22-TA-2622: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 1. februāra noteikumos Nr. 96 "Kārtība, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" 9.3 panta otrā daļa (22-TA-798).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi precizēt kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas, nosakot, ka visas ar paraugu saistītās darbības (pieņemšana, atdošana, izņemšana, pārvietošana, iznīcināšana) tiek dokumentāri fiksētas un tiek apliecinātas ar parakstiem, nenosakot informācijas detalizācijas pakāpi (katra iestāde pati izlemj to, kāda informācija aktā būtu jānorāda).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd kārtība, kādā veicama tirgus uzraudzība, kā arī institūcijas, kas to veic, ir noteikta ar dažādiem Ministru kabineta noteikumiem.
Tirgus uzraudzību Latvijā var turpināt organizēt arī pie jau esošā nacionālā regulējuma, tomēr, lai veicinātu vienotu pieeju tirgus uzraudzībā, ar grozījumiem likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (turpmāk - Likums) (22-TA-798) paredzēts Likumu papildināt ar normām par tirgus uzraudzību, iekļaujot jaunu - III1 - nodaļu "Tirgus uzraudzība". Likuma III1 nodaļa nosaka kārtību, kādā uzraugošās iestādes veic tirgus uzraudzību un tajā ir noteiktas uzraugošo iestāžu pilnvaras, saimnieciskās darbības veicēju pienākumi, kā arī vispārējais ietvars, kā tiek veiktas uzraudzības darbības, lai visām iesaistītajām pusēm būtu saprotams, kā nacionāli tiek organizēta tirgus uzraudzība Latvijā (arī attiecībā uz paraugu izņemšanu un kārtību, ja prece neatbilst noteiktajām drošuma vai būtiskajām prasībām).
Attiecīgi Likums tiek papildināts ar 9.3 panta otro daļu, kurā tiek noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas. Uz šī deleģējuma pamata tiek grozīti Ministru kabineta 2005. gada 1. februāra noteikumi Nr. 96 "Kārtība, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes" (turpmāk - Noteikumi), ņemot vērā Likumā normas attiecībā uz tirgus uzraudzības kārtību.
Līdz šim Noteikumu deleģējumā netika norādīta atsauksme uz Likumu, sašaurinot kārtību, kādā tirgus uzraudzības pieprasa, saņem un rīkojas ar preču paraugiem. Papildinot minēto deleģējumu ar atsauci uz Likuma 9.3 panta otro daļu, tiek noteikts ka tirgus uzraudzības iestādes veic arī kontrolpirkumus, un veic tos ne tikai preču drošuma noteikšanā, bet arī, lai konkrētās preces atbilstu citām būtiskām prasībām. Atbilstoši deleģējumam nepieciešams grozīt arī Noteikumu nosaukumu, pievienojot informāciju par kontrolpirkumu veikšanu.
Papildus tam esošais regulējums nosaka uzraudzības iestādēm pienākumu sastādīt vairākus atsevišķus aktus, kuros norādāma informācija par, piemēram, paraugu ņemšanu, pieņemšanu un citām procedūrām. Šāda veida informācija protams, ir dokumentējama un apliecināma ar parakstiem, taču šādas informācijas dokumentāciju nav nepieciešams noteikt ar ārējo normatīvo aktu, bet jāļauj katrai konkrētajai tirgus uzraudzības iestādei noteikt, kāda informācija ir norādāma un kādi akti ir sastādāmi atkarībā no konkrētās situācijas.
Tirgus uzraudzību Latvijā var turpināt organizēt arī pie jau esošā nacionālā regulējuma, tomēr, lai veicinātu vienotu pieeju tirgus uzraudzībā, ar grozījumiem likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (turpmāk - Likums) (22-TA-798) paredzēts Likumu papildināt ar normām par tirgus uzraudzību, iekļaujot jaunu - III1 - nodaļu "Tirgus uzraudzība". Likuma III1 nodaļa nosaka kārtību, kādā uzraugošās iestādes veic tirgus uzraudzību un tajā ir noteiktas uzraugošo iestāžu pilnvaras, saimnieciskās darbības veicēju pienākumi, kā arī vispārējais ietvars, kā tiek veiktas uzraudzības darbības, lai visām iesaistītajām pusēm būtu saprotams, kā nacionāli tiek organizēta tirgus uzraudzība Latvijā (arī attiecībā uz paraugu izņemšanu un kārtību, ja prece neatbilst noteiktajām drošuma vai būtiskajām prasībām).
Attiecīgi Likums tiek papildināts ar 9.3 panta otro daļu, kurā tiek noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas. Uz šī deleģējuma pamata tiek grozīti Ministru kabineta 2005. gada 1. februāra noteikumi Nr. 96 "Kārtība, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes" (turpmāk - Noteikumi), ņemot vērā Likumā normas attiecībā uz tirgus uzraudzības kārtību.
Līdz šim Noteikumu deleģējumā netika norādīta atsauksme uz Likumu, sašaurinot kārtību, kādā tirgus uzraudzības pieprasa, saņem un rīkojas ar preču paraugiem. Papildinot minēto deleģējumu ar atsauci uz Likuma 9.3 panta otro daļu, tiek noteikts ka tirgus uzraudzības iestādes veic arī kontrolpirkumus, un veic tos ne tikai preču drošuma noteikšanā, bet arī, lai konkrētās preces atbilstu citām būtiskām prasībām. Atbilstoši deleģējumam nepieciešams grozīt arī Noteikumu nosaukumu, pievienojot informāciju par kontrolpirkumu veikšanu.
Papildus tam esošais regulējums nosaka uzraudzības iestādēm pienākumu sastādīt vairākus atsevišķus aktus, kuros norādāma informācija par, piemēram, paraugu ņemšanu, pieņemšanu un citām procedūrām. Šāda veida informācija protams, ir dokumentējama un apliecināma ar parakstiem, taču šādas informācijas dokumentāciju nav nepieciešams noteikt ar ārējo normatīvo aktu, bet jāļauj katrai konkrētajai tirgus uzraudzības iestādei noteikt, kāda informācija ir norādāma un kādi akti ir sastādāmi atkarībā no konkrētās situācijas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021.gada 6.septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu""
Atbilstoši minētā likumprojekta 9.3 panta otrā daļai, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas, un saskaņā ar Likumā veiktajiem grozījumiem, tiek noteikts, ka tirgus uzraudzības iestādes atbilstoši savai kompetencei, īstenojot tirgus uzraudzību un kontroli, ir tiesīgas kontrolēt preču atbilstību, veikt kontrolpirkumus, pieprasīt un bez maksas saņemt preču paraugus ekspertīžu veikšanai u.c.
Atbilstoši minētā likumprojekta 9.3 panta otrā daļai, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas, un saskaņā ar Likumā veiktajiem grozījumiem, tiek noteikts, ka tirgus uzraudzības iestādes atbilstoši savai kompetencei, īstenojot tirgus uzraudzību un kontroli, ir tiesīgas kontrolēt preču atbilstību, veikt kontrolpirkumus, pieprasīt un bez maksas saņemt preču paraugus ekspertīžu veikšanai u.c.
Risinājuma apraksts
Precizētā kārtība ļaus tirgus uzraudzības iestādēm ne tikai pieprasīt un saņemt preču paraugus, bet tos saņemt bez maksas, tostarp tirgus uzraudzības iestādes varēs veikt kontrolpirkumus, lai novērtētu preču drošuma prasības un atbilstības novērtēšanu objektiem un potenciālajiem riskiem, kuri var apdraudēt cilvēka veselību, drošību, vidi vai citas sabiedrības intereses.
No Noteikumiem svītrojot pienākumu tirgus uzraudzības iestādēm un saimnieciskā darba veicējam (atbildīgajai personai) sastādīt vairākus aktus, kuros iekļaujamā informācija tiek reglamentēta šajos Noteikumos un kas dokumentē preču paraugu izņemšanas un citas procedūras, tiek samazināts administratīvais slogs. Jāatzīmē, ka Noteikumu projekta 4.punkts tiek papildināts ar vispārīgu prasību, ka visas ar paraugu saistītās darbības (izņemšana, pārvietošana, iznīcināšana) tiek ar parakstiem dokumentāri fiksētas, ļaujot katrai iestādei pašai izlemt, kāda tieši informācija būtu aktā norādāma, vērtējot katru konkrēto situāciju.
Cita starpā Noteikumos tiek precizēts, ka paraugu ņemšana atrašanās vietā ir bez maksas vai, ja paraugu izņemšanai nepieciešams veikt preces kontrolpirkumu, tie tiek saņemti ar piegādes pakalpojumu.
Lai nodrošinātu vienotu pieeju un Noteikumu atbilstību Likuma normām, tiek noteikts, ka tirgus uzraudzības iestādes ņem paraugus, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī citas būtiskās prasības.
Papildus Noteikumu 15.punkts tiek precizēts un Noteikumi tiek papildināti ar 15.1 punktu, kas precizē paraugu pieņemšanas atpakaļ saistīto izdevumu segšanu, ja šie izdevumi ir nesamērīgi un saimnieciskās darbības veicējs konkrēto preces paraugu vēlās saņemt atpakaļ, atvieglojot tirgus uzraudzības iestāžu komunikāciju ar saimnieciskās darbības veicēju par atpakaļ atgriežamiem preču paraugiem.
No Noteikumiem svītrojot pienākumu tirgus uzraudzības iestādēm un saimnieciskā darba veicējam (atbildīgajai personai) sastādīt vairākus aktus, kuros iekļaujamā informācija tiek reglamentēta šajos Noteikumos un kas dokumentē preču paraugu izņemšanas un citas procedūras, tiek samazināts administratīvais slogs. Jāatzīmē, ka Noteikumu projekta 4.punkts tiek papildināts ar vispārīgu prasību, ka visas ar paraugu saistītās darbības (izņemšana, pārvietošana, iznīcināšana) tiek ar parakstiem dokumentāri fiksētas, ļaujot katrai iestādei pašai izlemt, kāda tieši informācija būtu aktā norādāma, vērtējot katru konkrēto situāciju.
Cita starpā Noteikumos tiek precizēts, ka paraugu ņemšana atrašanās vietā ir bez maksas vai, ja paraugu izņemšanai nepieciešams veikt preces kontrolpirkumu, tie tiek saņemti ar piegādes pakalpojumu.
Lai nodrošinātu vienotu pieeju un Noteikumu atbilstību Likuma normām, tiek noteikts, ka tirgus uzraudzības iestādes ņem paraugus, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī citas būtiskās prasības.
Papildus Noteikumu 15.punkts tiek precizēts un Noteikumi tiek papildināti ar 15.1 punktu, kas precizē paraugu pieņemšanas atpakaļ saistīto izdevumu segšanu, ja šie izdevumi ir nesamērīgi un saimnieciskās darbības veicējs konkrēto preces paraugu vēlās saņemt atpakaļ, atvieglojot tirgus uzraudzības iestāžu komunikāciju ar saimnieciskās darbības veicēju par atpakaļ atgriežamiem preču paraugiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likums "Par atbilstības novērtēšanu"
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" 9.3 panta otrā daļa (22-TA-798).
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
- Veselības inspekcija
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Valsts augu aizsardzības dienests
- Valsts darba inspekcija
- Valsts vides dienests
- Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūra
- Valsts policija
- VSIA "Latvijas proves birojs"
- Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiek mainīti (mazināti) nosacījumi preču paraugu darbību aprakstošo aktu sastādīšanā.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Tiek mainīti (mazināti) nosacījumi preču paraugu darbību aprakstošo aktu sastādīšanā.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi