Anotācija (ex-ante)

   Ministru kabineta 2015. gada 27. oktobra sēdē (prot. Nr.56, 48.§) tika izskatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums „Par psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma izveidi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm” un nolemts atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par plašāku psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma pieejamības nodrošināšanu amatpersonām ne vēlāk kā no 2016. gada 1. marta.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumu Nr.943 „Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums” 3.6. apakšpunktu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra (turpmāk - Centrs) uzdevums ir sniegt psiholoģisku atbalstu amatpersonām. Lai veiktu minēto uzdevumu, Centrs nodrošina individuālo psihologa konsultāciju sniegšanu amatpersonām, lai palīdzētu tām smagu fizisku, garīgu traumu un personīgo problēmu pārvarēšanā, atjaunotu amatpersonas psiholoģisko un garīgo līdzsvaru, novērstu pēctraumatiskā stresa sindroma attīstību. Centrs psiholoģiskā atbalsta kursā palīdz pārvarēt psiholoģiskus, fiziskus un citus šķēršļus, kas traucē pildīt dienesta pienākumus vai integrēties sabiedrībā, veic amatpersonas psiholoģisk;a stāvokļa novērtēšanu, kā arī atbilstoši nepieciešamībai izstrādā darbības plānu ar konkrētām metodēm.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu psiholoģiskā atbalsta sniegšanu amatpersonām, ir paplašināta Centra darbība, un no 2016. gada 27. jūnija nodrošināts amatpersonām psiholoģiskā atbalsta kurss Nodrošinājuma valsts aģentūras pārvaldīšanā esošajā nekustamajā īpašumā „Dzintari”, Piestātnes ielā 14, Jūrmalā. Psiholoģiskā atbalsta kursa ietvaros vienlaikus psiholoģisko atbalstu saņem līdz 30 amatpersonām. 12 dienu kursa laikā amatpersonām tiek sniegtas individuālās psihologa konsultācijas, tās piedalās psiholoģiskajās grupu nodarbībās, apmeklē lekcijas par psiholoģiskās krīzes pārvarēšanu un saņem tamlīdzīgus pakalpojumus. Bez tam, psiholoģiskā atbalsta saņemšanas laikā amatpersonām ir iespēja uzturēt savu fizisko sagatavotību, piedaloties sporta nodarbībās trenažieru zālē un brīvā dabā sporta instruktora uzraudzībā.
   Vienlaikus tika konstatētas problēmas, kas saistītas ar ārējā normatīvā regulējuma nepieciešamību, ievērojot, ka psiholoģiskā atbalsta kursā piedalās arī Tieslietu ministrijas padotībā esošās Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas. Bez tam, nav noteikts regulējums attiecībā uz naktsmītnes nodrošināšanas kārtību, ar ēdināšanu saistīto izdevumu apmēru un dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites kārtību psiholoģiskā atbalsta kursa laikā, kā arī ceļa izdevumu segšanas kārtību un apmēru. 

Līdzšinējais iekšējais regulējums (nosūtot amatpersonu komandējumā zināšanu papildināšanai un kvalifikācijas paaugstināšanai, tai skaitā jautājumos, kas attiecas uz stresa mazināšanu un psiholoģisko problēmu pārvarēšanu darbā, kā arī fizisko sagatavotību) nav pietiekams, jo psiholoģiskā atbalsta kurss ir specifisks atbalsta rīks amatpersonām. Primāri tiesisks pamats attiecīgās amatpersonas nosūtīšanai komandējumā zināšanu papildināšanai un kvalifikācijas paaugstināšanai ir iestādes konstatējums, ka amatpersonai ir nepieciešama stresa mazināšana un psiholoģisko problēmu pārvarēšana darbā, taču psiholoģiskā atbalsta nepieciešamību visbiežāk nekonstatē iestāde, bet psihologs, kas Centram noteikto funkciju izpildē konsultē amatpersonu.
Tādējādi nepieciešams veidot regulējumu, kas nav balstīts uz amatpersonas nosūtīšanu komandējumā, bet iespēju amatpersonai nepieciešamības gadījumā saņemt psiholoģisko atbalstu.
Ir konstatētas nepilnības saistībā ar amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti psiholoģiskā atbalsta kursa laikā brīvdienās. Ja amatpersonas dzīvesvieta ir tālu, amatpersonai nav izdevīgi brīvdienās atgriezties savā dzīvesvietā, savukārt iestādei nav pamata segt ceļa izdevumus, lai amatpersona atgrieztos savā dzīvesvietā brīvdienās, bet pēc tam turpinātu psiholoģiskā atbalsta kursu. Ja amatpersona neatgriežas savā dzīvesvietā, bet paliek nodaļā "Dzintari", nebūtu arī pamatoti šo laiku uzskaitīt kā dienesta pienākumu izpildes laiku, lai gan persona ir atradusies iestādes norādītā vietā.
Pretēji vispārējai kārtībai, kādā iestādes nosūta amatpersonas (darbiniekus) komandējumā un atlīdzina ar to saistītos izdevumus, psiholoģiskā atbalsta kurss tiek organizēts kā pasākumu un nodarbību komplekss, paredzot, ka amatpersonas uzturas kursa sniegšanas vietā, un uz vietas tām tiek nodrošināti visi nakšņošanai un ēdināšanai nepieciešamie pasākumi. Naktsmītni amatpersonām nodrošina un organizē kursa sniegšanas vietā Nodrošinājuma valsts aģentūra, bet ēdināšanu organizē un apmaksā Centrs, kas ir atbildīgs par psiholoģiskā atbalsta kursa nodrošināšanu un organizēšanu kopumā.
Līdz ar to šajā gadījumā nav piemērojama vispārējā komandējumu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtība, bet ir nepieciešams ārējo normatīvo aktu līmenī noteikt iestāžu kompetenci un pienākumus saistībā ar minētā apmaksātā psiholoģiskā atbalsta kursa nodrošināšanu, kā arī izdevumu segšanas nosacījumus, nodrošinot šo kursu. Ārējos normatīvajos aktos ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā amatpersonas tiek nosūtītas uz psiholoģiskā atbalsta kursu, nosacījumus kursa saņemšanai (kādos gadījumos un pēc kādiem kritērijiem amatpersonas tiek nosūtītas kursa saņemšanai, ierobežojumus un citus saistītos jautājumus).
Ārējais tiesiskais regulējums nepieciešams arī, ņemot vērā, ka psiholoģiskā atbalsta kurss saskaņā ar likumu nodrošināms vairāku resoru iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) - ne tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām, bet arī Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām un NMPD darbiniekiem.

Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrija sagatavoja un virzīja attiecīgus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Likuma virzības gaitā Saeimā tika saņemts un atbalstīts Veselības ministrijas priekšlikums regulējumu par psiholoģiskā atbalsta kursu attiecināt arī uz NMPD darbiniekiem, ņemot vērā, ka NMPD darbinieki, kuri ir iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā savu amata pienākumu izpildes laikā saskaras ar līdzīgiem darba vides riskiem kā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas (piemēram, pastāvīga saskarsme ar dzīvības un nāves jautājumiem, nakts darbs, darba piespiedu pozas, meteoroloģiskie faktori, nelabvēlīgā sociālā vide, darba operativitāte un pastāvīga darba intensitāte), kas veicina NMPD darbinieku profesionālo izdegšanu un psiholoģiska rakstura problēmu veidošanos. Regulāra un kompleksa pieeja psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanā, kas ietvertu gan operatīvu psiholoģiskās palīdzības pieejamību ikdienā, gan psiholoģiskās rehabilitācijas kursa iespējas, veicinātu NMPD darbinieku psihoemocionālās veselības stabilitāti, iekšējo resursu atjaunošanu, mazinātu vai novērstu izdegšanas sindroma attīstību. Glābjot un saglabājot cilvēku dzīvības, viens no sekmīgiem pienākumu izpildes priekšnosacījumiem ir pašu NMPD darbinieku fiziskā un garīgā veselība, tās saglabāšanas un uzturēšanas iespējas.

Pamatojoties uz likuma 39.¹panta ceturtajā daļā noteikto deleģējumu, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu “Psiholoģiskā atbalsta kursa noteikumi” projekts (turpmāk – projekts), kurā noteikti apmaksāta psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas nosacījumi, tā organizēšanas kārtība, ēdināšanas un naktsmītnes nodrošināšanas kārtība, ar ēdināšanu saistīto izdevumu apmērs, dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites kārtība kursa laikā, ceļa izdevumu segšanas kārtība un apmērs nokļūšanai uz kursu.
1) Saskaņā ar likuma 39.¹pantu apmaksātu psiholoģiskā atbalsta kursu Centrā var saņemt amatpersonas, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, kuri ir iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā (turpmāk - darbinieki).
Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros tiek nodrošināts psiholoģiskais atbalsts amatpersonām. Līdz ar to būs nepieciešams veikt budžeta līdzekļu apropriācijas pārdali (transferts), lai nodrošinātu psiholoģiskā atbalsta kursu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem no Veselības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Projekts paredz, ka Centrs un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests līdz katra gada 31.oktobrim vienojas par nākamajā gadā plānoto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku dalību psiholoģiskā atbalsta kursā. Darbinieku dalība psiholoģiskā atbalsta kursā tiks plānota, ievērojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pieejamos budžeta līdzekļus un psiholoģiskā atbalsta kursā pieejamo plānoto vietu skaitu.
Atbilstoši plānotajam darbinieku skaitam gada ietvaros tiks veiks faktisko izdevumu aprēķins un attiecīgi apropriācijas pārdale (transferts).
2) Psiholoģiskā atbalsta kursa ilgums noteikts ar maksimālo termiņu līdz 12 kalendāra dienām. Pamata kursa ilgums ir 12 kalendārās dienas, kas ietver laika periodu no pirmdienas līdz nākamās nedēļas piektdienai. Personas, kas saņem psiholoģiskā atbalsta kursu, var uzturēties Nodrošinājuma valsts aģentūras pārziņā esošajās viesnīcas telpās kursa saņemšanas vietā arī brīvdienās minēto 12 dienu laikā, kad kursa ietvaros nodarbības nenotiek.
Psiholoģiskā atbalsta kursa ilgums var būt mazāks, ja šo 12 dienu laikā ietilpst svētku dienas. Tāpat, pēc iestāžu, kas nosūta amatpersonas/darbiniekus uz atbalsta kursu, pieprasījuma, saskaņojot ar Centru, var tikt organizēts saīsināts kursa laiks dalībnieku grupai (piemēram, 5 dienas).
3) Projektā noteikti kritēriji, kuru dēļ amatpersonām psiholoģiskā atbalsta kurss rekomendējams ārpus kārtas (prioritāri).
Lai nodrošinātu, ka psiholoģiskā atbalsta kursu saņem prioritāri amatpersonas un darbinieki, kurām tas rekomendējams, projekts paredz, ka pirms psiholoģiskā atbalsta kursa tiek veikta amatpersonu psiholoģiskā stāvokļa novērtēšana, ko veic Centra psihologi un attiecībā uz darbiniekiem - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta psihologs. Psiholoģiskā stāvokļa novērtēšana un sadarbības pārskata sagatavošana tiek veikta atbilstoši Psihologu likuma 14.panta 6.punkta prasībām, kas nosaka, ka psihologam, veicot profesionālo darbību, ir obligāts pienākums sagatavot sadarbības pārskatu par katru klientu. Sadarbības pārskati tiek sagatavoti, ievērojot Izglītības kvalitātes valsts dienesta publicētās vadlīnijas sadarbības pārskata veidošanai (https://www.ikvd.gov.lv/lv/dokumenti-psihologu-darbam?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F ).
Psiholoģiskā stāvokļa novērtējuma ietvaros ir nepieciešams saņemt attiecīgi amatpersonas vai darbinieka aizpildītu aptaujas anketu. Aptaujas anketas veidlapas iekļautas projekta pielikumā, un tās ietver nepieciešamo informācijas apjomu, lai varētu novērtēt amatpersonas/darbinieka psiholoģisko stāvokli, sagatavot psihologa sadarbības pārskatu un noteikt nepieciešamību saņemt psiholoģiskā atbalsta kursu ārpus kārtas (prioritāri). Tāpat, anketa var norādīt uz nepieciešamību amatpersonai/darbiniekam saņemt papildus psiholoģisko atbalstu individuālo konsultāciju veidā, kas tādā gadījumā arī tiek rekomendētas un ko amatpersona/darbinieks var saņemt psiholoģiskā atbalsta kursa laikā  vai arī turpināt pēc kursa pabeigšanas, ja tas nepieciešams.
4) Projekts paredz kārtību, kādā Centrs un iestādes, kurā amatpersonas/darbinieki veic dienesta (darba) pienākumus sazinās, lai plānotu iespējamo psiholoģiskā kursa saņemšanas laiku, kā arī kārtību, kādā amatpersona/darbinieks uz kursu tiek nosūtīts un ierodas. Ņemot vērā, ka psiholoģiskā atbalsta kurss tiek organizēts grupās, ir nepieciešams noteikt konkrētu datumu, kurā visi grupas dalībnieki ierodas kursa saņemšanai, lai nodrošinātu grupu nodarbību organizēšanu.
5) Projekts paredz vispārīgu psiholoģiskā atbalsta kursa programmas ietvara aprakstu. Programma tiek veidota, lai veicinātu un noturētu amatpersonu/darbinieku psiholoģisku stabilitāti un iekšējo resursu atjaunošanu, mazinātu emocionālās spriedzes un trauksmes pakāpi, paaugstinātu stresa noturību, mazinātu vai novērstu izdegšanas sindroma attīstību, mazinātu vai novērstu pēc traumatiskā stresa sindroma attīstību un citas sekas, veicinātu pašregulācijas iemaņu apgūšanu, kā arī lai sniegtu iespēju amatpersonām/darbiniekiem pilnveidot ar psiholoģiju saistītās zināšanas dienesta pienākumu veikšanai un iegūt iemaņas personīgās dzīves kvalitātes saglabāšanai.
6) Psiholoģiskā atbalsta kursa laikā amatpersonas/darbinieki ir individuāli atbildīgi par to, ka tām nav veselības ierobežojumu dalībai kursā un tā ietvaros paredzētās programmas nodarbībās, tādējādi uzņemoties atbildību arī par iespējamo ietekmi uz veselības stāvokli, piedaloties fiziskajās nodarbībās.
Centram nav iespēju, tiesību un kompetences pieprasīt informāciju un vērtēt amatpersonu/darbinieku veselības stāvokli un iespējamos ierobežojumus dalībai programmas ietvaros paredzētajās nodarbībās. Līdz ar to, amatpersonai/darbiniekam pašai ir pienākums informēt par jebkādiem ierobežojumiem dalībai psiholoģiskā atbalsta kursā.
Projektā ir paredzēti apstākļi, kad psiholoģiskā atbalsta kurss tiek pārtraukts un arī gadījumi, kad ir iespēja turpināt tajā piedalīties īslaicīga pārtraukuma gadījumā, ja tas ir lietderīgi.
7) Projekts paredz, ka Centrs veic uzskaiti par amatpersonu/darbinieku dalību kursā, pēc kursa beigām izsniedzot izziņu par dalību kursā, kas kalpo kā pamats dienesta (darba) laika uzskaitei kursa laikā.
8) Projekts paredz, ka psiholoģiskā atbalsta kursa laikā Centrs organizē un apmaksā amatpersonām/darbiniekiem ēdināšanu trīs reizes dienā. Lai nodrošinātu amatpersonu/darbinieku ēdināšanu Centrs veic publisko iepirkumu par ēdināšanas pakalpojumiem.
Ņemot vērā pašreizējo straujo cenu pieaugumu pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem saistībā ar ģeopolitisko saspīlējumu un ekonomisko sankciju ieviešanu, pašreiz ir problemātiski noteikt, kāds varētu būt precīzs izdevumu apmērs psiholoģiskā atbalsta kursa dalībnieku ēdināšanai pēc projekta spēkā stāšanās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes interneta vietnē norādīto informāciju, patēriņa cenu pārmaiņas 2022. gada jūnijā salīdzinot ar 2021. gada jūniju patēriņa grupai “Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni” ir 22,1% (https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2021M06-2022M06/01/100), kas nozīmīgi ietekmē  psiholoģiskā atbalsta kursa dalībnieku ēdināšanas izdevumu apmēru dienā. Pēdējos mēnešos inflācija šajā preču grupā pieaug vidēji par 2,7% katru mēnesi un kopumā šī gada 6 mēnešos pārtikas preču cenu palielinājums salīdzinot ar šī gada janvāri sasniedz 13,3%. Pamatojoties uz minēto projekts paredz, ka faktiskais amatpersonu/darbinieku ēdināšanas izdevumu apmērs psiholoģiskā atbalsta kursa laikā tiek noteikts atbilstoši publiskā iepirkuma rezultātiem. Projekts paredz, ka psiholoģiskā atbalsta kursa laikā Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina amatpersonām un darbiniekiem naktsmītni. Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina īpašuma pārvaldību un apsaimniekošanu telpās, kas tiek izmantotas psiholoģiskā atbalsta kursa organizēšanai, līdz ar to, Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina arī psiholoģiskā atbalsta kursa organizēšanai nepieciešamās telpas, organizē un apmaksā pakalpojumus to pārvaldībai un apsaimniekošanai, kā arī psiholoģiskā atbalsta kursa norises vietā nodrošina iespēju iznomāt ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās telpas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumiem.
Projektā paredzētajā psiholoģiskā atbalsta kursa ietvarā ietilpst apmaksāta ēdināšana un naktsmītne arī sestdienā, svētdienā un valstī noteiktajā svētku dienā, ja minētās dienas ietilpst laikā, kad amatpersona/darbinieks nosūtīts uz psiholoģiskā atbalsta kursu – tās iekrīt starp darba dienām, kurās notiek kursa ietvaros organizētā nodarbību programma.
Amatpersonai/darbiniekam ir jānodrošina iespēja izmantot sporta telpas un inventāru, saņemt apmaksātu ēdināšanu un izmantot naktsmītni minētajās dienās lietderības apsvērumu dēļ, ievērojot, ka amatpersonas/darbinieki uz kursu ierodas no visas valsts teritorijas. Tādējādi, dodoties brīvdienās uz dzīvesvietu un atpakaļ kursa laikā rastos papildus laika un finanšu resursu patēriņš. Atrašanās kursa norises vietās brīvdienās ir brīvprātīga izvēle. Līdz ar to, tas ir uzskatāms par amatpersonas/darbinieka brīvo laiku.

9) Projektā noteikts, ka psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanas ietvaros aizpildītās aptaujas anketas un psihologa sagatavotos sadarbības pārskatus psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanai glabā 12 mēnešus no minēto dokumentu saņemšanas vai sagatavošanas vai līdz brīdim, kad beidzas to izmantošanas juridiskā nepieciešamība.
Saskaņā ar Psihologu likuma 19.panta trešo daļu psihologa darba devējam ir pienākums glabāt sadarbības pārskatu līdz brīdim, kad ir pilnībā sasniegts plānotais šo dokumentu izmantošanas mērķis, vai 10 gadus pēc attiecīgo dokumentu sagatavošanas un pēc šā termiņa beigām tos iznīcināt.
Projektā noteiktais 12 mēnešu glabāšanas termiņš ir noteikts, balstoties uz to, ka šajā termiņā ir uzskatām, ka ir sasniegts plānotais minēto dokumentu izmantošanas mērķis. Minēto ar psiholoģiskā stāvokļa novērtējamu saistīto dokumentu mērķis ir nodrošināt amatpersonu/darbinieku nosūtīšanu uz psiholoģiskā atbalsta kursu, kā arī kursa laikā sniegt nepieciešamo atbalstu amatpersonai/darbiniekam. Amatpersona/darbinieks pēc šī novērtējuma var piedalīties kursā 12 mēnešu laikā. Ja amatpersona/darbinieks nav ieradies/nosūtīts kursa saņemšanai šajā termiņā, tad psiholoģiskā stāvokļa novērtējums jāveic atkārtoti, jo apstākļi šajā laikā pamatā izmainās arī tad, ja nav ārkārtēju un būtisku izmaiņu dienesta vai personiskajā vidē.
Sadarbības pārskatu, kas tiek sagatavots individuālo konsultāciju laikā psiholoģiskā atbalsta kursa ietvaros, ja amatpersona/darbinieks nav izteicis vēlmi to anonimizēt glabā 10 gadus atbilstoši Psihologu likuma 19.panta trešo daļas nosacījumiem. Ņemot vērā, ka to glabāšanas termiņš atbilst Psihologu likumam, projektā nav nepieciešams to atsevišķi regulēt.
Ar psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu saistīto dokumentāciju var būt nepieciešamība glabāt arī ilgāk kā 12 mēnešus, ja tam ir tiesisks pamats - apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu (piemēram, uzsākta tiesvedības, ierosināts kriminālprocess, administratīvais process vai saņemts datu subjekta vai Datu valsts inspekcijas pieprasījums saistībā ar personas datu apstrādi vai lietā, kur ir tiesisks pienākums sniegt informāciju, kas saistīta ar amatpersonas/darbinieka psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu (piemēram, Psihologu likuma 16.panta pirmā un otrā daļa).

10) Projekta regulējums paredz fizisko personu datu apstrādi Centrā. Fizisko personu datu apstrādes mērķis atbilstoši projektā noteiktajam ir nodrošināt psiholoģiskā atbalsta kursu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, kuri ir iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā.
Fizisko personu datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu”) un e) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras”), kā arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9.panta 2.punkta b) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm”), ievērojot Centram noteiktos pienākumus saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.¹pantu un Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobrī noteikumu Nr.943 “Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums” 2.2. un 3.6.apakšpunktu.
Veicot projektā paredzēto amatpersonu psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu, kā arī sniedzot psihologa konsultācijas kursa ietvaros tiek veikta īpašas kategorijas datu (veselības datu) apstrāde. Minētā datu apstrāde tiek veikta ievērojot Psihologu likuma tiesību normas.

11) Projekta regulējums paredz ceļa izdevumu segšanas kārtību un apmēru. Amatpersonai un darbiniekam attiecīgi iestāde vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ceļa izdevumus nokļūšanai uz psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas vietu un atpakaļ uz dzīvesvietu kompensē saskaņā ar iesniegtajiem attiecīgajiem izdevumus apliecinošajiem attaisnojuma dokumentiem (biļetes, čeki, kvītis), ja izmantots sabiedriskais transports. Ja no amatpersonas vai darbinieka dzīves vietas uz psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas vietu nekursē sabiedriskais transports un amatpersona vai darbinieks izmanto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, ceļa izdevumus kompensē, ņemot vērā transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksas. Šajā gadījumā amatpersona vai darbinieks sastāda aktu, kurā norāda informāciju par brauciena maršrutu, kilometru skaitu, transportlīdzekļa marku, transportlīdzekļa degvielas patēriņu uz 100 km nobraukuma un degvielas marku. Lai amatpersona vai darbinieks saņemtu ceļa izdevumu kompensāciju, tā mēneša laikā pēc atgriešanās no psiholoģiskā atbalsta kursa iesniedz attiecīgi iestādes vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu; faktiskos ceļa izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (sabiedriskā transporta biļetes, degvielas uzpildes stacijas kases čekus vai kvītis);   iepriekš minēto aktu. Ceļa izdevumu kompensāciju izmaksā mēneša laikā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas vai Neatliekamās medicīniskās  palīdzības dienesta darbinieka norādīto kontu kredītiestādē.