Anotācija

Projekts paredz atļaut ēku (būvju) īpašniekiem atsavināt divus Zemkopības ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus – "Klīves pirts" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 54860080046) – valsts meža zemi (zemes vienības kadastra apzīmējums 5486008 0046) 0,11 ha platībā - "Klīves pirts", Valgundes pagastā, Jelgavas novadā  un "Zīles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.46560060518) –  valsts meža zemi (zemes vienības kadastra apzīmējums 46560060518)  0,4999 ha platībā – Bukaišu pagastā, Dobeles novadā, kas nepieciešami būvju nekustamo īpašumu uzturēšanai.
 

Vispārējā kārtība

1. Nekustamā īpašuma "Klīves pirts" raksturojums.
Nekustamais īpašums "Klīves pirts" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5486 008 0046) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 54860080046) - Valgundes pagastā, Jelgavas novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums "Klīves pirts"), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Zemgales rajona tiesas Valgundes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000508425, lēmuma datums: 15.08.2012.

Saskaņā ar NĪVKIS zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 54860080046) platība ir  0,11 ha, lietošanas mērķis: 0601 - individuālo dzīvojamo māju apbūve 0,11 ha platībā.

Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.

Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmajā daļā ietverto valsts meža zemes definīciju Nekustamais īpašums "Klīves pirts" ir valsts meža zeme visā tā platībā (0,11 ha platībā), ko pamato Latvijas valsts Vēstures arhīva 11.11.2009. izziņā Nr.5-JP-3416/23 minētais par zemes gabala vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939. gadu.

Saskaņā ar NĪVKIS par zemes vienības platības sadalījumu pa lietošanas veidiem visa zemes vienība  0,1100 ha platībā ir zeme zem ēkām.
Nekustamā īpašuma "Klīves pirts" kadastrālā vērtība uz 01.01.2024  ir noteikta 1562 euro.

Atbilstoši Zemgales rajona tiesas Valgundes pagasta zemesgrāmatas noraksta izdrukai nodalījuma Nr. 100000508425 III daļas 1.iedaļā "Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu" uz zemes vienības atrodas nekustamā īpašuma sastāvā neietilpstoša būve ar kadastra apzīmējumu 54860080046001. Pamats: 2012.gada 23.jūlija nostiprinājuma lūgums, valsts zemes dienesta 2012.gada 11.jūlija kadastra izziņa nr. 10-02/152087-1/3.

Saskaņā ar NĪVKIS  nekustamam īpašuma "Klīves pirts" nav reģistrēti apgrūtinājumi.

Saskaņā ar Zemgales rajona tiesas Valgundes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000508425 norakstu, II daļas 2.iedaļā ir reģistrēts, ka saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 16.panta pirmo un otro daļu noteikts aizliegums piecus gadus nekustamo īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai nodibināt uz to personālservitūtu, lēmuma datums: 15.08.2012.
Ņemot vērā, ka Zemgales rajona tiesas Valgundes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000508425 II daļas 2.iedaļā reģistrētā atsavināšanas aizlieguma termiņš ir notecējis, tas neatstās ietekmi uz Nekustamā īpašuma "Klīves pirts" atsavināšanu.

Uz zemes vienības  atrodas būve (būves kadastra apzīmējums 54860080046001) - pirts ar kopējo platību 146,1 m², ekspluatācijas uzsākšanas gads:1989.gads, kas ietilpst būvju īpašuma ar kadastra Nr.54865080002 sastāvā. Īpašuma tiesības uz būvju īpašumu ar kadastra Nr.54865080002 ir nostiprinātas fiziskai personai Valgundes pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr.374, lēmuma datums:15.09.2014.

Uz Nekustamo īpašumu "Klīves pirts" esošajām būvēm ir attiecināms likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14.panta pirmās daļas 1.punkts, kas paredz, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (01.09.1992.), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.

Pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38.panta pirmo un otro daļu ar Nekustamo īpašumu "Klīves pirts" saistīto būvju īpašniekam ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz Nekustamo īpašumu "Klīves pirts" (zemesgabalu) un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Zemkopības ministrija 03.04.2024. vēstulē Nr.3.4-11e/669/2024 ir informējusi, ka ar Nekustamo īpašumu "Klīves pirts" saistītā būvju īpašuma īpašnieks veicis izdevumu par zemes likumisko lietošanu samaksu saskaņā ar  akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" 01.03.2024. nosūtīto maksāšanas paziņojumu par apbūvēta zemesgabala likumisko lietošanu Nr. 4.1-10.6_002p_260_24_537.

Ar Nekustamo īpašumu "Klīves pirts"  saistīto būvju īpašnieks 16.11.2023. ir iesniedzis  apbūvēta valsts zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu (reģistrēts VNĪ lietvedībā  04.04.2024.  ar Nr. S/5185).

Zemkopības ministrija saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.¹ pantu ar 03.04.2024. vēstuli Nr.3.4-11e/669/2024 iesniegusi VNĪ Nekustamā īpašuma atsavināšanai nepieciešamos dokumentus.

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt  zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve).

Ar Nekustamo īpašumu "Klīves pirts" saistīto būvju īpašnieks atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo Atsavināšanas likumā  4. panta ceturtās daļas 3.punkts attiecas uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus.
Ievērojot iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā ir piemērojama arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtā daļa, kas paredz, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas būves, var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam.

Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunkts nosaka, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, lauku apvidos — zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

Nekustamais īpašums "Klīves pirts" ir izveidots  platībā, kas nodrošina būves uzturēšanu, apsaimniekošanu un funkcionēšanu.
Jēdziens “funkcionālā nepieciešamība” Meža likumā tiek lietots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izpratnē (sk. Meža likuma 22.04.2021. grozījumu, kas stājās spēkā 20.05.2021., anotācijā).
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta pirmā daļa reglamentē privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, paredzot, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējams. Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kritēriji noteikti 28.panta otrajā daļā, paredzot, ka jāņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumi, it sevišķi: esošā apbūve, apbūves parametri, pagalmu plānošanas noteikumi, transporta infrastruktūras, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu pieejamība u.c., pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas iespēja zemes gabala īpašniekam izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim. 28. panta trešā daļa paredz, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai iestāde, kas īsteno valsts dzīvojamo māju privatizāciju.
Kritēriji būvju funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai ir ietverti Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, kas paredz, ka funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi. Nosakot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību, ņem vērā apbūves blīvumu un brīvās zaļās teritorijas rādītāju.

Atsavināmajā teritorijā nekustamā īpašuma “Klīves pirts” zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 5486 008 0046 (turpmāk – zemes vienība) atrodas viena būve - dzīvojamā māja  (būvju kadastra apzīmējums 5486 008 0046 001).
Nosakot būvju īpašumam funkcionāli nepieciešamo platību, tika vērtēti visi teritorijas plānojumā noteiktie parametri un argumenti, labiekārtojums, automašīnu novietnes (vismaz viena ar platību 25m²), ugunsdrošības prasību nodrošināšana (vienota piebrauktuve būvēm, ar apgriešanās laukumu), inženierkomunikāciju esamība un iespējamā to attīstība atsavināmajā teritorijā, ievērojot vides un vides pieejamības prasības, piekļuves iespējas), Aizsargjoslu likumā noteiktie apgrūtinājumi un ierobežojumi saimnieciskajai darbībai. Papildus minētajiem, tika ņemti vērā Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” ietvertās normas.
Jelgavas novada teritorijas plānojumā 2011.- 2023.gadam (turpmāk – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi) zemes vienībai ir noteikta plānotā (atļautā)  izmantošana Meži” (M) (1. attēls), kurā ir atļauta esošo ēku un būvju pārbūve (neatkarīgi no funkcijas), jaunveidojamā zemesgabala minimālā platība - atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, apbūves parametri – nav noteikti. Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka, ka zemes vienības lielums vienai vieglās automašīnas izvietošanai virszemes atklātā autostāvvietā jāpieņem 25m2.
Ņemot vērā, ka Teritorijas plānojumā nav noteikti apbūves parametri un minimālais autostāvvietu skaits, ņemot vērā ēkas funkciju, tika pieņemts, ka minimālais nepieciešamais automašīnu skaits ir 2 auto novietnes (katras laukums atbilstoši Teritorijas plānojumam 25 m2).
Auto novietņu laukums un piebraucamais ceļš, noteikts, lai nodrošinātu ugunsdrošības prasības. Platība nodrošinātu, ka no šīs transporta infrastruktūras būtu ērti sasniedzami citi funkcionāli nepieciešamie objekti – ūdensapgādes un kanalizācijas objekti, malkas novietne/šķūnis. Šādam nolūkam zemes vienībā jau šobrīd tiek izmantoti  130m2. Tāpat nosakot funkcionāli nepieciešamo platību ir ņemta vērā platība, kas nepieciešama
inženierkomunikāciju (decentralizētas  ūdensapgādes  un kanalizācijas objektus) izvietošanai, kā arī siltumapgādes nodrošināšanai nepieciešamās būves (malkas nojuma/šķūnis) uzturēšanas vajadzībām -  aptuvenā teritorijas platība 430m2.
Izvērtējot iepriekš minētos aspektus,– zemes vienība esošajā apjomā un konfigurācijā atbilst būves uzturēšanai nepieciešamajam apjomam.

Nekustamā īpašuma "Klīves pirts" atsavināšanas lietderību ir izvērtējis valsts meža zemes pārvaldītājs – akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas 19.03.2024. vēstulē Nr. 4.1-2_02ah_101_24_214 norādījis, ka neiebilst Nekustamā īpašuma "Klīves pirts" atsavināšanai, kā arī to, ka atbilstoši Jelgavas novada teritorijas plānojumam, Nekustamais īpašums "Klīves pirts" nav sadalāms.


2. Nekustamā īpašuma "Zīles" raksturojums.
Nekustamais īpašums "Zīles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.46560060518) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 46560060518) - Bukaišu pagastā, Dobeles novadā, (turpmāk – Nekustamais īpašums "Zīles") ierakstīts  zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Zemgales rajona tiesas Bukaišu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000503730, lēmuma datums: 03.04.2012.

Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma "Zīle" sastāvā ietilpst zemes vienība 0,4999 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 46560060518), lietošanas mērķis: 0601 – individuālo dzīvojamo māju apbūve  0,4999 ha platībā.

Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.

Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmajā daļā ietverto valsts meža zemes definīciju Nekustamais īpašums "Zīles" ir valsts meža zeme visā tā platībā (0,4999 ha platībā), ko pamato Latvijas valsts Vēstures arhīva 16.11.2009. izziņā Nr.5-JP-3416/14 minētais par zemes gabala vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939. gadu.

Atbilstoši NĪVKIS zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
- zemes zem ēkām platība: 0,2535 ha.
- lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība: 0,2464 ha, tai skaitā, augļu dārzu platība 0,1048 ha un  ganību platība – 0,1416 ha.

Nekustamā īpašuma "Zīles" kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 2457 euro.

Nekustamajam īpašumam "Zīles" Zemgales rajona tiesas Bukaišu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000503730 atzīmes veidā ierakstīts un NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem - 0,0211 ha.

Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam "Zīles" noteikto apgrūtinājumu, minētā īpašuma ieguvējiem būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.

Uz zemes vienības atrodas četras būves:
-        dzīvojamā māja  (būvju kadastra apzīmējums 46560060354001) ar kopējo platību128,50 m²; ekspluatācijas uzsākšanas gads: 1880.gads;
-        kūts  (būvju kadastra apzīmējums 46560060354002) ar kopējo platību 91,80 m²; ekspluatācijas uzsākšanas gads: 1971.gads;
-        šķūnis (būvju kadastra apzīmējums 46560060354003) ar kopējo platību 61,10  m²; ekspluatācijas uzsākšanas gads: 1930.gads;
-        pirts (būves kadastra apzīmējums 4656 006 0354 005) ar apbūves laukumu 10,10 m²; ekspluatācijas uzsākšanas gads: 1930.gads.

Minētās būves ietilpst būvju īpašuma ar kadastra Nr.46565060006 sastāvā. Īpašuma tiesības uz būvēm (būvju kadastra apzīmējums 4656 0060354001; 46560060354002 un 46560060354003) ir nostiprinātas fiziskai personai Zemgales rajona tiesas Bukaišu pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr.100000526160, lēmuma datums par būvi ar kadastra apzīmējumu 4656 0060354001: 25.09.2015.; uz būvēm ar kadastra apzīmējumiem 46560060354002 un 46560060354003 lēmuma datums: 12.02.2024.
Saskaņā ar informāciju no NĪVKIS uz atsavināmās zemes vienības vēl atrodas nekustamā īpašuma sastāvā esoša zemesgrāmatā nereģistrēta būve  - pirts (būves kadastra apzīmējums 4656 006 0354 005) ar apbūves laukumu 10,10 m². Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.20. punkts noteic, ka mazēka ir vienstāvu ēka, kuras laukums nav lielāks par 25 m². Tādējādi, atbilstoši šiem Ministru kabineta noteikumiem, ēka (būve) ar  kadastra apzīmējumu 4656 006 0354 005 (pirts) ir uzskatāma par mazēku. Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 19. panta pirmās daļas 1. punktu, zemesgrāmatā kā pastāvīgi īpašuma objekti mazēkas nav ierakstāmas. Būvei ar kadastra apzīmējumu 4656 006 0354 005 (pirts) NĪVKIS kā īpašnieks norādīta tā pati fiziskā persona, kura ir zemesgrāmatā reģistrēto būvju īpašnieks.
 Uz Nekustamo īpašumu "Zīles" esošām būvēm ir attiecināms likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14.panta pirmās daļas 1.punkts, kas paredz, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (01.09.1992.), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.

Pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38.panta pirmo un otro daļu ar Nekustamo īpašumu "Zīles" saistīto būvju īpašniekam ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz Nekustamo īpašumu "Zīles" (zemesgabalu) un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Zemkopības ministrija 10.01.2024. vēstulē Nr. 3.4-11e/643/2024  ir informējusi, ka ar Nekustamo īpašumu "Zīles" saistītā būvju īpašuma īpašnieks veicis izdevumu par zemes likumisko lietošanu samaksu saskaņā ar akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" 21.02.2024. nosūtīto maksāšanas paziņojums par apbūvēta zemesgabala likumisko lietošanu.

Ar Nekustamo īpašumu "Zīles" saistīto būvju īpašnieks 02.02.2023. ir iesniedzis apbūvēta valsts zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu (reģistrēts VNĪ lietvedībā  28.02.2023.  ar Nr.S/3040).

Zemkopības ministrija saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.¹ pantu ar 10.01.2024. vēstuli Nr.3.4-11e/643/2024 ir iesniegusi VNĪ Nekustamā īpašuma atsavināšanai nepieciešamos dokumentus.

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt  zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve).
Ar Nekustamo īpašumu "Zīle" saistīto būvju īpašnieks atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo Atsavināšanas likumā  4. panta ceturtās daļas 3.punkts attiecas uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus.
Ievērojot iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā ir piemērojama arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtā daļa, kas paredz, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas būves, var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam.

Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta "a" apakšpunkts nosaka, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, lauku apvidos — zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

Nekustamais īpašums "Zīles" ir  izveidots  platībā, kas nodrošina būvju uzturēšanu, apsaimniekošanu un funkcionēšanu.
Jēdziens “funkcionālā nepieciešamība” Meža likumā tiek lietots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izpratnē (sk. Meža likuma 22.04.2021. grozījumu, kas stājās spēkā 20.05.2021., anotācijā).
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta pirmā daļa reglamentē privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, paredzot, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējams. Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kritēriji noteikti 28.panta otrajā daļā, paredzot, ka jāņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumi, it sevišķi: esošā apbūve, apbūves parametri, pagalmu plānošanas noteikumi, transporta infrastruktūras, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu pieejamība u.c., pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas iespēja zemes gabala īpašniekam izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim. 28. panta trešā daļa paredz, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai iestāde, kas īsteno valsts dzīvojamo māju privatizāciju.
Kritēriji būvju funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai ir ietverti Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, kas paredz, ka funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi. Nosakot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību, ņem vērā apbūves blīvumu un brīvās zaļās teritorijas rādītāju.

Atsavināmajā teritorijā nekustamā īpašuma “Zīles” zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 4656 006 0518 (turpmāk – zemes vienība) atrodas četras būves.
Būves izvietotas atstatus un veido vienotu būvju īpašumu, kam nepieciešams nodrošināt vienotu platību apsaimniekošanai. Vēsturiski atsavināmā zemes vienība ir apsaimniekota kā vienota platība pamatēkas funkcijas nodrošināšanai. Zemes vienība ir izveidota un kadastrāli uzmērīta 2011. gadā pamatojoties uz Tērvetes novada domes 29.12.2010. lēmumu “Par zemes gabala sadalīšanu, adreses piešķiršanu un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu” (Nr. 14, 2. p).
Ņemot vērā Tērvetes novada domes 29.12.2010. lēmumu “Par zemes gabala sadalīšanu, adreses piešķiršanu un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu” (Nr. 14, 2. p), kurš pieņemts atbilstoši  Tērvetes novada teritorijas plānojumam 2005. - 2017. gadam (ar 2009. gada grozījumiem), lauksaimniecības teritorijā jaunveidojamās zemes vienības minimālais lielums ir 1 ha, apbūves platība nedrīkst pārsniegt 0,5 ha neieskaitot ceļus un siltumnīcas, ir uzskatāms, ka pašvaldība pieņemot lēmumu par zemes vienības izveidi ir  ņēmusi vērā zemes ierīcību regulējošos normatīvos aktus, tai skaitā, izrietoši arī Teritorijas plānojuma un saistošo noteikumu prasības zemesgabalu veidošanai.
Nosakot būvju īpašumam funkcionāli nepieciešamo platību, tika vērtēti visi teritorijas plānojumā noteiktie parametri un argumenti (maksimālais apbūves blīvumus 30%), labiekārtojums, automašīnu novietnes (vismaz viena ar aprēķina platību 25m2), ugunsdrošības prasību nodrošināšana (vienota piebrauktuve būvēm, ar apgriešanās laukumu), inženierkomunikāciju esamība un iespējamā to attīstība atsavināmajā teritorijā, ievērojot vides un vides pieejamības prasības, piekļuves iespējas), Aizsargjoslu likumā noteiktie apgrūtinājumi un ierobežojumi saimnieciskajai darbībai. Papildus minētajiem, tika ņemti vērā Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” ietvertās normas.
Ņemot vērā Tērvetes novada domes 29.12.2010. lēmumu “Par zemes gabala sadalīšanu, adreses piešķiršanu un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu”  un iepriekš minēto – zemes vienība esošajā apjomā un konfigurācijā atbilst būves uzturēšanai nepieciešamajam apjomam.


Nekustamā īpašuma "Zīles" atsavināšanas lietderību ir izvērtējis valsts meža zemes pārvaldītājs – akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas 12.03.2024. vēstulē Nr. 4.1-2_0237_101_24_192 norādījis, ka neiebilst Nekustamā īpašuma "Zīles" atsavināšanai par labu ēku īpašniekam, kā arī to, ka atbilstoši Dobeles novada teritorijas plānojumam, Nekustamais īpašums "Zīles" nav sadalāms.

 

Nē

Būvju nekustamo īpašumu īpašnieki - personas, kuri vēlas izmantot subjektīvās publiskās tiesības ierosināt valstij piederošu zemesgabalu atsavināšanu.

 

Nē

Nē

Nē

Nē

-