24-TA-2895: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 4. oktobra noteikumos Nr. 619 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 4. oktobra noteikumos Nr. 619 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību kādā tiek īstenota Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (Atveseļošanas fonds) 3.1.1.5.i investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" (turpmāk - 3.1.1.5. investīcija) trešā projektu iesniedzēju priekšatlases kārta.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2022. gada 6. oktobra noteikumiem Nr.619 „Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.investīcijas „Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 619) tika noteikta kārtība kādā tiek ieviesta Atveseļošanas fonda 3.1.1.5. investīcija, tostarp noteikta kārtība kādā tiek īstenota Atveseļošanas fonda 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlase (turpmāk – pirmā projektu iesniedzēju priekšatlase). Savukārt ar Ministru kabineta 2024. gada 19. martā noteikumiem Nr. 181 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 4. oktobra noteikumos Nr. 619 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" īstenošanas noteikumi" tika noteikta kārtība kādā tiek ieviesta Atveseļošanas fonda 3.1.1.5. investīcijas otrā projektu iesniedzēju priekšatlases kārta (turpmāk – otrā projektu iesniedzēju priekšatlase).
Ministru kabineta 20023. gada 14. novembra un 2024. gada 16. jūlija sēdēs (attiecīgi protokols Nr. 57; 43. § un protokols Nr. 29; 59. §) tika apstiprināti abu minēto projektu iesniedzēju priekšatlašu kārtu rezultāti, kas kopumā ietver desmit novadu pašvaldības un 19 to dibinātas vispārējās izglītības iestādes, kas reorganizētas atbilstoši MK noteikumiem Nr. 619.
Ministru kabineta 20023. gada 14. novembra un 2024. gada 16. jūlija sēdēs (attiecīgi protokols Nr. 57; 43. § un protokols Nr. 29; 59. §) tika apstiprināti abu minēto projektu iesniedzēju priekšatlašu kārtu rezultāti, kas kopumā ietver desmit novadu pašvaldības un 19 to dibinātas vispārējās izglītības iestādes, kas reorganizētas atbilstoši MK noteikumiem Nr. 619.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pirmās un otrās projektu iesniedzēju priekšatlašu kārtu kopējie rezultāti nevar nodrošināt Atveseļošanas fonda 3.1.1.5. investīcijas mērķa rādītāja – līdz 2026. gada 31. maijam pilnveidota un aprīkota infrastruktūra 21 pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādēs, kas noteikts MK noteikumu Nr. 619 4. punktā, sasniegšanu.
Minētais mērķa rādītājs MK noteikumos Nr. 619 ir noteikts pamatojoties uz Atveseļošanās fonda Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvijas Republika (rādītājs Nr. 106).
Minētais mērķa rādītājs MK noteikumos Nr. 619 ir noteikts pamatojoties uz Atveseļošanās fonda Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvijas Republika (rādītājs Nr. 106).
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu iepriekšminētā mērķa rādītāja sasniegšanu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai vērtējot riskus 3.1.1.5. investīcijas projektu pabeigšanai MK noteikumu Nr. 619 noteiktajā termiņā – 2026. gada 30. maijs, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kas paredz Izglītības un zinātnes ministrijai organizēt trešo projektu iesniedzēju priekšatlases kārtu. Tās ietvaros tiek plānota ne vairāk kā divu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 619 reorganizētu vispārējās vidējās izglītības iestāžu apstiprināšana.
Šādas trešās projektu iesniedzēju priekšatlases kārtas organizēšanu pamato Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdē apstiprinātais informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” (turpmāk – informatīvais ziņojums), kas paredz ilgtspējīga vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla izveidi, kas ir demogrāfiskajai situācijai, efektīvai cilvēkresursu un finanšu resursu pārvaldībai atbilstošs izglītības iestāžu tīkls pašvaldības un reģiona ietvaros. Ilgtspējīga vispārējās izglītības iestāžu tīkla mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību, ievērojot principu – sākumskola maksimāli tuvu izglītojamā dzīvesvietai un spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums.
Noteikumu projekts paredz salīdzinoši īsu termiņu – 20 dienas, kādā pašvaldībām būtu pieņemami lēmumi par vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju dalībai 3.1.1.5. investīcijas trešajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā, ievērojot iepriekšminēto par 3.1.1.5. investīcijas projektu īstenošanas termiņa beigām. Šāds salīdzinošs īss termiņš noteikts, lai mazinātu risku par projektu īstenošanas pabeigšanu MK noteikumos Nr. 619 noteiktajā termiņā – 2026. gada 31. maijs, kā arī ievērojot, ka vairums pašvaldību jau ir būtiski kārtojušas tās administratīvajā teritorijā esošo vispārējās izglītības iestāžu tīklu. Šāda termiņa noteikšanā ir jāņem vērā arī Izglītības likuma 23. panta piektajā daļā noteiktais, ka par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš (ja tiek plānots, ka iestāde reorganizētā statusā darbību uzsāk 2025. gada 1. septembrī).
Noteikumu projekts paredz, ka trešajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā investīcijai izvirzītas izglītības iestādes tiks sakārtotas prioritārā secībā: 1) atrodas pašvaldībā, kas nav apstiprināta kā Atveseļošanās fonda projekta iesniedzējs investīcijas pirmās vai otrās projektu iesniedzēju priekšatlases kārtas ietvaros; 2) dilstošā kārtībā atbilstoši izglītības iestādes izglītojamo skaitam 1.–9. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2024. gada 1. septembri. Gadījumā, ja trešajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā piedalās tikai viena novada pašvaldība, tad tā, ievērojot noteikumu projektā noteikto atbalstāmo vispārējās vidējās izglītības prioritizēšanas kārtību, investīcijai var izvirzīt citu papildus atbilstoši MK noteikumiem Nr. 619 reorganizētu vispārējās vidējās izglītības iestādi.
Ņemot vērā, ka informatīvais ziņojums kā kritēriju ilgtspējīgas izglītības ekosistēmā neparedz izglītojamo un pedagogu skaita proporciju, tad attiecībā uz trešo projektu iesniedzēju priekšatlases kārtu šāds kritērijs tiek aizstāts ar citu – kad novadu pašvaldība var nepieņemt lēmumu par ārpus novada administratīvā centra esošas vispārējās vidējās izglītības iestādi reorganizāciju, kur izglītojamo skaits 10.–12. klašu grupā ir vismaz 30, lai tādejādi attiecīgajā reģionā nodrošinātu vispārējās vidējās izglītības pieejamību. Kritērijā ir noteiktas precīzs šādu vispārējās vidējās izglītības iestāžu saraksts, kas noteikts izrietoši no diskusijām ar pašvaldībām par vispārējās vidējās izglītības pieejamību. Šāda divu kritēriju nomaiņa nav pretrunā ar Latvijas atveseļošanas un noturības plānā noteikto, kas paredz atbalsta instrumentus pašvaldībām kvalitatīva un racionāla izglītības pakalpojuma nodrošināšanai.
Lai nodrošinātu 3.1.1.5. investīcijas trešās atlases kārtas projektu īstenošanas pabeigšanu MK noteikumos Nr. 619 noteiktajā projektu īstenošanas termiņā – 2026. gada 31. maijs, tad projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tiek papildināti ar jaunu kritēriju – par projekta iesnieguma gatavības pakāpi – ir izsludināta iepirkumu procedūra par projektā plānotajiem būvdarbiem. Šāda papildus kritērija noteikšana ir iepriekšminētā riska mazināšanas pasākums.
Noteikumu projektā tiek noteikts 3.1.1.5. investīcijas Atveseļošanas fonda finansējuma sadalījums pa kārtām, kur pirmajai un otrajai projektu iesniedzēju priekšatlases kārtai noteiktais finansējums atbilst abu minēto projektu iesniedzēju priekšatlašu kārtu rezultātiem. Savukārt trešajai 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlases kārtai noteiktais Atveseļošanas fonda finansējums (2 935 496 euro) ir kā starpība starp kopējo 3.1.1.5. investīcijai pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu (31 890 739 euro) un minēto pirmo divu projektu iesniedzēju priekšatlašu kārtu kopējiem rezultātiem (kopējo finansējumu, kas noteikts arī novadu pašvaldību slēgtajās vienošanās par projektu īstenošanu) (28 955 243 euro).
Vienlaikus ar noteikumu projektu tiek precizēti citi ar 3.1.1.5. investīciju saistīti ieviešanas noteikumi. Tā, piemēram, lai mazinātu atšķirīgu nosacījumu piemērošanu 3.1.1.5. investīcijas projektiem, un to ietvaros atbalstītajām vispārējās izglītības iestādēm, kur ar noteikumu projektu tiek paredzēta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ieviešana, tad tiek paredzēts, ka 3.1.1.5. investīcijas ietvaros atbalstīta, reorganizēta vispārējās vidējās izglītības iestāde darbību kā pamatskola uzsāk ne vēlāk kā 2026. gada 1. septembrī. Tiek precizēts un papildināts arī attiecināmo izmaksu saraksts. Tā piemēram, aktu zāles, bibliotēkas vai lasītavas atjaunošanas vai pārbūves gadījumā tiek svītrota prasība par mācību vides uzlabošanu visās projektā atbalstāmās vispārējās izglītības iestādes klašu telpās, ievērojot, ka pēc izglītības iestādes reorganizācijas, neesot 10. – 12. klašu grupas izglītojamajiem, atsevišķu šādu klašu telpu turpmākā izmantošana var nebūt nepieciešama. Attiecīgi, šādas atjaunotas vai pārbūvētas telpas var netikt izmantotas regulāram mācību procesam. Tā vietā, ar 20 procentu ierobežojumu, var tikt veikta izglītība iestādes sporta zāles vai sporta laukuma atjaunošana vai pārbūve, lai nodrošinātu mācību priekšmeta “Sports un veselība” norisi izglītojamajiem veselībai drošos apstākļos. Šāda ierobežojumu maiņa neskar finansējuma saņēmēju – pašvaldību tiesisko paļāvību, un tiek saglabāts juridiskais ietvars 3.1.1.5. investīcijas mērķa sasniegšanai, un šāds grozījums neierobežo 3.1.1.5. investīcijas ietvaros apstiprinātos pašvaldību projektus. Sporta laukumu atjaunošanas vai pārbūves izmaksu noteikšana par attiecināmajām izmaksām nav pretrunā ar Atveseļošana fonda Eiropas savienības atveseļošanas un noturības mehānisma plānu, kur 834. punktā minēts, ka 3.1.1.5. investīcijas ietvaros tiks veikta izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana, kas nodrošinās [..] izglītības iestādes ar augstas kvalitātes vispārējās izglītības nodrošinājumu, veicinot izglītības programmu piedāvājumu visā Latvijā. No Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” 11. punkta izriet, kas izglītības iestādes teritorijā ir jābūt iestādes specifikai atbilstoša sporta zona (sporta laukums vai stadions, telpas vai būves sporta inventāra glabāšanai). Savukārt mācību priekšmeta “Sports un veselība” programmā ir noteikts, ka tā apguvei kā mācību vide ir nepieciešams āra sporta laukums atbilstoši skolēnu veselībai un drošībai. Ministrijas gūtā pieredze, organizējot citas investīciju programmu atlases, nereti liecina par novecojošiem sporta laukumiem, kas ir izglītojamo veselību apdraudoši (izdrupuši un citādi bojāti skrejceļi, utml.). Šādos gadījumos investīcijas var tikt paredzētas tiktāl, ciktāl tas nepieciešamas mācību priekšmeta „Sports un Veselība” apguvei (laukums, skrejceļi, vieglatlētikas sektori, āra trenažieri utml., atskaitot tribīnes, apgaismojums u.c.).
Vienlaikus noteikumu projekts ietver pašdeklarācijas principa Atveseļošanas fonda finansējuma saņēmējiem noteikšanu papildinošas saimnieciskās darbības (turpmāk – PSD) uzraudzībai, paredzot šāda principa iekļaušanu Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā PSD uzraudzības metodikā. Noteikumu projektā iekļautais PSD pašdeklarēšanās principa regulējums nosaka, ka finansējuma saņēmējam, papildus jau iepriekš Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai noteiktajam pienākumam – nodrošināt papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību projekta uzlabotajai infrastruktūrai, visā projekta dzīves ciklā ik gadu sagatavot pārskatu par PSD apjomu un nodrošināt pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību PSD uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts PSD 20 % ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par PSD, finansējuma saņēmējam, saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā, jāiesniedz sadarbības iestādē ziņojums par konstatēto nosacījumu pārkāpumu.
Noteikumu projektā paredzētās 3.1.1.5. investīcijas ieviešanas izmaiņas kopumā finansējuma saņēmējiem ir labvēlīgas, jo ir vērstas uz pilnvērtīgu izglītības iestāžu infrastruktūras attīstību, tādejādi 3.1.1.5. investīcijas mērķa sasniegšanu.
Šādas trešās projektu iesniedzēju priekšatlases kārtas organizēšanu pamato Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdē apstiprinātais informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” (turpmāk – informatīvais ziņojums), kas paredz ilgtspējīga vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla izveidi, kas ir demogrāfiskajai situācijai, efektīvai cilvēkresursu un finanšu resursu pārvaldībai atbilstošs izglītības iestāžu tīkls pašvaldības un reģiona ietvaros. Ilgtspējīga vispārējās izglītības iestāžu tīkla mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību, ievērojot principu – sākumskola maksimāli tuvu izglītojamā dzīvesvietai un spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums.
Noteikumu projekts paredz salīdzinoši īsu termiņu – 20 dienas, kādā pašvaldībām būtu pieņemami lēmumi par vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju dalībai 3.1.1.5. investīcijas trešajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā, ievērojot iepriekšminēto par 3.1.1.5. investīcijas projektu īstenošanas termiņa beigām. Šāds salīdzinošs īss termiņš noteikts, lai mazinātu risku par projektu īstenošanas pabeigšanu MK noteikumos Nr. 619 noteiktajā termiņā – 2026. gada 31. maijs, kā arī ievērojot, ka vairums pašvaldību jau ir būtiski kārtojušas tās administratīvajā teritorijā esošo vispārējās izglītības iestāžu tīklu. Šāda termiņa noteikšanā ir jāņem vērā arī Izglītības likuma 23. panta piektajā daļā noteiktais, ka par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš (ja tiek plānots, ka iestāde reorganizētā statusā darbību uzsāk 2025. gada 1. septembrī).
Noteikumu projekts paredz, ka trešajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā investīcijai izvirzītas izglītības iestādes tiks sakārtotas prioritārā secībā: 1) atrodas pašvaldībā, kas nav apstiprināta kā Atveseļošanās fonda projekta iesniedzējs investīcijas pirmās vai otrās projektu iesniedzēju priekšatlases kārtas ietvaros; 2) dilstošā kārtībā atbilstoši izglītības iestādes izglītojamo skaitam 1.–9. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2024. gada 1. septembri. Gadījumā, ja trešajā projektu iesniedzēju priekšatlases kārtā piedalās tikai viena novada pašvaldība, tad tā, ievērojot noteikumu projektā noteikto atbalstāmo vispārējās vidējās izglītības prioritizēšanas kārtību, investīcijai var izvirzīt citu papildus atbilstoši MK noteikumiem Nr. 619 reorganizētu vispārējās vidējās izglītības iestādi.
Ņemot vērā, ka informatīvais ziņojums kā kritēriju ilgtspējīgas izglītības ekosistēmā neparedz izglītojamo un pedagogu skaita proporciju, tad attiecībā uz trešo projektu iesniedzēju priekšatlases kārtu šāds kritērijs tiek aizstāts ar citu – kad novadu pašvaldība var nepieņemt lēmumu par ārpus novada administratīvā centra esošas vispārējās vidējās izglītības iestādi reorganizāciju, kur izglītojamo skaits 10.–12. klašu grupā ir vismaz 30, lai tādejādi attiecīgajā reģionā nodrošinātu vispārējās vidējās izglītības pieejamību. Kritērijā ir noteiktas precīzs šādu vispārējās vidējās izglītības iestāžu saraksts, kas noteikts izrietoši no diskusijām ar pašvaldībām par vispārējās vidējās izglītības pieejamību. Šāda divu kritēriju nomaiņa nav pretrunā ar Latvijas atveseļošanas un noturības plānā noteikto, kas paredz atbalsta instrumentus pašvaldībām kvalitatīva un racionāla izglītības pakalpojuma nodrošināšanai.
Lai nodrošinātu 3.1.1.5. investīcijas trešās atlases kārtas projektu īstenošanas pabeigšanu MK noteikumos Nr. 619 noteiktajā projektu īstenošanas termiņā – 2026. gada 31. maijs, tad projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tiek papildināti ar jaunu kritēriju – par projekta iesnieguma gatavības pakāpi – ir izsludināta iepirkumu procedūra par projektā plānotajiem būvdarbiem. Šāda papildus kritērija noteikšana ir iepriekšminētā riska mazināšanas pasākums.
Noteikumu projektā tiek noteikts 3.1.1.5. investīcijas Atveseļošanas fonda finansējuma sadalījums pa kārtām, kur pirmajai un otrajai projektu iesniedzēju priekšatlases kārtai noteiktais finansējums atbilst abu minēto projektu iesniedzēju priekšatlašu kārtu rezultātiem. Savukārt trešajai 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlases kārtai noteiktais Atveseļošanas fonda finansējums (2 935 496 euro) ir kā starpība starp kopējo 3.1.1.5. investīcijai pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu (31 890 739 euro) un minēto pirmo divu projektu iesniedzēju priekšatlašu kārtu kopējiem rezultātiem (kopējo finansējumu, kas noteikts arī novadu pašvaldību slēgtajās vienošanās par projektu īstenošanu) (28 955 243 euro).
Vienlaikus ar noteikumu projektu tiek precizēti citi ar 3.1.1.5. investīciju saistīti ieviešanas noteikumi. Tā, piemēram, lai mazinātu atšķirīgu nosacījumu piemērošanu 3.1.1.5. investīcijas projektiem, un to ietvaros atbalstītajām vispārējās izglītības iestādēm, kur ar noteikumu projektu tiek paredzēta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ieviešana, tad tiek paredzēts, ka 3.1.1.5. investīcijas ietvaros atbalstīta, reorganizēta vispārējās vidējās izglītības iestāde darbību kā pamatskola uzsāk ne vēlāk kā 2026. gada 1. septembrī. Tiek precizēts un papildināts arī attiecināmo izmaksu saraksts. Tā piemēram, aktu zāles, bibliotēkas vai lasītavas atjaunošanas vai pārbūves gadījumā tiek svītrota prasība par mācību vides uzlabošanu visās projektā atbalstāmās vispārējās izglītības iestādes klašu telpās, ievērojot, ka pēc izglītības iestādes reorganizācijas, neesot 10. – 12. klašu grupas izglītojamajiem, atsevišķu šādu klašu telpu turpmākā izmantošana var nebūt nepieciešama. Attiecīgi, šādas atjaunotas vai pārbūvētas telpas var netikt izmantotas regulāram mācību procesam. Tā vietā, ar 20 procentu ierobežojumu, var tikt veikta izglītība iestādes sporta zāles vai sporta laukuma atjaunošana vai pārbūve, lai nodrošinātu mācību priekšmeta “Sports un veselība” norisi izglītojamajiem veselībai drošos apstākļos. Šāda ierobežojumu maiņa neskar finansējuma saņēmēju – pašvaldību tiesisko paļāvību, un tiek saglabāts juridiskais ietvars 3.1.1.5. investīcijas mērķa sasniegšanai, un šāds grozījums neierobežo 3.1.1.5. investīcijas ietvaros apstiprinātos pašvaldību projektus. Sporta laukumu atjaunošanas vai pārbūves izmaksu noteikšana par attiecināmajām izmaksām nav pretrunā ar Atveseļošana fonda Eiropas savienības atveseļošanas un noturības mehānisma plānu, kur 834. punktā minēts, ka 3.1.1.5. investīcijas ietvaros tiks veikta izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana, kas nodrošinās [..] izglītības iestādes ar augstas kvalitātes vispārējās izglītības nodrošinājumu, veicinot izglītības programmu piedāvājumu visā Latvijā. No Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” 11. punkta izriet, kas izglītības iestādes teritorijā ir jābūt iestādes specifikai atbilstoša sporta zona (sporta laukums vai stadions, telpas vai būves sporta inventāra glabāšanai). Savukārt mācību priekšmeta “Sports un veselība” programmā ir noteikts, ka tā apguvei kā mācību vide ir nepieciešams āra sporta laukums atbilstoši skolēnu veselībai un drošībai. Ministrijas gūtā pieredze, organizējot citas investīciju programmu atlases, nereti liecina par novecojošiem sporta laukumiem, kas ir izglītojamo veselību apdraudoši (izdrupuši un citādi bojāti skrejceļi, utml.). Šādos gadījumos investīcijas var tikt paredzētas tiktāl, ciktāl tas nepieciešamas mācību priekšmeta „Sports un Veselība” apguvei (laukums, skrejceļi, vieglatlētikas sektori, āra trenažieri utml., atskaitot tribīnes, apgaismojums u.c.).
Vienlaikus noteikumu projekts ietver pašdeklarācijas principa Atveseļošanas fonda finansējuma saņēmējiem noteikšanu papildinošas saimnieciskās darbības (turpmāk – PSD) uzraudzībai, paredzot šāda principa iekļaušanu Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā PSD uzraudzības metodikā. Noteikumu projektā iekļautais PSD pašdeklarēšanās principa regulējums nosaka, ka finansējuma saņēmējam, papildus jau iepriekš Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai noteiktajam pienākumam – nodrošināt papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību projekta uzlabotajai infrastruktūrai, visā projekta dzīves ciklā ik gadu sagatavot pārskatu par PSD apjomu un nodrošināt pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību PSD uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts PSD 20 % ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par PSD, finansējuma saņēmējam, saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā, jāiesniedz sadarbības iestādē ziņojums par konstatēto nosacījumu pārkāpumu.
Noteikumu projektā paredzētās 3.1.1.5. investīcijas ieviešanas izmaiņas kopumā finansējuma saņēmējiem ir labvēlīgas, jo ir vērstas uz pilnvērtīgu izglītības iestāžu infrastruktūras attīstību, tādejādi 3.1.1.5. investīcijas mērķa sasniegšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- Modernizēto izglītības iestāžu pedagogi.
Ietekmes apraksts
3.1.1.5. investīcijas papildus projektu iesniedzēju priekšatlase rada iespēju vēl divās izglītības iestādēs modernizēt mācību vidi.
Juridiskās personas
- Pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātāji.
Ietekmes apraksts
Ir jāveic grozījumi vienošanās, lai noteiktu PSD pašdeklarēšanās principu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi