Anotācija

Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam vidustermiņa izvērtējums parādīja, ka nozīmīgs šķērslis pilsoniskajai līdzdalībai ir iedzīvotāju līdzdalības iespēju nevienlīdzība, kas saistīta ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām, teritoriālu un informatīvu nošķirtību, fiziskiem vai veselības traucējumiem, kā arī ar sociālekonomisko nevienlīdzību. 

Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem Eiropas Savienībā. 2019. gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 29,6% sieviešu un 24,6% vīriešu. Personas ar invaliditāti skar sociālā atstumtība, diskriminācija, ir negatīva pieredze ar dažādu pakalpojumu saņemšanu. Invaliditātes pensijas saņēmēji vecumā 18-24 gadi (33%), pakļauti augstam nabadzības riskam. Ilgstoša bezdarba, neveiksmīga darba meklēšanas pieredze 50+ gadu vecumā rada depresīvu sajūtu, veicina pašizolēšanos un pašdiskrimināciju.

Saskaņā ar Eirobarometra aptauju datiem Latvija ierindojas pēdējā vietā Eiropas Savienībā to iedzīvotāju īpatsvara ziņā, kas netic, ka valstī viņu balsij ir nozīme (71% no aptaujātajiem). 2021. gadā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) īstenoja dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, uzticēšanās pētījumu (OECD Trust Survey). Starpvalstu mērogā tikai mazāk nekā viena trešdaļa aptaujāto uzskata, ka valdības attaisno viņu cerības uz pilsonisko līdzdalību, tomēr arī šajā pētījumā 22 iesaistīto valstu vidū Latvija ieņem pēdējo vietu – tikai 13,7% aptaujāto ir pārliecināti, ka valsts politiskā sistēma ļauj viņiem iesaistīties valdības lēmumu pieņemšanā.

Vienlaikus pēdējo trīs gadu periodā kopumā ir samazinājusies Latvijas iedzīvotāju sabiedriskā un pilsoniskā līdzdalība[1], kas lielā mērā skaidrojams ar Covid-19 izraisīto pandēmiju un tās sekām. Biedrību un nodibinājumu darbā iesaistīto īpatsvars krities no 3% līdz 2%. Nemainīgs un izteikti zems saglabājies vietējo kopienu aktivitātēs iesaistīto īpatsvars – 5%.

Salīdzinot pēdējo trīs gadu datus par nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) sektora visbiežāk nosauktajiem darbības šķēršļiem, novērojams, ka izteikti pieaudzis divu problēmu minēšanas biežums – par 13% pieaudzis to organizāciju īpatsvars, kas norāda uz cilvēkresursu trūkumu (no 25% 2020. gadā līdz 38% 2022. gadā), un par 7% to īpatsvars, kas norāda uz neregulāru finansējumu (attiecīgi no 47% līdz 53%)[2]. Būtiskākās nepilnības cilvēkresursu jomā ir tieši algoto darbinieku aspektā un dažādu ekspertu un speciālistu pieejamībā. Savukārt biedrību un nodibinājumu finansiālā ilgtspēja ir vāja, jo liela daļa organizāciju ir atkarīgas no kāda viena finansējuma avota[3].

Savukārt pētījumā “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē. Cik liels? Cik spēcīgs? Cik gatavs krīzēm?” secināts, ka nevalstisko organizāciju sektors Latgales reģionā ir visai noplicināts – administratīvā kapacitāte ir zema, vien 8% no visām nevalstiskajām organizacijām ir spējīgas nodarbināt kaut vienu darbinieku, taču arī šādos gadījumos darbinieki ne vienmēr ir pastāvīgi nodarbināti. Pētījumā uzrunātie nevalstisko organizāciju pārstāvji atzina, ka nevalstisko organizāciju sektors Latgalē nav bijis aktīvs krīžu situācijas – nevalstiskās organizācijas neiesaistījās palīdzības sniegšanā pandēmijas laikā un neiesaistījās aktivitātēs kara pirmajās dienās, kad Latvijā ieplūda daudz bēgļu no Ukrainas. Balstoties uz fokusgrupu rezultātiem var secināt, ka nevalstisko organizāciju reaģētspēja krīzes sākumposmā ir ļoti zema. Vienlaikus pētījumā secināts, ka, lai arī kopumā nevalstisko organizāciju sektors Latgales reģionā šobrīd ir noplicināts, nevalstisko organizāciju aktīvisti fokusgrupās apliecina, ka viņiem ir augsta motivācija turpināt darboties nevalstisko organizāciju sektorā un viņi tic, ka dara sabiedrībai nozīmīgu darbu.

Latgalē reģistrētas aptuveni 7% no visām Latvijas biedrībām un nodibinājumiem jeb nedaudz virs 2 tūkst. Nevalstiskās organizācijas un to blīvums visās deviņās pašvaldībās ir līdzīgi zems. No reģistrēto organizāciju skaita tādu, kuras faktiski darbojas, ir ievērojami mazāk. Pēc dažādiem nevalstisko organizāciju raksturojošiem rādītājiem, teiktā intervijās un fokusgrupās var lēst, ka organizāciju skaits, kuras ikdienā vairāk vai mazāk aktīvi darbojas ir vismaz uz pusi mazāk nekā to, kas šobrīd reģistrējušas darbību Biedrību un nodibinājumu reģistrā un savu darbību nav likvidējušas. Tādēļ kopumā nevalstisko organizāciju sektors no nevalstisko organizāciju skaita viedokļa ir ļoti mazs.

[1] Kultūras aktivitātes barometrs 2022. Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums. Kultūras ministrija, Latvijas Kultūras akadēmija. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/petijumi
[2] Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtējuma rezultātu ziņojums 2022.
[3] Latvijas Pilsoniskās alianse, 2022. gada pētījums “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju resursi: esošā situācija un vajadzības 2022” (406 respondenti). Pieejams:
https://nvo.lv/uploads/pilsoniskas_sabiedribas_organizaciju_resursi_esosa_situacija_un_vajadzibas_2022946.pdf.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.4.9. pasākuma ietvaros atbalsts plānots sabiedrības noturības spēju stiprināšanai, pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju paplašināšanai un iespēju veicināšanai, īpaši sabiedrības grupām ar zemu līdzdalības īpatsvaru – cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nepilsoņiem un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, mazākumtautību, romu kopienas un diasporas pārstāvjiem.

Paredzēts īstenot sabiedrības līdzdalības pasākumus saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības veicināšanai, izpratnes veidošanai par kopējo labumu un iedzīvotāju atbildības izjūtas veicināšanai par līdzcilvēkiem, kā arī veicināt savstarpējo uzticēšanos starp dažādām sabiedrības grupām un solidaritāti. Pasākuma ietvaros plānots atbalsts Latvijas reģionu nevalstiskajām organizācijām un aktīvajiem iedzīvotājiem, lai nodrošinātu to efektīvu un ilgtspējīgu darbību, izmantojot un attīstot reģionālo nevalstisko organizāciju atbalsta centru potenciālu, ar mērķi attīstīt aktīvas un iekļaujošas līdzdalības tradīcijas, it īpaši vēršot uzmanību tādu risinājumu attīstībai, kas veicina mazaizsargātu vai sociālās atstumtības riskam pakļautu iedzīvotāju līdzdalību.

Eiropas Savienības un citos starptautiskos pētījumos sabiedrības saliedētība tiek saistīta ar kopības izjūtu, sabiedrības spēju atjaunoties un orientāciju uz kopīgu labumu. Sabiedrības saliedētība tiek cieši saistīta arī ar ekonomisko izaugsmi un valstu labklājību. 

Eiropas Savienības līmenī definētais saliedētas sabiedrības koncepts ietver trīs savstarpēji saistītas dimensijas: 
1. iedzīvotāju savstarpējās attiecības – savstarpēja uzticēšanās, sociālo tīklu veidošanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana; 
2. iesakņošanās jeb piederība – ticība valsts institūcijām, taisnīguma izpratne un cieša saikne ar valsti; 
3. izpratne par kopējo labumu – iedzīvotāju atbildības izjūta par līdzcilvēkiem un vēlme palīdzēt jeb solidaritāte, cieņa pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem un pilsoniskā/politiskā līdzdalība. 

Pētījumā “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē. Cik liels? Cik spēcīgs? Cik gatavs krīzēm?” secināts, ka Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā parāda, cik liela slodze uz sabiedrības drošību, civilo aizsardzību, kā arī humānās palīdzības sniegšanu ir vietējām pašvaldībām. Šī pieredze parāda, ka vietējām pašvaldībām ir vajadzīgas atbalsta rokas no vietējām kopienām. Pieredze parāda, ka darbs ar vietējo kopienu aktivizēšanu ilgtermiņā ir nozīmīgs ieguldījums, kas padara vietējās kopienas noturīgākas pret dažāda veida krīzēm. Krīžu gadījumā atbildīgo institūciju spējas, gatavība rīkoties ir izšķiroši svarīga, taču būtisks tās elements ir arī vietējās kopienas noturības spēja.

Pēdējos gados arvien biežāk tiek lietots jēdziens “sabiedrības noturība”, ar to saprotot sabiedrības spējas pārvarēt dažāda veida krīzes. Visbiežāk sabiedrības noturības spēju novērtēšanai analizē tādus sabiedrībā notiekošus procesus kā sabiedrības saliedētība, solidaritāte, uzticēšanās līdzcilvēkiem un valsts un pašvaldību institūcijām, piederības sajūta kopienai un aktīva pilsoniskā sabiedrība.

Kopumā sabiedrības noturības risinājumiem identificējami vismaz pieci darbības līmeņi: ES un starptautiskais, nacionālais līmenis, pašvaldību līmenis, kopienu līmenis un indivīda/ģimenes līmenis. Pasākuma 4.3.4.9. ieviešana pamatā ir saistīta ar kopienu līmeni un tam pakārtoti arī ar indivīda/ģimenes līmeni. Kopienu līmenī tiks veidoti risinājumi preventīvām darbībām, kas saistītas ar sabiedrības integrācijas aspektiem, vienlaikus paredzot sagatavošanos koordinētai rīcībai krīzes situācijās, tostarp veidojot izglītojošu programmu, kas ietver konkrētu kopienas un indivīdu spēju, zināšanu un prasmju veidošanu:
a) spēju identificēt problēmu zonas un mazaizsargātus cilvēkus, kam nepieciešama palīdzība;
b) sadarbības prasmes ar pašvaldību, spēja mobilizēt resursus (finanšu, materiālos un cilvēku) un koordinācija ar pašvaldību;
c) drošas informācijas un apziņošanas kanāli arī gadījumos, kad nav pieejami mobilie sakari;
d) pirmās palīdzības prasmes;
e) psiholoģiskās palīdzības prasmes un stresa vadības iemaņas.

Veidojot kopienu pilsoniskās sabiedrības noturības un pašorganizēšanās iniciatīvas, uzmanība tiks pievērsta praktiskām darbībām, kurās kopienas pārstāvji apzina resursus, iepazīstas un veido savstarpējus kontaktus, izprot vietējo infrastruktūru un iemācās koordinēt darbības.

4.3.4.9. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, nosakot, ka projekta iesniedzējs ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona – Sabiedrības integrācijas fonds, kas veicina sabiedrības integrāciju atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likumam, kas projektu īsteno kopā ar sadarbības partneriem – biedrību “Latvijas Pilsoniskā alianse”, biedrību “Zemgales NVO centrs”, biedrību “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs”, biedrību “Kurzemes NVO centrs” un nodibinājumu “Valmieras novada fonds”.

4.3.4.9. pasākuma mērķa grupa ir kopienas aktīvie iedzīvotāji, neformālās iniciatīvu grupas, biedrības un nodibinājumi, reģionālie nevalstisko organizāciju atbalsta centri, mazaizsargātie vai sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji.

4.3.4.9. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 4 350 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums granta veidā ne vairāk kā – 3 697 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 652 500 euro.

Finansējuma saņēmējs ar sadarbības partneriem ir aprēķinājis finansējuma saņēmēja atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo kopējo attiecināmo finansējumu 744 845,59 euro apmērā un sadarbības partnera atbalstāmo darbību īstenošanai kopējo attiecināmo finansējumu  2 905 640,17 euro apmērā. Pamatojoties uz sadarbības partneru atbalstāmo darbību īstenošanai aprēķināto nepieciešamo finansējuma apmēru, paredzēts, ka tas tiks sadalīts vienādās daļās starp visiem sadarbības partneriem.

4.3.4.9. pasākuma projektu iesniegumu atlasi var uzsākt un vienošanos par projekta īstenošanu var slēgt, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 86. pantā noteikto, ka elastības finansējuma apjoms ir 50% no dalībvalstij pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 2026. gadam un 2027. gadam, attiecīgi pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanos par projektu īstenošanu, ir ne vairāk kā 3 663 679 euro, tai skaitā ESF+ finansējums granta veidā 3 114 127 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 549 552 euro.

Projekts nosaka, ka izmaksas ir attiecināmas no Projekta spēkā stāšanās dienas, lai nodrošinātu projekta īstenotājam iespēju savlaicīgi uzsākt 4.3.4.9. pasākuma ietvaros apstiprināmā projekta īstenošanu. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas, finansējuma saņēmējam tās ir jāsedz no sava budžeta, tomēr šāda iespējamība vērtējama ar zemu iestāšanās risku.  

2024. gadā līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 4.3.4.9. pasākuma finansējuma saņēmējam Sabiedrības integrācijas fondam projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu 20 000 euro apmērā attiecināmo izmaksu segšanai nodrošina no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4.3.4.9. pasākuma ESF+ finansējums 3 697 500 euro apmērā atbilst intervences kodam 152 “Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā”.

4.3.4.9. pasākuma ietvaros ir noteiktas šādas atbalstāmas darbības:
1. praktisku pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu īstenošanas metodiskās programmas sagatavošana, aprobēšana un īstenošana vietējo kopienu noturības spēju stiprināšanai un pašorganizācijas, sadarbības un līdzdarbības prasmju attīstībai, kas balstīta vietējo kopienu zināšanu un prasmju apguves vajadzībās;
2. atbalsta tīklu veidošana vietējo kopienu aktivizēšanai, saliedēšanai un noturības prasmju veicināšanai, tostarp sociālo tīklu grupu veidošana;
3. kopienas iniciatīvu īstenošana ar mērķi veicināt vietējo kopienu aktivizēšanu, saliedēšanu un noturības prasmju veicināšanu;
4. informatīvu pieredzes apmaiņas un saliedējošu pasākumu organizēšana reģionos;
5. sadarbības un pieredzes apmaiņas, tai skaitā ārvalstu pieredzes apmaiņas pasākumu īstenošana;
6. pasākumu un iniciatīvu ietekmes analīze, kas ietver stratēģiskus ieteikumus turpmākajam iedzīvotāju iniciatīvu atbalstam;
7. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
8. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

Projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošinās praktisku pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu īstenošanas metodiskās programmas sagatavošanu, satura izstrādi un aprobēšanu, vietējo kopienu noturības prasmju veidošanai un pašorganizācijas, sadarbības un līdzdarbības prasmju attīstībai, kā ekspertus iesaistot visus sadarbības partnerus. Praktisku pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu īstenošanas metodiskās programma tiek sagatavota, izzinot vietējo iedzīvotāju, kopienu un nevalstisko organizāciju nepieciešamo zināšanu un prasmju vajadzības.

Sadarbības partneris pēc praktisku iniciatīvu zināšanu apguves programmas izstrādes un aprobēšanas nodrošinās tās īstenošanu vietējās kopienās, īstenojot iniciatīvas. Projekts nosaka, ka katrā pašvaldībā tiek iesaistītas vismaz piecas nevalstiskās organizācijas, vienlaikus nodrošinot, ka vismaz 30 procentu iniciatīvu īstenošanā tiek iesaistīti iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas un kopienas no administratīvām teritorijām ārpus pilsētām.

Kopienas iniciatīvas ietver darbības, kas balstītas konkrētas pašvaldības iedzīvotāju identificētās vajadzībās dažādu sabiedrības grupu savstarpējas  sadarbības veidošanai un pašorganizācijas spēju attīstībai.  

Lai nodrošinātu iniciatīvu īstenošanu, pašvaldības, sadarbības partneri katrā reģionā izveido kopienas atbalsta tīklu, kas nodrošina iniciatīvu īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kopdarbības vidi un metodisko atbalstu, kā arī saliedējošu pasākumu organizēšanu. Kopienas atbalsta tīkla darbības, tai skaitā sociālo tīklu grupu darbības nodrošināšanai sadarbības partneri katrā reģionā piesaista vismaz 12 partnerus (nevalstiskās organizācijas un/vai kopienas pārstāvjus), kas veido vienojošu saziņas mehānismu aktīvo iedzīvotāju sadarbības veicināšanai un iedibināto sadarbības tīklu ilgtspējai.

4.3.4.9. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
1. iznākuma rādītājs: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu – 6;
2. rezultāta rādītājs: nevalstisko organizāciju un kopienas pārstāvju skaits, kam stiprinātas spējas veicināt sabiedrības noturību, – 60.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina dubultā finansējuma riska novēršanu un demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem un nodrošina, lai 4.3.4.9. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 580 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana” 35. punktā noteiktajam, LEADER programma paredz ieguldījumus infrastruktūrā, pamatlīdzekļu iegādi un līdzīgas aktivitātes. Iedzīvotāju iniciatīvas un pašorganizēšanās spēju attīstība programmā netiek atbalstīta.
 
4.3.4.9. pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un tā ietvaros ir plānotas specifiskas darbības horizontālā principa veicināšanai, nosakot pienākumu uzkrāt datus par projekta ietekmi uz šādiem rādītājiem:
1) personu, kuras ir piedalījušās mācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, skaits; 
2) konsultatīva rakstura pasākumu par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, skaits.

Projektā noteikts, ka 4.3.4.9. pasākuma ietvaros plānots attiecināt tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Projektā noteikts, ka 4.3.4.9. pasākuma ietvaros netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 54. panta b) apakšpunktu.

Atbildīgā iestāde izstrādā vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku personāla izmaksām (turpmāk – personāla izmaksu metodika) un saskaņo to ar vadošo iestādi.

Līdz brīdim, kad tiks apstiprināta personāla izmaksu metodika, personāla izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30% noslodze. Redzes korekcijas līdzekļu kompensācija finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam ir attiecināma, ja tā nav iekļauta veselības apdrošināšanas izmaksās.

Līdz personāla izmaksu metodikas apstiprināšanai ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla veselības apdrošināšanas izmaksas. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100% apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā.
Pēc personāla izmaksu metodikas apstiprināšanas, finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personāla un vadības personāla izmaksas tiek attiecinātas, piemērojot personāla izmaksu metodiku.

Tāpat Kultūras ministrija ir izvērtējusi nepieciešamību noteikt finansējuma saņēmējam pienākumu izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi un, ņemot vērā to, ka 4.3.4.9. pasākuma mērķis ir attīstīt reģionālo nevalstisko organizāciju atbalsta centru potenciālu stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju efektīvu un ilgtspējīgu darbību sabiedrības noturības prasmju attīstībai un arī projekta iesniedzējs Sabiedrības integrācijas fonds savā darbībā ievēro visas sabiedrības integrācijas procesu pilnveidošanu, kas kā mērķis ir izvirzīts Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3. panta pirmajā daļā, nosakot, ka Sabiedrības integrācijas fonda mērķis ir atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju un Sabiedrības integrācijas fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu secināms, ka 4.3.4.9. pasākuma mērķis ir sociāls, kam nav nepieciešams veikt izvērtējumu par izmaksu un ieguvumu analīzi un vērtēt izdevīgumu pamatojoties un finanšu un ekonomisko analīzi.

Ierobežotas projekta iesnieguma atlases ietvaros projekta iesniegums tiks vērtēts atbilstoši specifiskajam atbilstības vērtēšanas kritērijam “Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu.” 

Projekts nosaka izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanas izmaksas saskaņā ar Labklājības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām “Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)”, nodrošinot, ka projekta ietvaros  tiek paredzētas: 
1. vismaz piecas vispārīgās darbības, kas attiecas uz projekta vadību un īstenošanu un kas kopumā veicina vienlīdzīgas iespējas un pamattiesību ievērošanu, kas  aptver trīs jomas:  
- informāciju un publicitāti; 
- projekta vadību un īstenošanu; 
- publiskos iepirkumus (ja attiecināms);
2. vismaz trīs specifiskās darbības, kas īpaši veicina vienlīdzīgas iespējas, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, iekļaušanu. 
3. ir paredzēti vismaz divi horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāji: 
- personu, kuras ir piedalījušās mācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, skaits;
- konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem.

Projekts nosaka, ka ir atbalstāma sociāli atbildīga un inovatīva iepirkuma īstenošana un vides prasību integrācija preču un pakalpojumu  iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums). 
 
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu. Lai nodrošinātu interešu konflikta riska neiestāšanos, finansējumā saņēmējs izstrādās kārtību, kur tiks aprakstīta interešu konflikta riska izvērtēšanas un uzraudzības kārtība un rīcība, ja tiek konstatēts interešu konflikts.

4.3.4.9. pasākuma ietvaros netiek sniegts valsts atbalsts komercdarbībai, jo 4.3.4.9. pasākuma ietvaros plānotajām darbībām nav saimnieciska rakstura un netiek sniegtas priekšrocības, radot konkurences ierobežojumus. Projekta īstenotājs – Sabiedrības integrācijas fonds, kas veicina sabiedrības integrāciju atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likumam, projekta ietvaros nodrošinās praktisku pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu īstenošanas metodiskās programmas sagatavošanu, satura izstrādi un aprobēšanu, sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumu īstenošanu, projekta ietekmes analīzes sagatavošanu un informācijas par projekta īstenošanu sagatavošanu plašākai sabiedrībai.

Savukārt sadarbības partneri – biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”, biedrība “Zemgales NVO centrs”, biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs”, biedrība “Kurzemes NVO centrs” un nodibinājums “Valmieras novada fonds” tika izvēlētas par finansējuma saņēmēja sadarbības partneriem, balstoties ilgtermiņa sadarbības pieredzē ar Kultūras ministriju, kā arī organizāciju darbības un sasniegto rezultātu efektivitātes analīzē. Tā kā Kultūras ministrija katru gadu īsteno programmu “Reģionu NVO atbalsta programma”, organizāciju darbība ir vērtēta līdzvērtīgu uzdevumu veikšanā ilgtermiņā. Programmas “Reģionu NVO atbalsta programma” mērķis ir nodrošināt pastāvīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības attīstībai reģionos, stiprināt reģiona nevalstisko organizāciju kapacitāti, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un līdzdalību, kā arī veicināt mazākumtautību nevalstisko organizāciju attīstību un ilgtspēju. Ar šīm organizācijām, atbilstoši konkursa rezultātiem, katrā plānošanas reģionā ir noslēgti līdzdarbības līgumi “Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru sadarbības un mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanas jomā”. Līdzšinējos konkursos visas minētās organizācijas ir ieguvušas tiesības īstenot valsts pārvaldes uzdevumus un ar savu darbību ilgtermiņā ir apliecinājušas spēju darboties efektīvi, lietderīgi un atbildīgi izmantot piešķirtos līdzekļus.

Vienlaikus Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027. gadam projektā ir iekļauts 2.2.2. pasākums “Reģionu NVO atbalsta programma”, kuras ietvaros paredzēts katru gadu nodrošināt viena reģiona līmeņa NVO atbalsta centra kā pilsoniskās kompetences centra/inkubatora darbību katrā reģionā.

Projekts paredz, ka reģionālie nevalstisko organizāciju atbalsta centri nodrošinās bezmaksas praktisku iniciatīvu zināšanu apguves programmas īstenošanu vietējām kopienām, vienlaikus nodrošinot bezmaksas metodisko atbalstu un saliedējošu pasākumu īstenošanu, kā arī nodrošinās reģiona nevalstiskajām organizācijām finansiālu atbalstu kopienu iniciatīvu īstenošanai. Projekta paredz, ka katrā pašvaldībā iniciatīvu īstenošanā jāpiesaista vismaz 5 nevalstiskās organizācijas.