Anotācija

Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra noteikumu Nr.7 “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 7) 11.4. apakšpunktā noteikta iespēja autentificēties EDS, arī izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta izsniegto lietotājvārdu un paroli. Savukārt šo noteikumu anotācijā tika skaidroti risinājumi, kad Valsts ieņēmumu dienests var ierobežot EDS lietotājiem iespējas lietot EDS, autentificējoties ar lietotājvārdu un paroli. Noteikumu projektā precizēti izņēmuma gadījumi, kad arī turpmāk EDS lietotāji varēs autentificēties EDS ar Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu lietotājvārdu un paroli.

Risinājums paredz, ka turpmāk EDS ar lietotājvārdu un paroli varēs autentificēties tikai personas, kurām tiesiski nav nodrošināta iespēja iegūt un izmantot kvalificētus autentifikācijas rīkus: 
1) ārvalstnieki, kam neveidojas tiesiska saite ar Latvijas Republiku un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likuma prasībām, muitas iestādes klienti – ārvalstnieki un ārvalstu juridiskas personas kuriem nav iespēju iegūt un izmantot MK noteikumu Nr. 7  11.1. vai 11.2. apakšpunktā minēto autentifikācijas līdzekli.;
2) Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (turpmāk - EMDAS) lietotāji muitas deklarāciju iesniegšanai, izmantojot lietojumprogrammu saskarni Application Programming Interface (API);
Digitāli un e-vidē objektīvu iemeslu dēļ neaktīvas personas, personas, kurām objektīvu iemeslu nav pieejami elektroniskās identifikācijas līdzekļi, sabiedrības mazaizsargātā daļa (seniori, personas ar invaliditāti, personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem) varēs izmantot iespēju pilnvarot citu EDS lietotāju, kuram ir iespēja autentificēties ar kvalificētiem rīkiem, parakstīt un iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas, u. c. dokumentus un informāciju. Šāda pilnvarošanas tiesiskā iespēja paredzēta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta pirmās daļas 19. punktā.
Noteikumu projekts paredz pārejas periodu, lai nodrošinātu  digitāli un e-vidē objektīvu iemeslu dēļ neaktīvām personām, sabiedrības mazaizsargātai daļai (seniori, personas ar invaliditāti, personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem) pilnvarot citu EDS lietotāju parakstīt un iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas u. c. dokumentus un informāciju EDS.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr. 952/2013), 6. panta 1. punkts noteic, ka visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes. Saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 5. panta 5. punktu "uzņēmējs" ir persona, kas, veicot darījumdarbību, ir iesaistīta darbībās, uz kurām attiecas tiesību akti muitas jomā, un saskaņā ar šā panta 4. punktu "persona" ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības. Regulas Nr. 952/2013 5. panta 31. punkta “a” un “b” apakšpunkts noteic, ka "persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā", ir: fiziskas personas gadījumā – ikviena persona, kam Savienības muitas teritorijā ir pastāvīga dzīvesvieta; juridiskas personas vai personu apvienības gadījumā – ikviena persona, kurai Savienības muitas teritorijā ir tās juridiskā adrese, galvenā mītne vai pastāvīga darījumdarbības vieta. Regulas Nr. 952/2013 5. panta 15. punkts noteic, ka "deklarētājs" ir persona, kas iesniedz muitas deklarāciju, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, reeksporta deklarāciju vai reeksporta paziņojumu savā vārdā, vai persona, kuras vārdā tiek iesniegta šāda deklarācija vai paziņojums. Regulas Nr. 952/2013 170. panta 2. punkts noteic, ka deklarētājs veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, un 3. punkts noteic, ka, atkāpjoties no 2. punkta, prasību veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā neizvirza šādiem deklarētājiem: personām, kas iesniedz muitas deklarāciju par tranzītu vai pagaidu ievešanu; personām, kuras muitas deklarāciju iesniedz neregulāri, tostarp galapatēriņam vai ievešanai pārstrādei, ar noteikumu, ka muitas dienesti to uzskata par pamatotu; personām, kas veic uzņēmējdarbību valstī, kuras teritorija atrodas kaimiņos Savienības muitas teritorijai, un kas preces, uz kurām muitas deklarācija attiecas, uzrāda Savienības robežpunkta muitas iestādē, kas ir blakus šai valstij, ar noteikumu, ka valsts, kurā šīs personas veic uzņēmējdarbību, piešķir savstarpējas priekšrocības personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.
No minētajām tiesību normām izriet, ka informācijas apmaiņa ar muitas dienestiem, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, var būt nepieciešama gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī trešo valstu juridiskajām un fiziskajām personām, kuras, veicot darījumdarbību, ir iesaistīta darbībās, uz kurām attiecas tiesību akti muitas jomā.
VID nepieciešams nodrošināt muitas maksājumu iekasēšanu, līdz ar to nepieciešams nodrošināt iespēju ārvalstniekiem - muitas klientiem Savienības muitas teritorijā iesniegt muitas deklarāciju arī tad, ja fiziskai personai nav pieejami MK noteikumu
Nr. 7 11.1. vai 11.2. apakšpunktā minētie autentifikācijas līdzekļi. 
Tādējādi, ārvalstniekiem - gan juridiskām personām (citā ES dalībvalstī reģistrēti uzņēmumi, kuri kārto muitas formalitātes Latvijā), gan fiziskām personām (muitas iestādes klienti, personas, kas uz laiku veic darba pienākumus Latvijā, diplomātiskie un konsulārie pārstāvji un to ģimenes locekļi, bēgļi) -, kuras savu uzņēmējdarbību reģistrējušas kādā citā ES dalībvalstī un kurām jākārto muitas formalitātes, ir jāsaglabā piekļuve EDS vienkāršotā veidā, izmantojot EDS lietotājvārdu un paroli, jo viņiem nebūs iespēju izmantot MK noteikumu Nr.7 11.1. vai 11.2. apakšpunktā minētos autentifikācijas līdzekļus.
Viena no Eiropas Savienības pamatbrīvībām ir brīva preču kustība, tādējādi Savienības preču pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Savienības muitas teritorijā piemēro Savienības tranzīta procedūru un starptautiskās tranzīta sistēmas, kas noteiktas ar starptautiskajiem tiesību aktiem (Kopīgā tranzīta procedūra, TIR procedūra, ATA procedūra, Pasta sistēma, NATO aktos noteiktā procedūra u.c.). Tranzīta procedūras piemērošana un kontrole Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veikta elektroniski, tiešsaistes režīmā Jaunajā datorizētajā tranzīta sistēmā (New Computerized Transit System – NCTS). Latvijas muitas iestādēs tiek izmantota EMDAS Tranzīta kontroles sistēma (TKS), tranzīta procedūras piemērošanai izmanto EMDAS TKS Komersanta lietotāja saskarni (KLS), iesniedzot EDS “Iesniegumu par Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas lietotāju sarakstu noteikšanu” un saņemot piekļuvi sistēmai (paroli). Pieslēgšanās EMDAS TKS notiek, izmantojot EDS. Tiesiskais regulējums tranzīta procedūrai ir noteikts Regulas Nr. 952/2013 226. un 227. pantā. Savukārt tranzīta deklarācijas iesniedzēja nosacījumi ir  noteikti Regulas Nr. 952/2013 170. panta 1. punktā - muitas deklarāciju var iesniegt ikviena persona, kas spēj nodrošināt visu informāciju, kura ir vajadzīga, lai varētu piemērot noteikumus, ar ko reglamentē muitas procedūru, attiecībā uz kuru preces ir deklarētas. Šī persona arī spēj uzrādīt attiecīgās preces vai nodrošināt to uzrādīšanu muitai. Šajā nosacījumā ir iekļauti visi – gan Eiropas Savienībā reģistrētās personas, gan arī nerezidenti.
Izmantojot EDS, notiek arī pieslēgšanās EMDAS un tās apakšsistēmām, tostarp izmantojot lietojumprogrammas saskarni Application Programming Interface (API). API izmanto muitas deklarāciju iesniegšanai Latvijas muitas informācijas sistēmās jebkura Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts juridiskā persona. Deklarāciju iesniegšana ir automatizēts process, uzņēmuma pārstāvis (lietotājs) automatizētai piekļuvei izmanto EDS. EDS arī akceptē automatizēti, atpazīstot lietotāju. Šāds ir pašreizējais tehniskais risinājums un ierobežotu resursu dēļ, VID  nevar piedāvāt API klientiem citu risinājumu muitas deklarāciju iesniegšanai un parakstīšanai, kā tikai  lietotājvārda un paroles izmantošana. Muitas deklarāciju parakstīšana notiek saskaņā ar Muitas likuma 13. pantu. Nesaglabājot iespēju autentificēties EDS ar lietotājvārdu un paroli juridiskām personām, kuras izmanto EMDAS API, visiem dokumentiem, kurus iesniegs juridiskās personas izmantojot API, zudīs  dokumenta paraksts.
Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 5. panta 2.¹ daļu, ārzemnieka personas apliecību izsniedz ārzemniekam, kurš Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d", "e", "f" un "i" apakšpunktā minētajos gadījumos reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 7. panta pirmo daļu darbinieks, kas iekļauj Fizisko personu reģistrā ziņas par personu, pārbauda šo ziņu atbilstību personu apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir juridisks spēks Latvijā. Proti, identificē ārvalstnieku.
Savukārt Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 21.2. apakšpunktā noteikts, ka nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām piešķir šādus nodokļu maksātāju reģistrācijas kodus: personām, kurām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nav piešķīrusi personas kodu - Valsts ieņēmumu dienests piešķir 11 zīmju nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu.
Tādējādi, jāsaglabā iespēja EDS ar lietotājvārdu un paroli autentificēties tām fiziskajām personām, kurām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nav piešķīrusi personas kodu un nav izsniegusi attiecīgās personas apliecības, proti, eID karti.
VID pārliecināsies, ka personai nav iespēju iegūt un izmantot MK noteikumu Nr. 7 11.1.vai 11.2. apakšpunktā minētos autentifikācijas līdzekļus,  izmantojot VID rīcībā un VID informācijas sistēmās pieejamo informāciju. VID var pārliecināties par to, ka personai nav atbilstošs Latvijā piešķirts personas kods, izmantojot EDS administratora modulī pieejamo informāciju par nodokļu maksātājiem un to lietotājiem. Savukārt personām, kurām ir iespējas lietot kādu no MK noteikumu Nr. 7 11.1. vai 11.2. apakšpunktā minētajiem autentifikācijas rīkiem, tie autentifikācijai EDS būs jālieto obligāti. VID turpmāk jaunajiem EDS lietotājiem piešķirs lietotājvārdu un paroli tikai gadījumos, kad lietotājam nav iespēju iegūt un izmantot kvalificētus autentifikācijas rīkus. Secīgi precizētas arī citas normas, kas paredzēja tiesības saņemt EDS lietotājvārdu un paroli visiem EDS lietotājiem.
Tiesiskais regulējums attiecībā uz izmaiņām EDS lietotāju autentifikācijas kārtībā stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Līdz 2025. gada 31.decembrim EDS lietotājiem, kuri autentificējas sistēmā ar lietotājvārdu un paroli, ir iespēja izvēlēties tālāku autentifikācijas veidu - pārejas periodā iegūt kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektronisko identifikācijas līdzekli vai pilnvarot citu EDS lietotāju pilnvarotāja vārdā iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju, izmantojot pilnvarotāja EDS lietotāja kontu. Pēc 2026. gada 1. janvāra, persona, kura nav ieguvusi kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektronisko identifikācijas līdzekli, tostarp digitāli un e-vidē objektīvu iemeslu dēļ neaktīva persona, seniors, persona ar invaliditāti, persona ar funkcionēšanas ierobežojumiem VID klientu apkalpošanas centros klātienē varēs pilnvarot citu EDS lietotāju pilnvarotāja vārdā iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju, izmantojot pilnvarotāja EDS lietotāja kontu. 
Noteikumu projektā izdarīts grozījums MK noteikumu Nr.7 11.1. apakšpunktā, nosakot, ka persona sistēmā var autentificēties, izmantojot maksājumu pakalpojumu sniedzēju izsniegtus, uzturētus vai akceptētus drošās autentificēšanas līdzekļus.
Valsts pārvaldes pakalpojumu portāls no 2025. gada 1. janvāra ļauj autentificēties tikai ar kvalificētu paaugstinātas drošības elektronisko identifikācijas līdzekli. Tikai autentifikācijai EDS tiek saglabāta iespēja izmantot maksājumu pakalpojumu sniedzēju izsniegtus un uzturētus drošās autentificēšanas līdzekļus, kuri atbilst Komisijas 2017. gada 27. novembra deleģētās regulas (ES) 2018/389, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par drošu lietotāja autentificēšanu un vienotiem un drošiem atklātiem saziņas standartiem, prasībām (internetbankas autentifikācija). Internetbankas autentifikācija nav  kvalificēts vai kvalificēts paaugstinātas drošības elektroniskais identifikācijas līdzeklis.  Ievērojot Valsts informācijas sistēmu drošības politiku, un to, ka VID, kā elektronisko pakalpojumu sniedzējam, kurš šo pakalpojumu sniegšanai izmanto EDS, ir jānodrošina nepieciešamie aizsardzības pasākumi, lai novērstu iespējamas prettiesiskas darbības pret autentifikācijas apliecinājumu un drošas lietotāju autentificēšanas prasībām atbilstoši personas elektroniskās identifikācijas līdzekļi, noteikumu projekts paredz pārejas periodu līdz 2026. gada 31. decembrim, kurā EDS lietotājiem būs iespēja pakāpeniski atteikties no maksājumu pakalpojumu sniedzēju izsniegtajiem un uzturētajiem drošās autentificēšanas līdzekļiem, tā vietā izmantot kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskais identifikācijas līdzekli.  
Noteikumu projektā izdarīts grozījums MK noteikumu Nr.7 11.2. apakšpunktā un svītrots 11.3. apakšpunkts, salāgojot terminoloģiju ar Fizisko personu identifikācijas likumā lietoto terminoloģiju. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtā personas apliecība (eID karte), valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" izsniegtā elektroniskā paraksta viedkarte, lietotne "eParaksts mobile" ir kvalificēti paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļi. Kopš 2023. gada 18. maija Latvijā ir reģistrēts viens kvalificēts elektroniskās identifikācijas līdzeklis - Smart-ID, kuru nodrošina “SK ID Solutions AS” filiāle Latvijā (reģ. nr. 40203201750).