam"").
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nav attiecināms.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 25.punkta b) apakšpunkts
2., 3., 4., 13.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Minētā direktīvas norma neparedz rīcības brīvību dalībvalstij.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nav attiecināms.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija, Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks papildināts pēc publiskās apspriešanas.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks papildināts pēc publiskās apspriešanas.
6.4. Cita informācija
Tiks papildināts pēc publiskās apspriešanas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Likumprojekts nosaka, ka Valsts vides dienests pildīs Bateriju regulas 54. pantā noteiktās kompetentās iestādes pienākumus attiecībā uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu. Minētie kompetentās iestādes pienākumi lielā mērā atbilst Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumos Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm" noteiktajām Valsts vides dienestam kompetencēm.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Likumprojektā paredzētie grozījumi attiecībā uz valsts informācijas sistēmu "Atkritumu plūsmu uzskaites sistēma" nodrošinās Valsts vides dienesta kā minētās sistēmas pārziņa darbību.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekta piemērošana veicinās bateriju atkritumu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu dalīto savākšanu un apsaimniekošanu. Likumprojekta piemērošanas rezultātā uzlabosies atkritumu plūsmu uzskaite un tiks iegūta vides aizsardzības kontroles pasākumu veikšanai nepieciešamā informācija.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi