Anotācija (ex-ante)

22-TA-3611: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali starp Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešamība piešķirt papildu līdzekļus:
(1) trīs 2023. gadā Latvijā paredzēto nacionālas nozīmes starptautisku sporta sacensību organizēšanas izdevumu segšanai 2022. gadā;
(2) Liepājas Jūrniecības koledžas īstenotā projekta Nr. 4.2.1.2./18/I/017 "Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi Liepājas Jūrniecības koledžā, Ūliha ielā 5, Liepājā", darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās kārtas ietvaros būvdarbu izmaksu sadārdzinājuma segšanai;
(3) valsts galvoto studiju un studējošo kredītu riska segumam, lai sekmētu augstākās izglītības pieejamību;
(4) piešķirt papildu līdzekļus, lai segtu ar Latvijas U17 jauniešu izlases handbolā dalību starptautiskajā četru nāciju turnīrā Beļģijā 2022. gada decembrī saistītos izdevumus.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar likuma "Par budžetu un finanšu vadību" 9. panta 13. daļas 1. punktu, 13.2 daļas 1. punktu un 13.3 daļas 3. punktu, likuma "Par valsts budžetu 2022. gadam" 38.pantu un Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 15.punktu. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Veikt apropriācijas pārdali starp Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) budžeta programmām un apakšprogrammām, lai vēl 2022. gadā piešķirtu papildu līdzekļus IZM identificētajām prioritārajām vajadzībām, tādejādi arī atslogojot 2023. gada valsts budžeta izdevumus. Kopējā pārdalāmā summa 513 527 euro. Rīkojuma projektā iekļautajām pamatbudžeta apropriācijas pārdalēm tiek mainīti finansējuma mērķi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Budžeta apakšprogrammā 05.01.00 "Zinātniskās darbības nodrošināšana" Ukrainas zinātnieku iesaistei fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos 2022. gadā paredzētais finansējums 246 000 euro netiks izlietots pilnā apmērā, jo ir saņemti tikai divi pieteikumi un ir prognozējams atlikums 238 000 euro. Finansējums tika rezervēts ukraiņu zinātnieku atbalstam saskaņā ar IZM sagatavoto Ministru kabineta 2022.gada 6.septembra rīkojuma "Par apropriācijas pārdali" 1. punktu. Taču acīmredzot atbalsta nosacījumi nebija pietiekoši pievilcīgi, jo ukraiņu zinātnieku iesaiste īstenojamos projektos bija iespējama tikai uz četriem mēnešiem (no 2022. gada septembra līdz 2022. gada decembrim). Ņemot vērā šo pieredzi, IZM neturpinās šādu atbalsta veidu 2023.gadā, tai vietā turpinās īstenot pētniecības stipendiju programmu. IZM ir lūgusi Iekšlietu ministriju iekļaut tiesību aktu projektā "Pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023. gadam" (22-TA-3117) turpināt pētniecības stipendiju piešķiršanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, taču ne Ukrainas civiliedzīvotāju iesaisti esošajos, Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajos fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos. 

Līdzekļu pārpalikums budžeta apakšprogrammā 03.06.00 "Sociālo stipendiju fonds "Studētgods"" ir prognozējams 67 802 euro apmērā, ņemot vērā apstiprināto stipendiju skaitu pēc 2022.gada septembra pieteikšanās, kuras ietvaros daļai no pretendentiem netika apstiprinātas stipendijas, ņemot vērā normatīvajā regulējumā paredzētus kritērijus par sekmēm, pašu ienākumiem u.c. (atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 24. augusta noteikumiem Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām"). 

Līdzekļu pārpalikums budžeta apakšprogrammā 01.03.00 "Sociālās korekcijas izglītības iestāde" prognozējams 123 401 euro un ir saistīts ar sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" likvidāciju no 2022. gada 1. oktobra(saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 528 "Par sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" likvidāciju").

Līdzekļu pārpalikums budžeta programmā 12.00.00 "Finansējums asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personai ar invaliditāti pārvietošanas atbalstam un pašaprūpes veikšanai" prognozējams 37 463 euro un ir saistīts ar mazāku faktisko izpildi.

Līdzekļu pārpalikums budžeta apakšprogrammā 01.08.00 "Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi" prioritārā pasākuma "BEREC darbinieku bērnu izglītības izdevumu segšana" prognozējams 36 667 euro, kas ir ekonomija no plānotajiem un faktiski piešķirtajiem izdevumiem līdzfinansējumam BEREC biroja darbinieku bērnu mācību maksas segšanai.

Tāpat līdzekļu pārpalikums 10 194 euro apmērā veidojās budžeta apakšprogrammā 05.12.00 "Valsts pētījumu programmas", ņemot vērā faktisko IZM valsts pētījumu programmu projektu plūsmu 2022.gadā atbilstoši noslēgto līgumu nosacījumiem.

Tādejādi kopīgais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums visās minētajās IZM budžeta programmās un apakšprogrammās veidojās 513 527 euro apmērā, ko vēl 2022. gadā iespējams novirzīt IZM identificētajām prioritārajām vajadzībām, tādejādi arī atslogojot 2023. gada valsts budžeta izdevumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 20. oktobra sēdē tika pieņemta zināšanai (prot. Nr.5 4.§, 4.1. apakšpunkts) IZM sniegtā informācija par 2022. gada nogalē un 2023. gadā Latvijā plānotajiem (tai skaitā arī 2023. gadā sedzamajiem izdevumiem 2024. un 2025. gadā plānotajiem) nacionālas nozīmes starptautiskiem sporta pasākumiem un tika nolemts (prot. Nr.5 4.§, 4.4. apakšpunkts) aicināt Ministru kabinetu, izskatot likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam", paredzēt valsts budžeta līdzfinansējumu 2023. gadā Latvijā plānotajiem (tai skaitā arī 2023. gadā sedzamajiem izdevumiem 2024. un 2025. gadā plānotajiem) nacionālas nozīmes starptautiskiem sporta pasākumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas [protokollēmuma 4.4. apakšpunkts]. Minētajā sarakstā bija iekļauta arī 2022./2023. gada sezonas IBSF Eiropas kausa posms skeletonā un bobslejā divniekiem organizēšana Latvijā (Siguldā) no 2023. gada 16. janvāra līdz 21. janvārim. Ņemot vērā, ka, ievērojot likuma "Par budžetu un finanšu vadību" 21. panta trešajā daļā noteikto Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību, kā rezultātā 2023. gada valsts budžeta likums 2023. gada 1. janvārī vēl nebūs stājies spēkā, ir risināms jautājums par 2023. gada janvārī plānoto sporta pasākumu atbalstīšanu [1], tai skaitā vērtējot iespējas valsts budžeta līdzekļus piešķirt vēl 2022. gadā (nodrošinot ar sacensību organizēšanu saistīto izdevumu segšanu līdz 2022. gada 31. decembrim). Attiecībā uz Bobsleja un kamaniņu trasē "Sigulda" kārtējā gada sākumā notiekošo starptautisko sporta sacensību organizēšanas izdevumu segšanu iepriekšējā gada nogalē prakse ir bijusi arī citus gadus, tai skaitā attiecībā uz biedrības "Latvijas Bobsleja un skeletona federācija" (turpmāk - LBSF)  organizētajiem Pasaules vai Eiropas kausa posmiem skeletonā un bobslejā divniekiem. Nepieciešamais valsts līdzfinansējums ir 100 000 euro apmērā, kas ir identiski 2021./2022. gada sezonas IBSF Eiropas kausa posms skeletonā un bobslejā divniekiem organizēšanai Latvijā piešķirto līdzekļu apmēram.

Tāpat Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 20. oktobra sēdē izskatītajā nacionālas nozīmes starptautisko sporta pasākumu sarakstā bija iekļauta arī 2023. gada Pasaules čempionāta skriešanā organizēšana Rīgā (Latvijā) no 2023. gada 30.septembrim līdz 1. oktobrim, par kurām papildus Latvijas Nacionālā sporta padome arī nolēma (prot. Nr.5 4.§, 4.5. apakšpunkts) saskaņā ar Sporta likuma 9. panta trešās daļas 4. punktu un 17. pantu saskaņot to organizēšanu Latvijā. Saistībā ar šīm sacensībām atzīmējams, ka kopējie to organizēšanas izdevumi paredzēti 1 878 500 euro, no kura valsts līdzfinansējums paredzēts 250 000 euro apmērā ar sacensību organizēšanu saistīto obligāti maksājumu veikšanai sacensību starptautiskajam organizatoram un tā partneriem, savukārt plānotais pozitīvais ekonomiskais efekts no sacensību norises prognozējams ~ 10 - 15 miljoni euro. Biedrība "Latvijas Vieglatlētikas savienība" (turpmāk - LVS) un šo sacensību Latvijas organizators SIA "Nords Event Communications" (Rimi Rīgas maratona organizatori) var nodrošināt visu ar sacensību organizēšanu saistīto obligāti maksājumu veikšanai sacensību starptautiskajam organizatoram (World Athletics) un tā partneriem līdz 2022. gada 31. decembrim, tādejādi arī atslogojot 2023. gada valsts budžeta izdevumus.

Biedrība "Latvijas Automobiļu federācija" (turpmāk - LAF) 2022. gada 25.oktobra vēstulē Nr. 043/22 ir informējusi IZM par to, ka Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) ir piešķīrusi Latvijai tiesības organizēt 2023. gada Eiropas autokrosa čempionāta 2. posmu, kam jānorisinās Bauskas novada Mūsas trasē. Šīs tradīcijām bagātās starptautiskās sacensības Latvijā norisināsies jau 28. reizi. LAF ir informējusi, ka kopējā pasākuma tāme ir 152 000 euro, no kuriem tiek lūgts valsts līdzfinansējums 48 000 euro apmērā, tai skaitā FIA reģistrācijas maksa 4500 euro un trases licencēšanas maksa FIA 4430 euro, kas kopā veido FIA veicamos obligātos maksājumus 8930 euro apmērā. LAF var nodrošināt minēto līdzekļu pārskaitīšanu FIA līdz 2022. gada 31. decembrim, savukārt pārējos ar sacensību organizēšanu saistītos izdevumus tad segtu LAF un sacensību organizators.

Biedrība "Latvijas Handbola federācija" (turpmāk - LHF) 2022. gada 1. decembra vēstulē Nr. 92/2022 ir informējusi IZM par to, ka LHF 2022.gada augustā saņēma uzaicinājumu piedalīties prestižajā četru nāciju turnīrā Beļģijā, kur LHF Valdē tika pieņemts lēmums, ka šis turnīrs ir svarīgs starpposms gatavošanās periodā, ar konkurētspējīgām Eiropas komandām,  kā arī pēc izlases plāna šī gada septembrī ar savu dalību Latvijas čempionātā uzsāka gatavošanos Eiropas atklātajam čempionātam, kas norisināsies 2023. gada jūnijā. Sākotnējā budžetā tika plānots, ka turnīrā piedalīsies 16 personas (14 spēlētāji un divi treneri), šim mērķim lidojuma biļetēm rezervējot 5600 euro, tomēr šobrīd faktiskā lidojuma biļešu cena 16 personām ir 8793,12 euro, kā rezultātā LHF trūkst 3193,12 euro, kurus (3193 euro) tiek lūgts segt no valsts budžeta līdzekļiem. LHF arī norāda, ka sakarā ar cenu izmaiņām nebija iespēja ietaupīt arī citās izdevumu pozīcijās.

[1] Jautājums par trīs 2023. gada februārī paredzēto starptautisko sporta pasākumu (biedrības "Latvijas Biatlona federācija" Madonā no 2023. gada 13. līdz 19. februārim plānoto 2023. gada IBU Eiropas Junioru čempionātu biatlonā; LBSF Siguldā no 2023. gada 13. līdz 19. februārim plānoto IBSF BMW Pasaules kausa posmu bobslejā un skeletonā, kā arī biedrības "Latvijas Orientēšanās federācija" no 2023. gada 30. janvāra līdz 5. februārim Madonā plānoto 2023. gada Eiropas čempionātu orientēšanās ar slēpēm (ESOC2023), 2023. gada Pasaules junioru čempionātu orientēšanās ar slēpēm (JWSOC2023) un 2023. gada Eiropas jauniešu čempionāta orientēšanās ar slēpēm (EYSOC) finansēšanu tiks risināts 2023. gada valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" budžeta apakšprogrammā 09.16.00 "Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā" paredzēto budžeta bāzes izdevumu ietvaros (papildus atbalstot arī biedrības "Latvijas Riteņbraukšanas federācija" 2023. gada augustā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tradicionāli paredzēto daudzdienu velobraucienu "Baltic Chain Tour"), par ko lēmumi tiks pieņemti 2023. gada janvārī.
Risinājuma apraksts
Veikt apropriācijas pārdali 358 930 euro apmērā uz budžeta apakšprogrammu 09.16.00 "Dotācija nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā" un novirzīt šos līdzekļus šādu 2023. gadā Latvijā paredzēto nacionālas nozīmes starptautisku sporta sacensību organizēšanas izdevumu segšanai 2022. gadā:
2023. gada Pasaules čempionāta skriešanā organizēšanai (LVS) - 250 000 euro;
2022./2023. gada sezonas IBSF Eiropas kausa posma skeletonā un bobslejā divniekiem organizēšanai (LBSF) - 100 000 euro;
2023. gada FIA Eiropas autokrosa čempionāta posma organizēšanai (LAF) - 8930 euro.

Veikt apropriācijas pārdali 3193 euro apmērā uz budžeta apakšprogrammu 09.09.00 "Sporta federācijas un sporta pasākumi", lai segtu ar Latvijas U17 jauniešu izlases handbolā dalību starptautiskajā četru nāciju turnīrā Beļģijā 2022. gada decembrī saistītos izdevumus (biedrībai "Latvijas Handbola federācija").

Tādejādi kopējā pārdale uz minētajām 2022. gada valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammām būs 362 123 euro.
Problēmas apraksts
Liepājas Jūrniecības koledžas īstenotā projekta Nr. 4.2.1.2./18/I/017 "Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi Liepājas Jūrniecības koledžā, Ūliha ielā 5, Liepājā", darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās kārtas ietvaros būvdarbu izmaksu sadārdzinājuma segšanai, lai nodrošinātu projekta Nr. 4.2.1.2./18/I/017 veiksmīgu īstenošanu/ pabeigšanu, jo dažu no Liepājas Jūrniecības koledžas un būvnieka neatkarīgu apstākļu dēļ (pandēmija, kurai sekoja Krievijas un Ukrainas karš ar attiecīgām sekām / ierobežojumiem izejvielu un būvmateriālu aprites /pieejamības sfērā) ir izveidojusies situācija, kad Liepājas Jūrniecības koledža pamatoti prognozē minētā projekta apstāšanos/ apturēšanu, ar daudz lielākām visaptverošām, negatīvām sekām, ja netiks rasts risinājums projekta sadārdzinājumam.  

Ņemot vērā politisko un ekonomisko situāciju, kura izveidojusies pēc 2022. gada 24. februāra un būtiski ietekmē būvmateriālu pieejamību un izmaksas, būvnieks Liepājas Jūrniecības koledžai ir iesniedzis informāciju par būvmateriālu sadārdzinājumu un  ir pieprasījis līgumcenas grozījumus par materiālu sadārdzinājumu, tikai pozīcijām, kur tas uz šo brīdi attiecināms un ir būtiski objekta būvniecības kārtas nodošanai, piemēram, tādas kā materiāli, kas nepieciešami siltinātās fasādes apmešanai, krāsošanai, siltināšanas materiāla iegādei (akmens vate jumta siltināšanai), durvju furnitūrai, kokmateriāliem jumtu protezēšanai, bituma materiāliem u.c.
Risinājuma apraksts
Veikt apropriācijas pārdali 100 097 euro apmērā no budžeta apakšprogrammas 05.01.00 "Zinātniskās darbības nodrošināšana" Ukrainas zinātnieku iesaistei fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos 2022. gadā paredzētā finansējuma uz budžeta apakšprogrammu 03.11.00 "Koledžas", lai segtu Liepājas Jūrniecības koledžas īstenotā projekta Nr. 4.2.1.2./18/I/017 "Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi Liepājas Jūrniecības koledžā, Ūliha ielā 5, Liepājā", darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās kārtas ietvaros ar būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu saistītās papildu izmaksas. Pārdalītais finansējums tiks izlietots līdz 2022. gada 31. decembrim.
Problēmas apraksts
Studiju un studējošo kredītu pieejamība ir daļa no augstākās izglītības pieejamības pasākumiem. 2020.gadā ieviestais jaunais kreditēšanas modelis ir pieprasīts un sniedz būtisku ieguldījumu augstākās izglītības pieejamībā neatkarīgi no ģimenes sociāli ekonomiskās situācijas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra sēdē nolemtajam (prot.Nr.73 42.§) likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" plānotais finansējums riska segumam var tikt samazināts, pārdalot to procentu izdevumu segšanai. Dēļ straujas EURIBOR likmes celšanās 2022.gadā ministrija pirmo reizi veica apropriācijas pārdali uz procentu izdevumiem, samazinot riska segumu par 15 000 euro. Taču samazināt riska segumu nav optimāls risinājums, ņemot vērā pieprasījumu pēc valsts galvotiem studiju un studējošo kredītiem. Tādēļ izvērtējot visu ministrijas budžeta programmu izpildi uz 2022.gada beigām, ministrija virza apropriācijas pārdali 51 307 euro uz budžeta apakšprogrammu 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana", lai nodrošinātu papildus finansējumu valsts galvoto studiju un studējošo kredītu riska segumam. 
Risinājuma apraksts
Veikt apropriācijas pārdali 51 307 euro apmērā no budžeta apakšprogrammas 05.01.00 "Zinātniskās darbības nodrošināšana" Ukrainas zinātnieku iesaistei fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos 2022. gadā paredzētā finansējuma uz budžeta apakšprogrammu 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana", lai nodrošinātu papildus finansējumu valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamībai, ko administrē valsts finanšu attīstības institūcija "Altum". 

No šī pārdalāmā finansējuma (51 307 euro apmērā) 15 000 euro kompensēs tikko veikto pārdali no riska seguma uz procentu izdevumiem (Finanšu ministrijas 2022. gada 29. novembra rīkojums Nr. 737 "Par budžeta apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām"), savukārt 36 307 euro veidos papildu riska segumu. Ja dēļ šīs apropriācijas pārdales būs nepieciešams papildu finansējums procentu izdevumiem, starp IZM un valsts attīstības finanšu institūciju "Altum" noslēgtais līgums par programmas īstenošanu paredz katra gada ietvaros iespēju samazināt riska segumu un pārdalīt to uz procentu izdevumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

IZM ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas LVS, LBSF, LAF un LHF atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam.

Lai kādu pasākumu varētu klasificēt kā komercdarbības atbalstu, tam vienlaikus jāatbilst visām četrām kumulatīvām pazīmēm [2]:
1. pazīme: finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk - valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2. pazīme: saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3. pazīme: finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4. pazīme: finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Konstatējams, ka atbalsta sniegšana LVS, LBSF un LAF kopumā trīs porta sacensību organizēšanu saistīto izdevumu segšanai nerada konkurences kropļojumu Eiropas Savienības līmenī, jo konkrēto sporta sacensību rīkošanas tiesības 2023. gada sacensību sezonai jau ir piešķirtas (šo sporta sacensību rīkošana tieši Latvijā ir iekļauta attiecīgā sporta veida starptautiskās sporta federācijas (WA, IBSF un FIA) kalendārā), turklāt tās ir piešķīrusi neatkarīga trešā puse (attiecīgā sporta veida starptautiskās sporta federācijas – WA, IBSF un FIA), kā rezultātā citas valstis un sacensību norises vietas, kuras nav iekļautas attiecīgā sporta veida starptautisko sporta sacensību kalendārā 2023. gada sacensību sezonai, nevar organizēt šāda veida sporta sacensības. Tāpat konstatējams, ka atbalsta sniegšana valsts izlašu sportistu sagatavošanai un dalībai oficiālās valsts izlašu sporta sacensībās [LHF gadījumā] nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro. Tāpat uzsverams fakts, ka nevalstiskās sporta organizācijas (biedrības) [kādas ir arī LVS, LBSF, LAF un LHF] darbojas to statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu (konkrētā sporta veida attīstības veicināšana Latvijā) sasniegšanai un to darbībai pamatā ir vietēja ietekme, proti, to pamata mērķauditorija ir attiecīgā sporta veida bērnu un jaunatnes un tautas sporta attīstīšana vietējā līmenī un tikai salīdzinoši neliela daļa augstas klases sportistu (Latvijas izlases sportistu) darbība ir saistīta ar sporta attīstību starptautiskā līmenī. Sporta federāciju biedri ir tikai Latvijā reģistrētas juridiskas personas (sporta klubi), kas apvieno Latvijas iedzīvotājus, vai arī Latvijā reģistrētas sporta izglītības iestādes. No Rīkojuma projektā paredzētām atbalstāmām aktivitātēm (finansējuma piešķiršanas mērķa) neizriet atbalsts saimnieciskajai darbībai, jo ir saistīts ar atbalstu izlašu sportistu dalībai oficiālās valsts izlašu sacensībās (LHF gadījumā), kā arī atbalstu valsts izlašu sporta sacensību organizēšanai (LVS, LBSF un LAF gadījumā attiecībā uz trīs sporta sacensību organizēšanai. Tāpat skaidrojam, ka atbalsts LVS, LBSF, LAF un LHF nav saistīts ar atbalstu profesionālajiem sporta klubiem (profesionālajam sportam). Tāpat apliecinām, ka atbalsts netiks sniegts profesionālajiem sporta klubiem (profesionālajam sportam) dalībai komercsacensībās, kas rīkotas ar mērķi sportistiem vai sporta klubiem gūt ienākumus. Papildus akcentējams, ka atbalsta sniegšana nevalstisko sporta organizāciju darbībai, sporta sacensību organizēšanai, kā arī sportistu sagatavošanai un dalībai starptautiskās sporta sacensībās tiešā veidā ir saistīta ar valsts politikas īstenošanu sporta nozarē.

[2] Skatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Ņemot vērā to, ka jautājums ir saistīts ar valsts budžeta līdzekļu iekšēju pārdali, Rīkojuma projektam nav ietekmes uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. 

Izdevumi 2022. gada IZM budžeta apakšprogrammā 05.01.00 "Zinātniskās darbības nodrošināšana" (Ukrainas zinātnieku iesaistei fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos 2022. gadā paredzētais finansējums) samazināsies par 238 000 euro, izdevumi budžeta apakšprogrammā 01.03.00 "Sociālās korekcijas izglītības iestāde" samazināsies par 123 401 euro, izdevumi budžeta apakšprogrammā 03.06.00 "Sociālo stipendiju fonds "Studētgods"" (prioritāram pasākumam "Sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm") samazināsies par 67 802 euro, izdevumi budžeta programmā 12.00.00 "Finansējums asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personai ar invaliditāti pārvietošanas atbalstam un pašaprūpes veikšanai" samazināsies par 37 463 euro, izdevumi budžeta apakšprogrammā 01.08.00 "Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi" prioritārā pasākuma "BEREC darbinieku bērnu izglītības izdevumu segšana" samazināsies par 36 667 euro, izdevumi budžeta apakšprogrammā 05.12.00 "Valsts pētījumu programmas" samazināsies par 10 194 euro apmērā [kopīgais samazinājums visās minētajās IZM budžeta apakšprogrammās 513 527 euro], bet attiecīgi par 358 930 euro palielināsies izdevumi IZM budžeta apakšprogrammā 09.16.00 "Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā", par 100 097 euro palielināsies izdevumi budžeta apakšprogrammā 03.11.00 "Koledžas", par 51 307 euro palielināsies izdevumi budžeta apakšprogrammā 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana" un par  3193 euro palielināsies izdevumi budžeta apakšprogrammā 09.09.00 "Sporta federācijas un sporta pasākumi" [kopīgais palielinājums visās minētajās IZM budžeta apakšprogrammās 513 527 euro]. 

Pārdalītais finansējums 2022. gada IZM budžeta apakšprogrammā 09.16.00 "Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā" (358 930 euro) tiks novirzīts šādiem mērķiem:
(1) 2023. gada Pasaules čempionāta skriešanā organizēšanai (biedrībai "Latvijas Vieglatlētikas savienība") - 250 000 euro;
(2) 2022./2023. gada sezonas IBSF Eiropas kausa posma skeletonā un bobslejā divniekiem organizēšanai (biedrībai "Latvijas Bobsleja un skeletona federācija") - 100 000 euro;
(3) 2023. gada FIA Eiropas autokrosa čempionāta posma organizēšanai (biedrībai "Latvijas Automobiļu federācija") - 8930 euro.

Pārdalītais finansējums uz budžeta apakšprogrammu 03.11.00 "Koledžas" (100 097 euro) tiks novirzīts, lai segtu ar Liepājas Jūrniecības koledžas īstenotā projekta Nr. 4.2.1.2./18/I/017 "Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi Liepājas Jūrniecības koledžā", Ūliha ielā 5, Liepajā, darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās kārtas ietvaros ar būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu  saistītās papildu izmaksas. 

Pārdalītais finansējums budžeta uz apakšprogrammu 03.04.00 "Studējošo un studiju kreditēšana" (51 307 euro) tiks novirzīts, lai nodrošinātu papildus finansējumu valsts galvoto studiju un studējošo kredītu riska segumam, ko administrē valsts attīstības finanšu institūcija "Altum". 

Pārdalītais finansējums budžeta apakšprogrammā 09.09.00 "Sporta federācijas un sporta pasākumi" (3193 euro) tiks novirzīts biedrībai "Latvijas Handbola federācija", lai segtu ar Latvijas U17 jauniešu izlases handbolā dalību starptautiskajā četru nāciju turnīrā Beļģijā 2022. gada decembrī saistītos izdevumus.

Pēc Rīkojuma projekta pieņemšanas IZM normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei.

Piešķirot finansējumu Rīkojuma projektā minētajiem mērķiem, tie tiks izlietoti līdz 2022. gada 31. decembrim, kā arī netiks radītas saistības papildu valsts budžeta izdevumiem turpmākajiem gadiem. Ņemot vērā faktu, ka LHF maksājumu paredzētā mērķa īstenošanai jau ir veikusi, šim mērķim izmantojot federācijas pašu (kredītiestādēs esošos) līdzekļus, Sadarbības līgumā, kas tiks slēgts starp IZM un attiecīgo sporta federāciju, tiks paredzētas tiesības Sadarbības līguma ietvaros IZM piešķirtos valsts budžeta līdzekļus attiecīgajā apmērā novirzīt minēto izdevumu kompensēšanai.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
"Attīstības finanšu institūcija Altum" AS, Izglītības un zinātnes ministrija, Liepājas Jūrniecības koledža
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Automobiļu federācija", Biedrība "Latvijas Handbola federācija", Biedrība "Latvijas Vieglatlētikas savienība", Biedrība "Latvijas Bobsleja un skeletona federācija"
Cits
Latvijas Nacionālā sporta padome, kas saskaņā ar Sporta likuma 9. panta pirmo daļu ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu.

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Jautājums par 2022. gada nogalē 2023. gadā Latvijā plānotajiem (tai skaitā arī 2023. gadā sedzamajiem izdevumiem 2024. un 2025. gadā plānotajiem) nacionālas nozīmes starptautiskajiem pasākumiem tika izskatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 20. oktobra sēdē (prot. Nr.5 4. §) [attiecināms uz Rīkojuma projektā iekļauto 2023. gada Pasaules čempionātu skriešanā un 2022./2023. gada sezonas IBSF Eiropas kausa posmu skeletonā un bobslejā divniekiem].

6.4. Cita informācija

Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 20. oktobra sēdē tika nolemts (prot. Nr.5 4.§) (a) pieņemt zināšanai IZM sniegto informāciju par 2022. gada nogalē un 2023. gadā Latvijā plānotajiem (tai skaitā arī 2023. gadā sedzamajiem izdevumiem 2024. un 2025. gadā plānotajiem) nacionālas nozīmes starptautiskiem sporta pasākumiem [protokollēmuma 4.1. apakšpunkts]; (b) aicināt Ministru kabinetu, izskatot likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam", paredzēt valsts budžeta līdzfinansējumu 2023. gadā Latvijā plānotajiem (tai skaitā arī 2023. gadā sedzamajiem izdevumiem 2024. un 2025. gadā plānotajiem) nacionālas nozīmes starptautiskiem sporta pasākumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas [protokollēmuma 4.4. apakšpunkts]; (c) saskaņā ar Sporta likuma 9. panta trešās daļas 4. punktu un 17. pantu saskaņot 2023. gada Pasaules čempionāta skriešanā organizēšanu Latvijā [protokollēmuma 4.5. apakšpunkts].
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Finanšu ministrija
  • "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
  • Biedrība "Latvijas Vieglatlētikas savienība"
  • Biedrība "Latvijas Bobsleja un skeletona federācija"
  • Biedrība "Latvijas Automobiļu federācija"
  • Biedrība "Latvijas Handbola federācija"
  • Liepājas Jūrniecības koledža

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi