22-TA-736: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 187 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 187 “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu”” (turpmāk – projekts) izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas un saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 46. punktā minēto, ka ne vēlāk kā līdz 2022. gada 30. aprīlim Ministru kabinetam jāizdara grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 187 “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu” atbilstoši šā likuma 51. panta piektajā daļā noteiktajam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumu Nr. 187 “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu”” (turpmāk – noteikumi Nr. 187) kritērijus atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 51. panta piektajā daļā noteiktajam speciālās izglītības programmu uzskaitījumam.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Lai speciālās izglītības attīstības centriem mazinātu administratīvo slogu jau 2022. gadā, iesniedzot noteikumu Nr.187 10. punktā minēto pārskatu par laikposmu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31.maijam, kā arī lai nodrošinātu, ka informatīvais pārskats par kritēriju izpildi 2023. gadā tiktu sniegts atbilstoši precizētajiem kritērijiem, projekts, izņemot tā 1.2. apakšpunktu, stāsies spēkā 2022.gada 1.jūnijā.
Projekta 1.2. apakšpunkts stāsies spēkā 2022.gada 1.septembrī, proti, ar jauno mācību gadu.
Projekta 1.2. apakšpunkts stāsies spēkā 2022.gada 1.septembrī, proti, ar jauno mācību gadu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 51. panta piekto daļu, kas stājās spēkā 2020. gada 1. septembrī, speciālās izglītības iestāde no 2020. gada 1. septembra īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Speciālās izglītības iestāde papildus ir tiesīga īstenot speciālās pirmsskolas izglītības, speciālās pamatizglītības un vidējās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, bet speciālās pirmsskolas izglītības programmas — izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī Vispārējās izglītības likuma 50. panta ceturtajā daļā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas.
Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 45. punkts nosaka, ka speciālā izglītības iestāde, kurai speciālās izglītības attīstības centra statuss piešķirts līdz 2020. gada 15. maijam un kura neatbilst šā likuma 51. panta piektās daļas prasībām (par izglītības programmām, kuras speciālās izglītības iestādes īsteno, un izglītības programmām, kuras speciālās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot papildus), ir tiesīga saglabāt minēto statusu līdz 2023. gada 31. augustam, ja tā atbilst noteikumos Nr. 187 (redakcijā, kas ir spēkā 2020. gada 15. maijā) minētajiem kritērijiem, tai skaitā 2020. gada 15. maijā tā īsteno ne mazāk kā vienu no šā likuma 51. panta piektajā daļā minētajām speciālās izglītības programmām.
Šobrīd speciālās izglītības attīstības centra statuss ir piešķirts 11 speciālām izglītības iestādēm. Saskaņā ar noteikumu Nr. 187 3. punktu Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona teritorijā darbojas ne vairāk kā divi centri, Rīgas plānošanas reģiona teritorijā darbojas ne vairāk kā četri centri. Katrs plānošanas reģiona teritorijā esošais centrs specializējas atšķirīgos izglītojamo attīstības traucējumu veidos. No teritoriālā pārklājuma viedokļa centru dislokācijas vietas šobrīd ir visos Latvijas plānošanas reģionos. Rīgas plānošanas reģionā darbojas trīs speciālās izglītības iestādes - attīstības centri: Rīgas Strazdumuižas vidusskola-attīstības centrs, Rīgas 5.pamatskola-attīstības centrs un Rīgas 1.pamatskola-attīstības centrs; Kurzemes plānošanas reģionā divi: Viduskurzemes pamatskola - attīstības centrs un Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs; Vidzemes plānošanas reģionā – divi: Cēsu Bērzaines pamatskola-attīstības centrs un Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs; Zemgales plānošanas reģionā – divi: Kokneses pamatskola - attīstības centrs un Jelgavas pamatskola „Valdeka” - attīstības centrs un Latgales plānošanas reģionā divi: Daugavpils Stropu pamatskola - attīstības centrs un Rēzeknes pamatskola-attīstības centrs.
2021./2022.m.g. (Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz 01.09.2021.) astoņi speciālās izglītības centri (Valmieras Gaujas krasta vidusskola - attīstības centrs, Daugavpils Stropu pamatskola - attīstības centrs, Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs, Rīgas 1. pamatskola-attīstības centrs, Rīgas 5. pamatskola-attīstības centrs, Rīgas Strazdumuižas vidusskola-attīstības centrs, Viduskurzemes pamatskola-attīstības centrs, Kokneses pamatskola - attīstības centrs) īsteno speciālās izglītības programmas atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 51. panta piektajā daļā noteiktajam, bet trīs speciālās izglītības - attīstības centri (Jelgavas pamatskola "Valdeka" - attīstības centrs, Rēzeknes pamatskola-attīstības centrs, Cēsu Bērzaines pamatskola-attīstības centrs) īsteno arī citas izglītības programmas.
Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 45. punkts nosaka, ka speciālā izglītības iestāde, kurai speciālās izglītības attīstības centra statuss piešķirts līdz 2020. gada 15. maijam un kura neatbilst šā likuma 51. panta piektās daļas prasībām (par izglītības programmām, kuras speciālās izglītības iestādes īsteno, un izglītības programmām, kuras speciālās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot papildus), ir tiesīga saglabāt minēto statusu līdz 2023. gada 31. augustam, ja tā atbilst noteikumos Nr. 187 (redakcijā, kas ir spēkā 2020. gada 15. maijā) minētajiem kritērijiem, tai skaitā 2020. gada 15. maijā tā īsteno ne mazāk kā vienu no šā likuma 51. panta piektajā daļā minētajām speciālās izglītības programmām.
Šobrīd speciālās izglītības attīstības centra statuss ir piešķirts 11 speciālām izglītības iestādēm. Saskaņā ar noteikumu Nr. 187 3. punktu Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona teritorijā darbojas ne vairāk kā divi centri, Rīgas plānošanas reģiona teritorijā darbojas ne vairāk kā četri centri. Katrs plānošanas reģiona teritorijā esošais centrs specializējas atšķirīgos izglītojamo attīstības traucējumu veidos. No teritoriālā pārklājuma viedokļa centru dislokācijas vietas šobrīd ir visos Latvijas plānošanas reģionos. Rīgas plānošanas reģionā darbojas trīs speciālās izglītības iestādes - attīstības centri: Rīgas Strazdumuižas vidusskola-attīstības centrs, Rīgas 5.pamatskola-attīstības centrs un Rīgas 1.pamatskola-attīstības centrs; Kurzemes plānošanas reģionā divi: Viduskurzemes pamatskola - attīstības centrs un Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs; Vidzemes plānošanas reģionā – divi: Cēsu Bērzaines pamatskola-attīstības centrs un Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs; Zemgales plānošanas reģionā – divi: Kokneses pamatskola - attīstības centrs un Jelgavas pamatskola „Valdeka” - attīstības centrs un Latgales plānošanas reģionā divi: Daugavpils Stropu pamatskola - attīstības centrs un Rēzeknes pamatskola-attīstības centrs.
2021./2022.m.g. (Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz 01.09.2021.) astoņi speciālās izglītības centri (Valmieras Gaujas krasta vidusskola - attīstības centrs, Daugavpils Stropu pamatskola - attīstības centrs, Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs, Rīgas 1. pamatskola-attīstības centrs, Rīgas 5. pamatskola-attīstības centrs, Rīgas Strazdumuižas vidusskola-attīstības centrs, Viduskurzemes pamatskola-attīstības centrs, Kokneses pamatskola - attīstības centrs) īsteno speciālās izglītības programmas atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 51. panta piektajā daļā noteiktajam, bet trīs speciālās izglītības - attīstības centri (Jelgavas pamatskola "Valdeka" - attīstības centrs, Rēzeknes pamatskola-attīstības centrs, Cēsu Bērzaines pamatskola-attīstības centrs) īsteno arī citas izglītības programmas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreiz noteikumu Nr. 187 4.1. apakšpunktā ir noteikts, ka speciālās izglītības iestāde īsteno vismaz vienu speciālās pirmsskolas izglītības programmu un vismaz vienu speciālās pamatizglītības programmu un savā darbībā specializējas vismaz divos atšķirīgos izglītojamo attīstības traucējumu veidos (redzes, dzirdes, fiziskās attīstības traucējumi, somatiskās saslimšanas, valodas, mācīšanās, garīgās veselības, garīgās attīstības un smagi garīgās attīstības traucējumi vai vairāki smagi attīstības traucējumi) atbilstoši plānošanas reģiona teritorijā esošo speciālās izglītības iestāžu licencētajām speciālās izglītības programmām vai plānošanas reģiona teritorijā esošo speciālās izglītības iestāžu – attīstības centru – specializācijai. Minētā norma neatbilst Vispārējās izglītības likuma 51.panta piektajā daļā ietvertajam speciālās izglītības programmu, kuras ir tiesīga īstenot speciālās izglītības iestāde, uzskaitījumam.
Vēršam uzmanību, ka Vispārējās izglītības likuma 51.panta piektajā daļā ir noteikts speciālās izglītības pienākums īstenot speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, vai smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Taču nav noteikts pienākums īstenot speciālās pirmsskolas izglītības programmas. Ņemot vērā, ka viens no speciālās izglītības attīstības centra pienākumiem ir veikt agrīnu speciālo vajadzību diagnostiku pirmsskolas vecuma bērniem ir nepieciešams noteikt, ka papildus Vispārējās likuma 51.panta piektajā daļā minētājai obligāti īstenojamai speciālās pamatizglītības programmai ir nepieciešams īstenot vismaz vienu speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamiem ar redzes, dzirdes, jauktiem attīstības, garīgās veselības, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Speciālās izglītības iestāde ir tiesīga īstenot arī speciālās pamatizglītības un vidējās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem.
Vēršam uzmanību, ka Vispārējās izglītības likuma 51.panta piektajā daļā ir noteikts speciālās izglītības pienākums īstenot speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, vai smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Taču nav noteikts pienākums īstenot speciālās pirmsskolas izglītības programmas. Ņemot vērā, ka viens no speciālās izglītības attīstības centra pienākumiem ir veikt agrīnu speciālo vajadzību diagnostiku pirmsskolas vecuma bērniem ir nepieciešams noteikt, ka papildus Vispārējās likuma 51.panta piektajā daļā minētājai obligāti īstenojamai speciālās pamatizglītības programmai ir nepieciešams īstenot vismaz vienu speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamiem ar redzes, dzirdes, jauktiem attīstības, garīgās veselības, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Speciālās izglītības iestāde ir tiesīga īstenot arī speciālās pamatizglītības un vidējās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 187 4.1. apakšpunktu, nosakot, ka speciālās izglītības iestāde īsteno vismaz vienu speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamiem ar redzes, dzirdes, jauktiem attīstības, garīgās veselības, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī vismaz vienu speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās veselības, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 187 3.punktā noteikts, ka katrs plānošanas reģiona teritorijā esošais centrs specializējas atšķirīgos izglītojamo attīstības traucējumu veidos. Vispārējās izglītības likuma 51.panta piektajā daļā ietvertais speciālās izglītības programmu uzskaitījums ir šaurāks nekā līdz šim, un tas var apgrūtināt speciālās izglītības attīstības centru specializēšanos atšķirīgos izglītojamo attīstības traucējumu veidos plānošanas reģiona ietvaros.
Noteikumu Nr. 187 6.punkts nosaka, ka speciālās izglītības iestādes dibinātājs, ja iestāde pretendē uz centra statusu, līdz kārtējā gada 15. maijam iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu, kuram pievienots speciālās izglītības iestādes izstrādāts un ar speciālās izglītības iestādes dibinātāju saskaņots konsultatīvās un metodiskās palīdzības sniegšanas pasākumu plāns kārtējam mācību gadam un plānā ietverto pasākumu īstenošanu apliecinoši dokumenti, kas apliecina speciālās izglītības iestādes atbilstību šo noteikumu 3. un 4. punktā minētajām prasībām, kā arī informācija par konsultatīvās un metodiskās palīdzības sniegšanas pasākumu plānu laikposmam no kārtējā gada 1. jūnija līdz 31. augustam.
Noteikumu Nr. 187 5.punkts nosaka izņēmuma gadījumus attiecībā uz noteikumu 4.3. un 4.5. apakšpunktiem, proti, ka minētie kritēriji nav attiecināmi uz speciālās izglītības iestādēm, kuru darbības specializācija ir izglītojamie ar redzes un dzirdes traucējumiem.
Noteikumu Nr. 187 6.punkts nosaka, ka speciālās izglītības iestādes dibinātājs, ja iestāde pretendē uz centra statusu, līdz kārtējā gada 15. maijam iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu, kuram pievienots speciālās izglītības iestādes izstrādāts un ar speciālās izglītības iestādes dibinātāju saskaņots konsultatīvās un metodiskās palīdzības sniegšanas pasākumu plāns kārtējam mācību gadam un plānā ietverto pasākumu īstenošanu apliecinoši dokumenti, kas apliecina speciālās izglītības iestādes atbilstību šo noteikumu 3. un 4. punktā minētajām prasībām, kā arī informācija par konsultatīvās un metodiskās palīdzības sniegšanas pasākumu plānu laikposmam no kārtējā gada 1. jūnija līdz 31. augustam.
Noteikumu Nr. 187 5.punkts nosaka izņēmuma gadījumus attiecībā uz noteikumu 4.3. un 4.5. apakšpunktiem, proti, ka minētie kritēriji nav attiecināmi uz speciālās izglītības iestādēm, kuru darbības specializācija ir izglītojamie ar redzes un dzirdes traucējumiem.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 187 3.punktu, 4.2., 4.9.1. un 7.1. apakšpunktu, kas attiecas uz specializāciju atšķirīgos izglītojamo attīstības traucējumu veidos plānošana reģiona teritorijā. Proti, tiek noteikts, ka speciālās izglītības attīstības centriem nav jāspecializējas atšķirīgos izglītojamo attīstības traucējumu veidos. Vienlaikus, no noteikumu Nr.187 6.punkta svītrojot skaitli un vārdu „3. un”, tiek noteikts, ka iesniegumā par pretendēšanu uz speciālās izglītības attīstības centra statusu nav nepieciešams apliecināt atbilstību noteikumu Nr. 187 3.punktam (ģeogrāfiskajam izvietojumam un specializācijai).
Projekts paredz svītrot noteikumu Nr.187 5.punktu, jo nav nepieciešams īpašs regulējums attiecībā uz speciālās izglītības iestādēm, kuru darbības specializācija ir izglītojamie ar redzes un dzirdes traucējumiem. Tas nozīmē, ka arī tiem speciālās izglītības attīstības centriem, kas īsteno arī speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, mācību gadā jānodrošina individuāla metodiska un pedagoģiska palīdzību ne mazāk kā 50 plānošanas reģiona teritorijā esošo citu izglītības iestāžu pedagogiem jautājumos par atbalsta pasākumu piemērošanu, individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un mācību sasniegumu dinamikas izvērtējumu izglītojamam ar speciālām vajadzībām, kā arī mācību gada laikā jānodrošina individuālas konsultācijas ne mazāk kā 50 citu izglītības iestāžu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vai viņu likumiskajiem pārstāvjiem neatkarīgi no izglītojamo izglītības ieguves vietas.
Projekts paredz svītrot noteikumu Nr.187 5.punktu, jo nav nepieciešams īpašs regulējums attiecībā uz speciālās izglītības iestādēm, kuru darbības specializācija ir izglītojamie ar redzes un dzirdes traucējumiem. Tas nozīmē, ka arī tiem speciālās izglītības attīstības centriem, kas īsteno arī speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, mācību gadā jānodrošina individuāla metodiska un pedagoģiska palīdzību ne mazāk kā 50 plānošanas reģiona teritorijā esošo citu izglītības iestāžu pedagogiem jautājumos par atbalsta pasākumu piemērošanu, individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un mācību sasniegumu dinamikas izvērtējumu izglītojamam ar speciālām vajadzībām, kā arī mācību gada laikā jānodrošina individuālas konsultācijas ne mazāk kā 50 citu izglītības iestāžu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vai viņu likumiskajiem pārstāvjiem neatkarīgi no izglītojamo izglītības ieguves vietas.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 187 10. punkts nosaka, ka speciālās izglītības attīstības centrs katru gadu līdz 15. jūnijam sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai tā izstrādātu un ar dibinātāju saskaņotu informatīvu pārskatu par laikposmā no iepriekšējā gada 1. jūnija līdz kārtējā gada 31. maijam īstenotajiem konsultatīvās un metodiskās palīdzības sniegšanas pasākumiem, pievienojot pasākumu īstenošanu apliecinošus dokumentus par noteikumu 4. punktā norādīto kritēriju izpildi. Minētā norma rada ievērojamu administratīvo slogu informācijas sagatavošanā. Vienlaikus noteikumu Nr. 187 9. punkts dod tiesības Izglītības un zinātnes ministrijai apmeklēt speciālās izglītības attīstības centru un iepazīties ar noteikumu Nr. 187 4. punktā minēto informāciju.
Šogad speciālās izglītības attīstības centri līdz 15. jūnijam Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegs minētos dokumentus par laika periodu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. maijam.
Šogad speciālās izglītības attīstības centri līdz 15. jūnijam Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegs minētos dokumentus par laika periodu no 2021. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. maijam.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu administratīvo slogu dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 187 10. punktu, nosakot, ka informatīvo pārskatu iesniedz bez pasākumu īstenošanas apliecinošajiem dokumentiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- pedagogi
- izglītojamo vecāki
- citi nodarbinātie izglītības iestādē
Ietekmes apraksts
Speciālās izglītības attīstības centru pedagogiem mazināsies Izglītības un zinātnes ministrijā iesniedzamās informācijas apjoms.
Juridiskās personas
- Speciālās izglītības iestāžu dibinātāji.
Ietekmes apraksts
Projekts attiecas uz speciālās izglītības iestāžu, tostarp speciālās izglītības attīstības centru, dibinātājiem un minētajām izglītības iestādēm.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Publiskā apspriešana
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projektā precizētie kritēriji speciālās izglītības iestādēm statusa iegūšanai (saglabāšanai) pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošās indikatīvās informācijas speciālās izglītības iestādēm ir izpildāmi. Jau no 2019. gada jūlija speciālās izglītības attīstības centri un to dibinātāji tika informēti par izmaiņām Vispārējās izglītības likuma 51. panta piektajā daļā, nosūtot vēstules ar aicinājumu veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu iestādes darbības atbilstību normatīvajam regulējumam. Savukārt attiecīgie grozījumi Vispārējās izglītības likuma 51. pantā tika pieņemti jau 2018. gada 21. jūnijā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi